Anotācija

Saskaņā ar Reliģisko organizāciju likuma 14.panta piekto daļu  kapelāni Latvijas Republikā darbojas saskaņā ar noteikumiem Nr. 134.
Pēc grozījumu Reliģisko organizāciju likumā (Latvijas Vēstnesis, 208, 24.10.2024.) stāšanās spēkā 2024. gada 7. novembrī, noteikumu Nr. 134 saturu nepieciešams papildināt ar nosacījumiem attiecībā uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu kapelānu darbību.

Iekšlietu ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu, lai papildinātu esošo regulējumu ar nosacījumiem par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu kapelānu darbību, proti:
1) kapelānu pieņemšanu darbā un kapelānu kompetenci;
2)  kapelānu ar speciālo dienesta pakāpi dienesta gaitas prasību atbilstību Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma regulējuma prasībām;
3) kapelānu pakļautību.

Plānots Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs ieviest ne vairāk kā 18 kapelānu amata vietas (gan amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, gan darbiniekus, ar kuriem noslēgts darba līgums), kuri nodrošinās garīgo aprūpi (ietver tādas pastorālā darba sastāvdaļas kā-uzklausīšana, sarunas, padomdošana, iedrošināšana un motivēšana) dienesta vietās Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu nodarbinātajiem, viņu tuviniekiem un ar nelaimes gadījumu vai likumpārkāpumu saistītām personām. 
Kapelāni ar speciālo dienesta pakāpi savus pienākumus varēs veikt arī situācijās un vietās, kas nebūs pieejamas civilajam personālam, piemēram:
1) darbs notikuma vietā, t.sk. ugunsgrēka vieta, ēku sagruvuma, avāriju vietas, kas atzīstamas par bīstamām. Veicot ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbus, kā arī  glābšanas darbus sagruvumos, ceļu satiksmes negadījumos, katastrofu izraisīto seku likvidēšanu u.c. , ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas vadītājs nosaka bīstamo zonu, kur var pastāvēt bīstamie faktori. Šajā bīstamajā zonā var atrasties tikai speciāli apmācītas amatpersonas, bet izņēmuma gadījumā arī cilvēki, kas ir instruēti un nodrošināti ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem (piemēram, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi).Nereti bīstamajā zonā smagos apstākļos var ilgstoši atrasties cietušie, kuru glābšanai nepieciešams laiks. Arī pašiem glābējiem, kuri nevar atstāt notikuma vietu,  saskaroties ar cilvēku bojā eju, it īpaši bērnu nāvi, redzot cilvēku ciešanas var būt nepieciešama tūlītēja emocionāla un psiholoģiska palīdzība, lai varētu turpināt darbus.
2) dienesta (darba) vietās- notikumi, kuros dienesta pienākumus pilda Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts policijas un Valsts robežsardzes nodarbinātie un kur civilpersonām iekļūšana ir liegta. Kapelāns nodarbinātajiem ir pieejams dienesta vietā un darba laikā, lai pēc iespējas savlaicīgāk un sekmīgāk sāktu risināt garīga rakstura problēmas, jo īpaši tās, kas radušās pildot tiešos dienesta (darba) pienākumus.
Kapelānam ir jābūt ar specifiskām zināšanām atbilstoši attiecīgās iestādes darba īpatnībām.

Kapelāniem ar speciālo dienesta pakāpi atlīdzība nosakāma atbilstoši vienotiem amatpersonu atlīdzības nosacījumiem iestādē, tostarp piemaksa par noteiktu funkciju un uzdevumu izpildi.

Līdzīgi kā Nacionālo bruņoto spēku kapelāniem Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu kapelāniem ir noteikts šāds pakļautības sadalījums:
1) kapelāni savas darbības organizatoriskos un administratīvos jautājumos ir pakļauti attiecīgās Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vadītājam. Tas nozīmē, ka viņu ikdienas pienākumu izpilde, darba grafiks, iesaistīšanās iestādes pasākumos un citi ar institūcijas darbību saistīti aspekti tiek pārraudzīti un koordinēti iestādes vadības ietvaros.
2) reliģiskajos jautājumos kapelāni ir pakļauti attiecīgajai reliģiskajai savienībai (baznīcai). Šajā kontekstā viņi ievēro savas reliģiskās organizācijas noteikumus, mācības un prakses, kas attiecas uz reliģisko rituālu veikšanu, teoloģiskajiem jautājumiem un garīgo vadību.
Šāda pakļautības struktūra nodrošina, ka kapelāni efektīvi pilda savus pienākumus gan institucionālajā, gan reliģiskajā kontekstā, ievērojot attiecīgās iestādes un reliģiskās organizācijas noteikumus un vadlīnijas.
Sekmīgas darbības nodrošināšanai Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu kapelāni īstenos sadarbību ar Nacionālo bruņoto spēku un citu iestāžu kapelānu dienestu, kā arī Noteikumos par kapelānu dienestu minētajām reliģiskajām organizācijām.
Kapelānu pamatpienākumi ietverti šajā Ministru kabineta noteikumu projektā, bet detalizētāk – Ministru kabineta 2016.gada 13.decembra noteikumos Nr. 810 "Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu klasifikāciju”, attiecīgu struktūrvienību reglamentos un amata aprakstos.