1.1. Pamatojums
1.2. Mērķis
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 468 “Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica” noteikts nacionālo interešu objekta statuss.
Pamatojoties uz Satiksmes ministrijas piesaistītās pilnsabiedrības “RB Latvija” izstrādātajiem tehniskajiem risinājumiem, kā arī to detalizācijai izstrādātajā būvprojektā, Rail Baltica projekta īstenošanai valsts īpašumā iegūstams Ropažu novada pašvaldībai piekrītošais nekustamais īpašums “CET-1” (nekustamā īpašuma kadastra Nr.8084 001 0049), Ropažu pagastā, Ropažu novadā (turpmāk - Nekustamais īpašums).
Nekustamo īpašumu nepieciešams pārņemt bez atlīdzības valsts īpašumā, jo tas ir nepieciešams transporta infrastruktūras attīstībai - atbilstoši Dzelzceļa likuma 6. panta pirmajai daļai un 15.panta pirmajai daļai izmantojot valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izveidošanai un tās uzturēšanai.
Rīkojuma projekts sagatavots, pamatojoties uz Ropažu novada domes 2022. gada 21. decembra lēmumu Nr. 1892 (prot. Nr.55/2022,64.§) “Par zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8084 001 0038 daļas atsavināšanu Rail Baltica projekta īstenošanai”.
- izveidots Nekustamais īpašums, kas pārņemams bez atlīdzības valsts īpašumā. Nekustamā īpašuma sastāvā esošā zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 8084 001 0047 nepieciešama valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izveidošanai un tās uzturēšanai publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras nodalījuma joslā;
- izveidota pašvaldības valdījumā paliekoša zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 8084 001 0048.
Zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 8084 001 0047 Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēti šādi apgrūtinājumi:
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju un kabeļu kanalizāciju – 0.0204 ha;
- drošības aizsargjoslas teritorija ap gāzesvadu, gāzes regulēšanas staciju un gāzes mērīšanas staciju ar - -gāzesvada diametru no 600 līdz 800 milimetriem – 0.2207 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar gāzesvadu ar spiedienu, lielāku par 1,6 megapaskāliem – 0.2207 ha;
- būvniecības ierobežojumu teritorija, kas noteikta teritorijas attīstības plānošanas dokumentā – 0.1881 ha.
Atbilstoši Aizsargjoslu likumā noteiktajam, lai ievērotu ar attiecīgās aizsargjoslas veidu noteiktos ierobežojumus un aizsargātu objektus vai arī vidi un cilvēkus, Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo būvdarbu izpildē būs ievērojami vispārējie un speciālie būvnoteikumi, kas noteic pienākumu pie būvdarbu ieceres dokumentācijas izstrādes saņemt atbildīgo institūciju (valsts institūciju) un inženiertīklu īpašnieku tehniskos noteikumus, tai skaitā arī vietējās pašvaldības saskaņojumu, ja to paredz saistošie noteikumi.
Zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 8084 001 0047 ir kadastrāli uzmērīta. Nekustamais īpašums tiks ierakstīts zemesgrāmatā, nostiprinot īpašuma tiesības uz Ropažu novada pašvaldības vārda vienlaikus ar īpašuma tiesību nostiprināšanu valstij Satiksmes ministrijas personā.
Ievērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42.panta otro daļu, rīkojuma projekts paredz, nostiprinot zemesgrāmatā valsts īpašuma tiesības uz pārņemto Nekustamo īpašumu, norādīt, ka īpašuma tiesības nostiprinātas uz laiku, kamēr tiek nodrošināta valsts pārvaldes funkcijas transporta nozarē īstenošana.
Rīkojuma projekts paredz pienākumu Satiksmes ministrijai pārņemto Nekustamo īpašumu bez atlīdzības nodot atpakaļ Ropažu novada pašvaldībai, ja tas vairs netiek izmantots valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras un saistītās infrastruktūras izveidošanai un uzturēšanai.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53. punktu Satiksmes ministrija Nekustamo īpašumu nodos Rail Baltica projekta ieviesējam būvdarbu veikšanai.
Izbeidzoties nepieciešamībai Nekustamo īpašumu izmantot valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras un saistītās infrastruktūras uzturēšanai, tā atdošana atpakaļ Ropažu novada pašvaldībai tiks īstenota, ievērojot Civillikuma 850. pantā noteikto, ka būve ir atzīstama par nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošās zemes vienības blakus lietu, ir nesaraujami saistīta ar šo zemes vienību un atbilstoši Civillikuma 853. pantam ir atsavināma kopā ar galvenajām lietām.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
1.6. Cita informācija
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Nekustamais īpašums ir nepieciešams transporta infrastruktūras attīstībai - Rail Baltica projekta īstenošanai.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus, tostarp fiziskas personas.
Nekustamais īpašums ir nepieciešams transporta infrastruktūras attīstībai - Rail Baltica projekta īstenošanai.
Rail Baltica projekta ietvaros izbūvētā transporta infrastruktūra veicinās attiecīgā reģiona ekonomisko izaugsmi.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nekustamais īpašums ir nepieciešams transporta infrastruktūras attīstībai - Rail Baltica projekta īstenošanai. Rail Baltica projekta ietvaros īstenojamie transporta infrastruktūras uzlabojumi un jaunas izbūves veicinās attiecīgā reģiona un valsts ekonomisko izaugsmi.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nekustamais īpašums ir nepieciešams transporta infrastruktūras attīstībai - Rail Baltica projekta īstenošanai, kas labvēlīgi ietekmēs citas tautsaimniecības nozares, radot iespējas palielināt eksporta apjomu un ātrumu.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu ietekmēt uzņēmējdarbības vidi, jo, plānojot un īstenojot Rail Baltica projektu, tiek veidota tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām atbilstoša infrastruktūra.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu radīt labvēlīgu vidi mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstībai.
2.2.5. uz konkurenci:
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu radīt labvēlīgu vidi konkurences attīstībai gan Latvijā, gan ārpus tās, ņemot vērā Rail Baltica projekta pārnacionālo nozīmi.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu ietekmēt tautsaimniecību kā valsts saimniecības nozari, tostarp nodarbinātību un darbaspēka migrācijas iespējas, jo, plānojot un īstenojot Rail Baltica projektu, tiek veidota tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām atbilstoša infrastruktūra.
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Izdevumi, kas saistīti ar nekustamo īpašumu pirkšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, tiks segti no finansēšanas līgumā, kas noslēgts 2015. gada 24. novembrī starp RB Rail AS un Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūru, par līdzfinansējumu triju Baltijas valstu ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta attīstībai paredzētajiem līdzekļiem.
4.2. Cita informācija
5.3. Cita informācija
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas - Satiksmes ministrija un SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas".
6.4. Cita informācija
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
- Satiksmes ministrija
- SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas"
