Anotācija (ex-ante)

Nepieciešams grozīt noteikumu  73. punktu, lai  personai būtu tiesības izmantot asistenta pakalpojumu iepriekšējo trīs mēnešu vidējo stundu apjomā ārkārtējas situācijas laikā, nevis pēc tam. 
Asistenta, pavadoņa un aprūpes pakalpojuma sniedzēji ir galvenokārt fiziskas personas, kuras ar sociālo dienestu un pakalpojuma saņēmēju vai viņa likumisko pārstāvi noslēgušas uzņēmuma līgumu par to, ka persona sniegs asistenta, pavadoņa vai aprūpes pakalpojumu personai ar invaliditāti. Asistenta, pavadoņa un aprūpētāja darbs tiek apmaksāts atbilstoši iepriekšējā mēnesī nostrādātajām stundām, kas tiek norādītas atskaitē. Savukārt pārskata mēneša ietvaros asistenta, pavadoņa un aprūpētāja piesaisti sev vēlamajām darbībām un vēlamajā laikā piešķirtā pakalpojuma apjoma ietvaros persona ar invaliditāti sev organizē pati, tādējādi sociālais dienests nevar ik dienu pārliecināties par katra asistenta, pavadoņa vai aprūpētāja un personas ar invaliditāti ikdienas gaitām. Tādējādi sociālajiem dienestiem ir neiespējami nodrošināt testēšanas sertifikātu esamības pārbaudīšanu vai nodrošināt rutīnas skrīninga veikšanu.
Pakalpojuma sniegšanas “vieta” minēto pakalpojumu gadījumā ir pati persona ar invaliditāti, kurai šie pakalpojumi tiek sniegti, tā nav iestāde, kur pie ieejas varētu nodrošināt testēšanas sertifikāta esamības pārbaudi. Pakalpojumu sniedzēji un saņēmēji kontaktējas individuāli pēc savstarpējas vienošanās, tiekoties pakalpojuma saņēmēja dzīvesvietā, savukārt asistenta pakalpojuma sniegšana notiek ārpus mājokļa. Tādējādi nav iespējams izvirzīt prasību sociālajam dienestam nodrošināt negatīva Covid-19 testa rezultātu uzrādīšanas pakalpojuma sniegšanas vietā pārbaudi. Turklāt 70-80% gadījumos asistents un asistenta pakalpojuma saņēmējs ir vienas ģimenes locekļi. 

1.Noteikumu 69. punkta redakcija precizēta, lai izņēmuma gadījumos būtu iespējams sociālo pakalpojumu sniegt arī personai, kurai nav sadarbspējīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta vai negatīva Covid-19 testa, un kurai minētā pakalpojuma neatliekama nesniegšana, pārtraukšana vai izbeigšana var radīt invaliditātes risku, vai veselības stāvokļa pasliktināšanos,  tajā skaitā darbspēju zudumu, piemēram, aprūpes mājās pakalpojuma vai tehnisko palīglīdzekļu pakalpojuma nesniegšanas gadījumā. Svarīgi akcentēt, ka izņēmuma gadījumos sociālo pakalpojumu (piemēram, sociālās rehabilitācijas pakalpojumi no vardarbības cietušiem bērniem un pieaugušām personām, sociālās rehabilitācijas pakalpojumi no cilvēku tirdzniecības cietušām personām, aprūpes mājās pakalpojumi, psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumi paliatīvā aprūpē esošiem bērniem un viņu ģimenes locekļiem, krīzes centru pakalpojumi, patversmes vai naktspatversmes pakalpojumi u.c.) neatliekama sniegšana nepieciešama, lai neradītu risku, ka, nesaņemot pakalpojumu, tiek apdraudēta atsevišķu pamatvajadzību, piemēram, vajadzība pēc ēdiena (ietverot ne vien pārtikas, bet arī medikamentu piegādi, bet personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem arī ēdiena sagatavošanu un barošanu), aprūpes (ietverot palīdzību apģērbties, nomazgāties, kā arī personu ar smagiem funkcionāliem traucējumiem pozicionēšana), veselības aprūpes (atbalsts ģimenes ārsta vai citas ārstniecības personas nozīmētās medikamentozās terapijas nodrošināšanā (medikamentu iegāde un atbalsts medikamentu lietošanā), mājokļa (gan bez pajumtes palikušām personām, gan no vardarbības un cilvēku tirdzniecības cietušām personām, tajā skaitā novēršot apdraudējuma risku) nodrošināšana. Līdz ar to, ņemot vērā šos ārkārtējos apstākļus, ir jārod iespēja piešķirt sociālos pakalpojumus arī tām personām, kurām nav sadarbspējīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, kā arī iespējas veikt Covid-19 testu.
Vairāki no sociālajiem pakalpojumiem ir izveidoti un tiek sniegti ar mērķi nepieļaut dzīves kvalitātes krasu pazeminājumu situācijās, kad  funkcionēšanas traucējumu rezultātā persona zaudējusi pašaprūpes spējas vai citu iemeslu dēļ nonākusi krīzes situācijā, kurai nepieciešams profesionāls risinājums.  Līdz ar to šo personu veselībai, dzīvībai un drošībai ir būtiski, ka personas situācijas risināšanai nepieciešamais sociālais pakalpojums ir pieejams neatkarīgi no  personas Covid-19  statusa (t.i.- vakcinācijas vai pārslimošanas fakta, vai no fakta, ka persona ir Covid-19 pozitīva vai negatīva). Pie tam situācijās, kad apdraudēta personas veselība, funkcionēšanas iespējas (tajā skaitā spēja nodrošināt aprūpi) vai drošība,  palīdzība nepieciešama tūlīt, līdz ar to nav laika testēšanās procesa iziešanai.
Tāpat minētā norma precizēta, lai neradītu risku, ka negatīva Covid-19 testa neesamības dēļ, tiek izbeigta personai vitāli nepieciešama sociālā pakalpojuma sniegšana.
2. Noteikumu  73. punktā ir nepieciešams precizēt redakciju, jo šai normai par tiesībām izmantot pakalpojumu iepriekšējo trīs mēnešu vidējo stundu apjomā jādarbojas ārkārtējas situācijas laikā, nevis pēc tam, kad ārkārtējā situācija atcelta (kā tas šobrīd no 73. punkta izriet). 73. punktā ietvertā norma saskaņā ar 74. punktu attiecas uz personām, kuras vēl līdz gada beigām atbilstoši tiesiskās paļāvības principam drīkst turpināt saņemt pakalpojumu asistenta pakalpojuma “vecā” regulējuma ietvaros.
Atbilstoši šo noteikumu 74. punktam, 73. punkta nosacījumi ir spēkā ne ilgāk, kā līdz 2021. gada 31. decembrim, savukārt saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojuma  Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 1. punktā noteikto  ārkārtējā situācija valstī ir izsludināta no 2021. gada 11. oktobra līdz  2022. gada 11. janvārim. Līdz ar to grozījums paredz, ka persona asistenta pakalpojumu var izmantot sociālās iekļaušanas pasākumiem (iepirkšanās, teātru, koncertu, sporta, citu pasākumu un sabiedrisku vietu apmeklējums, kas saistīts ar brīvā laika pavadīšanu) atbilstoši vidējam stundu apjomam, kas tika izmantots iepriekšējos trijos kalendāra mēnešos ārkārtējās situācijas laikā, nevis pēc tam, kad valstī izsludinātā ārkārtējā situācija ir atcelta.
3. Lai noteiktu skaidru tiesisko regulējumu attiecībā uz personām kuras sniedz valsts finansētu asistenta pakalpojumu pašvaldībā, augstskolā vai koledžā, pavadoņa pakalpojumu vai Eiropas Savienības politiku instrumentu projekta ietvaros finansētu aprūpes pakalpojumu bērnam līdz 18 gadu vecumam ir izveidots jauns noslēguma jautājumu punkts.  Ņemot vērā, ka sociālie dienesti nevar nodrošināt negatīva Covid-19 testa esamības pārbaudi pakalpojuma saņēmēja un pakalpojuma sniedzēja ikdienas gaitās, laikā līdz 2021. gada 15. novembrim pārliecināšanās par vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta vai negatīva Covid-19 testa esamību pakalpojuma sniedzējam paliek paša pakalpojuma saņēmēja ziņā.
Tādējādi pakalpojuma sniedzējam ir izvirzīta prasība par vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta vai negatīva Covid-19 testa esamību atbilstoši šo noteikumu 72., 329. un 335.punktam. Noteikumu projekta norma nodrošina to, ka sociālajam dienestam nav uzlikts pienākums pārbaudīt prasības par Covid-19 testa parbaudes izpildi, jo pakalpojums notiek starp cilvēku un viņa asistentu/pavadoni/ aprūpētāju, sociālajam dienestam klāt neesot. Tādejādi līdz 2021. gada 15. novembrim pati persona ar invaliditāti vai viņas likumiskais pārstāvis var pieprasīt pakalpojuma sniedzējam uzrādīt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, vai Covid-19 testēšanas sertifikātu. No 2021. gada 15. novembra valsts finansētu asistenta pakalpojumu pašvaldībā, augstskolā vai koledžā, pavadoņa pakalpojumu vai Eiropas Savienības politiku instrumentu projekta ietvaros finansētu aprūpes pakalpojumu bērnam līdz 18 gadu vecumam, var sniegt personas, kuras var uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.