Anotācija (ex-ante)

Atbilstoši Digitālās dekādes 2023. gada ziņojumā par Latviju norādītajam, Latvija 2022.gadā bija nedaudz zem Eiropas Savienības vidējā rādītāja vismaz digitālo pamatprasmju ziņā (51% salīdzinājumā ar 54 %), taču atbilstoši Digitālās dekādes 2024. gada ziņojumā par Latviju norādītajam minētais rādītājs vismaz digitālo pamatprasmju ziņā 2023. gadā ir vēl samazinājies (45.3%, ES vidējais rādītājs – 55.6%). Līdz ar to Latvijas rādītājs ir ievērojami zemāks par Dekādes programmā noteikto mērķrādītāju – 80 % līdz 2030. gadam.
Iedzīvotāju pamata digitālo prasmju trūkums visos līmeņos un zemā izglītības līmeņa līdzdalība ir divi izaicinājumi, kurus Latvija ir identificējusi, lai sasniegtu 2030. gada mērķus. Digitālo prasmju trūkums ne tikai nosaka nepieciešamību pēc pasākumiem, kas vērsti uz katru sabiedrības grupu (ieskaitot vecumu, dzimumu, izglītības līmeni u.c.), bet arī kavē uzņēmumu, valsts un pašvaldības iestāžu procesu digitalizāciju.
Tai pat laikā Eiropas Komisijas Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) rezultāti liecina, ka Latvijai ir labi rezultāti digitālo publisko pakalpojumu pieejamības jomā un Digitālās dekādes 2024. gada ziņojumā norādīts, ka gan attiecībā uz digitālo publisko pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem (ar 88,2), gan uzņēmumiem (87,2) Latvija atrodas virs ES vidējā rādītāja (attiecīgi 79,4 un 85,4). Savukārt saskaņā ar Latvijas Atvērto datu portālā pieejamajiem datiem elektronisko pakalpojumu lietošanas pieaugums ir salīdzinoši neliels, piemēram, 2023. gadā, salīdzinot ar 2022. gadu, elektronisko pakalpojumu lietošanas reižu skaits ir pieaudzis vien par 5,9 %. Ievērojot minēto, veidojas plaisa starp publisko un privāto elektronisko pakalpojumu piedāvājumu un prasmēm to izmantot. Digitālās desmitgades ceļa mērķis ir panākt, ka visiem galvenajiem publiskajiem pakalpojumiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem 2030. gadā jābūt pilnībā pieejamiem tiešsaistē. Tas paaugstina arī risku, ka lielai sabiedrības daļai primāri nepieciešamie pakalpojumi, kas ir būtiski iedzīvotāju dzīves kvalitātes nepasliktināšanai (izglītība, nodarbinātība, publisko, privāto un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju pakalpojumi u.c.) var būt pieejami ierobežotā apjomā vai nav pieejami vispār.
Iepriekš minētais liecina par nepieciešamību īstenot dažāda veida izglītojošas un informējošas aktivitātes un pasākumu kopumus, lai sasniegtu 2030. gada mērķus attiecībā uz iedzīvotāju digitālo pamatprasmju pilnveidi, kā arī panāktu pilnīgu publisko pakalpojumu pieejamību tiešsaistē.

Lai nodrošinātu augstāk minētos Dekādes programmā noteiktos mērķus, ir jāturpina īstenot mērķtiecīgi pasākumi digitālo risinājumu izmantošanas veicināšanai, līdz ar to 4.2.4.3. pasākuma "Digitālo prasmju pilnveide" (turpmāk – 4.2.4.3. pasākums) ietvaros ir plānoti ieguldījumi gan mācību, gan komunikāciju aktivitāšu īstenošanai.
4.2.4.3. pasākuma atbalstāmās darbības ir plānotas atbilstoši Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021. – 2027. gadam (turpmāk – NAP) rīcības virziena "Tehnoloģiskā vide un pakalpojumi" izvirzītajam mērķim “Digitalizējot transformēta publiskā pārvalde, racionāli pārvaldīta organizatoriskā un tehnoloģiskā ekosistēma, kas ir iekšēji integrēta un ārēji atvērta kopīgas vērtības radīšanai, inovācijām un lietotājorientētai pieejai publisko pakalpojumu sniegšanā fiziskajā un digitālajā vidē” un uzdevumam, veicinot digitālo risinājumu izmantošanu, paaugstinot iedzīvotāju digitālās prasmes.

Latvijā ir augsts līmenis izveidoto digitālo pakalpojumu pieejamībā, atbilstoši Digitālās dekādes 2023. gada ziņojuma par Latviju datiem, Latvijā digitālo pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem rādītājs ir 87,17, kas ir augstāks kā vidēji ES, kur rādītājs ir 77,03. Vienlaikus ir jāīsteno pasākumi šo risinājumu izmantošanas veicināšanai, lai nodrošinātu digitālajos risinājumos ieguldīto līdzekļu lielāku atdevi un lietderību, jo ik gadu pakalpojumu pieejamība pieaug, bet atbilstoši Digitālās dekādes 2023. gada ziņojuma par Latviju datiem, e-pakalpojumus 2023. gadā izmantoja 76,96%, bet 2022.gadā 83,95%. 2022. gadā e-pakalpojumu izmantošana tika veicināta, īstenojot mācību un komunikāciju pasākumus par digitālajiem risinājumiem.

Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk – ANM) plāna ietvaros tiek īstenoti pasākumi digitālo prasmju uzlabošanai, t.sk. 2.3.2.1.i. “Digitālās prasmes iedzīvotājiem t.sk. jauniešiem” investīcijas ietvaros projekts “Sabiedrības digitālo prasmju attīstība”, kura ietvaros plānots nodrošināt, ka pieaug to iedzīvotāju īpatsvars, kuriem ir padziļinātas digitālās pašapkalpošanās prasmes, lai iedzīvotāji spētu pilnvērtīgi izmantot valsts un pašvaldību nodrošinātos digitālos pakalpojumus. Taču, kā rāda statistikas datu tendences un līdzšinējā pieredze, šādu pasākumu īstenošana jānodrošina nepārtraukti – arī pēc ANM plāna īstenošanas, ņemot vērā digitālo tehnoloģiju dinamiski straujo attīstības tempu, kā arī ņemot vērā Digitālās dekādes 2024. gada ziņojumā par Latviju uzsvērto, ka ir svarīgi turpināt koncentrēties uz vismaz pamata digitālo prasmju uzlabošanu un jāpalielina investīcijas šajā jomā, kā arī jānodrošina, lai neviens netiktu atstāts novārtā.

Digitālās transformācijas izaicinājumu risināšanai ir nepieciešama kompleksa pieeja un, ņemot vērā, ka identificētie šķēršļi patstāvīgai digitālo pakalpojumu un risinājumu izmantošanai ietver gan nepietiekamas prasmes, gan lietošanas ieradumus, ir būtiski paaugstināt dažādu sabiedrības grupu digitālās prasmes un informētības līmeni par digitālo risinājumu priekšrocībām un pieejamību. Arī ES fondu 2014.‑ 2020. gada plānošanas perioda pieredze liecina, ka centralizēti īstenotie komunikācijas pasākumi ir veicinājuši izveidoto valsts digitālo risinājumu izmantošanas līmeņa pieaugumu.

Līdz ar to 4.2.4.3. pasākuma ietvaros atbalsts sabiedrības digitālo iespēju izmantošanas veicināšanai plānots trīs virzienos:

1) tiks sniegts atbalsts iedzīvotāju digitālo pašapkalpošanās prasmju pilnveidei. Pasākuma ietvaros plānots apmācīt vismaz 13 600 iedzīvotājus. lai tiem būtu nodrošinātas padziļinātas digitālās pašapkalpošanās prasmes. 
Ar padziļinātām digitālās pašapkalpošanās prasmēm tiek saprastas personas spējas, papildus pamata digitālajām prasmēm, patstāvīgi izmantot publiskos un privātos digitālos pakalpojumus, tai skaitā drošu elektronisko parakstu, e-adresi u.c., lai turpmāk no jebkuras vietas, jebkurā laikā droši sūtītu un saņemtu iesniegumus, pakalpojumu pieprasījumus, oficiālas vēstules, citus dokumentus, kā arī citādi pilnvērtīgi izmantotu valsts pārvaldes un pašvaldību izveidotos digitālos risinājumus.
Pasākuma ietvaros tiks pārskatīti, aktualizēti un pilnveidoti ANM plāna prasmju projekta ietvaros izstrādātās mācību programmas un mācību materiāli par digitālās pašapkalpošanās prasmēm, kurus iedzīvotāji var apgūt pašmācību ceļā vai ar pasniedzēju atbalstu. Ar šādām mācībām tiks nodrošināta iedzīvotāju (īpaši tās sabiedrības daļas, kurai ir zemas digitālās prasmes vai nav vispār) digitālo pašapkalpošanās prasmju attīstība, jo īpaši attiecībā uz publisko un privāto digitālo pamata (primāro) pakalpojumu lietošanu, lai apmācību rezultātā iedzīvotāji, spētu saņemt sev nepieciešamos pakalpojumus elektroniski. Apmācību ietvaros tiks integrēts arī kiberdrošības un uzticamības jautājums, jo īpaši kontekstā ar Eiropas Komisijas 2024.gada 30.oktobra ziņojumā par Eiropas civilās un militārās sagatavotības un gatavības stiprināšanu (https://commission.europa.eu/document/download/5bb2881f-9e29-42f2-8b77-8739b19d047c_en?filename=2024_Niinisto-report_Book_VF.pdf) norādīto rekomendāciju Eiropas Savienības valstīm ieguldīt iedzīvotāju risku izglītībā, iekļaujot dažādas dimensijas, t.sk. kiberdrošības un dezinformācijas aspektu.
Lai nomērītu sabiedrības digitālās pašapkalpošanās prasmes un sekotu līdzi paradumu maiņai izmantot primāros publiskos un privātos pakalpojumus digitālā veidā, VARAM veiks mērķa grupas monitoringu, kura ietvaros tiks nodrošināta iedzīvotāju pašnovērtējuma zināšanu testa organizēšana, lai novērtētu iedzīvotāju digitālo prasmju līmeni. 
Lai nodrošinātu, ka pasākuma mērķa grupa - iedzīvotāji ir informēti par savām tiesībām piedalīties mācības, ir paredzēts komunicēt vairākos veidos:
1) iedzīvotāji par iespēju piedalīties mācībās tiks informēti caur digitālām platformām, (piemēram, e-pasti, sociālie tīkli, mājaslapas);
2) projekta ieviešanas laikā, īstenojot projekta ietvaros paredzētās komunikācijas aktivitātes;
3) nododot informāciju Digitālajiem inovāciju centriem (piemēram, Kuldīgas digitālajam inovāciju centram, Cēsu digitālajam centram).

2) tiks izglītoti 400 VPVKAC darbinieki, kas sniedz atbalstu iedzīvotājiem digitālo risinājumu izmantošanā. Lai mērītu mērķgrupas mācību rezultātā iegūtās zināšanas un publisko un privāto pakalpojumu izmantošanu, tiks izveidots un aprobēts praksē monitoringa ietvars.
Līdz šim VARAM katru gadu ir organizējusi VPVKAC darbinieku ikgadējās apmācības par VPVKAC tīkla darbības jautājumiem – lietotāju zvanu centra darbību un ar to saistītajiem jautājumiem, par atsevišķu e-pakalpojumu izpildi un specifiku, kas saistīta ar atsevišķiem e-pakalpojumiem, u.c. Šādas apmācības līdz šim tikušas organizētas, izmantojot valsts budžeta finansējumu, kas, ievērojot budžeta līdzekļu ierobežotās iespējas, ir rīkotas katru gadu par atsevišķām šaurām tēmām, nevis izstrādāta visaptveroša VPVKAC tīkla darbinieku mācību programma, tajā ietverot gan vispārīgus jautājumus un tēmas par tīkla darbību un tā darbības pamatprincipiem, gan arī detalizētas tēmas par konkrētiem e-pakalpojumiem un to izmantošanas specifiku vai tēmas, kas skar efektīvu komunikāciju ar klientu, efektīvu problēmsituāciju risināšanu darbā ar klientu un citas specifiskas mācību tēmas, tādējādi veicinot sistemātiskas pieejas veidošanu VPVKAC tīkla darbinieku apmācībā un kvalifikācijas celšanā. Būtisks šāda veida mācību organizēšanā ir ne tikai izstrādāt saturiski kvalitatīvas mācību programmas un organizēt regulāras apmācības, bet arī veikt regulāru un sistemātisku mācību dalībnieku zināšanu un prasmju novērtējumu, kas ļaus izdarīt secinājumus par mācību tēmu satura atbilstību VPVKAC tīkla ikdienas darbībai un nepieciešamības gadījumā veikt mācību programmās korekcijas, kā arī ļaus novērtēt mācību dalībnieku zināšanu un prasmju izmaiņu dinamiku pirms un pēc dalības mācībās, tādējādi sekmējot pēc iespējas augstākas kvalitātes pakalpojuma sniegšanu VPVKAC tīkla klientiem.
VPVKAC jau vairāku gadu garumā ir pierādījuši sevi kā būtisku posmu valsts pakalpojumu pieejamības uzlabošanā. VPVKAC sniedz reālu atbalstu gan iedzīvotājiem, īpaši lauku reģionos, kur valsts iestāžu filiāles var nebūt izvietotas, gan pašām valsts iestādēm, atvieglojot ikdienas darbu un uzlabojot klientu apkalpošanas efektivitāti.
VPVKAC darbinieki konsultē, iedrošina un sniedz atbalstu ikvienam sabiedrības pārstāvim e-pakalpojumu un dažādu digitālo rīku (personas apliecība (eID karte), e-paraksts, e-adrese) lietošanā, lai ikviens, neatkarīgi no digitālajām prasmēm, spētu saņemt sev nepieciešamos pakalpojumus elektroniski. Iedzīvotājiem nav jāmēro ceļš uz attiecīgās iestādes filiāli, kas dažkārt nav nemaz tik tuvu, un aizņem daudz laika.
Lai nodrošinātu, ka pasākuma mērķa grupa – VPVKAC darbinieki ir informēti par savām tiesībām piedalīties mācībās, ir paredzēts komunicēt caur VPVKAC vadītājiem, kuriem tiks izsūtīta informācija ar detalizētu skaidrojumu par projektu, tā mērķiem un ieguvumiem, ar uzaicinājumu to darbiniekiem pieteikties apmācībām.
Mācību piedāvājums tiks attiecināts tikai uz mērķa grupu, kas ir VPVKAC darbinieki, attiecīgi, ikviens mērķa grupas dalībnieks varēs pieteikties tiešsaistes mācībām. Piereģistrējoties apmācībām, VPVKAC darbiniekiem būs jānorāda kontaktinformācija, tai skaitā, darbavieta, tādējādi nodrošinot atbilstību mērķa grupai un ka tiek sasniegts šajos MK noteikumos noteiktais iznākuma rādītājs (400 nodarbinātas personas). Projekta ietvaros apmācāmo VPVKAC darbinieku mācību dalībnieku skaits varētu pārsniegt noteikumu projektā noteikto iznākuma rādītāju, pieaugot VPVKAC tīkla kontaktpunktu skaitam.

3) atbilstoši Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021. – 2027. gadam tiks īstenotas komunikācijas aktivitātes par digitālajiem risinājumiem iedzīvotājiem, par efektīvu un uzticamu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk - IKT) pārvaldību, par digitālās tautsaimniecības transformāciju, par datu pārvaldību un mākslīgo intelektu un par digitālajiem risinājumiem Eiropas līmenī. Plānots īstenot, piemēram, šādas komunikāciju aktivitātes:

a) dalība sarunu festivālā LAMPA, Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas kultūras datu hakatonā, forumā "5G Techritory", Digitālajā nedēļā u.c.;
b) klātienes un tiešsaistes pasākumi sadarbībā ar valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī nevalstiskajām organizācijām (biedrībām un nodibinājumiem);
c) regulāras komunikācijas veikšana sociālajos tīklos, nodrošinot mērķtiecīgu satura izvietošanu, kas ir būtisks elements digitālo prasmju attīstībā.

Ir būtiski nodrošināt informāciju par valsts radītajiem digitālajiem risinājumiem, jo attālināta pakalpojumu pieteikšana un saņemšana ne tikai potenciāli uzlabo sabiedrības dzīves kvalitāti, nodrošina vienlīdzīgas iespējas un mazina digitālo plaisu, bet arī samazina administratīvo un finansiālo slogu valsts pārvaldei, tai skaitā pašvaldībām. Piemēram, arvien vairāk iedzīvotāju Latvijā izvēlas saziņu ar valsts un pašvaldību iestādēm drošā elektroniskā veidā un e-adreses lietotāju skaits jau pārsniedz 200 000 fizisko personu, kas ļauj iestādēm būtiski ietaupīt finanšu resursus, samazinot papīra dokumentu plūsmu un ietaupot pakalpojumu sniedzošo iestāžu darbinieku laiku. Līdz ar to ir jāturpina īstenot mērķtiecīgas komunikācijas aktivitātes par valsts izveidotajiem un plānotajiem digitālajiem risinājumiem, lai nodrošinātu vēl aktīvāku šo risinājumu izmantošanu gan fiziskām, gan juridiskām personām, kas savukārt nodrošinātu gan papildu finanšu ietaupījumu valsts iestādēm, gan arī sociālekonomisko ieguvumu lietotājiem.

Plānotie ieguldījumi nodarbināto personu izglītošanā sniegs ieguldījumu NAP noteiktā mērķa "Digitālo risinājumu izmantošanas veicināšana, paaugstinot iedzīvotāju digitālās prasmes" sasniegšanā - tiks nodrošināti par digitālajiem risinājumiem zinoši pašvaldību iestāžu darbinieki (digitālie mentori), kas savukārt veicinās sabiedrības digitālo prasmju un zināšanu attīstību un valsts izstrādāto digitālo risinājumu (e - pakalpojumi, IKT platformas u.c.) izmantošanu. VPVKAC punktos ir pieejami brīvpieejas datori un internets katrā pagasta teritorijā, vienlaikus kvalificēti darbinieki sniegs konsultācijas par digitālo iespēju izmantošanu (kā valsts, tā ikdienas vajadzībām nepieciešamo citu digitālo rīku). Atbilstoši valsts pakalpojumu stratēģijai, VPVKAC punkti kļūs par būtiskāko atbalsta punktu pakalpojumu saņemšanai reģionos (digitālā formā).

4.2.4.3. pasākuma ietvaros plānotie pasākumi veicinās Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam noteiktā rīcības virziena “Sabiedrības digitālo prasmju attīstība no pamatprasmēm līdz augsta līmeņa prasmēm” mērķu sasniegšanu, sniedzot ieguldījumu pamatnostādnēs noteikto minētā rīcības virziena uzdevumu izpildē.

4.2.4.3. pasākumam plānota sinerģija ar šādām AF plāna investīcijām: AF plāna investīciju 2.3.2.1.i. "Digitālās prasmes iedzīvotājiem t.sk. jauniešiem" un AF plāna investīciju 2.3.2.2.i. "Valsts un pašvaldību digitālās transformācijas prasmju un spēju attīstība", AF plāna investīciju 3.1.1.2.i. "Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai", AF plāna investīciju 2.3.1.4.i. "Individuālo mācību kontu pieejas attīstība", AF plāna investīciju 3.1.2.5.i. "Prasmju pilnveide pieaugušajiem", kā arī ERASMUS+ projektu "Nacionālie koordinatori Eiropas programmas īstenošanai pieaugušo izglītībā".
Vienlaikus šo pasākumu ietvaros plānotās darbības ir nepietiekamas, tai skaitā, ņemot vērā, ka to īstenošana ir plānota tikai līdz 2026.gada vidum, kā arī, ņemot vērā mūsdienu straujās digitālās pārmaiņas un aktuālās tendences, apmācību materiāli un apmācības ir nepārtraukti jāatjauno, lai nodrošinātu apmācību aktualitāti un tās atbilstu jaunākajām tendencēm un tehnoloģiskajām izmaiņām.

Finansējuma saņēmējs nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulu (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula 2021/1060) 47. un 50. pantā un atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.—2027. gada plānošanas periodā, kā arī ievērojot Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas.

Pasākumam pieejamais finansējums
Kopējais 4.2.4.3. pasākumam plānotais finansējums ir 4 335 338 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus fonda (turpmāk – ESF+) finansējums – 3 685 037 euro un nacionālais finansējums (valsts budžeta finansējums) – 650 301 euro, tai skaitā:

1) 4.2.4.3. pasākuma ietvaros šobrīd pieejamais finansējums: 3 651 330 euro, tai skaitā ESF+ finansējums – 3 103 630 euro apmērā un nacionālais finansējums (valsts budžeta finansējums) – 547 700 euro apmērā;
2) elastības finansējums, kas būs pieejams 4.2.4.3. pasākuma īstenošanai no 2026. gada 1. janvāra (pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu) – 684 008 euro, tai skaitā ESF+ finansējums – 581 407 euro un nacionālais finansējums (valsts budžeta finansējums) – 102 601 euro.

Prasības projekta iesniedzējam
Noteikumu projekts nosaka, ka projekta iesniedzējs, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas un civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas ir finansējuma saņēmējs, 4.2.4.3. pasākuma ietvaros ir Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM).
Vienlaikus tiek noteiktas prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim, ievērojot, ka noteikumu projekts paredz iespēju par sadarbības partneri piesaistīt tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādes, atvasinātas publiskas personas un citas valsts iestādes.
Noteikumu projekts paredz, ka projekta iesniegums tiek sagatavots atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un iesniegts sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu.

Sasniedzamie iznākuma un rezultāta rādītāji
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.-2027. gadam noteiktais 4.2.4. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt mūžizglītību, jo īpaši piedāvājot elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas visiem, ņemot vērā uzņēmējdarbības un digitālās prasmes, labāk prognozējot pārmaiņas un vajadzību pēc jaunām prasmēm, pamatojoties uz darba tirgus vajadzībām, atvieglojot karjeras maiņu un sekmējot profesionālo mobilitāti" kopējais iznākuma rādītājs ir "nodarbinātas personas, tostarp pašnodarbinātas personas", attiecīgi 4.2.4.3. pasākuma ietvaros sasniedzamais iznākuma rādītājs ir "400 nodarbinātas personas (personu skaits)". Atbilstoši 4.2.4.3. pasākuma mērķim un plānotajām darbībām ar rādītāju tiek saprasti VPVKAC darbinieki. Projekta ietvaros apmācāmo VPVKAC darbinieku mācību dalībnieku skaits varētu pārsniegt noteikumu projektā noteikto iznākuma rādītāju, pieaugot VPVKAC tīkla kontaktpunktu skaitam.

4.2.4.3. pasākuma ietvaros ir noteikti šādi nacionālie rādītāji:

1) organizēti vismaz 10 pasākumi informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iespēju izmantošanas veicināšanai (semināri, konferences vai citi pasākumi);
2) vismaz 13 600 iedzīvotājiem padziļinātas digitālās pašapkalpošanās prasmes;
3) mācībās piedalījušies vismaz 400 VPVKAC darbinieki.

Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas
Visas 4.2.4.3. pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības atbilst Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2. prioritātes "Digitālo prasmju pilnveide" noteiktajam intervences kodam – 145.
Noteikumu projekts nosaka atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas. Projekta ietvaros attiecināmās izmaksas ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām.
Tematiski atbalstu paredzēts koncentrēt uz mācību un komunikācijas aktivitāšu īstenošanu.

Noteikumu projektā noteiktas tiešās attiecināmās izmaksas un netiešās attiecināmās izmaksas. Netiešās attiecināmās izmaksas nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta veicamo darbību realizācijai un projekta rezultātu sasniegšanai, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15% apmērā no projekta tiešajām personāla izmaksām. Tās ir finansējuma saņēmēja projekta personāla administratīvās izmaksas, kas paredzētas iestādes ikdienas darbības nodrošināšanai, piemēram, telpu un iekārtu izmantošanas izmaksas, komunālie un sakaru maksājumi, iestādes vadības un atbalsta struktūrvienību izmaksas. Netiešajās attiecināmajās izmaksās ietilpst: kancelejas preces, biroja piederumi un biroja aprīkojuma īre vai iegāde, telpu noma, komunālie maksājumi un telpu uzturēšanas izmaksas; telekomunikācijas, interneta izmaksas un pasta pakalpojumu izmaksas; informācijas tehnoloģiju uzturēšanas izmaksas (piemēram, nepieciešamās licences un programmatūras atjauninājumi).

Noteikumu projekta ietvaros ir atbalstāmas projekta vadības un īstenošanas personāla iekšzemes komandējumu un darba braucienu izmaksas un ārvalstu komandējumu izmaksas finansējuma saņēmēja projekta vadītājam un īstenošanas personālam gan Eiropas Savienības dalībvalstīs, gan ārpus Eiropas Savienības dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumu saistītie izdevumi, ja tās ir pamatotas un saistītas ar projekta īstenošanu.
Noteikumu projekta ietvaros ir attecināmas jaunradītu projekta vadības un īstenošanas personāla darba vietu aprīkojuma, biroja mēbeļu, tehnikas, datorprogrammu un licenču iegādes vai īres izmaksas ne vairāk kā 3 000 euro vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā, vienlaikus vērtējot aprīkojuma iegādes samērīgumu attiecībā uz darbiniekiem, kuriem tiek piemērots daļlaika noslodzes princips.
Noteikumu projekts nosaka, ka attiecināmas ir arī citas ar mācību, semināru, konferenču, integrēto komunikāciju kampaņu, pieredzes apmaiņas un citu prasmju paaugstināšanas un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iespēju izmantošanas veicināšanas pasākumu organizēšanu un īstenošanu saistītās izmaksas, piemēram, pasākumu organizēšanas uzņēmumu piesaistes izmaksas tehnisko pakalpojumu nodrošinājumam, ja nepieciešams.
4.2.4.3. pasākuma ietvaros ir atbalstāmas darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju. Paredzēts, ka projektu izstrādes laikā, īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides piekļūstamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības un citām pazīmēm un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana.

Vienkāršotās izmaksas
Administratīvā sloga mazināšanai projekta vadības personāla izmaksu nodrošināšanai tiek piemērota personāla izmaksu vienotā likme 20% apmērā no noteikumu projekta 20. punktā minētajām pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav noteikumu projekta 20.1. apakšpunktā minētās tiešās attiecināmās projekta vadības personāla izmaksas, saskaņā ar regulas 2021/1060 55. panta 1. punktu.

Projekta vadības personāla izmaksu vienotās likmes aprēķins balstīts uz šādiem pamatprincipiem, kas nosaka, ka tas ir:
1) taisnīgs – personāla izmaksu vienotās likmes apmērs tiks piemērots vienoti projekta ietvaros;
2) objektīvs – personāla izmaksu vienotās likmes apmērs ir aprēķināts, nepārsniedzot mēnešalgu grupu viduspunktus valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajiem ierēdņiem un darbiniekiem un attiecīgi VARAM veiktajiem aprēķiniem, ņemot vērā indikatīvi prognozējamās projektu tiešās attiecināmās izmaksas;
3) pārbaudāms – personāla izmaksu vienotās likmes aprēķins ir pamatots ar VARAM veiktajiem aprēķiniem;
4) iepriekš noteikts – personāla izmaksu vienotā likme un piemērošanas nosacījumi ir noteikti šajos MK noteikumos, un piemērojami atbilstoši šajos MK noteikumos noteiktajām prasībām (tikai pēc šo MK noteikumu spēkā stāšanās brīža).

Ņemot vērā noteikumu projektā noteiktos izmaksu attiecināmības nosacījumus, projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksām indikatīvi pieejamais ESF+ finansējums ir 704 933 euro. Kvalitatīvai projekta ieviešanai projekta vadības un īstenošanas nodrošināšanai indikatīvi ir nepieciešamas vismaz 5 slodzes – projekta vadītāja (39.1. amatu saime, IV A līmenis, 11. mēnešalgu grupa), projekta koordinatoru (39.1. saimes III līmenis, 10. mēnešalgu grupa), VARAM Juridiskā departamenta jurista (24. saimes II līmenis, 10. grupa) un finansista (15.1. amatu saime, III līmenis, 10. mēnešalgu grupa) iesaiste, algu likmes nosakot saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, nepārsniedzot tajā noteikto mēnešalgu grupu skalas viduspunktu. Ievērojot iepriekš minēto, projektam pieejamā finansējuma ietvaros 5 slodžu nodrošināšanai tā īstenošanas laikā būtu iespējams piesaistīt finansējumu projekta vadības un īstenošanas personālam 4,4 gadus, kas ir projektā paredzēto aktivitāšu īstenošanas intensīvais periods.
Noteikumu projekta 20.1. apakšpunktā norādīto personāla izmaksu ietvaros tiks nodrošinātas projekta administratīvās, organizatoriskās un koordinējošās funkcijas (vecākais projekta vadītājs, projekta koordinators, VARAM Juridiskā departamenta jurists, finansists), savukārt noteikumu projekta 20.6.1. un 20.7. apakšpunktā minētie speciālisti nodrošinās projekta saturisko īstenošanu kā pakalpojumu sniedzēji, kas tiks piesaistīti, ievērojot noteikumu projekta 28. punktā noteikto kārtību, kas paredz, ka finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris projekta īstenošanai nepieciešamo preču un pakalpojumu iegādi veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, un minēto speciālistu pienākumi nepārklājas, nodrošinot izmaksu un finansējuma nodalāmību.

Izmaksas ir attiecināmas no brīža, kad tiek noslēgta vienošanās par projekta īstenošanu.
Pievienotās vērtības nodoklis, kas tiešā veidā saistīts ar projektu, uzskatāms par attiecināmām izmaksām saskaņā ar regulas 2021/1060 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem. Lai novērstu dubultā finansējuma risku, finansējuma saņēmējs nodrošina finanšu plūsmas (arī pievienotās vērtības nodokļa izmaksu uzskaiti) uzskatāmu nodalīšanu no citām finansējuma saņēmēja darbības finanšu plūsmām projekta īstenošanas laikā.

Projekta īstenošanas nosacījumi
Finansējuma saņēmējs projektu īsteno saskaņā ar noslēgto vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.

Noteikumu projektā noteikti arī citi projekta īstenošanas, tostarp komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu nodrošināšanas nosacījumi.

VARAM nodrošina, ka tiek nodalītas funkcijas, ko tā pilda kā ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda atbildīgā iestāde un kā finansējuma saņēmējs 4.2.4.3. pasākuma ietvaros.

Citi nosacījumi
VARAM kā finansējuma saņēmējs nodrošinās dubultā finansējuma novēršanas risku, lai 4.2.4.3. pasākuma ietvaros plānotais atbalsts, t.sk. atbalstāmo darbību saturs, nepārklātos ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem. 4.2.4.3. pasākums tiks īstenots sinerģijā ar AF investīcijām 2.3.2.1.i. "Digitālās prasmes iedzīvotājiem t.sk. jauniešiem", 2.3.2.2.i. "Valsts un pašvaldību digitālās transformācijas prasmju un spēju attīstība", 3.1.1.2.i. "Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai", 2.3.1.4.i "Individuālo mācību kontu pieejas attīstība", 3.1.2.5.i. "Prasmju pilnveide pieaugušajiem" un ERASMUS+ projektu "Nacionālie koordinatori Eiropas programmas īstenošanai pieaugušo izglītībā", nodrošinot demarkāciju investīciju /projektu līmenī un ievērojot pasākumu atšķirīgo satura fokusu, regulāri apmainoties ar informāciju starp investīciju un projektu īstenošanā iesaistītajiem darbiniekiem par mācību pasākumu saturu, norises laika grafiku un rezultātiem.

Atbalsts nodrošinās savstarpēju papildinātību ar 1.3.1. SAM "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" aktivitātēm to mērķu sekmīgai sasniegšanai.

4.2.4.3. pasākuma ietvaros komercdarbības atbalsts nav paredzēts. Plānotais finansējuma saņēmējs ir VARAM, kas ir tiešās valsts pārvaldes iestāde un kas 4.2.4.3. pasākuma ietvaros neveiks saimniecisko darbību, savukārt par sadarbības partneriem (ja attiecināms) var tikt piesaistītas tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādes, atvasinātas publiskas personas un citas valsts iestādes, kas pasākuma ietvaros arī neveiks saimniecisko darbību, līdz ar to 4.2.4.3. pasākums Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta kontekstā nav jāvērtē.

Atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 40. panta 2. punkta "a" apakšpunktam projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriji tiks apstiprināti Eiropas Savienības fondu uzraudzības komitejā, vienlaikus sagatavojot arī kritēriju piemērošanas metodiku.

Ievērojot noteikumu projekta nosacījumus attiecībā uz interešu konflikta neesību, finansējuma saņēmējs izveido iekšējās kontroles sistēmu korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā atbilstoši normatīvajam regulējumam par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā.