25-TA-195: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ar likumprojektu "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā" (turpmāk - Likumprojekts):
1) tiks papildināts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Novēršanas likums) subjekta pienākums veikt klientu izpēti pirms gadījuma rakstura ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanas vai pārdošanas darījuma (turpmāk – valūtas tirdzniecības darījums), ja tā apmērs vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa ir mazāka par 1500 euro, kuru nosaka pats Novēršanas likuma subjekts atbilstoši klienta darbības risku novērtējumam;
2) tiks noteikts pienākums kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (turpmāk – NILLTPF) novēršanas prasību izpildi atbildīgo darbinieku iecelt gan augstākajā vadībā, gan iekšējās kontroles struktūrvienībā;
3) tiks precizēts veids, kādā valsts un pašvaldību institūciju pienākums nodrošināt Finanšu izlūkošanas dienestam (turpmāk – FID) tā funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju - rakstiski, tiešsaistē vai automatizētas un regulāras datu apmaiņas veidā informācijas sistēmās;
4) tiks deleģēts Ministru kabinetam noteikt gadījumus, kārtību un apjomu, kādā FID nosūta ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarācijas;
5) tiks precizēts Novēršanas likuma normas par FID atgriezeniskās saiknes sniegšanu Novēršanas likuma subjektiem;
6) tiks paplašināts pārstāvēto institūciju loks FID koordinētajā sadarbības koordinācijas grupā ar uzraudzības un kontroles institūcijām un institūcijām, kurām ir būtiska loma NILLTPF novēršanas un sankciju atbilstības jautājumos, kā arī predikatīvu noziedzīgu nodarījumu novēršanā.
1) tiks papildināts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Novēršanas likums) subjekta pienākums veikt klientu izpēti pirms gadījuma rakstura ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanas vai pārdošanas darījuma (turpmāk – valūtas tirdzniecības darījums), ja tā apmērs vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa ir mazāka par 1500 euro, kuru nosaka pats Novēršanas likuma subjekts atbilstoši klienta darbības risku novērtējumam;
2) tiks noteikts pienākums kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (turpmāk – NILLTPF) novēršanas prasību izpildi atbildīgo darbinieku iecelt gan augstākajā vadībā, gan iekšējās kontroles struktūrvienībā;
3) tiks precizēts veids, kādā valsts un pašvaldību institūciju pienākums nodrošināt Finanšu izlūkošanas dienestam (turpmāk – FID) tā funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju - rakstiski, tiešsaistē vai automatizētas un regulāras datu apmaiņas veidā informācijas sistēmās;
4) tiks deleģēts Ministru kabinetam noteikt gadījumus, kārtību un apjomu, kādā FID nosūta ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarācijas;
5) tiks precizēts Novēršanas likuma normas par FID atgriezeniskās saiknes sniegšanu Novēršanas likuma subjektiem;
6) tiks paplašināts pārstāvēto institūciju loks FID koordinētajā sadarbības koordinācijas grupā ar uzraudzības un kontroles institūcijām un institūcijām, kurām ir būtiska loma NILLTPF novēršanas un sankciju atbilstības jautājumos, kā arī predikatīvu noziedzīgu nodarījumu novēršanā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir:
1) mazināt NILLTPF riskus, veicot gadījuma rakstura valūtu tirdzniecības darījumus, ievērojot riskos balstītas pieejas principu;
2) veicināt sadarbību starp FID un Novēršanas likuma subjektiem, nodrošinot atgriezenisko saiti par ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem datu efektivitāti, kā arī veicināt sadarbību starp FID un valsts un pašvaldību institūcijām, nodrošinot informācijas iesniegšanu.
1) mazināt NILLTPF riskus, veicot gadījuma rakstura valūtu tirdzniecības darījumus, ievērojot riskos balstītas pieejas principu;
2) veicināt sadarbību starp FID un Novēršanas likuma subjektiem, nodrošinot atgriezenisko saiti par ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem datu efektivitāti, kā arī veicināt sadarbību starp FID un valsts un pašvaldību institūcijām, nodrošinot informācijas iesniegšanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1. Saskaņā ar Novēršanas likuma 11. panta pirmās daļas 2. punkta c) apakšpunkta redakciju, Novēršanas likuma subjekts veic klienta izpēti pirms gadījuma rakstura darījuma, ja tiek veikts ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanas vai pārdošanas darījums, kura apmērs vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa pārsniedz 1500 euro. Tas nozīmē, ka Novēršanas likuma subjekts neveic klienta izpētes pasākumus, tai skaitā, klienta identifikāciju, ja darījuma/darījumu kopējā summa nepārsniedz 1500 euro. Šāda prasība nenodrošina riskos balstītas pieejas principu valūtu tirdzniecības darījumos un nenodrošina, ka gadījumos, kad pastāv paaugstināts NILLTPF risks, tiek veikta klienta izpēte pie zemākas darījuma summas. Savukārt klienta izpētes ietvaros iegūtie dati, īpaši klienta identifikācijas dati, ir nozīmīgi, lai nodrošinātu efektīvu darījumu uzraudzību, tādējādi novēršot iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.
Saskaņā ar FID izstrādātajā Nacionālajā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtēšanas ziņojumā par 2020.–2022. gadu (turpmāk – Novērtēšanas ziņojums; pieejams tiešsaistē: https://fid.gov.lv/uploads/files/2023/NACION%C4%80LAIS%20NILLTPF%20RISKU%20NOV%C4%92RT%C4%92%C5%A0ANAS%20ZI%C5%85OJUMS%20PAR%202020.%E2%80%932022.%20GADU.pdf) sniegto informāciju, skaidras naudas izmantošana darījumos rada būtisku ievainojamību valūtu tirdzniecības sabiedrību sektorā. Proti, skaidras naudas darījumus biežāk izmanto noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēmās, līdz ar to tie ir grūtāk izsekojami, salīdzinot ar bezskaidrā naudā veiktajiem darījumiem. Arī valūtu tirdzniecības sabiedrības var tikt izmantotas NILLTPF shēmās: 1) lai mainītu līdzekļu veidu, tādējādi veidojot garākas darījumu ķēdes, kuras grūtāk izsekot; 2) lai samainītu mazāka nomināla banknotes, kas iegūtas noziedzīgu darījumu ceļā pret lielāka nomināla banknotēm. Saskaņā ar Novērtēšanas ziņojumā sniegto informāciju par valūtu tirdzniecības sektoru, darījumu anonimitāte ir viens no sektoram piemītošajiem riskiem.
Latvijas Bankas uzraudzības dati liecina, ka no valūtu tirdzniecības darījumu skaita anonīmi veiktie darījumi – 2024. gadā bija 93.6%, 2023. gadā - 93.8%, 2022. gadā - 92%. Sektorā anonīmi veiktie darījumi ir darījumi, kuru darījumu summa nesasniedz 1500 euro.
Ņemot vērā, ka klienta izpētes ietvaros, cita starpā, tiek iegūta klientu identificējošā informācija, šī informācija ir būtiska, lai izveidotu un uzturētu efektīvu darījumu uzraudzību. Ja netiek veikta klienta izpēte, valūtu tirdzniecības sabiedrības nevar nodrošināt pietiekamu informāciju par personām, kas veic gadījuma rakstura valūtu tirdzniecības darījumus. Ņemot vērā anonīmi veikto darījumu skaitu, pašlaik valūtu tirdzniecības sabiedrības nenodrošina efektīvu darījumu uzraudzību un nevar pārvaldīt darījumu strukturēšanas risku – risku, ka valūtu tirdzniecības darījumu summa tiek sadalītas mazākās summās, kas ir zem obligātai klienta izpētei noteiktā darījuma summas sliekšņa, tādējādi izvairoties no klienta identifikācijas prasībām un jebkādas informācijas iegūšanas par darījuma veicēju un darījuma būtību. Tāpat bez personu identificējošiem datiem nevar nodrošināt atbilstošu sankciju riska pārvaldību, ņemot vērā, ka sankciju riska pārvaldībai tiek izmantoti arī klientu izpētes ietvaros iegūtie dati (piemēram, informācija par personas pilsonības valsti, ko iegūst no personas identifikācijas dokumenta).
Veicot klienta izpēti saskaņā ar Novēršanas likuma 11. panta pirmās daļas 2. punkta c) apakšpunktu, personas datu apstrādes pamatojums, ir atbilstošs Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (turpmāk – Regula Nr. 2016/679) 6. panta 1. punkta c) un e) apakšpunktos noteiktajam tiesiskajam pamatam, proti, personas datu apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu un vienlaikus, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija direktīvas (ES) 2018/843, ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES (turpmāk – direktīva 2018/843) 43. pantu personas datu apstrādi, pamatojoties uz šo direktīvu, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas nolūkos uzskata par sabiedrības interešu jautājumu atbilstīgi Regulai Nr. 2016/679. Minētais direktīvas 2018/843 pants ir transponēts Novēršanas likuma 5.2 panta pirmajā daļā, kas paredz, ka fizisko personu datu apstrāde Novēršanas likuma mērķa sasniegšanai Novēršanas likumā noteiktajā apjomā tiek veikta sabiedrības interesēs. Novēršanas likuma subjektam saskaņā ar Novēršanas likuma 6. panta pirmo daļu atbilstoši savam darbības veidam un tās apmēram ir pienākums veikt un dokumentēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējumu un, pamatojoties uz šo novērtējumu, izveidot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmu, tai skaitā izstrādājot un dokumentējot attiecīgās politikas un procedūras. Līdz ar to katram Novēršanas likuma subjektam, kurš veic valūtu tirdzniecības darījumus, atbilstoši tā darbībai piemītošo risku novērtējumam, kas ir dokumentēts tā attiecīgās politikās un procedūrās, ir pienākums arī izvērtēt, kuros gadījumos tam būtu pamats veikt klienta izpēti, ja darījuma summa nesasniedz 1500 euro slieksni, kas ir kritērijs, kad klienta izpēte tam ir jāveic obligāti, neatkarīgi no risku apmēra.
Darījumu uzraudzības prasības valūtu tirdzniecības darījumiem ir nodefinētas arī Eiropas Banku iestādes, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes kopīgās pamatnostādnēs Nr. JC 2017 37 04/01/2018 "Kopīgās pamatnostādnes saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 17. pantu un 18. panta 4. punktu par vienkāršotu un pastiprinātu klienta uzticamības pārbaudi un faktoriem, kas kredītiestādēm un finanšu iestādēm ir jāņem vērā, novērtējot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku, kurš saistīts ar darījumu attiecībām un gadījuma rakstura darījumiem" 19.10. punktā (pamatnostādnes ir pieejamas: https://www.eba.europa.eu/sites/default/files/document_library/Publications/Guidelines/2021/963637/Final%20Report%20on%20Guidelines%20on%20revised%20ML%20TF%20Risk%20Factors.pdf).
Atbilstoši Latvijas Bankas veiktajam sektorālajam novērtējumam 2023. gadā Latvijā darbojās 15 valūtu tirdzniecības sabiedrības, no kurām piecas tika novērtētas kā vidēji augsta riska, desmit – vidēji zema riska. Tādējādi ar likumprojektu piedāvātais risinājums paredz valūtu tirdzniecības sabiedrībai, ievērojot tās darbībai piemītošo risku novērtējumu (piemēram, klientu bāzi, atrašanās vietu, darījumu summas, biežāk pārdotās vai pirktās valūtas) noteikt zemāku darījuma apmēra slieksni klienta izpētes veikšanai, nekā to šobrīd paredz Novēršanas likums. Vienlaikus likumprojekta piedāvātais risinājums nepamatoti neapgrūtina un nemaina prasības tām valūtu tirdzniecības sabiedrībām, kuras jau šobrīd piemēro uz riska novērtējumu noteiktu identifikācijas slieksni.
Ar likumprojektu piedāvātais risinājums valūtu tirdzniecības sabiedrībām dotu iespēju būt elastīgām un, pamatojoties uz risku novērtējumu, variēt darījumu summas limitus, no kuras obligāti būtu veicama klienta izpēte dažādām darījumu kategorijām un dažādām klientu grupām. Tādējādi piedāvātais risinājums nodrošina riskos balstītas pieejas piemērošanu, ņemot vērā, ka piedāvātā norma paredz noteikt zemāku klienta izpētes slieksni, ja tas ir atbilstoši valūtu tirdzniecības sabiedrības risku novērtējumam.
Likumprojektā iekļautā jaunā redakcija Novēršanas likuma 11. panta pirmās daļas 2. punkta c) apakšpunktam attiecībā uz pienākumu veikt klienta izpēti, veicot valūtu tirdzniecības darījumu, paredz, ka Novēršanas likuma subjekts var noteikt zemāku klienta izpētes darījuma slieksni valūtu tirdzniecības darījumam, ja piemīt paaugstināts risks, savukārt risku var ietekmēt dažādi apsvērumi – darījuma valūta, riska faktori, kas piemīt darījumam vai klientam, Novēršanas likuma subjekta darbībai piemītošais risks. Šāda redakcija nodrošina riskos balstītas pieejas ievērošanu, vienlaikus ievērojot Novēršanas likuma mērķi.
Savukārt attiecībā uz klienta izpētes prasībām un to tvēruma piemērošanu, Latvijas Banka specifiski valūtu tirdzniecības sabiedrībām jau ir sniegusi skaidrojumus Latvijas Bankas izstrādāto Vadlīniju noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidei un klientu izpētei (pieejamas Latvijas Bankas tīmekļa vietnē https://www.bank.lv/) 11. nodaļā. Latvijas Banka, izmantojot situāciju aprakstus, ir skaidrojusi, kā Novēršanas likuma subjekta pienākums veikt klienta izpēti piemērojams, ievērojot uz risku balstītu pieeju (klienta izpētes pasākumi jau atbilstoši šā brīža normatīvajam regulējumam nav piemērojami vienādi visiem klientiem, bet atkarībā katra klienta (vai klientu veida) riskiem), kā arī to dokumentēšanas forma var būt individuāli noteikta katras valūtu tirdzniecības sabiedrības iekšējos dokumentos.
2. 2025. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", saskaņā ar kuriem tiek deleģēts Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā Novēršanas likuma subjektiem ir jāsniedz Valsts ieņēmumu dienestam ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem, kā arī kārtību un gadījumus, kad ir jāsniedz sliekšņa deklarācijas. Šajā sakarā ir izstrādāti grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 17. augusta noteikumos Nr. 550 "Noteikumi par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 550) (24-TA-3067), saskaņā ar kuriem FID saņemto sliekšņa deklarāciju no Novēršanas likuma subjekta iepriekš minētajos Ministru kabineta noteikumos noteiktajos gadījumos iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam. Šo grozījumu MK noteikumos pieņemšanas rezultātā tiks izpildīts arī Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam, kas apstiprināts ar Ministru kabineta 2024. gada 25. janvāra rīkojumu Nr. 72, 1.2.3. pasākuma prasības par skaidras naudas iemaksu un izmaksu sliekšņa deklarācijām.
Savukārt aktuālā Novēršanas likuma 51. panta pirmās daļas 18. punkta redakcija nosaka, ka FID pienākums ir nekavējoties nosūtīt Valsts ieņēmumu dienestam Novēršanas likuma subjekta ziņojumu par aizdomīgu darījumu nodokļu jomā (ja minētajā ziņojumā ir ietverta norāde par ziņojuma iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam) un sliekšņa deklarāciju nodokļu jomā. Tāpat attiecīgi Novēršanas likuma 31.6 panta trešās daļas 4. punktā ir noteikts deleģējums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā FID nosūta Valsts ieņēmumu dienestam likuma subjekta ziņojumus par aizdomīgu darījumu un sliekšņa deklarāciju nodokļu jomā. Šāda kārtība ir ietverta arī MK noteikumu Nr. 550, V nodaļā "Ziņojuma par aizdomīgu darījumu nodokļu jomā un sliekšņa deklarācijas nosūtīšana Valsts ieņēmumu dienestam". Taču šobrīd ir identificēta nepieciešamība paplašināt kā nododamās informācijas apjomu, tā institūciju loku, kam šāda informācija varētu būt nepieciešama. Līdz ar to ir nepieciešams veikt grozījumus Novēršanas likumā.
Saskaņā ar FID izstrādātajā Nacionālajā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtēšanas ziņojumā par 2020.–2022. gadu (turpmāk – Novērtēšanas ziņojums; pieejams tiešsaistē: https://fid.gov.lv/uploads/files/2023/NACION%C4%80LAIS%20NILLTPF%20RISKU%20NOV%C4%92RT%C4%92%C5%A0ANAS%20ZI%C5%85OJUMS%20PAR%202020.%E2%80%932022.%20GADU.pdf) sniegto informāciju, skaidras naudas izmantošana darījumos rada būtisku ievainojamību valūtu tirdzniecības sabiedrību sektorā. Proti, skaidras naudas darījumus biežāk izmanto noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēmās, līdz ar to tie ir grūtāk izsekojami, salīdzinot ar bezskaidrā naudā veiktajiem darījumiem. Arī valūtu tirdzniecības sabiedrības var tikt izmantotas NILLTPF shēmās: 1) lai mainītu līdzekļu veidu, tādējādi veidojot garākas darījumu ķēdes, kuras grūtāk izsekot; 2) lai samainītu mazāka nomināla banknotes, kas iegūtas noziedzīgu darījumu ceļā pret lielāka nomināla banknotēm. Saskaņā ar Novērtēšanas ziņojumā sniegto informāciju par valūtu tirdzniecības sektoru, darījumu anonimitāte ir viens no sektoram piemītošajiem riskiem.
Latvijas Bankas uzraudzības dati liecina, ka no valūtu tirdzniecības darījumu skaita anonīmi veiktie darījumi – 2024. gadā bija 93.6%, 2023. gadā - 93.8%, 2022. gadā - 92%. Sektorā anonīmi veiktie darījumi ir darījumi, kuru darījumu summa nesasniedz 1500 euro.
Ņemot vērā, ka klienta izpētes ietvaros, cita starpā, tiek iegūta klientu identificējošā informācija, šī informācija ir būtiska, lai izveidotu un uzturētu efektīvu darījumu uzraudzību. Ja netiek veikta klienta izpēte, valūtu tirdzniecības sabiedrības nevar nodrošināt pietiekamu informāciju par personām, kas veic gadījuma rakstura valūtu tirdzniecības darījumus. Ņemot vērā anonīmi veikto darījumu skaitu, pašlaik valūtu tirdzniecības sabiedrības nenodrošina efektīvu darījumu uzraudzību un nevar pārvaldīt darījumu strukturēšanas risku – risku, ka valūtu tirdzniecības darījumu summa tiek sadalītas mazākās summās, kas ir zem obligātai klienta izpētei noteiktā darījuma summas sliekšņa, tādējādi izvairoties no klienta identifikācijas prasībām un jebkādas informācijas iegūšanas par darījuma veicēju un darījuma būtību. Tāpat bez personu identificējošiem datiem nevar nodrošināt atbilstošu sankciju riska pārvaldību, ņemot vērā, ka sankciju riska pārvaldībai tiek izmantoti arī klientu izpētes ietvaros iegūtie dati (piemēram, informācija par personas pilsonības valsti, ko iegūst no personas identifikācijas dokumenta).
Veicot klienta izpēti saskaņā ar Novēršanas likuma 11. panta pirmās daļas 2. punkta c) apakšpunktu, personas datu apstrādes pamatojums, ir atbilstošs Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (turpmāk – Regula Nr. 2016/679) 6. panta 1. punkta c) un e) apakšpunktos noteiktajam tiesiskajam pamatam, proti, personas datu apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu un vienlaikus, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija direktīvas (ES) 2018/843, ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES (turpmāk – direktīva 2018/843) 43. pantu personas datu apstrādi, pamatojoties uz šo direktīvu, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas nolūkos uzskata par sabiedrības interešu jautājumu atbilstīgi Regulai Nr. 2016/679. Minētais direktīvas 2018/843 pants ir transponēts Novēršanas likuma 5.2 panta pirmajā daļā, kas paredz, ka fizisko personu datu apstrāde Novēršanas likuma mērķa sasniegšanai Novēršanas likumā noteiktajā apjomā tiek veikta sabiedrības interesēs. Novēršanas likuma subjektam saskaņā ar Novēršanas likuma 6. panta pirmo daļu atbilstoši savam darbības veidam un tās apmēram ir pienākums veikt un dokumentēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējumu un, pamatojoties uz šo novērtējumu, izveidot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmu, tai skaitā izstrādājot un dokumentējot attiecīgās politikas un procedūras. Līdz ar to katram Novēršanas likuma subjektam, kurš veic valūtu tirdzniecības darījumus, atbilstoši tā darbībai piemītošo risku novērtējumam, kas ir dokumentēts tā attiecīgās politikās un procedūrās, ir pienākums arī izvērtēt, kuros gadījumos tam būtu pamats veikt klienta izpēti, ja darījuma summa nesasniedz 1500 euro slieksni, kas ir kritērijs, kad klienta izpēte tam ir jāveic obligāti, neatkarīgi no risku apmēra.
Darījumu uzraudzības prasības valūtu tirdzniecības darījumiem ir nodefinētas arī Eiropas Banku iestādes, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes kopīgās pamatnostādnēs Nr. JC 2017 37 04/01/2018 "Kopīgās pamatnostādnes saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 17. pantu un 18. panta 4. punktu par vienkāršotu un pastiprinātu klienta uzticamības pārbaudi un faktoriem, kas kredītiestādēm un finanšu iestādēm ir jāņem vērā, novērtējot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku, kurš saistīts ar darījumu attiecībām un gadījuma rakstura darījumiem" 19.10. punktā (pamatnostādnes ir pieejamas: https://www.eba.europa.eu/sites/default/files/document_library/Publications/Guidelines/2021/963637/Final%20Report%20on%20Guidelines%20on%20revised%20ML%20TF%20Risk%20Factors.pdf).
Atbilstoši Latvijas Bankas veiktajam sektorālajam novērtējumam 2023. gadā Latvijā darbojās 15 valūtu tirdzniecības sabiedrības, no kurām piecas tika novērtētas kā vidēji augsta riska, desmit – vidēji zema riska. Tādējādi ar likumprojektu piedāvātais risinājums paredz valūtu tirdzniecības sabiedrībai, ievērojot tās darbībai piemītošo risku novērtējumu (piemēram, klientu bāzi, atrašanās vietu, darījumu summas, biežāk pārdotās vai pirktās valūtas) noteikt zemāku darījuma apmēra slieksni klienta izpētes veikšanai, nekā to šobrīd paredz Novēršanas likums. Vienlaikus likumprojekta piedāvātais risinājums nepamatoti neapgrūtina un nemaina prasības tām valūtu tirdzniecības sabiedrībām, kuras jau šobrīd piemēro uz riska novērtējumu noteiktu identifikācijas slieksni.
Ar likumprojektu piedāvātais risinājums valūtu tirdzniecības sabiedrībām dotu iespēju būt elastīgām un, pamatojoties uz risku novērtējumu, variēt darījumu summas limitus, no kuras obligāti būtu veicama klienta izpēte dažādām darījumu kategorijām un dažādām klientu grupām. Tādējādi piedāvātais risinājums nodrošina riskos balstītas pieejas piemērošanu, ņemot vērā, ka piedāvātā norma paredz noteikt zemāku klienta izpētes slieksni, ja tas ir atbilstoši valūtu tirdzniecības sabiedrības risku novērtējumam.
Likumprojektā iekļautā jaunā redakcija Novēršanas likuma 11. panta pirmās daļas 2. punkta c) apakšpunktam attiecībā uz pienākumu veikt klienta izpēti, veicot valūtu tirdzniecības darījumu, paredz, ka Novēršanas likuma subjekts var noteikt zemāku klienta izpētes darījuma slieksni valūtu tirdzniecības darījumam, ja piemīt paaugstināts risks, savukārt risku var ietekmēt dažādi apsvērumi – darījuma valūta, riska faktori, kas piemīt darījumam vai klientam, Novēršanas likuma subjekta darbībai piemītošais risks. Šāda redakcija nodrošina riskos balstītas pieejas ievērošanu, vienlaikus ievērojot Novēršanas likuma mērķi.
Savukārt attiecībā uz klienta izpētes prasībām un to tvēruma piemērošanu, Latvijas Banka specifiski valūtu tirdzniecības sabiedrībām jau ir sniegusi skaidrojumus Latvijas Bankas izstrādāto Vadlīniju noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidei un klientu izpētei (pieejamas Latvijas Bankas tīmekļa vietnē https://www.bank.lv/) 11. nodaļā. Latvijas Banka, izmantojot situāciju aprakstus, ir skaidrojusi, kā Novēršanas likuma subjekta pienākums veikt klienta izpēti piemērojams, ievērojot uz risku balstītu pieeju (klienta izpētes pasākumi jau atbilstoši šā brīža normatīvajam regulējumam nav piemērojami vienādi visiem klientiem, bet atkarībā katra klienta (vai klientu veida) riskiem), kā arī to dokumentēšanas forma var būt individuāli noteikta katras valūtu tirdzniecības sabiedrības iekšējos dokumentos.
2. 2025. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", saskaņā ar kuriem tiek deleģēts Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā Novēršanas likuma subjektiem ir jāsniedz Valsts ieņēmumu dienestam ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem, kā arī kārtību un gadījumus, kad ir jāsniedz sliekšņa deklarācijas. Šajā sakarā ir izstrādāti grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 17. augusta noteikumos Nr. 550 "Noteikumi par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 550) (24-TA-3067), saskaņā ar kuriem FID saņemto sliekšņa deklarāciju no Novēršanas likuma subjekta iepriekš minētajos Ministru kabineta noteikumos noteiktajos gadījumos iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam. Šo grozījumu MK noteikumos pieņemšanas rezultātā tiks izpildīts arī Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam, kas apstiprināts ar Ministru kabineta 2024. gada 25. janvāra rīkojumu Nr. 72, 1.2.3. pasākuma prasības par skaidras naudas iemaksu un izmaksu sliekšņa deklarācijām.
Savukārt aktuālā Novēršanas likuma 51. panta pirmās daļas 18. punkta redakcija nosaka, ka FID pienākums ir nekavējoties nosūtīt Valsts ieņēmumu dienestam Novēršanas likuma subjekta ziņojumu par aizdomīgu darījumu nodokļu jomā (ja minētajā ziņojumā ir ietverta norāde par ziņojuma iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam) un sliekšņa deklarāciju nodokļu jomā. Tāpat attiecīgi Novēršanas likuma 31.6 panta trešās daļas 4. punktā ir noteikts deleģējums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā FID nosūta Valsts ieņēmumu dienestam likuma subjekta ziņojumus par aizdomīgu darījumu un sliekšņa deklarāciju nodokļu jomā. Šāda kārtība ir ietverta arī MK noteikumu Nr. 550, V nodaļā "Ziņojuma par aizdomīgu darījumu nodokļu jomā un sliekšņa deklarācijas nosūtīšana Valsts ieņēmumu dienestam". Taču šobrīd ir identificēta nepieciešamība paplašināt kā nododamās informācijas apjomu, tā institūciju loku, kam šāda informācija varētu būt nepieciešama. Līdz ar to ir nepieciešams veikt grozījumus Novēršanas likumā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai salāgotu terminu "valūtu tirdzniecības sabiedrība", kas noregulēts Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 1. panta 43. punktā, un terminu "kapitālsabiedrība, kas nodarbojas ar ārvalstu skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu", kas noregulēts Novēršanas likuma 1. panta pirmās daļas 7. punkta e) apakšpunktā, Novēršanas likumā būtu nepieciešams noteikt, ka termins "kapitālsabiedrība, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu" tiek aizstāts ar terminu "valūtu tirdzniecības sabiedrība". Pēc būtības un veicamo funkciju apjoma šie termini ir analoģiski. Valūtu tirdzniecības sabiedrību uzraudzības un kontroles institūcija ir Latvijas Banka.
Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams veikt grozījumus Novēršanas likuma 1. panta pirmās daļas 7. punkta e) apakšpunktā.
Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams veikt grozījumus Novēršanas likuma 1. panta pirmās daļas 7. punkta e) apakšpunktā.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 1. pants paredz izteikt Novēršanas likuma 1. panta pirmās daļas 7. punkta e) apakšpunktu jaunā redakcijā, kas paredz jauna termina ieviešanu - "valūtu tirdzniecības sabiedrība", kas ir valūtu tirdzniecības sabiedrība Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 1. panta 43. punkta izpratnē.
Grozījumi ir nepieciešami arī Novēršanas likuma 7. panta trešajā daļā un 45. panta pirmās daļas 1. punktā, saskaņā ar kuriem termins "kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu" tiek aizstāts ar vārdiem "valūtu tirdzniecības sabiedrības" (likumprojekta 3. un 12. pants).
Grozījumi ir nepieciešami arī Novēršanas likuma 7. panta trešajā daļā un 45. panta pirmās daļas 1. punktā, saskaņā ar kuriem termins "kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu" tiek aizstāts ar vārdiem "valūtu tirdzniecības sabiedrības" (likumprojekta 3. un 12. pants).
Problēmas apraksts
Juridiska veidojuma vai juridiskas personas dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēji saskaņā ar Novēršanas likuma 1. panta pirmās daļas 10. punktu ir Novēršanas likuma subjekti, kas ietver fiziskas vai juridiskas personas, kurām ir darījuma attiecības ar klientu un kuras sniedz šādus pakalpojumus:
a) palīdz dibināt juridisku veidojumu vai juridisku personu;
b) pilda komersanta vai cita juridiska veidojuma, vai juridiskas personas direktora, sekretāra vai personālsabiedrības biedra pienākumus, kā arī veic citus līdzīgus pienākumus vai nodrošina, ka tos pilda cita persona;
c) nodrošina juridisku veidojumu vai juridisku personu ar juridisko adresi, adresi pasta sūtījumu saņemšanai, darījuma norises vietas adresi, kā arī sniedz citus līdzīgus pakalpojumus;
d) pilda uzticības personas pienākumus saskaņā ar tiešu pilnvarojumu vai līdzīgu juridisku dokumentu vai nodrošina, ka šos pienākumus pilda cita persona;
e) pārstāv tādas komercsabiedrības akcionāru vai dalībnieku, kuras finanšu instrumenti nav iekļauti regulētā tirgū un uz kuru attiecas informācijas atklāšanas prasības saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem vai tiem līdzvērtīgiem starptautiskiem standartiem, vai nodrošina, ka šo darbību veic cita persona.
Saskaņā ar Novēršanas likuma 3. panta pirmās daļas 4. punkta "d" apakšpunktu Novēršanas likuma subjektu lokā ir iekļauti arī citi neatkarīgi juridisko pakalpojumu sniedzēji, kad tie, darbojoties savu klientu vārdā un labā, sniedz palīdzību darījumu plānošanā vai veikšanā, piedalās tajos vai veic citas ar darījumiem saistītas profesionālas darbības sava klienta labā attiecībā uz juridiskās personas vai juridiska veidojuma dibināšanai, vadīšanai vai pārvaldīšanai nepieciešamo ieguldījumu veikšanu.
Saskaņā ar FATF rekomendācijas (pieejamas: https://www.fatf-gafi.org/content/dam/fatf-gafi/recommendations/FATF%20Recommendations%202012.pdf.coredownload.inline.pdf) glosārijā noregulēto terminu "trasta un uzņēmuma pakalpojumu sniedzēji" ir visas personas vai uzņēmumi, kuri nav minēti citviet šajās rekomendācijās un kuri kā uzņēmumi trešai pusei sniedz kādu no turpmāk norādītajiem pakalpojumiem:
a) rīkojas juridisku personu dibināšanas aģenta statusā;
b) rīkojas kā (vai nokārto, ka tā rīkojas cita persona) uzņēmuma direktors vai sekretārs, partnerības partneris vai līdzīga amata pārstāvis attiecībā uz citām juridiskām personām;
c) nodrošina juridisko adresi, uzņēmējdarbībības vietas adresi vai telpas, korespondenci vai administratīvo adresi uzņēmumam, partnerībai vai citai juridiskai personai vai veidojumam;
d) rīkojas (vai nokārto, ka tā rīkojas cita persona) tieša trasta pilnvarotas personas statusā vai pilda līdzvērtīgu funkciju kādam cita veida juridiskam veidojumam;
e) rīkojas (vai nokārto, ka tā rīkojas cita persona) akcionāra pārstāvja statusā citas personas uzdevumā.
Līdzvērtīga definīcija "trasta un uzņēmuma pakalpojumu sniedzēji" ir noregulēta arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Direktīvas (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (turpmāk - Direktīva 2015/849) 2. panta 1. punkta 3. apakšpunkta "c" punktā un 3. panta 7. punktā.
Valsts ieņēmumu dienests ir uzraudzības un kontroles institūcija gan citiem neatkarīgajiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem, kad tie, darbojoties savu klientu vārdā un labā, sniedz palīdzību darījumu plānošanā vai veikšanā, piedalās tajos vai veic citas ar darījumiem saistītas profesionālas darbības sava klienta labā attiecībā uz juridisko personu vai juridisku veidojumu dibināšanu, vadību vai darbības nodrošināšanu, kā arī attiecībā uz juridiskās personas vai juridiska veidojuma dibināšanai, vadīšanai vai pārvaldīšanai nepieciešamo ieguldījumu veikšanu saskaņā ar Novēršanas likuma 45. panta otrās daļas 2. punkta "d" apakšpunktu, gan arī juridiska veidojuma vai juridiskas personas dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar Novēršanas likuma 45. panta otrās daļas 3. punktu.
Lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību FATF rekomendācijās noregulētajam terminam "trasta un uzņēmuma pakalpojumu sniedzējs", kā arī, lai izslēgtu situāciju, ka Valsts ieņēmumu dienests veic iepriekš norādītajiem subjektiem dubulto uzraudzību, nepieciešams veikt grozījumus Novēršanas likumā.
a) palīdz dibināt juridisku veidojumu vai juridisku personu;
b) pilda komersanta vai cita juridiska veidojuma, vai juridiskas personas direktora, sekretāra vai personālsabiedrības biedra pienākumus, kā arī veic citus līdzīgus pienākumus vai nodrošina, ka tos pilda cita persona;
c) nodrošina juridisku veidojumu vai juridisku personu ar juridisko adresi, adresi pasta sūtījumu saņemšanai, darījuma norises vietas adresi, kā arī sniedz citus līdzīgus pakalpojumus;
d) pilda uzticības personas pienākumus saskaņā ar tiešu pilnvarojumu vai līdzīgu juridisku dokumentu vai nodrošina, ka šos pienākumus pilda cita persona;
e) pārstāv tādas komercsabiedrības akcionāru vai dalībnieku, kuras finanšu instrumenti nav iekļauti regulētā tirgū un uz kuru attiecas informācijas atklāšanas prasības saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem vai tiem līdzvērtīgiem starptautiskiem standartiem, vai nodrošina, ka šo darbību veic cita persona.
Saskaņā ar Novēršanas likuma 3. panta pirmās daļas 4. punkta "d" apakšpunktu Novēršanas likuma subjektu lokā ir iekļauti arī citi neatkarīgi juridisko pakalpojumu sniedzēji, kad tie, darbojoties savu klientu vārdā un labā, sniedz palīdzību darījumu plānošanā vai veikšanā, piedalās tajos vai veic citas ar darījumiem saistītas profesionālas darbības sava klienta labā attiecībā uz juridiskās personas vai juridiska veidojuma dibināšanai, vadīšanai vai pārvaldīšanai nepieciešamo ieguldījumu veikšanu.
Saskaņā ar FATF rekomendācijas (pieejamas: https://www.fatf-gafi.org/content/dam/fatf-gafi/recommendations/FATF%20Recommendations%202012.pdf.coredownload.inline.pdf) glosārijā noregulēto terminu "trasta un uzņēmuma pakalpojumu sniedzēji" ir visas personas vai uzņēmumi, kuri nav minēti citviet šajās rekomendācijās un kuri kā uzņēmumi trešai pusei sniedz kādu no turpmāk norādītajiem pakalpojumiem:
a) rīkojas juridisku personu dibināšanas aģenta statusā;
b) rīkojas kā (vai nokārto, ka tā rīkojas cita persona) uzņēmuma direktors vai sekretārs, partnerības partneris vai līdzīga amata pārstāvis attiecībā uz citām juridiskām personām;
c) nodrošina juridisko adresi, uzņēmējdarbībības vietas adresi vai telpas, korespondenci vai administratīvo adresi uzņēmumam, partnerībai vai citai juridiskai personai vai veidojumam;
d) rīkojas (vai nokārto, ka tā rīkojas cita persona) tieša trasta pilnvarotas personas statusā vai pilda līdzvērtīgu funkciju kādam cita veida juridiskam veidojumam;
e) rīkojas (vai nokārto, ka tā rīkojas cita persona) akcionāra pārstāvja statusā citas personas uzdevumā.
Līdzvērtīga definīcija "trasta un uzņēmuma pakalpojumu sniedzēji" ir noregulēta arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Direktīvas (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (turpmāk - Direktīva 2015/849) 2. panta 1. punkta 3. apakšpunkta "c" punktā un 3. panta 7. punktā.
Valsts ieņēmumu dienests ir uzraudzības un kontroles institūcija gan citiem neatkarīgajiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem, kad tie, darbojoties savu klientu vārdā un labā, sniedz palīdzību darījumu plānošanā vai veikšanā, piedalās tajos vai veic citas ar darījumiem saistītas profesionālas darbības sava klienta labā attiecībā uz juridisko personu vai juridisku veidojumu dibināšanu, vadību vai darbības nodrošināšanu, kā arī attiecībā uz juridiskās personas vai juridiska veidojuma dibināšanai, vadīšanai vai pārvaldīšanai nepieciešamo ieguldījumu veikšanu saskaņā ar Novēršanas likuma 45. panta otrās daļas 2. punkta "d" apakšpunktu, gan arī juridiska veidojuma vai juridiskas personas dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar Novēršanas likuma 45. panta otrās daļas 3. punktu.
Lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību FATF rekomendācijās noregulētajam terminam "trasta un uzņēmuma pakalpojumu sniedzējs", kā arī, lai izslēgtu situāciju, ka Valsts ieņēmumu dienests veic iepriekš norādītajiem subjektiem dubulto uzraudzību, nepieciešams veikt grozījumus Novēršanas likumā.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 1. pants paredz precizēt juridiska veidojuma vai juridiskas personas dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēju definīciju, kas noregulēta Novēršanas likuma 1. panta pirmās daļas 10. punktā, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību FATF rekomendācijām.
Problēmas apraksts
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija Regula (ES) 2023/1113 par līdzekļu un konkrētu kriptoaktīvu pārvedumiem pievienoto informāciju un ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 (turpmāk - Regula Nr. 2023/1113) 38. pants nosaka izdarīt grozījumus Direktīvas Nr. 2015/849 3. panta 18. un 19. punktā (termini "kriptoaktīvs" un "kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs" tiek izteikti jaunā redakcijā).
Ņemot vērā minēto, nepieciešams izdarīt grozījumus Novēršanas likuma 1. panta pirmajā daļā. Saskaņā ar Direktīvas Nr. 2015/849 3. panta 18. punktu, "kriptoaktīvs" ir kriptoaktīvs Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija Regulas (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 (turpmāk – Regula Nr. 2023/1114) 3. panta 1. punkta 5. apakšpunkta izpratnē, izņemot, ja tas ietilpst Regulas Nr. 2023/1114 2. panta 2., 3. un 4. punktā minētajās kategorijās vai kā citādi kvalificējams kā līdzekļi.
Regulas Nr. 2023/1114 prasības neattiecas uz kriptoaktīviem, kas ir unikāli un nav aizstājami ar citiem kriptoaktīviem, tajā skaitā, digitālajai mākslai un kolekcionējamiem aktīviem. Tāpat arī Regulas Nr. 2023/1114 prasības nav jāpiemēro kriptoaktīviem, kas atveido pakalpojumus vai fiziskus aktīvus, kuri ir unikāli un nav aizstājami, piemēram, produktu garantijas vai nekustamo īpašumu. No Regulas Nr. 2023/1114 darbības jomas ir jāizslēdz kriptoaktīvi, kas kvalificējami kā: 1) finanšu instrumenti, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvā 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (turpmāk - Direktīva Nr. 2014/65); 2) noguldījumi, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīvā 2014/49/ES par noguldījumu garantiju sistēmām, tai skaitā, strukturētie noguldījumi, kā definēts Direktīvā Nr. 2014/65; 3) fondi, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Direktīvā (ES) 2015/2366 par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (turpmāk - Direktīva Nr. 2015/2366), izņemot, ja tie kvalificējami kā elektroniskās naudas žetoni; 4) vērtspapīrošanas pozīcijas, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra Regulā (ES) 2017/2402, ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, un groza Direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK un 2011/61/ES un Regulas (EK) Nr. 1060/2009 un (ES) Nr. 648/2012; 5) nedzīvības vai dzīvības apdrošināšanas līgumi; 6) pensiju produkti vai shēmas un sociālā nodrošinājuma shēmas. Tāpat Regulas Nr. 2023/1114 prasības nav jāpiemēro kriptoaktīviem, ko emitējušas centrālās bankas, kuras darbojas kā monetārās iestādes, tajā skaitā, uz centrālās bankas digitālās naudas līdzekļiem, vai kriptoaktīviem, ko emitējušas citas publiskas iestādes, tajā skaitā, centrālās, reģionālās un vietējās pārvaldes iestādes. Regulas Nr. 2023/1114 prasības nebūtu jāpiemēro arī saistītajiem pakalpojumiem, ko sniedz šādas centrālās bankas, kuras darbojas kā monetārās iestādes, vai citas publiskas iestādes. Regulas Nr. 2023/1114 prasības nebūtu piemērojamas arī personām, kas sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus tikai saviem mātesuzņēmumiem, saviem meitasuzņēmumiem vai citiem mātesuzņēmumu meitasuzņēmumiem; likvidatoram vai administratoram, kas darbojas maksātnespējas procedūras gaitā, izņemot Regulas Nr. 2023/1114 47. panta nolūkā.
Savukārt saskaņā ar Regulas Nr. 2023/1113 3. panta 8. punktu, termins "līdzekļi" ir "naudas līdzekļi" Direktīvas Nr. 2015/2366 4. panta 25. punkta izpratnē (banknotes un monētas, bezskaidra nauda vai elektroniskā nauda Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīvas 2009/110/EK par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem Direktīvā 2005/60/EK un Direktīvā 2006/48/EK un par Direktīvas 2000/46/EK atcelšanu 2. panta 2. punkta izpratnē). Direktīvas Nr. 2015/2366 4. panta 25. punktā noregulētā definīcija "naudas līdzekļi" ir transponēta Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 1. panta 36. punktā.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams izdarīt grozījumus Novēršanas likuma 1. panta pirmajā daļā. Saskaņā ar Direktīvas Nr. 2015/849 3. panta 18. punktu, "kriptoaktīvs" ir kriptoaktīvs Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija Regulas (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 (turpmāk – Regula Nr. 2023/1114) 3. panta 1. punkta 5. apakšpunkta izpratnē, izņemot, ja tas ietilpst Regulas Nr. 2023/1114 2. panta 2., 3. un 4. punktā minētajās kategorijās vai kā citādi kvalificējams kā līdzekļi.
Regulas Nr. 2023/1114 prasības neattiecas uz kriptoaktīviem, kas ir unikāli un nav aizstājami ar citiem kriptoaktīviem, tajā skaitā, digitālajai mākslai un kolekcionējamiem aktīviem. Tāpat arī Regulas Nr. 2023/1114 prasības nav jāpiemēro kriptoaktīviem, kas atveido pakalpojumus vai fiziskus aktīvus, kuri ir unikāli un nav aizstājami, piemēram, produktu garantijas vai nekustamo īpašumu. No Regulas Nr. 2023/1114 darbības jomas ir jāizslēdz kriptoaktīvi, kas kvalificējami kā: 1) finanšu instrumenti, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvā 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (turpmāk - Direktīva Nr. 2014/65); 2) noguldījumi, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīvā 2014/49/ES par noguldījumu garantiju sistēmām, tai skaitā, strukturētie noguldījumi, kā definēts Direktīvā Nr. 2014/65; 3) fondi, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Direktīvā (ES) 2015/2366 par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (turpmāk - Direktīva Nr. 2015/2366), izņemot, ja tie kvalificējami kā elektroniskās naudas žetoni; 4) vērtspapīrošanas pozīcijas, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra Regulā (ES) 2017/2402, ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, un groza Direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK un 2011/61/ES un Regulas (EK) Nr. 1060/2009 un (ES) Nr. 648/2012; 5) nedzīvības vai dzīvības apdrošināšanas līgumi; 6) pensiju produkti vai shēmas un sociālā nodrošinājuma shēmas. Tāpat Regulas Nr. 2023/1114 prasības nav jāpiemēro kriptoaktīviem, ko emitējušas centrālās bankas, kuras darbojas kā monetārās iestādes, tajā skaitā, uz centrālās bankas digitālās naudas līdzekļiem, vai kriptoaktīviem, ko emitējušas citas publiskas iestādes, tajā skaitā, centrālās, reģionālās un vietējās pārvaldes iestādes. Regulas Nr. 2023/1114 prasības nebūtu jāpiemēro arī saistītajiem pakalpojumiem, ko sniedz šādas centrālās bankas, kuras darbojas kā monetārās iestādes, vai citas publiskas iestādes. Regulas Nr. 2023/1114 prasības nebūtu piemērojamas arī personām, kas sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus tikai saviem mātesuzņēmumiem, saviem meitasuzņēmumiem vai citiem mātesuzņēmumu meitasuzņēmumiem; likvidatoram vai administratoram, kas darbojas maksātnespējas procedūras gaitā, izņemot Regulas Nr. 2023/1114 47. panta nolūkā.
Savukārt saskaņā ar Regulas Nr. 2023/1113 3. panta 8. punktu, termins "līdzekļi" ir "naudas līdzekļi" Direktīvas Nr. 2015/2366 4. panta 25. punkta izpratnē (banknotes un monētas, bezskaidra nauda vai elektroniskā nauda Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīvas 2009/110/EK par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem Direktīvā 2005/60/EK un Direktīvā 2006/48/EK un par Direktīvas 2000/46/EK atcelšanu 2. panta 2. punkta izpratnē). Direktīvas Nr. 2015/2366 4. panta 25. punktā noregulētā definīcija "naudas līdzekļi" ir transponēta Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 1. panta 36. punktā.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 1. pants paredz izteikt terminus "kriptoaktīvs" un "kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs" jaunā redakcijā, (papildinot Novēršanas likuma 1. panta pirmo daļu ar 20. un 21. punktu), kas atbilst Regulas Nr. 2023/1113 38. panta (Direktīvas Nr. 2015/849 3. panta 18. un 19. punkta) prasībām.
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Pasākumu plāna noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai 2024. – 2026. gadam, kas apstiprināts ar Ministru kabineta 2024. gada 2. maija rīkojumu Nr. 338 (turpmāk – Pasākumu plāns), 3.24. uzdevumu, ir nepieciešams uzlabot informācijas pieejamību klienta izpētes veikšanai, nodrošinot, ka Novēršanas likumā noteiktā informācija klienta izpētei no valsts informācijas sistēmām (Valsts ieņēmumu dienesta reģistriem, Sodu reģistra, Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas, Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra un Fizisko personu reģistra) ir pieejama vienuviet un atbilstoši vienotiem standartiem, izmantojot Datu izplatīšanas un pārvaldības platformu (turpmāk – DAGR). Minētā uzdevuma atbildīgās institūcijas ir atbilstošo valsts informācijas sistēmu pārziņi un kā līdzatbildīgā institūcija ir noteikta Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija.
Lai īstenotu Pasākuma plāna 3.24. uzdevumu, šobrīd sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām (VARAM, Valsts digitālās attīstības aģentūra, Uzņēmumu reģistrs, Finanšu ministrija) un datu devējiem (Valsts ieņēmumu dienesta reģistrs, Sodu reģistrs, Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrs, Fizisko personu reģistrs un Nederīgo dokumentu reģistrs), darba grupas ietvaros, tiek izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts, kas noteiks kārtību, kādā Novēršanas likuma subjekti Novēršanas likumā noteikto pienākumu izpildei pieprasa un saņem ziņas, un Novēršanas likuma 5. panta otrajā daļā minēto valsts informācijas sistēmu pārziņi izsniedz ziņas, izmantojot DAGR, kā arī saņemamo informācijas apjomu un glabāšanas kārtību.
Ņemot vērā, ka pašreizējā Novēršanas likuma redakcija neparedz izdot iepriekš minētos Ministru kabineta noteikumus, ir nepieciešams Novēršanas likuma 5.1 pantā izstrādāt deleģējuma normu, kas dos pilnvarojumu (tiesisko pamatojumu) Ministru kabinetam izdot šādus noteikumus.
Lai īstenotu Pasākuma plāna 3.24. uzdevumu, šobrīd sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām (VARAM, Valsts digitālās attīstības aģentūra, Uzņēmumu reģistrs, Finanšu ministrija) un datu devējiem (Valsts ieņēmumu dienesta reģistrs, Sodu reģistrs, Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrs, Fizisko personu reģistrs un Nederīgo dokumentu reģistrs), darba grupas ietvaros, tiek izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts, kas noteiks kārtību, kādā Novēršanas likuma subjekti Novēršanas likumā noteikto pienākumu izpildei pieprasa un saņem ziņas, un Novēršanas likuma 5. panta otrajā daļā minēto valsts informācijas sistēmu pārziņi izsniedz ziņas, izmantojot DAGR, kā arī saņemamo informācijas apjomu un glabāšanas kārtību.
Ņemot vērā, ka pašreizējā Novēršanas likuma redakcija neparedz izdot iepriekš minētos Ministru kabineta noteikumus, ir nepieciešams Novēršanas likuma 5.1 pantā izstrādāt deleģējuma normu, kas dos pilnvarojumu (tiesisko pamatojumu) Ministru kabinetam izdot šādus noteikumus.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 2. pants paredz papildināt Novēršanas likuma 5.1 pantu ar jaunu 3.1 daļu, kas noteiks Ministru kabinetam pilnvarojumu izdot noteikumus par kārtību, kādā likuma subjekti šajā Novēršanas likumā noteikto pienākumu izpildei pieprasa un saņem ziņas, un šā panta otrajā daļā minēto un Nederīgo dokumentu reģistra valsts informācijas sistēmu pārziņi izsniedz ziņas, izmantojot Datu izplatīšanas un pārvaldības platformu, kā arī saņemamo informācijas apjomu un glabāšanas kārtību.
Plānots, ka Novēršanas likuma subjekti (piemēram, bankas), kuriem ir savas informācijas sistēmas, varēs saņemt nepieciešamo informāciju pa tiešo pieslēdzoties DAGR, savukārt Novēršanas likuma subjekti, kuriem nav savu informācijas sistēmu, varēs saņemt nepieciešamo informāciju izmantojot elektronisko pakalpojumu, kurš tiks izvietots Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā (latvija.lv).
Novēršanas likuma subjekti, kuriem būs tiešais pieslēgums pie DAGR, par datu aprites nodrošināšanu vienosies Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmā (turpmāk - VIRSIS), bet elektroniskā pakalpojuma lietotājiem vienošanos VIRSIS nebūs jāslēdz, jo dati tiks izplatīti pamatojoties uz vienošanos starp datu devējiem un elektroniskā pakalpojuma pārzini.
Izstrādājot minēto elektronisko pakalpojumu, DAGR tiks papildināta ar maksas administrēšanas funkcionalitāti, kas tiks noregulēta Ministru kabineta noteikumos, kas noteiks kārtību, kādā Novēršanas likuma subjekti Novēršanas likumā noteikto pienākumu izpildei pieprasa un saņem ziņas, un Novēršanas likuma 5. panta otrajā daļā minēto un Nederīgo dokumentu reģistra valsts informācijas sistēmu pārziņi izsniedz ziņas, izmantojot DAGR, kā arī saņemamo informācijas apjomu un glabāšanas kārtību.
Plānots, ka Novēršanas likuma subjekti (piemēram, bankas), kuriem ir savas informācijas sistēmas, varēs saņemt nepieciešamo informāciju pa tiešo pieslēdzoties DAGR, savukārt Novēršanas likuma subjekti, kuriem nav savu informācijas sistēmu, varēs saņemt nepieciešamo informāciju izmantojot elektronisko pakalpojumu, kurš tiks izvietots Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā (latvija.lv).
Novēršanas likuma subjekti, kuriem būs tiešais pieslēgums pie DAGR, par datu aprites nodrošināšanu vienosies Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmā (turpmāk - VIRSIS), bet elektroniskā pakalpojuma lietotājiem vienošanos VIRSIS nebūs jāslēdz, jo dati tiks izplatīti pamatojoties uz vienošanos starp datu devējiem un elektroniskā pakalpojuma pārzini.
Izstrādājot minēto elektronisko pakalpojumu, DAGR tiks papildināta ar maksas administrēšanas funkcionalitāti, kas tiks noregulēta Ministru kabineta noteikumos, kas noteiks kārtību, kādā Novēršanas likuma subjekti Novēršanas likumā noteikto pienākumu izpildei pieprasa un saņem ziņas, un Novēršanas likuma 5. panta otrajā daļā minēto un Nederīgo dokumentu reģistra valsts informācijas sistēmu pārziņi izsniedz ziņas, izmantojot DAGR, kā arī saņemamo informācijas apjomu un glabāšanas kārtību.
Problēmas apraksts
Sākot ar 2024. gada 30. decembri kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji tiek atzīti par finanšu iestādēm un uz tiem ir attiecināmas Novēršanas likuma prasības, tai skaitā prasības NILLTPF novēršanas iekšējās kontroles sistēmas izveidei. Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, ievērojot to darbības modeli un tehnoloģiskos risinājumus, kas būtiski var ierobežot pārvedumu izsekojamību, anonimitāti, nodrošina kriptoaktīvu pārvedumus starp dažādām jurisdikcijām, tādējādi arī kriptoaktīvu pārvedumu sniedzēju darbības modelim piemīt paaugstināts NILLTPF risks, kā tas izriet no Novērtēšanas ziņojumā iekļautajiem secinājumiem (skat. detalizētāk ziņojuma 8.13. un 10.2. sadaļu). Lai kripotaktīvu pakalpojumu sniedzēji atbilstoši riskiem pārvaldītu NILLTPF riskus, ir būtiski noteikt ne tikai prasības iekšējas kontroles izstrādei, bet arī stingrākas prasības par šo prasību īstenošanu (līdzīgi kā tas ir citiem sektoriem, kam piemīt paaugstināts risks, piemēram, kredītiestādēm, licencētām maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām). Ņemot vērā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju darbībai un pakalpojumiem piemītošo paaugstināto risku, lietderīgi un pamatoti būtu noteikt par NILLTPF novēršanas prasību izpildi atbildīgo darbinieku iecelt gan augstākajā vadībā, kas nodrošina NILLTPF novēršanas prasību izpildes pārraudzību, gan iekšējās kontroles struktūrvienībā, kas nodrošina NILLTPF novēršanas prasību praktisko izpildi. Šī prasība veicinās, ka kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju efektīvāku risku pārvaldīšanas modeli, ievērojot arī to, ka Novēršanas likuma 10. panta 2.1 daļa paredz izstrādāt gan par Novēršanas likuma prasību ievērošanu atbildīgā darbinieka (tai skaitā no augstākās vadības) novērtēšanas politiku un dokumentēt novērtējumu, kas apliecina, ka attiecīgais darbinieks (tai skaitā no augstākās vadības) atbilst normatīvajos aktos un Novēršanas likuma subjekta iekšējās politikās un procedūrās noteiktajām prasībām, lai nodrošinātu Novēršanas likuma subjekta darbības atbilstību Novēršanas likuma prasībām, gan sadalīt pilnvarojumus un pienākumus starp atbildīgo darbinieku augstākajā vadībā, kas nodrošina NILLTPF novēršanas prasību izpildes pārraudzību, gan iekšējās kontroles struktūrvienībā, kas NILLTPF novēršanas prasību praktisko izpildi.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 4. pants paredz veikt grozījumus Novēršanas likuma 10. panta otrajā daļā, papildinot šo normu ar kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ir noteikts pienākums iecelt par NILLTPF novēršanas prasību izpildi atbildīgo darbinieku gan augstākajā vadībā, kas nodrošina NILLTPF novēršanas prasību izpildes pārraudzību, gan iekšējās kontroles struktūrvienībā, kas nodrošina NILLTPF novēršanas prasību praktisko izpildi.
Problēmas apraksts
Ņemot vērā likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļā "Pašreizējā situācija" norādīto izvērtējumu un secinājumus par nepieciešamību noteikt arī zemāku darījumu summas slieksni par 1500 euro gadījuma rakstura valūtas tirdzniecības darījumiem, pie kura ir jāveic klientu izpēte, ir nepieciešams veikt grozījumus Novēršanas likuma 11. panta pirmās daļas 2. punkta c) apakšpunktā.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 5. pants paredz veikt grozījumus Novēršanas likuma 11. panta pirmās daļas 2. punkta c) apakšpunktā, nosakot, ka Novēršanas likuma subjektam ir pienākums veikt klienta izpēti, ja tiek veikts valūtu tirdzniecības darījums, kura apmērs vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa pārsniedz 1500 euro (likumprojektā līdz sabiedrības līdzdalībai bija paredzēts minēto slieksni samazināt līdz 1000 euro, pēc sabiedrības līdzdalības rezultātā saņemtajiem priekšlikumiem tas saglabāts esošajā apmērā - 1500 euro). Vienlaikus attiecīgā norma papildināta ar noteikumu, ka Novēršanas likuma subjektam minētais pienākums ir arī tad, ja darījuma summa ir mazāka (par 1500 euro), ja šo mazāko summu ir noteicis Novēršanas likuma subjekts pats, pamatojoties uz tā darbībai piemītošo risku novērtējumu.
Problēmas apraksts
Šobrīd Latvijas Republikas normatīvajos aktos nav noteikta sankciju apiešanas definīcija. Tomēr tiesību normu analīzes un tulkošanas rezultātā secināms, ka no juridiskās kvalifikācijas viedokļa sankciju apiešanai ir krimināltiesisks raksturs un sankciju apiešanai ir tādas pašas sekas kā sankciju pārkāpšanai Krimināllikuma 84. panta izpratnē (skat. CAMS, Mg. iur. Paulis Iļjenkovs "Sankciju apiešana un Krimināllikuma 84. pants", pieejams elektroniskajā vietnē: https://juristavards.lv/doc/281129-sankciju-apiesana-un-kriminallikuma-84-pants/). Arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa direktīva (ES) 2024/1226 par noziedzīgu nodarījumu un sodu noteikšanu attiecībā uz Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2018/1673 (turpmāk – Direktīva 2024/1226) nenošķir sankciju apiešanu no sankciju pārkāpšanas terminoloģiju.
Direktīvas 2024/1226 3. panta "Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpums" 1. punkts uzskaita noziedzīgu nodarījumu veidus, kas uzskatāmi par Eiropas Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem, tai skaitā, aptverot arī ierobežojošo pasākumu apiešanu, kas noregulēts minētā panta 1. punkta h) apakšpunktā. No minētās tiesību normas izriet, ka sankciju pārkāpšana ir termins ar plašāku nozīmi, kas ietver arī sankciju apiešanu.
Līdz 2025. gada 10. jūnijam Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums (turpmāk - Sankciju likums) konkrētiem privāto tiesību subjektiem noteica divus atšķirīgus ziņošanas pienākumus, proti, par sankciju pārkāpšanu bija jāziņo Valsts drošības dienestam, un par aizdomām par sankciju apiešanu finanšu ierobežojumu izpildē – FID.
Līdz ar 2025. gada 10. jūnija grozījumiem Sankciju likumā, Sankciju likuma 17. pantā attiecīgā likuma 13. pantā minēto uzraudzības institūciju uzraudzībā esošajām personām ir noteikts pienākums nekavējoties ziņot FID Novēršanas likumā noteiktajā kārtībā, ja rodas aizdomas par starptautisko un nacionālo sankciju pārkāpšanu vai pārkāpšanas mēģinājumu. Tādējādi ar Sankciju likuma 17. panta izteikšanu jaunā redakcijā ir noteikta viena institūcija – FID, kurai Sankciju likuma 13. pantā minēto uzraudzības institūciju uzraudzībā esošajām personām ir pienākums ziņot aizdomu par starptautisko un nacionālo sankciju pārkāpšanu vai pārkāpšanas mēģinājumu gadījumā. Vienlaikus līdz ar grozījumiem Sankciju likumā ir izslēgti vārdi "apiešana". Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams veikt grozījumus Novēršanas likumā, tādējādi salāgojot terminoloģiju.
Direktīvas 2024/1226 3. panta "Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpums" 1. punkts uzskaita noziedzīgu nodarījumu veidus, kas uzskatāmi par Eiropas Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem, tai skaitā, aptverot arī ierobežojošo pasākumu apiešanu, kas noregulēts minētā panta 1. punkta h) apakšpunktā. No minētās tiesību normas izriet, ka sankciju pārkāpšana ir termins ar plašāku nozīmi, kas ietver arī sankciju apiešanu.
Līdz 2025. gada 10. jūnijam Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums (turpmāk - Sankciju likums) konkrētiem privāto tiesību subjektiem noteica divus atšķirīgus ziņošanas pienākumus, proti, par sankciju pārkāpšanu bija jāziņo Valsts drošības dienestam, un par aizdomām par sankciju apiešanu finanšu ierobežojumu izpildē – FID.
Līdz ar 2025. gada 10. jūnija grozījumiem Sankciju likumā, Sankciju likuma 17. pantā attiecīgā likuma 13. pantā minēto uzraudzības institūciju uzraudzībā esošajām personām ir noteikts pienākums nekavējoties ziņot FID Novēršanas likumā noteiktajā kārtībā, ja rodas aizdomas par starptautisko un nacionālo sankciju pārkāpšanu vai pārkāpšanas mēģinājumu. Tādējādi ar Sankciju likuma 17. panta izteikšanu jaunā redakcijā ir noteikta viena institūcija – FID, kurai Sankciju likuma 13. pantā minēto uzraudzības institūciju uzraudzībā esošajām personām ir pienākums ziņot aizdomu par starptautisko un nacionālo sankciju pārkāpšanu vai pārkāpšanas mēģinājumu gadījumā. Vienlaikus līdz ar grozījumiem Sankciju likumā ir izslēgti vārdi "apiešana". Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams veikt grozījumus Novēršanas likumā, tādējādi salāgojot terminoloģiju.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 6. pants paredz, ka Novēršanas likuma 17.2 panta trešās daļas 4. punktā tiek aizstāts vārds "apiešanā" ar vārdu "pārkāpšanā", kas tādējādi noregulē vienu terminu "sankciju pārkāpšana" saskaņā ar Direktīvā 2024/1226 lietoto terminu.
Likumprojekta 8. pants paredz, ka Novēršanas likuma 25.2 panta ceturtajā daļā tiek svītroti vārdi "vai apiešanas", kas tādējādi noregulē terminu "sankciju pārkāpšana" saskaņā ar Direktīvā 2024/1226 lietoto terminu.
Ņemot vērā likumprojekta 6. un 8. pantā izteiktos grozījumus, likumprojekta 10. pants paredz izslēgt Novēršanas likuma 32.2 panta 5.1 daļu un septītās daļas otro teikumu.
Likumprojekta 8. pants paredz, ka Novēršanas likuma 25.2 panta ceturtajā daļā tiek svītroti vārdi "vai apiešanas", kas tādējādi noregulē terminu "sankciju pārkāpšana" saskaņā ar Direktīvā 2024/1226 lietoto terminu.
Ņemot vērā likumprojekta 6. un 8. pantā izteiktos grozījumus, likumprojekta 10. pants paredz izslēgt Novēršanas likuma 32.2 panta 5.1 daļu un septītās daļas otro teikumu.
Problēmas apraksts
Direktīvas 2015/849 46. panta trešā daļa nosaka, ka dalībvalstis nodrošina, lai, kad tas ir iespējams, atbildīgajiem subjektiem tiktu sniegta savlaicīga informācija par to, cik efektīvi ir bijuši ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu un kādi pasākumi pēc tam ir veikti.
Šobrīd Novēršanas likuma spēkā esošā 39. panta redakcija sašaurina Direktīvas 2015/849 46. panta trešajā daļā noteikto pienākumu, paredzot tiesības informāciju sniegt tikai par faktu, ka informācija ir sniegta izmeklēšanas iestādēm vai prokuratūrai Novēršanas likuma 55.pantā noteiktajā kārtībā. Vienlaikus jāņem vērā, ka FID saņemto informāciju var ietvert arī cita veida dokumentos, piemēram atbildot uz Novēršanas likuma 56. pantā minētajiem informācijas pieprasījumiem, vai veicot starptautisko informācijas apmaiņu atbilstoši Novēršanas likuma 62. pantam.
Ņemot vērā minēto, šobrīd ir izslēgta iespēja sniegt atgriezenisko saikni Novēršanas likuma subjektiem par gadījumiem, kad to sniegtā informācija ir ietverta, veicot starptautisko informācijas apmaiņu, kas ir noteikta Novēršanas likuma 62. pantā vai sniedzot atbildes uz saņemtajiem pieprasījumiem, pamatojoties uz Novēršanas likuma 56. pantu. Uzsverams, ka Novēršanas likuma subjektiem atgriezeniskā saikne ir būtisks elements turpmāko ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem iesniegšanās procesā.
Vienlaikus Novēršanas likuma 51.panta pirmās daļas 3. punkts nosaka pienākumu FID analizēt sniegto ziņojumu kvalitāti, to izmantošanas efektivitāti un informēt par to Novēršanas likuma subjektus un uzraudzības un kontroles institūcijas. Taču minētā norma neparedz gadījumus, kad minētā informācija no FID puses nebūtu sniedzama, piemēram, gadījumos, kad tas nav iespējams vai gadījumos, kad informācijas sniegšana apdraud kriminālprocesa mērķu sasniegšanu vai citu personu tiesības vai sabiedrības intereses vai informācija satur informācijas izpaušanas ierobežojumus.
Šobrīd Novēršanas likuma spēkā esošā 39. panta redakcija sašaurina Direktīvas 2015/849 46. panta trešajā daļā noteikto pienākumu, paredzot tiesības informāciju sniegt tikai par faktu, ka informācija ir sniegta izmeklēšanas iestādēm vai prokuratūrai Novēršanas likuma 55.pantā noteiktajā kārtībā. Vienlaikus jāņem vērā, ka FID saņemto informāciju var ietvert arī cita veida dokumentos, piemēram atbildot uz Novēršanas likuma 56. pantā minētajiem informācijas pieprasījumiem, vai veicot starptautisko informācijas apmaiņu atbilstoši Novēršanas likuma 62. pantam.
Ņemot vērā minēto, šobrīd ir izslēgta iespēja sniegt atgriezenisko saikni Novēršanas likuma subjektiem par gadījumiem, kad to sniegtā informācija ir ietverta, veicot starptautisko informācijas apmaiņu, kas ir noteikta Novēršanas likuma 62. pantā vai sniedzot atbildes uz saņemtajiem pieprasījumiem, pamatojoties uz Novēršanas likuma 56. pantu. Uzsverams, ka Novēršanas likuma subjektiem atgriezeniskā saikne ir būtisks elements turpmāko ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem iesniegšanās procesā.
Vienlaikus Novēršanas likuma 51.panta pirmās daļas 3. punkts nosaka pienākumu FID analizēt sniegto ziņojumu kvalitāti, to izmantošanas efektivitāti un informēt par to Novēršanas likuma subjektus un uzraudzības un kontroles institūcijas. Taču minētā norma neparedz gadījumus, kad minētā informācija no FID puses nebūtu sniedzama, piemēram, gadījumos, kad tas nav iespējams vai gadījumos, kad informācijas sniegšana apdraud kriminālprocesa mērķu sasniegšanu vai citu personu tiesības vai sabiedrības intereses vai informācija satur informācijas izpaušanas ierobežojumus.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 11. pants paredz izslēgt Novēršanas likuma 39. pantu, kā arī Likumprojekta 13. pants paredz veikt precizējumus Novēršanas likuma 51. panta pirmās daļas 3. punktā, paredzot pienākumu FID analizēt sniegto ziņojumu kvalitāti, to izmantošanas efektivitāti un, kad tas ir iespējams, neapdraudot kriminālprocesa, valsts vai sabiedrības intereses, informēt par to likuma subjektus un uzraudzības un kontroles institūcijas.
Uzsverams, ka sniegtā informācija Novēršanas likuma 51. panta pirmās daļas 3. punktā noteiktajā kārtībā tiks anonimizēta un netiks ietvertas norādes par konkrētu adresātu, kam informācija ir sūtīta, kā arī informācijas izplatīšanas veidi. Piemēram, netiks atklāts konkrēts informācijas saņēmējs un pat fakts, ka attiecīgā informācija ir sniegta tiesībaizsardzības iestādei, pamatojoties uz Novēršanas likuma 55. pantu, vai atbildot uz pieprasījumu Novēršanas likuma 56. panta izpratnē, vai starptautiskās sadarbības ietvaros.
Uzsverams, ka sniegtā informācija Novēršanas likuma 51. panta pirmās daļas 3. punktā noteiktajā kārtībā tiks anonimizēta un netiks ietvertas norādes par konkrētu adresātu, kam informācija ir sūtīta, kā arī informācijas izplatīšanas veidi. Piemēram, netiks atklāts konkrēts informācijas saņēmējs un pat fakts, ka attiecīgā informācija ir sniegta tiesībaizsardzības iestādei, pamatojoties uz Novēršanas likuma 55. pantu, vai atbildot uz pieprasījumu Novēršanas likuma 56. panta izpratnē, vai starptautiskās sadarbības ietvaros.
Problēmas apraksts
Kā jau tika norādīts likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļā "Pašreizējā situācija", Novēršanas likuma 51. panta pirmās daļas 18. punkta redakcija nosaka, ka FID pienākums ir nekavējoties nosūtīt Valsts ieņēmumu dienestam Novēršanas likuma subjekta ziņojumu par aizdomīgu darījumu nodokļu jomā (ja minētajā ziņojumā ir ietverta norāde par ziņojuma iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam) un sliekšņa deklarāciju nodokļu jomā. Tāpat attiecīgi Novēršanas likuma 31.6 panta trešās daļas 4. punktā ir noteikts deleģējums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā FID nosūta Valsts ieņēmumu dienestam likuma subjekta ziņojumus par aizdomīgu darījumu un sliekšņa deklarāciju nodokļu jomā.
Vienlaikus ir identificēta nepieciešamība paplašināt nododamās informācijas apjomu un institūciju loku, kam informācija varētu būt nepieciešama. Ievērojot minēto, ir nepieciešams noteikt atvieglotāku mehānismu, nosakot FID pienākumu sniegt informāciju, deleģējot to noteikt Ministru kabinetam. Līdz ar to ir nepieciešams veikt grozījumus minētajās tiesību normās.
Vienlaikus ir identificēta nepieciešamība paplašināt nododamās informācijas apjomu un institūciju loku, kam informācija varētu būt nepieciešama. Ievērojot minēto, ir nepieciešams noteikt atvieglotāku mehānismu, nosakot FID pienākumu sniegt informāciju, deleģējot to noteikt Ministru kabinetam. Līdz ar to ir nepieciešams veikt grozījumus minētajās tiesību normās.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 9. un 13. pants paredz Novēršanas likuma 31.6 panta trešās daļas 4. punktu un Novēršanas likuma 51. panta pirmās daļas 18. punktu izteikt jaunā redakcijā, saskaņā ar kuru Ministru kabinets noteiks gadījumus, kārtību un apjomā, kādā FID nosūta ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarācijas. Tādējādi Ministru kabinets noteiks, kādām institūcijām ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarācijas varēs tikt sniegtas, lai institūcijas attiecīgo informāciju varētu izmantot tām normatīvajos aktos noteikto uzdevumu veikšanai.
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Novēršanas likumu FID ir pienākums analizēt informāciju, lai konstatētu, vai šī informācija var būt attiecināma uz NILLTPF vai šo darbību mēģinājumu, vai citu ar to saistītu noziedzīgu nodarījumu. Atbilstoši Finanšu darījumu darba grupas (FATF) rekomendācijām "Starptautiskie standarti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai, kā arī terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai" (4., 29., 30., 31., 38., 40. rekomendācijas un skaidrojošās piezīmes), FID ir līdzatbildīgs līdzekļu atguvē, un atbilstoši šiem standartiem FID ir apveltīts ar visa veida iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanas spējām. Lai šīs spējas varētu realizēt, ir nepieciešama visaptveroša un efektīva piekļuve informācijai par analizējamo personu un saistītām personām. Saskaņā ar Novēršanas likuma 54. pantu visām valsts un pašvaldību institūcijām ir pienākums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sniegt FID tā funkciju veikšanai pieprasīto informāciju. FID pieprasa un tam sniedz informāciju uz pieprasījuma pamata saskaņā ar normatīvo regulējumu vai slēdzot starpresoru vienošanos. Taču minētā pieeja nenodrošina iespēju FID informācijas sistēmās uzkrāto informāciju izgūt automatizētas un regulāras datu apmaiņas veidā. Papildus norādāms, ka saskaņā ar FID Pasākumu plāna 6. rīcības virzienā izvirzīto mērķi (kompetentās iestādes NILLTPF izmeklēšanā pienācīgi izmanto finanšu izlūkošanā iegūto un citu būtisku informāciju) sasniegšanai, kā arī tā pamatuzdevuma veikšanai (atklāt NILLTPF un citus ar to saistītus noziedzīgus nodarījumus) ir svarīgi valsts informācijas sistēmās uzkrāto informāciju izgūt automatizētas un regulāras datu apmaiņas veidā. Automatizētas un regulāras datu apmaiņas veidā izgūstamas informācijas nodrošināšana iespējama caur diviem kanāliem, proti, informācijas automatizētas un regulāras datu apmaiņas veidā izgūšana no informācijas sistēmas tiešā veidā vai caur datu izplatīšanas risinājumu (datu agregatora risinājumu). Minētais pasākums ir ietverts arī Pasākuma plāna 6.3. pasākuma - pilnveidot FID datu saņemšanas un analīzes, tostarp goAML, sistēmu, nodrošinot nepieciešamo datu iegūšanu un analīzi automatizētā veidā.
Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams veikt grozījumus Novēršanas likuma 54. pantā, nosakot, konkrētus veidus, kādā valsts un pašvaldību institūcijas sniedz FID tā funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju, paredzot, ka minētās institūcijas informāciju sniedz rakstiski, tiešsaistē vai automatizētas un regulāras datu apmaiņas veidā informācijas sistēmās. Priekšlikumā tiek precizēti šie mehānismi ar mērķi nodrošināt savlaicīgu un efektīvu informācijas pieejamību FID kompetences ietvaros.
Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams veikt grozījumus Novēršanas likuma 54. pantā, nosakot, konkrētus veidus, kādā valsts un pašvaldību institūcijas sniedz FID tā funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju, paredzot, ka minētās institūcijas informāciju sniedz rakstiski, tiešsaistē vai automatizētas un regulāras datu apmaiņas veidā informācijas sistēmās. Priekšlikumā tiek precizēti šie mehānismi ar mērķi nodrošināt savlaicīgu un efektīvu informācijas pieejamību FID kompetences ietvaros.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 15. pants paredz veikt grozījumus Novēršanas likuma 54. pantā, papildinot ar otro teikumu šādā redakcijā:
"Valsts un pašvaldību institūcijas informāciju sniedz rakstiski, tiešsaistē vai automatizētas un regulāras datu apmaiņas veidā informācijas sistēmās."
Papildus norādāms, ka vārdu "informācijas sistēmas" tvērumā šā panta izpratnē ietilpst Valsts informācijas sistēmu likuma 1. pantā norādītās informācijas sistēmas, kas ietver gan valsts informācijas sistēmas, gan institūciju informācijas sistēmas.
Vienlaikus norādāms, ka jau šobrīd Ministru kabineta 2008. gada 22. decembra noteikumu Nr.1092 "Kārtība, kādā valsts un pašvaldību institūcijas sniedz informāciju Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 1092) 4. punkts nosaka, ka FID slēdz rakstisku vienošanos ar valsts vai pašvaldību institūciju par elektroniskā veidā sniedzamās informācijas apjomu un piekļuves nosacījumiem. Attiecīgi, pēc grozījumu pieņemšanas Novēršanas likuma 54. pantā tiks uzsāktas sarunas ar attiecīgajiem informācijas sistēmu turētājiem par informācijas apmaiņu automatizētas un regulāras datu apmaiņas veidā.
Lai valsts un pašvaldību institūcijas spētu nodrošināt FID tā funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju automatizētas un regulāras datu apmaiņas veidā, kā arī, lai noslēgtu vai pārskatītu jau noslēgtās rakstiskās vienošanās, būtu nepieciešams noteikt, ka grozījumi Novēršanas likuma 54. pantā stājas spēkā ar 2027. gada 10. jūliju.
"Valsts un pašvaldību institūcijas informāciju sniedz rakstiski, tiešsaistē vai automatizētas un regulāras datu apmaiņas veidā informācijas sistēmās."
Papildus norādāms, ka vārdu "informācijas sistēmas" tvērumā šā panta izpratnē ietilpst Valsts informācijas sistēmu likuma 1. pantā norādītās informācijas sistēmas, kas ietver gan valsts informācijas sistēmas, gan institūciju informācijas sistēmas.
Vienlaikus norādāms, ka jau šobrīd Ministru kabineta 2008. gada 22. decembra noteikumu Nr.1092 "Kārtība, kādā valsts un pašvaldību institūcijas sniedz informāciju Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 1092) 4. punkts nosaka, ka FID slēdz rakstisku vienošanos ar valsts vai pašvaldību institūciju par elektroniskā veidā sniedzamās informācijas apjomu un piekļuves nosacījumiem. Attiecīgi, pēc grozījumu pieņemšanas Novēršanas likuma 54. pantā tiks uzsāktas sarunas ar attiecīgajiem informācijas sistēmu turētājiem par informācijas apmaiņu automatizētas un regulāras datu apmaiņas veidā.
Lai valsts un pašvaldību institūcijas spētu nodrošināt FID tā funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju automatizētas un regulāras datu apmaiņas veidā, kā arī, lai noslēgtu vai pārskatītu jau noslēgtās rakstiskās vienošanās, būtu nepieciešams noteikt, ka grozījumi Novēršanas likuma 54. pantā stājas spēkā ar 2027. gada 10. jūliju.
Problēmas apraksts
Šobrīd saskaņā ar Novēršanas likuma 55. panta otro daļu FID koordinē operatīvās darbības subjektu, izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras, Valsts ieņēmumu dienesta, kā arī Novēršanas likuma subjektu sadarbību. Sadarbību koordinē, sasaucot sadarbības koordinācijas grupu. Sadarbības koordinācijas grupu sasauc FID pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to ierosina vismaz viena no iesaistītajām institūcijām. Ja nepieciešams, sadarbības koordinācijas grupā var pieaicināt Novēršanas likuma subjektu uzraudzības un kontroles institūcijas pārstāvi.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams veikt grozījumus Novēršanas likuma 55. pantā, tādējādi paplašinot pārstāvēto institūciju loku FID koordinētajā sadarbības koordinācijas grupā. Priekšlikums nepieciešams, lai FID koordinētajā sadarbības koordinācijas grupā varētu tikt iesaistītas arī citas institūcijas (piemēram, sankciju kontekstā – Ārlietu ministrija vai citas institūcijas), kurām ir būtiska loma NILLTPF un sankciju atbilstības jautājumos, kā arī predikatīvu noziedzīgu nodarījumu novēršanā (piemēram, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Konkurences padome).
Ņemot vērā minēto, nepieciešams veikt grozījumus Novēršanas likuma 55. pantā, tādējādi paplašinot pārstāvēto institūciju loku FID koordinētajā sadarbības koordinācijas grupā. Priekšlikums nepieciešams, lai FID koordinētajā sadarbības koordinācijas grupā varētu tikt iesaistītas arī citas institūcijas (piemēram, sankciju kontekstā – Ārlietu ministrija vai citas institūcijas), kurām ir būtiska loma NILLTPF un sankciju atbilstības jautājumos, kā arī predikatīvu noziedzīgu nodarījumu novēršanā (piemēram, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Konkurences padome).
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 16. pants paredz veikt grozījumus Novēršanas likuma 55. pantā, saskaņā ar kuru paplašināts pārstāvēto institūciju loks, iesaistot arī FID koordinētajā sadarbības koordinācijas grupā uzraudzības un kontroles institūcijas un citas institūcijas (55. panta otrā daļa), precizēts sadarbības koordinācijas grupas mērķis (55. panta trešā daļa) un terminoloģija atbilstoši veiktajiem grozījumiem Novēršanas likuma 54. un 55. pantā (55. panta ceturtā un piektā daļa).
Ņemot vērā grozījumus Novēršanas likuma 54. un 55. pantā, nepieciešams veikt grozījumus Novēršanas likuma X nodaļas nosaukumā, aizstājot minētās nodaļas nosaukumā vārdus "pašvaldību iestādēm" ar vārdiem "pašvaldību institūcijām, likuma subjektiem".
Ņemot vērā grozījumus Novēršanas likuma 54. un 55. pantā, nepieciešams veikt grozījumus Novēršanas likuma X nodaļas nosaukumā, aizstājot minētās nodaļas nosaukumā vārdus "pašvaldību iestādēm" ar vārdiem "pašvaldību institūcijām, likuma subjektiem".
Problēmas apraksts
2024. gada 9. jūlijā spēkā stājās Direktīva 2024/1640, kas atbilstoši Direktīvas 2024/1640 78. pantam paredz transponēšanas termiņus ES dalībvalstīs. Saskaņā ar Direktīvas 2024/1640 78. panta 1. punkta otro un trešo daļu, 74. panta prasības dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs prasības līdz 2025. gada 10. jūlijam. Kad dalībvalstis pieņem šajā punktā minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz Direktīvu 2024/1640 vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai.
Direktīvas 2024/1640 74. pants nosaka veikt grozījumus Direktīvas 2015/849 30. panta 5. punkta pirmajā un otrajā daļā un 31. panta 4. punkta pirmajā un otrajā daļā, kas paredz tiesisko pamatojumu piekļuvei dažādām subjektu kategorijām juridisko personu/trastu (juridisko veidojumu) patieso labuma guvēju informācijai, kas tiek glabāta dalībvalsts centrālajā patieso labuma guvēju reģistrā. Latvijā šo informāciju uztur Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs (turpmāk – Reģistrs).
Direktīvas 2015/849 30. panta 5. punkta pirmā daļa noteic, ka dalībvalstis nodrošina, ka informācija par faktiskajiem īpašniekiem ir vienmēr pieejama: a) kompetentajām iestādēm un finanšu ziņu vākšanas vienībām (FIU; Latvijā – FID) – bez ierobežojumiem; b) atbildīgajiem subjektiem – saistībā ar klienta uzticamības pārbaudi; c) jebkurai personai vai organizācijai, kas var pierādīt leģitīmas intereses. Direktīvas 2015/849 31. panta 4. punkta pirmā daļa nosaka, ka dalībvalstis nodrošina, ka informācija par trasta vai līdzīga juridiska veidojuma faktiskajiem īpašniekiem vienmēr ir pieejama: a) kompetentajām iestādēm un FIU – bez ierobežojumiem; b) atbildīgajiem subjektiem – saistībā ar klienta uzticamības pārbaudi; c) jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, kas var pierādīt, ka tai ir leģitīmas intereses piekļūt informācijai par faktiskajiem īpašniekiem.
Uzsverams, ka Direktīva 2024/1640 imperatīvi nenosaka dalībvalstu pienākumu padarīt patieso labuma guvēju informāciju pieejamu tikai pēc leģitīmās intereses pierādīšanas, bet gan paredz minimālo piekļuves standartu. Proti, kā minimums, dalībvalstīm ir jānodrošina, ka patieso labuma guvēju informācija ir pieejama personām, kuras spēj pierādīt leģitīmu interesi minētās informācijas ieguvē. Tomēr no Direktīvas 2024/1640 teksta neizriet aizliegums dalībvalstīm paredzēt, ka informācija par patiesajiem labuma guvējiem ir brīvi pieejama bez leģitīmās intereses pierādīšanas, ja tam ir cits leģitīms mērķis, kuru tādā pašā kvalitātē nav iespējams sasniegt ar privātpersonai mazāk ierobežojošiem līdzekļiem un ja šis ierobežojums ir samērīgs.
Ministru kabineta 2023. gada 13. jūnija sēdē apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā
"Par Eiropas Savienības Tiesas 2022. gada 22. novembra spriedumu apvienotajās lietās C-37/20 un C-601/20 un patieso labuma guvēju ziņu turpmāku pieejamību” (turpmāk – Informatīvais ziņojums; ziņojums ir pieejams pēc šādas adreses: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/8b54b8c9-64c4-4e13-80b0-653569c9330c) ir norādīts, ka, izvērtējot spriedumā norādīto un Latvijas nacionālo regulējumu, secināms, ka nav pamata mainīt līdzšinējo pieeju, nodrošinot ziņu par patiesajiem labuma guvējiem pieejamību ikvienam sabiedrības loceklim bez nepieciešamības pierādīt tā leģitīmo interesi. Šāds secinājums lielā mērā saistīts ar apstākli, ka Latvijā ikvienam tiek nodrošināta publiska piekļuve informācijai par patiesajiem labuma guvējiem, lai sasniegtu plašāku leģitīmo mērķu klāstu, ne tikai lai novērstu NILLTPF. Informatīvajā ziņojumā ir īpaši uzsvērts, ka ikviena sabiedrības locekļa piekļuvei informācijai par patiesajiem labuma guvējiem ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas starptautiskās un nacionālās sankcijas. Ņemot vērā, ka sankcijas ir ārpolitisks instruments, ko valstis un starptautiskās organizācijas izmanto, lai vērstos pret starptautiskā miera, drošības un tiesiskuma apdraudējumu, secināms, ka Sankciju likuma prasību izpilde un Latvijai saistošo nacionālo un starptautisko sankciju ievērošana ir nepieciešama, lai novērstu draudus arī Latvijas drošībai. Informatīvajā ziņojumā ir izvērtēta arī Eiropas Savienības Pamattiesību Hartas 7. un 8. pantā garantēto pamattiesību ierobežojuma samērīgums, norādot, ka noteikto leģitīmo mērķi tādā pašā kvalitātē nav iespējams sasniegt ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem un šis ierobežojums ir samērīgs.
Atkārtoti izvērtējot Informatīvajā ziņojumā norādītos apstākļus, secināms, ka kopš 2023. gada sankciju, īpaši Eiropas Savienības noteikto, nozīme nav mazinājusies. Līdz ar to arī šobrīd brīva pieeja informācijai par patiesajiem labuma guvējiem bez leģitīmas intereses pierādīšanas ir nepieciešama, lai ikviens sabiedrības loceklis spētu ievērot starptautiskās un nacionālās sankcijas.
Lai arī Informatīvajā ziņojumā kā viens no leģitīmajiem mērķiem publiskai piekļuvei patieso labuma guvēju informācijai ir minēta arī NILLTPF novēršana, jāuzsver, ka no Nacionālā NILLTPF risku novērtēšanas ziņojuma par 2020.–2022. gadu (novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu pieejams pēc šādas adreses: https://fid.gov.lv/uploads/files/2023/NACION%C4%80LAIS%20NILLTPF%20RISKU%20NOV%C4%92RT%C4%92%C5%A0ANAS%20ZI%C5%85OJUMS%20PAR%202020.%E2%80%932022.%20GADU.pdf) izriet, ka Latvijā ir samazinājušies NILLTPF riski saistībā ar juridiskajām personām. Šis samazinājums ir saistīts ar īstenotajiem pasākumiem, kas veicinājuši juridisko personu caurspīdību. Attiecīgi NILLTPF novēršana pati par sevi vairs nav uzskatāma par pietiekamu leģitīmu interesi, lai arī turpmāk ikvienam nodrošinātu brīvu pieeju patieso labuma guvēju informācijai bez leģitīmās intereses pierādīšanas.
Novēršanas likuma 18.3 panta pirmajā daļā noteikts, ka, lai efektīvi ierobežotu NILLTPF riskus, veicinātu uzticēšanos juridisko personu un ārvalsts subjektu veiktajiem darījumiem un finanšu sistēmai, un uzņēmējdarbības videi kopumā, mazinātu iespēju izmantot juridiskās personas un ārvalsts subjektus prettiesiskām darbībām (it īpaši korupcijai un nodokļu nemaksāšanai), aizsargātu citu personu tiesības un nodrošinātu informācijas pieejamību par darījumu partneru — juridisko personu un ārvalsts subjektu — patiesajiem labuma guvējiem, ikvienai personai ir tiesības saņemt informāciju par patiesajiem labuma guvējiem no Valsts ieņēmumu dienesta un tiešsaistes formā — no Reģistra. Attiecīgo informāciju sniedz Reģistra un Valsts ieņēmumu dienesta darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Minētā norma nosaka ikvienas personas, neatkarīgi no tās statusa, tiesības saņemt informāciju par patiesajiem labuma guvējiem. Personai nav jāpamato, ka informācija par patiesajiem labuma guvējiem nepieciešama saistībā ar klienta uzticamības pārbaudi, kā arī nav jāpierāda leģitīmā interese piekļūt minētajai informācijai.
Uzsverams, ka Novēršanas likuma 18.3 panta pirmā daļa paredz plašāku leģitīmo mērķi informācijas publiskošanai, kas nav saistīts tikai ar mērķi novērst NILLTPF. Turklāt informācija par patiesajiem labuma guvējiem ir publiska ne tikai ar mērķi sasniegt iepriekš minētajā normā nostiprinātos leģitīmos mērķus, bet, kā norādīts arī Informatīvajā ziņojumā, šādas informācijas publiskums ir nepieciešams, lai nodrošinātu sankciju režīma ievērošanu attiecībā uz konkrētām personām. Piemēram, Sankciju likuma 11.1 un 11.2 pantā ir paredzēts, ka publisko iepirkumu, publiskās un privātās partnerības, kā arī Eiropas Savienības fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības jomā ir aizliegts piešķirt līguma slēgšanas tiesības pretendentam, kura patiesajam labuma guvējam ir noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu tirgus intereses ietekmējošas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts sankcijas. Lai personas varētu izpildīt minētajās normās noteikto tiesisko pienākumu – neiesaistīties tiesiskās attiecībās ar juridisku personu vai veidojumu, kura patiesais labuma guvējs ir sankcijām pakļauta persona, jānodrošina brīva pieeja informācijai par to patiesajiem labuma guvējiem.
Līdzīgi Direktīvas 2024/1640 74. panta 2. punkta pirmā daļa groza Direktīvas 2015/849 31. panta 4. punkta pirmo un otro daļu, nosakot dalībvalstu pienākumu nodrošināt pieejamību informācijai par trasta vai līdzīga juridiska veidojuma patiesajiem labuma guvējiem. Saskaņā ar Novēršanas likuma 18.6 panta pirmo daļu juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistru ved Reģistrs. Savukārt Novēršanas likuma 18.3 panta pirmā daļa ir vispārīga norma, kas attiecas uz informācijas par patiesajiem labuma guvējiem pieejamību kopumā. Līdz ar to arī informācija no juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistra ir brīvi pieejama un uz to attiecināmi iepriekš minētie noteikumi.
Vienlaikus ir gadījumi, kad informācijas pieejamība par patieso labuma guvēju īpašas aizsardzības nolūkos tiek ierobežota, proti, tai tiek noteikts ierobežotas pieejamības statuss. Šis ierobežojums izriet no Novēršanas likuma 18.3 panta otrās daļas, kas noteic, ka informācija par patieso labuma guvēju, kurš informācijas izsniegšanas brīdī nav sasniedzis 18 gadu vecumu vai kuram ir ierobežota rīcībspēja, ir ierobežotas pieejamības informācija. Šāda informācija tiek pieprasīta saskaņā ar Informācijas atklātības likumā noteikto ierobežotas pieejamības informācijas pieprasīšanas kārtību, kas nozīmē, ka pieprasītājam jāpamato savs pieprasījums un jānorāda mērķis, kādam informācija tiks izmantota. Atbilstoši likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 4.15 panta ceturtajai daļai tiesībaizsardzības iestādēm, FID, kā arī uzraudzības un kontroles institūcijām NILLTPF novēršanas jomā minētā informācija ir pieejama normatīvajos aktos noteikto uzdevumu veikšanai.
Ņemot vērā minēto, norādāms, ka tiesiskais pamats ziņu par patiesajiem labuma guvējiem pieejamībai ikvienam sabiedrības loceklim bez nepieciešamības pierādīt leģitīmo interesi neizriet no Direktīvas 2024/1640 un tajā noteiktā mērķa – novērst NILLTPF, bet gan no citiem leģitīmiem mērķiem, kas nostiprināti Novēršanas likuma 18.³ panta pirmajā daļā, kā arī Sankciju likumā. Atbilstoši Informatīvajā ziņojumā norādītajam, šos citus leģitīmos mērķus tādā pašā kvalitātē nav iespējams sasniegt, ja piekļuve informācijai tiek nodrošināta tikai pēc leģitīmās intereses pierādīšanas. Tāpat arī privātpersonām noteiktie pamattiesību ierobežojumi šajā kontekstā ir uzskatāmi par samērīgiem.
Vienlaikus, lai nodrošinātu Direktīvas 2024/1640 74. panta prasību izpildi, ir nepieciešams papildināt informatīvo atsauču uzskaitījumu ar atsauci uz minēto direktīvu.
Direktīvas 2024/1640 74. pants nosaka veikt grozījumus Direktīvas 2015/849 30. panta 5. punkta pirmajā un otrajā daļā un 31. panta 4. punkta pirmajā un otrajā daļā, kas paredz tiesisko pamatojumu piekļuvei dažādām subjektu kategorijām juridisko personu/trastu (juridisko veidojumu) patieso labuma guvēju informācijai, kas tiek glabāta dalībvalsts centrālajā patieso labuma guvēju reģistrā. Latvijā šo informāciju uztur Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs (turpmāk – Reģistrs).
Direktīvas 2015/849 30. panta 5. punkta pirmā daļa noteic, ka dalībvalstis nodrošina, ka informācija par faktiskajiem īpašniekiem ir vienmēr pieejama: a) kompetentajām iestādēm un finanšu ziņu vākšanas vienībām (FIU; Latvijā – FID) – bez ierobežojumiem; b) atbildīgajiem subjektiem – saistībā ar klienta uzticamības pārbaudi; c) jebkurai personai vai organizācijai, kas var pierādīt leģitīmas intereses. Direktīvas 2015/849 31. panta 4. punkta pirmā daļa nosaka, ka dalībvalstis nodrošina, ka informācija par trasta vai līdzīga juridiska veidojuma faktiskajiem īpašniekiem vienmēr ir pieejama: a) kompetentajām iestādēm un FIU – bez ierobežojumiem; b) atbildīgajiem subjektiem – saistībā ar klienta uzticamības pārbaudi; c) jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, kas var pierādīt, ka tai ir leģitīmas intereses piekļūt informācijai par faktiskajiem īpašniekiem.
Uzsverams, ka Direktīva 2024/1640 imperatīvi nenosaka dalībvalstu pienākumu padarīt patieso labuma guvēju informāciju pieejamu tikai pēc leģitīmās intereses pierādīšanas, bet gan paredz minimālo piekļuves standartu. Proti, kā minimums, dalībvalstīm ir jānodrošina, ka patieso labuma guvēju informācija ir pieejama personām, kuras spēj pierādīt leģitīmu interesi minētās informācijas ieguvē. Tomēr no Direktīvas 2024/1640 teksta neizriet aizliegums dalībvalstīm paredzēt, ka informācija par patiesajiem labuma guvējiem ir brīvi pieejama bez leģitīmās intereses pierādīšanas, ja tam ir cits leģitīms mērķis, kuru tādā pašā kvalitātē nav iespējams sasniegt ar privātpersonai mazāk ierobežojošiem līdzekļiem un ja šis ierobežojums ir samērīgs.
Ministru kabineta 2023. gada 13. jūnija sēdē apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā
"Par Eiropas Savienības Tiesas 2022. gada 22. novembra spriedumu apvienotajās lietās C-37/20 un C-601/20 un patieso labuma guvēju ziņu turpmāku pieejamību” (turpmāk – Informatīvais ziņojums; ziņojums ir pieejams pēc šādas adreses: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/8b54b8c9-64c4-4e13-80b0-653569c9330c) ir norādīts, ka, izvērtējot spriedumā norādīto un Latvijas nacionālo regulējumu, secināms, ka nav pamata mainīt līdzšinējo pieeju, nodrošinot ziņu par patiesajiem labuma guvējiem pieejamību ikvienam sabiedrības loceklim bez nepieciešamības pierādīt tā leģitīmo interesi. Šāds secinājums lielā mērā saistīts ar apstākli, ka Latvijā ikvienam tiek nodrošināta publiska piekļuve informācijai par patiesajiem labuma guvējiem, lai sasniegtu plašāku leģitīmo mērķu klāstu, ne tikai lai novērstu NILLTPF. Informatīvajā ziņojumā ir īpaši uzsvērts, ka ikviena sabiedrības locekļa piekļuvei informācijai par patiesajiem labuma guvējiem ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas starptautiskās un nacionālās sankcijas. Ņemot vērā, ka sankcijas ir ārpolitisks instruments, ko valstis un starptautiskās organizācijas izmanto, lai vērstos pret starptautiskā miera, drošības un tiesiskuma apdraudējumu, secināms, ka Sankciju likuma prasību izpilde un Latvijai saistošo nacionālo un starptautisko sankciju ievērošana ir nepieciešama, lai novērstu draudus arī Latvijas drošībai. Informatīvajā ziņojumā ir izvērtēta arī Eiropas Savienības Pamattiesību Hartas 7. un 8. pantā garantēto pamattiesību ierobežojuma samērīgums, norādot, ka noteikto leģitīmo mērķi tādā pašā kvalitātē nav iespējams sasniegt ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem un šis ierobežojums ir samērīgs.
Atkārtoti izvērtējot Informatīvajā ziņojumā norādītos apstākļus, secināms, ka kopš 2023. gada sankciju, īpaši Eiropas Savienības noteikto, nozīme nav mazinājusies. Līdz ar to arī šobrīd brīva pieeja informācijai par patiesajiem labuma guvējiem bez leģitīmas intereses pierādīšanas ir nepieciešama, lai ikviens sabiedrības loceklis spētu ievērot starptautiskās un nacionālās sankcijas.
Lai arī Informatīvajā ziņojumā kā viens no leģitīmajiem mērķiem publiskai piekļuvei patieso labuma guvēju informācijai ir minēta arī NILLTPF novēršana, jāuzsver, ka no Nacionālā NILLTPF risku novērtēšanas ziņojuma par 2020.–2022. gadu (novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu pieejams pēc šādas adreses: https://fid.gov.lv/uploads/files/2023/NACION%C4%80LAIS%20NILLTPF%20RISKU%20NOV%C4%92RT%C4%92%C5%A0ANAS%20ZI%C5%85OJUMS%20PAR%202020.%E2%80%932022.%20GADU.pdf) izriet, ka Latvijā ir samazinājušies NILLTPF riski saistībā ar juridiskajām personām. Šis samazinājums ir saistīts ar īstenotajiem pasākumiem, kas veicinājuši juridisko personu caurspīdību. Attiecīgi NILLTPF novēršana pati par sevi vairs nav uzskatāma par pietiekamu leģitīmu interesi, lai arī turpmāk ikvienam nodrošinātu brīvu pieeju patieso labuma guvēju informācijai bez leģitīmās intereses pierādīšanas.
Novēršanas likuma 18.3 panta pirmajā daļā noteikts, ka, lai efektīvi ierobežotu NILLTPF riskus, veicinātu uzticēšanos juridisko personu un ārvalsts subjektu veiktajiem darījumiem un finanšu sistēmai, un uzņēmējdarbības videi kopumā, mazinātu iespēju izmantot juridiskās personas un ārvalsts subjektus prettiesiskām darbībām (it īpaši korupcijai un nodokļu nemaksāšanai), aizsargātu citu personu tiesības un nodrošinātu informācijas pieejamību par darījumu partneru — juridisko personu un ārvalsts subjektu — patiesajiem labuma guvējiem, ikvienai personai ir tiesības saņemt informāciju par patiesajiem labuma guvējiem no Valsts ieņēmumu dienesta un tiešsaistes formā — no Reģistra. Attiecīgo informāciju sniedz Reģistra un Valsts ieņēmumu dienesta darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Minētā norma nosaka ikvienas personas, neatkarīgi no tās statusa, tiesības saņemt informāciju par patiesajiem labuma guvējiem. Personai nav jāpamato, ka informācija par patiesajiem labuma guvējiem nepieciešama saistībā ar klienta uzticamības pārbaudi, kā arī nav jāpierāda leģitīmā interese piekļūt minētajai informācijai.
Uzsverams, ka Novēršanas likuma 18.3 panta pirmā daļa paredz plašāku leģitīmo mērķi informācijas publiskošanai, kas nav saistīts tikai ar mērķi novērst NILLTPF. Turklāt informācija par patiesajiem labuma guvējiem ir publiska ne tikai ar mērķi sasniegt iepriekš minētajā normā nostiprinātos leģitīmos mērķus, bet, kā norādīts arī Informatīvajā ziņojumā, šādas informācijas publiskums ir nepieciešams, lai nodrošinātu sankciju režīma ievērošanu attiecībā uz konkrētām personām. Piemēram, Sankciju likuma 11.1 un 11.2 pantā ir paredzēts, ka publisko iepirkumu, publiskās un privātās partnerības, kā arī Eiropas Savienības fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības jomā ir aizliegts piešķirt līguma slēgšanas tiesības pretendentam, kura patiesajam labuma guvējam ir noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu tirgus intereses ietekmējošas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts sankcijas. Lai personas varētu izpildīt minētajās normās noteikto tiesisko pienākumu – neiesaistīties tiesiskās attiecībās ar juridisku personu vai veidojumu, kura patiesais labuma guvējs ir sankcijām pakļauta persona, jānodrošina brīva pieeja informācijai par to patiesajiem labuma guvējiem.
Līdzīgi Direktīvas 2024/1640 74. panta 2. punkta pirmā daļa groza Direktīvas 2015/849 31. panta 4. punkta pirmo un otro daļu, nosakot dalībvalstu pienākumu nodrošināt pieejamību informācijai par trasta vai līdzīga juridiska veidojuma patiesajiem labuma guvējiem. Saskaņā ar Novēršanas likuma 18.6 panta pirmo daļu juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistru ved Reģistrs. Savukārt Novēršanas likuma 18.3 panta pirmā daļa ir vispārīga norma, kas attiecas uz informācijas par patiesajiem labuma guvējiem pieejamību kopumā. Līdz ar to arī informācija no juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistra ir brīvi pieejama un uz to attiecināmi iepriekš minētie noteikumi.
Vienlaikus ir gadījumi, kad informācijas pieejamība par patieso labuma guvēju īpašas aizsardzības nolūkos tiek ierobežota, proti, tai tiek noteikts ierobežotas pieejamības statuss. Šis ierobežojums izriet no Novēršanas likuma 18.3 panta otrās daļas, kas noteic, ka informācija par patieso labuma guvēju, kurš informācijas izsniegšanas brīdī nav sasniedzis 18 gadu vecumu vai kuram ir ierobežota rīcībspēja, ir ierobežotas pieejamības informācija. Šāda informācija tiek pieprasīta saskaņā ar Informācijas atklātības likumā noteikto ierobežotas pieejamības informācijas pieprasīšanas kārtību, kas nozīmē, ka pieprasītājam jāpamato savs pieprasījums un jānorāda mērķis, kādam informācija tiks izmantota. Atbilstoši likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 4.15 panta ceturtajai daļai tiesībaizsardzības iestādēm, FID, kā arī uzraudzības un kontroles institūcijām NILLTPF novēršanas jomā minētā informācija ir pieejama normatīvajos aktos noteikto uzdevumu veikšanai.
Ņemot vērā minēto, norādāms, ka tiesiskais pamats ziņu par patiesajiem labuma guvējiem pieejamībai ikvienam sabiedrības loceklim bez nepieciešamības pierādīt leģitīmo interesi neizriet no Direktīvas 2024/1640 un tajā noteiktā mērķa – novērst NILLTPF, bet gan no citiem leģitīmiem mērķiem, kas nostiprināti Novēršanas likuma 18.³ panta pirmajā daļā, kā arī Sankciju likumā. Atbilstoši Informatīvajā ziņojumā norādītajam, šos citus leģitīmos mērķus tādā pašā kvalitātē nav iespējams sasniegt, ja piekļuve informācijai tiek nodrošināta tikai pēc leģitīmās intereses pierādīšanas. Tāpat arī privātpersonām noteiktie pamattiesību ierobežojumi šajā kontekstā ir uzskatāmi par samērīgiem.
Vienlaikus, lai nodrošinātu Direktīvas 2024/1640 74. panta prasību izpildi, ir nepieciešams papildināt informatīvo atsauču uzskaitījumu ar atsauci uz minēto direktīvu.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 18. pants paredz papildināt Novēršanas likumu ar informatīvo atsauci uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 31. maija direktīvu (ES) 2024/1640 par mehānismiem, kas dalībvalstīm jāievieš, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937 un ar ko groza un atceļ Direktīvu (ES) 2015/849.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Saskaņā ar grozījumiem Novēršanas likuma 11. panta pirmās daļas 2. punkta "c" apakšpunktā, valūtu tirdzniecības sabiedrības veic klientu izpēti, ja tiek veikts gadījuma rakstura valūtu tirdzniecības darījums, kura apmērs vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa pārsniedz 1500 euro vai mazāku summu, kuru noteicis Novēršanas likuma subjekts, pamatojoties uz tā darbībai piemītošo risku novērtējumu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Saskaņā ar grozījumiem Novēršanas likuma 11. panta pirmās daļas 2. punkta "c" apakšpunktā, valūtu tirdzniecības sabiedrības veic klientu izpēti, ja tiek veikts gadījuma rakstura valūtu tirdzniecības darījums, kura apmērs vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa pārsniedz 1500 euro vai mazāku summu, kuru noteicis Novēršanas likuma subjekts, pamatojoties uz tā darbībai piemītošo risku novērtējumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
DAGR pielāgošanai un elektroniskā pakalpojuma izstrādei finansējums tiek plānots no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" 2.1.3.1.i. investīcijas "Datu pieejamība, koplietošana un analītika" projekta "Vienotā datu koplietošanas platforma publiskā sektora un tautsaimniecības datu koplietošanai nacionāli un Eiropas datu telpas ietvaros, t. sk. ieviešot risinājumus datu depersonalizācijai, kā arī personas pārvaldītai un kontrolētai datu koplietošanai".
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.2. Cita informācija
1) Likumprojekta 2. pants nosaka papildināt Novēršanas likuma 5.1 pantu ar jaunu 3.1 daļu, kas noteiks Ministru kabinetam pilnvarojumu izdot noteikumus par kārtību, kādā Novēršanas likuma subjekti Novēršanas likumā noteikto pienākumu izpildei pieprasa ziņas un ierakstus un šā panta otrajā daļā minēto valsts informācijas sistēmu pārziņi izsniedz ziņas un ierakstus, izmantojot DAGR, kā arī iesniedzamo un pieprasāmo ziņu un ierakstu apjomu, saturu un sniegšanas kārtību;
2) Līdz ar Likumprojekta 9. pantu tiek veikti grozījumi Novēršanas likuma 31.6 panta trešās daļas 4. punktā, un likumprojekta 13. pants nosaka izteikt Novēršanas likuma 51. panta pirmās daļas 18. punktu jaunā redakcijā, saskaņā ar kuru Ministru kabinets noteiks gadījumus, kārtību un apjomu, kādā FID nosūta ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarācijas. Tādējādi Ministru kabinets noteiks, kādām institūcijām ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarācijas varēs tikt sniegtas, lai institūcijas attiecīgo informāciju varētu izmantot tām normatīvajos aktos noteikto uzdevumu veikšanai.
Attiecīgi tiks veikti grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 17. augusta noteikumos Nr. 550 "Noteikumi par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu".
2) Līdz ar Likumprojekta 9. pantu tiek veikti grozījumi Novēršanas likuma 31.6 panta trešās daļas 4. punktā, un likumprojekta 13. pants nosaka izteikt Novēršanas likuma 51. panta pirmās daļas 18. punktu jaunā redakcijā, saskaņā ar kuru Ministru kabinets noteiks gadījumus, kārtību un apjomu, kādā FID nosūta ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarācijas. Tādējādi Ministru kabinets noteiks, kādām institūcijām ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarācijas varēs tikt sniegtas, lai institūcijas attiecīgo informāciju varētu izmantot tām normatīvajos aktos noteikto uzdevumu veikšanai.
Attiecīgi tiks veikti grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 17. augusta noteikumos Nr. 550 "Noteikumi par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu".
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32024L1640
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 31. maija direktīva (ES) 2024/1640 par mehānismiem, kas dalībvalstīm jāievieš, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937 un ar ko groza un atceļ Direktīvu (ES) 2015/849
Apraksts
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 31. maija direktīvas (ES) 2024/1640 par mehānismiem, kas dalībvalstīm jāievieš, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937 un ar ko groza un atceļ Direktīvu (ES) 2015/849 74. panta prasības stājas spēkā 2025. gada 10. jūlijā.
ES tiesību akta CELEX numurs
32023R1113
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija regula (ES) 2023/1113 par līdzekļu un konkrētu kriptoaktīvu pārvedumiem pievienoto informāciju un ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 (Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Direktīva (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK)
Apraksts
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija Regulas (ES) 2023/1113 par līdzekļu un konkrētu kriptoaktīvu pārvedumiem pievienoto informāciju un ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 38. pants, kas citastarp nosaka grozīt Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Direktīvas (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK 3. panta 18. un 19. punktu.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Direktīva 2015/849 ir transponēta Novēršanas likumā 2017. gadā. Oficiālā publikācija: Latvijas Vēstnesis; OP numurs: 222 (6049); Publicēšanas datums: 08.11.2017.
Grozījumi Direktīvā Nr. 2015/849, kas ietverti Regulas Nr. 2023/1113 38. pantā (izņemot Direktīvas Nr. 2015/849 3. panta 18. un 19. apakšpunktu), ir transponēti 2024. gadā; Oficiālā publikācija: Latvijas Vēstnesis; OP numurs: 2024/196.8; Publicēšanas datums: 08.10.2024.
Ņemot vērā, ka nav transponēts Direktīvas Nr. 2015/849 3. panta 18. un 19. apakšpunkts, ar šo likumprojektu ir izstrādāti grozījumi Novēršanas likumā (likumprojekta 1. pantā iekļautie grozījumi Novēršanas likuma 1. pantā).
Grozījumi Direktīvā Nr. 2015/849, kas ietverti Regulas Nr. 2023/1113 38. pantā (izņemot Direktīvas Nr. 2015/849 3. panta 18. un 19. apakšpunktu), ir transponēti 2024. gadā; Oficiālā publikācija: Latvijas Vēstnesis; OP numurs: 2024/196.8; Publicēšanas datums: 08.10.2024.
Ņemot vērā, ka nav transponēts Direktīvas Nr. 2015/849 3. panta 18. un 19. apakšpunkts, ar šo likumprojektu ir izstrādāti grozījumi Novēršanas likumā (likumprojekta 1. pantā iekļautie grozījumi Novēršanas likuma 1. pantā).
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 31. maija direktīva (ES) 2024/1640 par mehānismiem, kas dalībvalstīm jāievieš, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937 un ar ko groza un atceļ Direktīvu (ES) 2015/849
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Direktīvas Nr.2024/1640 74. pants (Direktīvas 2015/849 30. panta 5. punkta pirmā daļa)
likuma 18.3 panta pirmā daļa
Pārņemtas pilnībā
Nepārsniedz prasības
Direktīvas Nr. 2024/1640 74. pants (Direktīvas 2015/849 30. panta 5. punkta otrā daļa)
likuma 18.1 panta ceturtā daļa, 18.2 panta pirmā daļa, 18.3 panta pirmā daļa
Pārņemtas pilnībā
Nepārsniedz prasības
Direktīvas Nr.2024/1640 74. pants (Direktīvas 2015/849 31. panta 4. punkta pirmā daļa)
likuma 18.3 panta pirmā daļa, 18.6 pants
Pārņemtas pilnībā
Nepārsniedz prasības
Direktīvas Nr.2024/1640 74. pants (Direktīvas 2015/849 31. panta 4. punkta otrā daļa)
likuma 18.3 panta pirmā daļa, 18.6 panta trešās daļas 6. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nepārsniedz prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 31. maija direktīvas (ES) 2024/1640 par mehānismiem, kas dalībvalstīm jāievieš, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937 un ar ko groza un atceļ Direktīvu (ES) 2015/849 78. panta 1. punkta otrā daļa paredz, ka dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas 74. panta prasības līdz 2025. gada 10. jūlijam. Dalībvalstis par to tūlīt informē Eiropas Komisiju.
Cita informācija
Ar šo likumprojektu (likumprojekta 7. pants) ir veikti precizējumi 18.3 panta pirmajā daļā, precizējot personas datu apstrādes mērķi un nolūku ziņu pieejamībai par patiesajiem labuma guvējiem ikvienam sabiedrības loceklim bez nepieciešamības pierādīt leģitīmo interesi, jo šāda apstrāde atbilst sabiedrības interesēm un ir demokrātiskā sabiedrībā nepieciešams un samērīgs pasākums citu leģitīmo mērķu sasniegšanai - starptautisko un nacionālo sankciju izpildei nepieciešamās informācijas pieejamības nodrošināšanai (Direktīvas Nr. 2024/1640 36. apsvērums).
Ar šo likumprojektu (likumprojekta 8. pants) ir veikti precizējumi Novēršanas likuma 25.2 panta 4. punktā, izslēdzot vārdus "vai apiešanas".
Ar šo likumprojektu (likumprojekta 13. pants) ir veikti precizējumi Novēršanas likuma 51. panta pirmās daļas 3. punktā, paredzot pienākumu FID analizēt sniegto ziņojumu kvalitāti, to izmantošanas efektivitāti un, kad tas ir iespējams, neapdraudot kriminālprocesa, valsts vai sabiedrības intereses, informēt par to Novēršanas likuma subjektus un uzraudzības un kontroles institūcijas.
Ar šo likumprojektu (likumprojekta 8. pants) ir veikti precizējumi Novēršanas likuma 25.2 panta 4. punktā, izslēdzot vārdus "vai apiešanas".
Ar šo likumprojektu (likumprojekta 13. pants) ir veikti precizējumi Novēršanas likuma 51. panta pirmās daļas 3. punktā, paredzot pienākumu FID analizēt sniegto ziņojumu kvalitāti, to izmantošanas efektivitāti un, kad tas ir iespējams, neapdraudot kriminālprocesa, valsts vai sabiedrības intereses, informēt par to Novēršanas likuma subjektus un uzraudzības un kontroles institūcijas.
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija regula (ES) 2023/1113 par līdzekļu un konkrētu kriptoaktīvu pārvedumiem pievienoto informāciju un ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 (Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Direktīva (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas Nr. 2023/1113 38. pants (Direktīvas Nr. 2015/849 3. panta 18. punkts)
likuma 1. panta pirmās daļas 20. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nepārsniedz prasības
Regulas Nr. 2023/1113 38. pants (Direktīvas Nr. 2015/849 3. panta 19. punkts)
1. panta pirmās daļas 21. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nepārsniedz prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Direktīvas (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK 67. panta 3. punktu, dalībvalstis līdz 2024. gada 30. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu minētās Direktīvas (..) 3. panta 18., 19. (..) punktu. Dalībvalstis par to tūlīt informē Eiropas Komisiju.
Cita informācija
Grozījumi Direktīvā Nr. 2015/849, kas ietverti Regulas Nr. 2023/1113 38. pantā (izņemot Direktīvas Nr. 2015/849 3. panta 18. un 19. apakšpunktu), ir transponēti 2024. gadā, izdarot grozījumus Novēršanas likumā. Oficiālā publikācija: Latvijas Vēstnesis; OP numurs: 2024/196.8; Publicēšanas datums: 08.10.2024. Minētie grozījumi Novēršanas likumā iekļauj arī Novēršanas likuma 25.2 panta redakciju, kas ir transponēta no Direktīvas Nr. 2015/849 19.a panta 1. punkta (no Regulas Nr. 2023/1113 38. panta).
Grozījumi Novēršanas likumā ir publicēti:
https://likumi.lv/ta/id/355470-grozijumi-noziedzigi-iegutu-lidzeklu-legalizacijas-un-terorisma-un-proliferacijas-finansesanas-noversanas-likuma; skat. iepriekš norādītā likumprojekta anotācijas 5.4. apakšsadaļā iekļauto atbilstības tabulu).
Ņemot vērā, ka nav transponēts Direktīvas Nr. 2015/849 3. panta 18. un 19. apakšpunkts (no Regulas Nr. 2023/1113 38. panta), ar šo likumprojektu ir izstrādāti grozījumi Novēršanas likumā (likumprojekta 1. pantā iekļautie grozījumi Novēršanas likuma 1. pantā).
Grozījumi Novēršanas likumā ir publicēti:
https://likumi.lv/ta/id/355470-grozijumi-noziedzigi-iegutu-lidzeklu-legalizacijas-un-terorisma-un-proliferacijas-finansesanas-noversanas-likuma; skat. iepriekš norādītā likumprojekta anotācijas 5.4. apakšsadaļā iekļauto atbilstības tabulu).
Ņemot vērā, ka nav transponēts Direktīvas Nr. 2015/849 3. panta 18. un 19. apakšpunkts (no Regulas Nr. 2023/1113 38. panta), ar šo likumprojektu ir izstrādāti grozījumi Novēršanas likumā (likumprojekta 1. pantā iekļautie grozījumi Novēršanas likuma 1. pantā).
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, Finanšu izlūkošanas dienestsNevalstiskās organizācijas
-Cits
Latvijas Banka6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/59b76fdd-00c2-4cdc-8f94-52503d864704
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Par Likumprojektu tika saņemti priekšlikumi un iebildumi no fiziskas personas un biedrības "Nebanku Finanšu Pakalpojumu Sniedzēju asociācija" (turpmāk – biedrība) (biedrības "Nebanku Finanšu Pakalpojumu Sniedzēju asociācija" 2025. gada 14. aprīļa vēstule Nr.20250414/001 "Priekšlikumi Par tiesību akta projektu "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā") par grozījumiem Novēršanas likuma 11. panta pirmās daļas 2. punkta c) apakšpunktā, kas nosaka samazināt klientu izpētes slieksni gadījuma rakstura valūtu tirdzniecības darījumos no 1500 euro uz 1000 euro. Izvērtējot iesniedzēju argumentāciju ir ņemts vērā priekšlikums attiecībā uz valūtu tirdzniecības darījuma summas slieksni, pie kura ir pienākums Novēršanas likuma subjektam veikt klienta izpēti. Redakcija, kas, ņemot vērā sabiedrības līdzdalībā saņemtos priekšlikumus, ietverta likumprojektā: "Likuma subjekts veic klienta izpēti pirms gadījuma rakstura darījuma, ja tiek veikts valūtu tirdzniecības darījums, kura apmērs vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa pārsniedz 1500 euro vai mazāku summu, kuru noteicis likuma subjekts, pamatojoties uz tā darbībai piemītošo risku novērtējumu".
Biedrība bija izteikusi arī priekšlikumu vienlaikus noteikt Novēršanas likuma subjektam atbrīvojumu no klienta izpētes pasākumu piemērošanas (izņemot klienta identifikāciju), veicot klienta izpēti pirms gadījuma rakstura valūtu tirdzniecības darījuma, ja tā apmērs vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa pārsniedz 1500 euro vai mazāku summu, kuru noteicis Novēršanas likuma subjekts, pamatojoties uz tā darbībai piemītošo risku novērtējumu, Ņemot vērā to, ka Novēršanas likuma 11. panta pirmās daļas 2. punkta c) apakšpunkts pēc biedrības iepriekš minētā priekšlikuma atbalstīšanas ļaus Novēršanas likuma subjektam, pamatojoties uz tā darbībai piemītošo risku novērtējumu, noteikt arī mazāku darījuma (vai vairāku savstarpēji saistītu darījumu) summu par attiecīgajā Novēršanas likuma normā noteikto, kuru izmantot kā kritēriju klienta izpētes uzsākšanai, attiecīgais biedrības izteiktais priekšlikums nav nepieciešams. Klienta izpētes mērķis ir noskaidrot un pārzināt klienta darbību saistībā ar Novēršanas likuma subjekta sniegtajiem pakalpojumiem, lai Novēršanas likuma subjekts netiktu iesaistīts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma vai proliferācijas finansēšanā. Klienta izpētes ietvaros Novēršanas likuma subjekts, pamatojoties uz iegūto informāciju, nosaka klientam piemītošos riskus un to līmeni, lai tādējādi piemērotu klienta izpētes pasākumus atbilstošā apjomā. Klienta izpētes pasākumu nepiemērošana gadījuma rakstura valūtu tirdzniecības darījumos neveicinātu iepriekš minēto mērķu sasniegšanu. Turklāt gadījumos, kad Novēršanas likuma subjekts, veicot gadījuma rakstura darījumu, klienta izpētes ietvaros konstatē, ka klienta darbībai piemīt zemi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riski, tam ir tiesības piemērot klienta izpētes pasākumus šādam riska līmenim atbilstošā apjomā (piemēram, klientam prasot mazāku informācijas apjomu), kā arī savās izstrādātajās politikās un procedūrās noteikt, kādus klienta izpētes pasākumus un kādā apjomā tas piemēros šādos gadījumos, ievērojot Novēršanas likumā noteiktos klienta izpētes pamatprincipus.
Biedrība bija izteikusi arī priekšlikumu vienlaikus noteikt Novēršanas likuma subjektam atbrīvojumu no klienta izpētes pasākumu piemērošanas (izņemot klienta identifikāciju), veicot klienta izpēti pirms gadījuma rakstura valūtu tirdzniecības darījuma, ja tā apmērs vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa pārsniedz 1500 euro vai mazāku summu, kuru noteicis Novēršanas likuma subjekts, pamatojoties uz tā darbībai piemītošo risku novērtējumu, Ņemot vērā to, ka Novēršanas likuma 11. panta pirmās daļas 2. punkta c) apakšpunkts pēc biedrības iepriekš minētā priekšlikuma atbalstīšanas ļaus Novēršanas likuma subjektam, pamatojoties uz tā darbībai piemītošo risku novērtējumu, noteikt arī mazāku darījuma (vai vairāku savstarpēji saistītu darījumu) summu par attiecīgajā Novēršanas likuma normā noteikto, kuru izmantot kā kritēriju klienta izpētes uzsākšanai, attiecīgais biedrības izteiktais priekšlikums nav nepieciešams. Klienta izpētes mērķis ir noskaidrot un pārzināt klienta darbību saistībā ar Novēršanas likuma subjekta sniegtajiem pakalpojumiem, lai Novēršanas likuma subjekts netiktu iesaistīts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma vai proliferācijas finansēšanā. Klienta izpētes ietvaros Novēršanas likuma subjekts, pamatojoties uz iegūto informāciju, nosaka klientam piemītošos riskus un to līmeni, lai tādējādi piemērotu klienta izpētes pasākumus atbilstošā apjomā. Klienta izpētes pasākumu nepiemērošana gadījuma rakstura valūtu tirdzniecības darījumos neveicinātu iepriekš minēto mērķu sasniegšanu. Turklāt gadījumos, kad Novēršanas likuma subjekts, veicot gadījuma rakstura darījumu, klienta izpētes ietvaros konstatē, ka klienta darbībai piemīt zemi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riski, tam ir tiesības piemērot klienta izpētes pasākumus šādam riska līmenim atbilstošā apjomā (piemēram, klientam prasot mazāku informācijas apjomu), kā arī savās izstrādātajās politikās un procedūrās noteikt, kādus klienta izpētes pasākumus un kādā apjomā tas piemēros šādos gadījumos, ievērojot Novēršanas likumā noteiktos klienta izpētes pamatprincipus.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Latvijas Banka
- Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs
- Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
- Finanšu izlūkošanas dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Valūtu tirdzniecības sabiedrība, veicot gadījuma rakstura valūtu tirdzniecības darījumu, kura apmērs vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa pārsniedz 1500 euro vai mazāku summu, kuru noteicis Novēršanas likuma subjekts, pamatojoties uz tā darbībai piemītošo risku novērtējumu, veic klienta izpēti, tai skaitā, klienta identifikāciju un šo iegūto datu pārbaudi, patieso labuma guvēju noskaidrošanu (juridiskām personām).
Personas datu apstrādes pamatojums - Novēršanas likuma subjekta pienākums apstrādāt personas datus, veicot klientu izpēti saskaņā ar Novēršanas likuma 11. panta pirmās daļas 2. punkta c) apakšpunktu - ir atbilstošs Regulas Nr. 2016/679 6. panta 1. punkta c) un e) apakšpunktos noteiktajam tiesiskajam pamatam, proti, šāda personas datu apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu un vienlaikus lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs, kas izriet no direktīvas 2018/843, 43. panta, kurš, ir transponēts Novēršanas likuma 5.2 panta pirmajā daļā.
Personas datu apstrādes mērķis, paredzot pienākumu veikt klienta izpēti, veicot valūtu tirdzniecības darījumu Novēršanas likumā noteiktajā apmērā (1500 euro vai zemākā apmērā, ja tas atbilst Novēršanas likuma subjekta risku novērtējumam), ir novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu. Klienta izpētes ietvaros persona tiek identificēta, kā arī tiek veikti klienta izpētes pasākumi riskiem atbilstošā apmērā, iegūstot informāciju par darījuma mērķi un būtību, tostarp līdzekļu izcelsmi.
Klienta izpētes ietvaros Novēršanas likuma subjekts, pamatojoties uz riska faktoriem, nosaka klientam piemītošo risku un piemēro klienta izpētes pasākumus riskam atbilstošā apjomā. Tādējādi iegūstamās informācijas apmērs ir atkarīgs no klienta riska.
Personas datu glabāšanas termiņš ir noteikts Novēršanas likuma 37. panta otrajā daļā, proti, Novēršanas likuma subjekts piecus gadus pēc gadījuma rakstura darījuma glabā visu klienta izpētes gaitā iegūtos datus un informāciju.
Personas datu apstrādes pamatojums - Novēršanas likuma subjekta pienākums apstrādāt personas datus, veicot klientu izpēti saskaņā ar Novēršanas likuma 11. panta pirmās daļas 2. punkta c) apakšpunktu - ir atbilstošs Regulas Nr. 2016/679 6. panta 1. punkta c) un e) apakšpunktos noteiktajam tiesiskajam pamatam, proti, šāda personas datu apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu un vienlaikus lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs, kas izriet no direktīvas 2018/843, 43. panta, kurš, ir transponēts Novēršanas likuma 5.2 panta pirmajā daļā.
Personas datu apstrādes mērķis, paredzot pienākumu veikt klienta izpēti, veicot valūtu tirdzniecības darījumu Novēršanas likumā noteiktajā apmērā (1500 euro vai zemākā apmērā, ja tas atbilst Novēršanas likuma subjekta risku novērtējumam), ir novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu. Klienta izpētes ietvaros persona tiek identificēta, kā arī tiek veikti klienta izpētes pasākumi riskiem atbilstošā apmērā, iegūstot informāciju par darījuma mērķi un būtību, tostarp līdzekļu izcelsmi.
Klienta izpētes ietvaros Novēršanas likuma subjekts, pamatojoties uz riska faktoriem, nosaka klientam piemītošo risku un piemēro klienta izpētes pasākumus riskam atbilstošā apjomā. Tādējādi iegūstamās informācijas apmērs ir atkarīgs no klienta riska.
Personas datu glabāšanas termiņš ir noteikts Novēršanas likuma 37. panta otrajā daļā, proti, Novēršanas likuma subjekts piecus gadus pēc gadījuma rakstura darījuma glabā visu klienta izpētes gaitā iegūtos datus un informāciju.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi