Anotācija (ex-ante)

Nepieciešams atbilstoši Vispārīgās datu aizsardzības regulas (turpmāk – Datu regula)[1] 6.panta 1.punktā minētajiem pamatojumiem noteikt tiesisku pamatojumu, lai Veselības inspekcija nodrošinātu oficiālu un informatīvu paziņojumu nosūtīšanu reģistrētajām ārstniecības personām un ārstniecības atbalsta personām. Kā arī cilvēkresursu attīstības plānošanai ir nepieciešams aptaujāt ārstniecības personas, kas ir atbilstoši reģistra mērķim - nodrošināt veselības aprūpes politikas veidošanai un īstenošanai nepieciešamās informācijas iegūšanu, uzkrāšanu un izmantošanu (Noteikumu Nr.317 2.1. apakšpunkts). Šāds pamatojums izriet no Datu regulas 6.panta 1.punkta e) apakšpunkta (apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras).
Covid-19 infekcijas izraisītā situācija pierādīja, ka ir situācijas, kurās ir nepieciešams nosūtīt ārstniecības personām, ārstniecības atbalsta personām oficiālus paziņojumus vai informatīvus paziņojumus, tostarp arī aptaujas, kas nepieciešamas veselības aprūpes politikas veidošanai un īstenošanai. Šādas situācijas piemērs ir Veselības ministrijas 20.04.2020. oficiālais paziņojums ārstniecības personām un ārstniecības atbalsta personām, ka, lai novērstu ārkārtējās situācijas saistībā ar Covid-19 izplatību seku ietekmi uz ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu darbību, visu ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu spēkā esošās reģistrācijas vai spēkā esošā sertifikāta termiņš tiek pagarināts par sešiem mēnešiem. Kā arī Veselības ministrijas un Veselības inspekcijas 08.10.2021. oficiālais paziņojums ārstniecības personām, aicinot atsaukties mediķus, kuri var palīdzēt ar savām zināšanām un prasmēm Covid-19 pacientu aprūpē, lai nepieciešamības gadījumā ārstniecības iestādes varētu piesaistīt papildu personālu[2].


[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) Pieejams:https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A02016R0679-20160504&qid=1680073000534#tocId8
[2] https://www.vi.gov.lv/lv/jaunums/aicina-atsaukties-arstniecibas-personas-par-vinu-gatavibu-iesaistities-covid-19-pacientu-arstnieciba-un-aprupe
 

Ņemot vērā minēto, lai Veselības inspekcijas rīcībā būtu tiešs tiesisks pamatojums, lai nodrošinātu oficiālu un informatīvu paziņojumu nosūtīšanu reģistrētajām ārstniecības personām un ārstniecības atbalsta personām, Noteikumu projekta 1.1. un 1.14. apakšpunkts paredz papildināt reģistra mērķi un attiecīgi noteikt, ka Veselības inspekcija ir tiesīga nosūtīt reģistrētām ārstniecības personām un ārstniecības personām oficiālus un informatīvus paziņojumus, tostarp arī par būtiskajām izmaiņām normatīvajā regulējumā, kā arī aptaujas, kas nepieciešamas veselības aprūpes politikas veidošanai un īstenošanai. Tādējādi tiek nodrošināts tiesiskais pamatojums, lai reģistrētām ārstniecības personām un ārstniecības atbalsta personām varētu nosūtīt oficiālus paziņojumus. Piemēram informatīvs paziņojums reģistrētiem zobārsta asistentiem, ka no 01.01.2022. tiek samazināts zobārsta asistenta profesijai pārreģistrācijai Ārstniecības personu reģistrā noteikto stundu skaits no 150 stundām uz 100 stundām.
Inspekcija ir tiesīga nosūtīt reģistrētām ārstniecības personām un ārstniecības atbalsta personām oficiālus un informatīvus paziņojumus, tai skaitā aptaujas, kas nepieciešamas veselības aprūpes politikas veidošanai un īstenošanai uz elektroniskā pasta adresi, kas norādīta Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta persona reģistra uzskaites kartē, iesniegumā pārreģistrācijai vai reģistrācijas atjaunošanai vai ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izmaiņu lapā. 
Veselības inspekcija izsūtītajās aptaujās nodrošina aptaujas anonimitāti.

Veselības inspekcijas rīcībā esošie dati, kas nepieciešami oficiālu un informatīvu paziņojumu nosūtīšanai reģistrētajām ārstniecības personām un ārstniecības atbalsta personām, tiek apstrādāti saskaņā ar Datu regulas 5.panta 1.punkta un 6.panta 1.daļas e) apakšpunktu.

Informatīvajā ziņojumā “Par māsu nodarbinātību un profesijas attīstību” atbilstoši Stratēģiskajam virzienam atbilstoši PVO stratēģiskajiem mērķiem 2021. -2025.gadam[1] viens no izvirzītajiem priekšlikumiem māsu nodarbinātības veicināšanai, ko ieviest Cilvēkresursu stratēģijas 2024.-2029.gadam ietvaros ir 2.6.1. Veselības inspekcija sūta atgādinājumu māsām (vispārējās aprūpes māsas), ja tuvojas reģistrācijas termiņa beigas.
Digitālās veselības stratēģijas līdz 2029. gadam 3. rīcības virziena: veselības nozares modernizācija 3.1. uzdevums paredz izveidot Vienoto veselības nozares speciālistu reģistru, modernizējot Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra darbību, un uz tā bāzes apvienot visus galvenos veselības nozares darbaspēka datus. Attiecīgi Vienotajā reģistrā nepieciešams iekļaut arī rezidentu, farmaceitu, farmaceitu asistentu, medicīnas asistentu u.c. informāciju. Uzdevums īstenojams saskaņā ar Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāta atbalstītā projekta Nr. REFORM/SC2021/09 “Par veselības darbaspēka stratēģiju Latvijā” darba uzdevumu Nr. 3: Tehniskās specifikācijas projekta izstrāde ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra informācijas sistēmas modernizācijai.
Pēc minēto uzdevumu izpildes, Noteikumu Nr.317 minētie ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu dati un to apstrādes darbības, mērķi tiks pārskatīti.
Kā arī, iepriekš minēto uzdevumu izpildes procesā ir izvērtējams Ekonomikas ministrijas sniegto priekšlikumu - reģistrā lietot Latvijā jau spēkā esošos klasifikatorus, jo īpaši Profesiju klasifikatoru, ko nosaka 2017. gada 23. maija noteikumi Nr. 264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām" un izglītības iestāžu klasifikatoru, ko nosaka 2022. gada 2. novembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 681 "Izglītības iestāžu reģistrācijas kārtība", tā kā nacionāla līmeņa klasifikatoru lietošana dod iespējas datu atkārtotai izmantošanai, savietošanai ar citiem datu avotiem plašākai analīzei.


[1] WHO Global Strategic Directions for Nursing and Midwifery (2021–2025)
 

Noteikumu Nr.317 11.¹ punktā ir ietverta atsauce uz Noteikumu Nr.317 4.12.1. un 4.13.2. apakšpunktu. Noteikumu Nr.317 4.12.1. apakšpunkts ir attiecināms uz ārstniecības personām, Noteikumu Nr.317 4.13.2. apakšpunkts ir attiecināms uz ārstniecības atbalsta personām. Turklāt Noteikumu Nr.317 11.¹ punktā iztrūkst vārdi “un ārstniecības atbalsta personas” un atsauce uz Noteikumu Nr.317 11.² punktu, kurā ir noteiktas prasības ārstniecības atbalsta personām, kuras vēlas veikt pirmreizēju reģistrāciju reģistrā.
 

Noteikumu projekta 1.3. apakšpunkts paredz precizēt Noteikumu Nr.317 11.¹ punktu tajā ietverot vārdus “un ārstniecības atbalsta personas” un atsauci uz Noteikumu Nr.317 11.² punktu.
 

Lai veiktu pārreģistrāciju reģistrā māsa (vispārējās aprūpes māsa) pastāvīgi uztur savu profesionālo kvalifikāciju, pilnveidojot savu profesionālo kompetenci vismaz 100 akadēmisko stundu apjomā reģistrācijas termiņa laikā, tai skaitā profesionālo zināšanu pilnveidi neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā (Noteikumu Nr.317 20.punkts). Konceptuālā ziņojuma 95.punkts precizē šo profesionālo zināšanu vai prasmju apguves vai pilnveides pasākumu sadalījumu trīs daļās: obligātā, mainīgā un izvēles daļa. Kā arī tiek rekomendēts akadēmisko stundu skaits katrā no daļām (Konceptuālā ziņojuma 96.punkts). Latvijas Māsu asociācija nosaka māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijai un tās specializācijām atbilstošās obligātās un mainīgās daļas tēmas. Jau šobrīd māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijas kompetences atjaunošanai un uzturēšanai Latvijas Māsu asociācija iesaka izmantot māsas (vispārējās aprūpes māsas) kompetenču Tālākizglītības karti 2022. – 2027., kas pieejama Latvijas Māsu asociācijas tīmekļvietnē.
https://www.masuasociacija.lv/profesijas-reglamenti-2/

Noteikumu Nr.317 60.⁸, 60.⁹ punkti nosaka, ka māsas (medicīnas māsas), kuras līdz 31.12.2021. reģistrētas reģistrā, pēc profesijas nosaukuma maiņas ir tiesīgas turpināt patstāvīgu profesionālo darbību māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijā līdz reģistrācijas termiņa beigām un māsas (medicīnas māsas), kurām atbilstoši ārstniecības personu specialitāšu klasifikatoram 31.12.2021. ir derīgs ārstniecības personas sertifikāts, ir tiesīgas turpināt patstāvīgu profesionālo darbību māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijā. Pēc sertifikāta derīguma termiņa beigām pārreģistrāciju veic māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijā. Līdz ar to Latvijas Māsu asociācijas izstrādātā māsas (vispārējās aprūpes māsas) kompetenču Tālākizglītības karte 2022.-2027.gadam ir vērsta, lai māsas (vispārējās aprūpes māsas) reģistrācijas termiņa ietvaros tieši pilnveidotu savas profesionālās zināšanas un prasmes noteiktās kompetenču tēmās. Ir noteiktas obligātās daļas tēmas un mainīgās daļas tēmas. Obligātajā daļā ir ietveras šādas tēmas: neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana (8 akadēmiskās stundas), infekciju kontrole (4 akadēmiskās stundas) un pacientu drošība (8 akadēmiskās stundas).
Mainīgajā daļā ir ietvertas tēmas, kas ir centrētas uz specifiskām māsas (vispārējās aprūpes māsas)  kompetences jomām[1], piemēram, pediatriskā aprūpe (16 akadēmiskās stundas), māsas darbība primārajā veselības aprūpē (24 akadēmiskās stundas), māsas profesijas profesionālā identitāte un darba vide (8 akadēmiskās stundas), māsas darbība ķirurģisku pacientu aprūpē (16 akadēmiskās stundas).
Turklāt izvēles daļā tēmas netiek noteiktas. Šajā gadījumā māsa (vispārējā aprūpes māsa) var izvēlēties tēmas atbilstoši savām interesēm un pilnveides nepieciešamībām, piemēram, par medicīnas sistēmu pārvaldību, datu drošību, mūsdienu IT risinājumu pielietošanu, digitālo prasmju veicināšanu.
Atsaucoties uz iepriekš minēto informāciju izmaiņas māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijā ir spēkā no 2022.gada un ņemot vērā, ka pārreģistrācijas periods ir 5 gadi, tad ir nepieciešams savlaicīgi veikt izmaiņas Noteikumos Nr.317, lai māsas (vispārējās aprūpes māsas) būtu informētas par pārreģistrācijas prasībām no 2027.gada 1.janvāra un savlaicīgi varētu iepazīties ar Latvijas Māsu asociācijas izstrādāto māsas (vispārējās aprūpes māsas) kompetenču Tālākizglītības karti no 2027.gada, kas tiks publicēta Latvijas Māsu asociācijas tīmekļa vietnē.
Lai no 2027.gada 1.janvāra ieviestu prasības pārreģistrācijai un reģistrācijas termiņa atjaunošanai reģistrā māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijā, ir nepieciešams   to noteikt Noteikumos Nr.317. Vienlaikus saglabājot līdzšinējo pārreģistrācijas kārtību pārējām ārstniecības personām, kā arī saglabājot Noteikumos Nr.317 noteiktos iemeslus, kad Veselības inspekcija var pieņemt lēmumu par atteikumu pārreģistrēt.


[1] Atbilstoši māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijas standartā noteiktajām profesionālajām kompetencēm. Profesijas standarts pieejams: https://registri.visc.gov.lv/profizglitiba/dokumenti/standarti/2017/PS-144.pdf
 

Saskaņā ar Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2020. gada 22. oktobra sanāksmē  nolemto attiecībā par turpmāko izpratni Ministru kabinetam likumā ietvertā pilnvarojumu (saturu) un formulējumu (prot. Nr.2 1.§), gadījumā, ja pilnvarojošā norma satur formulējumu – “noteikt kārtību” – tas neizslēdz Ministru kabinetam tiesības pieņemt materiāla rakstura normas, ja tās atbilst likuma mērķim un citiem Satversmes un demokrātiskas valsts pamatprincipiem un neveido jaunas, pilnvarojumā neparedzētas tiesiskās attiecības. Ņemot vērā iepriekš minēto Noteikumu projekta 1.4. apakšpunkts paredz precizēt prasības pārreģistrācijai  māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijā.
1) Lai veiktu pārreģistrāciju, māsa (vispārējās aprūpes māsa) iesniedz Veselības inspekcijā iesniegumu (Noteikumu Nr.317 4. pielikums) par profesionālo zināšanu vai prasmju apguvi vai pilnveidi māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijā reģistrācijas termiņa laikā vismaz 100 akadēmisko stundu apjomā, tai skaitā profesionālo zināšanu pilnveidi neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā (8 akadēmisko stundu apjomā), infekciju kontrolē (4 akadēmisko stundu apjomā) un pacientu drošībā (8 akadēmisko stundu apjomā) un vismaz 50 akadēmiskās stundas no māsas (vispārējās aprūpes māsas) kompetences tēmām. Ņemot vērā, ka viens no Latvijas Māsu asociācijas mērķiem un uzdevumiem ir  uzturēt māsu profesionālās izglītības un prakses pilnveidi, attīstīt māsu praksi atbilstoši klientu/pacientu aprūpes vajadzībām un piedalīties māsu tālākizglītības stratēģijas izstrādē un īstenošanā, kā arī ņemot vērā uzsākto praksi attiecībā par profesionālās pilnveides tēmu definēšanu, šāda pieeja būtu atbalstāma un turpināma. Līdz ar to 50 akadēmisko stundu virstēmas māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijas kompetencē noteiks Latvijas Māsu asociācija, informāciju (Tālākizglītības karti 2027. – 2032) publicējot Latvijas Māsu asociācijas tīmekļa vietnē. Attiecīgi māsas (vispārējās aprūpes māsas) varēs iepazīties ar profesionālās pilnveides tēmām un pilnveidot profesionālās zināšanas un prasmes māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijas kompetences jautājumos atbilstoši. Kā arī profesionālo zināšanu vai prasmju apguves vai pilnveides pasākumu organizatori būs informēti par māsas (vispārējas aprūpes māsas) profesijā aktuālajām tēmām un mērķtiecīgi varēs izstrādāt atbilstošas apmācību programmas un tās saskaņot ar Latvijas Māsu asociāciju (kā tas tika veikts māsas specialitāšu sertifikācijas ietvarā).
Vienlaikus tiek saglabāta iespēja pārreģistrāciju veikt nokārtojot profesionālās atbilstības pārbaudi māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijā.

2) Lai salāgotu reģistrācijas termiņa atjaunošanas prasības māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijā ar pārreģistrācijas prasībām māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijā tiek precizēts Noteikumu Nr.317 26.1.1. apakšpunkts (Noteikumu projekta 1.10. apakšpunkts).

3) Iepriekš minētās pārreģistrācijas un reģistrācijas termiņa atjaunošanas prasības māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijā stāsies spēkā no 2027.gada 1.janvāra (Noteikumu projekta 2. punkts).

4) Lai nodrošinātu tiesiskās paļāvības principu, māsas (vispārējās aprūpes māsām), kurām pārreģistrācijas termiņš reģistrā ir pēc 01.01.2027. un kurām reģistrācijas derīguma termiņa laikā ir periods līdz 01.01.2027., pārreģistrācijai māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijā var uzrādīt dokumentus par profesionālo zināšanu vai prasmju apguves vai pilnveides pasākumu apmeklējumu, kas ir apmeklēti reģistrācijas termiņa laikā arī līdz 31.12.2026. (Noteikumu projekta 2. punkts). Būtiski ir informēt māsas (vispārējās aprūpes māsas), ka reģistrācijas termiņa laikā apmeklētie profesionālās pilnveides pasākumi (kas ir apmeklēti līdz 31.12.2026.) tiks ņemti vērā, tādēļ tiesību normai jāstājas spēkā 01.01.2027.

Noteikumu projekts neparedz izmaiņas Valsts pārvaldes pakalpojuma “Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu pārreģistrācija” pieejamībā, proti pakalpojums ir pieejams izmantojot klātienes un neklātienes kanālus.
 

Šobrīd atbilstoši Noteikumos Nr.317 noteiktajai kārtībai ārstniecības personas, kuras profesijā vai kādā no profesijas pamatspecialitātēm, apakšspecialitātēm vai papildspecialitātēm ir veikušas profesionālo darbību ārpus Latvijas Republikas kādā no Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīm vai Šveices Konfederācijā, ja vēlas pagarināt reģistrācijas termiņu reģistrā attiecīgajā profesijā iesniedz Veselības inspekcijā informāciju par profesionālo zināšanu vai prasmju apguvi vai pilnveidi noteiktā stundu apjomā vai informāciju par profesionālās atbilstības pārbaudes eksāmena sekmīgu nokārtošanu.
Covid-19 infekcijas izraisītā situācija pierādīja, ka veiksmīgāk iesaistīties darbā Latvijā varēja tās ārstniecības personas, kurām bija derīgs reģistrācijas termiņš Reģistrā Latvijā. Reģistrācijas termiņa atjaunošanai nepieciešamo dokumentu sagatavošana un iesniegšana dažkārt radīja aizkavēšanos, lai ārstniecības persona varētu tūlītēji uzsākt darbu Latvijā, kas it īpaši bija svarīgi Covid-19 infekcijas izraisītā situācijā. Kā arī Veselības inspekcija ir konstatējusi gadījumus, kad ārstniecības personai ārvalstīs apgūto profesionālo zināšanu vai prasmju apguves vai pilnveides pasākumu apstiprināšana Latvijā ir finanšu un laikietilpīga (attiecīgā pasākuma saskaņojums ar profesionālo organizāciju Latvijā, kas bieži vien ietver arī tulkošanas izdevumus). Līdz ar to ir nepieciešams paredzēt atsevišķu regulējumu attiecībā uz pārreģistrāciju (atsevišķs regulējums ir jau noteikts uz reģistrācijas termiņa atjaunošanu) tām ārstniecības personām, kuras profesijā vai kādā no profesijas pamatspecialitātēm, apakšspecialitātēm vai papildspecialitātēm ir veikušas profesionālo darbību ārpus Latvijas Republikas kādā no Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīm vai Šveices Konfederācijā.
 

Lai veicinātu ārstniecības personu atgriešanos praksē Latvijā, ar Noteikumu projektu (Noteikumu projekta 1.5. apakšpunkts) tiek paredzēts vienkāršot ārstniecības personu reģistrācijas termiņa uzturēšanu Latvijā ārstniecības personām, kas strādā kādā no Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm vai Šveices Konfederācijā. Šajā gadījumā tiek arī precizēts Noteikumu Nr.317 4.pielikums “Iesniegums pārreģistrācijai vai reģistrācijas atjaunošanai” (Noteikumu projekta 1.22. apakšpunkts).
Līdz šim pārreģistrāciju veica Noteikumu Nr.317 20.punktā noteiktajā kārtībā vai 29.punktā noteiktajā kārtībā veica reģistrācijas termiņa atjaunošanu. Kādā no Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm vai Šveices Konfederācijā strādājošām ārstniecības personām netiks prasīts pārreģistrācijai Reģistrā iesniegt apliecinājumu par profesionālo zināšanu vai prasmju apguvi vai pilnveidi attiecīgajā profesijā vai apliecinājumu par profesionālās atbilstības pārbaudes sekmīgu nokārtošanu attiecīgajā profesijā, bet gan darba devēja izziņa vai cits dokuments par veikto profesionālo darbību, kurā norādīta profesija, amats un laikposms, kurā profesionālā darbība veikta un izziņa par tiesībām veikt profesionālo darbību (piemēram, Certificate of Good Standing), ko izsniegusi tās valsts kompetentā institūcija, kurā ārstniecības persona veikusi profesionālo darbību. Šāda pārreģistrācijas kārtība būs piemērojama tām ārstniecības personām, kuras attiecīgajā profesijā vai kādā no profesijas pamatspecialitātēm, apakšspecialitātēm vai papildspecialitātēm ārpus Latvijas būs strādājušas ne mazāk kā trīs gadus reģistrācijas termiņa laikā. Šobrīd Noteikumi Nr.317 paredz atsevišķu regulējumu attiecībā uz reģistrācijas termiņa atjaunošanu tām ārstniecības personām, kuras profesijā vai kādā no profesijas pamatspecialitātēm, apakšspecialitātēm vai papildspecialitātēm ir veikušas profesionālo darbību ārpus Latvijas Republikas kādā no Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīm vai Šveices Konfederācijā. Šāds regulējums Noteikumos Nr.317 ieviests, lai nodrošinātu iespēju Latvijas darba tirgū atgriezties tām ārstniecības personām, kuras ilgstoši strādājušas ārzemēs (profesijā, pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē). Ar Noteikumu projektu papildu iepriekš minētajam atsevišķajam regulējumam tiek paredzēts arī atsevišķs regulējums, lai vienkāršotu pārreģistrācijas veikšana Reģistrā ārstniecības personām, kuras reģistrācijas termiņa laikā profesijā vai kādā no profesijas pamatspecialitātēm, apakšspecialitātēm vai papildspecialitātēm ir veikušas profesionālo darbību kādā no Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīm vai Šveices Konfederācijā. Esot derīgam reģistrācijas termiņam Latvijā ārstniecības personas, kas strādā kādā no Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm vai Šveices Konfederācijā jebkurā brīdī var atsākt profesionālo darbību Latvijā.
Vienlaikus Noteikumu projekta 1.9. apakšpunkts paredz papildināt Noteikumu Nr.317 23.punktu, nosakot, ka Veselības inspekcija ir tiesīga pieņemt lēmumu par atteikumu pārreģistrēt ārstniecības personu Reģistrā, ja ārstniecības persona nav izpildījusi Noteikumu projekta 1.5. apakšpunktā minētās prasības. 
Atbilstoši Tieslietu ministrijas sniegtajai informācijai Noteikumu projekta 1.11. apakšpunktā piedāvātais Noteikumu Nr. 317 30. punkts jau paredz, ka Noteikumu Nr.317 20.¹ punktā minētajam iesniegumam pievieno šo noteikumu 30. punktā minētos dokumentus, jo atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" (turpmāk - Noteikumi Nr. 108) 3.3. apakšpunktam normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē pašā normatīvā akta projektā ietverto normatīvo regulējumu.
Pārējos gadījumos pārreģistrācija būs veicama izpildot Noteikumu Nr.317 20.punktā noteiktās prasības.
Atbilstoši Tieslietu ministrijas sniegtajai informācijai tiek svītrots Noteikumu Nr. 317 22. punkta otro teikums, tā kā Administratīvā procesa likuma 70. panta otrā daļa jau nosaka, ka administratīvo aktu paziņo adresātam atbilstoši Paziņošanas likumam. Ievērojot, ka atbilstoši Noteikumu Nr. 108 3.2. apakšpunktam normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu. Kā arī tiek precizēts Noteikumu Nr. 317 22. punkta pirmais teikums atbilstoši Noteikumu Nr. 108 3.2. apakšpunktam un atbilstoši Administratīvā procesa likuma 64. panta pirmajai daļai, kas jau nosaka, ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ja likumā nav noteikts cits termiņš vai citā normatīvajā aktā — īsāks termiņš administratīvā akta izdošanai.
Ņemot vērā veiktos precizējumus Noteikumu Nr. 317 22. punktā, Veselības inspekcijai nepieciešams veikt informējošus pasākumus, piemēram, publicēt informatīvo materiālu Veselības inspekcijas mājaslapā, lai skaidrotu lēmumu pieņemšanas procesu par ārstniecības personas vai ārstniecības atbalsta personas pārreģistrāciju vai par atteikumu pārreģistrēt ārstniecības personu vai ārstniecības atbalsta personu reģistrā.

Valsts pārvaldes pakalpojums “Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu pārreģistrācija” ir pieejams izmantojot klātienes un neklātienes kanālus. Pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās Veselības inspekcija saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 4. jūlija noteikumu Nr.399 "Valsts pārvaldes pakalpojumu uzskaites, kvalitātes kontroles un sniegšanas kārtība" 10. punktu aktualizēs saistītos pakalpojumus valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.lv.
 

Noteikumu Nr.317 21.¹ punktā norādot, ka ārstniecības atbalsta personai ir jāapgūst profesionālās pilnveides programma pacientu datu aizsardzības jautājumos vismaz astoņu stundu apjomā, iztrūkst norāde, ka programmai ir jābūt licencētai.
 

Noteikumu projekta 1.6. apakšpunkts paredz precizēt Noteikumu Nr.317 21.¹ punktā minēto programmu. Ārstniecības atbalsta personas, kuras vēlas pagarināt reģistrācijas termiņu reģistrā attiecīgajā profesijā, iesniegumam pievieno apliecību par apgūtu licencētu profesionālās pilnveides izglītības programmu pacientu datu aizsardzības jautājumos vismaz astoņu stundu apjomā.
 

Noteikumu Nr.317 11., 20. un 26. punkts paredz, ka pie pirmreizējas reģistrācijas, pārreģistrācijas un reģistrācijas termiņa atjaunošanas ārstniecības persona iesniedz Veselības inspekcijā informāciju par sekmīgi nokārtotu profesionālās atbilstības pārbaudi attiecīgajā profesijā, pievienojot informāciju apliecinošu dokumentu kopiju vai uzrāda šo dokumentu oriģinālu. Minētās prasības izpildei, Veselības inspekcijai ir noslēgti sadarbības līgumi ar izglītības iestādēm, kas īsteno profesionālās izglītības programmu attiecīgajā profesijā un kvalifikācijā. Lai gan, saskaņā ar likuma “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” Pārejas noteikumu 11.punktu no 2022. gada 1. janvāra  kvalifikācija māsa (vispārējās aprūpes māsa) ir apgūstama otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmā, kas tiek īstenota tikai universitātēs, medicīnas koledžas 2022.gadā turpina īstenot profesionālās atbilstības pārbaudes eksāmenus māsas profesijā. Labai pārvaldībai būtu atbilstoši, ja visām māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijā strādājošām būtu viena un tā paša līmeņa kvalifikācija, standartizēta izpratne par profesijai nepieciešamajām zināšanām, prasmēm un kompetencēm.
Tā kā Noteikumu Nr.317 11., 20. un 26.punktā nav noteikts, kura institūcija var pieņemt profesionālās atbilstības pārbaudi attiecīgajā profesijā, ir jānosaka regulējumus, lai novērstu atšķirīgas tiesību aktu interpretācijas regulējuma iztrūkuma apstākļos.
 

Noteikumi Nr.317 tiek papildināti ar jaunu normu, kas nosaka, ka profesionālās atbilstības pārbaudi ārstniecības personas profesijā ir tiesīga veikt tā izglītības iestāde, kas īsteno izglītības programmu attiecīgās profesijas apguvē  (Noteikumu projekta 1.12. apakšpunkts paredz papildināt noteikumus ar 34.¹punktu).
 

Veselības inspekcija, pieņemot lēmumu par ārstniecības personas pārreģistrāciju vai par atteikumu pārreģistrēt ārstniecības personu reģistrā, kā arī pieņemot lēmumu par ārstniecības personas reģistrācijas termiņa atjaunošanu vai par atteikumu atjaunot ārstniecības personas reģistrācijas termiņu reģistrā, izvērtē vai ārstniecības persona ir izpildījusi pārreģistrācijas prasības, reģistrācijas termiņa atjaunošanas prasības t.sk. profesionālo zināšanu vai prasmju apguvi vai pilnveidi attiecīgajā profesijā noteikto akadēmisko stundu apjomā.
Veselības inspekcija norāda, ka nereti praksē ir gadījumi, ka ārstniecības personas pārreģistrācijai vienā profesijā iesniedz dokumentu par formālā izglītībā iegūtu citu veselības aprūpes jomas kvalifikāciju, piemēram, māsa, reģistrācijas darbības laikā ir ieguvusi ārsta palīga kvalifikāciju un lūdz ieskaitīt formālā izglītībā iegūtos kredītpunktus neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā, kas apjoma ziņā sastāda vairāk kā pusi no māsas profesijai pārreģistrācijai nepieciešamo akadēmisko stundu skaitu. Šādu pat problēmu atzīmē arī Latvijas Māsu asociācija 03.11.2022. vēstulē Nr. LMa - 34/2022 un norāda, ka pārreģistrācijai māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijā nevar attiecināt ārstniecības personas iegūto kvalifikāciju citā profesijā t.sk. arī apgūtos studiju kursus.
Nepieciešams noteikt, ka Veselības inspekcija ņem vērā  akadēmiskās stundas ārstniecības personu profesionālo kompetenču pilnveidē tikai par tādiem profesionālo zināšanu vai prasmju apguves vai pilnveides pasākumiem, kurus atbilstoši organizācijas kompetencei ir apstiprinājusi Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Māsu asociācija, Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība.
 

Noteikumu projekta 1.13. apakšpunkts (papildina noteikumus ar 34.²punktu) paredz Noteikumos Nr.317 noteikt, ka Veselības inspekcija ņem vērā akadēmiskās stundas tikai par tādiem profesionālo zināšanu vai prasmju apguves vai pilnveides pasākumiem (profesionālās pilnveides programmas, kvalifikācijas uzturēšanas programmas, vispārējo prasmju pilnveides programmas, semināru programmas, konferenču programmas u.c.) māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijas profesionālo kompetenču apguvi, pilnveidi, kurus ir apstiprinājusi Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Māsu asociācija, Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība. Apstiprinājums būs apliecinājums tam, ka pasākums tiks ņemts vērā ārstniecības personas pārreģistrācijas un reģistrācijas termiņa atjaunošanas procesā. Kā arī novērsīs Veselības inspekcijas un Latvijas Māsu asociācijas norādīto problēmu. Noteikumu projekts ārstniecības personām, profesionālo zināšanu un prasmju pilnveides pasākumu organizatoriem  un institūcijām neradīs jaunas tiesības un neuzliks jaunus pienākumus. Kā arī, lai ievērotu tiesiskās paļāvības principu un normas piemērošanas skaidrības labad tiek noteiks, ka Veselības inspekcija ņem vērā arī tādus profesionālo zināšanu vai prasmju apguves vai pilnveides pasākumus, kuri līdz 2026.gada 31.decembrim nav bijuši apstiprināti.
Saskaņā ar Tieslietu ministrijas sniegto informāciju, Noteikumu projektā nav nepieciešams noteikt Veselības inspekcijas pienākumu ņemt vērā Latvijas Ārstu biedrības vai Latvijas Māsu asociācijas vai Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienības neapstiprinātus profesionālo zināšanu vai prasmju apguves vai pilnveides pasākumus, ja tie apmeklēti līdz 2026. gada 31. decembrim. Noteikumu projekta 2. punkts paredz, ka šo noteikumu 34.² punkts stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī. Tiesību doktrīnā ir atzīts, ka "tiesību normas saistošais spēks ir attiecināms uz iepriekš uzsāktām tiesiskajām attiecībām vai faktiskajiem apstākļiem, kas normas spēkā stāšanās brīdī turpinās" (sk. Onževs, M. Tiesību normu atpakaļejošs spēks laikā un tā ierobežošana tiesiskā un demokrātiskā valstī, Latvijas Universitātes žurnāls Nr. 4, 2013. 170. lpp.).

Piemēram, vispārējās aprūpes māsai pārreģistrācijas termiņš reģistrā ir 2027.gada 1.februāris, tad, pārreģistrācijā tiks ņemti vērā arī pasākumi (profesionālās pilnveides programmas, kvalifikācijas uzturēšanas programmas, vispārējo prasmju pilnveides programmas, semināru programmas, konferenču programmas u.c.) par profesionālo zināšanu vai prasmju apguvi vai pilnveidi (piemēram, konferences, kursi), kas apgūti reģistrācijas termiņa laikā līdz 2026.gada 31.decembrim un pasākumi var nebūt apstiprināti Latvijas Māsu asociācijā vai Latvijas Ārstu biedrībā vai Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienībā, bet no 2027.gada 1.janvāra tikai tos pasākumus, kas ir apstiprināti Latvijas Māsu asociācijā vai Latvijas Ārstu biedrībā vai Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienībā.  
Piedāvātais regulējums saistīts ar to, ka nav citu mehānismu, kā attiecībā uz profesijā praktizējošām ārstniecības personām uzraudzīt profesionālo zināšanu vai prasmju apguves vai pilnveides pasākumu atbilstību profesionālajām kompetencēm.


Noteikumu Nr.317 34.² punktā minētie profesionālo zināšanu vai prasmju pilnveides pasākumi ietver, gan konferences, seminārus, kas netiek licencēti, gan profesionālās pilnveides izglītības programmas, gan profesionālās izglītības programmas, un tie nav attiecināmi uz profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmām Izglītības likuma izpratnē.
Ar noteikumu projektu netiek ieviests jauns mehānisms, kas paredzētu tādu profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmu apstiprināšanas mehānismu, kas nav paredzēts Izglītības likumā. Lai attiecīgās profesijas pārstāvim un Veselības inspekcijai būtu pārliecība, ka tieši konkrētā profesionālās pilnveides programma, profesionālās tālākizglītības programma vai profesionālo zināšanu vai prasmju pilnveides pasākums ir izmantojams pārreģistrācijai attiecīgajā profesijā (jo sniedz zināšanas, prasmes tieši profesionālajai darbībai profesijā), tad veselības aprūpes jomā ir iedibināta kārtība, ka šo iepriekš minēto izglītības programmu un pasākumu sarakstu akceptē profesionālās organizācijas. Vienlaikus jāņem vērā, ka ārstniecības personas noteikto akadēmisko stundu apjomu apgūst 5 gadu laikā un tas sastāv no dažāda apjoma dažādiem pasākumiem un izglītības programmām.

Turklāt gadījumos, kad ārstniecības personu vai ārstniecības atbalsta personu zināšanu un prasmju pilnveidei tiek izmantotas profesionālās pilnveides izglītības programmas vai profesionālās tālākizglītības izglītības programmas tās tiek izstrādātas, saskaņotas un apstiprinātas atbilstoši normatīvajam regulējumam par vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtību. 

Saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 25. panta trešo daļu "(3) Profesionālās vidējās izglītības, profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas mākslas, drošības, aviācijas, jūrniecības un veselības jomā papildus saskaņo ar Ministru kabineta noteiktajām kompetentām valsts pārvaldes iestādēm." un Ministru kabineta 2023. gada 23. maija noteikumiem Nr. 253 "Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība" 6.5 apakšpunktu, kas nosaka attiecībā uz vispārējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības, profesionālās ievirzes izglītības, profesionālās pilnveides izglītības un profesionālās tālākizglītības programmas (turpmāk – izglītības programma) - "Ja licencēšanai iesniedz profesionālās izglītības programmu, izglītības iestāde to pirms licencēšanas saskaņo: ... 6.5. izglītības programmas veselības aprūpes, sabiedrības veselības jomā un medicīnā – ar Veselības ministriju." Ņemot vērā iepriekš minēto, esošais regulējums jau nosaka licencēto programmu saskaņošanas kārtību un neparedz programmas īstenojošai izglītības iestādei saskaņošanu ar biedrībām un citām organizācijām, kas nav valsts pārvaldes iestādes, taču ir nepieciešams saskaņot ar veselības nozares profesionālajām organizācijām Profesionālās izglītības likuma 25. panta trešajā daļā neietvertos pasākumus kā konferences, seminārus, kas netiek licencēti, gan profesionālās pilnveides izglītības programmas, gan profesionālās izglītības programmas, un tie nav attiecināmi uz profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmām Izglītības likuma izpratnē.

 

Noteikumu Nr.317 35.punkts nosaka, ja Inspekcijai ir kļuvis zināms, ka ārstniecības personai vai ārstniecības atbalsta personai reģistrācijas termiņa laikā saskaņā ar tiesas nolēmumu ir noteikta tiesību ierobežošana, atņemot tiesības nodarboties ar profesionālo darbību attiecīgajā profesijā, vai saskaņā ar prokurora priekšrakstu par sodu krimināllietā ir noteikta tiesību ierobežošana, atņemot tiesības nodarboties ar profesionālo darbību attiecīgajā profesijā, Inspekcija izdara ierakstu reģistrā par attiecīgās ārstniecības personas vai ārstniecības atbalsta personas reģistrācijas reģistrā termiņa apturēšanu uz laikposmu, kurā tiesību ierobežojums nodarboties ar profesionālo darbību attiecīgajā profesijā ir spēkā, bet ne ilgāk kā līdz attiecīgās reģistrācijas termiņa beigām.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 254.panta pirmo daļu, noteiktas nodarbošanās aizliegums ir ar procesa virzītāja lēmumu noteikts ierobežojums aizdomās turētajam vai apsūdzētajam uz laiku veikt noteikta veida nodarbošanos (darbības) vai pildīt konkrēta amata (darba) pienākumus.
Inspekcija 2022.gadā no Valsts policijas saņēma paziņojumu par kriminālprocesā piemēroto papildus drošības līdzekli noteiktas nodarbošanās (pildīt ārstniecības personas darba pienākumus) aizliegumu par 1 ārstniecības personu uz 22 mēnešiem. Ņemot vērā, ka Noteikumu Nr.317 35.punktā nav noteikts, ka Inspekcijai jāveic ieraksts Reģistrā par attiecīgās ārstniecības personas reģistrācijas Reģistrā termiņa apturēšanu saskaņā ar Valsts policijas paziņojumu kriminālprocesā,  Inspekcija minēto ierakstu veica, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 254.panta pirmo daļu.
 

Ņemot vērā iepriekš minēto, Noteikumu projekta 1.15. apakšpunkts paredz papildināt Noteikumu Nr.317 35. punktu. Līdz ar to arī gadījumā, ka Veselības inspekcija ir saņēmusi kriminālprocesa virzītāja lēmumu, kurā ārstniecības personai vai ārstniecības atbalsta personai ir noteikts ierobežojums uz laiku nodarboties ar profesionālo darbību attiecīgajā profesijā vai pildīt konkrēta amata (darba) pienākumus, tad Veselības inspekcija izdara ierakstu reģistrā par attiecīgās ārstniecības personas vai ārstniecības atbalsta personas reģistrācijas reģistrā termiņa apturēšanu uz laikposmu, kurā tiesību ierobežojums nodarboties ar profesionālo darbību attiecīgajā profesijā ir spēkā, bet ne ilgāk kā līdz attiecīgās reģistrācijas termiņa beigām.
 

Lai veiktu sirds operācijas gan pieaugušajiem, gan bērniem, ir nepieciešama mākslīgā asinsrite, ko nodrošina sarežģīta jaunākās paaudzes aparatūra.  Lai nodrošinātu minimālu risku, ļoti būtiski ir izglītot atbilstošus speciālistus, kuri ne tikai kompetenti veic ķirurģisko iejaukšanos, bet arī prasmīgi nodrošina aprūpi un visas nepieciešamās manipulācijas, tajā skaitā, mākslīgo asinsriti jeb perfūziju. Torakālajā ķirurģijā ar reģionālo perfūziju uztur asinsriti, tā tiek veikta ar mākslīgās asinsrites aparātu, ko savieno ar izolētā orgāna asinsvadiem (artēriju un vēnu). Mākslīgās asinsrites, ECMO jeb extracorporeal membrane oxygenation un VAD jeb ventricular assist device - specifiskās aparatūras uzstādīšanu, sagatavošanu darbam, apkalpošanu un demontāžu veic īpaši apmācīts, kvalificēts personāls - perfuzionists. Perfuzionista profesija ir ietverta Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumos Nr. 264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām" (3.12.8. Profesiju atsevišķā grupa "2269 Citur neklasificēti veselības aprūpes jomas vecākie speciālisti"). Ir nepieciešams perfuzionista profesiju ietvert ārstniecības atbalsta personu profesiju sarakstā. Saskaņā ar Ārstniecības likuma 12.¹ pantā noteiktajam ārstniecības atbalsta persona ir tiesīga iesaistīties veselības aprūpes procesa nodrošināšanā, ja tā ir reģistrēta ārstniecības atbalsta personu reģistrā.
 

Līdz ar to ir būtiski papildināt Noteikumu Nr.317 1.pielikuma 1.2. apakšpunktā noteikto ārstniecības atbalsta personu profesiju sarakstu, lai personas, kas ieguvušas profesionālo kvalifikāciju perfuzionista profesijā, varētu reģistrēties reģistrā, līdz ar to tikt iesaistītas veselības aprūpes procesa nodrošināšanā (Noteikumu projekta 1.20. apakšpunkts). Perfuzionista profesija ir ietverta profesiju klasifikatorā[1] un šai profesijai tiek izstrādāts profesijas programma, secīgi tam tiek veidota izglītības programma. Perfuzionista pamatuzdevums ir nodrošināt mākslīgo asinsriti sirds operācijās un ekstrakorporālās membrānas oksigenācijas (ECMO) tehnoloģiju. Perfuzionista pienākums ir speciālās aparatūras uzstādīšana un sagatavošana darbam pirms operācijas, speciālās aparatūras apkalpošana un mākslīgās asinsrites procesa vadīšana sirds operācijas laikā, speciālās mākslīgās asinsrites aparatūras demontāža, ECMO speciālās aparatūras apkalpošana. 
Perfuzionista profesija sniedz atbalstu ārstniecības personām, samazinot slogu un veicot darbības, kas nav saistāmas ar reglamentētām profesionālām darbībām saskaņā ar Ārstniecības likuma 12.¹ pantā noteikto - ārstniecības atbalsta persona ir tiesīga iesaistīties veselības aprūpes procesa nodrošināšanā, ja tā ir reģistrēta ārstniecības atbalsta personu reģistrā un 56.² pantā noteikto - ārstniecības iestādes vadītājs veselības aprūpes nodrošināšanā, ja nepieciešams, iesaista ārstniecības atbalsta personu, kurai ir atbilstošas profesionālās zināšanas, ko apliecina izglītības dokuments par iegūto izglītību attiecīgajā profesijā. Perfuzionista profesionālās darbības ir salīdzināmas ar logopēdijas speciālista (skolotājs logopēds, logopēds), profesionālais veselības aprūpes kapelāna un, piemēram, medicīnas iekārtu inženiera, kas var veikt medicīnas iekārtu apkopi slimnīcās un citās ārstniecības iestādēs sadarbībā ar ārstniecības personām, veicot darbības savas kompetences ietvaros.

[1] Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumu Nr. 264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām" 197.16. apakšpunkts. https://likumi.lv/ta/id/291004
 

Saskaņā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta sniegto informāciju[1] un cilvēkresursu politiku nepieciešams papildināt Noteikumu Nr.317 1.pielikumā ietverto ārstniecības atbalsta personu sarakstu ar profesiju "Operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājs (ārstniecības atbalsta persona) " (turpmāk - OMTV), lai nodrošinātu nepārtrauktu, savlaicīgu un pacientiem drošu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pakalpojumu sniegšanu ierobežotu cilvēkresursu nodrošinājuma apstākļos, attīstot un pilnveidojot esošā neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu personāla, t.i. operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājs kompetences.
Ar OMTV iesaisti var panākt efektīvāku un racionālāku resursu izmantošanu kopumā, jo viens speciālists var veikt vairākas funkcijas, nodrošinot gan drošu OMTV vadību, gan nepieciešamo atbalstu medicīniskās palīdzības nodrošināšanā. OMTV sagatavos nepieciešamo medicīnisko aprīkojumu, palīdzēs ārstniecības personai ar pacientu pārvietošanas līdzekļiem droši pārvietot pacientu (galvenās nestuves, krēsls-nestuves, paklājveida nestuves, kausveida nestuves). Saskaņā ar Ārstniecības likuma 12.¹ pantā noteiktajam ārstniecības atbalsta persona ir tiesīga iesaistīties veselības aprūpes procesa nodrošināšanā, ja tā ir reģistrēta ārstniecības atbalsta personu reģistrā.
Atbilstoši Labklājības ministrijas sniegtajai informācijai [2], saskaņā ar  Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumu Nr. 264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām" 13. punktu profesijas nosaukums sastāv no pamatvārda vai pamatvārdiem un tam vai tiem pievienotajiem apzīmējumiem – primārās, sekundārās un terciārās pazīmes, kas raksturo kādu no profesijas pazīmēm” secināms, ka profesijas OMTV pamatvārds ir “VADĪTĀJS”, savukārt vārdi “operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa” ir profesijas primārā pazīme, kas raksturo minēto profesiju. Saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumiem Nr. 264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām" (turpmāk - Profesiju klasifikators), 4.10.6. Profesiju atsevišķā grupā “3258 Neatliekamās medicīniskās palīdzības darbinieki”, jau ir iekļauti vārdi “Neatliekamās medicīniskās palīdzības”, līdz ar to nav pamatojuma dublēt minētos vārdus profesijas nosaukumā, jo saskaņā ar Valsts kancelejas Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmatā ietvertajām vadlīnijām normatīvā akta tekstam jābūt lakoniskam – jāizvairās no liekvārdības, jāizvēlas precīzi vārdi un termini, teikumi jāveido īsi un konkrēti.
Ņemot vērā iepriekš minēto un Labklājības ministrijas ieteikumu iekļaut Profesiju klasifikatorā profesijas ar šādiem nosaukumiem: Operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa VADĪTĀJS (ārstniecības atbalsta persona) ar kodu “3258 02”; Operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa VADĪTĀJS ar kodu “8322 08”, Noteikumu projektā tiek izmantots profesijas nosaukums "Operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa VADĪTĀJS (ārstniecības atbalsta persona)".

[1] Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta 04.04.2023 vēstule Nr.1-7.1/398
[2] Labklājības ministrijas 10.10.2023 elektroniskā pasta vēstule.
 

Līdz ar to ir būtiski papildināt noteikumu Nr.317 1.pielikuma 1.2.apakšpunktā noteikto ārstniecības atbalsta personu profesiju sarakstu un 1.piekuma 6. punktā noteikto ārstniecības atbalsta personu specialitāšu klasifikatora sarakstu, lai personas, kas apguvušas neformālās izglītības programmu asistēšanai pirmsslimnīcas etapa neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā un plāno iesaistīties veselības aprūpes procesa nodrošināšanā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, varētu reģistrēties reģistrā, līdz ar to tikt iesaistītas veselības aprūpes procesa nodrošināšanā (Noteikumu projekta 1.20. apakšpunkts).
Noteikumu projekts paredz papildināt noteikumus ar 4.13.3.apakšpunktu (Noteikumu projekta 1.2. apakšpunkts), kas nosaka, ka Veselības inspekcija reģistrā iekļauj informāciju par šo noteikumu 1.pielikumā minētajām ārstniecības atbalsta personām, kuras apguvušas neformālās izglītības programmu asistēšanai pirmsslimnīcas etapa neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā un plāno iesaistīties veselības aprūpes procesa nodrošināšanā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā.
Noteikumu projekts paredz papildināt noteikumus ar 21.² punktu (Noteikumu projekta 1.7. apakšpunkts), nosakot, ka OMTV, lai veiktu pārreģistrāciju nepieciešams Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta apstiprinājums OMTV pārreģistrācijas iesniegumam. Tādējādi Veselības inspekcija gūs apliecinājumu, ka OMTV strādā Neatliekamās palīdzības dienestā attiecīgajā amatā.

OMTV pamatuzdevumi ir asistēt Neatliekamās medicīniskā palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes ārstniecības personai neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā cietušajiem (saslimušajiem) dzīvībai un veselībai bīstamā kritiskā stāvoklī ikdienā un ārkārtas situācijās, kā arī vadīt operatīvo medicīnisko transportlīdzekli. 
OMTV profesija sniedz atbalstu ārstniecības personām, samazinot slogu un veicot darbības, kas nav saistāmas ar reglamentētām profesionālām darbībām saskaņā ar Ārstniecības likuma 12.¹ pantā noteikto - ārstniecības atbalsta persona ir tiesīga iesaistīties veselības aprūpes procesa nodrošināšanā, ja tā ir reģistrēta ārstniecības atbalsta personu reģistrā un 56.² pantā noteikto - ārstniecības iestādes vadītājs veselības aprūpes nodrošināšanā, ja nepieciešams, iesaista ārstniecības atbalsta personu, kurai ir atbilstošas profesionālās zināšanas, ko apliecina izglītības dokuments par iegūto izglītību attiecīgajā profesijā. OMTV profesionālās darbības ir salīdzināmas ar logopēdijas speciālista (skolotājs logopēds, logopēds), profesionālais veselības aprūpes kapelāna un, piemēram, medicīnas iekārtu inženiera, kas var veikt medicīnas iekārtu apkopi slimnīcās un citās ārstniecības iestādēs sadarbībā ar ārstniecības personām, veicot darbības savas kompetences ietvaros.


[1] Ministru kabineta 2017.gada 23.maija noteikumu Nr.264 “Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām”
 

Ārstniecības iestādēm ir vairākās filiāles, līdz ar to, ir nepieciešama precīza informācija par ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu nodarbinātību konkrētā filiālē vai vairākās filiālēs.
 

Noteikumu projekta 1.21. apakšpunkts paredz precizēt Noteikumu Nr.317 2.pielikumu.
 

Atbilstoši Iekšlietu ministrijas sniegtai informācijai,  2021.gada 28.jūnijā ir stājies spēkā Fizisko personu reģistra likums, kas paredz, ka valsts institūcijas un amatpersonas veiks vienotu fizisko personu identifikāciju un datu apstrādi vienotā fizisko personu reģistrācijas un uzskaites sistēmā – Fizisko personu reģistrā. Līdz ar Fizisko personu reģistra likuma spēkā stāšanos spēku zaudēja Iedzīvotāju reģistra likums, tādējādi, valsts informācijas sistēma “Iedzīvotāju reģistrs” izbeidza savu darbību.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams papildināt projektu ar papildus grozījumu Ministru kabineta 2016. gada 24. maija noteikumos Nr. 317 "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība", aizstājot Noteikumu Nr. 317 43. (Noteikumu projekta 1.16. apakšpunkts), 45. (Noteikumu projekta 1.17. apakšpunkts) un 46. (Noteikumu projekta 1.18. apakšpunkts) punktā vārdus “Iedzīvotāju reģistrs” ar vārdiem “pārziņā esošās valsts informācijas sistēma “Fizisko personu reģistrs””.
 

Noteikumu Nr. 317 43., 45. un 46. punktā aizstāti vārdi “Iedzīvotāju reģistrs” ar vārdiem “pārziņā esošās valsts informācijas sistēma “Fizisko personu reģistrs”” un Noteikumu Nr. 317 43. punktā aizstāti vārdi “izceļošanas faktu” ar vārdiem “dzīvesvietas adresi ārvalstī vai ārvalstī piešķirto identifikācijas kodu” atbilstoši Fizisko personu reģistra likuma 11. panta pirmās daļas 14. punktā un 14. panta trešajā daļā noteiktajam. 
 

No 2022. gada 1. septembra Latvijas Lauksaimniecības universitāte turpina savu darbību kā Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte atbilstoši šī gada 18. maijā  universitātes Konventa pieņemtajam lēmumam, kas 2022. gada augusta beigās nostiprināts universitātes Satversmes grozījumos. Grozījumus Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmē, mainot nosaukumu uz Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti LLU Padome apstiprināja 2022. gada 30. augustā un Konvents apstiprināja 2022. gada 31. augustā.
 

Līdz ar to Noteikumu Nr. 317 1. pielikuma 2. punktā tiek aizstāti vārdi “Latvijas Lauksaimniecības universitāte” ar vārdiem “Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte”.