Anotācija

Rīkojuma mērķis ir uzdot Ārlietu ministrijai 2025.gadā veikt iemaksas piecu ANO struktūru budžetos kopumā 100 000 euro apmērā.

Vispārējā kārtība

1. ANO Mīnu dienests (United Nations Mine Action Service, turpmāk - UNMAS)
Katru gadu tūkstošiem cilvēku, galvenokārt civiliedzīvotāju, gūst ievainojumus un iet bojā mīnu, sprādzienbīstamu kara palieku un improvizēto eksplozīvo ierīču dēļ. UNMAS dibināts 1997.gadā ar mērķi novērst šos draudus. UNMAS sniedz atbalstu 19 valstīm, teritorijām un ANO misijām. 2023.gadā ar UNMAS palīdzību tika iznīcinātas 137’399 sprādzienbīstamas kara paliekas un 2820 mīnas un kopumā atbrīvota 419 kvadrātkilometru liela platība. Ņemot vērā Latvijas izstāšanos no Konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu, šī iemaksa ir svarīga, lai demonstrētu Latvijas apņemšanos turpināt atbalstīt globālos atmīnēšanas centienus.

2. ANO verifikācijas un inspekciju mehānisms Jemenā (United Nations Verification and Inspection Mechanism for Yemen, turpmāk - UNVIM)  
Humānā krīze Jemenā, ko izraisa vairāk nekā 10 gadus ilgais konflikts, ir viena no smagākajām pasaulē. Vairāk nekā 19,5 miljoniem cilvēku, kas veido gandrīz 60% Jemenas iedzīvotāju, ir nepieciešama humānā palīdzība, īpaša riska grupa ir sievietes un bērni – 9,6 miljoni, kam nepieciešama dzīvību glābjoša palīdzība. Pārtikas nodrošinājuma problemātikā īpaši neaizsargāti ir bērni, no kuriem aptuveni 2,3 miljoni cieš no akūtas uztura nepietiekamības, kritisku situāciju piedzīvo arī iekšēji pārvietoti cilvēki. Veselības aprūpe joprojām ir kritiskā stāvoklī, kā rezultātā pēdējos gados ir palielinājusies infekcijas slimību izplatība. Pieaug arī nevakcinēto bērnu īpatsvars, kas veicina šādu slimību izplatīšanos.
UNVIM ir būtiska loma, nodrošinot pārtikas, degvielas un medicīnas piederumu, plūsmu uz Jemenas Sarkanās jūras ostām. Importētās pārtikas preces veido apmēram 70% no pārtikas apjoma valstī. UNVIM pārbaudes ir būtiskas, lai nodrošinātu drošu un raitu kravu nosūtīšanu, novēršot kavējumus, kas varētu pasliktināt preču, it īpaši pārtikas un medikamentu, trūkumu. UNVIM darbs nodrošina ne tikai humānās palīdzības nodrošināšanu, bet arī uzraudzību, lai tiktu ievērota 2015.gada ANO Drošības padomes rezolūcija 2216, kas nosaka ieroču embargo Jemenai.
Humānās palīdzības kravas ir viena no piegādes ķēdēm, kas tiek izmantotas hutiešu militārā aprīkojuma nodrošinājumam. Stiprinot UNVIM darbības kapacitāti, Latvija sniedz atbalstu cīņā pret hutiešu veikto agresiju reģionā, apkarojot militārā aprīkojuma apriti.
Situācija Jemenā būtiski ietekmē starptautiskās tirdzniecības un preču aprites brīvību Sarkanajā jūrā un Bābelmandeba šaurumā, un arī Latvija ir daļa no šis globālās ekonomikas. Drošības situācija šajā reģionā ir būtiska ne tikai Eiropas Savienībai, bet arī citiem Latvijas sabiedrotajiem, t.sk. ASV, kas vairākkārt aicinājusi Latviju aktīvāk iesaistīties kopīgos pasākumos krīzes mazināšanai. Veicot iemaksas UNVIM Latvija ne tikai veicinātu starptautiskās tirdzniecības un preču aprites brīvību, bet arī līdzdarbotos drošības risku novēršanā stratēģiski svarīgos jūras tirdzniecības ceļos, kā arī izceltu Latvijas kā uzticama sabiedrotā daudzpusējo iesaisti globālo konfliktu un krīzes situāciju risināšanā.

3. ANO Humānās palīdzības koordinācijas aģentūras (United Nations Office for the Coordination of Humanitarian Affairs, turpmāk - OCHA) palīdzības plāns Haiti
Haiti ilgstoši turpinās krīze, kuru raksturo politiskā nestabilitāte, plaša bandu vardarbība un humānā krīze. 85% galvaspilsētas Portoprensas kontrolē bandas, kas rīko regulārus slaktiņus. 30-50% bandu dalībnieku ir nepilngadīgie. Vairāk nekā 1 miljons cilvēku ir pārvietoti iekšzemē (puse − bērni), bet 48% saskaras ar akūtu nenodrošinātību ar pārtiku, tostarp 2 miljoni cieš badu. Pēdējā gada laikā 200 000 migrantu tika deportēti atpakaļ uz Haiti no kaimiņu valstīm. 2024.gadā humānā palīdzība bija nepieciešama aptuveni 5,5 miljoniem Haiti iedzīvotāju, šis skaits turpina augt. OCHA ir apņēmusies sniegt atbalstu vairāk kā 3 miljoniem Haiti iedzīvotāju, jo īpaši sievietēm un bērniem, kas cietuši un pakļauti ar dzimumu saistītas vardarbības riskam.  OCHA palīdzība ietver neatliekamo pārtikas un uztura vajadzību apmierināšanu un bada novēršanu, piekļuvi būtiskiem medicīnas pakalpojumiem, ārkārtas ūdens, higiēnas un sanitārijas pakalpojumu sniegšanu, jo īpaši tiem, kas ir visneaizsargātākie pret holeras epidēmiju; atbalstu deportētajiem Haiti iedzīvotājiem un aizsardzības un dzīves apstākļu uzlabošanu pārvietotajiem iedzīvotājiem. Latvija ir konsekventi apliecinājusi solidaritāti ar Karību reģionu, regulāri veicot iemaksas OCHA, lai sniegtu atbalstu šīs milzīgās krīzes risināšanā.

4. ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos biroja (United Nations High Commissioner for Refugees, turpmāk - turpmāk UNHCR) darbs Sudānā
Sudānā šobrīd ir lielākā humānā krīze pasaulē, kā arī lielākā un visstraujāk augošā piespiedu pārvietoto personu krīze globālā mērogā. Kopš esošā konflikta sākuma 2023.gada aprīlī liels skaits civiliedzīvotāju ir bijuši spiesti pārvietoties valsts iekšienē vai bēgt uz kaimiņvalstīm – Centrālāfrikas Republiku, Čadu, Ēģipti, Etiopiju, Lībiju, Dienvidsudānu un Ugandu, tādējādi palielinot reģionālo nestabilitāti. Saskaņā ar UNHCR datiem Sudānā ir aptuveni 12,6 milj. piespiedu pārvietoto personu, no kurām vairāk nekā 3 milj. ir bēgļi un patvēruma meklētāji – liela daļa no tiem ir sievietes un bērni. Daudzās kaimiņvalstīs bēgļu ieplūšana ļoti apgrūtina pamata pakalpojumu sniegšanu un resursu pieejamību. Apgrūtināta ir arī piekļuve pārtikai, bēgļu nometnēs raksturīgi slimību uzliesmojumi. Bēgļu situācija draud destabilizēt jau tā trauslo reģionu, un tai ir postoša ietekme uz drošības, ekonomikas un sociālajām jomām.
Atbalstot UNHCR darbu Sudānā, Latvija demonstrēs solidaritāti ar konflikta un humānās krīzes skartajām kopienām, tādējādi apliecinot sevi kā atbildīgu starptautiskās palīdzības sniedzēju. Iemaksa atbalstīs UNHCR centienus sniegt humāno palīdzību, novērst reģionālo nestabilitāti un migrācijas riskus. Iemaksa iekļaujama Latvijas oficiālās attīstības palīdzības (turpmāk – OAP) statistikā, tādējādi būs ieguldījums Latvijas OAP mērķu sasniegšanā.

5. Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija (Organisation on Prohibition of Chemical Weapons, turpmāk - OPCW)
5.1. OPCW Trasta fonds Sīrijas misijām šobrīd ir OPCW lielākā prioritāte ar 6 miljonu euro finansiālu iztrūkumu 2025.gadā. Sīrijas Arābu Republikas jaunā valdība ir apņēmusies sadarboties ar OPCW, lai tās teritorijā esošie ķīmiskie ieroči, ko izmantoja un uzglabāja Sīrijas iepriekšējā valdība, tiktu atrasti, uzskaitīti un iznīcināti. Iepriekšējā Sīrijas valdība neiesaistījās konstruktīvā sadarbībā ar OPCW. Jāņem vērā, ka Sīrijas ķīmisko ieroču situācija ir ar plašāku ģeogrāfiskās ietekmes potenciālu, pirmām kārtām Tuvo Austrumu reģionā. 
5.2. OPCW Trasta fonds Ķīmisko ieroču konvencijas X panta ieviešanai, specifiski novirzot atbalstu slimnīcu gatavības nodrošināšanas kursiem Āzijas valstīm, kuru plānots organizēt Bangladešā. 
 

Nē

-