Anotācija (ex-ante)

Projekts paredz saskaņā ar Meža likuma 44. panta pirmo daļu un 44. panta ceturtās daļas 3. punkta "a" apakšpunktu atļaut ēku (būvju) īpašniekam atsavināt nekustamo īpašumu “Nomales” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 60860040620) – valsts meža zemi (zemes vienības kadastra apzīmējums 60860040618) 0,5491 ha platībā – Muižas ielā 1, Robežniekos, Robežnieku pagastā, Krāslavas novadā, kas ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā, un kas nepieciešams uz zemes vienības esošā būvju nekustamā īpašuma uzturēšanai.

Vispārējā kārtība

Nekustamais īpašums “Nomales” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 60860040620) – zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 60860040618) 5491 m2 platībā – Muižas ielā 1, Robežniekos, Robežnieku pagastā, Krāslavas novadā (turpmāk – Nekustamais īpašums), ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā Latgales rajona tiesas Robežnieku pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000943631 (turpmāk – Zemesgrāmata), lēmuma datums: 04.04.2025.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Nekustamā īpašuma lietotājs ir akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” (turpmāk – LVM).
Saskaņā ar NĪVKIS datiem Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst zemes vienība 0,5491 ha platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 60860040618), zemes vienības lietošanas mērķis: 0601- Individuālo dzīvojamo māju apbūve, 0,5491 ha platībā; zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība 0,1335 ha, tai skaitā, aramzemes platība 0,1335 ha; ūdens objektu zeme 0,0123 ha, tai skaitā, zeme zem ūdeņiem 0,0123 ha; zemes zem ēkām platība, 0,3733 ha; zemes zem ceļiem platība 0,0300 ha.
Atbilstoši NĪVKIS datiem valsts nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības uz 03.04.2025. ir noteiktas:
fiskālā kadastrālā vērtība 1338 euro;
universālā kadastrālā vērtība 1307 euro.
Zemes vienībai Zemesgrāmatas III daļas 1.iedaļā “Lietu tiesības, kas apgrūtina nekustamu īpašumu” atzīmes veidā ierakstīts šāds apgrūtinājums:
- uz zemes gabala atrodas citām personām piederošas būves. Atzīme
pārnesta no Robežnieku pagasta zemesgrāmatas nodalījuma Nr.100000432895
(žurnāls Nr.300002433511).
Zemes vienībai NĪVKIS reģistrēts apgrūtinājums:
pierobeža – 0,5491 ha.
Saskaņā ar Ministru kabineta 24.05.2022. noteikumu Nr.310 “Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, patrulēšanas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas, valsts robežas joslas un patrulēšanas joslas norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību” Robežnieku pagasts atrodas pierobežā (4.6.21. apakšpunkts) un pierobežas joslā (3.4.6. apakšpunkts).
Ņemot vērā zemes vienībai NĪVKIS noteikto apgrūtinājumu, nekustamā īpašuma ieguvējam jāievēro Latvijas Republikas valsts robežas likumā un Ministru kabineta 24.05.2022. noteikumos Nr.310 “Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, patrulēšanas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas, valsts robežas joslas un patrulēšanas joslas norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību” ietvertie nosacījumi.
          Saskaņā ar NĪVKIS datiem uz Nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 60860040618) atrodas septiņas būves (būvju kadastra apzīmējumi 60860040157001, 60860040157003, 60860040157007, 60860040157008, 60860040157010, 60860040157012 un 60860040157014), kuras ietilpst būvju nekustamā īpašuma “Nomales” (nekustamā īpašuma kadastra Nr.60865040157) Muižas ielā 1, Robežniekos, Robežnieku pagastā, Krāslavas novadā, sastāvā (turpmāk – Būvju nekustamais īpašums). Īpašuma tiesības uz Būvju nekustamo īpašumu Latgales rajona tiesas Robežnieku pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 238 ir nostiprinātas fiziskai personai, lēmumu datumi: 02.07.1999., kas grozīts precizējot Būvju nekustamā īpašuma sastāvu 18.08.2021., 26.04.2023. (uz visu Būvju nekustamo īpašumu).
Saskaņā ar NĪVKIS informāciju Būvju nekustamajā īpašumā ietilpst šādas būves:
-        būve - dzīvojamā māja (būves kadastra apzīmējums 6086 004 0157 001). Galvenais lietošanas veids – viena dzīvokļa māja (1110). Ekspluatācijā uzsākšanas gads – 1974. Būves platība – 76,4 m2. Nolietojums - V3 - ēka apmierinošā tehniskā stāvoklī. Reģistrētais labiekārtojums – apkure – vietējā (krāsns), aukstais ūdens – centralizēts, kanalizācija – individuālā, nav reģistrēts sadzīves kanalizācijas vads;
-        būve - šķūnis (būves kadastra apzīmējums 6086 004 0157 003). Galvenais lietošanas veids – citas, iepriekš neklasificētas, ēkas (1274). Ekspluatācijā uzsākšanas gads – 1974. Nolietojums – V4 - ēka neapmierinošā tehniskā stāvoklī.
Būves platība – 28,8 m2; Reģistrētais labiekārtojums – elektroapgāde centralizētā, vēdināšana – dabiskā.
-        būve - kūts (būves kadastra apzīmējums 6086 004 0157 007). Galvenais lietošanas veids – lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas (1271). Ekspluatācijā uzsākšanas gads – 1974. Nolietojums – V4 - ēka neapmierinošā tehniskā stāvoklī. Būves platība – 120,8 m2. Reģistrētais labiekārtojums – aukstais ūdens – centralizēts un elektroapgāde;
-        būve - šķūnis (būves kadastra apzīmējums 6086 004 0157 008). Galvenais lietošanas veids – lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas (1271). Ekspluatācijā uzsākšanas gads – 1993. Nolietojums – V3 - ēka apmierinošā tehniskā stāvoklī. Būves platība – 133 m2. Reģistrētais labiekārtojums – dabiskā vēdināšana;
-        būve - kambaris (būves kadastra apzīmējums 6086 004 0157 010). Galvenais lietošanas veids – cits, iepriekš neklasificētas, ēkas (1274). Ekspluatācijā uzsākšanas gads – 1974. Nolietojums – V4 - ēka neapmierinošā tehniskā stāvoklī.
Būves platība – 27,9 m2. Reģistrētais labiekārtojums – apkure – vietējā (plīts), aukstais ūdens – centralizēts, kanalizācija – centralizēta;
-        būve - šķūnis (būves kadastra apzīmējumu 6086 004 0157 012). Galvenais lietošanas veids – cits, iepriekš neklasificētas, ēkas (1274). Ekspluatācijā uzsākšanas gads – 1974. Būves platība – 18,6 m2. Nolietojums un reģistrētais labiekārtojums – nav norādīts;
-        būve - pirts (būves kadastra apzīmējumu 6086 004 0157 014). Galvenais lietošanas veids – cits, iepriekš neklasificētas, ēkas (1274). Ekspluatācijā uzsākšanas gads – 1974. Nolietojums – V3 - ēka apmierinošā tehniskā stāvoklī.
Būves platība – 59,8 m2. Reģistrētais labiekārtojums – apkure – vietējā (krāsns), aukstais ūdens – centralizēts, kanalizācija – individuālā.
Ar būvi - dzīvojamo ēku (būves kadastra apzīmējumu 60860040157001) funkcionāli saistītā  būve – šķūnis ar būves kadastra apzīmējumu 60860040157008, kas uzbūvēta 1993.gadā ir uzskatāma kā par patstāvīgas būves (būves kadastra apzīmējumu 60860040157001) blakus lietu atbilstoši likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (turpmāk – Spēkā stāšanās likums) 40.panta trešās daļas regulējumam, kas noteic, ka būves īpašniekam uz tā lietošanā esošās zemes bez zemes īpašnieka piekrišanas ir tiesības būvēt palīgēkas, kas nepieciešamas būves ekspluatācijai, un, ka šādas būves ir uzskatāmas par patstāvīgas būves blakus lietām.  Līdz ar to uz fiziskās personas īpašumā esošajām būvēm, tai skaitā arī uz būvi (būves kadastra apzīmējums 60860040157008), ir attiecināms Spēkā stāšanās likuma 14.panta pirmās daļas 1.punkts, kas paredz, ka Civillikuma 968. un 973.panta noteikumi nav piemērojami un ēkas (būves) līdz to apvienošanai vienā īpašumā ar zemi ir uzskatāmas par patstāvīgu īpašuma objektu, ja ēkas uzceltas uz zemes, kas atbilstoši likumiem piešķirta šim nolūkam, iegūta darījuma rezultātā vai uz cita tiesiska pamata pirms Civillikuma lietu tiesību daļas spēkā stāšanās dienas (01.09.1992.), bet zemes īpašuma tiesības atjaunotas vai atjaunojamas bijušajam īpašniekam vai viņa mantiniekam (tiesību pārņēmējam) vai arī zeme piekrīt vai pieder valstij vai pašvaldībai.
Pamatojoties uz Spēkā stāšanās likuma 38.panta pirmo un otro daļu ar Nekustamo īpašumu saistīto būvju īpašniekam ir likumiskās zemes lietošanas tiesības uz Nekustamo īpašumu un pienākums maksāt likumisko zemes lietošanas maksu zemes īpašniekam, kā arī segt maksāšanas paziņojuma izmaksas.
VNĪ 18.01.2024. saņemts uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 60860040618) esošā Būvju nekustamā īpašuma īpašnieka apbūvēta valsts zemesgabala atsavināšanas ierosinājums ar lūgumu uzsākt Būvju nekustamā īpašuma uzturēšanai funkcionāli nepieciešamās zemes atsavināšanu.
          Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9.1 pantu un atbilstoši Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr.109 “Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta”  6. punktu, Zemkopības ministrija ir iesniegusi VNĪ Nekustamā īpašuma atsavināšanai nepieciešamos dokumentus tālāko atsavināšanas darbību veikšanai, tostarp Ministru kabineta rīkojuma projekta sagatavošanai par valsts meža zemes atsavināšanu.
Saskaņā ar LVM 02.06.2025. vēstulē sniegto informāciju atsavināmā Nekustamā īpašuma sastāvā nav meža zeme. Savukārt, Zemkopības ministrija 11.06.2025. vēstulē Nr.3.4-11e/1062/2025 (turpmāk – 11.06.2025. vēstule) informē, ka Nekustamais īpašums ir uzskatāms par valsts meža zemi Meža likuma 44. panta pirmās daļas izpratnē un to apliecina Latvijas valsts Vēstures arhīva 21.03.2011. izziņa Nr.5-JP-649/17, kurā norādīts, ka Nekustamais īpašums 1939.gadā piederēja Meža departamentam.
 Saskaņā ar Meža likuma 44. panta pirmo daļu, valsts meža zeme ir Zemkopības ministrijas Meža departamenta zeme pēc stāvokļa 21.07.1940., kura zemes reformas gaitā nav nodota pastāvīgā lietošanā citām fiziskajām vai juridiskajām personām (vēsturiskā valsts meža zeme), kā arī tā meža zeme, kura pieder vai piekrīt valstij, tajā skaitā meža zeme, kura atbilstoši Civillikuma 416.pantam atzīta par bezmantinieku mantu.
     No minētā secināms, ka neatkarīgi no zemes lietojuma veida (tajā skaitā, ir vai nav mežs vai meža zeme), ja zeme vēsturiski piederējusi Zemkopības ministrijas Meža departamentam (ko apliecina Latvijas valsts vēstures arhīva izziņas) un zemes reformas gaitā tā nav nodota pastāvīgā lietošanā, tā ir valsts meža zeme un uz to ir attiecināms Meža likuma 44. pantā noteiktais.

Saskaņā ar Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 3. punktu valsts meža zemi ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu var atsavināt, atsavinot zemi būvju īpašniekiem - lauku apvidos — zemi, ko aizņem būves un pagalms, kā arī šo būvju uzturēšanai nepieciešamo zemi līdz 0,5 hektāru platībā vai vairāk, ja ir vajadzīga funkcionāli lielāka platība vai ja valsts meža zemes nodalīšana līdz 0,5 hektāriem nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.
Normatīvajā regulējumā nav skaidri definēts kā lauku teritorijās nosakāma būvju uzturēšanai funkcionāli nepieciešamā platība. Jēdziens “funkcionālā nepieciešamība” Meža likumā tiek lietots likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” izpratnē (sk. Meža likuma 22.04.2021. grozījumu, kas stājās spēkā 20.05.2021. Anotācijā). Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (turpmāk – Privatizācijas likums) 28. panta pirmā daļa reglamentē privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanu, paredzot, ka privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala platību un robežas nosaka, ja valstij vai pašvaldībai piederošs zemes gabals šajā likumā noteiktajā kārtībā privatizējams. Privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala kritēriji noteikti Privatizācijas likuma 28.panta otrajā daļā, paredzot, ka jāņem vērā normatīvo aktu par vispārīgo teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi noteikumi, it sevišķi:
1) esošā apbūve;
2) apbūves parametri;
3) pagalmu plānošanas noteikumi;
4) transporta infrastruktūras, nepieciešamo inženierkomunikāciju tīklu pieejamība u.c.;
5) pēc privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas iespēja zemes gabala īpašniekam izmantot atlikušo zemes gabala daļu atbilstoši noteiktajam lietošanas mērķim. Privatizācijas likuma 28. panta trešā daļa paredz, ka privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala platību un robežas nosaka pašvaldības dome vai tās pilnvarota institūcija, vai iestāde, kas īsteno valsts dzīvojamo māju privatizāciju.
Kritēriji būvju funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanai ir ietverti Ministru kabineta 2015. gada 8. septembra noteikumos Nr. 522 “Privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas kārtība”, kas paredz, ka funkcionāli nepieciešamajā zemes gabalā iekļauj zemi, uz kuras pilnībā vai daļēji atrodas tai piesaistītā dzīvojamā māja, kā arī tās uzturēšanai, apsaimniekošanai un funkcionēšanai nepieciešamie infrastruktūras, labiekārtojuma un komunikāciju elementi. Nosakot funkcionāli nepieciešamā zemes gabala platību, ņem vērā apbūves blīvumu un brīvās zaļās teritorijas rādītāju.
Atbilstoši Zemkopības ministrijas 11.06.2025. vēstulē norādītajai informācijai, valsts meža īpašuma pārvaldītājs – akciju sabiedrība “Latvijas Valsts meži” (turpmāk – LVM)  03.05.2025. vēstulē Nr. 4.1-2_03i1_101_24_326 sniedzis šādu informāciju:
- nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 60860040157)  07.05.2008. ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā (Latgales rajona tiesas Robežnieku pagasta zemesgrāmatas nodalījums Nr. 100000432895) 7,3 ha platībā (turpmāk – Zemes vienība);
-  atbilstoši NĪVKIS datiem, uz zemes vienības esošā Būvju nekustamajā īpašumā ietilpstošo visu ēku apbūves laukums ir 465,3 m2 ;
- spēkā esošajā Krāslavas novada teritorijas plānojumā  (turpmāk – TP) funkcionālais zonējums noteikts teritorijai ap Būvju īpašumu – “Savrupmāju apbūves teritorija” (DzS), pārējai Zemes vienībai – “Lauksaimniecības teritorija” (L1). Abās funkcionālajās zonās maksimālais apbūves blīvums ir noteikts 30%, bet minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs – 50%; minimālā jaunveidojamās zemes vienības platība 0,25 ha;
- ņemot vērā TP un 30.04.2013. Ministru kabineta noteikumos Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” noteikto jaunveidojamās zemes vienības minimālo platību, funkcionālajās zonās noteiktos apbūves parametrus un ēku novietojumu Zemes vienībā un attālumus līdz plānotās zemes vienības robežām, minimālā funkcionāli nepieciešamā jaunveidojamās zemes vienības platība būvju uzturēšanai ir noteikta aptuveni 0,5 ha. Veicot funkcionāli nepieciešamās platības aprēķinu, tika vērtēts uz zemes vienības esošo septiņu būvju izvietojums, attiecīgi vērtēts apbūves blīvums un esošie stādījumi - augļu koki, dārzs, iekoptās platības, būvju attālumi līdz jaunveidojamās zemes vienības robežām, apbūves parametri, tika ņemts vērā būvju labiekārtojums – būvēs esošā kanalizācija ir individuāla, apkure - krāsns, aukstais ūdens – centralizēts, kā arī tas, ka  zemes vienība tieši nerobežojas ar ceļu, ielu vai laukumu, līdz ar to ņemts vērā, ka piekļuve jānodrošina pa ne mazāk kā 4,5 m platu servitūta ceļu (piebrauktuvi).
- pēc apsekošanas dabā 20.03.2024., izspraužot iespējamos robežpunktus un vērtējot valstij paliekošo zemesgabalu konfigurāciju no zemes praktiskiem apsaimniekošanas principiem un zemes konsolidācijas aspekta (t.sk. grāvju izvietojums, elektrolīnijas trases izvietojums un esošas apbūves attālumi līdz iespējamajai jaunveidojamai zemes vienības robežai), tika precizēta iespējamā platība Būvju īpašuma uzturēšanai aptuveni 0,6 ha platībā;
- atbilstoši dabas datu pārvaldības sistēmas “Ozols” datiem, Zemes vienība neietilpst īpaši aizsargājamā dabas teritorijā un tajā neatrodas īpaši aizsargājami biotopi;
-  starp LVM un Būvju nekustamā īpašuma īpašnieku nav noslēgts nomas līgums. Saskaņā ar Ministru kabineta 19.07.2018. noteikumu Nr.350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi” 9. punktu, Būvju nekustamā īpašuma īpašniekam 11.03.2024. nosūtīts paziņojums par zemes vienības daļas  0,5 ha platībā likumisko lietošanu;
- LVM vērtējumā Būvju īpašuma īpašnieks atbilst Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.apakšpunktā norādītajam subjektam, kuram ir tiesības ierosināt valsts meža zemes atsavināšanu, kā arī izsaka priekšlikumu Zemkopības ministrijai noteikt funkcionāli nepieciešamo platību Būvju īpašuma uzturēšanai aptuveni 0,6 ha platībā (turpmāk – Atsavināmā platība). Atsavināmās platības Būvju īpašuma uzturēšanai zemes kategorijas - pagalms, zeme zem ēkām un aramzeme. Nav meža biomasas zudumu, līdz ar to emisijas atsavināšanas gadījumā ir 0 t CO2, nav prognozētās koksnes plūsmas nākamajos 20 gados;
- Zemes vienības (zemes vienības apzīmējums 6086 004 0157) D daļa atrodas aizsargjoslā ap kultūra pieminekli (valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis “Robežnieku (Pustiņas) pilskalns ar apmetni”, Nr. 1172).
       Saskaņā ar informācijas sistēmas “Mantojums” datiem valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļa “Robežnieku (Pustiņas) pilskalns ar apmetni”, Nr. 1172 sastāvā ietilpst zemes vienības ar kadastra apzīmējumiem 60860040889; 60860040119 un 60860042486. Ņemot vērā minēto un saskaņā ar NĪVKIS datiem atsavināmais Nekustamais īpašums neatrodas kultūras pieminekļa aizsargjoslā.
Zemkopības ministrija 11.06.2025. vēstulē norāda, ka izvērtējot Būvju nekustamā īpašuma īpašnieka atsavināšanas ierosinājumu, LVM sniegto izvērtējumu un viedokli, kā arī normatīvo regulējumu, neiebilst valsts meža zemes – Nekustamā īpašuma atsavināšanai atsavināšanas ierosinātājam – Būvju nekustamā īpašuma uzturēšanai, ievērojot Meža likuma 44. pantā un Atsavināšanas likuma 4. pantā noteikto. Ņemot vērā Zemkopības ministrijas atbalstu noteikt Būvju nekustamā īpašuma uzturēšanai funkcionāli nepieciešamo platību atbilstoši LVM viedoklim, tika veikta nekustamā īpašuma “Atmatas” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 60860040157) 7,3 ha platībā – Robežnieku pagastā, Krāslavas novadā, sadale, kuras rezultātā tika izveidots Nekustamais īpašums 0,5491 ha platībā ar mērķi to atsavināt Būvju nekustamā īpašuma īpašniekam būvju uzturēšanai, atlikušo nekustamā īpašuma “Atmatas” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 60860040157) – Robežnieku pagastā, Krāslavas novadā, daļu 6,4233 ha platībā saglabājot valsts īpašumā Zemkopības ministrijas personā.
Krāslavas novada pašvaldība 06.08.2025. vēstulē Nr. 1.1-12/817 par zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 60860040618) sniegusi informāciju:
- saskaņā ar pašvaldības teritorijas plānojumu - zemes vienība atrodas savrupmāju apbūves teritorijā;
- nav informācijas vai zemes vienība atrodas degradētā teritorijā;
-piekļuve zemes vienībai nav nodrošināta.

Atbilstoši Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 3.punktā noteiktajam publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt  zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgabalu, uz kura atrodas ēka (būve), vai zemesgabalu, uz kura atrodas ēka (būve), un zemes starpgabalu, kas piegul šai zemei.
      Būvju nekustamā īpašuma īpašnieks atbilst Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtajā daļā noteiktajam personu lokam, kuras var ierosināt publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu, jo Atsavināšanas likumā  4. panta ceturtās daļas 3.punkts attiecas uz tādiem gadījumiem, kas aptver Spēkā stāšanās likuma 14. panta pirmās daļas 1.-4. punkta gadījumus.  
      Ievērojot iepriekš minēto, konkrētajā gadījumā ir piemērojama arī Atsavināšanas likuma 44.panta ceturtā daļa, kas paredz, ka publiskai personai piederošu zemesgabalu, uz kura atrodas citai personai piederošas būves, var pārdot tikai zemesgrāmatā ierakstītas būves īpašniekam.
      Lai arī Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošā zeme nav meža zeme Meža likuma 1. panta pirmās daļas 29. punkta izpratnē, tā ir vēsturiskā valsts meža zeme Meža likuma 44. panta pirmās daļas izpratnē, uz kuras atsavināšanu konkrētajā gadījumā attiecināms Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 3. punkta “a” apakšpunkts, jo Nekustamais īpašums ir izveidots ar mērķi izdalīt zemi zem būvēm un noteikt to uzturēšanai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu no valsts meža zemes.
      Ņemot vērā iepriekš sniegto izvērtējumu par funkcionāli nepieciešamās zemes platības noteikšanu, kā arī ievērojot to, ka Nekustamais īpašums visā tā platībā ir uzskatāma par valsts meža zemi, ir izpildīti Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta “a” apakšpunktā noteiktie nosacījumi, lai saņemtu Ministru kabineta atļauju būvju uzturēšanai nepieciešamās valsts meža zemes atsavināšanai 0,5491 ha platībā.
       Meža likuma 44.panta piektā daļa paredz, ka šā panta ceturtās daļas 3.punktā minētā zeme privatizējama Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteiktajā kārtībā noteiktajā kārtībā vai atsavināma Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
       Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums nosaka valstij vai pašvaldībai piederoša zemesgabala atsavināšanas jomā termiņu līdz kuram persona var iesniegt atsavināšanas ierosinājumu, lai kā maksāšanas līdzekli par atsavināmo apbūvētu zemesgabalu varētu izmantot īpašuma kompensācijas sertifikātus un šis termiņš likumā ir definēts kā pabeigšanas datums (31.08.2006.). Ievērojot to, ka atsavināšanas ierosinājums no apbūves īpašnieka par Nekustamā īpašuma atsavināšanu ir saņemts 18.01.2024., kas ir pēc likumā noteiktā pabeigšanas datuma – 31.08.2006., Nekustamais īpašums atsavināms saskaņā ar Atsavināšanas likumu.
 

Nē

Būvju nekustamā īpašuma īpašnieks - fiziska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas iegādāties valsts Nekustamo īpašumu.

Nē

Nē

Nē

Nē

Nē

-