Anotācija (ex-ante)

Likumprojekta izstrādes gaitā secināts, ka ir nepieciešams pārskatīt vai ieviest šādus aspektus saistībā ar Darbinieku aizsardzības likuma piemērošanā konstatētajām nepilnībām un problēmām, saistībā ar Elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas (turpmāk – Sistēma) darbību, redakcionāli precizēt Darbinieku aizsardzības likumu, kā arī nodrošināt Direktīvas 24. panta ietekmē veikto grozījumu praktisku piemērošanu darbinieku interešu aizsardzības kontekstā.

1. Darbinieku aizsardzības likuma piemērošanā konstatētās nepilnības un problēmas.
1.1. Darbinieku prasījumu apmierināšanas vispārīgie noteikumi paredzēti Darbinieku aizsardzības likumā. Darbinieku aizsardzības likuma 3. panta pirmās daļas 1. punkts noteic, ka no darbinieku prasījumu garantiju fonda (turpmāk – fonds) līdzekļiem apmierina to personu prasījumus, kuras pirms darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās ir bijušas vai kurām turpinās pirms maksātnespējas gadījuma iestāšanās uzsāktās darba tiesiskās attiecības ar darba devēju, kam pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, un par kuru prasījumiem maksātnespējīgā darba devēja maksātnespējas procesa administrators (turpmāk – administrators) pieņēmis lēmumu par kreditora prasījuma atzīšanu un iekļāvis tos kreditoru prasījumu reģistrā.
Saskaņā ar Darbinieku aizsardzības likuma 4. panta pirmās daļas 4. punktu un 5. panta pirmās daļas 4. punktu no fonda līdzekļiem apmierina darbinieku prasījumus par atlaišanas pabalstu sakarā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanos Darba likumā noteiktajos gadījumos, uz kuru tiesības iegūtas ne agrāk kā 12 mēnešu periodā pirms darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās.
Praksē ir konstatēts, ka iesniegumos par darbinieku prasījumu apmierināšanu tiek izteikti lūgumi apmierināt tādus darbinieku prasījumus par atlaišanas pabalstiem, kas neizriet no Darba likuma 112. panta, bet gan, piemēram, no darbinieka un darba devēja savstarpējās vienošanās.
Jāņem vērā, ka darbinieku prasījumu segšana no fonda līdzekļiem ir īpaši izveidots mehānisms, kas nodrošina darbinieku aizsardzības minimumu darba devēja maksātnespējas gadījumā.
Ievērojot iepriekš minēto, Darbinieku aizsardzības likums papildināms ar regulējumu par to, ka no fonda apmierināmi prasījumi par Darba likuma 112. pantā norādītajiem atlaišanas pabalstiem.

1.2. Atbilstoši Darbinieku aizsardzības likuma 4. panta pirmās daļas 1. punktam un 3. punktam no fonda līdzekļiem apmierina darbinieku prasījumus saistībā ar darba samaksu un atlīdzību par cita veida apmaksātu prombūtni par pēdējiem trim darba tiesisko attiecību mēnešiem 12 mēnešu periodā pirms darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās.
Apmierinot darbinieku prasījumus no fonda, Darbinieku aizsardzības likuma 4. panta pirmās daļas 3. punktā noteiktā atlīdzība par cita veida apmaksātu prombūtni visbiežāk ietver atlīdzību saistībā ar dīkstāvi, piešķirto atvaļinājumu vai periodu, kurā darbiniekam ir bijusi darbnespējas lapa A. Šāda cita veida apmaksātas prombūtnes interpretācija izriet no darba tiesisko attiecību regulējuma kopumā (dīkstāve minēta Darba likuma 74. panta otrajā daļā, atvaļinājums regulēts Darba likuma 35. nodaļā, savukārt darba devēja pienākumu izmaksāt slimības naudu nosaka likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 36. pants).
Bez šiem visbiežāk sastopamajiem cita veida apmaksātas prombūtnes gadījumiem, no fonda naudas līdzekļi izmaksājami arī Darba likuma 74. pantā noteiktajos gadījumos.
Skaidrojams, ka lēmumā par darbinieka prasījumu apmierināšanu attiecīgajā mēnesī darba samaksas un cita veida apmaksātas prombūtnes periodi dienās atsevišķi izdalīti netiktu. Šādu izmaiņu veikšanu pieļauj arī pašreiz spēkā esošais identiskais normatīvais regulējums attiecībā uz periodu, kādā ir iespējams segt minētos darbinieku prasījumus no fonda līdzekļiem.
Minētās izmaiņas daudzos gadījumos vienkāršotu iesniegumu par darbinieku prasījumu apmierināšanu izskatīšanu, jo Maksātnespējas kontroles dienestam nebūtu jāpieprasa maksātnespējīgā darba devēja administratoram papildu informācija un dokumenti, lai izdalītu darba samaksas un atlīdzības par cita veida apmaksātu prombūtni periodus darbinieka pēdējos trijos darba tiesisko attiecību mēnešos pirms darba devēja maksātnespējas procesa pasludināšanas.
Līdz ar to Darbinieku aizsardzības likuma 4. panta pirmās daļas 1. punkts izsakāms jaunā redakcijā, papildinot to ar šā panta pirmās daļas 3. punktā noteikto, tādējādi svītrojot Darbinieku aizsardzības likuma 4. panta pirmās daļas 3. punktu. Ievērojot minētās izmaiņas, nepieciešams izslēgt arī 5. panta pirmās daļas 3. punktu.

1.3. Darbinieku aizsardzības likuma 5. panta pirmajā daļā noteikts, kādā apmērā un par kādu periodu apmierina konkrētus darbinieku prasījumus no fonda līdzekļiem. Praksē ir sastopami gadījumi, kad viens un tas pats darbinieks pie viena darba devēja 12 mēnešu periodā pirms tā maksātnespējas gadījuma iestāšanās ir bijis nodarbināts vairākkārt, ar vairākiem darba līgumiem.  Vienlaikus Darbinieku aizsardzības likumā nav skaidri regulēta Maksātnespējas kontroles dienesta rīcība šādos gadījumos.
Uzsverams, ka Darbinieku aizsardzības likumā ir iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra direktīvas 2008/94/EK par darba ņēmēju aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā (turpmāk – Direktīva 2008/94/EK). Direktīvas 2008/94/EK 2. apsvērumā noteikts, ka Kopienas Hartas par darba ņēmēju sociālajām pamattiesībām, ko pieņēma 1989. gada 9. decembrī, 7. punktā ir noteikts, ka iekšējā tirgus izveidei jāuzlabo darba ņēmēju dzīves un darba apstākļi Kopienā un ka šai uzlabošanai vajadzības gadījumā jāattiecas uz dažiem nodarbinātības reglamentēšanas aspektiem, tādiem kā kolektīvās atlaišanas kārtība, kā arī tiem, kas attiecas uz bankrotu, vienlaikus 3. apsvērumā norādot, ka ir jāparedz  darbinieku aizsardzība to darba devēja maksātnespējas gadījumā, jo īpaši – lai garantētu, ka apmierina to prasījumus attiecībā uz darba samaksu, un lai tiem nodrošinātu aizsardzības minimumu, ņemot vērā nepieciešamību līdzsvarot ekonomisko un sociālo attīstību Kopienā.
Ievērojot minēto, fonds, kura līdzekļu turētājs un rīkotājs ir Maksātnespējas kontroles dienests, ir veidots ar mērķi nodrošināt noteikta veida darba ņēmēju (darbinieku) sociālās pamattiesības, nodrošinot to aizsardzības minimumu un ņemot vērā nepieciešamību līdzsvarot ekonomisko un sociālo attīstību.
Darbinieku aizsardzības likuma 4. panta pirmajā daļā noteikts, ka no fonda līdzekļiem apmierina no darba tiesiskajām attiecībām izrietošus darbinieku prasījumus. Savukārt Darba likuma 28. panta pirmajā daļā noteikts, ka darba devējs un darbinieks savstarpējās darba tiesiskās attiecības nodibina ar darba līgumu. Vienlaikus jāvērš uzmanība, ka atbilstoši Darba likuma 45. panta pirmajai daļai par darba līguma termiņa pagarināšanu uzskatāma arī jauna darba līguma noslēgšana ar to pašu darba devēju, ja laikposmā no iepriekšējā darba līguma noslēgšanas dienas līdz jaunā darba līguma noslēgšanas dienai tiesiskās attiecības nav bijušas pārtrauktas ilgāk par 60 dienām pēc kārtas.
Minētā Darba likuma norma ņemama vērā, lai konstatētu jaunu darba tiesisko attiecību nodibināšanu. Proti, ja jauns darba līgums noslēgts 60 dienu periodā pēc iepriekšējā darba līguma termiņa izbeigšanās, šādas darba tiesiskās attiecības uzskatāmas kā iepriekšējo turpinājums, nevis jaunas.
Piemēram, darbiniekam pēdējo 12 mēnešu laikā pirms darba devēja maksātnespējas pasludināšanas pie viena un tā paša darba devēja bijis darba līgums no 1. janvāra līdz 1. martam, 1. maija līdz 1. augustam. No iepriekš minētā piemēra izriet, ka darbiniekam bijušas vienas darba tiesiskās attiecības, jo darba līgums, kas noslēgts ar darbinieku no 1. maija līdz 1. augustam, ievērojot Darba likuma 45. pantā noteikto, ir iepriekšējo darba tiesisko attiecību turpinājums.
Jāvērš uzmanība, ka, piemēram, sezonas darbu vai konkrētas produkcijas apstrādes procesā darba tiesiskās attiecības var būt noslēgtas arī uz īsāku laika periodu. Savukārt, ja darba līgums noslēgts no 1. janvāra līdz 1. martam un pēc tam pie tā paša darba devēja no 1. jūlija līdz 1. septembrim, tad tās vērtējamas kā divas darba tiesiskās attiecības. Tostarp, ievērojot Darba likuma 45. panta pirmajā daļā noteikto, secināms, ka ar katru noslēgto darba līgumu darbiniekam tiek nodibinātas jaunas darba tiesiskās attiecības un tādējādi darbinieku prasījumi no fonda līdzekļiem ir aprēķināmi un izmaksājami par katrām darba tiesiskajām attiecībām. Lai neveidotos situācija, kurā no fonda līdzekļiem tiek segti maksājumi par vairākām darba tiesiskajām attiecībām, kā arī, lai nodrošinātu vienlīdzīgu pieeju fonda līdzekļu izlietojumam, ir nepieciešams ierobežot naudas līdzekļu izmaksu no fonda tiem darbiniekiem, kuriem 12 mēnešu periodā pirms darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās pie viena darba devēja ir bijušas vairākas darba tiesiskās attiecības – darbinieks ir pieņēmis lēmumu noslēgt arvien jaunus secīgus darba līgumus ar konkrēto darba devēju, neskatoties uz to, ka par iepriekš padarīto darbu nav saņēmis atbilstošos maksājumus (atlīdzību).
Ievērojot minēto, veicami grozījumi Darbinieku aizsardzības likuma 5. pantā, papildinot to ar jaunu daļu, nosakot kritēriju, ka darbinieka prasījumi no fonda līdzekļiem var tikt apmierināti tikai par pēdējām darba tiesiskajām attiecībām. Papildu norādāms, ka, ņemot vērā līdzšinējo praksi un iepriekšējo gadu statistiku, kopējo izmaksu apmēru no fonda šīs regulējuma izmaiņas neietekmē.

1.4. Darbinieku aizsardzības likuma 5. panta 2.¹ daļa noteic, ja darbinieks ir cēlis tiesā prasību pret darba devēju par tādu maksājumu piedziņu, kuri izriet no darba tiesiskajām attiecībām, tad šā panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4. punktā minētais 12 mēnešu periods aizstājams ar 12 mēnešu periodu pirms darbinieka prasības celšanas tiesā. Vienlaikus minētā norma paredz, ka jāpastāv arī šādiem priekšnoteikumiem: 1) tiesas nolēmums, ar kuru darbinieka prasība apmierināta stājies spēkā pēc maksātnespējas gadījuma iestāšanās vai ne agrāk kā 12 mēnešu periodā pirms darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās; 2) darba tiesiskās attiecības ar darbinieku izbeigtas agrāk nekā 12 mēnešu periodā pirms darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās.
Praksē ir konstatēts, ka, pastāvot šiem nosacījumiem, joprojām pilnībā nav sasniegts mērķis aizsargāt tos darbiniekus, kuri savu tiesību aizsardzībai veikuši aktīvas darbības, vēršoties tiesā.
Atbilstoši Darba likuma 31. pantam maksimālais noilgums prasījumiem, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām ir trīs gadi. Ievērojot šo Darba likuma normu, Darbinieku aizsardzības likuma 5. panta 2.¹ daļas 1. apakšpunktā 12 mēnešu periods aizstājams ar trīs gadu periodu, tādā veidā nodrošinot labvēlīgāku tiesisko regulējumu darbiniekiem, kas savu tiesību aizstāvībai bija vērsušies tiesā pret savu darba devēju.
Tāpat, lai pasargātu tos darbiniekus, kuru prasības tiesvedības pret darba devēju ir apturētas, pretendēt uz prasījuma apmierināšanu, paredzēts minēto punktu papildināt arī ar gadījumu, kad tiesvedība lietā pēc maksātnespējas gadījuma iestāšanās apturēta vai izbeigta.
Vienlaikus, lai visiem viena maksātnespējīgā darba devēja darbiniekiem, kuri savu tiesību aizsardzībai vērsušies tiesā ar prasības pieteikumu par no darba tiesiskajām attiecībām izrietošu maksājumu piedziņu no darba devēja, būtu vienādas iespējas pretendēt uz naudas līdzekļiem no fonda atbilstoši iepriekš norādītajiem gadījumiem, Darbinieku aizsardzības likumā nepieciešams ietvert pārejas noteikumu punktu. Tas ir, pārejas noteikumu punktā  paredzams, ka iepriekš norādītais regulējums attiecināms tikai uz tiem darbinieku prasījumiem, kuru darba devēja maksātnespējas process uzsākts pēc šo grozījumu spēkā stāšanās.
Savu tiesību aizsardzību darbinieks var īstenot arī, iesniedzot darba devēja (juridiskās personas) maksātnespējas procesa pieteikumu. Praksē var veidoties situācijas, kad arī šādā gadījumā darbinieku prasījums var neiekļauties vispārējā periodā. Līdz ar to Darbinieku aizsardzības likuma 5. pants papildināms ar jaunu 2.2 daļu, paredzot, ja darbinieks ir iesniedzis darba devēja (juridiskās personas) maksātnespējas procesa pieteikumu un tiesa ir pasludinājusi darba devēja (juridiskās personas) maksātnespējas procesu un viņa prasījums neiekļaujas 5. panta pirmās daļas noteiktajā 12 mēnešu periodā, tad šā panta pirmās daļas 1., 2. un 4. punktā minētais 12 mēnešu periods aizstājams ar 12 mēnešu periodu pirms darba tiesisko attiecību izbeigšanas.
Papildus Darbinieku aizsardzības likuma 5. pants papildināms ar 2.³ daļu, nosakot tiesisko regulējumu darbinieku aizsardzībai tajos gadījumos, kad notikusi juridiskās personas maksātnespējas procesa pāreja uz tiesiskās aizsardzības procesu, bet tiesiskās aizsardzības process izbeigts, no jauna pasludinot maksātnespējas procesu.

1.5. Darbinieku aizsardzības likums nenoteic termiņu, kādā Maksātnespējas kontroles dienestam ir jāpieņem lēmums par darbinieka prasījuma apmierināšanu. Termiņa neesamība Darbinieku aizsardzības likumā skatāma kopsakarā ar Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumos Nr. 995 "Maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanas un administratora atlīdzības izmaksas kārtība" (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr. 995) noteikto attiecībā uz lēmuma par darbinieka prasījuma apmierināšanu pieņemšanu. Proti, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 995 Maksātnespējas kontroles dienests mēneša laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas lemj par darbinieku prasījumu apmierināšanu vai par atteikumu piešķirt naudas līdzekļus.
Praksē rodas sarežģījumi, jo Darbinieku aizsardzības likumā šāds nosacījums nav minēts, bet bez visiem nepieciešamajiem dokumentiem Maksātnespējas kontroles dienests nedrīkst pieņemt lēmumu. Vienlaikus jāņem vērā Administratīvā procesa likuma 64. panta pirmajā daļā noteiktais, proti, ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ja likumā nav noteikts cits termiņš.
Līdz ar to, lai nodrošinātu tiesisko noteiktību par lēmuma pieņemšanu attiecībā uz darbinieka prasījumu, kā arī, lai salāgotu Darbinieku aizsardzības likumu atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajam termiņam lēmuma pieņemšanai, Darbinieku aizsardzības likumā nepieciešams noteikt termiņu, kādā Maksātnespējas kontroles dienestam izskatāms iesniegums par darbinieka prasījumu. Līdz ar to Darbinieku aizsardzības likuma 10. pants papildināms ar trešo daļu, paredzot, ka Maksātnespējas kontroles dienests mēneša laikā pēc visu dokumentu saņemšanas lemj par naudas līdzekļu piešķiršanu darbinieku prasījumu apmierināšanai vai par atteikumu piešķirt naudas līdzekļus.

1.6. Darbinieku aizsardzības likuma mērķis ir pēc iespējas ātrāk likvidēt darbiniekam nelabvēlīgās sociālās sekas saistībā ar darbinieka darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanos. Lai sasniegtu minēto mērķi, administratoram Maksātnespējas likuma 65. panta 7. punktā ir noteikts pienākums normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un noteiktajā kārtībā vērsties Maksātnespējas kontroles dienestā ar iesniegumu par darbinieku prasījumu apmierināšanu no fonda (sk. arī Darbinieku aizsardzības likuma 10. pantu).
Minētais administratora pienākums ir aprobežots tikai ar beigu termiņu, proti, administrators darbinieku prasījumu var iesniegt, kamēr norisinās maksātnespējas process un nedrīkst izbeigt procesu, ja ir iesniegts darbinieku prasījums, bet Maksātnespējas kontroles dienests vēl nav pieņēmis lēmumu par darbinieku prasījuma apmierināšanu.
Praksē jāsaskaras ar gadījumiem, kad administrators bez attaisnojoša iemesla ilgstoši neiesniedz Maksātnespējas kontroles dienestā darbinieku prasījumus, tādējādi kavējot darbinieka tiesības saņemt pienākošos prasījumu apmierināšanu.
Ievērojot minēto, ar likumprojektu tiek papildināta Darbinieku aizsardzības likuma 10. panta pirmā daļa, norādot, ka administratoram savlaicīgi ir jāiesniedz iesniegums par darbinieku prasījumu apmierināšanu Maksātnespējas kontroles dienestā, tādējādi uzlabojot darbinieku tiesības uz prasījumu apmierināšanu. Savlaicīga darbinieka prasījuma iesniegšana ir tāda rīcība, kas notikusi bez neattaisnotas vilcināšanās, katrā konkrētā gadījumā, ievērojot konkrētā maksātnespējas procesa apjomu un sarežģītību (piemēram, administratoram apstrādājamo darbinieku prasījumu skaitu). Gadījumā, ja administrators, nepastāvot objektīviem apstākļiem (piemēram, procesā nav pieejami dokumenti, kas ļauj pārliecināties, par maksātnespējīgā darba devēja un darbinieka darba tiesiskajām attiecībām, veiktajiem maksājumiem un tml.) nepilda savu pienākumu un savlaicīgi neiesniedz Maksātnespējas kontroles dienestam darbinieku prasījumus, darbinieks var īstenot Maksātnespējas likuma 176. panta pirmajā daļā paredzētās tiesības vērsties Maksātnespējas kontroles dienestā ar sūdzību par administratora rīcību. Maksātnespējas kontroles dienests, konstatējot, ka administrators savlaicīgi nav iesniedzis Maksātnespējas kontroles dienestā darbinieku prasījumus, atzīstot, ka administrators nav ievērojis normatīvajos aktos noteikto pienākumu, ar lēmumu uzliks tiesisko pienākumu. Tiesiskā pienākuma par darbinieku prasījumu iesniegšanu Maksātnespējas kontroles dienestā neizpildes gadījumā, Maksātnespējas kontroles dienests ir tiesīgs vērsties tiesā ar pieteikumu par administratora atcelšanu no pienākumu pildīšanas konkrētā maksātnespējas procesā. Ārpus sūdzību izskatīšanas procesā, Maksātnespējas kontroles dienests administratora rīcībā var atzīt pārkāpumu un piemērot tiesisko pienākumu, tostarp par darbinieku prasījumu savlaicīgu neiesniegšanu Maksātnespējas kontroles dienestā, veicot arī citus administratora rīcības uzraudzības pasākumus, piemēram, veicot klātienes pārbaudes administratora prakses vietā, kā arī neklātienes pārbaudēs. Minētais regulējums vairos tiesisko noteiktību darbinieka darba devēja maksātnespējas gadījumā.

2. Nepieciešamie grozījumi Darbinieku aizsardzības likumā saistībā ar Sistēmas darbību.  
Ar 2016. gada 22. decembra likumu "Grozījumi Maksātnespējas likumā" normatīvā līmenī tika nostiprināta Sistēma, nosakot, ka tajā tiek ietvertas, tostarp ziņas par darbinieku prasījumiem maksātnespējas procesā.
Darbinieku aizsardzības likuma 8. panta otrās daļas 1. punkts noteic, ka Maksātnespējas kontroles dienests saskaņā ar šo likumu pieņem un izskata maksātnespējīgo darba devēju administratoru iesniegumus par darbinieku prasījumu apmierināšanu un apstiprina no fonda līdzekļiem izmaksājamās summas. Saistībā ar Sistēmas funkcionalitāti likumprojektā ir paredzēts, ka administrators varēs iesniegt iesniegumu tikai Sistēmā, bet Maksātnespējas kontroles dienests to izskatīs Sistēmā, izņemot kredītiestāžu maksātnespējas procesu, jo kredītiestāžu maksātnespējas procesu regulē atsevišķs likums – Kredītiestāžu likums, līdz ar to normatīvie akti neparedz Sistēmas izmantošanu kredītiestāžu maksātnespējas procesā. Iesniegumu iesniegšana un izskatīšana kredītiestāžu maksātnespējas procesā notiks ārpus Sistēmas.
Sistēmā administratoriem pieejama darbinieku prasījumu sadaļa, kurā tiek izveidota informācija par darbinieka prasījumiem (automātiski, ja darbinieks izmanto Sistēmas e-pakalpojumu), kuru administratoram jāapstrādā, automātiski aizpildot administratora sadaļu, vai arī rediģējot to, ja nepieciešams, pārējo nepieciešamo informāciju Sistēma ielasa automātiski no tajā esošajiem datiem, ģenerējot automātisku veidlapu, kad administrators nospiedīs attiecīgo pogu.
Administrators uzģenerēto veidlapu nepieciešamības gadījumā var rediģēt, gatavo veidlapas versiju reģistrēs Sistēmas lietvedībā, iesniedzot Maksātnespējas kontroles dienestam Sistēmā.
Atbilstoši Maksātnespējas likuma 12.¹ panta pirmajai un otrajai daļai Sistēma ir valsts informācijas sistēma, kuras pārzinis ir Maksātnespējas kontroles dienests, bet turētājs – Tiesu administrācija. Sistēma sekmē Maksātnespējas kontroles dienesta uzdevumu veikšanu, normatīvajos aktos noteikto ziņu sagatavošanu un publiskošanu Maksātnespējas kontroles dienesta tīmekļvietnē, informācijas apriti starp maksātnespējas procesā iesaistītajām personām un institūcijām, kā arī administratoru un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu pienākumu izpildi un tiesību izmantošanu.
Sistēmā tiek iekļautas arī ziņas par maksātnespējas procesa norisi. Sistēmā iekļaujamo ziņu apjomu noteic Ministru kabineta 2018. gada 4. decembra noteikumi Nr. 761 "Elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas noteikumi" (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr. 761). Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 761 2. punktam, lai sasniegtu Maksātnespējas likuma 12.¹ panta otrajā daļā noteikto mērķi, viena no Sistēmas funkcijām ir apstrādāt iesniegumus par maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanu. Savukārt atbilstoši minēto noteikumu 14. punktam Sistēmā iekļauj normatīvajos aktos par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā noteiktās ziņas par maksātnespējīgā darba devēja darbinieku. Minētās ziņas Sistēmā ievada administrators). Attiecīgi secināms, ka Sistēmā tiek ietverta un apstrādāta informācija, kas saistīta ar darbinieku prasījumu izskatīšanu.
Savukārt Ministru kabineta noteikumu Nr. 761 34. punkts noteic, ka maksātnespējīgā darba devēja darbiniekam ir tiesības iesniegt administratoram normatīvajos aktos par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā noteiktās ziņas iekļaušanai Sistēmā, izmantojot e-pakalpojumu.
Ievērojot minēto, kā arī to, ka administrators pienākumu veikšanai izmanto Sistēmu, ar likumprojektu administratoram tiek paredzēts pienākums darbinieku prasījumus iesniegt Maksātnespējas kontroles dienestā, izmantojot Sistēmu. Šobrīd administratoram ir šādas tiesības. Vienlaikus likumprojekts paredz pārejas periodu minētā pienākuma spēkā stāšanās brīdim, proti, grozījumi šā likuma 8. panta otrās daļas 1. punktā un 10. panta pirmās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, kas noteic administratora pienākumu maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumus Maksātnespējas kontroles dienestam iesniegt, izmantojot Elektronisko maksātnespējas uzskaites sistēmu, piemērojami juridisko personu maksātnespējas procesos, kas uzsākti sākot ar 2024. gada 1. janvāri. Papildus norādāms, ka minētais pārejas noteikums attiecināms arī uz fizisko personu maksātnespējas procesiem, kas uzsākti sākot ar 2024. gada 1. janvāri, tā kā likumprojekta 18. pantā ietvertais pārejas noteikumu 14. punkts paredzēs likuma attiecināšanu arī uz fiziskās personas maksātnespējas procesiem vēl pirms 2024. gada 1. janvāra. Tādējādi tiks nodrošināts samērīgs pārejas posms minētā pienākuma izpildes nodrošināšanai, tostarp veicot pasākumus, kas vērsti uz e-pakalpojuma izmantošanas veicināšanu.
Atbilstoši anotācijas 1.2. punktā noteiktajam, būs nepieciešams Sistēmā veikt tehniskus pielāgojumus, lai apvienotu anotācijas 1.2. punktā minētos divus prasījumu veidus (Sistēmā izstrādāts atbilstoši spēkā esošajam regulējumam) vienā prasījuma veidā (likumprojekta 5. punkts).

3. Redakcionāli un precizējoši grozījumi Darbinieku aizsardzības likumā.
3.1. Darbinieku aizsardzības likuma 12. panta trešajā daļā kreditora prasījuma apzīmēšanai pārrobežu maksātnespējas procesā lietots jēdziens "kreditora pretenzija", kas ir atšķirīgs no Darbinieku aizsardzības likumā un Maksātnespējas likumā lietotās terminoloģijas. Lai normatīvajos aktos nodrošinātu vienveidīgu terminoloģiju, nepieciešams veikt grozījumus, aizstājot vārdus "kreditora pretenzija" ar vārdiem "kreditora prasījums".
Tāpat Darbinieku aizsardzības likuma tekstā vārds "likvidators" tiks aizstāts ar vārdu "administrators", ievērojot pārrobežu maksātnespējas procesu jomā lietoto terminoloģiju.
Vienlaikus ar grozījumiem tiks izslēgta Darbinieku aizsardzības likuma 11. panta 3.1 daļa, ievērojot to, ka maksātnespējas jomu regulējošie tiesību akti šobrīd vairs neparedz sanāciju kā maksātnespējas stāvokļa risinājumu.

3.2. Darbinieku aizsardzības likuma 13. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka darbiniekiem izmaksājamās summas ar pasta maksājuma starpniecību vai ar pārskaitījumu uz bankas kontu izmaksā darbiniekiem. Minētā norma ietverta Darbinieku aizsardzības likuma  kas atrodas V nodaļā "Darbinieku prasījumu apmierināšanas kārtība pārrobežu maksātnespējas procesā". Savukārt Darbinieku aizsardzības likuma 11. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka darbiniekiem izmaksājamās summas ar pārskaitījumu izmaksā uz bankas kontu. Minētā norma ietverta IV nodaļā "Darbinieku prasījumu apmierināšanas kārtība". Faktiski naudas līdzekļu izmaksa Latvijas un pārrobežu maksātnespējas procesos ne ar ko neatšķiras – visos gadījumos Maksātnespējas kontroles dienests veic pārskaitījumu uz bankas vai elektroniskās naudas iestādes kontu. Līdz ar to nepieciešams salāgot Darbinieku aizsardzības likuma 11. panta pirmo daļu ar šā likuma 13. panta pirmo daļu.
Pētot terminu "ar pasta maksājuma starpniecību", Maksātnespējas kontroles dienests ir secinājis, ka ar to bija domāta fiziska naudas nodošana Latvijas Pastam vai jebkāda cita veida naudas nodošana ar Latvijas Pasta starpniecību, kas nav naudas pārskaitījums. Būtiski nošķirt naudas summu izmaksāšanu ar pasta maksājuma starpniecību (izslēdzamais termins) no naudas pārskaitīšanas uz pasta norēķinu sistēmas maksājumu kontu, ko Maksātnespējas kontroles dienests šobrīd praksē veic un arī turpmāk darīs, jo tas ir uzskatāms kā pārskaitījums uz bankas kontu. Ievērojot minēto, kā arī to, ka Maksātnespējas kontroles dienests naudas līdzekļus no fonda darbiniekiem izmaksā tikai ar pārskaitījumu uz bankas vai elektroniskās naudas iestādes kontu, no Darbinieku aizsardzības likuma 13. panta pirmās daļas svītrojama atsauce uz darbiniekam izmaksājamo summu izmaksu ar pasta maksājumu starpniecību.

3.3. Latvijas Republikas Saeima 2018. gada 31. maijā pieņēma likumu "Grozījumi Maksātnespējas likumā", kas stājās spēkā 2018. gada 1. jūlijā. Ar minēto likumu citastarp ir mainīts Maksātnespējas administrācijas nosaukums, nosakot, ka iestādes nosaukums ir Maksātnespējas kontroles dienests, jo iestādes nosaukumam nepārprotami jāatspoguļo iestādes veicamo funkciju un uzdevumu būtība un jānodrošina iestādes atpazīstamība.
Līdz ar to Darbinieku aizsardzības likuma tekstā vārdi "Maksātnespējas administrācija" (attiecīgā locījumā) aizstājami ar vārdiem "Maksātnespējas kontroles dienests" (attiecīgā locījumā). Tāpat likumprojektā ietverti tehniski grozījumi, lai nodrošinātu korektu vārda locījumu un vārda dzimti Darbinieku aizsardzības likuma tekstā.

3.4. Maksātnespējas kontroles dienests veic Darbinieku aizsardzības likumā noteiktās funkcijas, tostarp, pieņem un izskata maksātnespējīgo darba devēju administratoru iesniegumus par darbinieku prasījumu apmierināšanu pārrobežu maksātnespējas procesa gadījumos.
Ievērojot, ka Darbinieku aizsardzības likumā ir atsauce uz Padomes 2000. gada 29. maija regulu (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām, kas bija spēkā līdz 2015. gada 24. jūnijam, nepieciešams izstrādāt tehniskus grozījumus, lai nodrošinātu, ka likumprojektā ir atsauce uz šobrīd spēkā esošo Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija regulu (ES) 2015/848 par maksātnespējas procedūrām.

3.5. Atbilstoši Maksātnespējas likuma 62. panta 7.¹ daļai tiesa var pilnīgi vai daļēji atbrīvot darbinieku no maksātnespējas procesa depozīta samaksas, ja viņš maksātnespējas procesa pieteikumu iesniedz pēc tam, kad, piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka un darbinieks, ievērojot viņa mantisko stāvokli, nevar iemaksāt maksātnespējas procesa depozītu.
Līdz ar to nepieciešams precizēt, kādiem mērķiem paredzēti fonda līdzekļi. Proti, nepieciešams veikt precizējumus Darbinieku aizsardzības likuma 7. panta pirmās daļas 3. punktā, aizstājot vārdus "juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta segšanai, ja tiesa pilnīgi vai daļēji atbrīvo darbinieku no maksātnespējas procesa depozīta samaksas Maksātnespējas likumā noteiktajos gadījumos" ar vārdiem "Maksātnespējas likuma 62. panta 7.¹ daļā noteiktā depozīta segšanai".
Ar minētajiem grozījumiem tiek precizēts Darbinieku aizsardzības likuma 7. panta pirmās daļas 3. punkts, paredzot atsauci uz konkrēto Maksātnespējas likuma normu, pēc būtības nemainot jau spēkā esošo Darbinieku aizsardzības likuma normu.

4. Grozījumi, lai nodrošinātu Direktīvas 24. panta ietekmē veikto grozījumu praktisku piemērošanu darbinieku interešu aizsardzības kontekstā
Ar saistīto likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā” pārskatīts individuālajiem komersantiem, zemnieku saimniecībām un zvejnieku saimniecībām piemērojamo maksātnespējas procesu. Pašlaik Maksātnespējas likumā paredzēts, ka minētajiem subjektiem tā sauktās “otrās iespējas” iegūšanai ir nepieciešams sākotnēji piemērot juridiskās personas maksātnespējas procesu pēc kā vēl ir nepieciešams fiziskās personas maksātnespējas process. Ņemot vērā, ka pašreizējais risinājums ir ne tikai neefektīvs, bet arī neizpilda Direktīvas 24. panta prasības, kārtību ir plānots pārskatīt. Proti, turpmāk plānots, ka individuālajiem komersantiem, zemnieku saimniecībām un zvejnieku saimniecībām uzreiz būs piemērojams fiziskās personas maksātnespējas process. Šāda kārtība būs attiecināma arī uz vēl vienu līdzīgo subjektu – individuālo (ģimenes) uzņēmumu.
Jānorāda, ka saistītā likumprojekta izstrādes gaitā tika secināts, ka darbinieku aizsardzība pašlaik netiek paredzēta gadījumos, ja darba devējam ir piemērojams fiziskās personas maksātnespējas process. Ņemot vērā Direktīvas 24. panta prasības, daļai no darba devējiem, uz kuriem pašlaik primāri attiecināms juridiskās personas maksātnespējas process (t.i., individuālie komersanti, zemnieku saimniecības un zvejnieku saimniecības), turpmāk uzreiz tiks piemērots fiziskās personas maksātnespējas process. Turklāt jāuzsver, ka šie darba devēji ir vienlīdzīgi ar citiem, kuriem jau šobrīd ir piemērojams fiziskās personas maksātnespējas process, tai skaitā individuālajiem (ģimenes) uzņēmumiem[1]. Minēto pamato apsvērums, ka Darba likuma 4. panta pirmajā daļā tiek vispārīgi paredzēts, ka darba devējs ir fiziskā vai juridiskā persona vai arī tiesībspējīga personālsabiedrība, kas uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku. Tāpat jāņem vērā, ka individuālā komersanta, individuālā (ģimenes) uzņēmuma, zemnieku saimniecības vai zvejnieku saimniecības gadījumā attiecīgā fiziskā persona vai fiziskās personas atbildu ar visu savu mantu. Šāds atbildības nenošķirtības elements ir arī citiem pieminētajiem subjektiem. Līdz ar to subjekti ir pietiekami vienlīdzīgi, lai būtu nepamatoti tiem paredzēt atšķirīgu regulējumu.
Līdz ar to, nepieciešams veikt grozījumus likumprojektā, lai arī turpmāk nodrošinātu darbinieku aizsardzību gadījumā, kad darba devējs ir kļuvis maksātnespējīgs.
Vienlaikus jāatzīmē, ka tas nozīmē, ka, lai nodrošinātu darbinieku aizsardzību un vienlīdzību darba devēju starpā, uzņēmējdarbības riska valsts nodevas maksāšanas pienākums ir paplašināms. Proti, turpmāk tas būs attiecināms arī uz darba devējiem, kuriem ir iespējams pasludināt fiziskās personas maksātnespējas procesu.
Papildus norādāms, ka uzņēmējdarbības riska valsts nodevas samaksas pienākums jau pašlaik ir paredzēts individuālajiem komersantiem, individuālajiem (ģimenes) uzņēmumiem, zemnieku saimniecībām un zvejnieku saimniecībām. Līdz ar to piemērojamā maksātnespējas procesa maiņa pēc būtības nemainīs šo darba devēju pienākumu veikt uzņēmējdarbības riska valsts nodevas samaksu.
Attiecīgi uzņēmējdarbības riska valsts nodevas samaksa pa pienākumu kļūs arī pārējām fiziskām personām, kurām var tikt pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process.
Arīdzan uzsverams, ka ar likumprojekta 4. pantu cita starp paredzēts noteikt, ka šā likuma noteikumus piemēro arī tad, ja uz darba devēju attiecināms fiziskās personas maksātnespējas process, un ka šādos gadījumos citos normatīvajos aktos noteikto fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējumu piemēro pēc analoģijas ar šajā likumā un Maksātnespējas likumā ietverto juridiskās personas maksātnespējas procesa regulējumu, ciktāl tas attiecināms un ja šajā likumā nav noteikts citādi. Minētā norma ietverta likuma uztveramībai un pēc līdzības ar Maksātnespējas likuma 128. panta pirmajā daļā noteikto, attiecīgi turpmākajā tekstā paredzot tikai tās atsauces uz fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējuma niansēm, ko nebūtu iespējams piemērot pēc analoģijas ar juridiskās personas maksātnespējas procesa regulējumu.


[1] Jāatzīmē, ka individuālajiem (ģimenes) uzņēmumiem pašlaik var tikt piemērots jebkurš no maksātnespējas procesiem, tamdēļ arī šiem subjektiem jau pašlaik ir pienākums veikt uzņēmējdarbības riska valsts nodevas samaksu.