Anotācija

Vairākas iniciatīvas, dokumenti un pētījumi liecina, ka bērni ar invaliditāti un viņu ģimenes locekļi ir viena no visneaizsargātākajām grupām ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē, tāpēc šai mērķa grupai pasaulē tiek pievērsta arvien plašāka uzmanība.[3] Turklāt arī iniciatīvas #MēsNegribamIzdegt ietvaros bērnu ar smagiem funkcionāliem traucējumiem ģimenes locekļi norāda, ka ģimenei kā vissvarīgākā krīzes intervence ir tieši sākotnējais atbalsts, kad tiek paziņots par noteikto diagnozi vai tās sekām. Atbilstoši Konceptuālajā ziņojumā "Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas pilnveide bērnu attīstības, uzvedības un psihisko traucējumu veidošanās risku mazināšanai"  (izskatīts 03.09.2019. Ministru kabineta sēdē TA-1584) minētajam bērnu ar invaliditāti ģimeņu atbalstam iztrūkst starpinstitucionālās sadarbības un pašvaldību sociālie dienesti ne vienmēr nodrošina atbalsta institūcijas funkciju, kura spēj agrīni novērtēt esošo vai potenciālo situāciju un ģimenei nepieciešamā atbalsta apjomu, konsultēt un izstrādāt turpmākās “dzīves plānu”, vadīt ģimeni, nodrošināt atbalstu, kā arī iesaistīties situācijās, kurās saredzami potenciāli tiesību aizskārumi. Savukārt pētījums “Motivācijas paaugstināšanas un atbalsta pakalpojumu potenciālās mērķa grupas profilēšana un vajadzību izpēte”[4] parāda, ka daudzi cilvēki ir vīlušies nekvalitatīvi sniegtajā atbalstā, kas vēl jo vairāk liek domāt, ka atbalsta sniegšanā uzsvaram ir jābūt uz individuāla atbalsta sniegšanu. Īpaši personas ar invaliditāti vai vecāki, kuriem ir bērni ar invaliditāti, norāda uz negatīvu pieredzi saistībā ar dažādu pakalpojumu saņemšanu, tostarp tas attiecas arī uz cieņpilnas attieksmes un empātijas trūkumu pret personām ar invaliditāti. Jāatzīst, ka ierobežota finansējuma apstākļos, kad visi pakalpojumi nav pieejami uzreiz un ir jāgaida rindās, nepieciešams izstrādāt vienotu mehānismu, kā optimālāk nodrošināt atbalstu esošo resursu ietvaros.
Neskatoties uz to, ka bērnu slimnīcā jau šobrīd bērniem un viņu ģimenes locekļiem smagas saslimšanas gadījumā tiek nodrošināts atbalsts (t.i., atsevišķu speciālistu konsultācijas), šobrīd nav skaidri noteikts psihosociālā atbalsta ietvars, proti, nav definētas konkrētas pacientu grupas, kurām jāpievērš lielāka uzmanība, nav definētas pazīmes, kas varētu palīdzēt speciālistam labāk identificēt psihosociālā atbalsta nepieciešamību un apjomu, nav noteikts sniegtā atbalsta sasniedzamais rezultāts u.tml. Tāpat nav izstrādāts vienots un pēctecīgs atbalsta sniegšanas un informācijas apmaiņas mehānisms, kas ietvertu, gan atbalsta saņemšanu slimnīcas periodā, gan atbalsta saņemšanas turpināšanu bērnam un ģimenei atgriežas savā dzīvesvietā. Jāatzīmē, atbalsta nepieciešamība bērniem ar smagu slimību, funkcionāliem traucējumiem un iespējamu vai esošu invaliditāti un viņu ģimenes locekļiem nenoslēdzas ar psihosociālā atbalsta saņemšanu bērnu slimnīcā. Bieži vien krīzes situācija turpinās, tādēļ ir būtiski turpināt atbalsta sniegšanu, bērnam un ģimenei atgriežoties savā dzīvesvietā. Psihosociālais atbalsts ir ļoti būtisks akūtās krīzes situācijās, proti, diagnozes/slimības  paziņošanas brīdī, kad vērojams apjukums, stress, trauksme, grūtības pieņemt faktu par smagu saslimšanu vai funkcionālo traucējumu, kā arī pēc tam, t.i., periodā kad bērns un ģimenes locekļi atgriežas dzīvesvietā un viņiem nākas saskarties ar jauniem izaicinājumiem ikdienas dzīvē, t.sk., saistībā ar ikdienas paradumu maiņu un spēju pielāgoties jaunajai situācijai un iespējamajām grūtībām.



[3] Tiesībsarga pētījums “Bērnu ar invaliditāti rehabilitācijas efektivitāte Latvijā: sociālā darba aspekts” https://www.tiesibsargs.lv/uploads/content/bernu_rehabilitacija_latvija_2016_1486044248.pdf  

[4] Pētījums “ Motivācijas paaugstināšanas un atbalsta pakalpojumu potenciālās mērķa grupas profilēšana un vajadzību izpēte” pieejams https://www.sif.gov.lv/lv/media/1161/download
 

Lai pilnveidotu psihosociālā atbalsta sniegšanu kopumā, ietverot, gan atbalsta sniegšanu bērnu slimnīcā, gan arī atbalsta sniegšanu bērniem un ģimenei atgriežoties savās dzīvesvietā būtu, pirmkārt, jāstiprina psihosociālā atbalsta sniegšana bērnu slimnīcā, tostarp definējot, ko sevī ietver šis atbalsts, nosakot atbalsta mērķus, uzdevumus, sniegšanas pamatprincipus un atbalsta saņemšanas kritērijus, atbalsta sniegšanas apjomu, atbalsta saņemšanas laiku un vietu, kā arī atbalsta sasniedzamos rezultātus. Tāpat ir jāpilnveido sadarbība starp bērnu slimnīcas speciālistiem un atbalsta sniegšanā iesaistīto iestāžu darbiniekiem, t.sk., pašvaldību sociālajiem darbiniekiem, kā arī būtu jāattīsta tālākā atbalsta saņemšanas iespējas bērniem un ģimenēm, atgriežoties dzīvesvietā, lai arī pašvaldības līmenī attīstītu mērķētāku, strukturētu un pēctecīgu psihosociālā atbalsta sniegšanu, tādejādi nodrošinot bērnu un viņa ģimenes locekļu informētību un izpratni, kāds atbalsts ir pieejams un kur pēc tā vērsties.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams izveidot vienotu mehānismu psihosociālā atbalsta sniegšanai, kas ietvertu gan atbalsta sniegšanu ārstēšanās periodā, atrodoties bērnu slimnīcas stacionārā, gan pēctecīgu atbalsta sniegšanas turpināšanu, bērnam un ģimenei atgriežoties dzīvesvietā. Svarīgi, lai izveidotā mehānisma psihosociālā atbalsta sniegšanai ietvaros proaktīvi sadarbotos un tiktu pilnveidota sadarbība starp psihosociālā atbalsta sniegšanā iesaistītajiem iestādēm un organizācijām, t.sk., bērnu slimnīcu, pašvaldību sociālajiem dienestiem, ģimenes ārstu praksēm, nevalstiskajām organizācijām, pacientu un vecāku apvienībām, sociālo pakalpojumu sniedzējiem, ja nepieciešams, arī bāriņtiesām un citām tiesībsargājošajām institūcijām.
Ņemot vērā minēto, 4.3.6.3. pasākumā ir paredzēts izstrādāt un aprobēt mehānismu psihosociālā atbalsta sniegšanai.
Saskaņā ar 2022. gada 28. janvārī pieņemto MK informatīvo ziņojumu[5], 4.3.6.3. pasākuma īstenošana tika uzsākta 2021. gada 4. ceturksnī, t.i., pirms MK noteikumu par 4.3.6.3. pasākuma īstenošanu izstrādes. Attiecīgi TA projekts paredz pārizdot MK informatīvajā ziņojumā ietvertos nosacījumus MK noteikumu formātā atbilstoši Eiropas Savienības fondu 2021. - 2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktam.

TA projekts nosaka kārtību, kādā īsteno 4.3.6.3. pasākumu, tā mērķi, atbalstāmās darbības un sasniedzamos uzraudzības rādītājus, izmaksu attiecināmības nosacījumus, vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus, pasākuma īstenošanas nosacījumus, kā arī pieejamo finansējuma apmēru.
Lai pilnveidotu psihosociālā atbalsta sniegšanu bērniem ar smagu slimību vai funkcionāliem traucējumiem, iespējamu vai esošu invaliditāti un viņu ģimenes locekļiem gan ārstēšanās laikā bērnu slimnīcā, gan bērnam un ģimenei atgriežoties dzīvesvietā, 4.3.6.3. pasākumā paredzēts izveidot un aprobēt vienotu mehānismu šī atbalsta sniegšanai, kā arī nodrošināt profesionālās veiktspējas paaugstināšanas pasākumus psihosociālā atbalsta sniegšanā iesaistītajiem speciālistiem.

4.3.6.3. pasākuma mērķis ir izveidot mehānismu psihosociālā atbalsta sniegšanai bērniem, kas nav sasnieguši 18 gadu vecumu, ar smagu slimību, funkcionāliem traucējumiem, iespējamu vai esošu invaliditāti un viņu ģimenes locekļiem (bērna likumiskie pārstāvji, audžuģimene vai personas, ar ko bērns dzīvo vienā mājsaimniecībā).

4.3.6.3. pasākumu paredzēts īstenot ierobežotā projektu iesniegumu atlasē, kā finansējuma saņēmējs ir noteikta bērnu slimnīca – lielākā specializētā bērnu daudzprofilu ārstniecības iestāde Latvijā, kura vienlaikus kā sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrēts sociālo pakalpojumu sniedzējs nodrošina sociālā darba un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu bērniem ārstniecības un atveseļošanās procesa laikā un viņu ģimenes locekļiem (turpmāk – finansējuma saņēmējs).

4.3.6.3. pasākuma ietvaros tiks sniegts atbalsts šādām mērķa grupām:
1. bērni, kas nav sasnieguši 18 gadu vecumu[6] ar smagu slimību[7] vai funkcionāliem traucējumiem, iespējamu vai esošu invaliditāti, kas saslimšanas brīdī nonāk bērnu slimnīcas stacionārā vai regulārā ambulatorā uzraudzībā un kuriem ir nepieciešams psihosociāls atbalsts;
2. bērnu ģimenes locekļi (bērna likumiskie pārstāvji, audžuģimene, vai personas, ar ko bērns dzīvo vienā mājsaimniecībā).

4.3.6.3. pasākumam plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 4 350 000 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus (turpmāk - ESF Plus) finansējums – 3 697 500 euro un valsts budžeta finansējums – 652 500 euro.

4.3.6.3. pasākuma atbalsta veids ir grants.

4.3.6.3. pasākuma ietvaros izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst pasākumā noteiktajām izmaksu pozīcijām un ir radušās sākot ar 2021. gada 1. decembri.

4.3.6.3. pasākuma ietvaros elastības finansējums nav plānots, attiecināmā daļa 4.3.6.3. pasākumam paredzētajā apmērā (t.i., 686 322 euro, t.sk., ESF Plus finansējums 583 373 euro) tiks kompensēta, nosakot elastības finansējumu programmas 4.3. prioritātei “Nodarbinātība un sociālā iekļaušana” 4.3.3.1. pasākuma “Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu kvalifikācijas un prasmju paaugstināšana” ietvaros 28 772 500 euro apmērā un programmas 4.3.3.2. pasākuma “Nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iekļaušanās darba tirgū sekmēšana” ietvaros 11 900 000 euro apmērā.

4.3.6.3. pasākuma ietvaros ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:
4.1.    līdz 2024. gada 31. decembrim – programmas iznākuma rādītājs – bērni vecumā līdz 18 gadiem, kas saņēmuši atbalstu – 1400;
4.2. līdz 2029. gada 31. decembrim:
          4.2.1. programmas iznākuma rādītājs – bērni vecumā līdz 18 gadiem, kas saņēmuši atbalstu – 4550;
          4.2.2. nacionālais iznākuma rādītājs – izveidots un aprobēts mehānisms psihosociālā atbalsta sniegšanai - 1.

Attiecībā uz nacionālā iznākuma rādītāja noteikšanu un uzskaiti, sasniedzamā vērtība – izveidots un ieviests jauns mehānisms psihosociālā atbalsta sniegšanai – noteikta, balstoties uz pieņēmumu, ka šobrīd Latvijā nav šāds vienots mehānisms psihosociālā atbalsta sniegšanai bērniem (kas nav sasnieguši 18 gadu vecumu, ar smagu slimību, funkcionāliem traucējumiem, iespējamu vai esošu invaliditāti) un viņu ģimenes locekļiem un projekta īstenošanas rezultātā šāds mehānisms tiks izveidots un aprobēts izmēģinājumprojektā. Atsevišķs finansējums šī rādītāja sasniegšanai netiek iezīmēts, jo rādītājs kopumā tiks sasniegts 4.3.6.3. pasākuma kopējā finansējuma ietvaros. Šo rādītāju uzskata par izpildītu, kad tiks saskaņota rokasgrāmatas aprobētā versija un izmēģinājumprojekta īstenošanas rezultātu efektivitātes novērtējums.

Finansējuma saņēmēja pienākums, iepriekš vienojoties ar sadarbības iestādi, ir ziņot sadarbības iestādei tikai par tiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula (ES) Nr. 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013. 1. un 2. pielikumu uzkrātajiem kopējo tūlītēju rādītāju datiem, kas neielasās automātiski KP VIS no saistītajām datu bāzēm.

4.3.6.3. pasākumā paredzētas šādas atbalstāmās darbības:
1. mehānisma psihosociālā atbalsta sniegšanai izstrāde un aprobēšana, kas ietver:
1.1. rokasgrāmatas izstrādi psihosociālā atbalsta sniegšanai;
1.2. izmēģinājumprojekta psihosociālā atbalsta sniegšanai īstenošanu un tā rezultātu efektivitātes novērtēšanu;
1.3.      elektroniskā datu apmaiņas rīka izstrādi datu apmaiņai starp bērnu slimnīcas informācijas sistēmām un pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammu SOPA (turpmāk – SOPA);
1.4. informatīvo materiālu par psihosociālā atbalsta saņemšanas iespējām izstrādi un digitālā risinājuma šo materiālu publiskošanai izstrādi.

2. profesionālās veiktspējas paaugstināšanas pasākumu īstenošana, kas ietver:
2.1. mācību un supervīzijas nodrošināšanu finansējuma saņēmēja projekta īstenošanas personālam;
2.2. informatīvo semināru īstenošanu psihosociālā atbalsta sniegšanā iesaistītajiem speciālistiem.

3. informācijas un publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu;

4. projekta vadība un tā īstenošanas nodrošināšana.

4.3.6.3. pasākuma ietvaros paredzētas šādas attiecināmās izmaksas:
1. tiešās attiecināmās personāla izmaksas;
2. pārējās attiecināmās izmaksas.

Tiešās attiecināmās personāla izmaksas ietver finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas, t.sk., veselības apdrošināšanas izmaksas un redzes korekcijas līdzekļu kompensācijas izmaksas, izņemot virsstundas. Ja personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika izmaksu attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze. Ja personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku, atlīdzības izmaksas nosakāmas atbilstoši nepilnā darba laika noslodzei. Personāla atlīdzības izmaksām jābūt atbilstošām finansējuma saņēmēja iestādes atlīdzības sistēmā noteiktajai samaksai par līdzvērtīga darba veikšanu vai atbilstošām vidējai darba samaksai pēc Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes datiem par līdzvērtīgu darbu attiecīgajā nozarē.

Savukārt pārējās attiecināmās izmaksas finansējuma saņēmējs plāno kā vienu izmaksu pozīciju 40 procentu apmērā no tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām[8].

4.3.6.3. pasākuma ietvaros paredzēto atbalstāmo darbību īstenošanai sadarbības iestāde finansējuma saņēmējam veic avansa un starpposma maksājumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts budžeta līdzekļu plānošanas kārtību Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021.-2027. gada plānošanas periodā, nodrošinot avansa un starpposma maksājumu kopsummu 100 procentu apmērā no projekta apstiprinātā kopējā attiecināmā finansējuma.

4.3.6.3. pasākuma projekts ir ātrāk uzsākamais projekts, kura īstenošana saskaņā MK Informatīvo ziņojumu faktiski ir uzsākta jau 2022. gada janvārī. Ņemot vērā, ka ES fondu finansējums 4.3.6.3.pasākuma projekta darbību īstenošanai būs pieejams tikai pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas ar sadarbības iestādi, līdzšinēji projekta darbību īstenošanai ir novirzīti BKUS finanšu līdzekļi. Kopš faktiskās projekta īstenošanas uzsākšanas ir pagājis vairāk kā gads, un projekta ietvaros jau ir uzsākta vairāku atbalstāmo darbību īstenošana, tostarp izmēģinājumprojekta īstenošana, kurā ir iesaistīts plašs projekta īstenošanas personāls. Ņemot vērā minēto un faktu, ka BKUS finanšu kapacitāte ir ierobežota, lai nodrošinātu projekta darbību nepārtrauktību, 4.3.6.3. pasākumā paredzēta avansa un starpposma maksājuma kopsumma 100% apmērā, saskaņā ar MK noteikumu "Valsts budžeta līdzekļu plānošanas kārtība Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021.-2027.gada plānošanas periodā" 17. punktu.

Avansa maksājuma saņemšanai un izlietošanai ir šādi nosacījumi:
1.pieejamais avansa maksājumu maksimālais apjoms ir 30 procenti no projekta kopējā attiecināmā finansējuma;
2. avansa maksājumu var saņemt pa daļām līdz sasniegti 100 procenti no avansa un starpposma maksājumu kopsummas. Lai saņemtu avansa maksājumu, bērnu slimnīca sadarbības iestādē iesniedz avansa maksājuma vai tā daļas pieprasījumu un plānotā avansa maksājuma vai tā daļas apmēru pamatojošu dokumentāciju. Avansa maksājuma daļas saņemšana ir pieļaujama pirms iepriekšējās avansa maksājuma daļas izlietošanas termiņa beigām, ja finansējuma saņēmējs iesniedz pārskatu par tās faktisko izlietojumu un plānoto apguvi līdz tās izlietošanas termiņa beigām;
3. finansējuma saņēmējs saņemto avansa maksājumu var izlietot pa daļām sešu mēnešu laikā no avansa maksājuma vai tā daļas saņemšanas dienas, iesniedzot sadarbības iestādē maksājuma pieprasījumu un izdevumus pamatojošo dokumentāciju saņemtā avansa maksājuma vai tā daļas apmērā.

Tāpat finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projektā plānotās atbalstāmās darbības netiek finansētas vai līdzfinansētas, kā arī tās nav plānots finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts, pašvaldības vai ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem, t.sk., tiks nodrošināta pievienotās vērtības nodokļa dubultā finansējuma riska novēršana.

4.3.6.3. pasākuma ietvaros paredzēto atbalstāmo darbību īstenošanas nosacījumi:
1. mehānisma psihosociālā atbalsta sniegšanai izstrāde un aprobēšana, kas ietver rokasgrāmatas psihosociālā atbalsta sniegšanai izstrādi, izmēģinājumprojekta īstenošanu atbilstoši izstrādātajai rokasgrāmatai, datu apmaiņas nodrošināšanu starp bērnu slimnīcu un pašvaldībām. Savukārt, lai nodrošinātu informācijas pieejamību par psihosociālā atbalsta saņemšanas iespējām, tiek paredzēts izstrādāt informatīvos materiālus un nodrošināt to publisku pieejamību: 
1) rokasgrāmatas izstrāde psihosociālā atbalsta sniegšanai. Šīs atbalstāmās darbības ietvaros finansējuma saņēmēja projekta vadības un projekta īstenošanas personāls (t.sk., sociālie darbinieki, psihologi, kapelāni, kvalitātes sistēmas speciālists, LEAN projekta vadītājs, pacientu pieredzes projektu vadītājs, IT inovāciju attīstības vadītājs, IS analītiķis, virsmāsa) izstrādā rokasgrāmatas, tostarp procesu shēmas psihosociālā atbalsta sniegšanai bērniem ar smagu slimību un viņu ģimenes locekļiem (neaprobētās versijas) saturu un, ja nepieciešams, aktualizē to. Rokasgrāmatas mērķis ir sniegt skaidrojumu par psihosociālā atbalsta sniegšanu, tai skaitā, atainot efektīvas informācijas apmaiņas procesu starp atbalsta sniegšanā iesaistītajiem speciālistiem un institūcijām, lai 4.3.6.3. pasākuma mērķa grupas personām nodrošinātu savlaicīgu, individuāli pielāgotu, pēctecīgu psihosociālo atbalstu gan ārstēšanās laikā bērnu slimnīcā, gan atgriežoties dzīvesvietā. Rokasgrāmata ietver psihosociālā atbalsta definīciju, mērķi, uzdevumus, sniegšanas pamatprincipus un atbalsta saņemšanas kritērijus, atbalsta sniegšanas apjomu, atbalsta saņemšanas laiku un vietu, kā arī atbalsta sasniedzamos rezultātus u.tml. Tāpat rokasgrāmatā secīgu soļu veidā aprakstīti psihosociālā atbalsta sniegšanas etapi, tai skaitā, bērnu slimnīcas speciālistu un iesaistīto institūciju un to speciālistu sadarbības process. Savukārt finansējuma saņēmēja izvēlēts pakalpojuma sniedzējs izstrādā rokasgrāmatas digitālo versiju. Rokasgrāmatas digitālo versiju paredzēts ievietot bērnu slimnīcas portālā www.veselapasaule.lv, lai tā būtu publiski pieejama atbalsta sniegšanā iesaistītajiem speciālistiem, ģimenēm un citiem interesentiem. Papildus minētājam, šīs atbalstāmās darbības ietvaros finansējuma saņēmēja izvēlēts pakalpojuma sniedzējs veic juridisko ekspertīzi ar mērķi sniegt atzinumu par psihosociālajam atbalstam piemērojamām tiesību normām, kā arī izvērtē psihosociālā atbalsta īstenošanas iespējas un problemātiku. Galvenie juridiskās ekspertīzes uzdevumi ir konstatēt, kādi ir reglamentējošie nacionālie un starptautiskie normatīvie akti un judikatūra, kas atspoguļo tiesību normu piemērošanu psihosociāla atbalsta sniegšanā, kādas ir esošās juridiskās un praktiskās problēmas, kādi normatīvo aktu grozījumi ir nepieciešami (vēlami), lai risinātu konstatētās problēmas psihosociālā atbalsta sniegšanā, veikt izpēti un salīdzināt normatīvajā regulējumā iekļautos jautājumus par konfidencialitātes principiem, kā arī par kārtību, kādā speciālisti sadarbojas ar citām institūcijām, mērķa grupas personas datu nodošanai citām psihosociālā atbalsta sniegšanā iesaistītajām institūcijām. Kopumā rokasgrāmatas izstrādes izmaksas sastāda indikatīvi 130 000 euro;
2)izmēģinājumprojekta psihosociālā atbalsta sniegšanai īstenošana un tā rezultātu efektivitātes novērtēšana. Šīs atbalstāmās darbības ietvaros paredzēts īstenot izmēģinājumprojektu psihosociālā atbalsta sniegšanai, proti, praksē tiks aprobēts rokasgrāmatas saturs un datu apmaiņa starp bērnu slimnīcu un izmēģinājumprojekta īstenošanā iesaistītajām pašvaldībām, izmantojot izstrādāto elektronisko datu apmaiņas rīku. Izmēģinājumprojekta īstenošanā finansējuma saņēmējs piesaistīs projekta īstenošanas personālu (t.i., bērnu slimnīcas sociālos darbiniekus, psihologus, pediatrijas spēles speciālistus, kapelānus). Savukārt pirmās emocionālās palīdzības mammu un aukļu piesaisti izmēģinājumprojekta īstenošanas laikā nodrošinās finansējuma saņēmējs izvēlēts pakalpojuma sniedzējs. Psihosociālā atbalsta sniegšanu finansējuma saņēmējs nodrošinās atbilstoši prasībām sociālo pakalpojumu sniedzējiem. Tāpat finansējuma saņēmējs nodrošinās izmēģinājumprojektā iesaistīto bērnu klientu lietu izveidi. Klientu lietā ietvers informāciju, tostarp par mērķa grupas personu (t.sk., bērna ģimenes locekļu) atbilstības psihosociālā atbalsta saņemšanai izmēģinājumprojekta ietvaros apliecinošos datus, individuālo atbalsta plānu, informāciju par mērķa grupas personām sniegto atbalstu, kā arī sniegto rekomendāciju aprakstu. Lai pārliecinātos par mērķa grupas personu atbilstību psihosociālā atbalsta saņemšanai un dalībai izmēģinājumprojektā, finansējuma saņēmējs izmantos šādu Fizisko personu reģistrā pieejamo informāciju:
- par bērniem, kas nav sasnieguši 18 gadu vecumu ar smagu slimību vai funkcionāliem traucējumiem, iespējamu vai esošu invaliditāti: personas kodu, vārdu un uzvārdu, deklarētās dzīvesvietas adresi, ziņas par likumiskajiem pārstāvjiem, ziņas par audžuģimeni;
- par bērna likumiskajiem pārstāvjiem un audžuģimeni: personas kodu, vārdu un uzvārdu;
- par personām ar ko bērns dzīvo vienā mājsaimniecībā: personas kodu, vārdu un uzvārdu, deklarētā dzīves vietas adresi.

Bērnu slimnīcai ir noslēgts (spēkā esošs) sadarbības līgums ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (turpmāk – PMLP) fizisko personu pārbaudei Fizisko personu reģistrā, kurā tiks veikti attiecīgi grozījumi, tostarp ietverot 4.3.6.3. pasākuma īstenošanai papildu nepieciešamās datu kopas fizisko personu pārbaudei Fizisko personu reģistrā. 4.3.6.3. pasākuma ietvaros personas datu apstrāde notiks esošā sadarbības līguma ar PMLP ietvaros, tādēļ papildus datu nodošanas risinājums nav jāveido.

Izmēģinājumprojektā kā sadarbības partnerus paredzēts piesaistīt vismaz 22 Latvijas pašvaldības, ar kurām finansējuma saņēmējs slēgs sadarbības līgumu. Šāds iesaistīto pašvaldību minimālais skaits noteikts, jo tas veido vairāk kā 50% no visām Latvijas pašvaldībām (t.i., kopējā pašvaldību skaita – 43), tādējādi veidojot reprezentatīvu datu kopu, lai objektīvi varētu izvērtēt izmēģinājumprojekta īstenošanas sasniegto rezultātu efektivitāti. Taču izmēģinājumprojektā tiks aicinātas iesaistīties visas pašvaldības, lai iespējami plašāks pašvaldību skaits varētu aprobēt pasākuma ietvaros izstrādāto mehānisma psihosociālā atbalsta sniegšanai ieviešanu praksē, tādējādi novērtējot tā efektivitāti. Sadarbības līgumā tiek ietverti sadarbības nosacījumi, tostarp pašvaldību pienākums piesaistīt sociālos darbiniekus izmēģinājumprojekta īstenošanā, kā arī nosacījumi pašvaldību sociālo darbinieku un finansējuma saņēmēja izmēģinājumprojektā iesaistītā projekta īstenošanas personāla sadarbība rekomendāciju izstrādē un to izpildē, mērķa grupas personām atgriežoties dzīvesvietā. Bērnu slimnīca un pašvaldības psihosociālā atbalsta sniegšanu izmēģinājumprojekta ietvaros īstenos saskaņā ar rokasgrāmatā ietvertajiem nosacījumiem. Ņemot vērā izmēģinājumprojekta specifiku, pašvaldības izmēģinājumprojekta īstenošanā var iesaistīties jebkurā brīdī. Pašvaldības, ja vēlas, publicē informāciju par projekta īstenošanu savās tīmekļa vietnēs un sociālajos tīklos un aktualizē to, tiklīdz ir pieejama aktuālākā informācija. Tāpat tiek paredzēts, ka pašvaldību sociālie darbinieki profesionālās kapacitātes veicināšanas nolūkos piedalās finansējuma saņēmēja organizētajos informatīvajos semināros par rokasgrāmatas saturu. Papildus minētajam, sadarbības līgumā paredzēts atrunāt nosacījumus datu apmaiņai starp starp finansējuma saņēmēja informācijas sistēmām un SOPA, izmantojot izstrādātā elektronisko datu apmaiņas rīka funkcionalitāti.
Izmēģinājumprojektu paredzēts īstenot indikatīvi līdz 2027. gada 2. ceturksnim (t.i., ne ilgāk kā 6.5 gadus). Kopumā izmēģinājumprojekta īstenošanas izmaksas sastāda indikatīvi 3 500 000 euro. Vienlaikus gan izmēģinājumprojekta īstenošanas laikā, gan tā noslēgumā ir paredzēts veikt tā rezultātu efektivitātes novērtēšanu un rezultātu izplatīšanu. Pašvaldības izmēģinājumprojektā iesaistās pēc brīvprātības principa un bez papildu finansējuma. Pašvaldības ir informētas un ir piekritušas minētajai iesaistes izmēģinājumprojektā pieejai;
3)elektroniskā datu apmaiņas rīka izstrāde datu apmaiņai starp finansējuma saņēmēja informācijas sistēmām un SOPA. Šīs atbalstāmās darbības ietvaros finansējuma saņēmēja izvēlēts pakalpojuma sniedzējs izstrādās elektronisko datu apmaiņas rīku efektīvai un operatīvai informācijas apmaiņai starp finansējuma saņēmēja informācijas sistēmām un pašvaldībās lietoto SOPA. Izmantojot izstrādāto datu apmaiņas rīku, paredzēta savstarpēja informācijas apmaiņa, tostarp par mērķa grupas personām rekomendēto nepieciešamo psihosociālo atbalstu un sniegtā atbalsta rezultātiem. Izmantojot elektronisko datu apmaiņas rīku, paredzēta arī personas datu, tai skaitā, veselības datu apmaiņa. Līdz ar to personas datu apstrāde tiks veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) un citos normatīvajos aktos personu datu aizsardzības jomā noteikto. Pakalpojuma sniedzējs nodrošinās arī konsultatīvu atbalstu bērnu slimnīcas un pašvaldību psihosociālā atbalsta sniegšanā iesaistītajiem speciālistiem par elektroniskā apmaiņas datu rīka izmantošanu un datu ievadi tajā. Tāpat pakalpojuma sniedzējs pilnveidos elektroniskā datu apmaiņas rīka funkcionalitāti, ja šāda nepieciešamība radīsies izmēģinājumprojekta īstenošanas laikā.  Elektroniskā datu apmaiņas rīka izmaksas sastāda indikatīvi 10 000 euro.
4) informatīvo materiālu par psihosociālā atbalsta saņemšanas iespējām izstrāde un digitālā risinājuma šo materiālu publiskošanai izstrāde. Šīs atbalstāmās darbības ietvaros finansējuma saņēmēja projekta īstenošanas personāls izstrādās un, ja nepieciešams, aktualizēs informatīvos materiālus par psihosociālā atbalsta saņemšanas iespējām, tostarp par psihosociālā atbalsta saņemšanas veidiem un psihosociālā atbalsta sniegšanā iesaistīto speciālistu lomu un darbībām atbalsta sniegšanas laikā. Tāpat šīs atbalstāmās darbības ietvaros tiks izstrādāts virtuāls ceļvedis kā “ceļa karte” vecākiem psihosociālā atbalsta saņemšanai, infografikas, drukātie materiāli, informatīvie video materiāli un veikta to pielāgošana publicēšanai sociālo tīklos, internetā, tīmekļvietnēs u.tml. Savukārt, lai nodrošinātu izstrādāto informatīvo materiālu publiskošanu un pieejamību pēc iespējas lielākam interesentu lokam, finansējuma saņēmēja projekta īstenošanas personāls izstrādās digitālo risinājumu un, ja nepieciešams, pilnveidos šī risinājuma funkcionalitāti. Digitālajā risinājumā būs iespēja iepazīties un saņemt dažādu informāciju, kas nepieciešama ģimenēm psihosociālā atbalsta saņemšanai, tai skaitā arī bērnu slimnīcas izstrādātās rekomendācijas pakalpojuma sniegšanai dzīvesvietā, ievietot dzīvesstāstus, līdzinieču mammu slēgtās/atvērtās grupas/diskusijas rezultātus, izvietot infografikas par pakalpojuma saņemšanas iespējām bērnu slimnīcā un pašvaldībā, iepazīties ar informatīvajiem materiāliem, iepazīties ar ceļa karti psihosociālā atbalsta saņemšanai. Digitālais risinājums  būs pieejams arī pašvaldību un valsts institūcijām, un psihosociālā atbalsta sniegšanā iesaistītajām organizācijām. Kopumā šīs atbalstāmās darbības izmaksas sastāda indikatīvi 90 000 euro.

2. profesionālās veiktspējas paaugstināšanas pasākumu īstenošana. Šīs atbalstāmās darbības īstenošanā finansējuma saņēmēja izvēlēts pakalpojuma sniedzējs nodrošinās profesionālās pilnveides mācības, tai skaitā metodiskos seminārus un tematiskās diskusijas finansējuma saņēmēja projekta īstenošanas personālam par dažādām tēmām, kas saistītas ar psihosociālā atbalsta sniegšanai nepieciešamo prasmju pilnveidi, kā arī grupu un individuālās supervīzijas finansējuma saņēmēja projekta īstenošanas personālam. Ņemot vērā, ka darbs ar 4.3.6.3. pasākuma mērķa grupas personām ir sarežģīts un psiholoģiski smags, bieži psihosociālā atbalsta sniegšanā iesaistītie speciālisti saskaras ar “izdegšanas sindromu”. Lai no šādiem gadījumiem izvairītos, ir būtiski nodrošināt supervīzijas, ietverot tādas tēmas, kā profesionālo robežu apzināšanās, rīcības alternatīvu atrašana konkrētās darba situācijās, attiecību veidošana ar kolēģiem, mērķa grupu, sadarbība komandā, darba stratēģijas, stresa faktoru un izdegšanas mazināšana un citos ar profesionālo darbu saistītos jautājumos, kas aktualizējas ikdienas darbā. Savukārt profesionālās veiktspējas veicināšanas nolūkos finansējuma saņēmējs īstenos informatīvos seminārus par psihosociālā atbalsta sniegšanas rokasgrāmatas satura un procesu shēmu praktisko pielietošanu psihosociālā atbalsta sniegšanā iesaistītajiem speciālistiem. Ir būtiski, lai izveidotā mehānisma psihosociālā atbalsta sniegšanai ietvaros vienoti un proaktīvi sadarbotos pašvaldību sociālie dienesti, nevalstiskās organizācijas (pacientu un vecāku apvienības, pakalpojumu sniedzēji u.tml., sniedzot konsultatīvu atbalstu), bāriņtiesas, valsts un pašvaldību institūcijas, ģimenes ārsts u.c. Profesionālās pilnveides mācības un semināri par rokasgrāmatas saturu, ja nepieciešams, tiks nodrošināti arī attālinātā formātā, tādējādi aptverot iespējami plašu interesentu loku. Šīs atbalstāmās darbības indikatīvās izmaksas sastāda indikatīvi 71 000 euro.

Lai pēc iespējas efektīvāk nodrošinātu 4.3.6.3. pasākuma īstenošanu, tiek paredzēts, ka atsevišķu šī pasākuma ietvaros īstenoto atbalstāmo darbību īstenošanu pārvaldīs LM izveidota Invaliditātes lietu nacionālā padome (turpmāk – padome). Padome iepazīsies ar 4.3.6.3. pasākuma ieviešanas progresu un sniegs priekšlikumus pasākuma ieviešanas pilnveidei, kā arī saskaņos pasākuma ietvaros izstrādātās rokasgrāmatas saturu un izmēģinājumprojekta īstenošanas rezultātu efektivitātes novērtējumu. Atbildīgās iestādes un finansējuma saņēmēja pārstāvji padomes darbībā var piedalīties novērotāja statusā.

TA projekts paredz, ka 4.3.6.3. pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējs publiskos iepirkumus veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot konkurenci nodrošinošu, pārredzamu, atklātu, nediskriminējošu konkursa procedūru un, kur tas ir attiecināms un atbilstošs projekta darbību saturam un specifikai, īsteno sociāli atbildīgus[9] un inovatīvus iepirkumus[10] (ja nepieciešams, dokumentējot un pamatojot sociāli atbildīga iepirkuma īstenošanas izvēli atbilstoši sadarbības iestādes horizontālajām norādēm projekta īstenošanā un uzraudzībā).

4.3.6.3. pasākuma investīcijām būs tieša pozitīva ietekme uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” (skat. skaidrojumu pie anotācijas 8. punkta “Horizontālā ietekme”). Savukārt uz horizontālajiem principiem “Klimatdrošināšana”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Nenodarīt būtisku kaitējumu” 4.3.6.3. pasākumam nav ietekmes.

4.3.6.3. pasākuma Eiropas Sociālā fonda Plus investīcijām piemērots 159. intervences kods “Pasākumi, ar ko uzlabo pakalpojumus, kas nodrošina aprūpi ģimenes apstākļos un vietējā kopienā” atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021.–2027. gadam. Fondu finansējums 3 697 500 euro apmērā. Finansējuma veids: 01 Dotācija. Teritoriālie sasniegšanas mehānismi: 33 Bez teritoriālā mērķa. ESF Plus sekundārās tēmas: 06 Bērnu nabadzības problēmas risināšana. Dzimumu līdztiesība: 02 Dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana.

4.3.6.3. pasākuma ietvaros plānotais atbalsts nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts, jo neizpildās Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta 2. punktā noteiktā pazīme – finansiālās palīdzības saņēmējs nav uzskatāms par saimnieciskās darbības veicēju, jo psihosociālais atbalsts ir sociālais pakalpojums, kam nav ekonomiska rakstura.

Neskatoties uz to, ka bērnu slimnīca nodrošina vispārējās tautsaimniecības nozīmes veselības aprūpes pakalpojumus, kam ir saimniecisks raksturs, bērnu slimnīcas darbībā tos ir iespējams nošķirt no sociālajiem pakalpojumiem (t.i., psihosociālo atbalstu), kas nav saistīti ar ekonomiskām darbībām – attiecīgi minētie pakalpojumi netiek uzskatīti par saimniecisko darbību. Psihosociālā atbalsta pakalpojums vērtējams atsevišķi, t.sk., ņemot vērā pakalpojuma a) saturu, b) organizēšanu un c) finansēšanu. Proti, bērniem ar smagu slimību vai funkcionāliem traucējumiem (prognozējamu vai esošu invaliditāti) un viņu ģimenes locekļiem pasākuma ietvaros tiks sniegts psihosociāls atbalsts, kas uzskatāms par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, nevis par ārstniecības vai veselības aprūpes pakalpojumu (tai skaitā, jāņem vērā, ka psihosociālo atbalstu nenodrošina veselības aprūpes pakalpojumu ietvaros). Bērna un viņa ģimenes locekļu tiesības saņemt sociālo pakalpojumu, t.sk., sociālās rehabilitācijas pakalpojumu noteiktas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3. pantā. Tāpat atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 17. pantā noteiktajam sociālos pakalpojumus drīkst sniegt tikai tāds sociālo pakalpojumu sniedzējs, kura pamatdarbība ir šo pakalpojumu sniegšana un kas attiecīgā pakalpojuma sniegšanai ir reģistrēts sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā. Bērnu slimnīca psihosociālo atbalstu sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojuma ietvaros (reģistrēts sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā 2013. gada 8. novembrī). Bērnu slimnīcas sniegtā psihosociālā atbalsta pakalpojuma unikalitāti pamato tas, ka psihosociālais atbalsts bērnam un viņa ģimenes locekļiem var tikt nodrošināts papildus vai vienlaikus ar valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem, bērnam atrodoties stacionārā aprūpē. Ņemot vērā to, ka saskaņā ar valsts ārstu komisijas datiem gadā invaliditātes ekspertīzi veic un invaliditāti piešķir vidēji 1 000 bērniem (2020.gadā invaliditāti piešķīra 834 bērniem, tai skaitā 502 zēniem un 332 meitenēm, 2019.gadā – 847 bērniem, tai skaitā 503 zēniem, 344 meitenēm, 2018.gadā – 866 bērniem, tai skaitā 515 zēniem, 351 meitenei[11]) un to, ka pie smagiem gadījumiem, uz kura pamata piešķir invaliditāti, vienmēr izmeklējumus veic un diagnozi nosaka bērnu slimnīcā, nevis kādā cita iestādē, psihosociālā atbalsta sniegšana kā sākotnējā krīzes intervence nepieciešama mērķa grupas bērniem un ģimenes locekļiem tieši pašā bērnu slimnīcā. Papildus norādāms, ka arī smagi gadījumi no citiem reģioniem tiek novirzīti uz bērnu slimnīcu, attiecīgi psihosociāls atbalsts bērnam vai viņa ģimenes locekļiem nepieciešams bērnu slimnīcas ietvaros.
Būtiski uzsvērt to, ka īpašas attiecības starp bērnu, viņa ģimenes locekļiem un bērnu slimnīcu kā psihosociālā pakalpojuma sniedzēju pamato tas, ka, saskaroties ar smagu slimību, ģimene nespēj definēt atbalsta vajadzības, jo atrodas krīzes situācijā. Krīzes situācijā vecāki var zaudēt kontroli, kļūt dezorganizēti, noslēgties un bieži vien pretojas pret palīdzības saņemšanu. Šādā situācijā atbalsta nepieciešamību var konstatēt bērnu slimnīcas speciālists, kas nodrošina veselības aprūpi un ir saskarsmē ar konkrēto bērnu vai viņa ģimenes locekļiem. Saskaroties ar krīzes situāciju, veselības aprūpes speciālists nekavējoties novirza bērnu un tā ģimenes locekļus psihosociālā atbalsta saņemšanai.
Psihosociālā atbalsta ietvaros bērnam un viņa ģimenes locekļiem tiek nodrošināta psihologa, sociālā darbinieka un kapelāna konsultācija. Atbalstu nodrošina personalizēti atbilstoši konkrētai krīzes situācijai (pēkšņa vai smaga veselības problēma bērnam) un tam nav raksturīgas pircēja/pārdevēja savstarpējo attiecību iezīmes. Papildus konkrēto pakalpojumu nodrošina bez maksas, jo krīzes situācijā bērnam vai viņa ģimenes locekļiem nav pietiekošu emocionālu resursu, lai vērstos pēc palīdzības. Tāpat bērna ilgstošās slimošanas periodā nereti mainās ģimenes ienākumi (piemēram, vienam vecākam var nākties patraukt darba attiecības, lai nodrošinātu bērna aprūpi) un mazinās iespēja apmaksāt jebkādus atbalsta pakalpojumus.
Psihosociālā atbalsts pasākuma ietvaros tiks nodalīts un uzskaitīts atsevišķi, proti, tiks nodrošināta atsevišķa 4.3.6.3. pasākuma projekta grāmatvedības uzskaite, pamatojošajā dokumentācijā norādot 4.3.6.3. pasākuma projekta numuru. Tādējādi gan 4.3.6.3. pasākuma projekta realizācija, gan uzskaite tiks veikta nodalīti no veselības aprūpes pakalpojuma finanšu avotiem. Attiecīgi arī 4.3.6.3. pasākuma projektā iesaistītajiem speciālistiem tiks nodrošināta atsevišķa slodze, uzskaite un apmaksa.


[5] Ministru kabineta informatīvais ziņojums “Informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju” 4.3.6.3. pasākuma „Atbalsts bērniem ar smagu diagnozi vai funkcionāliem traucējumiem, iespējamu vai esošu invaliditāti un viņu ģimenes locekļiem” īstenošanu” (turpmāk – MK informatīvais ziņojums);
[6] 4.3.6.3. pasākuma ietvaros paredzēts, ka atbalsts tiks sniegts bērniem, kas nav sasnieguši 18 gadu vecumu. Tas nozīmē, ka atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 3. panta (1) daļai bērns ir persona, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu, izņemot tās personas, kuras saskaņā ar likumu izsludinātas par pilngadīgām vai stājušās laulībā pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas. Ja pasākuma ietvaros bērnam psihosociālā atbalsta saņemšanas laikā atrodoties stacionārā paliek 18 gadi, atbalsta sniegšana tiek turpināta un pabeigta tikai tādā gadījumā, ja atbilstoši ārstējošā ārsta slēdzienam mērķa grupas persona turpina uzturēšanos stacionārā vai regulārā ambulatorā uzraudzībā un tas tiek atzīmēts personas klientu lietā;
[7] Mērķa grupas bērns ir stacionēts vai vērsies ambulatori pie bērnu slimnīcas ārsta un bērnu slimnīcas ārsts balstoties uz savu profesionālo darbību un saskaņā ar Starptautisko statistisko slimību un veselības problēmu klasifikāciju (diagnožu klasifikācija) nosaka bērna diagnozi, t.sk. slimības smaguma pakāpi. Atbilstību psihosociālā atbalsta saņemšanai 4.3.6.3. pasākuma ietvaros nosaka ārsts un bērnu slimnīcas sociālais darbinieks;
[8] Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 56. panta 1.punktam nav jāveic aprēķins piemērojamās likmes noteikšanai;
[9] IUB sagatavotā informācija par sociāli atbildīgu publisko iepirkumu pieejama: https://www.iub.gov.lv/lv/socialais-iepirkums un Vadlīnijas sociāli atbildīga publiskā iepirkuma īstenošanai pieejamas: https://www.iub.gov.lv/lv/media/658/download;
[10] IUB sagatavotā informācija par Inovatīvo publisko iepirkumu pieejama: https://www.iub.gov.lv/lv/inovativais-iepirkums?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F;
[11] Datu avots: Labklājības informācijas sistēma (LabIS);