Anotācija (ex-ante)

Lai gan atbilstīgo kooperatīvo sabiedrību skaits nedaudz, bet tomēr pakāpeniski palielinās, joprojām ir salīdzinoši maz saimniecību, kas ir iesaistījušās kooperatīvu darbībā. Atbilstīgajās kooperatīvajās sabiedrībās ir iesaistījušās aptuveni 25% no uz tirgu orientētas saimniecībām. Vērtējumu par to, kāds ir atbilstīgo kooperatīvo sabiedrību biedru saimniecību īpatsvars aktīvo, uz tirgu vērsto lauku saimniecību vidū, ļauj veikt Lauku atbalsta dienesta rīcībā esošie dati par saimniecībām, kas katru gadu  piesakās iespējai iegādāties dīzeļdegvielu ar samazināto akcīzes nodokļa likmi (turpmāk – dīzeļdegvielas atbalsts). Lai saņemtu dīzeļdegvielas atbalstu, saimniecībai ir jānodrošina minimālie ieņēmumi par katru vienotajam platību maksājumam pieteikto lauksaimniecības zemes hektāru, un, ņemot vērā šī atbalsta pieejamību, izdevīgumu un popularitāti, uz to piesakās absolūti lielākā lauksaimnieku daļa, kuru mērķis ir produkcijas realizācija tirgū un ienākumu gūšana no lauksaimniecības.  Pēc Lauku atbalsta dienesta datiem, dīzeļdegvielas atbalstam ik gadus piesakās apmēram 17 tūkstoši saimniecību, un 2021./2022. saimnieciskajā gadā tie bija 16,7 tūkst. saimniecību. Savukārt atbilstīgajās kooperatīvajās sabiedrībās (izņemot mežsaimniecības nozari) 2021.gadā bija apvienojušies 4245 biedri.

Ar atbalsta palīdzību būtu nepieciešams veicināt tehnisko atbalstu kooperatīvu veidošanās stimulēšanai, nodrošinot administratīvo, tirgus izpētes un loģistikas izmaksu daļēju segšanu pirmajos kooperatīvu darbības gados, personāla izmaksu segšanai, lai veidotos jaunas KS  augļu un dārzeņu, kartupeļu, gaļas lopkopības  (liellopu, mājputnu, cūkkopības, aitkopības un kazkopības, t.sk. vaislas dzīvnieku audzēšanā) un olu nozarē, linu un kaņepju, sēklu, un bioloģiskā piena un bioloģisko laukaugu nozarē, kā arī lai notiktu esošo KS konsolidācija un kooperatīvu apvienību veidošanās konvencionālā piena un konvencionālajā tradicionālo laukaugu nozarē.
Tehniskā nodrošinājuma trūkumu kooperatīvi visvairāk izjūt to dibināšanas fāzē un pirmajos gados pēc dibināšanas, kad jānodrošina tirgus izpēte produkcijas realizācijai, kooperatīva vadītāja un attiecīgā personāla algošana, biroja iekārtošana un uzturēšana, loģistikas transporta noma vai iegāde un citas izmaksas, kas saistītas ar kooperatīvās sabiedrības biznesa idejas realizāciju tās sākumposmā.

Lai veicinātu kooperāciju un  nostiprinātu pašreizējo sabiedrību attīstību un to konkurenci kopējā tirgū, kā arī stiprinātu lauksaimnieku lomu pārtikas ražošanas ķēdē saskaņā ar KLP SP un regulas 2021/2115 77. pantu intervencē "Ražotāju grupu un organizāciju izveide"paredzēts ES atbalsts. Atbalsta mērķis ir veicināt atbilstīgu kooperatīvo sabiedrību veidošanos un efektīvu darbību centralizētas pirmapstrādes un tirgus izpētes nodrošināšanā, produkcijas realizācijā, kā arī jaunu noieta tirgu apgūšanā.
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursa veidā intervencei "Ražotāju grupu un organizāciju izveide", pamatojoties uz darījumdarbības plānu. Noteikumu projekts nosaka atbalsta pretendentus, atbalsta saņemšanas nosacījumus, atbalsta apmēru un intensitāti, atbalsta attiecināmas izmaksas, atbalsta piešķiršanas, pieteikšanās kārtību un iesniedzamos dokumentus.
Noteikumu projekts paredz, ka uz atbilstīgas kooperatīvās sabiedrības darījumdarbības plāna atzīšanu Lauku atbalsta dienestā varēs pretendēt tikai tās lauksaimniecības kooperatīvās sabiedrības, kurām būs piešķirts atbilstības statuss. Noteikumu projekts nosaka arī izņēmumus, proti, atbalsta intervencē "Ražotāju grupu un organizāciju izveide" uz atbalstu nevarēs pretendēt tās kooperatīvās sabiedrības, kas atbilstības statusu pirmo reizi ieguvušas pirms 2021.gada, konvenciālās tradicionālo laukaugu un konvencionālā piena nozares atbilstīgās kooperatīvās sabiedrības (nozaru ierobežojums neattieksies uz kooperatīvu apvienībām). Tāpat atbalstam nekvalificēsies atbilstīgās kooperatīvās sabiedrības, kas atbilstības statusu pirmo reizi ieguvušas līdz 2021. gadam un pēc tam reorganizētas vai dibinātas no jauna, vai mainījušas kooperatīvās sabiedrības nosaukumu. 
Noteikumu projektā izvirzīti nosacījumi, kādiem jāatbilst atbalsta pretendentiem. Viens no nosacījumiem paredz, ka uz atbalstu pretendentam jābūt reģistrētam Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā ne agrāk kā 2019. gada 1. janvārī. Šāds nosacījums ir paredzēts, lai atbalstītu jaunās sabiedrības, kas savu darbību uzsākušas nesen.
Noteikumu projekts paredz, ka pretendents iesniegumam pievienos darījumdarbības plānu, un, pamatojoties uz to, Lauku atbalsta dienests atzīs pretendentu atbalsta saņemšanai. Īstenojot šo darījumdarbības plānu, atbalsta pretendentam jāsasniedz  darījumdarbības plānā noteiktie mērķi un rezultatīvie rādītāji un ne vēlāk kā darījumdarbības plāna pēdējā gadā, salīdzinājumā ar pēdējo noslēgto pārskata gadu pirms darījumdarbības plāna uzsākšanas kopumā vismaz par 10 procentiem jāpalielina biedru saražotās un ārpus sabiedrības realizētās produkcijas  apgrozījumu vai apjomu, vismaz par 10 procentiem, bet ne mazāk kā par vienu biedru jāpalielina to biedru skaitu, ar kuriem sabiedrībai ir apgrozījums, kā arī jāpalielina biedru realizētās produkcijas apjomu vai apmēru, nodrošinot, ka ne vēlāk kā darījumdarbības plāna īstenošanas pēdējā gadā vismaz pieci kooperatīvu apvienības biedri vismaz 60 procentus savas konkrētās produkcijas realizē ar kooperatīvu apvienības starpniecību.
Noteikumu projekts paredz atbalsta apmēru un intensitāti, proti, lauksaimniecības nozarē izmaksājamais maksimālais atbalsta apmērs vienā gadā nepārsniedz 100 000 euro, bet visā programmēšanas periodā – 500 000 euro. Maksimālais atbalsta apmērs ir noteikts, ievērojot Eiropas Komisijas nosacījumus. Noteikumu projekts paredz, ka atbalstu izmaksā kā vienotas likmes atbalstu, kas sadalīts gada maksājumos, bet ne ilgāk kā piecus gadus pēc dienas, kad pretendenta iesniegtais darījumdarbības plāns atzīts Lauku atbalsta dienestā.
Atbalsta intervences administrējošā iestāde ir Lauku atbalsta dienests. Lauku atbalsta dienests atbalsta intervenci administrē atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai noteikto kārtību, ja noteikumu projektā nav noteikts citādi.
Atbalstu plānots izmaksāt vienu reizi gadā, pamatojoties uz faktiskajām attiecināmajām izmaksām, kuras atbalsta pretendentam bijušas atbilstoši darījumdarbības plānam. Turklāt atbalsta pretendentam ir tiesības četras reizes darījumdarbības plāna īstenošanas laikā lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu noteiktajā termiņā pieprasīt priekšapmaksu, iesniedzot Lauku atbalsta dienestā priekšapmaksas pieprasījumu, lai tā nodrošinātu finanšu līdzekļu pieejamību un uzsāktu darījumdarbības plāna īstenošanu.
Noteikumu projekts nosaka, ka attiecināmās izmaksas ir faktiskās izmaksas, kas ir pamatotas un tieši saistītas ar darījumdarbības plāna īstenošanu noteikumos noteikto mērķu sasniegšanai.  Noteikumu projekts paredz pieteikšanās kārtību un iesniedzamos dokumentus, kā darījumdarbības plāna atlases kritērijus ar mērķi priekšroku dot atbalsta pretendentiem, kuriem ir izstrādāts kvalitatīvāks darījumdarbības plāns. Lielāks punktu skaits ir paredzēts darījumdarbības plāna projektiem, kuros būs ietverta detalizēta informācija par izvēlētās aktivitātes īstenošanu, norādot šīs aktivitātes izvēles pamatojumu, saimniecisko izdevīgumu un ieguvumu salīdzinājumā ar citām līdzīgām alternatīvām, ar kurām varētu sasniegt plānoto mērķi. Tāpat priekšroka tiks dota pretendentiem, kas pirms darījumdarbības plāna īstenošanas būs izvērtējuši iespējamos riska faktorus saistībā ar tirgus izmaiņām, cilvēkresursiem un citiem iespējamiem faktoriem, kas varētu rasties darījumdarbības plāna īstenošanas laikā. Pretendents atbalstam varēs pieteikties Lauku atbalsta dienestā pēc attiecīgās kārtas izsludināšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, iesniedzot atbilstoši aizpildītus noteikumos paredzētos dokumentus.