22-TA-2594: Cits plānošanas dokumenta (grozījumu) projekts (Groza ar plānošanas dokumentu)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 11. jūnija rīkojumā Nr. 283 "Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 48.0. versija)"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta (turpmāk - MK) rīkojuma projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 11. jūnija rīkojumā Nr. 283 “Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 48.0 versija)”” (turpmāk – rīkojuma projekts) ir izstrādāts pēc Labklājības ministrijas (turpmāk – LM) iniciatīvas, pamatojoties uz:
1. Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā MK iecerēto darbību IV pasākuma “Moderna pārvaldība” 244. punktā minēto uzdevumu “Digitalizēsim un modernizēsim valsts un pašvaldību pārvaldes procesus, tai skaitā virzot vienotu valsts digitālo pakalpojumu atbalsta centra modeli, kas cels pakalpojumu kvalitāti”;
2. MK 2022. gada 21. jūnija sēdes protokola Nr. 33 81. § “Informatīvais ziņojums "Par darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" projektu īstenošanu un pieejamā finansējuma mērķtiecīgu izmantošanu”” (22-TA-1711) (turpmāk - Ziņojums);
3. MK 2022. gada 9. augusta rīkojumu Nr. 549 “Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 15. jūlija rīkojumā Nr. 374 "Par darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" un 2.2.1.2. pasākuma "Kultūras mantojuma digitalizācija" projektu iesniegumu atlases 1. un 2. kārtas projektu sarakstu Eiropas Savienības fondu 2014. – 2020. gada plānošanas periodam” (turpmāk – MK rīkojums Nr. 549).
1. Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā MK iecerēto darbību IV pasākuma “Moderna pārvaldība” 244. punktā minēto uzdevumu “Digitalizēsim un modernizēsim valsts un pašvaldību pārvaldes procesus, tai skaitā virzot vienotu valsts digitālo pakalpojumu atbalsta centra modeli, kas cels pakalpojumu kvalitāti”;
2. MK 2022. gada 21. jūnija sēdes protokola Nr. 33 81. § “Informatīvais ziņojums "Par darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" projektu īstenošanu un pieejamā finansējuma mērķtiecīgu izmantošanu”” (22-TA-1711) (turpmāk - Ziņojums);
3. MK 2022. gada 9. augusta rīkojumu Nr. 549 “Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 15. jūlija rīkojumā Nr. 374 "Par darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" un 2.2.1.2. pasākuma "Kultūras mantojuma digitalizācija" projektu iesniegumu atlases 1. un 2. kārtas projektu sarakstu Eiropas Savienības fondu 2014. – 2020. gada plānošanas periodam” (turpmāk – MK rīkojums Nr. 549).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekts izstrādāts ar mērķi pagarināt Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) līdzfinansētā projekta “Publisko pakalpojumu daudzkanālu piegādes tehnoloģisko risinājumu izveide Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pakalpojumu nodrošināšanai” (turpmāk - projekts) kopējo īstenošanas termiņu līdz 47 mēnešiem, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 15. decembrim, lai realizētu projektam papildus piešķirto finansējumu 800 000 euro apmērā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Projekta apraksts (kopsavilkums) ir apstiprināts ar MK 2019. gada 11. jūnija rīkojumu Nr. 283 “Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 48.0 versija)” (turpmāk – MK rīkojums Nr. 283), nosakot projekta darbības, īstenošanas laiku un finansējuma kopējo apjomu.
Atbilstoši MK rīkojumam Nr. 283 projekta kopējie izdevumi ir 2 500 000 euro, īstenošanas laiks - 36 mēneši, t.i., līdz 2023. gada 6. februārim.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk – VSAA) galvenais darbības virziens ir publisko pakalpojumu sociālās drošības jomā sniegšana iedzīvotājiem. Projekta sagatavošanas laikā VSAA nodrošina 62 pakalpojumus, no tiem 36 ir naudas maksājumi pensiju, pabalstu, atlīdzību un kompensāciju veidā, pārējie ir informatīva rakstura pakalpojumi. Fondēto pensiju shēmas dalībniekiem VSAA sniedz pakalpojumus ieguldījumu plānu izvēlei un maiņai, veikta pensijas kapitāla nodošana Eiropas Savienībai, kā arī sadarbībā ar apdrošināšanas sabiedrībām piedāvāta mūža pensijas apdrošināšanas polises iegāde. 2017. gadā VSAA vidēji mēnesī sniedza ap 33 tūkst. konsultāciju, pieņēma ap 82 tūkst. lēmumus par klientu pieprasītajiem pakalpojumiem, nodrošināja ap 980 tūkst. naudas maksājumus [1].
Klientu apkalpošanu klātienē nodrošina 35 VSAA klientu apkalpošanas centros, kā arī 78 Valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros (turpmāk - VPVKAC), kur iespējams pieprasīt 34 VSAA pakalpojumus. Sadarbība ar VPVKAC ir ievērojami uzlabojusi VSAA pakalpojumu pieejamību klientiem. VPVKAC iespējams pieprasīt pakalpojumus, kuru izpildei visa nepieciešamā informācija ir VSAA rīcībā. Pakalpojumu sniegšanas procesu apgrūtina tas, ka klientu iesniegumi no VPVKAC saņemami papīra formā, līdz ar to apritei un datu reģistrēšanai nepieciešams laiks un papildus darba ieguldījums, kas procesu padara neefektīvu.
VSAA piedāvā klientiem 13 elektroniskos pakalpojumus, nodrošinot daudzskaitlīgām klientu grupām pakalpojumu pieejamību neklātienē. Tomēr visas iespējas pakalpojumu pieprasīšanas un rezultātu paziņošanas posmu elektronizācijā vēl nav izsmeltas un nepieciešams tās paplašināt, izveidojot tās arī citiem VSAA pakalpojumiem. Analizējot pakalpojumu atbilstību elektronizācijas kritērijiem, konstatēts, ka vēl 10 VSAA pakalpojumus iespējams piedāvāt klientiem pieprasīt elektroniskā veidā, ņemot vērā, ka VSAA rīcībā ir visa pakalpojuma izpildei nepieciešamā informācija.
VSAA pakalpojumu izpilde ir organizēta pēc teritoriālā principa atbilstīgi pakalpojuma pieprasītāja deklarētajai dzīvesvietai. Pakalpojumu procesu izpildes teritoriālā izkliedētība apgrūtina pakalpojumu procesu standartizāciju un personāla kvalifikācijas uzturēšanu, kas ir izšķirīgi svarīgi faktori VSAA pakalpojumu izpildes efektivitātei un kvalitātei.
Savu sociālo tiesību īstenošanā nozīmīga loma ir iedzīvotāju informētībai un uzticībai valsts sociālās drošības sistēmai, motivējot iesaisti un līdzdalību tajā. Neraugoties uz Latvijas pensiju sistēmas augsto starptautisko novērtējumu, Latvijas iedzīvotāju uzticēšanās tai ir samērā zema. Saskaņā ar 2015. un 2016. gada pētījumu [2] datiem Latvijas iedzīvotāju gatavība pensijai uzskatāma par ļoti vāju - tikai 2.9 punkti no maksimāli iespējamajiem 10 punktiem, tādējādi sasniedzot viszemāko līmeni Baltijas valstu starpā. Uzticēšanās esošajai pensiju sistēmai un savām iespējām ir daudz zemāka nekā Lietuvā un Igaunijā. Iedzīvotāju neuzticēšanās sistēmai mazina vēlmi uzlabot savas zināšanas un mainīt uzvedību uzkrājumu veidošanai. Atsevišķu vecuma grupu iedzīvotāju aptaujā noskaidrots, ka 22 līdz 35 gadu vecu iedzīvotāju grupā [3] lielākā daļa jeb 92 procenti nezina vai tikai daļēji ir informēti par sava otrā pensiju līmeņa uzkrājumiem un to pārvaldītāju.
Projektā plānotās aktivitātes VSAA pakalpojumu procesu optimizēšanai ir nepieciešamas, lai ar esošajiem personāla resursiem varētu izpildīt arvien pieaugošu darba apjomu. Bez šī projekta realizācijas to īstenot nav iespējams.
[1] VSAA statistikas dati
[2] SEB banka sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu izstrādājusi metodoloģiju, pamatojoties uz kuru 2015. un 2016. gadā veikts pētījums PENSOMETRS par Baltijas valstu iedzīvotāju gatavību pensijas gadiem, kas ir pieejams https://www.researchgate.net/profile/Santa-Porina-Palsane/publication/296579555_Pensometrs_2016/links/56d6ab1608aee73df6c1c547/Pensometrs-2016.pdf
[3] http://www.reitingi.lv/lv/news/sabiedriba/117328.htm
Atbilstoši MK rīkojumam Nr. 283 projekta kopējie izdevumi ir 2 500 000 euro, īstenošanas laiks - 36 mēneši, t.i., līdz 2023. gada 6. februārim.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk – VSAA) galvenais darbības virziens ir publisko pakalpojumu sociālās drošības jomā sniegšana iedzīvotājiem. Projekta sagatavošanas laikā VSAA nodrošina 62 pakalpojumus, no tiem 36 ir naudas maksājumi pensiju, pabalstu, atlīdzību un kompensāciju veidā, pārējie ir informatīva rakstura pakalpojumi. Fondēto pensiju shēmas dalībniekiem VSAA sniedz pakalpojumus ieguldījumu plānu izvēlei un maiņai, veikta pensijas kapitāla nodošana Eiropas Savienībai, kā arī sadarbībā ar apdrošināšanas sabiedrībām piedāvāta mūža pensijas apdrošināšanas polises iegāde. 2017. gadā VSAA vidēji mēnesī sniedza ap 33 tūkst. konsultāciju, pieņēma ap 82 tūkst. lēmumus par klientu pieprasītajiem pakalpojumiem, nodrošināja ap 980 tūkst. naudas maksājumus [1].
Klientu apkalpošanu klātienē nodrošina 35 VSAA klientu apkalpošanas centros, kā arī 78 Valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros (turpmāk - VPVKAC), kur iespējams pieprasīt 34 VSAA pakalpojumus. Sadarbība ar VPVKAC ir ievērojami uzlabojusi VSAA pakalpojumu pieejamību klientiem. VPVKAC iespējams pieprasīt pakalpojumus, kuru izpildei visa nepieciešamā informācija ir VSAA rīcībā. Pakalpojumu sniegšanas procesu apgrūtina tas, ka klientu iesniegumi no VPVKAC saņemami papīra formā, līdz ar to apritei un datu reģistrēšanai nepieciešams laiks un papildus darba ieguldījums, kas procesu padara neefektīvu.
VSAA piedāvā klientiem 13 elektroniskos pakalpojumus, nodrošinot daudzskaitlīgām klientu grupām pakalpojumu pieejamību neklātienē. Tomēr visas iespējas pakalpojumu pieprasīšanas un rezultātu paziņošanas posmu elektronizācijā vēl nav izsmeltas un nepieciešams tās paplašināt, izveidojot tās arī citiem VSAA pakalpojumiem. Analizējot pakalpojumu atbilstību elektronizācijas kritērijiem, konstatēts, ka vēl 10 VSAA pakalpojumus iespējams piedāvāt klientiem pieprasīt elektroniskā veidā, ņemot vērā, ka VSAA rīcībā ir visa pakalpojuma izpildei nepieciešamā informācija.
VSAA pakalpojumu izpilde ir organizēta pēc teritoriālā principa atbilstīgi pakalpojuma pieprasītāja deklarētajai dzīvesvietai. Pakalpojumu procesu izpildes teritoriālā izkliedētība apgrūtina pakalpojumu procesu standartizāciju un personāla kvalifikācijas uzturēšanu, kas ir izšķirīgi svarīgi faktori VSAA pakalpojumu izpildes efektivitātei un kvalitātei.
Savu sociālo tiesību īstenošanā nozīmīga loma ir iedzīvotāju informētībai un uzticībai valsts sociālās drošības sistēmai, motivējot iesaisti un līdzdalību tajā. Neraugoties uz Latvijas pensiju sistēmas augsto starptautisko novērtējumu, Latvijas iedzīvotāju uzticēšanās tai ir samērā zema. Saskaņā ar 2015. un 2016. gada pētījumu [2] datiem Latvijas iedzīvotāju gatavība pensijai uzskatāma par ļoti vāju - tikai 2.9 punkti no maksimāli iespējamajiem 10 punktiem, tādējādi sasniedzot viszemāko līmeni Baltijas valstu starpā. Uzticēšanās esošajai pensiju sistēmai un savām iespējām ir daudz zemāka nekā Lietuvā un Igaunijā. Iedzīvotāju neuzticēšanās sistēmai mazina vēlmi uzlabot savas zināšanas un mainīt uzvedību uzkrājumu veidošanai. Atsevišķu vecuma grupu iedzīvotāju aptaujā noskaidrots, ka 22 līdz 35 gadu vecu iedzīvotāju grupā [3] lielākā daļa jeb 92 procenti nezina vai tikai daļēji ir informēti par sava otrā pensiju līmeņa uzkrājumiem un to pārvaldītāju.
Projektā plānotās aktivitātes VSAA pakalpojumu procesu optimizēšanai ir nepieciešamas, lai ar esošajiem personāla resursiem varētu izpildīt arvien pieaugošu darba apjomu. Bez šī projekta realizācijas to īstenot nav iespējams.
[1] VSAA statistikas dati
[2] SEB banka sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu izstrādājusi metodoloģiju, pamatojoties uz kuru 2015. un 2016. gadā veikts pētījums PENSOMETRS par Baltijas valstu iedzīvotāju gatavību pensijas gadiem, kas ir pieejams https://www.researchgate.net/profile/Santa-Porina-Palsane/publication/296579555_Pensometrs_2016/links/56d6ab1608aee73df6c1c547/Pensometrs-2016.pdf
[3] http://www.reitingi.lv/lv/news/sabiedriba/117328.htm
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Problēmas:
- iedzīvotājiem nav iespējas visus VSAA pakalpojumus pieprasīt elektroniski;
- pakalpojumu sniegšanas piesaiste pakalpojuma saņēmēja deklarētās dzīvesvietas VSAA nodaļai rada nevienmērīgu darbinieku noslodzi dažādās VSAA nodaļās, apgrūtina procesu standartizāciju un nodarbināto kvalifikācijas uzturēšanu;
- nav iespējams nodrošināt VSAA pakalpojumu sniegšanas monitoringam nepieciešamo statistikas rādītāju ieguvi;
- neefektīvi un dārgi pakalpojumu sniegšanas procesi papīra dokumentu izmantošanas dēļ;
- iedzīvotāji nav pietiekami informēti par savām tiesībām sociālās drošības jomā un neizprot apstākļus, kas tās ietekmē;
- iedzīvotāji nepilnīgi izmanto savas tiesības uz valsts garantētiem sociālās drošības pakalpojumiem;
- novecojuši datu apmaiņas risinājumi nenodrošina pietiekamu sociālās apdrošināšanas iemaksu datu kvalitāti.
- iedzīvotājiem nav iespējas visus VSAA pakalpojumus pieprasīt elektroniski;
- pakalpojumu sniegšanas piesaiste pakalpojuma saņēmēja deklarētās dzīvesvietas VSAA nodaļai rada nevienmērīgu darbinieku noslodzi dažādās VSAA nodaļās, apgrūtina procesu standartizāciju un nodarbināto kvalifikācijas uzturēšanu;
- nav iespējams nodrošināt VSAA pakalpojumu sniegšanas monitoringam nepieciešamo statistikas rādītāju ieguvi;
- neefektīvi un dārgi pakalpojumu sniegšanas procesi papīra dokumentu izmantošanas dēļ;
- iedzīvotāji nav pietiekami informēti par savām tiesībām sociālās drošības jomā un neizprot apstākļus, kas tās ietekmē;
- iedzīvotāji nepilnīgi izmanto savas tiesības uz valsts garantētiem sociālās drošības pakalpojumiem;
- novecojuši datu apmaiņas risinājumi nenodrošina pietiekamu sociālās apdrošināšanas iemaksu datu kvalitāti.
Risinājuma apraksts
MK 2022. gada 21. jūnija sēdē pieņemts lēmums (protokols Nr. 33 81. §) atbalstīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) ierosinājumu novirzīt darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību” (turpmāk – SAM 2.2.1.) ietaupīto finansējumu SAM 2.2.1. 2.2.1.1. pasākuma “Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība” ietvaros īstenotajam VSAA projektam, palielinot tā finansējumu par 800 000 euro papildu darbību veikšanai un pagarinot kopējo īstenošanas termiņu ne ilgāk kā līdz 2023. gada 15. decembrim.
Pakalpojumu sniegšanas procesa uzlabošanai, projekta īstenotājam papildu finansējuma apgūšanai ir jāuzņemas papildu saistības, t.i., darbu sadalē jāiekļauj 21 jauns pakalpojumu veids, kas ir sadalīti 4 pakalpojumu kopās un rezultātā būs 4 secīgi nodevumi, kas jāsagatavo un jāpielāgo procesiem nodaļās. Apstrāde jāizveido 93 dokumentu veidiem un jāizveido lietotāju prasmes apmēram 100 Sociālās apdrošināšanas informācijas sistēmas (turpmāk – SAIS) lietotāju. Darbu sadalē jāiekļauj 14 jauni masveidu procesi. Katrai pakalpojumu kopai ir jāveic:
- jāizveido jaunas lietotāju prasmes darbam ar kopā iekļautajiem pakalpojumiem;
- jāsakonfigurē programmatūra, lai nodrošinātu, ka informācijas sistēmās reģistrētie saņemtie dokumenti tiktu sadalīti SAIS reģistrētajiem lietotājiem atkarībā no lietotāju lomām, lietotājiem noteiktās prasmes, slodzes līmeņa un citiem faktoriem;
- jānodrošina, lai lietotājiem pārbaudei tiktu sadalītas masveida uzdevumu apstrādes rezultātā sagatavotās darbības ar pakalpojumiem, ņemot vērā, ka daļai masveida uzdevumu pārbaude netiek veikta visām sagatavotajām darbībām;
- jāizstrādā funkcionalitāte, kas nodrošina ierobežojumus vai papildus iespējas darbā ar darbu sadales uzdevumiem, kas tiks aprakstītas biznesa prasībās katrai pakalpojumu kopai;
- jānodrošina izmaksas kontroles sarakstu pārbaudes uzdevumu sadale lietotājiem ar attiecīgo lomu un prasmēm.
Aptuvenā darbietilpība uzdevumu veikšanai novērtēta ar 1400 c/d.
Līdz ar to projekta īstenošanai ir nepieciešams noteikt termiņa pagarinājumu.
Ar MK rīkojumu Nr. 549 VSAA projektam pieejamā finansējuma apjoms palielināts par 800 000 euro, t.i. no 2 500 000 euro uz 3 300 000 euro.
VSAA veic valsts noteikto funkciju, un līdz ar to projekta finansējums netiks sniegts saimnieciskās darbības veikšanai un attiecīgi nav jāpiemēro valsts atbalsta regulējums.
Projekta mērķi:
1. Uzlabot VSAA pakalpojumu sniegšanas procesu efektivitāti, pilnveidojot informācijas sistēmu funkcionalitāti.
2. Uzlabot VSAA pakalpojumu pieejamību elektroniskā vidē un valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros.
3. Uzlabot informācijas pieejamību elektroniskā vidē par VSAA datiem un pakalpojumiem, pilnveidojot informācijas sniegšanas veidu un pārskatot informācijas apjomu.
4. Uzlabot VSAA pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo datu kvalitāti, pilnveidojot datu apmaiņas risinājumus.
Darbības projekta mērķu sasniegšanai:
1. Iegādāties, pielāgot un ieviest dokumentu skenēšanas apakšsistēmu SAIS, tai skaitā, nepieciešamo metadatu saglabāšanai pie skenētā dokumenta.
2. Izveidot elektronisko dokumentu aprites un glabāšanas „shēmu” SAIS ietvaros.
3. Paplašināt e-iesniegumu klāstu e-pakalpojuma Nr.172 „E-iesniegums VSAA pakalpojumiem” ietvaros, izveidojot 11 jaunus e-iesniegumus, kurus var pieprasīt bez papildus dokumentu iesniegšanas.
4. Pilnveidot 12 informatīvos e-pakalpojumus, tai skaitā, saglabājot e-pakalpojuma rezultātu (iegūto izziņu) klienta darba vietā Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv (turpmāk – portāls www.latvija.lv) vai aizstājot ar e-paneļa risinājumu klienta darba vietā portālā www.latvija.lv.
5. Izveidot risinājumu VSAA pakalpojuma izpildes statusa nosūtīšanai uz klienta darba vietu portālā www.latvija.lv.
6. Pārveidot SAIS funkcionalitāti darbam pēc pakalpojumu apstrādes specializācijas principa.
7. Izveidot VSAA pakalpojumu pieprasījumu sadales mehānismu.
8. Izveidot VSAA pakalpojumu apstrādes monitoringu, lai nodrošinātu darbinieku vienādu noslodzi un varētu operatīvi analizēt darba izpildes rādītājus.
9. Portālā www.latvija.lv izveidot jaunu e-pakalpojumu „Paziņojums par tiesībām uz VSAA pakalpojumu”.
10. Pilnveidot datu apmaiņas ar Valsts ieņēmumu dienestu (turpmāk – VID) risinājumu, mainot tehnoloģiju un datu apstrādes algoritmus.
11. Izstrādāt un ieviest vēsturisko datu arhivēšanas risinājumu.
12. Izstrādāt 10 atvērto datu kopas un publicēt tās Latvijas Atvērto datu portālā.
13. Izveidot saskarni elektroniskai datu nodošanai uz Latvijas nacionālo arhīvu.
14. Lietojamības projektēšana un testēšana.
15. VSAA pamatfunkcionalitātes atbalsta informācijas sistēmā izstrādāt darbu sadales konfigurāciju VSAA pakalpojumu apstrādei nepieciešamajiem dokumentiem.
Rīkojuma projekts paredz veikt MK rīkojumā Nr. 283 šādus grozījumus:
1. Palielināt 1. punktā noteiktās projekta izmaksas no 2 500 000 euro uz 3 300 000 euro.
2. Papildināt ar 5. punktu par projekta konsolidētā apraksta (kopsavilkuma) atbalstīšanu.
Vienlaikus veikti šādi būtiskākie grozījumi projekta aprakstā (kopsavilkumā):
- Iekļauta jauna darbība “izstrādāt darbu sadales konfigurāciju pakalpojumu apstrādei nepieciešamajiem dokumentiem”, lai realizētu Ziņojumā noteikto.
- Iekļauts jauns rezultāta rādītājs “Vidējais pakalpojumu apstrādes laiks”.
- Precizēta iznākuma rādītāja “Pilnveidoti un attīstīti darbības procesi” vērtība no “7” uz vērtību “9”.
- Precizēta iznākuma rādītāja “Uzlaboti e-pakalpojumi” vērtība no “12” uz “13”.
- Precizēta iznākuma rādītāja “Īstenoti publicitātes pasākumi par projekta norisi” vērtība no “3” uz “5”.
- Iekļauts jauns iznākuma rādītājs “Pakalpojumi, kuriem nodrošināta automatizēta darbu sadale” ar vērtību “23” atbilstoši Ziņojumā noteiktajam.
- Precizēts projekta finansējums no 2 500 000 euro uz 3 300 000 euro.
- Precizēts projekta īstenošanas termiņš atbilstoši Ziņojumā noteiktajam pagarinājumam līdz 2023. gada 15. decembrim.
- Projekta konsolidētājā aprakstā (kopsavilkumā) saīsināta informācija par projekta sociālekonomisko lietderīgumu, norādot apkopojošo informāciju, precizējot atbilstoši aktuālajiem aprēķiniem.
- Iekļauta informācija par papildu procesiem, kas projekta ietvaros pilnveidojami.
- Precizēta informācija par VSAA atvērto datu kopām, tajā skaitā - publicēšanas www.data.gov.lv tehnisko risinājumu un biežumu.
- Precizēta informācija par projekta darbību, laika plānu un izmaksām atbilstoši projekta finansējumam un īstenošanas termiņam.
Detalizētais projekta apraksts (kopsavilkums) saskaņots ar VARAM 2022. gada 31. oktobrī (VARAM 2022. gada 31. oktobra vēstule Nr. 11-2/7439 "Par precizējumiem projekta “Publisko pakalpojumu daudzkanālu piegādes tehnoloģisko risinājumu izveide Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pakalpojumu nodrošināšanai" detalizētajā aprakstā”).
Pakalpojumu sniegšanas procesa uzlabošanai, projekta īstenotājam papildu finansējuma apgūšanai ir jāuzņemas papildu saistības, t.i., darbu sadalē jāiekļauj 21 jauns pakalpojumu veids, kas ir sadalīti 4 pakalpojumu kopās un rezultātā būs 4 secīgi nodevumi, kas jāsagatavo un jāpielāgo procesiem nodaļās. Apstrāde jāizveido 93 dokumentu veidiem un jāizveido lietotāju prasmes apmēram 100 Sociālās apdrošināšanas informācijas sistēmas (turpmāk – SAIS) lietotāju. Darbu sadalē jāiekļauj 14 jauni masveidu procesi. Katrai pakalpojumu kopai ir jāveic:
- jāizveido jaunas lietotāju prasmes darbam ar kopā iekļautajiem pakalpojumiem;
- jāsakonfigurē programmatūra, lai nodrošinātu, ka informācijas sistēmās reģistrētie saņemtie dokumenti tiktu sadalīti SAIS reģistrētajiem lietotājiem atkarībā no lietotāju lomām, lietotājiem noteiktās prasmes, slodzes līmeņa un citiem faktoriem;
- jānodrošina, lai lietotājiem pārbaudei tiktu sadalītas masveida uzdevumu apstrādes rezultātā sagatavotās darbības ar pakalpojumiem, ņemot vērā, ka daļai masveida uzdevumu pārbaude netiek veikta visām sagatavotajām darbībām;
- jāizstrādā funkcionalitāte, kas nodrošina ierobežojumus vai papildus iespējas darbā ar darbu sadales uzdevumiem, kas tiks aprakstītas biznesa prasībās katrai pakalpojumu kopai;
- jānodrošina izmaksas kontroles sarakstu pārbaudes uzdevumu sadale lietotājiem ar attiecīgo lomu un prasmēm.
Aptuvenā darbietilpība uzdevumu veikšanai novērtēta ar 1400 c/d.
Līdz ar to projekta īstenošanai ir nepieciešams noteikt termiņa pagarinājumu.
Ar MK rīkojumu Nr. 549 VSAA projektam pieejamā finansējuma apjoms palielināts par 800 000 euro, t.i. no 2 500 000 euro uz 3 300 000 euro.
VSAA veic valsts noteikto funkciju, un līdz ar to projekta finansējums netiks sniegts saimnieciskās darbības veikšanai un attiecīgi nav jāpiemēro valsts atbalsta regulējums.
Projekta mērķi:
1. Uzlabot VSAA pakalpojumu sniegšanas procesu efektivitāti, pilnveidojot informācijas sistēmu funkcionalitāti.
2. Uzlabot VSAA pakalpojumu pieejamību elektroniskā vidē un valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros.
3. Uzlabot informācijas pieejamību elektroniskā vidē par VSAA datiem un pakalpojumiem, pilnveidojot informācijas sniegšanas veidu un pārskatot informācijas apjomu.
4. Uzlabot VSAA pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo datu kvalitāti, pilnveidojot datu apmaiņas risinājumus.
Darbības projekta mērķu sasniegšanai:
1. Iegādāties, pielāgot un ieviest dokumentu skenēšanas apakšsistēmu SAIS, tai skaitā, nepieciešamo metadatu saglabāšanai pie skenētā dokumenta.
2. Izveidot elektronisko dokumentu aprites un glabāšanas „shēmu” SAIS ietvaros.
3. Paplašināt e-iesniegumu klāstu e-pakalpojuma Nr.172 „E-iesniegums VSAA pakalpojumiem” ietvaros, izveidojot 11 jaunus e-iesniegumus, kurus var pieprasīt bez papildus dokumentu iesniegšanas.
4. Pilnveidot 12 informatīvos e-pakalpojumus, tai skaitā, saglabājot e-pakalpojuma rezultātu (iegūto izziņu) klienta darba vietā Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv (turpmāk – portāls www.latvija.lv) vai aizstājot ar e-paneļa risinājumu klienta darba vietā portālā www.latvija.lv.
5. Izveidot risinājumu VSAA pakalpojuma izpildes statusa nosūtīšanai uz klienta darba vietu portālā www.latvija.lv.
6. Pārveidot SAIS funkcionalitāti darbam pēc pakalpojumu apstrādes specializācijas principa.
7. Izveidot VSAA pakalpojumu pieprasījumu sadales mehānismu.
8. Izveidot VSAA pakalpojumu apstrādes monitoringu, lai nodrošinātu darbinieku vienādu noslodzi un varētu operatīvi analizēt darba izpildes rādītājus.
9. Portālā www.latvija.lv izveidot jaunu e-pakalpojumu „Paziņojums par tiesībām uz VSAA pakalpojumu”.
10. Pilnveidot datu apmaiņas ar Valsts ieņēmumu dienestu (turpmāk – VID) risinājumu, mainot tehnoloģiju un datu apstrādes algoritmus.
11. Izstrādāt un ieviest vēsturisko datu arhivēšanas risinājumu.
12. Izstrādāt 10 atvērto datu kopas un publicēt tās Latvijas Atvērto datu portālā.
13. Izveidot saskarni elektroniskai datu nodošanai uz Latvijas nacionālo arhīvu.
14. Lietojamības projektēšana un testēšana.
15. VSAA pamatfunkcionalitātes atbalsta informācijas sistēmā izstrādāt darbu sadales konfigurāciju VSAA pakalpojumu apstrādei nepieciešamajiem dokumentiem.
Rīkojuma projekts paredz veikt MK rīkojumā Nr. 283 šādus grozījumus:
1. Palielināt 1. punktā noteiktās projekta izmaksas no 2 500 000 euro uz 3 300 000 euro.
2. Papildināt ar 5. punktu par projekta konsolidētā apraksta (kopsavilkuma) atbalstīšanu.
Vienlaikus veikti šādi būtiskākie grozījumi projekta aprakstā (kopsavilkumā):
- Iekļauta jauna darbība “izstrādāt darbu sadales konfigurāciju pakalpojumu apstrādei nepieciešamajiem dokumentiem”, lai realizētu Ziņojumā noteikto.
- Iekļauts jauns rezultāta rādītājs “Vidējais pakalpojumu apstrādes laiks”.
- Precizēta iznākuma rādītāja “Pilnveidoti un attīstīti darbības procesi” vērtība no “7” uz vērtību “9”.
- Precizēta iznākuma rādītāja “Uzlaboti e-pakalpojumi” vērtība no “12” uz “13”.
- Precizēta iznākuma rādītāja “Īstenoti publicitātes pasākumi par projekta norisi” vērtība no “3” uz “5”.
- Iekļauts jauns iznākuma rādītājs “Pakalpojumi, kuriem nodrošināta automatizēta darbu sadale” ar vērtību “23” atbilstoši Ziņojumā noteiktajam.
- Precizēts projekta finansējums no 2 500 000 euro uz 3 300 000 euro.
- Precizēts projekta īstenošanas termiņš atbilstoši Ziņojumā noteiktajam pagarinājumam līdz 2023. gada 15. decembrim.
- Projekta konsolidētājā aprakstā (kopsavilkumā) saīsināta informācija par projekta sociālekonomisko lietderīgumu, norādot apkopojošo informāciju, precizējot atbilstoši aktuālajiem aprēķiniem.
- Iekļauta informācija par papildu procesiem, kas projekta ietvaros pilnveidojami.
- Precizēta informācija par VSAA atvērto datu kopām, tajā skaitā - publicēšanas www.data.gov.lv tehnisko risinājumu un biežumu.
- Precizēta informācija par projekta darbību, laika plānu un izmaksām atbilstoši projekta finansējumam un īstenošanas termiņam.
Detalizētais projekta apraksts (kopsavilkums) saskaņots ar VARAM 2022. gada 31. oktobrī (VARAM 2022. gada 31. oktobra vēstule Nr. 11-2/7439 "Par precizējumiem projekta “Publisko pakalpojumu daudzkanālu piegādes tehnoloģisko risinājumu izveide Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pakalpojumu nodrošināšanai" detalizētajā aprakstā”).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Ir veikta izmaksu un ieguvumu analīze. Rīkojuma projekta ietekme atspoguļota projekta konsolidētā apraksta (kopsavilkuma) sadaļā “Saistība ar iepriekšējā plānošanas perioda projektiem, projekta lietderība un ieguldījums specifiskā atbalsta mērķa (SAM) rezultāta rādītājos".
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Iedzīvotāji, kuri izmanto VSAA sniegtos pakalpojumus
Ietekmes apraksts
Pašreiz VSAA nodrošina 62 pakalpojumus (no tiem 36 - naudas maksājumi pensiju, pabalstu, atlīdzību un kompensāciju veidā, pārējie – informatīva rakstura pakalpojumi). 35 VSAA klientu apkalpošanas centri nodrošina klientu apkalpošanu klātienē un 78 VPVKAC, kuros arī ir iespējas pieprasīt atsevišķus VSAA pakalpojumus. VSAA piedāvā iedzīvotājiem 13 elektroniskos pakalpojumus.
Projekts ir vērsts uz publisko pakalpojumu pieejamības uzlabošanu, tai skaitā pilnveidojot e-pakalpojumus, paplašinot VPVKAC pieprasāmo VSAA pakalpojumu grozu un uzlabojot iedzīvotāju informētību un izpratni par savām tiesībām saņemt VSAA pakalpojumus. Projekta rezultātā uzlabosies arī VSAA pakalpojumu izpildes efektivitāte un kvalitāte, mazināsies administratīvais slogs klientiem un VSAA.
Ekonomiski VSAA pakalpojumu pieejamības uzlabošana un darbības efektivitātes celšana ir virzīta gan uz izdevumu samazinājumu VSAA klientiem, gan uz valsts budžeta līdzekļu ietaupījumu.
Uzlabojot VSAA pakalpojumu izpildes efektivitāti un kvalitāti, veidojas finanšu ieguvums - VSAA uzturēšanas izmaksu samazinājums.
Uzlabojot VSAA pakalpojumu pieejamību un sabiedrības informētību un uzticēšanos sociālās apdrošināšanas sistēmai, veidojas šādi ekonomiskie ieguvumi:
- administratīvā sloga samazinājums VSAA klientiem;
- nākotnē sniegto pakalpojumu skaita pieaugums vai nesaņemtā pakalpojuma saņemšanas nodrošināšana klientiem;
- iekšzemes kopprodukta palielinājums;
- administratīvā sloga samazinājums VSAA.
Projekta rezultātā radīsies būtiski sociālekonomiskie ieguvumi VSAA klientiem un administratīvo resursu samazinājums jeb tiešie ietaupījumi VSAA.
Projekta nemonetārie ieguvumi pēc projekta ieviešanas:
- neskatoties uz VSAA pakalpojumu izpildes organizēšanu pēc pakalpojumu apstrādes specializācijas principa un VSAA pakalpojumu dalījumu pakalpojumu kopās, VSAA nodarbināto teritoriālais izvietojums netiek mainīts, saglabājot esošās darba vietas un veicot personāla pārprofilēšanu;
- minimizējot vai atsakoties no papīra formā noformēto dokumentu plūsmas un elektronizējot pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamo dokumentu apriti, novēršami personas datu drošības riski;
- uzlabojot informācijas pieejamību un izpratni iedzīvotājiem par VSAA pakalpojumiem un viņu tiesībām saņemt šos pakalpojumus, uzlabosies arī sociālās apdrošināšanas sistēmas dalībnieku uzticēšanās sistēmai un motivācija tajā piedalīties, t.sk., veidojot pensiju uzkrājumu;
- paplašinot e-iesniegumu klāstu un VPVKAC pieprasāmo VSAA pakalpojumu grozu, tiks uzlabots klientu apmierinātības līmenis.
Projekts ir vērsts uz publisko pakalpojumu pieejamības uzlabošanu, tai skaitā pilnveidojot e-pakalpojumus, paplašinot VPVKAC pieprasāmo VSAA pakalpojumu grozu un uzlabojot iedzīvotāju informētību un izpratni par savām tiesībām saņemt VSAA pakalpojumus. Projekta rezultātā uzlabosies arī VSAA pakalpojumu izpildes efektivitāte un kvalitāte, mazināsies administratīvais slogs klientiem un VSAA.
Ekonomiski VSAA pakalpojumu pieejamības uzlabošana un darbības efektivitātes celšana ir virzīta gan uz izdevumu samazinājumu VSAA klientiem, gan uz valsts budžeta līdzekļu ietaupījumu.
Uzlabojot VSAA pakalpojumu izpildes efektivitāti un kvalitāti, veidojas finanšu ieguvums - VSAA uzturēšanas izmaksu samazinājums.
Uzlabojot VSAA pakalpojumu pieejamību un sabiedrības informētību un uzticēšanos sociālās apdrošināšanas sistēmai, veidojas šādi ekonomiskie ieguvumi:
- administratīvā sloga samazinājums VSAA klientiem;
- nākotnē sniegto pakalpojumu skaita pieaugums vai nesaņemtā pakalpojuma saņemšanas nodrošināšana klientiem;
- iekšzemes kopprodukta palielinājums;
- administratīvā sloga samazinājums VSAA.
Projekta rezultātā radīsies būtiski sociālekonomiskie ieguvumi VSAA klientiem un administratīvo resursu samazinājums jeb tiešie ietaupījumi VSAA.
Projekta nemonetārie ieguvumi pēc projekta ieviešanas:
- neskatoties uz VSAA pakalpojumu izpildes organizēšanu pēc pakalpojumu apstrādes specializācijas principa un VSAA pakalpojumu dalījumu pakalpojumu kopās, VSAA nodarbināto teritoriālais izvietojums netiek mainīts, saglabājot esošās darba vietas un veicot personāla pārprofilēšanu;
- minimizējot vai atsakoties no papīra formā noformēto dokumentu plūsmas un elektronizējot pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamo dokumentu apriti, novēršami personas datu drošības riski;
- uzlabojot informācijas pieejamību un izpratni iedzīvotājiem par VSAA pakalpojumiem un viņu tiesībām saņemt šos pakalpojumus, uzlabosies arī sociālās apdrošināšanas sistēmas dalībnieku uzticēšanās sistēmai un motivācija tajā piedalīties, t.sk., veidojot pensiju uzkrājumu;
- paplašinot e-iesniegumu klāstu un VPVKAC pieprasāmo VSAA pakalpojumu grozu, tiks uzlabots klientu apmierinātības līmenis.
Juridiskās personas
- Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA)
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekts paredz projektā dažādus grozījumus (būtiskākie ir finansējuma palielinājums, jaunas darbības, īstenošana termiņa pagarinājums), līdz ar to VSAA kā finansējuma saņēmējam jāsagatavo un jāiesniedz CFLA kā sadarbības iestādei attiecīgus grozījumus projekta iesniegumā, lai varētu tikt sagatavoti Vienošanās grozījumi.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
824 684
0
3 270
692 118
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
824 684
0
3 270
692 118
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
970 216
0
3 847
814 257
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
970 216
0
3 847
814 257
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
-145 532
0
-577
-122 139
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
-145 532
0
-577
-122 139
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-122 139
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
-122 139
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Rīkojuma projekts paredz palielināt valsts pamatbudžeta programmas 62.00.00 “Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu un pasākumu īstenošana” LM apakšprogrammas 62.07.00 “Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) īstenotie projekti labklājības nozarē (2014-2020)” ietvaros īstenotā projekta (Nr. 2.2.1.1/19/I/007) pieejamo kopējo finansējumu par 800 000 euro, līdz ar to pēc rīkojuma projekta spēkā stāšanās dienas projektam pieejamais kopējais finansējums būs 3 300 000 euro, t.sk. ERAF finansējums – 2 805 000 euro un valsts budžeta finansējums – 495 000 euro.
2020. gadā kopējais faktiskais investētais finansējums (atbilstoši Valsts kases izdrukai) 340 106 euro, t.sk. ERAF finansējums 289 090 euro un valsts budžeta finansējums 51 016 euro.
2021. gadā kopējais faktiskais investētais finansējums (atbilstoši Valsts kases izdrukai) 1 171 574 euro apmērā, t.sk. ERAF finansējums 995 838 euro un valsts budžeta finansējums 175 736 euro.
2022. gadā saskaņā ar likumu „Par valsts budžetu 2022. gadam” un saskaņā ar likumu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam” projektam apstiprināts finansējums 1 045 819 euro apmērā, t.sk. ERAF finansējums 888 946 euro un valsts budžeta finansējums 156 873 euro. Savukārt, atbilstoši MK noteikumiem Nr. 421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” izvērtējot nozarē piešķirtā finansējuma Eiropas Savienības fondu īstenošanai līdzekļu izlietojumu, 2022. gada maijā veikta valsts budžeta līdzekļu iekšējā pārdale programmā 62.00.00 “Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu un pasākumu īstenošana” apakšprogrammā 62.07.00 „Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) īstenotie projekti labklājības nozarē (2014-2020)” starp projektiem, samazinot projektam plānoto finansējumu par 75 603 euro, t.sk. ERAF finansējums 64 262 euro un valsts budžeta finansējums 11 341 euro. Līdz ar to projektam pieejamais finansējums 2022. gadā veido 970 216 euro apmērā, t.sk. ERAF finansējums 824 684 euro un valsts budžeta finansējums 145 532 euro.
Ņemot vērā šobrīd projektam apstiprināto kopējo finansējumu, kas noteikts 2 500 000 euro apmērā, t.sk. ERAF finansējums 2 125 000 euro un valsts budžeta finansējums 375 000 euro, budžetā nav iestrādāts finansējums 14 257 euro apmērā, t.sk. ERAF finansējums 12 118 euro un valsts budžeta finansējums 2 139 euro.
Atbilstoši projektā plānoto aktivitāšu prognozētajam grafikam, 2022. gada budžetā neiestrādātais finansējums būs nepieciešams 2023. gadā, līdz ar to, pēc rīkojuma projekta spēkā stāšanās, palielinot projektam pieejamo kopējo finansējumu par 800 000 euro, t.sk. ERAF finansējums 680 000 euro un valsts budžeta finansējums 120 000 euro, projektam pieejamais kopējais finansējums 2023. gadam plānots indikatīvi 818 104 euro apmērā, t.sk. ERAF finansējums 695 388 euro un valsts budžeta finansējums 122 716 euro.
Projekta īstenošanai 2023. gadam papildu nepieciešamo finansējumu LM normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā lūgs pārdalīt no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
Kopējie projekta sociālekonomiskie un citi projekta ieguvumi sastāda 19,6 milj. euro visā projekta dzīves cikla laikā, t.sk.,
- projekta sociālekonomiskie ieguvumi sastāda 16,44 milj. euro visā projekta dzīves cikla laikā jeb vidēji 1,26 milj. euro gadā;
- tiešie ietaupījumi sastāda 3,2 milj. euro visā projekta dzīves cikla laikā jeb vidēji 0,03 milj. euro gadā.
Projekta rezultātā sasniegtie tiešie ietaupījumi tiks novirzīti projekta rezultātā radīto risinājumu uzturēšanai, un papildus uzturēšanas izmaksas nav nepieciešamas. Ņemot vērā, ka visi risinājumi vēlāk pamatā maināmi, mainoties normatīvajam regulējumam, izmaiņu realizācijai nepieciešamais finansējums tiks pieprasīts, vērtējot konkrēto normatīvo aktu ietekmi uz informācijas sistēmām.
2020. gadā kopējais faktiskais investētais finansējums (atbilstoši Valsts kases izdrukai) 340 106 euro, t.sk. ERAF finansējums 289 090 euro un valsts budžeta finansējums 51 016 euro.
2021. gadā kopējais faktiskais investētais finansējums (atbilstoši Valsts kases izdrukai) 1 171 574 euro apmērā, t.sk. ERAF finansējums 995 838 euro un valsts budžeta finansējums 175 736 euro.
2022. gadā saskaņā ar likumu „Par valsts budžetu 2022. gadam” un saskaņā ar likumu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam” projektam apstiprināts finansējums 1 045 819 euro apmērā, t.sk. ERAF finansējums 888 946 euro un valsts budžeta finansējums 156 873 euro. Savukārt, atbilstoši MK noteikumiem Nr. 421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” izvērtējot nozarē piešķirtā finansējuma Eiropas Savienības fondu īstenošanai līdzekļu izlietojumu, 2022. gada maijā veikta valsts budžeta līdzekļu iekšējā pārdale programmā 62.00.00 “Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu un pasākumu īstenošana” apakšprogrammā 62.07.00 „Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) īstenotie projekti labklājības nozarē (2014-2020)” starp projektiem, samazinot projektam plānoto finansējumu par 75 603 euro, t.sk. ERAF finansējums 64 262 euro un valsts budžeta finansējums 11 341 euro. Līdz ar to projektam pieejamais finansējums 2022. gadā veido 970 216 euro apmērā, t.sk. ERAF finansējums 824 684 euro un valsts budžeta finansējums 145 532 euro.
Ņemot vērā šobrīd projektam apstiprināto kopējo finansējumu, kas noteikts 2 500 000 euro apmērā, t.sk. ERAF finansējums 2 125 000 euro un valsts budžeta finansējums 375 000 euro, budžetā nav iestrādāts finansējums 14 257 euro apmērā, t.sk. ERAF finansējums 12 118 euro un valsts budžeta finansējums 2 139 euro.
Atbilstoši projektā plānoto aktivitāšu prognozētajam grafikam, 2022. gada budžetā neiestrādātais finansējums būs nepieciešams 2023. gadā, līdz ar to, pēc rīkojuma projekta spēkā stāšanās, palielinot projektam pieejamo kopējo finansējumu par 800 000 euro, t.sk. ERAF finansējums 680 000 euro un valsts budžeta finansējums 120 000 euro, projektam pieejamais kopējais finansējums 2023. gadam plānots indikatīvi 818 104 euro apmērā, t.sk. ERAF finansējums 695 388 euro un valsts budžeta finansējums 122 716 euro.
Projekta īstenošanai 2023. gadam papildu nepieciešamo finansējumu LM normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā lūgs pārdalīt no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
Kopējie projekta sociālekonomiskie un citi projekta ieguvumi sastāda 19,6 milj. euro visā projekta dzīves cikla laikā, t.sk.,
- projekta sociālekonomiskie ieguvumi sastāda 16,44 milj. euro visā projekta dzīves cikla laikā jeb vidēji 1,26 milj. euro gadā;
- tiešie ietaupījumi sastāda 3,2 milj. euro visā projekta dzīves cikla laikā jeb vidēji 0,03 milj. euro gadā.
Projekta rezultātā sasniegtie tiešie ietaupījumi tiks novirzīti projekta rezultātā radīto risinājumu uzturēšanai, un papildus uzturēšanas izmaksas nav nepieciešamas. Ņemot vērā, ka visi risinājumi vēlāk pamatā maināmi, mainoties normatīvajam regulējumam, izmaiņu realizācijai nepieciešamais finansējums tiks pieprasīts, vērtējot konkrēto normatīvo aktu ietekmi uz informācijas sistēmām.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Nav.
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Tā kā rīkojuma projekts attiecas uz valsts pārvaldes iestāžu (labklājības nozares) iekšējo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju centralizāciju un attīstīšanu, tad sabiedrības iesaiste nav nepieciešama.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Labklājības ministrija
- Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
- Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
- Valsts ieņēmumu dienests
- Latvijas Nacionālais arhīvs
- Latvijas Pašvaldību savienība
- Latvijas Lielo pilsētu asociācija
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
Pēc projekta realizācijas VSAA kļūs par klientiem vēl atvērtāku un pieejamāku valsts pakalpojumu sniedzēju, kas rūpējas, lai klientiem ērtā veidā būtu pieejami kvalitatīvi pakalpojumi, lai klienti būtu informēti par savām tiesībām un iespējām pieprasīt un saņemt tos.
Attīstot pakalpojumu elektronizāciju, iedzīvotājiem vecuma grupā no 15 gadu vecuma līdz mūža beigām, kuri ir potenciālie VSAA pakalpojumu izmantotāji, tiks mazināts administratīvais slogs VSAA pakalpojumu pieprasīšanai un informācijas iegūšanai par savām tiesībām, kā rezultātā uzlabosies iedzīvotāju apmierinātība ar pakalpojumu pieejamību. Palielinoties e- pakalpojumu izmantošanas gadījumu skaitam, mazināsies VSAA darbinieku noslodze pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo datu un papīra formā noformēto dokumentu apstrādei.
Pielāgojot esošo pamatdarbības atbalsta informācijas sistēmu SAIS darbam pēc specializācijas principa un procesos vairāk izmantojot automatizētas kontroles, VSAA darbinieku, kas ir šīs sistēmas lietotāji, produktivitāte pieaugs, kas dos iespēju efektīvāk izmantot VSAA personāla resursus un samazināt ar pakalpojumu izpildi saistīto laiku un izmaksas. Darbinieku ieguvums būs iespēja uzlabot sava darba kvalitāti un neveikt vērtību nepievienojošas darbības.
Modernizējot informācijas apmaiņas ar VID risinājumus, būs iespējams nodrošināt datu bāzes kvalitātes uzlabošanu, tādējādi mazinot vērtību nepievienojošas darbības nekvalitatīvu datu kļūdu radīto seku novēršanai. Ieguvēji būs gan iedzīvotāji - VSAA pakalpojumu lietotāji, gan VSAA un VID darbinieki, kuriem samazināsies risināmo incidentu gadījumu skaits.
Attīstot pakalpojumu elektronizāciju, iedzīvotājiem vecuma grupā no 15 gadu vecuma līdz mūža beigām, kuri ir potenciālie VSAA pakalpojumu izmantotāji, tiks mazināts administratīvais slogs VSAA pakalpojumu pieprasīšanai un informācijas iegūšanai par savām tiesībām, kā rezultātā uzlabosies iedzīvotāju apmierinātība ar pakalpojumu pieejamību. Palielinoties e- pakalpojumu izmantošanas gadījumu skaitam, mazināsies VSAA darbinieku noslodze pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo datu un papīra formā noformēto dokumentu apstrādei.
Pielāgojot esošo pamatdarbības atbalsta informācijas sistēmu SAIS darbam pēc specializācijas principa un procesos vairāk izmantojot automatizētas kontroles, VSAA darbinieku, kas ir šīs sistēmas lietotāji, produktivitāte pieaugs, kas dos iespēju efektīvāk izmantot VSAA personāla resursus un samazināt ar pakalpojumu izpildi saistīto laiku un izmaksas. Darbinieku ieguvums būs iespēja uzlabot sava darba kvalitāti un neveikt vērtību nepievienojošas darbības.
Modernizējot informācijas apmaiņas ar VID risinājumus, būs iespējams nodrošināt datu bāzes kvalitātes uzlabošanu, tādējādi mazinot vērtību nepievienojošas darbības nekvalitatīvu datu kļūdu radīto seku novēršanai. Ieguvēji būs gan iedzīvotāji - VSAA pakalpojumu lietotāji, gan VSAA un VID darbinieki, kuriem samazināsies risināmo incidentu gadījumu skaits.
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta rezultātā tiks uzlabots pakalpojumu sniegšanas process.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts ir vērsts uz publisko pakalpojumu pieejamības uzlabošanu, tai skaitā pilnveidojot e-pakalpojumus, paplašinot VPVKAC pieprasāmo VSAA pakalpojumu grozu un uzlabojot iedzīvotāju informētību un izpratni par savām tiesībām saņemt VSAA pakalpojumus. Projekta rezultātā tiks uzlabota arī VSAA pakalpojumu izpildes efektivitāte un kvalitāte, tiks mazināts administratīvais slogs klientiem un VSAA.
Projekta ietvaros paredzēts pilnveidot šādus VSAA pamatdarbības procesus:
„Dokumentu pārvaldība”;
„Arhīvu pārvaldība”;
„SAIS datu arhivēšana”;
„Pakalpojumu pieprasījumu sadale ”;
„Pakalpojumu piešķiršana”;
„Pakalpojumu apstrādes monitorings”;
„Klientu informēšana”;
„Apdrošinātās personas konta uzturēšana”;
„Pakalpojumu pieprasīšana”.
Projekta ietvaros paredzēts pilnveidot šādus VSAA pamatdarbības procesus:
„Dokumentu pārvaldība”;
„Arhīvu pārvaldība”;
„SAIS datu arhivēšana”;
„Pakalpojumu pieprasījumu sadale ”;
„Pakalpojumu piešķiršana”;
„Pakalpojumu apstrādes monitorings”;
„Klientu informēšana”;
„Apdrošinātās personas konta uzturēšana”;
„Pakalpojumu pieprasīšana”.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi