Anotācija

Pēc VARAM pasūtījuma 2011. gadā tika izstrādāts metodiskais materiāls “Pašvaldības, iedzīvotāju un uzņēmēju interešu saskaņošana – sabiedriskā apspriešana kā instruments” (pieejams tiešsaistē: https://www.kurzemesregions.lv/wp-content/uploads/2018/11/1346317259_InteresuSaskanosanaSabAps-3.pdf). Jau tā laika praksē bija novērotas situācijas, kad plānošanas dokumentu publiskajās apspriedēs notika haotiska domu apmaiņa par pastarpinātām tēmām, tā arī neizpildot galveno uzdevumu – viedokļu noskaidrošanu par konkrētiem attīstības priekšlikumiem. No vienas puses tas esot bijis indikators tam, ka iedzīvotājiem ir bijis pārāk maz iespēju publiski paust savu viedokli, bet no otras puses tas liecinājis par sanāksmes organizatoru nesagatavotību un neprasmi strādāt ar auditoriju.
Savukārt biedrības “Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS” 2020. gada pētījumā “Sabiedrības līdzdalība pašvaldību attīstības plānošanas dokumentu izstrādē: Latvijas pašvaldību prakses izvērtējums” (pieejams tiešsaistē: https://providus.lv/wp-content/uploads/2020/11/Providus_Sabiedribas_lidzdaliba_pasvaldibu_planosana_2020.pdf) secināts, ka darbs ar iedzīvotājiem ir sarežģīts, jo iedzīvotājiem trūkst izpratnes par plānošanas dokumentu saturu un nozīmi.
Raugoties uz šī brīža situāciju, konstatējams, ka problemātika, kad iedzīvotāji neizprot plānošanas dokumentu nozīmi un to publiskās apspriedes mērķi, joprojām ir aktuāla. Komitejā tika aktualizēts jautājums par nepieciešamību plānošanas dokumentu izstrādes vadītājiem skaidrot sabiedrībai plānošanas dokumentu publiskās apspriedes mērķus. Savukārt Plānotāju darba grupas sanāksmēs vairākkārt tika norādīts uz negatīvu praksi, kad katras plānošanas dokumenta redakcijas publiskajā apspriedē iedzīvotāji norāda uz vieniem un tiem pašiem priekšlikumiem vai iebildumiem. Tā rezultātā publiskajām apspriedēm tiek patērēts ilgāks laiks, nekā faktiski tas būtu nepieciešams, minētās apspriedes nav konstruktīvas, turklāt tiek atlikta vēl  neizdiskutēto priekšlikumu un iebildumu izvērtēšana. Pašvaldību speciālistu ieskatā nepieciešams konkrētāk noteikt plānošanas dokumentu publiskās apspriedes tvērumu, t.i., ja personu priekšlikumi un iebildumi jau iepriekš ir vērtēti un apspriesti un noraidījuma gadījumā tiem sniegts argumentēts pamatojums, tad plānošanas dokumenta turpmāko redakciju apspriedēs tie atkārtoti nebūtu jāvērtē un jāapspriež.
Kā atzinusi Satversmes tiesa, no vienas puses, indivīdiem ir tikai tiesības, bet nevis pienākums piedalīties sabiedrībai kopumā svarīgu lēmumu pieņemšanā. Tomēr, no otras puses, šo tiesību īstenošana ir lielā mērā atkarīga no publiskās varas subjektu vēlmes patiesi ieinteresēt sabiedrību šādās aktivitātēs. Publiskās varas subjektiem nekādā gadījumā nav tiesību prezumēt sabiedrības kūtrumu un tādējādi attaisnot savu bezdarbību gadījumos, kad jādara viss iespējamais (saprātīgi jācenšas), lai informētu sabiedrību par paredzamo darbību (sk. Satversmes tiesas 2003. gada 14. februāra sprieduma lietā Nr.2002-14-04 secinājumu daļas 3. punktu). Savukārt atbilstoši Satversmes tiesas judikatūrai ar likumu noteiktās sabiedriskās apspriešanas galvenais mērķis ir nodrošināt to, ka tiek pieņemts vislabākais iespējamais lēmums sabiedrības interesēs un katra cilvēka iebildumi tiek vērtēti un iespēju robežās taisnīgi ņemti vērā. Sabiedriskajai apspriešanai jākalpo diviem galvenajiem mērķiem: pirmkārt, iegūt informāciju, kas sekmētu pamatota un taisnīga lēmuma pieņemšanu, otrkārt, pārliecināt sabiedrību par to, ka tās izteiktie viedokļi tiek apspriesti (sk. Satversmes tiesas 2003. gada 14. februāra sprieduma lietā Nr. 2002-14-04 3. punktu un 2008. gada 24. septembra sprieduma lietā Nr. 2008-03-03 19.6. apakšpunktu). Ja kāds viedoklis sabiedriskajā apspriešanā nav izteikts vai nav plaši pārstāvēts, tas vēl nenozīmē, ka pašvaldības domei kā vēlētai institūcijai šāds viedoklis nebūtu jāizvērtē (sal. Satversmes tiesas 2008. gada 24. septembra sprieduma lietā Nr. 2008-03-03 20. punkts). Lēmuma pieņēmējam ne vienmēr ir jāvadās no personu izteiktajiem priekšlikumiem vai iesniegtajiem iebildumiem. Personu ierosinājumi ir rūpīgi jāizvērtē, vadoties no lietderības apsvērumiem. Ir jāapsver šo ierosinājumu piemērotība, nepieciešamība un atbilstība konkrētā plānojuma izstrādāšanas mērķim. No vienas puses, pašvaldība ir tiesīga noraidīt atsevišķu institūciju, personu vai ieinteresētās sabiedrības viedokli, paredzot citu, lietderīgāku rezultātu, kas kopumā vairāk atbilst sākotnējam plānojuma izstrādāšanas mērķim. Taču, no otras puses, šādam noraidījumam ir jābūt pietiekami argumentētam. Proti, pašvaldībai, noraidot sabiedrības izteikto viedokli, ir jāsniedz šā noraidījuma pamatojums (sk. Satversmes tiesas 2004.gada 9.marta sprieduma lietā Nr.2003-16-05 5.punktu).

Noteikumu projektā papildināts Noteikumu Nr. 628 2.2. apakšpunkts, nosakot, ka plānošanas dokumentu izstrādes vadītāja pienākumos ietilpst arī skaidrot sabiedrībai konkrētā plānošanas dokumenta publiskās apspriedes mērķi. Minētais saprotams tādējādi, ka izstrādes vadītājam ir jāizskaidro sabiedrībai saprotamā un viegli uztveramā veidā plānotās ieceres būtību, katras publiskās apspriedes darba kārtību un pie tās jāpieturās. Darba kārtībā neietver personu priekšlikumus un iebildumus, kuri jau iepriekš ir vērtēti un par kuriem ir sniegts argumentēts skaidrojums, kāpēc tie nav ņemti vērā. Nav pieļaujama situācija, kad apzināti tiek noklusēta būtiska informācija par attīstības ieceri un, šīs informācijas neizpaušanas dēļ, sabiedrībai nav bijusi iespēja par to izteikt viedokli.

Noteikumi Nr. 628 satur dažādas laika mērvienības (dienas un nedēļas), kas praksē mēdz tikt dažādi interpretētas, jo īpaši gadījumos, kad rīcības vai lēmuma pieņemšanas atskaites punkts sakrīt ar brīvdienām vai svētku dienām.

Visā noteikumu Nr. 628 projektā precizēti termiņi, tos izsakot darbdienās.

Plānotāju darba grupā tika aktualizēta problemātika, kad institūcijas sniedz nosacījumus ārpus sistēmas, piemēram, elektroniskajā pastā vai papīra formātā, pretēji Teritorijas attīstības plānošanas likuma (turpmāk – TAPL) 6. panta pirmā daļā minētajam mērķim – nodrošināt visu līmeņu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu un ar teritorijas plānošanu saistītās informācijas uzkrāšanu, apstrādi un publisku pieejamību. Arī Noteikumu Nr. 628 65. punkts uzliek institūcijām pienākumu atzinumu un nosacījumu sniegšanai izmantot sistēmu, bet tajā pašā laikā normatīvais regulējums neparedz institūciju atbildību vai pašvaldības tiesības gadījumos, kad institūcijas sniedz nosacījumus ārpus sistēmas. Rezultātā ir apgrūtināta informācijas aprite, kas nepieciešama plānošanas dokumentu izstrādei, turklāt šāda rīcība veicina nevienlīdzīgus nosacījumus pret plānošanas dokumentu izstrādē iesaistītajām pusēm. Tāpat Plānotāju darba grupā diskutēta pastāvošā prakse, kad institūcijas nosacījumos izvirza prasības, kas neattiecas uz konkrētās institūcijas kompetenci vai formālas prasības, nespējot paskaidrot to nepieciešamību un būtību, ko šo prasību izpilde atrisinās.

Noteikumi Nr. 628 papildināti ar 14.¹ punktu, nosakot, ka pašvaldība var neņemt vērā institūciju iesniegtos nosacījumus, ja tiem nav sniegts pamatojums vai tie neatbilst plānošanas dokumenta mērķim, vai iesniegti ārpus sistēmas. Ar šo normu salāgots arī noteikumu Nr. 628 51. punkts (uzliekot pienākumu institūcijām argumentēt izvirzītos nosacījumus) un 52. punkts (piesakoties sniegt nosacījumus un atzinumus, institūcijām jāpamato pieteikšanās iemesls).

Lai veicinātu apkaimes iedzīvotāju iesaisti un uzlabotu sabiedrības informētību par teritorijas plānoto attīstību, Informatīvā ziņojuma 3.1.1.2. apakšpunkts uzliek pienākumu normatīvajā regulējumā paredzēt izvietot zemes vienībā informatīvo tāfeli par lokālplānojuma un detālplānojuma izstrādes uzsākšanu.

Noteikumi Nr. 628 papildināti ar 14.² punktu, nosakot, ka pašvaldība organizē informatīvās tāfeles izvietošanu lokālplānojuma un detālplānojuma teritorijā sabiedrības informēšanai par plānoto attīstības ieceri.

Komitejā tika panākta vienošanās par nepieciešamību precizēt noteikumu Nr. 628 16. punktu, nosakot, ka plānošanas dokumenta publiskā apspriešana var sākties nākamajā dienā pēc attiecīgā plānošanas dokumenta publicēšanas sistēmā.

Precizēts noteikumu Nr. 628 16. un 112. punkts, nosakot, ka plānošanas dokumenta publiskās apspriešanas termiņš sākas nākamajā dienā pēc pašvaldības lēmuma par plānošanas dokumenta nodošanu publiskajai apspriešanai publicēšanas sistēmā.

Noteikumi Nr. 628 satur normas, kas ir novecojušas un praksē netiek piemērotas (tukšas normas) vai ir nelietderīgas. Piemēram, noteikumu Nr. 628 57. punkts nosaka nepieciešamību nodrošināt datu nemainību vai izmaiņu gadījumā to saskaņošanu ar institūciju, kura šos datus sniegusi, neskatoties, ka sistēma ir primārā plānošanas dokumentu publicēšanas darba vide un informācijas avots, kur karšu slāņos informāciju nav iespējams izmainīt ar saskaņojuma saņemšanu no institūcijas (piemēram, nomainīt ezera nosaukumu vai dzēst ierakstu par ceļa novietojumu u.tml.). Savukārt noteikumu Nr. 628 76. punkts paredz, ka, izstrādājot lokālplānojumu ar mērķi grozīt teritorijas plānojumu, lokālplānojuma nepieciešamība jāpamato pašvaldības domes lēmumā par lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu un tas jāatspoguļo arī nosaukumā, kaut līdzšinējā prakse liecina, ka visos gadījumos lokālplānojumi tiek izstrādāti ar mērķi grozīt teritorijas plānojumu. Noteikumu Nr. 628 78. un 101. punkts dublē 133. punktu. Noteikumu Nr. 628 135. punkts noteic pienākumu pašvaldībai apstiprināt maksas pakalpojumu cenrādi, kaut izmaksu un finansējuma nosacījumi ir līgumsaistību jautājums. Ņemot vērā, ka normatīvajos aktos nav noteikta akreditēta iestāde kā personu sertificēšanas institūcija, kas veiktu plānošanas speciālistu novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību, proti, plānošanas speciālistu profesija nav sertificēta, noteikumu Nr. 628 141. punktam nav lietderības.

Ar noteikumu projektu svītrots noteikumu Nr. 628 57., 78., 101., 135., 139. un 141. punkts, savukārt 76. punktā svītroti vārdi “un atspoguļo tā nosaukumā”.

Plānotāju darba grupā tika aktualizēts jautājums par izveidojušos praksi, kad institūcijas pat nemēģina iekļauties noteiktajā termiņā atzinumu sniegšanai, bet uzreiz informē pašvaldību par atzinumu sniegšanas termiņa pagarināšanu līdz četrām nedēļām. Šāda prakse ir pretēja regulējuma sākotnējam mērķim, kur pieļaujamība pagarināt termiņu atzinumu sniegšanai bija attiecināma tikai uz tiem gadījumiem, kad  institūcija objektīvu iemeslu dēļ nevarēja sniegt atzinumu termiņā, kas sakrīt ar publiskās apspriešanas norises laiku. Turklāt šāda prakse rada nevienlīdzīgus nosacījumus pret citām institūcijām, kuras atzinumus sniedz laikus.

Precizēts noteikumu Nr. 628 59. punkts, to salāgojot arī ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 606 “Ministru kabineta kārtības rullis” 57. punktu, nosakot, ka atzinumus par plānošanas dokumentu redakciju institūcijas sniedz termiņā (ar iespēju to pagarināt līdz trim darbdienām), kas sakrīt ar publiskās apspriešanas norises laiku.

Vērtējot pašvaldību plānošanas dokumentus atbilstoši TAPL 9. panta 4. punkta prasībām, VARAM ir konstatējusi, ka pēdējo gadu laikā ir mainījusies to kvalitāte, kur viens no būtiskiem aspektiem ir tieši izvēlētā izstrādātāja pieredze un telpiskās plānošanas prasmes. Piemēram, lokālplānojumus izstrādājuši ar mērniecību, arhitektūru u.c. jomām saistīti uzņēmumi, kā arī studenti – absolventi. Ņemot vērā, ka lokālplānojuma izstrādes īstenošanu finansē tā izstrādes ierosinātājs, ir likumsakarīgi, ka nereti izstrādes ierosinātājs izvēlas izstrādātāju, vadoties tikai no ekonomiskiem apsvērumiem, neņemot vērā tā pieredzi un kompetenci, kas rezultātā neizbēgami ietekmē plānošanas dokumenta kvalitāti. Arī pašvaldības uzticēšanās šādam izstrādātājam bijusi nepamatoti augsta, kā arī plānošanas dokumenta izstrādes pārraudzība no pašvaldības puses bijusi nepietiekama vai formāla, ko apliecina plānošanas dokumentā acīmredzamās kļūdas, tai skaitā gramatikas, deklaratīvas normas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos vai tādas normas, kas ierobežo vai pat liedz plānošanas dokumenta praktisko īstenošanu, vai kuras noteikt pašvaldībai nemaz nav deleģējuma.

Papildināts noteikumu Nr. 628 75. punkts ar pašvaldības atbildību par teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma izstrādātāja atbilstību šo noteikumu 7. nodaļai.