Anotācija

Pašvaldības priekšlikumus par piekrastes ūdeņos noteikto zvejas limitu maiņu institūtam iesniedz katru gadu, līdz ar to noteikumi Nr. 1375 arī tiek grozīti katru gadu, kas ir salīdzinoši laikietilpīgs process un rada administratīvo slogu gan grozījumu projektu saskaņojošajām ministrijām un institūcijām, gan Ministru kabinetam un Valsts kancelejai. Institūts nepieciešamās izmaiņas zvejas rīku limitos ir zinātniski izvērtējis un grozījumu veikšana noteikumos Nr. 1375 ir vairāk formāls process, kas prasa nesamērīgi lielu slogu no valsts administrācijas puses.

Ar noteikumu projektu paredzēts noteikumu Nr. 1375 2. pielikumā noteiktos pašvaldībām piešķirtos zvejas rīku limitus noteikt kā pamatlimitus un turpmākas izmaiņas zvejas rīku limitos ZM administrēt, ievadot nepieciešamo informāciju par limitu izmaiņām valsts informācijas sistēmā "Latvijas zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma" (turpmāk – informācijas sistēma), kur šī informācija būtu pieejama gan pašvaldībām, gan kontrolējošām institūcijām. Tāpat ZM līdz kārtējā gada 15. decembrim attiecīgajām pašvaldībām nosūtīs informāciju par šo noteikumu 2. pielikumā noteikto zvejas rīku pamatlimita palielinājumu vai samazinājumu un publicēs to Zemkopības ministrijas tīmekļvietnē. 

Institūts savā 2025. gada 11. augusta rekomendācijā Nr. 1-6/1694 "Par zvejas rīku limitu izmaiņām piekrastes zvejā" norāda, ka daudzās pašvaldībās būtiska daļa no piešķirtajiem zvejas rīkiem piekrastes zvejā netiek izmantota. Tādēļ ir nepieciešama efektīva zvejas rīku skaita pārdale, kas vienlaicīgi veicinās zvejas intensitātes pieaugumu visā Latvijas piekrastē.

Noteikumu projektā paredzēts noteikt iespēju ZM pārdalīt pašvaldībām piešķirtos zvejas rīku skaita pamatlimitus, ja institūts, izvērtējot piekrastes pašvaldībās iedalīto zvejas rīku izmantošanu pēdējo divu gadu laikā,  konstatēs, ka konkrētu zvejas rīku limitu izmanto zemāk kā 60 procentu apmērā, un ierosinās ZM pārdalīt neizmantoto rīku limita daļu pašvaldībai, kur piešķirtie zvejas rīku limiti tiek izmantoti ar augstu efektivitāti (vismaz 90 procentu līmenī) un ir liels zvejnieku pieprasījums pēc papildlimitiem.

Šobrīd Eiropas Savienības (turpmāk - ES) politika atbalsta selektīvus zvejas rīku ieviešanu un izmantošanu, kas samazinātu nevēlamu citu sugu piezveju. Noteikumi Nr. 1375 neparedz jaunu, selektīvu zvejas rīku limitu piešķiršanas iespēju zvejniekiem.

Noteikumu projekts paredz iespēju pašvaldībām iedalīt komerczvejniekiem selektīvu zvejas rīku limitus, ja institūts ir sniedzis attiecīgu zinātnisku atzinumu par selektīvā zvejas rīka efektivitāti un proporciju, kādā tas būtu maināms pret parastu, neselektīvu zvejas rīku.

Noteikumos Nr. 1375 lietotais termins "zivju tīkls" neatbilst informācijas sistēmā lietotajam terminam "noenkurots žaunu tīkls", kas atbilst ES normatīvajos aktos lietotajam terminam.

Noteikumu projektā termins "zivju tīkls" aizstāts ar terminu "noenkurots žaunu tīkls".

Šobrīd noteikumos Nr. 1375 ir noteikts, ka pašpatēriņa zvejniekam var iedalīt vienu lucīša murdu. ZM 2025. gada 11. augustā ir saņēmusi biedrības "Mazjūras zvejnieki" vēstuli, kurā biedrība ierosina izslēgt lucīšu murdus no pašpatēriņa zvejā pieejamo zvejas rīku saraksta. 
Ņemot vērā to, ka lucīšu murdu tehniskie parametri ir atbilstoši rūpnieciskās zvejas metodei, nav pamata pašpatēriņa zvejā izmantot šādus zvejas rīkus. Vēstulē biedrība norāda, ka lucīšu nozvejas apjomi pašpatēriņa zvejā, ņemot vērā zvejas rīka kapacitāti, var būt vienlīdzīgi ar komerczvejas apjomiem, kas liek domāt, ka pašpatēriņa zvejnieki nozvejoto lomu nelegāli pārdod.

Noteikumu projektā paredzēts noteikt, ka lucīšu murdu limits nav iedalāms pašpatēriņa zvejai.

Noteikumi Nr. 1375 paredz, ka institūts apkopo un uzskaita piekrastes nozvejas datus sadalījumā pa pašvaldībām un pēc katra zvejas mēneša līdz nākamā mēneša divdesmit piektajam datumam iesniedz tos ZM. Šāds prasība vairs nav aktuāla, jo visi piekrastes nozvejas dati ZM ir pieejami informācijas sistēmā.

Noteikumu projekts paredz svītrot prasību institūtam apkopot un uzskaitīt piekrastes nozvejas datus un iesniegt tos ZM.

Šobrīd noteikumos Nr. 1375 nav noteikts, vai zvejnieks tam iedalīto zvejas rīku limitu drīkst izmantot visā pašvaldībai pieguļošās piekrastes teritorijā vai tikai pašvaldības administratīvās teritorijas mazākajā vienībā, kurā šis zvejas rīka limits ir iedalīts.

Ar noteikumu projektu paredzēts noteikt, ka zvejnieks pašvaldības administratīvajā teritorijā iedalīto zvejas rīku limitu var izmantot arī jebkurā citā šīs pašvaldības administratīvās teritorijas mazākajā vienībā, ja tas ir paredzēts rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumā ar pašvaldību vai šī līguma protokolā un ja to pieļauj attiecīgo zivju sugu limitu izmantošanas nosacījumi.

Saskaņā ar noteikumu Nr. 1375 11. punktu Rīgas valstspilsētas, Engures pagasta pārvaldes, Ventspils, Limbažu, Saulkrastu un Talsu novadu pašvaldības institūtā iesniedza priekšlikumus par piekrastes ūdeņos noteikto zvejas limitu maiņu. Rīgas valstspilsētas pašvaldība lūdza piešķirt papildu 30 reņģu tīklus, Tukuma novada pašvaldība lūdza piešķirt papildu 10 apaļo jūrasgrunduļu murdus un vienu reņģu stāvvadu, Ventspils novada pašvaldība lūdza piešķirt (aizstāt) jūrasgrunduļu tīklus zvejai Baltijas jūras piekrastes ūdeņos izmantojamo zivju tīklu limitu 40 gab. uz laika posmu no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, ar zivju tīkla acs izmēru 60 mm līdz 70 mm, Limbažu novada pašvaldība lūdza piešķirt papildu vienu apaļo jūrasgrunduļu murdu, Saulkrastu novada pašvaldība lūdza piešķirt papildu trīs apaļo jūrasgrunduļu murdus, Talsu novada pašvaldība lūdza piešķirt papildu trīs reņģu stāvvadus.
Institūts priekšlikumus izvērtēja un 2025. gada 11. augustā iesniedza ZM rekomendāciju Nr. 1-6/1694 "Par zvejas rīku limitu izmaiņām piekrastes zvejā" (sk. anotācijas pielikumā).
Institūts atbalsta papildu 19 reņģu tīklu piešķiršanu Rīgas valstspilsētai, sešu apaļo jūrasgrunduļu murdu un viena reņģu stāvvada piešķiršanu Tukuma novadam, zivju tīklu limita aizstāšanu ar jūrasgrunduļu tīkliem laika posmā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam Ventspils novadam, viena apaļo jūrasgrunduļu murda piešķiršanu Limbažu novadam, viena apaļo jūrasgrunduļu murda piešķiršanu Saulkrastu novadam un viena reņģu stāvvada piešķiršanu Talsu novadam.
Rekomendācijā ir sniegta arī informācija un skaidrojums par pašvaldību priekšlikumiem, kas netika atbalstīti. Institūta rekomendācijā atbalstītie pašvaldību priekšlikumi par zvejas limitu maiņu ir iekļauti sagatavotajā noteikumu projektā. 

Noteikumu Nr. 1375 2. pielikumā veiktas izmaiņas noteiktajos zvejas rīku skaita limitos attiecīgajām pašvaldībām un precizēts zvejas rīku kopskaits.

Institūts 2025. gada 21. janvāra vēstulē Nr. 1-6/92 "Par 2024. gada pilotpētījumiem Rīgas līcī zvejas regulēšanas pasākumu izstrādē" (sk. anotācijas pielikumā) informē par 2024. gadā veiktajiem pētījumiem Rīgas līcī rudens lieguma periodā, kuru laikā secināts, ka velkamā vada zvejas ietekme uz zivju resursiem kopumā ir neliela. Tāpēc institūts atbalsta zivju vadu skaita limita ieviešanu Rīgas līča dienvidu rajonā un rosināja piešķirt vienu zivju vadu katrā no dienvidu rajona pašvaldībām (Saulkrastu novadam, Ādažu novadam, Rīgas valstspilsētai, Jūrmalas valstspilsētai).

Noteikumu Nr. 1375 2. pielikumā veiktas izmaiņas noteiktajos zivju vadu skaita limitos Saulkrastu novadam, Ādažu novadam, Rīgas valstspilsētai un Jūrmalas valstspilsētai, un precizēts zivju vadu kopskaits.