Anotācija (ex-ante)

22-TA-1896: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Rīkojuma projekts "Par valsts līdzdalības saglabāšanu Valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Šampētera nams""" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Tiesību akta projekts sagatavots, izpildot Ministru kabineta 2020. gada 7.janvāra lēmumā (prot. Nr. 1, 49.§ 3. p.) ietverto uzdevumu: Atbilstoši šī protokollēmuma 2. punktā minētās darba grupas piedāvātajam risinājumam Labklājības ministrijai sagatavot un līdz 2020. gada 31. decembrim noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā valsts līdzdalības valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Šampētera nams" saglabāšanas lietderības izvērtējumu un priekšlikumus turpmākai rīcībai.
Saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma (turpmāk - Likums) 7. pantu publiskai personai ir pienākums ne retāk kā reizi piecos gados pārvērtēt katru tās tiešo līdzdalību kapitālsabiedrībā un atbilstību Likuma 4.panta nosacījumiem. Lēmumu par publiskas personas līdzdalības saglabāšanu kapitālsabiedrībās pieņem attiecīgās publiskās personas augstākā lēmējinstitūcija, lēmumā ietverot arī vispārējo stratēģisko mērķi.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Saglabāt valsts līdzdalību Valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Šampētera nams" un noteikt kapitālsabiedrības vispārējo stratēģisko mērķi.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Šampētera nams" (turpmāk - Kapitālsabiedrība) ir 100 % valsts kapitālsabiedrība, kuras kapitāla daļu turētājs ir Labklājības ministrija. 
Kapitālsabiedrības darbība aizsākusies 1991. gada 27. martā kā Valsts Rīgas medicīnas tehnikas ražošanas rūpnīcai "RMTR", kas 1995. gada 31. janvārī reorganizēta par bezpeļņas organizāciju valsts uzņēmumu un 2001. gada 8. maijā mainījusi tiesisko formu uz bezpeļņas organizāciju valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību. Kopš 2004. gada 1. novembra tā darbojas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību statusā. Kapitālsabiedrības apmaksātais un reģistrētais pamatkapitāls ir 335 816 euro. Kapitālsabiedrības pamatdarbības veids ir nekustamā īpašuma pārvaldīšana par atlīdzību vai uz līguma pamata.
Ar Ministru kabineta 1994. gada 27. decembra rīkojumu Nr. 578–r “Par bezpeļņas organizāciju valsts uzņēmumu “Šampētera nams”” apstiprināts kapitālsabiedrības darbības mērķis – Kvalitatīvi, profesionāli un normatīvajam regulējumam atbilstoši pārvaldīt, apsaimniekot, uzturēt, remontēt un atjaunot Labklājības ministrijas valdījumā esošos nekustamos īpašumus un nodrošināt Labklājības ministrijas iestāžu funkcionēšanas nepārtrauktību.
Kapitālsabiedrības darbības pamatā ir nefinanšu mērķi, kas vērsti uz sabiedrības interešu nodrošināšanu, proti, nodrošināt mērķtiecīgu un efektīvu Labklājības ministrijas resora funkciju izpildes nodrošināšanai nepieciešamo valsts nekustamo īpašumu pārvaldību, tostarp tirgus nepilnības apstākļos īstenot valsts ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju nekustamo īpašumu infrastruktūras pārvaldību. 2018. gada 1. martā Labklājības ministrija un Kapitālsabiedrība noslēgušas līgumu “Par Labklājības ministrijas valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un savstarpējo sadarbību ministrijas nekustamo īpašumu pārvaldīšanas politikas izstrādē un īstenošanā”, saskaņā ar kuru Kapitālsabiedrība pārvalda Labklājības ministrijas valdījumā esošos valsts nekustamos īpašumus, kā arī sniedz atbalstu ministrijai nekustamo īpašumu pārvaldīšanas politikas izstrādes, ieviešanas un īstenošanas jomā. 
No 2022. gada 1. aprīļa ir spēkā Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9.1 panta trešā daļa, kas nosaka, ka Labklājības ministrijas valdījumā esošos valsts nekustamos īpašumus, kuri nepieciešami 9.1 panta pantā minēto valsts finansēto ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumu nodrošināšanai, pārvalda Kapitālsabiedrība. Ja nepieciešams, kapitālsabiedrība izvēlas arī citus pakalpojumu sniedzējus publiskos iepirkumus regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Īstenojot uzdevumu izpildi, Kapitālsabiedrība atrodas Labklājības ministrijas funkcionālā pārraudzībā un nodrošina piešķirto valsts budžeta līdzekļu racionālu izlietojumu un kontroli. Tādējādi deleģējums Kapitālsabiedrībai pārvaldīt valsts sociālās aprūpes centru lietošanā esošos valsts nekustamos īpašumus nostiprināts likumā.
Labklājības ministrija ir izvērtējusi valsts līdzdalības saglabāšanas nepieciešamību kapitālsabiedrībā un, precizējot darbības mērķi, noteikusi jaunu valsts līdzdalības vispārējo stratēģisko mērķi.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta septītā daļa nosaka, ka publiska persona, kas dibinājusi kapitālsabiedrību vai ieguvusi līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, pārvērtē līdzdalību tajā saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pantu un Likumu. Saskaņā ar Likuma 7.panta otro daļu lēmumu par publiskas personas līdzdalības saglabāšanu kapitālsabiedrībās pieņem attiecīgās publiskās personas augstākā lēmējinstitūcija. Lēmumā ietver vērtējumu attiecībā uz atbilstību Likuma 4.panta nosacījumiem un vispārējo stratēģisko mērķi. Likuma 1.panta pirmās daļas 14.punkta a) apakšpunkts nosaka, ka publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija attiecībā uz valsts kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldību ir Ministru kabinets.
Risinājuma apraksts
Iepriekšējais Ministru kabineta lēmums par valsts līdzdalības saglabāšanu Kapitālsabiedrībā pieņemts 2016. gada 9. februārī (prot. Nr. 6, 44.§ 2. p.).
Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas prasībām, ciktāl likumā nav noteikts citādi, publiska persona savu funkciju efektīvai izpildei var dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, ja īstenojas viens no šādiem nosacījumiem:
1) tiek novērsta tirgus nepilnība — situācija, kad tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā;
2) publiskas personas kapitālsabiedrības vai publisku personu kontrolētas kapitālsabiedrības darbības rezultātā tiek radītas preces vai pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai;
3) tiek pārvaldīti tādi īpašumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai.
Labklājības ministrija izvērtējumā secinājusi, ka attiecībā uz valsts ilgstošas sociālās aprūpes institūcijām nepieciešamo nekustamo īpašumu infrastruktūru ir izveidojusies situācija, kad brīvais tirgus nav spējīgs pietiekamā kvalitātē un apjomā nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā, tāpēc ar valsts līdzdalību kapitālsabiedrībā tiek novērsta tirgus nepilnība. Tādējādi valsts līdzdalības saglabāšana Kapitālsabiedrībā atbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmās daļas 1. punkta nosacījumam.
Saskaņā ar Likuma 1. panta pirmās daļas astoņpadsmito punktu vispārējie stratēģiskie mērķi ir publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas noteikti kapitālsabiedrības mērķi, kurus publiska persona vēlas sasniegt ar līdzdalību kapitālsabiedrībā un kuri izriet no tiesību aktiem un politikas plānošanas dokumentiem.
Pamatojoties uz Likuma 4. panta pirmo daļu un 7. pantu, Kapitālsabiedrībai tiek noteikts vispārējais stratēģiskais mērķis - sabiedrības interesēs nodrošināt mērķtiecīgu un efektīvu Labklājības ministrijas resora funkciju izpildes nodrošināšanai nepieciešamo valsts nekustamo īpašumu pārvaldību, tostarp tirgus nepilnības apstākļos īstenot valsts ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju nekustamo īpašumu infrastruktūras pārvaldību.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Izpildot Ministru kabineta 2020. gada 7.janvāra (prot. Nr. 1, 49.§ 2. p.) uzdevumu, Finanšu ministrija (VNĪ) 2020. gada 13. martā izveidoja darba grupu, lai veiktu alternatīvo risinājuma variantu īstenošanas izvērtējumu lietderīgākajai rīcībai efektīvas un ilgtspējīgas nekustamo īpašumu pārvaldīšanas nodrošināšanai, ko šobrīd nodrošina Kapitālsabiedrība. Darba grupā atbilstoši uzdevumam tika iekļauti Finanšu ministrijas, Valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi", Labklājības ministrijas, Kapitālsabiedrības un Pārresoru koordinācijas centra pārstāvji. Darba grupa piesaistīja ārpakalpojumu un organizēja konsultanta pakalpojumu, kā rezultātā tika izstrādāts ziņojums “Labklājības ministrijas valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu efektīvākā risinājuma izstrāde nekustamo īpašumu pārvaldīšanas nodrošināšanai”. Izvērtējumā tika salīdzināti trīs iespējamie scenāriji - saglabāt esošo situāciju, nodot daļu Kapitālsabiedrības pārvaldīto īpašumu VNĪ vai nodot VNĪ pārvaldībā visus patlaban Kapitālsabiedrības pārvaldītos īpašumus.
Labklājības ministrija izvērtējot Kapitālsabiedrības darbību, nav secinājusi, ka tā būtu pārveidojama par valsts pārvaldes iestādi vai valsts aģentūru, pamatojumu atspoguļojot Labklājības ministrijas sagatavotajā Informatīvajā ziņojumā "Par valsts līdzdalības saglabāšanu Valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Šampētera nams"" (Tiesību akta lietas ID 21-TA-288).
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Labklājības ministrija papildus konsultantu veiktajam izvērtējumam, kas atspoguļots ziņojumā "Labklājības ministrijas valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu efektīvākā risinājuma izstrāde nekustamo īpašumu pārvaldīšanas nodrošināšanai" veikusi valsts līdzdalības Kapitālsabiedrībā saglabāšanas un izbeigšanas scenāriju ietekmes uz Labklājības ministrijas resora funkciju izpildes nodrošināšanu izvērtējumu, tai skaitā, izmaksu aprēķinu. Šis izvērtējums kopā ar konsultantu ziņojumu atspoguļots Labklājības ministrijas sagatavotajā Informatīvajā ziņojumā "Par valsts līdzdalības saglabāšanu Valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Šampētera nams"" (Tiesību akta lietas ID 21-TA-288). Tā kā izvērtējuma rezultātā Labklājības ministrija secinājusi, ka ir lietderīgi saglabāt esošo situāciju, jaunas prasības un izmaksas neradīsies.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
Sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts ir saistīts ar Labklājības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par valsts līdzdalības saglabāšanu Valsts akciju sabiedrībā "Šampētera nams""(Tiesību akta lietas ID 21-TA-288)
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība rīkojuma projekta izstrādē netiek piemērota.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Labklājības ministrija

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi