25-TA-590: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Būvniecības likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā” (turpmāk – Likumprojekts) izstrādāts, lai pilnveidotu būvspeciālistu profesionālās darbības uzraudzības regulējumu, nosakot skaidrus termiņus administratīvo lietu izskatīšanai. Likumprojekts paredz nodrošināt lietu savlaicīgu un efektīvu izskatīšanu, vienlaikus ievērojot labas pārvaldības principus un būvspeciālistu tiesības uz taisnīgu procesu. Tā izstrādes pamatā ir Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta (turpmāk – Senāts) 2024. gada 3. aprīļa spriedumā lietā Nr. SKA-109/2024 (Nr. A420131020) sniegtās atziņas par saprātīga termiņa nepieciešamību šādu lietu izskatīšanā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekts ir izstrādāts, lai nodrošinātu skaidru un efektīvu administratīvo lietu izskatīšanas kārtību, nosakot kompetences pārbaudes iestādēm konkrētu termiņu iespējamo būvspeciālistu profesionālās darbības pārkāpumu izvērtēšanai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Šobrīd normatīvais regulējums nenosaka kādā termiņā būvspeciālistu kompetences pārbaudes iestādēm būtu jāizskata ierosinātās administratīvās lietas par iespējamiem būvspeciālistu profesionālās darbības pārkāpumiem. Senāta 2024.gada 3.aprīļa spriedumā lietā Nr.SKA-109/2024 (Nr.A420131020) minēts, ka lai noteiktu, vai lietas izskatīšanas termiņš atbilst „saprātīga termiņa” nosacījumam, katras lietas faktisko apstākļu gaismā ir analizējami šādi kritēriji: lietas sarežģītība; lietas iznākuma nozīme ieinteresētajām personām un lietas dalībnieku rīcība procesa laikā, ka arī ja konkrētās jomas regulējumā nav noteikts termiņš lietu izskatīšanai, tad jāņem vērā līdzīgs regulējums, kas noteikts citās jomās (piemēram Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likums, Tiesnešu disciplinārās atbildības likums u.c.).
Ņemot vērā ka administratīvās lietas par iespējamiem būvspeciālistu profesionālās darbības pārkāpumiem ir ļoti sarežģītas - to izskatīšanas laikā vairākas reizes var nākties prasīt paskaidrojumus no būvspeciālista, veikt būvniecības objektu apsekojumus, kā arī veikt ekspertīzes, šo lietu izskatīšanai nebūtu piemēroti termiņi, kas ir noteikti regulējuma par disciplinārlietu izskatīšanu citās jomās.
Kompetences pārbaudes iestādes par pēdējiem trīs gadiem ir iesniegušas šādu statistiku par lietu izskatīšanas termiņiem: 155 lietas ir izskatītas viena gada laikā, 19 lietas ir izskatītas divu gadu laikā un 6 lietas ir izskatītas trīs gadu laikā. Nevienas lietas izskatīšana nav bijusi ilgāka par trīs gadiem.
Ņemot vērā ka administratīvās lietas par iespējamiem būvspeciālistu profesionālās darbības pārkāpumiem ir ļoti sarežģītas - to izskatīšanas laikā vairākas reizes var nākties prasīt paskaidrojumus no būvspeciālista, veikt būvniecības objektu apsekojumus, kā arī veikt ekspertīzes, šo lietu izskatīšanai nebūtu piemēroti termiņi, kas ir noteikti regulējuma par disciplinārlietu izskatīšanu citās jomās.
Kompetences pārbaudes iestādes par pēdējiem trīs gadiem ir iesniegušas šādu statistiku par lietu izskatīšanas termiņiem: 155 lietas ir izskatītas viena gada laikā, 19 lietas ir izskatītas divu gadu laikā un 6 lietas ir izskatītas trīs gadu laikā. Nevienas lietas izskatīšana nav bijusi ilgāka par trīs gadiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Šobrīd normatīvais regulējums nenosaka konkrētu termiņu, kādā būvspeciālistu kompetences pārbaudes iestādēm būtu jāizskata ierosinātās administratīvās lietas par iespējamiem profesionālās darbības pārkāpumiem. Senāta 2024. gada 3. aprīļa spriedumā lietā Nr. SKA-109/2024 konstatēts, ka lietas izskatīšanas termiņa atbilstība "saprātīga termiņa" nosacījumam tiek vērtēta, analizējot lietas sarežģītību, iznākuma nozīmi ieinteresētajām personām un lietas dalībnieku rīcību procesa gaitā. Spriedumā norādīts, ka, ja konkrētās jomas regulējumā nav noteikts izskatīšanas termiņš, jāņem vērā līdzīgs regulējums citās jomās, piemēram, Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā un Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā.
Senāts atzina, ka piecu gadu ilgs administratīvais process būvspeciālista profesionālās darbības pārbaudes lietā rada risku, ka lietas izskatīšana var nesasniegt savu mērķi saprātīgā termiņā. Spriedumā norādīts uz nepieciešamību noteikt skaidrus termiņus šādu lietu izskatīšanai, lai nodrošinātu efektīvu procesu un novērstu iespējamas neskaidrības normatīvajā regulējumā attiecībā uz administratīvā procesa ilgumu.
Administratīvo lietu izskatīšana būvspeciālistu profesionālās darbības pārkāpumu gadījumos ir sarežģīta un ietver vairākus posmus: paskaidrojumu pieprasīšanu, būvobjektu apsekošanu, ekspertīžu veikšanu un iesniegto pierādījumu izvērtēšanu. Līdz ar to citu nozaru disciplinārlietu izskatīšanai paredzētie termiņi nebūtu tieši piemērojami.
Kompetences pārbaudes iestādes par pēdējiem trīs gadiem ir iesniegušas šādu statistiku par lietu izskatīšanas termiņiem: 155 lietas ir izskatītas viena gada laikā, 19 lietas ir izskatītas divu gadu laikā un 6 lietas ir izskatītas trīs gadu laikā. Nevienas lietas izskatīšana nav bijusi ilgāka par trīs gadiem.
Senāts atzina, ka piecu gadu ilgs administratīvais process būvspeciālista profesionālās darbības pārbaudes lietā rada risku, ka lietas izskatīšana var nesasniegt savu mērķi saprātīgā termiņā. Spriedumā norādīts uz nepieciešamību noteikt skaidrus termiņus šādu lietu izskatīšanai, lai nodrošinātu efektīvu procesu un novērstu iespējamas neskaidrības normatīvajā regulējumā attiecībā uz administratīvā procesa ilgumu.
Administratīvo lietu izskatīšana būvspeciālistu profesionālās darbības pārkāpumu gadījumos ir sarežģīta un ietver vairākus posmus: paskaidrojumu pieprasīšanu, būvobjektu apsekošanu, ekspertīžu veikšanu un iesniegto pierādījumu izvērtēšanu. Līdz ar to citu nozaru disciplinārlietu izskatīšanai paredzētie termiņi nebūtu tieši piemērojami.
Kompetences pārbaudes iestādes par pēdējiem trīs gadiem ir iesniegušas šādu statistiku par lietu izskatīšanas termiņiem: 155 lietas ir izskatītas viena gada laikā, 19 lietas ir izskatītas divu gadu laikā un 6 lietas ir izskatītas trīs gadu laikā. Nevienas lietas izskatīšana nav bijusi ilgāka par trīs gadiem.
Risinājuma apraksts
Lai novērstu administratīvo lietu nepamatotu vilcināšanu un vienlaikus nodrošinātu to objektīvu izskatīšanu, tiek piedāvāts noteikt skaidru termiņu:
Administratīvās lietas par iespējamiem būvspeciālistu profesionālās darbības pārkāpumiem jāizskata viena gada laikā no ierosināšanas dienas.
Īpaši sarežģītās lietās, piemēram, attiecībā uz 3. grupas publiskām būvēm, kur lietas dalībnieki iesniedz pretrunīgas ekspertīzes un dokumentus, termiņu var pagarināt, bet ne ilgāk kā līdz trim gadiem no lietas ierosināšanas dienas.
Lai novērstu būvspeciālistu iespējamu procesuālo kavēšanu ar mērķi sasniegt noilgumu, administratīvās lietas izskatīšanas termiņā neieskaita laiku, kurā būvspeciālista būvprakses sertifikāta darbība bija apturēta par informācijas nesniegšanu, kas nepieciešama viņa patstāvīgās prakses izvērtēšanai.
Šādi grozījumi nodrošinās līdzsvaru starp nepieciešamību efektīvi izskatīt pārkāpumu lietas un objektīvu iespēju būvspeciālistiem sniegt paskaidrojumus un aizstāvēties, vienlaikus novēršot procesuālo vilcināšanos.
Administratīvās lietas par iespējamiem būvspeciālistu profesionālās darbības pārkāpumiem jāizskata viena gada laikā no ierosināšanas dienas.
Īpaši sarežģītās lietās, piemēram, attiecībā uz 3. grupas publiskām būvēm, kur lietas dalībnieki iesniedz pretrunīgas ekspertīzes un dokumentus, termiņu var pagarināt, bet ne ilgāk kā līdz trim gadiem no lietas ierosināšanas dienas.
Lai novērstu būvspeciālistu iespējamu procesuālo kavēšanu ar mērķi sasniegt noilgumu, administratīvās lietas izskatīšanas termiņā neieskaita laiku, kurā būvspeciālista būvprakses sertifikāta darbība bija apturēta par informācijas nesniegšanu, kas nepieciešama viņa patstāvīgās prakses izvērtēšanai.
Šādi grozījumi nodrošinās līdzsvaru starp nepieciešamību efektīvi izskatīt pārkāpumu lietas un objektīvu iespēju būvspeciālistiem sniegt paskaidrojumus un aizstāvēties, vienlaikus novēršot procesuālo vilcināšanos.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Likumprojekts paredz skaidrus termiņus administratīvo lietu izskatīšanai, kas nodrošinās efektīvāku būvspeciālistu profesionālās darbības uzraudzību un samazinās tiesvedības riskus saistībā ar pārmērīgi ilgu procesu.
Ieguvumi no likumprojekta īstenošanas ietver:
Tiesiskās noteiktības un prognozējamības palielināšanu – skaidri noteikti termiņi novērsīs interpretācijas neskaidrības un nodrošinās savlaicīgu lēmumu pieņemšanu.
Administratīvā procesa efektivitātes uzlabošanu – iestādes varēs plānot resursus, savukārt būvspeciālistiem būs lielāka skaidrība par izmeklēšanas ilgumu.
Labas pārvaldības principa ievērošanu – tiek nodrošināts, ka lietas netiek nepamatoti novilcinātas, vienlaikus saglabājot pietiekamu laiku sarežģītu lietu izskatīšanai.
Likumprojekta izpilde nerada būtisku papildu finansiālo slogu kompetences pārbaudes iestādēm, jo izmaiņas galvenokārt attiecas uz procesuālo termiņu precizēšanu, nevis jaunu pienākumu ieviešanu. Līdz ar to ieguvumi no normatīvā regulējuma precizēšanas būtiski pārsniedz iespējamās administratīvās izmaksas.
Ieguvumi no likumprojekta īstenošanas ietver:
Tiesiskās noteiktības un prognozējamības palielināšanu – skaidri noteikti termiņi novērsīs interpretācijas neskaidrības un nodrošinās savlaicīgu lēmumu pieņemšanu.
Administratīvā procesa efektivitātes uzlabošanu – iestādes varēs plānot resursus, savukārt būvspeciālistiem būs lielāka skaidrība par izmeklēšanas ilgumu.
Labas pārvaldības principa ievērošanu – tiek nodrošināts, ka lietas netiek nepamatoti novilcinātas, vienlaikus saglabājot pietiekamu laiku sarežģītu lietu izskatīšanai.
Likumprojekta izpilde nerada būtisku papildu finansiālo slogu kompetences pārbaudes iestādēm, jo izmaiņas galvenokārt attiecas uz procesuālo termiņu precizēšanu, nevis jaunu pienākumu ieviešanu. Līdz ar to ieguvumi no normatīvā regulējuma precizēšanas būtiski pārsniedz iespējamās administratīvās izmaksas.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Būvspeciālisti
Ietekmes apraksts
Tiks nodrošināta skaidrība un prognozējamība – lietas netiks izskatītas nepamatoti ilgi, jo noteikts maksimālais termiņš izskatīšanai.
Būvspeciālistiem būs garantētas tiesības uz objektīvu un savlaicīgu lēmumu par iespējamo pārkāpumu, kas ir īpaši svarīgi reputācijas un profesionālās darbības turpināšanas aspektā.
Tiek paredzēta iespēja pagarināt termiņu sarežģītās lietās, tā nodrošinot, ka arī sarežģītas situācijas tiek izskatītas pienācīgi.
Būvspeciālistiem būs garantētas tiesības uz objektīvu un savlaicīgu lēmumu par iespējamo pārkāpumu, kas ir īpaši svarīgi reputācijas un profesionālās darbības turpināšanas aspektā.
Tiek paredzēta iespēja pagarināt termiņu sarežģītās lietās, tā nodrošinot, ka arī sarežģītas situācijas tiek izskatītas pienācīgi.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
-
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
-
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
-
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Likumprojektam veikta publiskā apstprišana, kuras laika netika saņemti iebildumi vai priekšlikumi par likumprojektu:
Apspriešanas datums no
06.05.2025.
Apspriešanas datums līdz
20.05.2025.
Apspriešanas datums no
06.05.2025.
Apspriešanas datums līdz
20.05.2025.
6.4. Cita informācija
https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/b33e5b5f-d98c-4474-8928-85e7663eeb53
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertifikācijas institūcija
- LATVIJAS ARHITEKTU SAVIENĪBA
- "Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācija"
- Latvijas Melioratoru biedrība
- Latvijas Dzelzceļnieku biedrība
- Biedrība "Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Projekta izpildi izpildi nodrošinās būvspeciālistu kompetences pārbaudes iestādes ar kurām Ekonomikas ministrija ir noslēgusi deleģēšanas līgumus. Projekta izpilde tiks nodrošināta esošo resursu ietvaros.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
