26-TA-462: Likumprojekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta 2025. gada 22. septembra sēdes protokollēmums (prot. Nr.38 1.§ 39.punkts) paredz Finanšu ministrijai sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību sagatavot priekšlikumus Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma izmaiņām, tajā skaitā administratīvā sloga mazināšanai atteikties no savstarpējiem norēķiniem par sniegtajiem izglītības pakalpojumiem, integrējot tos pašvaldību finanšu izlīdzināšanā (turpmāk – PFI). Finanšu ministrijai sagatavotais likumprojekts jāiesniedz Ministru kabinetā līdz 2026. gada 1. martam.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir mazināt pašvaldību ieņēmumu atšķirības, lai pašvaldības spētu pildīt autonomās funkcijas, kā arī veicināt to iniciatīvu un patstāvību savu finanšu resursu veidošanā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Spēkā esošais Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums tika pieņemts 2015. gada 4. jūnijā un PFI aprēķins piemērots no 2016. gada.
PFI sistēma paredz daļēju finanšu atšķirību izlīdzināšanu un to veic ar PFI fonda starpniecību, kuru veido PFI aprēķina rezultātā noteiktās pašvaldību iemaksas un valsts budžeta dotācija, savukārt PFI fonda izdevumus veido PFI aprēķina rezultātā noteiktās dotācijas pašvaldībām.
PFI aprēķinam izmanto katras pašvaldības vērtētos ieņēmumus – pašvaldībai piekritīgos iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk – IIN) ieņēmumus un nekustamā īpašuma nodokļa (turpmāk – NĪN) ieņēmumus, kā arī pašvaldību izdevumus raksturojošus kritērijus – no pašvaldību darbības neatkarīgus statistikas rādītājus:
1) iedzīvotāju skaitu;
2) bērnu skaitu vecumā līdz 6 gadiem;
3) bērnu un jauniešu skaitu vecumā no 7 līdz 18 gadiem;
4) darbspējas vecumu pārsniegušo iedzīvotāju skaitu;
5) pašvaldības teritorijas platību kvadrātkilometros.
Lai noteiktu vidējo izmaksu lielumu katrā izdevumu raksturojošajā kritēriju grupā (iedzīvotāju skaits un struktūra, kā arī teritorijas platība) PFI aprēķinam tiek izmantota izlīdzināmā vienība.
PFI aprēķinu veic, ņemot vērā šādus principus:
1) pašvaldība, kurai vērtētie ieņēmumi uz vienu izlīdzināmo vienību ir mazāki par vidējiem vērtētiem ieņēmumiem uz vienu izlīdzināmo vienību pašvaldībās kopā, saņem dotāciju no izlīdzināšanas fonda. Dotācijas apmērs ir vienāds ar 60% no starpības, ko veido vidējie vērtētie ieņēmumi uz vienu izlīdzināmo vienību pašvaldībās kopā un pašvaldības vērtētie ieņēmumi uz vienu izlīdzināmo vienību;
2) pašvaldība, kurai vērtētie ieņēmumi uz vienu izlīdzināmo vienību ir lielāki par vidējiem vērtētiem ieņēmumiem uz vienu izlīdzināmo vienību pašvaldībās kopā, veic iemaksu izlīdzināšanas fondā. Iemaksas fondā ir vienādas ar 60% no starpības, ko veido pašvaldības vērtētie ieņēmumi uz vienu izlīdzināmo vienību un vidējie vērtētie ieņēmumi uz vienu izlīdzināmo vienību pašvaldībās kopā;
3) ar valsts budžeta dotāciju proporcionāli samazina starpību starp pašvaldības vērtētiem ieņēmumiem uz vienu izlīdzināmo vienību un tās pašvaldības vērtētiem ieņēmumiem uz vienu izlīdzināmo vienību, kurai šie ieņēmumi ir vislielākie.
Ņemot vērā minēto, esošā PFI sistēma izlīdzina 60% no vērtētajiem ieņēmumiem – pašvaldībām piekritīgā IIN un NĪN, savukārt 40% izlīdzināšanai netiek pakļauti.
Pagājis ilgs laika periods kopš esošā PFI sistēma ir uzsākusi darbību un šajā laikā ir notikušas būtiskas izmaiņas, kas ir ietekmējušas PFI sistēmu. 2018. gadā un 2025. gadā tika īstenota nodokļu reforma, kuras rezultātā būtiski palielinājās disproporcija starp pašvaldībām ar zemākiem un augstākiem ieņēmumiem.
Līdz ar to esošo PFI sistēmu nepieciešams pilnveidot, lai mazinātu ieņēmumu atšķirības starp pašvaldībām.
Sākot ar 2022. gadu, Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokolā tika panākta vienošanās, ka Finanšu ministrija sagatavo priekšlikumus izmaiņām PFI un uzsāk diskusijas ar Latvijas Pašvaldību savienību. Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 2025. gada vienošanās un domstarpību protokolā tiek paredzēts, ka tiek turpināts darbs pie PFI sistēmas pilnveides. Savukārt Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 2026. gada vienošanās un domstarpību protokols paredz Finanšu ministrijai sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību sagatavot priekšlikumus PFI likuma izmaiņām, tajā skaitā administratīvā sloga mazināšanai atteikties no savstarpējiem norēķiniem par sniegtajiem izglītības pakalpojumiem, integrējot tos PFI, kā arī paredzēt, ka nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi netiek iekļauti PFI sistēmā. Finanšu ministrijai sagatavoto likumprojektu jāiesniedz Ministru kabinetā līdz 2026. gada 1. martam.
Lai īstenotu valdības doto uzdevumu, kā arī Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokolā noteikto, finanšu ministrs A. Ašeradens izveidoja Konsultatīvo padomi pašvaldību finansiālo darbību saistītu jautājumu apspriešanai un izdiskutēšanai. Lai PFI sistēmas uzlabošanā pēc iespējas labāk aptvertu dažādu pašvaldību intereses un viedokļus, Konsultatīvajā padomē ir iekļauti visu pašvaldību grupu pārstāvji – pašvaldību domju priekšsēdētāji.
PFI sistēma paredz daļēju finanšu atšķirību izlīdzināšanu un to veic ar PFI fonda starpniecību, kuru veido PFI aprēķina rezultātā noteiktās pašvaldību iemaksas un valsts budžeta dotācija, savukārt PFI fonda izdevumus veido PFI aprēķina rezultātā noteiktās dotācijas pašvaldībām.
PFI aprēķinam izmanto katras pašvaldības vērtētos ieņēmumus – pašvaldībai piekritīgos iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk – IIN) ieņēmumus un nekustamā īpašuma nodokļa (turpmāk – NĪN) ieņēmumus, kā arī pašvaldību izdevumus raksturojošus kritērijus – no pašvaldību darbības neatkarīgus statistikas rādītājus:
1) iedzīvotāju skaitu;
2) bērnu skaitu vecumā līdz 6 gadiem;
3) bērnu un jauniešu skaitu vecumā no 7 līdz 18 gadiem;
4) darbspējas vecumu pārsniegušo iedzīvotāju skaitu;
5) pašvaldības teritorijas platību kvadrātkilometros.
Lai noteiktu vidējo izmaksu lielumu katrā izdevumu raksturojošajā kritēriju grupā (iedzīvotāju skaits un struktūra, kā arī teritorijas platība) PFI aprēķinam tiek izmantota izlīdzināmā vienība.
PFI aprēķinu veic, ņemot vērā šādus principus:
1) pašvaldība, kurai vērtētie ieņēmumi uz vienu izlīdzināmo vienību ir mazāki par vidējiem vērtētiem ieņēmumiem uz vienu izlīdzināmo vienību pašvaldībās kopā, saņem dotāciju no izlīdzināšanas fonda. Dotācijas apmērs ir vienāds ar 60% no starpības, ko veido vidējie vērtētie ieņēmumi uz vienu izlīdzināmo vienību pašvaldībās kopā un pašvaldības vērtētie ieņēmumi uz vienu izlīdzināmo vienību;
2) pašvaldība, kurai vērtētie ieņēmumi uz vienu izlīdzināmo vienību ir lielāki par vidējiem vērtētiem ieņēmumiem uz vienu izlīdzināmo vienību pašvaldībās kopā, veic iemaksu izlīdzināšanas fondā. Iemaksas fondā ir vienādas ar 60% no starpības, ko veido pašvaldības vērtētie ieņēmumi uz vienu izlīdzināmo vienību un vidējie vērtētie ieņēmumi uz vienu izlīdzināmo vienību pašvaldībās kopā;
3) ar valsts budžeta dotāciju proporcionāli samazina starpību starp pašvaldības vērtētiem ieņēmumiem uz vienu izlīdzināmo vienību un tās pašvaldības vērtētiem ieņēmumiem uz vienu izlīdzināmo vienību, kurai šie ieņēmumi ir vislielākie.
Ņemot vērā minēto, esošā PFI sistēma izlīdzina 60% no vērtētajiem ieņēmumiem – pašvaldībām piekritīgā IIN un NĪN, savukārt 40% izlīdzināšanai netiek pakļauti.
Pagājis ilgs laika periods kopš esošā PFI sistēma ir uzsākusi darbību un šajā laikā ir notikušas būtiskas izmaiņas, kas ir ietekmējušas PFI sistēmu. 2018. gadā un 2025. gadā tika īstenota nodokļu reforma, kuras rezultātā būtiski palielinājās disproporcija starp pašvaldībām ar zemākiem un augstākiem ieņēmumiem.
Līdz ar to esošo PFI sistēmu nepieciešams pilnveidot, lai mazinātu ieņēmumu atšķirības starp pašvaldībām.
Sākot ar 2022. gadu, Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokolā tika panākta vienošanās, ka Finanšu ministrija sagatavo priekšlikumus izmaiņām PFI un uzsāk diskusijas ar Latvijas Pašvaldību savienību. Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 2025. gada vienošanās un domstarpību protokolā tiek paredzēts, ka tiek turpināts darbs pie PFI sistēmas pilnveides. Savukārt Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 2026. gada vienošanās un domstarpību protokols paredz Finanšu ministrijai sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību sagatavot priekšlikumus PFI likuma izmaiņām, tajā skaitā administratīvā sloga mazināšanai atteikties no savstarpējiem norēķiniem par sniegtajiem izglītības pakalpojumiem, integrējot tos PFI, kā arī paredzēt, ka nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi netiek iekļauti PFI sistēmā. Finanšu ministrijai sagatavoto likumprojektu jāiesniedz Ministru kabinetā līdz 2026. gada 1. martam.
Lai īstenotu valdības doto uzdevumu, kā arī Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokolā noteikto, finanšu ministrs A. Ašeradens izveidoja Konsultatīvo padomi pašvaldību finansiālo darbību saistītu jautājumu apspriešanai un izdiskutēšanai. Lai PFI sistēmas uzlabošanā pēc iespējas labāk aptvertu dažādu pašvaldību intereses un viedokļus, Konsultatīvajā padomē ir iekļauti visu pašvaldību grupu pārstāvji – pašvaldību domju priekšsēdētāji.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Viena no būtiskākajām esošās PFI sistēmas problēmām ir pašvaldību finanšu atšķirību palielināšanās. Ieņēmumu līmeni pašvaldībās, galvenokārt, nosaka atrašanās vieta un attālums no galvaspilsētas, jo nodokļu reformas un ekonomiskās aktivitātes rezultātā lielākās IIN ieņēmumu pieauguma izmaiņas vērojamas Rīgā un Pierīgas pašvaldībās. Līdz ar to palielinās arī Rīgas valstspilsētas pašvaldības un Pierīgas novadu pašvaldību iemaksas PFI fondā, un attiecīgi pieaug arī donoru pašvaldību neapmierinātība par iemaksu apmēru PFI fondā.
Esošo PFI sistēmu piedāvāts pilnveidot šādās jomās:
- NĪN neiekļaut PFI sistēmā, lai veicinātu pašvaldību ieinteresētību savas NĪN politikas izstrādē,
- neparedzēt pašvaldību savstarpējos norēķinus par deklarētajiem izglītojamiem, kuri mācās citas pašvaldības izglītības iestādēs, lai mazinātu administratīvo slogu un veicinātu skolu tīkla optimizāciju,
- noteikt jaunas pašvaldību izdevumus raksturojošos kritēriju vērtības, pamatojoties uz pašvaldību trīs gadu vidējām izmaksām,
- integrēt PFI sistēmā finansējumu interešu izglītības programmām un 1.-4.klases izglītojamo ēdināšanai;
- veicināt pašvaldību ieinteresētību uzņēmējdarbības attīstībā un nodarbinātības veicināšanā.
Esošo PFI sistēmu piedāvāts pilnveidot šādās jomās:
- NĪN neiekļaut PFI sistēmā, lai veicinātu pašvaldību ieinteresētību savas NĪN politikas izstrādē,
- neparedzēt pašvaldību savstarpējos norēķinus par deklarētajiem izglītojamiem, kuri mācās citas pašvaldības izglītības iestādēs, lai mazinātu administratīvo slogu un veicinātu skolu tīkla optimizāciju,
- noteikt jaunas pašvaldību izdevumus raksturojošos kritēriju vērtības, pamatojoties uz pašvaldību trīs gadu vidējām izmaksām,
- integrēt PFI sistēmā finansējumu interešu izglītības programmām un 1.-4.klases izglītojamo ēdināšanai;
- veicināt pašvaldību ieinteresētību uzņēmējdarbības attīstībā un nodarbinātības veicināšanā.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz mainīt finansējuma sadales nosacījumus un noteikt jaunas kritēriju vērtības, kas aprēķinātas balstoties uz pašvaldību autonomo funkciju vidējām faktiskām izmaksām. Likumprojektā noteiktā PFI sistēma nodrošinās taisnīgāku, objektīvāku un reģionāli sabalansētu finanšu resursu sadali, lai radītu pašvaldībām stabilu un prognozējamu finansējuma apjomu ar likumu noteikto funkciju izpildei.
Pašvaldību izdevumus raksturojošie kritēriji. Visi pašvaldību izdevumi tiek attiecināti uz pašvaldību pakalpojumu saņēmēju grupām. Likumprojektā tiek noteiktas šādas pašvaldību izdevumus raksturojošo kritēriju grupas:
- iedzīvotāju skaits;
- bērnu skaits vecumā līdz 6 gadiem;
- izglītojamo skaits no 1. klases pašvaldības dibinātās vispārējās pamata un vispārējās vidējās izglītības iestādēs un pašvaldību dibinātās profesionālās izglītības iestādēs, izņemot speciālās izglītības iestādēs, kas nodrošina internāta pakalpojumus (turpmāk – pašvaldību izglītības iestādēs izglītojamie no 1. klases);
- izglītojamo skaits interešu izglītībā vispārējās pamata un vispārējās vidējās izglītības programmās pašvaldību un privātajās izglītības iestādēs, izņemot izglītojamo skaitu tālmācības programmās (turpmāk – izglītojamie interešu izglītības programmās);
- izglītojamo, kuri klātienē apgūst pamatizglītības programmas 1., 2., 3. un 4. klasē, skaits pašvaldību un privātajās izglītības iestādēs (turpmāk – izglītojamie 1. – 4. klasē);
- darbspējas vecumu pārsniegušo iedzīvotāju skaits;
- pašvaldības teritorijas platība kvadrātkilometros.
PFI kritērijos tiek paredzēts bērnu skaitu vecumā līdz 6 gadiem turpināt uzskaitīt pēc deklarētās dzīves vietas, savukārt deklarēto bērnu un jauniešu no 7 līdz 18 gadiem skaita vietā tiek ņemts pašvaldību izglītības iestādēs izglītojamo no 1. klases skaits. Statistiskie dati par pašvaldību izglītības iestādēs izglītojamo no 1. klases skaitu tiek noteikts atbilstoši to faktiskajam skaitam valsts budžeta sagatavošanas gada 1. septembrī. Dati jāiesniedz pašvaldībām, ievadot tos Valsts izglītības informācijas sistēmā līdz attiecīgā gada 5. septembrim. Izglītojamo skaitā netiek ieskaitīti izglītojamie speciālās izglītības iestādēs, kas nodrošina internāta pakalpojumus, jo šīm iestādēm valsts budžeta finansējums tiek piešķirts ne tikai pedagogu darba samaksai, bet arī uzturēšanas izdevumiem. Piemērojot izglītojamo kritēriju, būtiski mazinās administratīvais slogs pašvaldībām, kas ir svarīgi ņemot vērā arī ieplānotos skolu tīkla optimizācijas pasākumus. Pārējo bērnu un jauniešu skaits, kas nav uzskaitīti pie izglītojamo skaita, ir iekļauti kopējā pašvaldības iedzīvotāju skaitā un PFI aprēķinā tiek piemērota izlīdzināmās vienības vērtība "1".
Papildināts izglītības funkcijas vidējo izmaksu aprēķins ar diviem jauniem kritērijiem, kas mērķēti tiek izmantoti aprēķinos, lai integrētu PFI sistēmā finansējumu interešu izglītības programmām un ēdināšanas finansējumu 1. – 4. klases izglītojamiem.
Līdz ar to pašvaldību izdevumus raksturojošo kritēriju grupas papildinātas:
- ar izglītojamo skaitu interešu izglītības programmās;
- ar izglītojamo skaitu 1. – 4. klasē.
Statistikas dati par izglītojamo skaitu interešu izglītības programmās un statistikas dati par izglītojamo skaitu 1. – 4. klasē pašvaldību un privātajās izglītības iestādēs tiek noteikts atbilstoši to faktiskajam skaitam Valsts izglītības informācijas sistēmā apstiprinātajiem datiem valsts budžeta sagatavošanas gada 1. septembrī.
Statistikas dati par iedzīvotāju skaitu, bērnu skaitu vecumā līdz 6 gadiem un darbspējas vecumu pārsniegušo iedzīvotāju skaitu tiek noteikti atbilstoši Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem pēc stāvokļa valsts budžeta sagatavošanas gada 1. janvārī. Pašvaldības teritorija kvadrātkilometros tiek noteikta atbilstoši Valsts zemes dienesta datiem pēc stāvokļa valsts budžeta sagatavošanas gada 1. janvārī.
Izlīdzināmo vienību vērtību aprēķins. Izlīdzināmo vienību vērtību aprēķināšanai tiek izmantoti pašvaldību vidējās izmaksas. Pašvaldību sniegto pakalpojumu vidējās izmaksās ievērtēti iepriekšējo trīs gadu faktiskie pašvaldību izdevumi pa funkcionālajām kategorijām saskaņā ar Valsts kases tīmekļa vietnē publicētajiem auditētajiem gada pārskatiem par pašvaldību pamatbudžetu izpildi. Funkcionālajām kategorijām tiek piemēroti Ministru kabineta 2005. gada 13. decembra noteikumi Nr. 934 "Noteikumi par budžetu izdevumu klasifikāciju atbilstoši funkcionālajām kategorijām". No pašvaldību budžetu izdevumiem pa funkcionālajām kategorijām tiek atņemts attiecīgajā periodā veiktais valsts budžeta finansējums pašvaldībām atbilstoši to funkcionālajām kategorijām. Izmaksu novērtējums sniedz priekšstatu par to, kuru funkciju nodrošināšanai pašvaldībās tiek izlietoti lielāki finanšu resursi.
Pašvaldību izdevumi atbilstoši funkcionālajām kategorijām
* Funkcionālā kategorija “Aizsardzība” aprēķinos netiek ņemta vērā, jo pašvaldību budžetu izdevumu īpatsvars šīs funkcijas nodrošināšanai kopējos pašvaldību budžetu izdevumos ir zemāks par 0,1%.
Pašvaldību budžetu izdevumi pa funkcionālajām kategorijām tiek noteikti saskaņā ar Valsts kases tīmekļa vietnē publicēto 2022., 2023. un 2024. gada auditēto pašvaldību budžetu izpildes pārskatu un valsts budžeta izpildi, summējot pašvaldību budžetu faktiskos izdevumus par pēdējiem trim gadiem un no tiem atņemot 62. resora “Mērķdotācijas pašvaldībām” 2022., 2023. un 2024. gadā veikto valsts budžeta finansējumu pašvaldībām no attiecīgajām funkcionālajām kategorijām (62. resora “Mērķdotācijas pašvaldībām” budžeta programmas 01.00.00, budžeta programmas 05.00.00, izņemot interešu izglītības programmu finansējumu, un budžeta programmas 10.00.00 finansējumu atņemot no funkcionālās kategorijas “Izglītība” izdevumiem, 62. resora “Mērķdotācijas pašvaldībām” budžeta programmas 02.00.00. finansējumu atņemot no funkcionālās kategorijas “Atpūta, kultūra un reliģija” izdevumiem un 62. resora “Mērķdotācijas pašvaldībām” budžeta programmas 12.00.00 finansējumu atņemot no funkcionālās kategorijas “Vispārējie valdības dienesti” izdevumiem), kā arī 2022. gadā un 2023. gadā veikto valsts budžeta finansējumu apkures izdevumu kompensēšanai atņemot no funkcionālās kategorijas “Sociālā aizsardzība” izdevumiem un 2022., 2023. un 2024. gadā valsts budžeta finansējumu par Ukrainas civiliedzīvotājiem sniegto atbalstu (finansējumu par ēdināšanu, izmitināšanu, personu reģistrāciju atņemot no funkcionālās kategorijas “Vispārējie valdības dienesti” izdevumiem, finansējumu par izglītību atņemot no funkcionālās kategorijas “Izglītība” izdevumiem, finansējumu par sociālo palīdzību atņemot no funkcionālās kategorijas “Sociālā aizsardzība” izdevumiem).
Iegūtos datus par pašvaldību izdevumiem pa funkcionālajām kategorijām attiecina uz katru no kritēriju grupām.
Lai aprēķinātu pašvaldību izdevumus raksturojošo kritēriju īpatsvarus, tiek summēti pašvaldību budžetu izdevumi pa norādītājām funkcionālajām kategorijām ar tabulā ietvertajiem attiecināšanas koeficientiem un iegūtā summa izdalīta ar visu pašvaldību izdevumu kopsummu.
Aprēķina rezultātā tiek iegūti aktualizētie pašvaldību izdevumu raksturojošie kritēriju īpatsvari:
Pašvaldību izdevumus raksturojošo kritēriju īpatsvars parāda, kādu kopējo budžeta izdevumu proporciju pašvaldības vidēji izmanto kritēriju raksturojamās grupas interesēs.
Izlīdzināmo vienību vērtības katrai pašvaldību izdevumu raksturojošo kritēriju grupai aprēķina, izmantojot pašvaldību izdevumus raksturojošo kritēriju īpatsvarus, kā arī iedzīvotāju skaitu kopā, katrā no minētajām grupām atsevišķi un teritorijas platību. Rezultātā tiek aprēķinātas šādas izlīdzināmo vienību vērtības:
Iedzīvotāju skaita kritērija vērtība ir 1 izlīdzināmā vienība. Par katru bērnu vecumā līdz 6 gadiem pieskaita papildu 3,69 izlīdzināmās vienības, par katru pašvaldību izglītības iestādēs izglītojamo no 1. klases pieskaita papildu 4,06 izlīdzināmās vienības, par katru izglītojamo interešu izglītības programmās pieskaita papildu 0,45 izlīdzināmās vienības, par katru izglītojamo 1. – 4. klasē pieskaita papildu 0,68 izlīdzināmās vienības un par katru darbspējas vecumu pārsniegušo iedzīvotāju pieskaita papildu 0,87 izlīdzināmās vienības. Savukārt, katrs pašvaldības platības m2 tiek izteikts 1,61 izlīdzināmajās vienībās.
Izlīdzināmo vienību skaitu katrā pašvaldībā aprēķina pēc sekojošas formulas:
Ni=1,00×ai+3,69×bi+4,06×ci+0,45×di+0,68×ei + 0,87 x fi + 1,61 x gi
Ni — izlīdzināmo vienību skaits attiecīgajā pašvaldībā;
ai — iedzīvotāju skaits attiecīgajā pašvaldībā;
bi — bērnu skaits vecumā līdz 6 gadiem attiecīgajā pašvaldībā;
ci — pašvaldību izglītības iestādēs izglītojamo skaits no 1. klases attiecīgās pašvaldības izglītības iestādēs;
di — izglītojamo skaits interešu izglītības programmās attiecīgajā pašvaldībā;
ei — izglītojamo skaits 1. – 4. klasē attiecīgajā pašvaldībā;
fi — darbspējas vecumu pārsniegušo iedzīvotāju skaits attiecīgajā pašvaldībā;
gi — attiecīgās pašvaldības teritorijas platība kvadrātkilometros.
Katras pašvaldības aprēķinātais izlīdzināmo vienību skaits ietver konkrētās pašvaldības demogrāfiskās un teritoriālās atšķirības.
Izlīdzināmo vienību vērtības nepieciešams regulāri pārskatīt, līdz ar to, lai nebūtu jāveic attiecīgi grozījumi PFI likumā, likumprojekta 3. panta trešā daļa paredz, ka izlīdzināmo vienību vērtības aprēķina, izmantojot pašvaldību pēdējo trīs pilnu gadu izdevumu struktūru. Izlīdzināmo vienību vērtības tiek pārrēķinātas reizi trijos gados un tās apstiprina ar Ministra kabineta rīkojumu. Līdz ar to izlīdzināto vienību vērtības, kuras tiks izmantotas PFI aprēķinā 2027. gadam, tiks aprēķinātas, izmantojot Valsts kases tīmekļa vietnē publicēto 2023., 2024. un 2025. gada auditēto pašvaldību budžetu izpildes pārskatu.
NĪN izslēgšana no PFI. NĪN ieņēmumi pilnībā tiek atstāti attiecīgās pašvaldības rīcībā. Līdz ar to tiks veicināta pašvaldību ieinteresētība savas NĪN politikas izstrādē, to sasaistot ar infrastruktūras attīstību un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu savā teritorijā. Šīs pārmaiņas dos iespēju pašvaldībām veidot prognozējamu un stabilu nodokļa bāzi, kā arī skaidrāk komunicēt ar iedzīvotājiem par nodokļa izmantošanu vietējās dzīves kvalitātes uzlabošanai. Esošajā PFI modelī NĪN ieņēmumu īpatsvars veido aptuveni 8% no pašvaldību vērtētajiem ieņēmumiem.
Finansējuma sadales nosacījumi. Likumprojekts paredz jaunu pieeju finanšu resursu sadalē starp pašvaldībām, tas ir vērsts uz reģionāli sabalansētu resursu sadalīšanu starp pašvaldībām. Pašvaldību izlīdzinātos ieņēmumus veidos vairākas komponentes. Lai radītu pašvaldībām stabilu un prognozējamu finansējuma apjomu ar likumu noteikto funkciju izpildei, likumprojekts paredz, ka daļa no pašvaldībām piekritīgā IIN tiks sadalīta atbilstoši koeficientam, kas noteikts atbilstoši faktiski nomaksātajam IIN attiecīgajā teritorijā pēc iedzīvotāja dzīvesvietas un darba vietas, nepakļaujot tos tālākai izlīdzināšanai, savukārt otra daļa no pašvaldībām piekritīgā IIN un valsts budžeta finansējums interešu izglītības programmām un 1. – 4. klases izglītojamo ēdināšanai (turpmāk – PFI pamatfinansējums), tiks sadalīts pēc vienādiem sadales principiem – balstoties uz vidējām pakalpojumu izmaksām. Kontekstā ar esošo PFI modeli, kur daļa pašvaldību resursi netiek pakļauti izlīdzināšanai, arī jaunajā piedāvājumā tiek plānots saglabāt PFI sistēmā neizlīdzināmo pašvaldību ieņēmumu daļu, kuru veido NĪN ieņēmumi, kā arī IIN ieņēmumi, kuru apmērs un īpatsvars tiks noteikts likumā par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru.
Kopējais PFI pamatfinansējums tiek izdalīts uz kopējām izlīdzināmām vienībām, tā iegūstot PFI pamatfinansējuma vidējo vērtību uz vienu izlīdzināmo vienību pašvaldībās kopā. Ņemot vērā PFI pamatfinansējuma vidējo vērtību, tas tiek sadalīts proporcionāli izlīdzināmo vienību skaitam pašvaldībā. Galvenais nosacījums ir nodrošināt, ka būtiskām pašvaldības iedzīvotāju grupām – bērniem, jauniešiem, senioriem, kā arī teritorijas apsaimniekošanas vajadzībām tiek nodrošināti līdzvērtīgi resursi. To izmaiņas galvenokārt ir atkarīgas no katras teritorijas demogrāfiskā profila. Ar jauno sistēmu tiek pārtraukta līdzšinējā kārtība, kur daļa pašvaldību bija “maksātāji”, bet daļa – “saņēmēji”.
Ņemot vērā, ka PFI pamatfinansējumu veido daļa no pašvaldībām piekritīgā IIN, tas ik gadu mainās proporcionāli prognozētajam IIN pieaugumam. Līdz ar to pašvaldībām tiek nodrošināts stabils finansējums funkciju izpildei.
PFI pamatfinansējumā iekļautais finansējuma kopējais apmērs interešu izglītības programmām un 1. – 4. klases izglītojamo ēdināšanai tiks sadalīts atbilstoši kritēriju vērtībām, un finansējuma kopējais apmērs netiks mainīts, samazinoties izglītojamo skaitam.
Likumprojekts paredz finansējumu papildu atbalstam pašvaldībām, kuru ieņēmumi pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas uz izlīdzināmo vienību ir zemāki par vidējiem ieņēmumiem uz izlīdzināmo vienību. Tā galvenais uzdevums ir mazināt sociālekonomiskās atšķirības starp teritorijām un nodrošināt sabalansētu attīstību un pakalpojumu pieejamību. Likumprojektā tiek noteikts, ka valsts budžeta finansējums pašvaldībām, kuru ieņēmumi pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas uz izlīdzināmo vienību ir zemāki par vidējiem ieņēmumiem uz izlīdzināmo vienību, tiek aprēķināts un sadalīts Ministru kabineta noteiktā kārtībā saskaņā ar likumprojekta 7. panta otro daļu.
Rezultātā pašvaldībām tiek nodrošināts ieņēmumu apjoms, kas noteikts atbilstoši nomaksātajam IIN attiecīgajā teritorijā un pakalpojumu vidējam izmaksu līmenim, papildus atbalstot pašvaldības, kuru ieņēmumi pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas uz izlīdzināmo vienību ir zemāki par vidējiem ieņēmumiem uz izlīdzināmo vienību.
Ņemot vērā minēto, pašvaldību izlīdzinātos ieņēmumus var aprēķināt pēc sekojošas formulas:
Fi=IiIIN+IiPF+Di+IiNĪN
Fi – izlīdzinātie ieņēmumi pašvaldībai;
IiIIN – pašvaldībai piekritīgā IIN daļa, ko sadala pēc koeficientiem;
IiPF- pašvaldībai PFI pamatfinansējums;
Di - finansējums pašvaldībai, kurai ieņēmumi pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas uz izlīdzināmo vienību ir zemāki par vidējiem ieņēmumiem uz izlīdzināmo vienību;
IiNĪN-pašvaldības NĪN, nepiedalās PFI un pilnībā paliek pašvaldības rīcībā.
PFI pamatfinansējumu pašvaldībai aprēķina proporcionāli tās izlīdzināto vienību skaitam (uz izlīdzināto vienību visām pašvaldībām tā ir vienāda):
IPF – PFI pamatfinansējums, ko veido daļa no pašvaldībām piekritīgā IIN, valsts budžeta finansējums interešu izglītības programmām un 1. – 4. klašu izglītojamo ēdināšanai;
N – valstī summārais izlīdzināmo vienību skaits;
Ni – izlīdzināmo vienību skaits pašvaldībā.
Papildu atbalsts tiek piešķirts pašvaldībām, kuru ieņēmumi pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (gan IIN daļa, kas nepiedalās PFI procesā, gan PFI pamatfinansējums, kuru sadala uz izlīdzināmām vienībām) uz vienu izlīdzināmo vienību (fi) ir zemāki par vidējiem ieņēmumiem uz izlīdzināmo vienību (fmax').
fi – izlīdzinātie ieņēmumi attiecīgajai pašvaldībai;
fmax' – pašvaldību vidējais ieņēmumu līmenis uz izlīdzināmo vienību, zem kura pašvaldības saņem valsts budžeta finansējumu;
D – valsts budžeta finansējums pašvaldībām, kuru ieņēmumi pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas uz vienu izlīdzināmo vienību ir zemāki par vidējiem ieņēmumiem uz vienu izlīdzināmo vienību;
N’ – to pašvaldību, kuru fi<fmax' , izlīdzināmo vienību summa;
fvid' – to pašvaldību, kuru fi<fmax' , vidējie ieņēmumi uz izlīdzināmo vienību.
Valsts budžeta finansējums, ko plānots piešķirt pašvaldībām, kuru ieņēmumi pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas uz izlīdzināmo vienību ir zemāki par vidējiem ieņēmumiem uz izlīdzināmo vienību, jaunajā PFI sistēmā paredzēts kā daudz mērķētāks atbalsts. Tā galvenais uzdevums ir mazināt sociālekonomiskās atšķirības starp teritorijām un nodrošināt sabalansētu attīstību un pakalpojumu pieejamību.
Likumprojekta pārejas noteikumu 2. punkts paredz, ka šā likuma 6. pants piemērojams veicot pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinu, sākot ar 2027. gadu.
Uzņēmējdarbības un nodarbinātības veicināšana. Likuma “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” 28. pants paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā (par periodu no 2026. gada 1. janvāra) uzsāk datu uzkrāšanu par nodokļa maksātāja darba vietu. Līdz ar to Valsts ieņēmumu dienests no 2026. gada 1. janvāra uzsāks datu uzkrāšanu par samaksāto IIN pēc nodokļa maksātāja darba vietas. Pēc datu iegūšanas tiks veikta to analīze, izvērtējot katras teritorijas nodarbinātību un nomaksātā nodokļa apjomu ne tikai pēc dzīvesvietas, bet arī pēc faktiskās darba vietas, vienlaikus dodot iespēju novērtēt katras teritorijas faktisko nodokļu bāzi. Iegūtie dati ļaus objektīvi izvērtēt teritoriju ekonomisko aktivitāti, nodarbinātības koncentrāciju, kā arī pieņemt datos balstītus lēmumus finanšu līdzekļu pārdalē. Finanšu ministrija sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību veiks datu analīzi un sagatavos priekšlikumus datu tālākai izmantošanai.
Lai nodrošinātu pašvaldību ieinteresētību uzņēmējdarbības veicināšanā, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju sagatavos priekšlikumus jauna, mērķēta atbalsta mehānisma izveidei (ārpus pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas) par pašvaldību ieguldījumu ekonomikas attīstībā, tajā skaitā par izmērāmu investīciju piesaisti, jaunu darba vietu radīšanu, nodokļu ieņēmumu pieaugumu un citiem objektīvi izvērtējamiem rezultātiem, kas veicina ilgtspējīgu attīstību un augstas pievienotās vērtības radīšanu pašvaldības teritorijā, paredzot, ka finansējums tiek piešķirts uz rezultātu pamata, balstoties uz skaidri definētiem un salīdzināmiem attīstības rādītājiem. Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu priekšlikuma īstenošanai tiks izskatīts Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem pieteikumiem prioritārajiem pasākumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.
Administratīvā sloga mazināšana.
- atteikšanās no pašvaldību savstarpējo norēķinu veikšanas par izglītības pakalpojumu sniegšanu izglītojamiem no 1. klases. Atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 28. jūnija noteikumiem Nr. 418 “Kārtība, kādā veicami pašvaldību savstarpējie norēķini par izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem” pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā deklarētie izglītojamie izglītību iegūst citā pašvaldības izglītības iestādē, jāslēdz līgumi ar attiecīgo pašvaldību, jāsaskaņo izglītojamo skaits un jāveic izglītības pakalpojumu apmaksa. Lai atvieglotu pašvaldību darbu, likumprojekts paredz deklarēto bērnu skaitu (7 – 18 gadi) aizstāt ar izglītojamo skaitu pašvaldības izglītības iestādēs, kas nozīmē, ka finansējums caur izglītojamā izlīdzināmo vienību kritēriju vērtību tiek novirzīts tieši tai pašvaldībai, kura nodrošina attiecīgu izglītības pakalpojumu. Rezultātā vairs nebūs nepieciešami savstarpējie norēķini, ja attiecīgajā pašvaldībā deklarētais bērns mācās citas pašvaldības izglītības iestādē. Tādējādi pašvaldībām tiek mazināts administratīvais slogs un veicināta skolu tīkla optimizācija, pašvaldībām izvērtējot savu izglītības iestāžu izmaksu efektivitāti.
- pašvaldībām iesniedzamo pārskatu samazināšana. Atbilstoši Ministru kabineta 2001. gada 28. augusta noteikumiem Nr. 382 “Interešu izglītības programmu un valsts nozīmes interešu izglītības iestāžu finansēšanas kārtība” pašvaldībām divas reizes gadā jāsagatavo pārskats par mērķdotācijas izlietojumu, kā arī atbilstoši Ministru kabineta 2019. gada 10. decembra noteikumiem Nr. 614 “Kārtība, kādā aprēķina, piešķir un izlieto valsts budžetā paredzētos līdzekļus izglītojamo ēdināšanai” katru gadu jāsagatavo veidlapa par iepriekšējā kalendāra gadā izlietotajiem valsts budžeta līdzekļiem. Integrējot PFI sistēmā interešu izglītības programmas un 1. – 4. klases izglītojamo ēdināšanas finansējumu, tiks mazināts administratīvais slogs, samazinot pašvaldībām iesniedzamo atskaišu skaitu.
Pašvaldību savstarpējie norēķini. Ņemot vērā, ka PFI aprēķinā tiek saglabāts kritērijs – bērnu skaits vecumā līdz 6 gadiem, pašvaldībām savstarpējie norēķini būs jāveic tikai par tās administratīvajā teritorijā deklarētajiem pirmsskolas vecuma bērniem, kuri izmanto citas pašvaldības izglītības iestādes sniegtos pakalpojumus. Likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā pašvaldības, kuru administratīvajā teritorijā deklarētie bērni līdz 6 gadu vecumam izmanto citas pašvaldības vispārizglītojošās izglītības iestāžu sniegtos pakalpojumus, veic maksājumus attiecīgajām pašvaldībām par šiem bērniem sniegto pakalpojumu apmaksu. Ja pašvaldība neveiks pakalpojumu apmaksu, šos jautājumus izskatīs Finanšu ministrija. Likumprojektā noteikts, ja pašvaldība nav ievērojusi likuma 8. panta pirmajā daļā paredzētajā kārtībā noteiktās prasības un neveic pakalpojumu apmaksu, Valsts kase, pamatojoties uz finanšu ministra rīkojumu noraksta no attiecīgās pašvaldības IIN ieņēmumiem summu, kāda nepieciešama citu pašvaldību sniegto pakalpojumu apmaksai.
Lai varētu atteikties no pašvaldību savstarpējiem norēķiniem arī par pirmsskolas izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem, Finanšu ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju izvērtēs pieejamos datus Valsts izglītības informācijas sistēmā un nepieciešamos papildinājumus datu pieejamībai un sagatavos priekšlikumus pašvaldību savstarpējo norēķinu par pirmsskolas izglītības pakalpojumiem, tajā skaitā privāto pirmsskolas izglītības iestāžu, integrēšanai PFI.
Valsts budžeta dotācija par iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros. Tiek saglabāta valsts budžeta dotācija pašvaldībām par iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros, kuri ievietoti tajos līdz 1998.gada 1.janvārim, attiecīgi likumprojekta pārejas noteikumu 7. punktā, paredzēts, ka dotāciju pašvaldībām par iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros, kuri ievietoti tajos līdz 1998. gada 1. janvārim, paredz valsts budžeta likumā.
Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma spēka zaudēšana. Ņemot vērā, ka veiktas būtiskas PFI sistēmas izmaiņas, likumprojekta pārejas noteikumos tiek noteikts, ka spēku zaudē Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums, kas pieņemts Saeimā un izsludināts 2015.gadā.
Pašvaldību izdevumus raksturojošie kritēriji. Visi pašvaldību izdevumi tiek attiecināti uz pašvaldību pakalpojumu saņēmēju grupām. Likumprojektā tiek noteiktas šādas pašvaldību izdevumus raksturojošo kritēriju grupas:
- iedzīvotāju skaits;
- bērnu skaits vecumā līdz 6 gadiem;
- izglītojamo skaits no 1. klases pašvaldības dibinātās vispārējās pamata un vispārējās vidējās izglītības iestādēs un pašvaldību dibinātās profesionālās izglītības iestādēs, izņemot speciālās izglītības iestādēs, kas nodrošina internāta pakalpojumus (turpmāk – pašvaldību izglītības iestādēs izglītojamie no 1. klases);
- izglītojamo skaits interešu izglītībā vispārējās pamata un vispārējās vidējās izglītības programmās pašvaldību un privātajās izglītības iestādēs, izņemot izglītojamo skaitu tālmācības programmās (turpmāk – izglītojamie interešu izglītības programmās);
- izglītojamo, kuri klātienē apgūst pamatizglītības programmas 1., 2., 3. un 4. klasē, skaits pašvaldību un privātajās izglītības iestādēs (turpmāk – izglītojamie 1. – 4. klasē);
- darbspējas vecumu pārsniegušo iedzīvotāju skaits;
- pašvaldības teritorijas platība kvadrātkilometros.
PFI kritērijos tiek paredzēts bērnu skaitu vecumā līdz 6 gadiem turpināt uzskaitīt pēc deklarētās dzīves vietas, savukārt deklarēto bērnu un jauniešu no 7 līdz 18 gadiem skaita vietā tiek ņemts pašvaldību izglītības iestādēs izglītojamo no 1. klases skaits. Statistiskie dati par pašvaldību izglītības iestādēs izglītojamo no 1. klases skaitu tiek noteikts atbilstoši to faktiskajam skaitam valsts budžeta sagatavošanas gada 1. septembrī. Dati jāiesniedz pašvaldībām, ievadot tos Valsts izglītības informācijas sistēmā līdz attiecīgā gada 5. septembrim. Izglītojamo skaitā netiek ieskaitīti izglītojamie speciālās izglītības iestādēs, kas nodrošina internāta pakalpojumus, jo šīm iestādēm valsts budžeta finansējums tiek piešķirts ne tikai pedagogu darba samaksai, bet arī uzturēšanas izdevumiem. Piemērojot izglītojamo kritēriju, būtiski mazinās administratīvais slogs pašvaldībām, kas ir svarīgi ņemot vērā arī ieplānotos skolu tīkla optimizācijas pasākumus. Pārējo bērnu un jauniešu skaits, kas nav uzskaitīti pie izglītojamo skaita, ir iekļauti kopējā pašvaldības iedzīvotāju skaitā un PFI aprēķinā tiek piemērota izlīdzināmās vienības vērtība "1".
Papildināts izglītības funkcijas vidējo izmaksu aprēķins ar diviem jauniem kritērijiem, kas mērķēti tiek izmantoti aprēķinos, lai integrētu PFI sistēmā finansējumu interešu izglītības programmām un ēdināšanas finansējumu 1. – 4. klases izglītojamiem.
Līdz ar to pašvaldību izdevumus raksturojošo kritēriju grupas papildinātas:
- ar izglītojamo skaitu interešu izglītības programmās;
- ar izglītojamo skaitu 1. – 4. klasē.
Statistikas dati par izglītojamo skaitu interešu izglītības programmās un statistikas dati par izglītojamo skaitu 1. – 4. klasē pašvaldību un privātajās izglītības iestādēs tiek noteikts atbilstoši to faktiskajam skaitam Valsts izglītības informācijas sistēmā apstiprinātajiem datiem valsts budžeta sagatavošanas gada 1. septembrī.
Statistikas dati par iedzīvotāju skaitu, bērnu skaitu vecumā līdz 6 gadiem un darbspējas vecumu pārsniegušo iedzīvotāju skaitu tiek noteikti atbilstoši Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem pēc stāvokļa valsts budžeta sagatavošanas gada 1. janvārī. Pašvaldības teritorija kvadrātkilometros tiek noteikta atbilstoši Valsts zemes dienesta datiem pēc stāvokļa valsts budžeta sagatavošanas gada 1. janvārī.
Izlīdzināmo vienību vērtību aprēķins. Izlīdzināmo vienību vērtību aprēķināšanai tiek izmantoti pašvaldību vidējās izmaksas. Pašvaldību sniegto pakalpojumu vidējās izmaksās ievērtēti iepriekšējo trīs gadu faktiskie pašvaldību izdevumi pa funkcionālajām kategorijām saskaņā ar Valsts kases tīmekļa vietnē publicētajiem auditētajiem gada pārskatiem par pašvaldību pamatbudžetu izpildi. Funkcionālajām kategorijām tiek piemēroti Ministru kabineta 2005. gada 13. decembra noteikumi Nr. 934 "Noteikumi par budžetu izdevumu klasifikāciju atbilstoši funkcionālajām kategorijām". No pašvaldību budžetu izdevumiem pa funkcionālajām kategorijām tiek atņemts attiecīgajā periodā veiktais valsts budžeta finansējums pašvaldībām atbilstoši to funkcionālajām kategorijām. Izmaksu novērtējums sniedz priekšstatu par to, kuru funkciju nodrošināšanai pašvaldībās tiek izlietoti lielāki finanšu resursi.
Pašvaldību izdevumi atbilstoši funkcionālajām kategorijām
| Klasifikācijas kods | Izdevumu posteņa nosaukums | Pašvaldību vidējie izdevumi 2022. - 2024.g. (Valsts kases dati - gada pārskats), atņemot valsts budžeta transfertus atsevišķās funkcijās | |
| Izdevumi, euro | Izdevumi, % | ||
| II. Izdevumi kopā* | 2 984 399 551 | 100% | |
| 01.000 | Vispārējie valdības dienesti | 275 814 174 | 9,2% |
| 03.000 | Sabiedriskā kārtība un drošība | 61 266 890 | 2,1% |
| 04.000 | Ekonomiskā darbība | 541 902 594 | 18,2% |
| 05.000 | Vides aizsardzība | 45 852 413 | 1,5% |
| 06.000 | Teritoriju un mājokļu apsaimniekošana | 330 657 499 | 11,1% |
| 07.000 | Veselība | 17 162 481 | 0,6% |
| 08.000 | Atpūta, kultūra un reliģija | 245 316 198 | 8,2% |
| 09.000 | Izglītība | 1 037 038 760 | 34,7% |
| 10.000 | Sociālā aizsardzība | 429 388 542 | 14,4% |
* Funkcionālā kategorija “Aizsardzība” aprēķinos netiek ņemta vērā, jo pašvaldību budžetu izdevumu īpatsvars šīs funkcijas nodrošināšanai kopējos pašvaldību budžetu izdevumos ir zemāks par 0,1%.
Pašvaldību budžetu izdevumi pa funkcionālajām kategorijām tiek noteikti saskaņā ar Valsts kases tīmekļa vietnē publicēto 2022., 2023. un 2024. gada auditēto pašvaldību budžetu izpildes pārskatu un valsts budžeta izpildi, summējot pašvaldību budžetu faktiskos izdevumus par pēdējiem trim gadiem un no tiem atņemot 62. resora “Mērķdotācijas pašvaldībām” 2022., 2023. un 2024. gadā veikto valsts budžeta finansējumu pašvaldībām no attiecīgajām funkcionālajām kategorijām (62. resora “Mērķdotācijas pašvaldībām” budžeta programmas 01.00.00, budžeta programmas 05.00.00, izņemot interešu izglītības programmu finansējumu, un budžeta programmas 10.00.00 finansējumu atņemot no funkcionālās kategorijas “Izglītība” izdevumiem, 62. resora “Mērķdotācijas pašvaldībām” budžeta programmas 02.00.00. finansējumu atņemot no funkcionālās kategorijas “Atpūta, kultūra un reliģija” izdevumiem un 62. resora “Mērķdotācijas pašvaldībām” budžeta programmas 12.00.00 finansējumu atņemot no funkcionālās kategorijas “Vispārējie valdības dienesti” izdevumiem), kā arī 2022. gadā un 2023. gadā veikto valsts budžeta finansējumu apkures izdevumu kompensēšanai atņemot no funkcionālās kategorijas “Sociālā aizsardzība” izdevumiem un 2022., 2023. un 2024. gadā valsts budžeta finansējumu par Ukrainas civiliedzīvotājiem sniegto atbalstu (finansējumu par ēdināšanu, izmitināšanu, personu reģistrāciju atņemot no funkcionālās kategorijas “Vispārējie valdības dienesti” izdevumiem, finansējumu par izglītību atņemot no funkcionālās kategorijas “Izglītība” izdevumiem, finansējumu par sociālo palīdzību atņemot no funkcionālās kategorijas “Sociālā aizsardzība” izdevumiem).
Iegūtos datus par pašvaldību izdevumiem pa funkcionālajām kategorijām attiecina uz katru no kritēriju grupām.
| Klasifi-kācijas kods | Izdevumu posteņa nosaukums | Kritēriju grupu attiecināšanas koeficienti | ||||||
| Iedzīvotāju skaits | Bērnu skaits vecumā līdz 6 gadiem | Izglītojamo skaits no 1. klases | Izglītojamo skaits interešu izglītības programmās | Izglītojamo skaits 1.-4. klasē | Darbspējas vecumu pārsniegušo iedzīvotāju skaits | Pašval-dības platība, km2 | ||
| 01.000 | Vispārējie valdības dienesti | 0,80 | 0,05 | 0,05 | 0,00 | 0,00 | 0,04 | 0,06 |
| 03.000 | Sabiedriskā kārtība un drošība | 0,73 | 0,05 | 0,13 | 0,00 | 0,00 | 0,02 | 0,07 |
| 04.000 | Ekonomiskā darbība | 0,81 | 0,01 | 0,10 | 0,00 | 0,00 | 0,03 | 0,05 |
| 05.000 | Vides aizsardzība | 0,90 | 0,00 | 0,00 | 0,00 | 0,00 | 0,00 | 0,10 |
| 06.000 | Teritoriju un mājokļu apsaimniekošana | 0,70 | 0,01 | 0,01 | 0,00 | 0,00 | 0,20 | 0,08 |
| 07.000 | Veselība | 0,30 | 0,10 | 0,10 | 0,00 | 0,00 | 0,50 | 0,00 |
| 08.000 | Atpūta, kultūra un reliģija | 0,75 | 0,02 | 0,05 | 0,00 | 0,00 | 0,18 | 0,00 |
| 09.000 | Izglītība | 0,20 | 0,25 | 0,44 | 0,07 | 0,04 | 0,00 | 0,00 |
| 10.000 | Sociālā aizsardzība | 0,39 | 0,12 | 0,18 | 0,00 | 0,00 | 0,31 | 0,00 |
Lai aprēķinātu pašvaldību izdevumus raksturojošo kritēriju īpatsvarus, tiek summēti pašvaldību budžetu izdevumi pa norādītājām funkcionālajām kategorijām ar tabulā ietvertajiem attiecināšanas koeficientiem un iegūtā summa izdalīta ar visu pašvaldību izdevumu kopsummu.
Aprēķina rezultātā tiek iegūti aktualizētie pašvaldību izdevumu raksturojošie kritēriju īpatsvari:
| Pašvaldību izdevumus raksturojošie kritēriji | Aprēķinātais īpatsvars |
| Iedzīvotāju skaits | 0,51636848 |
| Bērnu skaits vecumā līdz 6 gadiem | 0,11492715 |
| Izglītojamo skaits no 1.klases | 0,21003263 |
| Izglītojamo skaits interešu izglītības programmās | 0,02432406 |
| Izglītojamo skaits 1. – 4. klasē | 0,01389946 |
| Darbspējas vecumu pārsniegušo iedzīvotāju skaits | 0,09398711 |
| Pašvaldības platība, km2 | 0,02646110 |
Pašvaldību izdevumus raksturojošo kritēriju īpatsvars parāda, kādu kopējo budžeta izdevumu proporciju pašvaldības vidēji izmanto kritēriju raksturojamās grupas interesēs.
Izlīdzināmo vienību vērtības katrai pašvaldību izdevumu raksturojošo kritēriju grupai aprēķina, izmantojot pašvaldību izdevumus raksturojošo kritēriju īpatsvarus, kā arī iedzīvotāju skaitu kopā, katrā no minētajām grupām atsevišķi un teritorijas platību. Rezultātā tiek aprēķinātas šādas izlīdzināmo vienību vērtības:
| Kritēriju grupa | Aprēķinātais īpatsvars | Skaits uz 01.01.2025.* | 1 vienības īpatsvars | Izlīdzināmās vienības vērtība | |
| a | Iedzīvotāju skaits | 0,51636848 | 2 024 584 | 0,00000026 | 1,00 |
| b | Bērnu skaits vecumā līdz 6 gadiem | 0,11492715 | 122 014 | 0,00000094 | 3,69 |
| c | Izglītojamo skaits no 1.klases * uz 01.09.2025. | 0,21003263 | 202 755 | 0,00000104 | 4,06 |
| d | Izglītojamo skaits interešu izglītības programmās * uz 01.09.2025. | 0,02432406 | 212 170 | 0,00000011 | 0,45 |
| e | Izglītojamo skaits 1.-4.klasē * uz 01.09.2025. | 0,01389946 | 80 656 | 0,00000017 | 0,68 |
| f | Darbspējas vecumu pārsniegušo iedzīvotāju skaits | 0,09398711 | 422 173 | 0,00000022 | 0,87 |
| g | Pašvaldības platība, km2 | 0,02646110 | 64 594 | 0,00000041 | 1,61 |
Iedzīvotāju skaita kritērija vērtība ir 1 izlīdzināmā vienība. Par katru bērnu vecumā līdz 6 gadiem pieskaita papildu 3,69 izlīdzināmās vienības, par katru pašvaldību izglītības iestādēs izglītojamo no 1. klases pieskaita papildu 4,06 izlīdzināmās vienības, par katru izglītojamo interešu izglītības programmās pieskaita papildu 0,45 izlīdzināmās vienības, par katru izglītojamo 1. – 4. klasē pieskaita papildu 0,68 izlīdzināmās vienības un par katru darbspējas vecumu pārsniegušo iedzīvotāju pieskaita papildu 0,87 izlīdzināmās vienības. Savukārt, katrs pašvaldības platības m2 tiek izteikts 1,61 izlīdzināmajās vienībās.
Izlīdzināmo vienību skaitu katrā pašvaldībā aprēķina pēc sekojošas formulas:
Ni=1,00×ai+3,69×bi+4,06×ci+0,45×di+0,68×ei + 0,87 x fi + 1,61 x gi
Ni — izlīdzināmo vienību skaits attiecīgajā pašvaldībā;
ai — iedzīvotāju skaits attiecīgajā pašvaldībā;
bi — bērnu skaits vecumā līdz 6 gadiem attiecīgajā pašvaldībā;
ci — pašvaldību izglītības iestādēs izglītojamo skaits no 1. klases attiecīgās pašvaldības izglītības iestādēs;
di — izglītojamo skaits interešu izglītības programmās attiecīgajā pašvaldībā;
ei — izglītojamo skaits 1. – 4. klasē attiecīgajā pašvaldībā;
fi — darbspējas vecumu pārsniegušo iedzīvotāju skaits attiecīgajā pašvaldībā;
gi — attiecīgās pašvaldības teritorijas platība kvadrātkilometros.
Katras pašvaldības aprēķinātais izlīdzināmo vienību skaits ietver konkrētās pašvaldības demogrāfiskās un teritoriālās atšķirības.
Izlīdzināmo vienību vērtības nepieciešams regulāri pārskatīt, līdz ar to, lai nebūtu jāveic attiecīgi grozījumi PFI likumā, likumprojekta 3. panta trešā daļa paredz, ka izlīdzināmo vienību vērtības aprēķina, izmantojot pašvaldību pēdējo trīs pilnu gadu izdevumu struktūru. Izlīdzināmo vienību vērtības tiek pārrēķinātas reizi trijos gados un tās apstiprina ar Ministra kabineta rīkojumu. Līdz ar to izlīdzināto vienību vērtības, kuras tiks izmantotas PFI aprēķinā 2027. gadam, tiks aprēķinātas, izmantojot Valsts kases tīmekļa vietnē publicēto 2023., 2024. un 2025. gada auditēto pašvaldību budžetu izpildes pārskatu.
NĪN izslēgšana no PFI. NĪN ieņēmumi pilnībā tiek atstāti attiecīgās pašvaldības rīcībā. Līdz ar to tiks veicināta pašvaldību ieinteresētība savas NĪN politikas izstrādē, to sasaistot ar infrastruktūras attīstību un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu savā teritorijā. Šīs pārmaiņas dos iespēju pašvaldībām veidot prognozējamu un stabilu nodokļa bāzi, kā arī skaidrāk komunicēt ar iedzīvotājiem par nodokļa izmantošanu vietējās dzīves kvalitātes uzlabošanai. Esošajā PFI modelī NĪN ieņēmumu īpatsvars veido aptuveni 8% no pašvaldību vērtētajiem ieņēmumiem.
Finansējuma sadales nosacījumi. Likumprojekts paredz jaunu pieeju finanšu resursu sadalē starp pašvaldībām, tas ir vērsts uz reģionāli sabalansētu resursu sadalīšanu starp pašvaldībām. Pašvaldību izlīdzinātos ieņēmumus veidos vairākas komponentes. Lai radītu pašvaldībām stabilu un prognozējamu finansējuma apjomu ar likumu noteikto funkciju izpildei, likumprojekts paredz, ka daļa no pašvaldībām piekritīgā IIN tiks sadalīta atbilstoši koeficientam, kas noteikts atbilstoši faktiski nomaksātajam IIN attiecīgajā teritorijā pēc iedzīvotāja dzīvesvietas un darba vietas, nepakļaujot tos tālākai izlīdzināšanai, savukārt otra daļa no pašvaldībām piekritīgā IIN un valsts budžeta finansējums interešu izglītības programmām un 1. – 4. klases izglītojamo ēdināšanai (turpmāk – PFI pamatfinansējums), tiks sadalīts pēc vienādiem sadales principiem – balstoties uz vidējām pakalpojumu izmaksām. Kontekstā ar esošo PFI modeli, kur daļa pašvaldību resursi netiek pakļauti izlīdzināšanai, arī jaunajā piedāvājumā tiek plānots saglabāt PFI sistēmā neizlīdzināmo pašvaldību ieņēmumu daļu, kuru veido NĪN ieņēmumi, kā arī IIN ieņēmumi, kuru apmērs un īpatsvars tiks noteikts likumā par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru.
Kopējais PFI pamatfinansējums tiek izdalīts uz kopējām izlīdzināmām vienībām, tā iegūstot PFI pamatfinansējuma vidējo vērtību uz vienu izlīdzināmo vienību pašvaldībās kopā. Ņemot vērā PFI pamatfinansējuma vidējo vērtību, tas tiek sadalīts proporcionāli izlīdzināmo vienību skaitam pašvaldībā. Galvenais nosacījums ir nodrošināt, ka būtiskām pašvaldības iedzīvotāju grupām – bērniem, jauniešiem, senioriem, kā arī teritorijas apsaimniekošanas vajadzībām tiek nodrošināti līdzvērtīgi resursi. To izmaiņas galvenokārt ir atkarīgas no katras teritorijas demogrāfiskā profila. Ar jauno sistēmu tiek pārtraukta līdzšinējā kārtība, kur daļa pašvaldību bija “maksātāji”, bet daļa – “saņēmēji”.
Ņemot vērā, ka PFI pamatfinansējumu veido daļa no pašvaldībām piekritīgā IIN, tas ik gadu mainās proporcionāli prognozētajam IIN pieaugumam. Līdz ar to pašvaldībām tiek nodrošināts stabils finansējums funkciju izpildei.
PFI pamatfinansējumā iekļautais finansējuma kopējais apmērs interešu izglītības programmām un 1. – 4. klases izglītojamo ēdināšanai tiks sadalīts atbilstoši kritēriju vērtībām, un finansējuma kopējais apmērs netiks mainīts, samazinoties izglītojamo skaitam.
Likumprojekts paredz finansējumu papildu atbalstam pašvaldībām, kuru ieņēmumi pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas uz izlīdzināmo vienību ir zemāki par vidējiem ieņēmumiem uz izlīdzināmo vienību. Tā galvenais uzdevums ir mazināt sociālekonomiskās atšķirības starp teritorijām un nodrošināt sabalansētu attīstību un pakalpojumu pieejamību. Likumprojektā tiek noteikts, ka valsts budžeta finansējums pašvaldībām, kuru ieņēmumi pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas uz izlīdzināmo vienību ir zemāki par vidējiem ieņēmumiem uz izlīdzināmo vienību, tiek aprēķināts un sadalīts Ministru kabineta noteiktā kārtībā saskaņā ar likumprojekta 7. panta otro daļu.
Rezultātā pašvaldībām tiek nodrošināts ieņēmumu apjoms, kas noteikts atbilstoši nomaksātajam IIN attiecīgajā teritorijā un pakalpojumu vidējam izmaksu līmenim, papildus atbalstot pašvaldības, kuru ieņēmumi pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas uz izlīdzināmo vienību ir zemāki par vidējiem ieņēmumiem uz izlīdzināmo vienību.
Ņemot vērā minēto, pašvaldību izlīdzinātos ieņēmumus var aprēķināt pēc sekojošas formulas:
Fi=IiIIN+IiPF+Di+IiNĪN
Fi – izlīdzinātie ieņēmumi pašvaldībai;
IiIIN – pašvaldībai piekritīgā IIN daļa, ko sadala pēc koeficientiem;
IiPF- pašvaldībai PFI pamatfinansējums;
Di - finansējums pašvaldībai, kurai ieņēmumi pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas uz izlīdzināmo vienību ir zemāki par vidējiem ieņēmumiem uz izlīdzināmo vienību;
IiNĪN-pašvaldības NĪN, nepiedalās PFI un pilnībā paliek pašvaldības rīcībā.
PFI pamatfinansējumu pašvaldībai aprēķina proporcionāli tās izlīdzināto vienību skaitam (uz izlīdzināto vienību visām pašvaldībām tā ir vienāda):
| IiPF = | IPF | x Ni |
| N |
IPF – PFI pamatfinansējums, ko veido daļa no pašvaldībām piekritīgā IIN, valsts budžeta finansējums interešu izglītības programmām un 1. – 4. klašu izglītojamo ēdināšanai;
N – valstī summārais izlīdzināmo vienību skaits;
Ni – izlīdzināmo vienību skaits pašvaldībā.
Papildu atbalsts tiek piešķirts pašvaldībām, kuru ieņēmumi pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (gan IIN daļa, kas nepiedalās PFI procesā, gan PFI pamatfinansējums, kuru sadala uz izlīdzināmām vienībām) uz vienu izlīdzināmo vienību (fi) ir zemāki par vidējiem ieņēmumiem uz izlīdzināmo vienību (fmax').
| fi = | IiIIN+IiPF | < f'max |
| Ni |
| Di = | D | x | f'max - fi | x | Ni |
| N' | f'max - f'vid |
fi – izlīdzinātie ieņēmumi attiecīgajai pašvaldībai;
fmax' – pašvaldību vidējais ieņēmumu līmenis uz izlīdzināmo vienību, zem kura pašvaldības saņem valsts budžeta finansējumu;
D – valsts budžeta finansējums pašvaldībām, kuru ieņēmumi pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas uz vienu izlīdzināmo vienību ir zemāki par vidējiem ieņēmumiem uz vienu izlīdzināmo vienību;
N’ – to pašvaldību, kuru fi<fmax' , izlīdzināmo vienību summa;
fvid' – to pašvaldību, kuru fi<fmax' , vidējie ieņēmumi uz izlīdzināmo vienību.
Valsts budžeta finansējums, ko plānots piešķirt pašvaldībām, kuru ieņēmumi pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas uz izlīdzināmo vienību ir zemāki par vidējiem ieņēmumiem uz izlīdzināmo vienību, jaunajā PFI sistēmā paredzēts kā daudz mērķētāks atbalsts. Tā galvenais uzdevums ir mazināt sociālekonomiskās atšķirības starp teritorijām un nodrošināt sabalansētu attīstību un pakalpojumu pieejamību.
Likumprojekta pārejas noteikumu 2. punkts paredz, ka šā likuma 6. pants piemērojams veicot pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinu, sākot ar 2027. gadu.
Uzņēmējdarbības un nodarbinātības veicināšana. Likuma “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” 28. pants paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā (par periodu no 2026. gada 1. janvāra) uzsāk datu uzkrāšanu par nodokļa maksātāja darba vietu. Līdz ar to Valsts ieņēmumu dienests no 2026. gada 1. janvāra uzsāks datu uzkrāšanu par samaksāto IIN pēc nodokļa maksātāja darba vietas. Pēc datu iegūšanas tiks veikta to analīze, izvērtējot katras teritorijas nodarbinātību un nomaksātā nodokļa apjomu ne tikai pēc dzīvesvietas, bet arī pēc faktiskās darba vietas, vienlaikus dodot iespēju novērtēt katras teritorijas faktisko nodokļu bāzi. Iegūtie dati ļaus objektīvi izvērtēt teritoriju ekonomisko aktivitāti, nodarbinātības koncentrāciju, kā arī pieņemt datos balstītus lēmumus finanšu līdzekļu pārdalē. Finanšu ministrija sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību veiks datu analīzi un sagatavos priekšlikumus datu tālākai izmantošanai.
Lai nodrošinātu pašvaldību ieinteresētību uzņēmējdarbības veicināšanā, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju sagatavos priekšlikumus jauna, mērķēta atbalsta mehānisma izveidei (ārpus pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas) par pašvaldību ieguldījumu ekonomikas attīstībā, tajā skaitā par izmērāmu investīciju piesaisti, jaunu darba vietu radīšanu, nodokļu ieņēmumu pieaugumu un citiem objektīvi izvērtējamiem rezultātiem, kas veicina ilgtspējīgu attīstību un augstas pievienotās vērtības radīšanu pašvaldības teritorijā, paredzot, ka finansējums tiek piešķirts uz rezultātu pamata, balstoties uz skaidri definētiem un salīdzināmiem attīstības rādītājiem. Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu priekšlikuma īstenošanai tiks izskatīts Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem pieteikumiem prioritārajiem pasākumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.
Administratīvā sloga mazināšana.
- atteikšanās no pašvaldību savstarpējo norēķinu veikšanas par izglītības pakalpojumu sniegšanu izglītojamiem no 1. klases. Atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 28. jūnija noteikumiem Nr. 418 “Kārtība, kādā veicami pašvaldību savstarpējie norēķini par izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem” pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā deklarētie izglītojamie izglītību iegūst citā pašvaldības izglītības iestādē, jāslēdz līgumi ar attiecīgo pašvaldību, jāsaskaņo izglītojamo skaits un jāveic izglītības pakalpojumu apmaksa. Lai atvieglotu pašvaldību darbu, likumprojekts paredz deklarēto bērnu skaitu (7 – 18 gadi) aizstāt ar izglītojamo skaitu pašvaldības izglītības iestādēs, kas nozīmē, ka finansējums caur izglītojamā izlīdzināmo vienību kritēriju vērtību tiek novirzīts tieši tai pašvaldībai, kura nodrošina attiecīgu izglītības pakalpojumu. Rezultātā vairs nebūs nepieciešami savstarpējie norēķini, ja attiecīgajā pašvaldībā deklarētais bērns mācās citas pašvaldības izglītības iestādē. Tādējādi pašvaldībām tiek mazināts administratīvais slogs un veicināta skolu tīkla optimizācija, pašvaldībām izvērtējot savu izglītības iestāžu izmaksu efektivitāti.
- pašvaldībām iesniedzamo pārskatu samazināšana. Atbilstoši Ministru kabineta 2001. gada 28. augusta noteikumiem Nr. 382 “Interešu izglītības programmu un valsts nozīmes interešu izglītības iestāžu finansēšanas kārtība” pašvaldībām divas reizes gadā jāsagatavo pārskats par mērķdotācijas izlietojumu, kā arī atbilstoši Ministru kabineta 2019. gada 10. decembra noteikumiem Nr. 614 “Kārtība, kādā aprēķina, piešķir un izlieto valsts budžetā paredzētos līdzekļus izglītojamo ēdināšanai” katru gadu jāsagatavo veidlapa par iepriekšējā kalendāra gadā izlietotajiem valsts budžeta līdzekļiem. Integrējot PFI sistēmā interešu izglītības programmas un 1. – 4. klases izglītojamo ēdināšanas finansējumu, tiks mazināts administratīvais slogs, samazinot pašvaldībām iesniedzamo atskaišu skaitu.
Pašvaldību savstarpējie norēķini. Ņemot vērā, ka PFI aprēķinā tiek saglabāts kritērijs – bērnu skaits vecumā līdz 6 gadiem, pašvaldībām savstarpējie norēķini būs jāveic tikai par tās administratīvajā teritorijā deklarētajiem pirmsskolas vecuma bērniem, kuri izmanto citas pašvaldības izglītības iestādes sniegtos pakalpojumus. Likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā pašvaldības, kuru administratīvajā teritorijā deklarētie bērni līdz 6 gadu vecumam izmanto citas pašvaldības vispārizglītojošās izglītības iestāžu sniegtos pakalpojumus, veic maksājumus attiecīgajām pašvaldībām par šiem bērniem sniegto pakalpojumu apmaksu. Ja pašvaldība neveiks pakalpojumu apmaksu, šos jautājumus izskatīs Finanšu ministrija. Likumprojektā noteikts, ja pašvaldība nav ievērojusi likuma 8. panta pirmajā daļā paredzētajā kārtībā noteiktās prasības un neveic pakalpojumu apmaksu, Valsts kase, pamatojoties uz finanšu ministra rīkojumu noraksta no attiecīgās pašvaldības IIN ieņēmumiem summu, kāda nepieciešama citu pašvaldību sniegto pakalpojumu apmaksai.
Lai varētu atteikties no pašvaldību savstarpējiem norēķiniem arī par pirmsskolas izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem, Finanšu ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju izvērtēs pieejamos datus Valsts izglītības informācijas sistēmā un nepieciešamos papildinājumus datu pieejamībai un sagatavos priekšlikumus pašvaldību savstarpējo norēķinu par pirmsskolas izglītības pakalpojumiem, tajā skaitā privāto pirmsskolas izglītības iestāžu, integrēšanai PFI.
Valsts budžeta dotācija par iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros. Tiek saglabāta valsts budžeta dotācija pašvaldībām par iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros, kuri ievietoti tajos līdz 1998.gada 1.janvārim, attiecīgi likumprojekta pārejas noteikumu 7. punktā, paredzēts, ka dotāciju pašvaldībām par iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros, kuri ievietoti tajos līdz 1998. gada 1. janvārim, paredz valsts budžeta likumā.
Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma spēka zaudēšana. Ņemot vērā, ka veiktas būtiskas PFI sistēmas izmaiņas, likumprojekta pārejas noteikumos tiek noteikts, ka spēku zaudē Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums, kas pieņemts Saeimā un izsludināts 2015.gadā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes 2023. gada datus par iekšzemes kopproduktu (turpmāk – IKP) uz vienu iedzīvotāju pa pašvaldībām, izvērtēta IKP kā iespējamā kritērija izmantošana PFI sistēmā. Tāpat izvērtēti Centrālās statistikas pārvaldes 2022. gada dati par darba ņēmēju skaitu un bruto darba ienākumiem pēc darba devēja biroja vai pamatdarbības adreses. Dati ļauj modelēt faktiskos darba ienākumus teritorijā un analizēt darba samaksas fondu kā indikatoru, kas tieši atspoguļo pašvaldības ekonomisko bāzi. Pēc veiktās analīzes var secināt, ka darba algas fonda ieņēmumiem un IKP sadalījumam pa pašvaldībām ir augsta korelācija. Ņemot vērā, ka IKP dati pieejami ar laika nobīdi, secināts, ka IIN dati dalījumā pēc darba vietas ir operatīvāki un precīzāki.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Vērtēti iespējamie risinājumi likumprojekta izvirzītā mērķa sasniegšanai efektīvākā veidā.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Jā
Skaidrojums
Likumprojekts paredz jaunu pieeju finanšu resursu sadalē starp pašvaldībām. Lai novērtētu jaunās pieejas efektivitāti reģionāli sabalansētu resursu sadalē starp pašvaldībām, ir veicams likumprojektā paredzēto kritēriju izvērtējums. Minēto izvērtējumu plānots veikt ik pēc trīs gadiem no likuma spēkā stāšanās.
Kas veiks ex-post novērtējumu?
-
Ietekmes pēcpārbaudes veikšanas termiņš
-
Rezultāti/rādītāji, pēc kā tiek vērtēta tiesību akta (vai kādas tā daļas) mērķa sasniegšana
-1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
102 716 573
0
120 007 953
61 187 721
122 677 533
61 187 721
61 187 721
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
102 716 573
0
120 007 953
61 187 721
122 677 533
61 187 721
61 187 721
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
102 716 573
0
120 007 953
61 187 721
122 677 533
61 187 721
61 187 721
2.1. valsts pamatbudžets
102 716 573
0
120 007 953
61 187 721
122 677 533
61 187 721
61 187 721
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
2026. gadā valsts budžeta finansējums PFI fondam paredzēts 35 922 615 euro apmērā un kompensācija saistībā ar nodokļu politikas izmaiņām paredzēta 66 793 958 euro. Līdz ar to 2026. gadā kopējais valsts budžeta finansējums PFI plānots 102 716 573 euro apmērā.
Saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru 2027. gadā kopējais valsts budžeta finansējums PFI plānots 120 007 953 euro apmērā, tajā skaitā:
35 922 615 euro valsts budžeta finansējums PFI;
84 085 338 euro kompensācija saistībā ar nodokļu politikas izmaiņām.
Likumprojektā paredzēta finansējuma sadales nosacījumu maiņa, līdz ar to 2027. gadā kopējais valsts budžeta finansējums PFI plānots 181 195 674 euro apmērā, tajā skaitā:
35 922 615 euro valsts budžeta finansējums pašvaldībām, kuru ieņēmumi pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas uz izlīdzināmo vienību ir zemāki par vidējiem ieņēmumiem uz izlīdzināmo vienību;
84 085 338 euro kompensācija saistībā ar nodokļu politikas izmaiņām;
38 976 171 euro finansējums interešu izglītības programmām;
22 211 550 euro finansējums ēdināšanas nodrošināšanai izglītojamiem 1. – 4. klasē.
Ņemot vērā minēto, 2027. gadā kopējais valsts budžeta finansējums PFI ir par 61 187 721 euro lielāks, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvara likumā 2027. gadam paredzēto finansējumu PFI.
Saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru 2028. gadā kopējais valsts budžeta finansējums PFI plānots 122 677 533 euro apmērā, tajā skaitā:
35 922 615 euro valsts budžeta finansējums PFI;
86 754 918 euro kompensācija saistībā ar nodokļu politikas izmaiņām.
Atbilstoši likumprojektā paredzētajam kopējais valsts budžeta finansējums PFI 2028. gadā plānots 183 865 254 euro apmērā, tajā skaitā:
35 922 615 euro valsts budžeta finansējums pašvaldībām, kuru ieņēmumi pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas uz izlīdzināmo vienību ir zemāki par vidējiem ieņēmumiem uz izlīdzināmo vienību;
86 754 918 euro kompensācija saistībā ar nodokļu politikas izmaiņām;
38 976 171 euro finansējums interešu izglītības programmām;
22 211 550 euro finansējums brīvpusdienu nodrošināšanai izglītojamiem 1. – 4. klasē.
Ņemot vērā minēto, kopējais valsts budžeta finansējums PFI 2028. gadam ir par 61 187 721 euro lielāks, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvara likumā 2028. gadam plānoto finansējumu PFI.
Atbilstoši likumprojektā paredzētajam valsts budžeta finansējums PFI 2029. gadā plānots 183 865 254 euro apmērā, tajā skaitā:
35 922 615 euro valsts budžeta dotācija PFI fondam;
86 754 918 euro kompensācija saistībā ar nodokļu politikas izmaiņām;
38 976 171 euro finansējums interešu izglītības programmām;
22 211 550 euro finansējums brīvpusdienu nodrošināšanai izglītojamiem 1. – 4. klasē.
Ņemot vērā minēto, valsts budžeta finansējums PFI 2029. gadam ir par 61 187 721 euro lielāks, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvara likumā 2028. gadam plānoto finansējumu PFI.
Saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru 2027. gadā kopējais valsts budžeta finansējums PFI plānots 120 007 953 euro apmērā, tajā skaitā:
35 922 615 euro valsts budžeta finansējums PFI;
84 085 338 euro kompensācija saistībā ar nodokļu politikas izmaiņām.
Likumprojektā paredzēta finansējuma sadales nosacījumu maiņa, līdz ar to 2027. gadā kopējais valsts budžeta finansējums PFI plānots 181 195 674 euro apmērā, tajā skaitā:
35 922 615 euro valsts budžeta finansējums pašvaldībām, kuru ieņēmumi pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas uz izlīdzināmo vienību ir zemāki par vidējiem ieņēmumiem uz izlīdzināmo vienību;
84 085 338 euro kompensācija saistībā ar nodokļu politikas izmaiņām;
38 976 171 euro finansējums interešu izglītības programmām;
22 211 550 euro finansējums ēdināšanas nodrošināšanai izglītojamiem 1. – 4. klasē.
Ņemot vērā minēto, 2027. gadā kopējais valsts budžeta finansējums PFI ir par 61 187 721 euro lielāks, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvara likumā 2027. gadam paredzēto finansējumu PFI.
Saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru 2028. gadā kopējais valsts budžeta finansējums PFI plānots 122 677 533 euro apmērā, tajā skaitā:
35 922 615 euro valsts budžeta finansējums PFI;
86 754 918 euro kompensācija saistībā ar nodokļu politikas izmaiņām.
Atbilstoši likumprojektā paredzētajam kopējais valsts budžeta finansējums PFI 2028. gadā plānots 183 865 254 euro apmērā, tajā skaitā:
35 922 615 euro valsts budžeta finansējums pašvaldībām, kuru ieņēmumi pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas uz izlīdzināmo vienību ir zemāki par vidējiem ieņēmumiem uz izlīdzināmo vienību;
86 754 918 euro kompensācija saistībā ar nodokļu politikas izmaiņām;
38 976 171 euro finansējums interešu izglītības programmām;
22 211 550 euro finansējums brīvpusdienu nodrošināšanai izglītojamiem 1. – 4. klasē.
Ņemot vērā minēto, kopējais valsts budžeta finansējums PFI 2028. gadam ir par 61 187 721 euro lielāks, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvara likumā 2028. gadam plānoto finansējumu PFI.
Atbilstoši likumprojektā paredzētajam valsts budžeta finansējums PFI 2029. gadā plānots 183 865 254 euro apmērā, tajā skaitā:
35 922 615 euro valsts budžeta dotācija PFI fondam;
86 754 918 euro kompensācija saistībā ar nodokļu politikas izmaiņām;
38 976 171 euro finansējums interešu izglītības programmām;
22 211 550 euro finansējums brīvpusdienu nodrošināšanai izglītojamiem 1. – 4. klasē.
Ņemot vērā minēto, valsts budžeta finansējums PFI 2029. gadam ir par 61 187 721 euro lielāks, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvara likumā 2028. gadam plānoto finansējumu PFI.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Likumprojekts neietekmē amata vietu skaita izmaiņas.
Cita informācija
Ailēs "saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam" un "saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru" norādīts finansējuma apmērs, kas ir paredzēts likumā "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" budžeta resorā "64. Dotācija pašvaldībām" PFI izlīdzināšanai (valsts budžeta dotācija PFI fondam un kompensācija saistībā ar nodokļu politikas izmaiņām). Savukārt ailēs "izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru" norādīts finansējuma apmērs, kas ir paredzēts likumā "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā un budžeta resorā "62. Mērķdotācijas pašvaldībām".
Likumprojekts paredz finansējuma interešu izglītības programmām un finansējuma ēdināšanas nodrošināšanai 1. – 4. klases izglītojamiem integrēšanu PFI sistēmā.
Finansējums interešu izglītības programmām, tajā skaitā arī valsts nozīmes interešu izglītības iestādēm, iekļauts budžeta resora "62. Mērķdotācijas pašvaldībām" programmā 05.00.00 "Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām".
Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra noteikumi Nr. 26 "Kritēriji un kārtība, kādā tiek piešķirts un anulēts valsts nozīmes interešu izglītības iestādes statuss" paredz, ka katrā Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales plānošanas reģiona teritorijā darbojas ne vairāk kā divas, bet Rīgas plānošanas reģionā – ne vairāk kā trīs valsts nozīmes interešu izglītības iestādes. Saskaņā ar Ministru kabineta 2001. gada 28. augusta noteikumiem Nr. 382 "Interešu izglītības programmu un valsts nozīmes interešu izglītības iestāžu finansēšanas kārtība" Izglītības un zinātnes ministrija aprēķina mērķdotāciju pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām šādā secībā:
1) četrām pedagogu likmēm katrai valsts nozīmes interešu izglītības iestādei, ievērojot normatīvajā aktā par pedagogu darba samaksu noteikto interešu izglītības skolotāja zemāko mēneša darba algas likmi;
2) atbilstoši izglītojamo skaitam kārtējā mācību gada 1. septembrī vispārējās pamata un vispārējās vidējās izglītības programmās attiecīgajā administratīvajā teritorijā.
Ņemot vērā minēto, no finansējuma, kas šobrīd iekļauts budžeta resora "62. Mērķdotācijas pašvaldībām" programmā 05.00.00 "Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām" PFI tiek integrēts tikai finansējums, kas paredzēts interešu izglītības programmām.
Finansējums ēdināšanas nodrošināšanai 1. – 4. klases izglītojamiem šobrīd iekļauts Izglītības un zinātnes ministrijas apakšprogrammā 01.07.00 "Dotācija brīvpusdienu nodrošināšanai 1., 2., 3. un 4. klases izglītojamiem".
Lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu likumprojekta "Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums" normu izpildei, Finanšu ministrija veiks pārdali 2027. gadam un turpmāk ik gadu uz budžeta resoru "64. Dotācija pašvaldībām" 61 187 721 euro apmērā:
1) no Izglītības un zinātnes ministrijas apakšprogrammas 01.07.00 "Dotācija brīvpusdienu nodrošināšanai 1., 2., 3. un 4. klases izglītojamiem" 22 211 550 euro;
2) no budžeta resora "62. Mērķdotācijas pašvaldībām" programmas 05.00.00 "Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām" 38 976 171 euro.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Likums par budžetu un finanšu vadību
Pamatojums un apraksts
Likumā par budžetu un finanšu vadību noteikts, ka no summas, kas pašvaldībai pienākas no IIN vai no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda dotācijas, Valsts kasei ir tiesības ieturēt summas, ja pašvaldība nenodrošina valsts aizdevumu līgumos noteikto saistību savlaicīgu izpildi, vai nenodrošina valsts aizdevuma izmantošanu atbilstoši aizdevuma līgumā noteiktajam mērķim. Ņemot vērā, ka likumprojekts vairs neparedz tādu terminoloģiju kā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda dotācija, nepieciešams izstrādāt grozījumus Likumā par budžetu un finanšu vadību 45. panta trešajā daļā, aizstājot vārdus “pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda dotācija” ar vārdiem “iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem”, kā arī 45.1 panta otrās daļas 2.punktā svītrojot vārdus “un iemaksām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā”. Grozījumiem Likumā par budžetu un finanšu vadību jāstājas spēkā 2027. gada 1. janvārī un tos izstrādās Finanšu ministrija.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.2. Ministru kabineta 2001. gada 28. augusta noteikumi Nr. 382 “Interešu izglītības programmu un valsts nozīmes interešu izglītības iestāžu finansēšanas kārtība”
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka finansējums interešu izglītības programmām un 1. – 4. klases izglītojamo ēdināšanas nodrošināšanai tiek integrēts PFI sistēmā, Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2026. gada 31. decembrim būs jāveic grozījumi Ministru kabineta 2001. gada 28. augusta noteikumos Nr. 382 “Interešu izglītības programmu un valsts nozīmes interešu izglītības iestāžu finansēšanas kārtība”. Spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi piemērojami līdz 2026. gada 31. decembrim.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.1.3. Ministru kabineta 2019. gada 10. decembra noteikumos Nr. 614 “Kārtība, kādā aprēķina, piešķir un izlieto valsts budžetā paredzētos līdzekļus izglītojamo ēdināšanai”.
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka finansējums interešu izglītības programmām un 1. – 4. klases izglītojamo ēdināšanas nodrošināšanai tiek integrēts PFI sistēmā, Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2026. gada 31. decembrim būs jāveic grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 10. decembra noteikumos Nr. 614 “Kārtība, kādā aprēķina, piešķir un izlieto valsts budžetā paredzētos līdzekļus izglītojamo ēdināšanai”.Spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi piemērojami līdz 2026. gada 31. decembrim.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.2. Cita informācija
Likumprojekts paredz pilnvarojumu izstrādāt šādus noteikumu projektus:
1) par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību (likumprojekta 7. panta otrā daļa). Noteikumus izstrādās Finanšu ministrija, nodrošinot to pieņemšanu Ministru kabinetā divu nedēļu laikā pēc valsts budžeta likuma izsludināšanas;
2) kārtību, kādā pašvaldības, kuru administratīvajā teritorijā deklarētie bērni līdz 6 gadu vecumam izmanto citas pašvaldības vispārizglītojošās izglītības iestāžu sniegtos pakalpojumus, veic maksājumus attiecīgajai pašvaldībām par šiem bērniem sniegto pakalpojumu apmaksu (likumprojekta 8. panta pirmā daļa). Noteikumiem jāstājas spēkā 2027. gada 1. janvārī un tos izstrādās Finanšu ministrija. Atbilstoši likumprojekta pārejas noteikumu 4. punktam līdz 2026. gada 31. decembrim piemērojami Ministru kabineta 2016. gada 28. jūnija noteikumi Nr. 418 “Kārtība, kādā veicami pašvaldību savstarpējie norēķini par izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem”.
Likumprojekta 3. panta otrā daļa paredz, ka izlīdzināmo vienību vērtības nosaka, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu. Lai izlīdzināmo vienību vērtības varētu piemērot, veicot PFI aprēķinu 2027. gadam, Ministru kabineta rīkojumam jāstājas spēkā ne vēlāk kā 2026. gada 1. novembrī un to izstrādās Finanšu ministrija.
Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē:
Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums (Latvijas Vēstnesis 18.06.2015., Nr. 118.);
Ministru kabineta 2016. gada 12. janvāra noteikumi Nr. 25 “Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomes nolikums”;
Ministru kabineta 2016. gada 10. maija noteikumi Nr. 292 “Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognozes noteikšanas kārtība”.
1) par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību (likumprojekta 7. panta otrā daļa). Noteikumus izstrādās Finanšu ministrija, nodrošinot to pieņemšanu Ministru kabinetā divu nedēļu laikā pēc valsts budžeta likuma izsludināšanas;
2) kārtību, kādā pašvaldības, kuru administratīvajā teritorijā deklarētie bērni līdz 6 gadu vecumam izmanto citas pašvaldības vispārizglītojošās izglītības iestāžu sniegtos pakalpojumus, veic maksājumus attiecīgajai pašvaldībām par šiem bērniem sniegto pakalpojumu apmaksu (likumprojekta 8. panta pirmā daļa). Noteikumiem jāstājas spēkā 2027. gada 1. janvārī un tos izstrādās Finanšu ministrija. Atbilstoši likumprojekta pārejas noteikumu 4. punktam līdz 2026. gada 31. decembrim piemērojami Ministru kabineta 2016. gada 28. jūnija noteikumi Nr. 418 “Kārtība, kādā veicami pašvaldību savstarpējie norēķini par izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem”.
Likumprojekta 3. panta otrā daļa paredz, ka izlīdzināmo vienību vērtības nosaka, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu. Lai izlīdzināmo vienību vērtības varētu piemērot, veicot PFI aprēķinu 2027. gadam, Ministru kabineta rīkojumam jāstājas spēkā ne vēlāk kā 2026. gada 1. novembrī un to izstrādās Finanšu ministrija.
Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē:
Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums (Latvijas Vēstnesis 18.06.2015., Nr. 118.);
Ministru kabineta 2016. gada 12. janvāra noteikumi Nr. 25 “Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomes nolikums”;
Ministru kabineta 2016. gada 10. maija noteikumi Nr. 292 “Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognozes noteikšanas kārtība”.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijaNevalstiskās organizācijas
Latvijas Pašvaldību savienībaCits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Sanāksmes ar pašvaldību un dažādu organizāciju pārstāvjiem.
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Jaunais PFI modelis tika prezentēts:
Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmē, kurā piedalījās arī pārstāvji no Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības;
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas sēdē, kurā piedalījās arī Latgales reģiona pašvaldības;
Sanāksmē ar Viedās attīstības un reģionālās attīstības ministriju 2024. gada 6. martā.
Reģionālo attīstības centru un novadu apvienības 2024. gada 14. augusta sanāksmē, kurā piedalījās vairāku novadu pašvaldību pārstāvji.
Latvijas Pašvaldību savienības Finanšu un ekonomikas komitejas 2024. gada 3. septembra sēdē.
Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienības “Rīgas Metropole” 2024. gada 4. septembra sanāksmē.
Latvijas Pašvaldību savienības 2025. gada 3. septembrī organizētajā sanāksmē ar pašvaldību domju priekšsēdētājiem Finanšu ministrija prezentēja precizēto PFI modeli. Finanšu ministrija, izstrādājot precizējumus jaunajā PFI modelī, ir ņēmusi vērā Latvijas Pašvaldību savienības izteikto iebildumu un fiksētā valsts budžeta maksājuma – PFI groza vietā ir saglabājusi IIN ieņēmumus, kā arī tiek paredzēts PFI sistēmā integrēt valsts budžeta finansējumu interešu izglītības programmām un 1. – 4. klases izglītojamo ēdināšanai, tādējādi mazinot administratīvo slogu, pašvaldībām samazinot iesniedzamo atskaišu skaitu.
Latgales plānošanas reģiona pašvaldību vadītāju 2025. gada 29. decembra sanāksmē.
Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pašvaldību 2026. gada 11. februāra sanāksmē.
Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienības “Rīgas Metropole” pašvaldību 2026. gada 11. februāra sanāksmē.
Latgales plānošanas reģiona pašvaldību 2026. gada 12. februāra sanāksmē.
Reģionālo attīstības centru un novadu apvienības 2026. gada 18. februāra sanāksmē.
Konsultatīvā padome.
Sabiedrības līdzdalība tika nodrošināta arī finanšu ministra izveidotās Konsultatīvās padomes ietvaros, kur pašvaldību pārstāvjiem ir iespēja līdzdarboties likumprojekta izstrādē un izteikt viedokļus.
Konsultatīvās padomes sanāksmēs Finanšu ministrija ir informējusi par izstrādātiem priekšlikumiem PFI sistēmas izmaiņām un prezentējusi jauno PFI modeli. Konsultatīvās padomes sastāvā ir iekļauti visu pašvaldību grupu pārstāvji.
Notikušas vairākas Konsultatīvās padomes sanāksmes:
2023. gada 8. jūnijā Finanšu ministrija informēja par piedāvātajiem priekšlikumiem PFI sistēmas izmaiņām;
2024. gada 15. martā Finanšu ministrija prezentēja izstrādāto PFI modeli;
2024. gada 2. maijā tika diskutēts par PFI modeļa turpmāko virzību;
2025. gada 24. septembrī Finanšu ministrija prezentēja izstrādātos priekšlikumus jaunajam PFI modelim, norādot tā ieguvumus:
mazināts administratīvais slogs, atsakoties no savstarpējiem norēķiniem skolās, kā arī PFI aprēķinā integrējot finansējumu interešu izglītības programmām un 1. – 4. klases izglītojamo ēdināšanai;
NĪN ieņēmumi nepiedalās PFI izlīdzināšanā, līdz ar to NĪN ieņēmumi pilnā apmērā paliek pašvaldībām, tādā veidā veicinot pašvaldību ieinteresētību mērķētākas savas NĪN politikas izstrādē, to sasaistot ar infrastruktūras uzturēšanu un attīstību;
3) nav iemaksātāju PFI fondā un dotāciju saņēmēju;
4) noteiktas jaunas kritēriju vērtības, pamatojoties uz pašvaldību autonomo funkciju vidējām faktiskajām izmaksām (2022. – 2024. gads).
2026. gada 28. janvārī Finanšu ministrija prezentēja jauno PFI modeli. Konsultatīvās padomes sanāksmē piedalījās arī viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs.
2026. gada 5. februārī tika uzklausīti Reģionālo attīstības centru un novadu apvienības, Latvijas lielo pilsētu asociācijas, Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienības “Rīgas Metropole” viedokļi par piedāvātajām PFI sistēmas izmaiņām. Konsultatīvās padomes sanāksmē piedalījās arī viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs.
2025. gada 24. septembra Konsultatīvā sanāksmē tika nolemts, ka sagatavotie priekšlikumi ietver vairākus noderīgus risinājumus un ir labs pamats, uz kura izstrādāt izmaiņas PFI sistēmā, kā arī tika aicināta Latvijas Pašvaldību savienība sadarbībā ar pašvaldībām līdz 2025. gadam 28. oktobrim sniegt konstruktīvus priekšlikumus PFI sistēmas pilnveidošanai. Latvijas Pašvaldību savienība 2026. gada 23. janvārī iesniedza priekšlikumus, kurus sāka izskatīt Konsultatīvās padomes 2026. gada 28. janvāra sanāksmē, kā arī tika nolemts izsūtīt aptaujas anketu Reģionālo attīstības centru un novadu apvienībai, Latvijas Lielo pilsētu asociācijai un Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienībai “Rīgas Metropole” ar lūgumu sniegt konkrētās pašvaldību biedrības kopīgu viedokli par piedāvātajām PFI sistēmas izmaiņām. Konsultatīvās padomes 2026. gada 5. februārī visu pašvaldību biedrību pārstāvji norādīja, ka piekrīt, ka NĪN ieņēmumi netiek iekļauti PFI izlīdzināšanā, savukārt par finansējuma interešu izglītības programmām un ēdināšanas finansējuma integrēšanu PFI sistēmā nebija vienots viedoklis ne vienai no pašvaldību biedrībām, bet par paredzēto, kas saistīts ar IIN ieņēmumu sadalīšanu arī pēc darba vietas, nav gūts atbalsts lielākajā daļā pašvaldību.
Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmē, kurā piedalījās arī pārstāvji no Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības;
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas sēdē, kurā piedalījās arī Latgales reģiona pašvaldības;
Sanāksmē ar Viedās attīstības un reģionālās attīstības ministriju 2024. gada 6. martā.
Reģionālo attīstības centru un novadu apvienības 2024. gada 14. augusta sanāksmē, kurā piedalījās vairāku novadu pašvaldību pārstāvji.
Latvijas Pašvaldību savienības Finanšu un ekonomikas komitejas 2024. gada 3. septembra sēdē.
Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienības “Rīgas Metropole” 2024. gada 4. septembra sanāksmē.
Latvijas Pašvaldību savienības 2025. gada 3. septembrī organizētajā sanāksmē ar pašvaldību domju priekšsēdētājiem Finanšu ministrija prezentēja precizēto PFI modeli. Finanšu ministrija, izstrādājot precizējumus jaunajā PFI modelī, ir ņēmusi vērā Latvijas Pašvaldību savienības izteikto iebildumu un fiksētā valsts budžeta maksājuma – PFI groza vietā ir saglabājusi IIN ieņēmumus, kā arī tiek paredzēts PFI sistēmā integrēt valsts budžeta finansējumu interešu izglītības programmām un 1. – 4. klases izglītojamo ēdināšanai, tādējādi mazinot administratīvo slogu, pašvaldībām samazinot iesniedzamo atskaišu skaitu.
Latgales plānošanas reģiona pašvaldību vadītāju 2025. gada 29. decembra sanāksmē.
Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pašvaldību 2026. gada 11. februāra sanāksmē.
Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienības “Rīgas Metropole” pašvaldību 2026. gada 11. februāra sanāksmē.
Latgales plānošanas reģiona pašvaldību 2026. gada 12. februāra sanāksmē.
Reģionālo attīstības centru un novadu apvienības 2026. gada 18. februāra sanāksmē.
Konsultatīvā padome.
Sabiedrības līdzdalība tika nodrošināta arī finanšu ministra izveidotās Konsultatīvās padomes ietvaros, kur pašvaldību pārstāvjiem ir iespēja līdzdarboties likumprojekta izstrādē un izteikt viedokļus.
Konsultatīvās padomes sanāksmēs Finanšu ministrija ir informējusi par izstrādātiem priekšlikumiem PFI sistēmas izmaiņām un prezentējusi jauno PFI modeli. Konsultatīvās padomes sastāvā ir iekļauti visu pašvaldību grupu pārstāvji.
Notikušas vairākas Konsultatīvās padomes sanāksmes:
2023. gada 8. jūnijā Finanšu ministrija informēja par piedāvātajiem priekšlikumiem PFI sistēmas izmaiņām;
2024. gada 15. martā Finanšu ministrija prezentēja izstrādāto PFI modeli;
2024. gada 2. maijā tika diskutēts par PFI modeļa turpmāko virzību;
2025. gada 24. septembrī Finanšu ministrija prezentēja izstrādātos priekšlikumus jaunajam PFI modelim, norādot tā ieguvumus:
mazināts administratīvais slogs, atsakoties no savstarpējiem norēķiniem skolās, kā arī PFI aprēķinā integrējot finansējumu interešu izglītības programmām un 1. – 4. klases izglītojamo ēdināšanai;
NĪN ieņēmumi nepiedalās PFI izlīdzināšanā, līdz ar to NĪN ieņēmumi pilnā apmērā paliek pašvaldībām, tādā veidā veicinot pašvaldību ieinteresētību mērķētākas savas NĪN politikas izstrādē, to sasaistot ar infrastruktūras uzturēšanu un attīstību;
3) nav iemaksātāju PFI fondā un dotāciju saņēmēju;
4) noteiktas jaunas kritēriju vērtības, pamatojoties uz pašvaldību autonomo funkciju vidējām faktiskajām izmaksām (2022. – 2024. gads).
2026. gada 28. janvārī Finanšu ministrija prezentēja jauno PFI modeli. Konsultatīvās padomes sanāksmē piedalījās arī viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs.
2026. gada 5. februārī tika uzklausīti Reģionālo attīstības centru un novadu apvienības, Latvijas lielo pilsētu asociācijas, Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienības “Rīgas Metropole” viedokļi par piedāvātajām PFI sistēmas izmaiņām. Konsultatīvās padomes sanāksmē piedalījās arī viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs.
2025. gada 24. septembra Konsultatīvā sanāksmē tika nolemts, ka sagatavotie priekšlikumi ietver vairākus noderīgus risinājumus un ir labs pamats, uz kura izstrādāt izmaiņas PFI sistēmā, kā arī tika aicināta Latvijas Pašvaldību savienība sadarbībā ar pašvaldībām līdz 2025. gadam 28. oktobrim sniegt konstruktīvus priekšlikumus PFI sistēmas pilnveidošanai. Latvijas Pašvaldību savienība 2026. gada 23. janvārī iesniedza priekšlikumus, kurus sāka izskatīt Konsultatīvās padomes 2026. gada 28. janvāra sanāksmē, kā arī tika nolemts izsūtīt aptaujas anketu Reģionālo attīstības centru un novadu apvienībai, Latvijas Lielo pilsētu asociācijai un Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienībai “Rīgas Metropole” ar lūgumu sniegt konkrētās pašvaldību biedrības kopīgu viedokli par piedāvātajām PFI sistēmas izmaiņām. Konsultatīvās padomes 2026. gada 5. februārī visu pašvaldību biedrību pārstāvji norādīja, ka piekrīt, ka NĪN ieņēmumi netiek iekļauti PFI izlīdzināšanā, savukārt par finansējuma interešu izglītības programmām un ēdināšanas finansējuma integrēšanu PFI sistēmā nebija vienots viedoklis ne vienai no pašvaldību biedrībām, bet par paredzēto, kas saistīts ar IIN ieņēmumu sadalīšanu arī pēc darba vietas, nav gūts atbalsts lielākajā daļā pašvaldību.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts ieņēmumu dienests
- Valsts kase
- Izglītības un zinātnes ministrija
- Pašvaldības
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Valsts ieņēmumu dienests
neietekmē
Valsts ieņēmumu dienesta administratīvās izmaksas netiek ietekmētas, jo Valsts ieņēmumu dienestam netiek noteikti jauni pienākumi
Valsts kase
neietekmē
Valsts kases administratīvās izmaksas netiek ietekmētas, jo Valsts kasei netiek noteikti jauni pienākumi
Izglītības un zinātnes ministrija
samazinās
Vērtības nozīme:
10,13
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem vidējā darba samaksa (bruto) valstī 2024.gadā bija 1685 euro. Stundas likme: 1685/166,33= 10,13 euro
32,58
15,00 (interešu)
Laiks aprēķina veikšanai, finansējuma pārskaitīšanai un informācijas pārbaudei
17,58 (brīvpusdienas)
Laiks aprēķina veikšanai, finansējuma pārskaitīšanai un informācijas pārbaudei
2
2 subjekti
5
5 reizes
-3 300,35
Ņemot vērā, ka finansējums interešu izglītības programmām un 1. – 4. klases izglītojamo ēdināšanas nodrošināšanai tiek integrēts PFI sistēmā, Izglītības un zinātnes ministrijai nebūs jāveic finansējuma aprēķins un pārskaitīšana pašvaldībām, līdz ar to tiek samazināts administratīvais slogs.
Aprēķinā pieņemts, ka divas reizes gadā tiek veikti interešu izglītības finansējuma aprēķini un divas reizes gadā pārbaudītas pašvaldību iesniegtās atskaites par finansējuma izlietojumu. To izpildē iesaistīti divi darbinieki.
Aprēķinā pieņemts, ka Izglītības un zinātnes ministrija katru mēnesi veic finansējuma pārskaitīšanu pašvaldībām par ēdināšanas nodrošināšanu un divas reizes gadā pārbauda pašvaldību iesniegtos pārskatus. To izpildē iesaistīti divi darbinieki.
Administratīvo izmaksu ietaupījums Izglītības un zinātnes ministrijai, iespējams, ir lielāks, kas atkarīgs no uzdevumu izpildē iesaistīto darbinieku skaita un patērētā laika.
Pašvaldības
samazinās
Vērtības nozīme:
10,13
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem vidējā darba samaksa (bruto) valstī 2024.gadā bija 1685 euro. Stundas likme: 1685/166,33= 10,13 euro
45,50
16,00
Laiks atskaišu sagatavošanai.
40,00
Laiks līgumu slēgšanai, izglītojamo skaita saskaņošana, norēķinu veikšanai.
4
4 subjekti
4
4 reizes
-7 374,64
Ņemot vērā, ka finansējums interešu izglītības programmām un 1. – 4. klases izglītojamo ēdināšanas nodrošināšanai tiek integrēts PFI sistēmā, tiek samazināts administratīvais slogs pašvaldībām, kurām vairs nebūs jāsniedz pārskati par interešu izglītības programmas un 1. – 4. klases izglītojamo ēdināšanas finansējuma izlietojumu. Pašvaldībām divas reizes gadā jāsniedz atskaites par interešu izglītības finansējuma izlietojumu un divas reizes gadā par brīvpusdienu finansējuma izlietojumu.
Likumprojekts paredz piemērot izglītojamo kritēriju, līdz ar to pašvaldībām tiek mazināts administratīvais slogs, jo pašvaldībām turpmāk nebūs jāveic savstarpējie norēķini par izglītības pakalpojumiem, sākot no 1. klases.
Administratīvo izmaksu ietaupījums pašvaldībām, iespējams, ir lielāks, kas atkarīgs no uzdevumu izpildē iesaistīto darbinieku skaita un patērētā laika.
Kopā
-10 674,99
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Uzdevumi tiks sašaurināti.
Ņemot vērā, ka finansējums interešu izglītības programmām un 1. – 4. klases izglītojamo ēdināšanas nodrošināšanai tiek integrēts PFI sistēmā, Izglītības un zinātnes ministrijai nebūs jāveic finansējuma aprēķins un pārskaitīšana pašvaldībām.
Pašvaldībām nebūs jāsniedz atskaites par saņemtā finansējuma izlietojumu.
Ņemot vērā, ka finansējums interešu izglītības programmām un 1. – 4. klases izglītojamo ēdināšanas nodrošināšanai tiek integrēts PFI sistēmā, Izglītības un zinātnes ministrijai nebūs jāveic finansējuma aprēķins un pārskaitīšana pašvaldībām.
Pašvaldībām nebūs jāsniedz atskaites par saņemtā finansējuma izlietojumu.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi