Anotācija (ex-ante)

Ņemot vērā, ka Valsts ieņēmumu dienests ar 2026.gada 1.janvāri vairs neveiks funkcijas, kas ir saistītas ar noziedzīgu nodarījumu atklāšanu, novēršanu un izmeklēšanu, ir nepieciešams veikt tehniskus grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, lai tajā jau šobrīd noteiktās garantijas turpmāk attiecinātu nevis vairs uz Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijas (jo tāda struktūra vairs nebūs), bet uz Nodokļu un muitas policijas ierēdņiem un darbiniekiem.

   Likumprojekts paredz:
   ▪ tehniskus grozījumus 4.panta divpadsmitajā daļā un 14.panta 12.¹ daļā, aizstājot Valsts ieņēmumu dienestu ar Nodokļu un muitas policiju;
   Nodokļu un muitas policijas ierēdņiem, lai atklātu, novērstu un izmeklētu noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā, būs tiesības veikt izmeklēšanu Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā (skatīt likumprojekta "Nodokļu un muitas policijas likums" (Nr.645/Lp14) 8.pantu). Šobrīd šīs tiesības ir Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijas ierēdņiem.
   Attiecīgi, lai arī turpmāk motivētu (kā tas ir šobrīd), kā arī novērtētu nodokļu un muitas policijas ierēdņus, kuri ar 2026.gada 1.janvāri amata pienākumus pildīs Nodokļu un muitas policijā un kuri iesaistījušies izmeklēšanas darbību veikšanā īpaši sarežģītās, smagu vai sevišķi smagu starpreģionāla vai starptautiska rakstura noziegumu lietās, ir nepieciešams veikt tehniskus grozījumus likuma 4.panta divpadsmitajā daļā un 14.panta 12.¹ daļā, tajā ietvertās tiesības turpmāk attiecinot nevis uz Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policiju, bet uz Nodokļu un muitas policiju, kurai būs tiesības šiem ierēdņiem noteikt mēnešalgu līdz 95 procentiem no rajona (pilsētas) prokurora mēnešalgas. Savukārt ierēdņiem, kuri ir iesaistīti procesuālo darbību veikšanā liela apjoma vai juridiski sarežģītās smagu vai sevišķi smagu noziegumu lietās, varēs noteikt piemaksu līdz 30 procentiem no amatpersonai noteiktās mēnešalgas.
   ▪ tehniskus grozījumus 28.panta pirmajā daļā, aizstājot Valsts ieņēmumu dienestu ar Nodokļu un muitas policiju, ņemot vērā, ka minētā norma ir attiecināma tikai uz tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonām, bet Valsts ieņēmumu dienesta struktūrā vairs nebūs šāda tiesībaizsardzības iestāde;
   Attiecīgi ir nepieciešams turpmāk paredzēt Nodokļu un muitas policijas tiesības nosūtīt Nodokļu un muitas policijas ierēdņus uz izglītības iestādi, lai šīs personas iegūtu attiecīgo pienākumu izpildei nepieciešamo izglītību.
   Piemēram, Iekšējās drošības akadēmijas un Tieslietu ministrijas izstrādātais likumprojekts "Tieslietu akadēmijas likums" (22-TA-3153) paredz izveidot Tieslietu akadēmiju, kuras viens no uzdevumiem ir nodrošināt mērķgrupām mācības, uzsākot amata pienākumu pildīšanu (sākummācības), un mācības profesionālo zināšanu, prasmju un personisko kompetenču pilnveidei, kā arī personiskās izaugsmes atbalstīšanai. Tādējādi Nodokļu un muitas policijas ierēdņi var tikt perspektīvā nosūtīti arī uz šo izglītības iestādi attiecīgo pienākumu izpildei nepieciešamās izglītības apguvei.
   Jāuzsver, ka saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 28.panta otro daļu mācību izdevumus finansē no valsts budžeta līdzekļiem, savukārt atbilstoši 28.panta trešajai daļai Ministru kabinets reglamentē nosacījumus, ar kādiem un kārtību, kādā amatpersona tiek nosūtīta uz izglītības iestādi attiecīgu amata pienākumu izpildei nepieciešamās izglītības iegūšanai, kā arī to, kādi izdevumi uzskatāmi par mācību izdevumiem, šo izdevumu segšanas un atmaksāšanas nosacījumus un kārtību, kā arī gadījumus, kad amatpersona neatmaksā attiecīgos izdevumus.
   ▪ tehniskus grozījumus 29.panta trešajā daļā, papildinot ar Nodokļu un muitas policiju;
   Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta sniegtajai informācijai šobrīd arī Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijas ierēdņu amata pienākumu izpilde ir saistīta ar jonizējošā starojuma avotiem.
   Ņemot vērā, ka no 2026.gada 1.janvāra Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijas funkcijas un uzdevumus pārņems Nodokļu un muitas policija, tad attiecīgi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 29.panta trešo daļu ir nepieciešams tehniski papildināt arī ar Nodokļu un muitas policiju.
   ▪ grozījumus 37.panta 3.³ daļā, minēto normu attiecinot tikai uz Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldi;
    Valsts ieņēmumu dienesta sastāvā šobrīd vairs nav tādas struktūrvienības kā Muitas kriminālpārvalde un Finanšu policijas pārvalde. Tādējādi ir nepieciešams aktualizēt normas redakciju, to attiecinot tikai uz Muitas pārvaldi.
   Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde neveic izmeklēšanu un operatīvo darbību, bet veic muitas kontroli.
   Muitas kontroli veic tikai muitas amatpersonas (skatīt likumprojektā "Grozījumi Muitas likumā" (Nr.647/Lp14) iekļauto Muitas likuma 14.panta pirmo daļu, kurā noteikts, ka muitas kontroli muitas amatpersona veic visā Latvijas Republikas muitas teritorijā), kurām var būt reāls dzīvības vai veselības apdraudējums (risks), veicot muitas fizisko kontroli.
   Muitas fiziskā kontrole ietver preču, transportlīdzekļu, personu un bagāžas pārbaudi, kuru veic gan telpās (piemēram, pasažieru terminālī, pasta terminālī, kravu kontroles angāros), gan ārpus telpām uz joslas muitas kontroles punktā vai transportlīdzekļu stāvlaukumos, kā arī dzelzceļa stacijās, ostās.
   Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldē ir izveidoti darbinieku amati (ar darbinieka statusu), kuri sniedz atbalstu muitas amatpersonām (ar ierēdņa statusu) muitas fiziskās kontroles pasākumu veikšanā un muitas dokumentu noformēšanā, amata pienākumu izpildi veicot vienlaikus kopā ar muitas amatpersonām.
    Tā kā atbalsta sniegšanas personāls (darbinieki) amata pienākumus veic vienlaikus kopā ar muitas amatpersonām, tad arī šie amati ir pakļauti reālam dzīvības vai veselības apdraudējumam (riskam) un nepieciešams apdrošināt to veselību. Proti, veicot darba vides risku novērtēšanu, gan muitas amatpersonām, gan atbalsta sniegšanā iesaistītajiem darbiniekiem identificēti vienādi darba vides riski, piemēram, smagumu pārvietošana (celšana, noturēšana, vilkšana, stumšana), iespējama saskare ar ķīmiskajām vielām, iespējama organiskās izcelsmes un cita veida putekļu ieelpošana, uzbrukuma draudi no trešajām personām, kā arī iespējama traumēšanās, veicot darbu uz ceļa braucamās daļas, kur notiek transportlīdzekļu kustība vai to tiešā tuvumā, kur var notikt uzbraukšana, notriekšana, aizķeršana vai cits transportlīdzekļu izraisīts negadījums.
  Ievērojot minēto, ir nepieciešams likuma 37.panta 3.³ daļā noteikt, ka valsts institūcija apdrošina to Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes amatpersonu un darbinieku veselību, kuras ir pakļautas reālam dzīvības vai veselības apdraudējumam (riskam), veicot muitas kontroli vai sniedzot atbalstu muitas kontroles veikšanā.
    ▪ tehniskus grozījumus 37.pantā, to papildinot ar 3.⁴ daļu, paredzot, ka valsts institūcija apdrošina to Nodokļu un muitas policijas amatpersonu un darbinieku veselību, kuras ir pakļautas reālam dzīvības vai veselības apdraudējumam (riskam), veicot izmeklēšanu, operatīvo darbību un kontroli.
   Šobrīd Valsts ieņēmumu dienests apdrošina Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijas ierēdņu (darbinieku) veselību saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā 37.panta pirmo daļu.
   Atbilstoši minētajai normai valsts vai pašvaldības institūcija var apdrošināt amatpersonu (darbinieku) veselību atbilstoši tai piešķirtajiem finanšu līdzekļiem, bet obligāti apdrošina amatpersonu (darbinieku) veselību vai amatpersonas (darbiniekus) apdrošina pret nelaimes gadījumiem šajā likumā noteiktajos gadījumos, ja šīs amatpersonas (darbinieki), veicot amata (dienesta, darba) pienākumus, ir pakļautas reālam dzīvības vai veselības apdraudējumam (riskam).
   Tā kā gadījumiem, kad iestādei obligāti ir jānodrošina amatpersonu (darbinieku) veselības apdrošināšana, ir jābūt noteiktiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, tad attiecīgi likuma 37.panta 3.⁴ daļā ir nepieciešams šo obligāto apdrošināšanas gadījumu noteikt atsevišķi.

   Likumprojektā ietvertie grozījumi ir uzskatāmi par tehniska rakstura grozījumiem, ņemot vērā, ka tie izstrādāti, lai īstenotu tikai un vienīgi Ministru kabinetā atbalstīto Valsts ieņēmumu dienesta reorganizāciju, un neparedz grozījumus, kas ir ārpus īstenojamās reorganizācijas.