Anotācija

2026. gada 31. augustā tiks noslēgta šobrīd pieejamā atbalsta programma daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanai, kas tiek īstenota 2022. gada 14. jūlija Ministru kabinetu noteikumu Nr. 460 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.2. reformu un investīciju virziena "Energoefektivitātes uzlabošana" 1.2.1.1.i. investīcijas "Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu" īstenošanas noteikumi" (turpmāk tekstā- 1.2.1.1.i. investīcija) ietvaros. Šī brīža aplēses liecina, ka 1.2.1.1.i. investīcijai pieejamais finansējums tiks pilnībā rezervēts 2024. gada IV ceturksnī un tādējādi tiks slēgta iespēja pieteikt jaunus pieteikums.

Lai nodrošinātu atbalstu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai un neradītu atbalsta pieejamības pārrāvumu, nepieciešams nodrošināt jaunu atbalsta programmu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai.
Šo noteikumu ietvaros izstrādāta atbalsta programma, kas ietver kārtību, kādā īstenojama 2.1.1.1. investīcija, tai pieejamo finansējumu, izmaksas attiecināmības nosacījumus un atbalsta saņēmējus kā arī atbalsta uzskaiti, neatbalstāmās nozares un darbības.

Vispārīgi nosacījumi
 

Atbildīgā nozares ministrija:	Ekonomikas ministrija
Atbalsta veids:	sabiedrības “Altum” aizdevums vai garantija, kapitāla atlaide aizdevuma pamatsummas daļējai dzēšanai, un atbalsts tehniskās dokumentācijas sagatavošanai dzīvokļu īpašniekiem energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai. Atbalsts tiks sniegts kā kombinētais finanšu instruments, sākotnēji daudzdzīvokļu mājas energoefektivitātes pasākumu veikšanai izsniedzot aizdevumu vai garantiju, un pēc projekta mērķu sasniegšanas izmaksājot kapitāla atlaidi, tas ir, aizdevuma pamatsummai piemērojot samazinājumu kapitāla atlaides apmērā.
Atbalsta sniedzējs:	sabiedrība “Altum”
Atbalsta saņēmēji un gala labuma guvēji:	dzīvokļu īpašnieki vai juridiskas personas, kuru īpašumā ir daudzdzīvokļu mājas. Daudzdzīvokļu māju apsaimniekotāji un pārvaldnieki var kļūt par sava apsaimniekojamā objekta, daudzdzīvokļu mājas, pilnvaroto personu, ja apsaimniekotājs vai pārvaldnieks ir ieguvis apsaimniekojamā objekta, daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku atbilstošu pilnvarojumu.
2.1.1.1. investīcijai pieejamais finansējums:	173 218 155 euro  (no tā elastības finansējuma apjoms – 23 222 755 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 147 235 431 euro (no tā elastības finansējuma apjoms – 19 124 621 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums – 25 982 724 euro (no tā elastības finansējuma apjoms – 4 098 134 euro), tai skaitā: *līdz 150 218 155 euro (no tā elastības finansējuma apjoms – 20 139 225 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 127 685 432 euro (no tā elastības finansējuma apjoms – 16 585 244 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums – 22 532 723 euro (no tā elastības finansējuma apjoms – 3 553 981 euro) šo noteikumu 22.1. apakšpunktā noteiktā mērķa sasniegšanai; *līdz 10 000 000 euro (no tā elastības finansējuma apjoms – 1 340 665 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 8 500 000 euro (no tā elastības finansējuma apjoms – 1 104 077 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums – 1 500 000 euro (no tā elastības finansējuma apjoms – 236 588 euro)  šo noteikumu 22.2. apakšpunktā noteiktā mērķa sasniegšanai; *līdz 10 000 000 euro (no tā elastības finansējuma apjoms – 1 340 665 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 8 500 000 euro (no tā elastības finansējuma apjoms – 1 104 077 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums – 1 500 000 euro (no tā elastības finansējuma apjoms – 236 588 euro)  – sabiedrības "Altum" aizdevumu sniegšanai, tai skaitā aizdevumu kredītriska zaudējumu un kapitāla atlaides segšanai balstoties uz sagaidāmo zaudējumu riska novērtējumu atbilstoši Attīstības finanšu institūcijas likuma 12. panta trešajai daļai (ja sagaidāmie zaudējumi pārsniedz aprēķināto sagaidāmo zaudējumu apmēru, tos sedz sabiedrība "Altum" no saviem finanšu resursiem. Sabiedrībai "Altum" ir tiesības atteikties no turpmākās aizdevumu piešķiršanas, ja faktiskie un prognozētie zaudējumi pārsniedz pieejamo publisko finansējumu zaudējumu segšanai), un sabiedrības "Altum" pārvaldības maksas segšanai, lai nodrošinātu 2.1.1.1. investīcijas administrēšanas un uzraudzības funkciju funkcijasnodrošināšanai; *līdz 3 000 000 euro  (no tā elastības finansējuma apjoms – 402 200 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 2 550 000 euro (no tā elastības finansējuma apjoms – 331 223 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums – 450 000 euro (no tā elastības finansējuma apjoms – 70 976 euro)  – Ministru kabineta 2016. gada 15. marta noteikumu Nr. 160 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās" un 13.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi ekonomikas nozarē" 13.1.1.2. specifiskā atbalsta mērķa pasākuma "Atbalsts daudzdzīvokļu māju siltināšanai" īstenošanas noteikumi" ietvaros otrā posmā īstenoto projektu finansēšanai.
2.1.1.1. investīcijas ieviešanas termiņš:	2029. gada 31. decembris
Uzraudzības rādītāji (sasniedzami līdz 2029. gada 31. decembrim):	Kopējais primārās enerģijas patēriņa samazinājums – vismaz 33577245    kWh/gadā; atbalstīto māju platība – vismaz 746 161 m2; atbalstīto dzīvokļu īpašumu skaits – vismaz 11 320 dzīvokļu īpašumi; atbalstīto dzīvokļu īpašumu skaits, kuros dzīvo enerģētikas nabadzības riskam pakļautas personas – vismaz 2017 dzīvokļu īpašumi.
Piegādātāju atlase:	Projekta īstenošanā atbalsta saņēmēji nepiemēro normatīvos aktus piegādātāju atlases jomā, izņemot atbalsta saņēmēji, kas ir pasūtītāji Publisko iepirkumu likuma izpratnē.
Vizuālās identitātes prasības:	Līgumos par projekta īstenošanu un par sadarbību ar sadarbības partneriem noteikts, ka projekta īstenošanas laikā ir jānodrošina vizuālās identitātes prasības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulas Nr. 2021/241 34. pantu un Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēšanas nolīguma 10.pantu, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām”.
Principu ievērošana:	Dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona nodrošina, ka projekta īstenošanas laikā tiks ievērots princips "Klimatdrošināšana", atbilstoši 2021. gada 29. jūlija Eiropas komisijas paziņojumam par sagatavotajiem norādījumiem  par infrastruktūras klimatnoturību 2021. –2027. gadā, kā arī princips "Nenodarīt būtisku kaitējumu", kas atbilst ​Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regulas (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza regulu (ES) 2019/2088, 18. pantam un normatīvajiem aktiem vides jomā.

Atbalsts paredzēts daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām (ēkas, kurās ir vismaz 3 dzīvokļi), kas ir vai nav sadalītas dzīvokļu īpašumos un neatkarīgi no dzīvokļu īpašnieku skaita, tādējādi nodrošinot plašu potenciālo atbalsta saņēmēju loku, piemēram, uz atbalstu var pretendēt arī persona, kura ir mājas vienīgais dzīvokļu īpašnieks.

Projekti, kas nav realizēti 1.2.1.1.i. investīcijas ietvaros, bet ir iedzīvotāju pieņemti lēmumi un/vai sagatavota tehniskā dokumentācija atbalsta saņemšanai 1.2.1.1.i. investīcijas ietvaros, dzīvokļu īpašnieki iepriekš minētos lēmumus un dokumentus var iesniegt arī šīs atbalsta programmas ietvaros. 

Energoservisa kompānijas (ESKO)

Energoservisa kompānijas (turpmāk – ESKO) nodrošina projekta īstenošanas vadību, finansējuma piesaisti, projekta rādītāju sasniegšanu, bet pats neveic darbus ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai.
Šo noteikumu izpratnē pakalpojuma sniedzēji ir būvdarbu veicēji, būvuzraugi, un citi līdzīgi pakalpojumi. ESKO sniedz labumus saskaņā ar Energoefektivitātes likumā noteikto. Atbalsta piešķiršanu (tai skaitā de minimis) un uzskaiti veic sabiedrība "Altum", bet ESKO darbojas kā starpnieks un projekta vadītājs, kas nodrošina ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas projekta mērķu sasniegšanu, taču gala labuma guvēji ir dzīvokļi īpašnieki, tāpēc saņemtais atbalsts) tai skaitā de minimis atbalsts, ja attiecināms uz dzīvokļa īpašnieku) ir nododams tālāk dzīvokļu īpašniekiem.
ESKO var būt dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona šo noteikumu izpratnē projekta īstenošanas nodrošināšanai, bet līgums par ESKO izvēli tiks veikts ārpus šī noteikumu projekta regulējuma un to var slēgt ESKO un dzīvokļu īpašnieku pilnvarotais pārstāvis.

2.1.1.1. investīcijas un projekta mērķis

2.1.1.1. investīcijas mērķis atbalsta programmas līmenī ir sasniegt vismaz 30 % kopējās primārās enerģijas ietaupījumu no māju kopējās primārās enerģijas patēriņa pirms projektu uzsākšanas. Šī mērķa sasniegšanā tiek ieskaitītas tās mājas, kas atbalsta programmas ietvaros ir saņēmušas kapitāla atlaidi un paaugstinājušas energoefektivitāti, atbilstoši šo noteikumu projekta nosacījumiem.

Projektu līmeni tiek izdalīti divi sasniedzamo mērķu virzieni:
* vismaz 30 procentus kopējās primārās enerģijas ietaupījums no mājas kopējās primārās enerģijas patēriņa salīdzinot ar patēriņu pirms projekta uzsākšanas, ja māja atrodas Latvijas Republikas teritorijā;
*10 līdz 29 procentiem kopējās primārās enerģijas ietaupījums no mājas kopējās primārās enerģijas patēriņa salīdzinot ar patēriņu pirms projekta uzsākšanas, ja māja atrodas Latgales plānošanas reģionā (turpmāk- Latgale).

Otra sasniedzamā mērķa virziena ierobežojums, nosakot to, ka atbalstu var saņemt Latgalē, noteikts pamatojoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem par iedzīvotāju īpatsvaru zem minimālo ienākumu līmeņa reģionos, kurā redzams, ka Latgales statistiskajā reģionā, salīdzinot ar pārējiem statistiskajiem reģioniem, 2019.-2022. gada periodā bijis viss lielākais iedzīvotāju īpatsvars zem minimālā ienākuma līmeņa. Attiecīgi, šādai iedzīvotāju grupai ir komplicētāk vienoties par kompleksiem atjaunošanas darbiem, kuru rezultātā jāsasniedz vismaz 30% ietaupījumu kopējai primārai enerģijai. Pēc 1.2.1.1.i. investīcijas datiem, projektos, kuri sasniedz 30% kopējai primārai enerģijai, projekta kopējās izmaksas vidēji sastāda 621 415 euro, turpretim, projektos, kuros būtu nepieciešams sasniegt 10% ietaupījumu kopējai primārai enerģijai, projekta kopējās izmaksas vidēji sastādītu 207 138 euro.
Lai atbalstītu un veicinātu daudzdzīvokļu māju atjaunošanu arī Latgalē, ir nepieciešams nodrošināt finansējumu projektiem, kuru mērķis ir sasniegt mazāk kā 30 % (bet ne mazāk kā 10%) kopējā primārās enerģijas ietaupījuma no mājas kopējā primārās enerģijas patēriņa pirms projekta uzsākšanas.
Šāda pieeja nodrošinātu, ka atbalsta programmas ietvaros tiktu atbalstīti arī tie projekti, kas sasniedz nelielu ietaupījumu jeb projekti, kas veic, piemēram, tikai logu nomaiņu. Tomēr, ņemot vērā programmas virsmērķi, kas ir energoefektivitātes paaugstināšana dzīvojamās mājās, tiek noteikts, ka projekta līmenī jāsasniedz vismaz 10 % kopējās primārās enerģijas ietaupījums no daudzdzīvokļu mājas kopējā primārās enerģijas patēriņa pirms projekta uzsākšanas.
Pēc 1.2.1.1.i. investīcijas ietvaros īstenoto projektu datiem redzams, ka tādi pasākumi kā ārdurvju nomaiņa, gala sienu siltināšana, pamatu siltināšana un cokola siltināšana, īstenoti vieni, nenodrošinās 10 % ietaupījumu primārai kopējai enerģijai. Tos nepieciešams savstarpēji kombinēt vai kombinēt ar kādu pasākumu, kas nodrošina 10% ietaupījumu primārai kopējai enerģijai, piemēram, logu nomaiņu.

Kapitāla atlaide- apmērs

Kapitāla atlaide tiek gradēta pēc noteiktā projekta mērķa. Kapitāla atlaides apmērs tiek aprēķināts no projekta attiecināmajām izmaksām un tas kopā ar atbalstu tehniskās dokumentācijas sagatavošanai nepārsniedz:
1. 50%, ja tiek sasniegts vismaz 30 % kopējās primārās enerģijas ietaupījums no mājas kopējās primārās enerģijas patēriņa salīdzinot ar patēriņu pirms projekta uzsākšanas un uzstādīti rūpnieciski ražoti koka karkasa paneļi;
2. 50%, ja tiek sasniegts vismaz 30 % kopējās primārās enerģijas ietaupījums no mājas kopējās primārās enerģijas patēriņa salīdzinot ar patēriņu pirms projekta uzsākšanas un iesniegts pieteikums par atbalsta saņemšanu vismaz trīs kvartāla ietvaros esošām mājām;
3. 40%, ja tiek sasniegts vismaz 30 % kopējās primārās enerģijas ietaupījums no mājas kopējās primārās enerģijas patēriņa salīdzinot ar patēriņu pirms projekta uzsākšanas;
4. 40%, ja projekta mērķis ir sasniegt 10 līdz 29 % kopējās primārās enerģijas ietaupījums no mājas kopējās primārās enerģijas patēriņa salīdzinot ar patēriņu pirms projekta uzsākšanas, bet ne vairāk kā 80 000 euro uz katra projekta attiecināmajām izmaksām, kas noteiktas atbilstoši šo noteikumu 28. punktam.

Rūpnieciski ražoti koka karkasa paneļi

Pašreizējie daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanas, tai skaitā, energoefektivitātes veicināšanas risinājumi apgrūtina atjaunošanas tempu kāpināšanu, jo tie pēc savas būtības ir laikietilpīgi un cilvēku resursu prasoši. Šī iemesla dēļ, ir rasts risinājums, kuru turpmāk pielietot daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanā.
Risinājums, kurš jau plaši tiek pielietots ārvalstīs, tai skaitā Igaunijā, ir rūpnieciski ražotu koka karkasa paneļu izmantošana daudzdzīvokļu māju atjaunošanā. Ieviešot šādu risinājumu būtiski uzlabotos daudzdzīvokļu māju atjaunošanas temps, jo laiks, ko nepieciešams pavadīt būvlaukumā būtu krietni īsāks. Tāpat tiktu nodrošināta vienmērīgi augstas kvalitātes siltināšanas risinājumu izmantošana, uzlabojot daudzdzīvokļu māju energoefektivitāti. Vienlaikus minētā risinājuma izmantošanas veicināšana valstī rada papildus pozitīvus tautsaimniecības stimulus, tai skaitā, attīstīta jauna, inovatīva ražošana, papildus darba vietas kā arī papildus iemaksātie nodokļi valsts budžetā.
Šī risinājuma būtiskākais trūkums ir izmaksas, kas sākotnēji ir augstākas kā izmantojot tradicionālos daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanas paņēmienus, tomēr tos iespējams kompensēt ilgtermiņā ar zemākām ekspluatācijas izmaiņām. Šī brīža aplēses liecina, ka rūpnieciski ražotu koka karkasu paneļu pielietošana rada apmēram 30% sadārdzinājumu pretstatā līdz šim izmantotajiem daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes risinājumiem.
Ņemot vērā, ka piedāvātais risinājums nav līdz šim plaši pielietots daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanā Latvijā un tas rada apmēram 30% sadārdzinājumu pretstatā līdz šim izmantotajiem daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes risinājumiem, pielietojot šo risinājumu piemērojams maksimāli iespējamais kapitāla atlaides apmērs jeb 50%.

Kvartālu atjaunošana

Maksimāli iespējamais kapitāla atlaides apmērs jeb 50% tiek piemērots arī ja tiek iesniegts pieteikums par atbalsta saņemšanu vismaz trīs mājām jeb realizēta tā sauktā "kvartālu atjaunošana". Šāda pieeja veicinātu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes tempu kāpināšanu un samazinātu projektu izmaksas.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumos Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” ietverto definīciju, ar kvartālu tiek saprasta pilsētas vai ciema teritorija, ko pa perimetru norobežo ielas, zemes vienību robežas, meži, ūdeņi vai, ja nav izveidojusies ielu struktūra, kādi citi dabiski šķēršļi.
Mājām, kuras plānots atjaunot, izmantojot «kvartāla pieeju», pieteikums būs jāiesniedz par katru māju atsevišķi. Iesniedzot pieteikumu Altum, pieteikumā būs nepieciešams atzīmēt, ka māja tiks atjaunota izmantojot «kvartāla pieeju» un norādīt ar kurām mājām kopā tā tiks īstenota.


Kapitāla atlaide- rezervēšana

Rezervējot kapitāla atlaidi, paredzētas divas pieejas.

1.pieeja - atbilstoši noteikumu projekta 59. līdz 64. punktam.

2. pieeja - atbilstoši noteikumu projekta 65. līdz 70. punktam.

Kapitāla atlaide- piešķiršana

Sabiedrība "Altum" lēmumu par kapitāla atlaides izmaksāšanu pieņem, ņemot vērā maksimālo kapitāla atlaides apjomu, kas noteikts līgumā ar pilnvaroto personu par projekta īstenošanu, un faktiski veikto projekta attiecināmo izmaksu apjomu, ko nosaka, pamatojoties uz šo noteikumu 72.2.1. apakšpunktā minētajiem dokumentiem, ievērojot šādus nosacījumus:
*būvniecības un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju pasākumi ir īstenoti, ēka ir nodota ekspluatācijā un pilnvarotā persona ir iesniegusi Būvniecības informācijas sistēmā ēkas pagaidu energosertifikātu, kas apliecina šo noteikumu 22. punktā minētā nosacījuma izpildi. Ēkas pagaidu energosertifikāts tiek precizēts pēc projekta pabeigšanas saskaņā ar spēkā esošiem normatīvajiem aktiem ēku energosertifikācijas jomā;
*triju mēnešu laikā pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā, bet ne vēlāk kā šo noteikumu 37. punktā minētajā termiņā pilnvarotā persona sabiedrībā "Altum" ir iesniegusi:
          *attiecināmās izmaksas pamatojošo dokumentāciju, tai skaitā noslēgtos līgumus un pieņemšanas un nodošanas aktus;
          *citu sabiedrības "Altum" tīmekļvietnē norādīto informāciju, kas nepieciešama projekta īstenošanas izvērtēšanai.

Ja faktiski veikto projekta attiecināmo izmaksu apjoms ir lielāks nekā līgumā ar pilnvaroto personu par projekta īstenošanu norādītais, izmaksājamās kapitāla atlaides apjoms nepārsniedz līgumā norādīto kapitāla atlaides apjomu. Ja faktiski veikto projekta attiecināmo izmaksu apjoms ir mazāks nekā līgumā ar pilnvaroto personu par projekta īstenošanu norādītais, izmaksājamo kapitāla atlaides apjomu atbilstoši samazina. Sabiedrība "Altum" lēmumu par kapitāla atlaides izmaksāšanu pieņem pēc visu pamatojošo dokumentu saņemšanas.
Ja pilnvarotā persona projekta īstenošanai piesaista cita finansētāja aizdevumu un sabiedrības "Altum" garantiju, sabiedrība "Altum" kapitāla atlaidi projekta īstenošanai ieskaita cita finansētāja atvērtajā kontā kā aizdevuma pamatsummas daļēju atmaksu saskaņā ar sadarbības līgumu, kas noslēgts starp sabiedrību "Altum" un citu finansētāju. Sabiedrībai "Altum" ir tiesības pārbaudīt cita finansētāja aizdevuma izlietojuma atbilstību šajos noteikumos noteiktajām attiecināmajām izmaksām.
Ja pilnvarotā persona projekta īstenošanai piesaista sabiedrības "Altum" aizdevumu, sabiedrība "Altum" kapitāla atlaidi attiecina uz daļu no izsniegtā aizdevuma, piešķirtās kapitāla atlaides apmērā samazinot atmaksājamo aizdevuma pamatsummu.

Dokumentācija

Noteikumu projekta ietvaros, attiecināmas šādas tehniskās dokumentācijas izmaksas:
*ēkas energosertifikāts, kas izstrādāts saskaņā ar spēkā esošiem normatīvajiem aktiem ēku energosertifikācijas jomā, un ko izstrādājis neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā vai kas izstrādāts un iesniegts Būvniecības informācijas sistēmā līdz 2021. gada 15. aprīlim;
*neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā izstrādāts pārskats par ekonomiski pamatotiem ēkas norobežojošo konstrukciju un inženiersistēmu energoefektivitāti uzlabojošiem pasākumiem saskaņā ar energosertifikāta izstrādes laikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem par ēku energoefektivitātes aprēķina metodi un ēku energosertifikāciju vai kas izstrādāts un iesniegts Būvniecības informācijas sistēmā līdz 2021. gada 15. aprīlim;
*ēkas pagaidu energosertifikāts, kas izstrādāts saskaņā ar spēkā esošiem normatīvajiem aktiem ēku energosertifikācijas jomā, un ko izstrādājis neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā vai kas izstrādāts un iesniegts Būvniecības informācijas sistēmā līdz 2021. gada 15. aprīlim;
*ja ēkas enegosertifikāts izstrādāts un iesniegts Būvniecības informācijas sistēmā līdz 2021. gada 15. aprīlim, Neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā e-parakstīta ēkas energosertifikāta pārrēkina veidlapa;
*būvspeciālistu sagatavots tehniskās apsekošanas atzinums, kas izstrādāts saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, vai tehniskās apsekošanas atzinums, kas izstrādāts līdz 2021. gada 31. oktobrim atbilstoši izstrādes laikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem;
*būvspeciālistu sagatavots būvprojekts vai paskaidrojuma raksts saskaņā ar II un III grupas ēku atjaunošanas nosacījumiem atbilstoši ēku būvnoteikumiem vai ēkas fasādes apliecinājuma karte, kas akceptēta būvvaldē līdz 2021. gada 31. oktobrim;
*paziņojums par būvniecību vai paskaidrojuma raksts inženierbūvēm saskaņā ar atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumiem;
*projekta izdevumu kopsavilkumu par visām plānotajām projekta attiecināmajām izmaksām un kontroltāmi atbilstoši šo noteikumu 28. punktam;
*mājas digitālā uzmērīšana;
*siltumenerģijas ražošanas avotu izmantošanas prioritārās kārtības izvērtējums;
Šo noteikumu 28.2. apakšpunktā minēto dokumentu sagatavošanas izmaksas ir attiecināmas, ja tās radušās ne agrāk kā no 2021. gada 1. janvāra;

Ēku energoefektivitātes novērtējums, pamatojoties tikai uz izmērītās ēkas energoefektivitātes novērtējumu jeb t.s.” vienkāršotais ēkas energosertifikāts”

Šīs atbalsta programmas kapitāla atlaides rezervēšanas pirmās pieejas ietvaros, nepieciešams izstrādāt ēkās energosertifikātu, kas ir balstīts uz 2021. gada 8. aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr.222 "Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi" (turpmāk- MK noteikumi Nr. 222) 6.punktu, kurā regulēts ēkas energosertifikāts, kas var tikt izsniegts pamatojoties tikai uz izmērītās ēkas energoefektivitātes novērtējumu (jeb skaitītāju rādījumu datiem). Šāda procedūra ir piemērojama tikai tādām ekspluatācijā esošām ēkām, kurām ir individuāla enerģijas patēriņa uzskaite, un ir pieejami enerģijas patēriņa dati pamatojoties uz piegādātās un eksportētās enerģijas izmērītajiem daudzumiem par vismaz pēdējo triju gadu periodu, kura laikā ēka ir pastāvīgi ekspluatēta un ēkai nav veiktas pārbūves vai funkciju maiņas, kas ietekmē ēkas enerģijas patēriņu apkurei un sasniedzamos neatjaunojamās primārās enerģijas energoefektivitātes novērtējuma rādītājus.
Atšķirībā no ēku energoefektivitātes novērtējuma, pamatojoties uz aprēķiniem un uz faktisko enerģijas patēriņu jeb “pilnais energosertifikāts”, kas balstīts uz MK noteikumu Nr. 222 5.punktu, izmērītās energoefektivitātes novērtējuma izstrāde balstās tikai uz izmērītajiem enerģijas patēriņa datiem un nav jāveic aprēķina modeļa validācija ar aprēķināto novērtējumu. Kā arī obligāti pievienojamās dokumentācijas apjoms ir noteikts mazāks salīdzinājumā ar novērtējumu, kurš balstās gan uz izmērīto, gan aprēķināto ēkas energoefektivitāti, tajā skaitā pārskats par energoefektivitāti uzlabojošiem pasākumiem.
MK noteikumi Nr. 222 "Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi" 7. punktā noteikts, ka pārbūvējamām un atjaunojamām ēkām energosertifikāciju var neveikt, ja ēkai ir spēkā esošs ēkas energosertifikāts un ēkai pārbūves un atjaunošanas laikā ir veikti tādi darbi, nomainītas inženiersistēmas vai veikta to atjaunošana, kas ietekmē ēkas enerģijas patēriņu apkurei un sasniedzamos neatjaunojamās primārās enerģijas energoefektivitātes novērtējuma rādītājus ne vairāk par 5 %. Ņemot vērā, ka šīs atbalsta programmas ietvaros plānots sasniegt vismaz 10 % ietaupījumu kopējai primārai enerģijai, ēkas energosertifikāta izstrāde visos gadījumos ir obligāta.

Atbalstāmās darbības

Atbalstu var izmantot izmaksām, kas saistītas ar daudzdzīvokļu mājas energoefektivitātes uzlabošanu un pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu:
*būvdarbu veikšana ēkas norobežojošajās konstrukcijās un koplietošanas telpās, tai skaitā logu un durvju nomaiņa, būvdarbi pagrabtelpās un bēniņos.
*daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas inženiersistēmu atjaunošana, pārbūve vai ierīkošana, tai skaitā nodrošinot individuālu siltuma uzskaiti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālām prasībām;
Inženiersistēmu atjaunošana ietver pasākumus, kuri norādīti ēkas energosertifikātā, tai skaitā siltumapgādes sistēmas, ventilācijas atjaunošana. Nav atbalstāmi ieguldījumi fosilo enerģiju izmantojošās tehnoloģiskās iekārtās, piemēram, gāzes apkures katla atjaunošana, bet ir atbalstāma, piemēram, pāreja no gāzes apkures katla uz biomasas apkures katlu.
*mikroģenerācijas enerģijas ražošanas tehnoloģisko iekārtu iegādei un uzstādīšanai, lai nodrošinātu enerģijas ražošanu pašpatēriņam no atjaunojamiem energoresursiem un enerģijas piegādi pašpatēriņam. Šī apakšpunkta izpratnē par pašpatēriņu uzskatām vismaz 80% no saražotās enerģijas izmantošana pašpatēriņam gada griezumā visā iekārtu amortizācijas periodā, kurus var piemērot tādi dzīvokļu īpašnieki, kas:
savu īpašumu neizmanto saimnieciskās darbības veikšanai, t.sk. iznomāšanai;
savu īpašumu izmanto saimnieciskās darbības veikšanai, t.sk. nekustamo īpašumu attīstītāji, un tie kvalificējas kā saimnieciskās darbības veicēji.
*projekta autoruzraudzība un būvuzraudzība;
*projekta vadības izmaksas, nepārsniedzot 3% no projekta attiecināmajām izmaksām;
*citiem pasākumiem, ja tie ir nepieciešami daudzdzīvokļu mājas energoefektivitātes paaugstināšanai.
Papildus pasākumi ietver darbības, kas nepieciešami pēc energoefektivitātes pasākumu veikšanas, lai nodrošinātu atbilstošu mājas tehnisko stāvokli, vai darbi, kas  nodrošina energoefektivitātes pasākumu ilgtspēju, piemēram, ja tiek veikti energoefektivitātes pasākumi bēniņos, tad, iespējams, jāveic arī bojātā jumta nomaiņa vai remonts, lai no energoefektivitātes pasākumu īstenošanas tiktu gūts labums. Ja projekta ietvaros tiek veikti remontdarbi koplietošanas telpās, tad var veikt kosmētisko remontu koplietošanas telpās, lai atjaunotu vai uzlabotu tehnisko stāvokli un nodrošinātu ēkas ilgtspēju. Sabiedrība “Altum” veiks projektā plānoto un reāli veikto darbu pārbaudi, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumi.

Projektu finansēšana

Līdzšinējā prakse daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanas programmās, tai skaitā arī 1.2.1.1.i. investīcijas ietvaros, paredz, ka pilnvarotā persona piesakās finansējuma saņemšanai pie cita finansētāja. Ja attiecināms, tad cits finansētājs izsniedz apliecinājumu. Apliecinājumu izsniedz 20 darbdienu laikā no pilnvarotās personas pieteikuma un citu nepieciešamo dokumentu iesniegšanas cita finansētāja aizdevuma saņemšanai. Ja cits finansētājs nesniedz apliecinājumu 20 darbdienu laikā no šo dokumentu saņemšanas, uzskatāms, ka cits finansētājs ir apliecinājis, ka dzīvokļu īpašnieki var pieteikties aizdevumam sabiedrībā "Altum".
Ministru kabineta Izaugsmes, konkurētspējas un produktivitātes  (IKP) tematiskās komitejas 2023.gada 17.augusta sēdē tika nolemts, ka, lai veicinātu finansējuma pieejamību Latvijā, sabiedrības "Altum" īstenotās atbalsta programmās nav nepieciešams saņemt cita finansētāja atteikumu, lai saņemtu sabiedrības "Altum" aizdevumu. Ņemot vērā iepriekš pausto, ir nepieciešams rast vienlīdzīgu pieeju ar citām sabiedrības "Altum" īstenotām atbalsta programmām un šo noteikumu projekta ietvaros neparedzēt cita finansētāja apliecinājumu izsniegšanu.
1.2.1.1.i. investīcijas ietvaros mazāk kā 10% projektus finansē citi finansētāji. Ja viens kreditors finansē projektu, tad cits kreditors nefinansēs viena rēķina citas izmaksas, piemēram, PVN. Līdz ar to prasība pēc cita finansētāja izziņas ir administratīvais slogs iedzīvotājiem un citiem finansētājiem.

Sabiedrības "Altum" aizdevums

Sabiedrība "Altum" izvērtē dzīvokļu īpašnieku aizdevuma atmaksāšanas iespējas, balstoties uz sabiedrības "Altum" iekšējiem noteikumiem, kuri būs saskaņā ar šo noteikumu prasībām,  ņemot vērā tostarp projekta izmaksas un finansēšanas avotus, risku analīzi, aizdevuma atmaksas nosacījumus, paredzamos aizdevuma maksājumus, kredītrisku un kredītvēsturi, kā arī citus aspektus, pēc līdzīgiem principiem kā to veic privātā sektora kredītiestādes.
Par atbalsta piešķiršanas dienu dzīvokļu īpašniekiem uzskatāma diena, kad sabiedrība “Altum” pieņem lēmumu par aizdevuma vai garantijas piešķiršanu, kurā ir noteikts atbalsta maksimālais apjoms un maksimālā pieejamā kapitāla atlaide, tai skaitā par atbalstu tehniskās dokumentācijas piešķiršanai. Sabiedrības "Altum" lēmums nav administratīvs akts. Aizdevumu, t.sk., kapitāla atlaidi vai paralēlo aizdevumu, t.sk., kapitāla atlaidi sniedz sabiedrība "Altum", noslēdzot ar komersantu civiltiesisku līgumu. Garantijas piešķiršanas gadījumā sabiedrība “Altum” slēdz civiltiesisku līgumu par kapitāla atlaides saņemšanas nosacījumiem garantētajam aizdevumam.
Saimnieciskās darbības veicēja novērtēšanu pēc iekšējās kredītreitinga sistēmas veic sabiedrība "Altum".

Sabiedrības "Altum" garantijas

Sabiedrības “Altum” garantijas apmērs ir ierobežots (80% no aizdevuma) gan saskaņā ar de minimis regulā paredzēto nosacījumu, kad atbalstu garantiju veidā uzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, gan ņemot vērā Komisijas paziņojumā par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam garantiju veidā noteikto, tādējādi visās Altum programmās piemēro principu, ka garantija tiek ierobežota ar % no aizdevuma summas. Tāpat šāds ierobežojums ir noteikts, lai nodrošinātu, ka arī komercbankas uzņemas daļu riska par to finansētajiem darījumiem. Garantijas maksimālā summa tiek ierobežota, gan ievērojot de minimis regulā noteiktos ierobežojumus, gan ievērojot visās Altum programmās piemēroto principu, ka tiek noteikts maksimālais darījuma/projekta apjoms, arī atbilstoši programmu riska novērtējumam. Vienlaikus skaidrojam, ka līdz šim īstenotajās atbalsta programmās daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanai nav bijuši projekti, kuriem garantijas maksimālās summas ierobežojums būtu problemātisks un ka tāpēc projekts netiktu atbalstīts.
Izsniedzot Altum garantijas, valsts atbalsts nebūs kredītiestāžu līmenī, jo finansiālās priekšrocības tiks nodotas aizdevumu saņēmējiem:
-         garantijas likme ir 80% no kredītu summas;
-         līgumu ar Altum varēs slēgt ikviena kredītiestāde, kas vēlas kreditēt daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes projektus un noslēgs ar sabiedrību “Altum” sadarbības līgumu;
-         finansiālās priekšrocības kredītiestāde nodos kredītu ņēmējiem pieejamāka finanšu pakalpojumu veidā, līdz ar to aizdevumu likme būs zemāka, nekā citiem aizdevumiem;
-         kredītiestāde uzņemsies risku katra darījuma līmenī vismaz 20% apjomā;
-         garantija tiks izmaksāta tikai atbilstoši faktiskajam pamatsummas atlikumam (netiks segtas citas kredītiestāžu izmaksas).
Ekonomiskās priekšrocības kredītiestāžu līmenī tiks izslēgtas, nodrošinot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu kredītiestāžu pieteikšanos; kredītiestādes veidos jaunus aizdevumu portfeļus no saviem resursiem; kredītiestādes risks katram darījumam nebūs mazāks par 20%. Līgumi tiks noslēgti ar vairākām kredītiestādēm, tādēļ kredītiestādes savstarpēji konkurēs ar aizdevuma procentu likmi un citām pakalpojuma atšķirībām.

Sabiedrība “Altum” piešķirs garantijas kredītiestāžu izsniegtajiem aizdevumiem dzīvokļu īpašniekiem energoefektivitātes paaugstināšanas projektu īstenošanai. Aizdevumiem, kuriem tiks piešķirtas garantijas, attiecināmās izmaksas un projektu īstenošanas nosacījumi ir tādi paši kā sabiedrības “Altum” izsniegtajiem aizdevumiem un kā noteikts šo noteikumu projektā. Garantiju varēs saņemt par aizdevumu attiecināmajām izmaksām un, ja kredītiestāde izsniegs aizdevumu arī  izmaksām, kas nav attiecināmas finansēšanai no EAF, piemēram, PVN vai teritorijas labiekārtošanas izmaksām, par šīm izmaksām garantija netiks piešķirta un tās jānošķir atsevišķā aizdevumā. Kredītiestādēm būs jānodrošina, ka ir izsekojami no aizdevuma veiktie maksājumi un nodalāmas projekta attiecināmās izmaksas un izmaksas, kas nav attiecināmas finansēšanai no EAF.

Sabiedrība “Altum” var pagarināt garantijas termiņu, nepārsniedzot noteikumos noteikto 20 gadu termiņu, ievērojot šādus nosacījumus:
1) ja garantija tiek piešķirta bez de minimis atbalsta, tad to piešķir uz laiku, kas nepārsniedz 20 gadus (maksimālais termiņš, kas noteikts noteikumu projektā), taču, ja garantijas pieteikumā pieprasītā garantija tiek pieprasīta uz īsāku laiku, to piešķir uz īsāku laiku.
2) ja garantiju piešķir mājai, kur ir de minimis atbalsta saņēmēji, to piešķir uz de minimis regulā noteikto termiņu.
3) ja sākotnējās garantijas termiņš ir bijis mazāks par 20 gadiem, sabiedrība "Altum" var pagarināt garantijas termiņu saskaņā ar MK noteikumu projektā noteikto, taču nekādā gadījumā nepārsniedzot noteikumos noteikto 20 gadu termiņu un ievērojot de minimis prasības.

Komercdarbības atbalsta nosacījumi

De minimis atbalsta saņēmēji ir dzīvokļu īpašnieki, kuru dzīvokļa īpašums tiek izmantots saimnieciskajā darbībā un dzīvokļa īpašnieki pretendē uz atbalstu, kas kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.
Komercdarbības atbalsta saņēmēji ir tikai fiziskas vai juridiskas personas, kas savu nekustamo īpašumu izmanto saimnieciskās darbības veikšanai, kam atbalsts kvalificējas kā komercdarbības atbalsts.
De minimis atbalstu sniedz saskaņā ar Eiropas Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulu (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – regula Nr. 2023/2831) un normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību.
Par saimniecisko darbību nav uzskatāma daudzdzīvokļu mājā esošo:
*neprivatizēto pašvaldībām piederošo dzīvokļu izīrēšana, biedrību un nodibinājumu īpašumā esošu dzīvokļu izīrēšana, īres tiesisko attiecību uzsākšana vai dzīvokļu uzturēšana, lai tos izīrētu atbilstoši vienam no šādiem likumiem:
likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", izņemot šā likuma III1 nodaļai “Dzīvojamo telpu izīrēšana kvalificētiem speciālistiem”, kura kvalificējās kā pašvaldības saimnieciskā darbība un attiecīgi ir jāvērtē atbilstoši komercdarbības atbalsta kontroles normām un jāpiemēro attiecīgais komercdarbības atbalsta regulējums;
likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju";
*nedzīvojamo platību iznomāšana vai nodošana lietošanā pašvaldības vai valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu;
*nedzīvojamo platību izmantošana pašvaldības vai valsts funkciju nodrošināšanai, tai skaitā, ja funkciju nodrošināšanas ietvaros tiek sniegti maksas pakalpojumi, vai sabiedriskā labuma organizāciju lietošanai, ja tās netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai.