24-TA-261: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par nekustamo īpašumu Marijas ielā 7, Rīgā, nodošanu Finanšu ministrijas valdījumā un pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Likuma "Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai" (turpmāk - Likums) pārejas noteikums.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekta "Par nekustamo īpašumu Marijas ielā 7, Rīgā, nodošanu valdījumā Finanšu ministrijai un pārdošanu" (turpmāk - Ministru kabineta rīkojuma projekts) mērķis ir nodot nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 01000050016) – zemes vienību (kadastra apzīmējums 01000050016) 0,0966 ha platībā un nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 01005050008) – būvi (būves kadastra apzīmējums 01000050016001) - Marijas ielā 7, Rīgā, valdījumā Finanšu ministrijai un tos atsavināt kopā izsolē.
Spēkā stāšanās termiņš
26.03.2024.
Pamatojums
Saskaņā ar Likuma pārejas noteikumu Ministru kabinets līdz 2024. gada 31. martam iesniedz Saeimai ziņojumu par plānoto turpmāko rīcību ar nekustamo īpašumu Marijas ielā 7, Rīgā.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Krievijas Federācija 2022. gada 24. februārī uzsāka neprovocētu pilna mēroga militāro agresiju Ukrainas teritorijā, tādējādi būtiski padziļinot starptautiskās drošības problēmas arī Baltijas reģionā, sagraujot pašai savu kā atbildīga un uzticama partnera reputāciju un negatīvi ietekmējot drošību visā pasaulē. Latvijas Republikas Saeima jau ar saviem 2022. gada 21. aprīļa un 11. augusta paziņojumiem vērsusi uzmanību uz to, ka Krievijas Federācija īsteno genocīdu pret ukraiņu tautu un savu politisko mērķu sasniegšanai vērš pret civiliedzīvotājiem vardarbību, kas atzīstama par terorismu. Līdz ar to, Saeima ir atzinusi Krievijas Federāciju par terorismu atbalstošu valsti.
Nekustamais īpašums Marijas ielā 7, Rīgā, (nekustamā īpašuma kadastra numurs 0100 505 0008), kas sastāv no būves (būves kadastra apzīmējums 0100 005 0016 001) (turpmāk - Būvju īpašums) jau kopš tā dibināšanas ir izmantots kā atbalsta punkts dažādiem Krievijas Federācijas īstenotiem un pret Latvijas Republikas interesēm vērstiem ietekmēšanas pasākumiem. Tas ir Krievijas Federācijas ārpolitikas instruments, ar kura palīdzību tā apzināti izplata savu agresīvo rīcību attaisnojošu propagandu un prokremliskas ievirzes vēstures interpretācijas. Neviens nedrīkst vērsties pret demokrātisku tiesisku valsti un noliegt tās eksistenci.
Šādos apstākļos Latvijas Republikai kā demokrātiskai un tiesiskai valstij ir pienākums veikt īpašus pašaizsargājošās demokrātijas principam atbilstošus pasākumus un personām jābūt gatavām tam, ka dažas no to tiesībām var tikt ierobežotas, lai mazinātu valsts drošības apdraudējumu un stiprinātu valsts demokrātiskās iekārtas noturību, stabilitāti un efektivitāti.
Saeima 2024. gada 11. janvāra plenārsēdes otrajā lasījumā kā steidzamu pieņēma Likumu, kas stājies spēkā 2024. gada 20. janvārī.
Likuma 2. pantā noteikts, ka Būvju īpašums ir Latvijas valsts īpašums un pēc šā likuma spēkā stāšanās Satiksmes ministrija Būvju īpašumu nekavējoties ieraksta zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Būvju īpašuma Marijas ielā 7, Rīgā (nekustamā īpašuma kadastra numurs 0100 505 0008) sastāvā ir būve (klubs lit.Nr.1) - Maskavas kultūras un biznesa centrs (būves kadastra apzīmējums 0100 005 0016 001). Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem (turpmāk - NĪVKIS) būvei noteiktais galvenais lietošanas veids: 1261 - Ēkas plašizklaides pasākumiem. Būvju īpašuma kadastrālā vērtība uz 2024. gada 1. janvāri ir 2 348 340 euro.
Īpašuma tiesības uz Būvju īpašumu atbilstoši Rīgas pilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. 18033 II daļas 1.iedaļas ierakstam Nr.6.2. 2024.gada 26. janvārī ir nostiprinātas Latvijas valstij Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar minētā zemesgrāmatas nodalījuma II daļas 2. iedaļas un III daļas 1., 2. iedaļas ierakstiem, pamatojoties uz likumu "Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai", ir dzēstas uz Būvju īpašumu ierakstītās aizlieguma atzīmes un apgrūtinājumi.
Būvju īpašums atrodas uz Satiksmes ministrijas valdījumā esošā valsts nekustamā īpašuma (kadastra Nr. 0100 005 0016) Marijas ielā 7, Rīgā (turpmāk - Zemes īpašums).
Zemes īpašums sastāv no zemes vienības 0,0966 ha platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 005 0016).
Īpašuma tiesības uz Zemes īpašumu atbilstoši Rīgas pilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. 7130 II daļas 1.iedaļas ierakstam Nr.1.1. 1997.gada 9. maijā ir nostiprinātas Latvijas valstij Satiksmes ministrijas personā.
Atbilstoši NĪVKIS datiem:
Zemes vienībai noteiktais lietošanas mērķis: 0801 – komercdarbības objektu apbūve 0,0966 ha platībā. Zemes īpašuma kadastrālā vērtība uz 2024. gada 1. janvāri ir 517 083 euro.
Zemes īpašuma apgrūtinājumi:
- Rīgas elektrotīkliem piederošs ievads;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju;
- arhitektūras un pilsētbūvniecības pieminekļa teritorija un objekti 0,0966 ha platībā;
- valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorija un objekti 0,0966 ha platībā;
- kultūras pieminekļa teritorija un objekti, kas atbilstoši UNESCO Konvencijai par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību iekļauti pasaules kultūras un dabas mantojuma objektu sarakstā 0,0966 ha platībā.
Zemes īpašuma un Būvju īpašuma (turpmāk - Nekustamie īpašumi) atsavināšanas gadījumā īpašniekam būs saistoši esošie NĪVKIS reģistrētie apgrūtinājumi, kas izriet no apstākļa, ka Zemes īpašums atrodas Rīgas arhitektūras un pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā, kā arī valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā. Zemes īpašuma īpašniekam būs saistošas Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma normas un Ministru kabineta 2004. gada 8. marta noteikumi Nr. 127 "Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumi".
Nekustamais īpašums Marijas ielā 7, Rīgā, (nekustamā īpašuma kadastra numurs 0100 505 0008), kas sastāv no būves (būves kadastra apzīmējums 0100 005 0016 001) (turpmāk - Būvju īpašums) jau kopš tā dibināšanas ir izmantots kā atbalsta punkts dažādiem Krievijas Federācijas īstenotiem un pret Latvijas Republikas interesēm vērstiem ietekmēšanas pasākumiem. Tas ir Krievijas Federācijas ārpolitikas instruments, ar kura palīdzību tā apzināti izplata savu agresīvo rīcību attaisnojošu propagandu un prokremliskas ievirzes vēstures interpretācijas. Neviens nedrīkst vērsties pret demokrātisku tiesisku valsti un noliegt tās eksistenci.
Šādos apstākļos Latvijas Republikai kā demokrātiskai un tiesiskai valstij ir pienākums veikt īpašus pašaizsargājošās demokrātijas principam atbilstošus pasākumus un personām jābūt gatavām tam, ka dažas no to tiesībām var tikt ierobežotas, lai mazinātu valsts drošības apdraudējumu un stiprinātu valsts demokrātiskās iekārtas noturību, stabilitāti un efektivitāti.
Saeima 2024. gada 11. janvāra plenārsēdes otrajā lasījumā kā steidzamu pieņēma Likumu, kas stājies spēkā 2024. gada 20. janvārī.
Likuma 2. pantā noteikts, ka Būvju īpašums ir Latvijas valsts īpašums un pēc šā likuma spēkā stāšanās Satiksmes ministrija Būvju īpašumu nekavējoties ieraksta zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Būvju īpašuma Marijas ielā 7, Rīgā (nekustamā īpašuma kadastra numurs 0100 505 0008) sastāvā ir būve (klubs lit.Nr.1) - Maskavas kultūras un biznesa centrs (būves kadastra apzīmējums 0100 005 0016 001). Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem (turpmāk - NĪVKIS) būvei noteiktais galvenais lietošanas veids: 1261 - Ēkas plašizklaides pasākumiem. Būvju īpašuma kadastrālā vērtība uz 2024. gada 1. janvāri ir 2 348 340 euro.
Īpašuma tiesības uz Būvju īpašumu atbilstoši Rīgas pilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. 18033 II daļas 1.iedaļas ierakstam Nr.6.2. 2024.gada 26. janvārī ir nostiprinātas Latvijas valstij Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar minētā zemesgrāmatas nodalījuma II daļas 2. iedaļas un III daļas 1., 2. iedaļas ierakstiem, pamatojoties uz likumu "Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai", ir dzēstas uz Būvju īpašumu ierakstītās aizlieguma atzīmes un apgrūtinājumi.
Būvju īpašums atrodas uz Satiksmes ministrijas valdījumā esošā valsts nekustamā īpašuma (kadastra Nr. 0100 005 0016) Marijas ielā 7, Rīgā (turpmāk - Zemes īpašums).
Zemes īpašums sastāv no zemes vienības 0,0966 ha platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 005 0016).
Īpašuma tiesības uz Zemes īpašumu atbilstoši Rīgas pilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. 7130 II daļas 1.iedaļas ierakstam Nr.1.1. 1997.gada 9. maijā ir nostiprinātas Latvijas valstij Satiksmes ministrijas personā.
Atbilstoši NĪVKIS datiem:
Zemes vienībai noteiktais lietošanas mērķis: 0801 – komercdarbības objektu apbūve 0,0966 ha platībā. Zemes īpašuma kadastrālā vērtība uz 2024. gada 1. janvāri ir 517 083 euro.
Zemes īpašuma apgrūtinājumi:
- Rīgas elektrotīkliem piederošs ievads;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju;
- arhitektūras un pilsētbūvniecības pieminekļa teritorija un objekti 0,0966 ha platībā;
- valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorija un objekti 0,0966 ha platībā;
- kultūras pieminekļa teritorija un objekti, kas atbilstoši UNESCO Konvencijai par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību iekļauti pasaules kultūras un dabas mantojuma objektu sarakstā 0,0966 ha platībā.
Zemes īpašuma un Būvju īpašuma (turpmāk - Nekustamie īpašumi) atsavināšanas gadījumā īpašniekam būs saistoši esošie NĪVKIS reģistrētie apgrūtinājumi, kas izriet no apstākļa, ka Zemes īpašums atrodas Rīgas arhitektūras un pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā, kā arī valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā. Zemes īpašuma īpašniekam būs saistošas Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma normas un Ministru kabineta 2004. gada 8. marta noteikumi Nr. 127 "Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumi".
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nekustamie īpašumi ir jāuztur pienācīgā kārtībā un VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) ir lielākais valsts īpašumu pārvaldītājs ar pieredzi nekustamo īpašumu apsaimniekošanā, iznomāšanā, ēku uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu sniedzēju piesaistīšanā.
Satiksmes ministrijas funkcijās un uzdevumos neietilpst nekustamo īpašumu apsaimniekošana, kas nav saistīta ar transporta un sakaru nozares infrastruktūru, Satiksmes ministrijai nav kapacitātes Būvju īpašuma apsaimniekošanā, savukārt atbilstoši starp Finanšu ministriju un VNĪ 2020.gada 18.martā noslēgtajam Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumam (ar 2021.gada 27.decembra, 2022.gada 20.decembra un 2023.gada 22.decembra grozījumiem) Finanšu ministrijas valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu veic VNĪ.
Nekustamo īpašumu valdītāja maiņa no Satiksmes ministrijas un Finanšu ministriju ir pamatojama ar to, ka:
- Nekustamie īpašumi nav nepieciešams Satiksmes ministrijas funkciju pildīšanai;
- Nekustamie īpašumi paredzēts atsavināt izsolē;
- Nekustamos īpašumus ir nepieciešams pārvaldīt līdz tā atsavināšanai.
Lai nodrošinātu Nekustamo īpašumu apsaimniekošanu līdz tā nodošanai valdījumā Finanšu ministrijai un pārvaldīšanai VNĪ, 2024. gada 14. februārī tika veikti grozījumi 2014. gada 29. decembrī starp Satiksmes ministriju un VAS “Latvijas dzelzceļš” (turpmāk – LDZ) noslēgtajā Īpašumu pārvaldīšanas līgumā (Satiksmes ministrijas reģistrācijas Nr. SM 2014/-92, LDZ reģistrācijas Nr. L-30/2015). Minēto grozījumu ietvaros LDZ tika uzdots veikt nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu tehniskās apsardzes pakalpojuma sniegšanu Būvju īpašumā. Tehniskās apsardzes pakalpojuma sniegšanai tika piesaistīta SIA “LDZ apsardze” un 2024. gada 4. marta plkst. 15:00 no Valsts policijas tika pārņemta Būvju īpašuma apsardze.
Ņemot vērā minēto, Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz Satiksmes ministrijai nodot Finanšu ministrijas valdījumā Nekustamos īpašumus, kas ierakstīti zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā, savukārt Finanšu ministrijai pārņemt Nekustamos īpašumus, un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprināt īpašuma tiesības uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā.
Latvijas Republikas Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas 2024. gada 9. janvāra sēdē tika pausts viedoklis, ka Būvju īpašumu varētu atsavināt, lai gūtos ienākumus piešķirtu Ukrainai, ņemot vērā to, ka Latvijai nav mērķa iedzīvoties vai gūt kādu labumu no Būvju īpašuma.
Lai neradītu liekas spekulācijas, kā arī nedevalvētu Likuma simbolisko vēstījumu, Nekustamie īpašumi būtu atsavināmi kopā, pārdodot tos izsolē, un atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas novirzot Ukrainai un tās atbalstam pret Krievijas Federācijas militāro agresiju.
Līdz ar to, Ministru kabineta rīkojuma projekts atļauj VNĪ pārdot kopā Nekustamos īpašumus saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4. panta pirmo, otro daļu un 5. panta pirmo daļu, pirkuma maksu nosakot euro.
Ministru kabineta rīkojuma projekta 5. punkts paredz Finanšu ministrijai nodot pircējam Nekustamos īpašumus 30 dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgus pieņemšanas un nodošanas aktus.
Satiksmes ministrija, pamatojoties uz Likuma pārejas noteikumu, sagatavoja informatīvo ziņojumu "Par turpmāko rīcību ar nekustamo īpašumu Marijas ielā 7, Rīgā" (24-TA-260), tajā ietverot priekšlikumu atbalstīt Nekustamo īpašumu nodošanu valdījumā Finanšu ministrijai un tā atsavināšanu (pārdošanu).
Atbilstoši likuma “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” (turpmāk – Budžeta likums) 55. pantam VNĪ valsts nekustamo īpašumu atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas izlieto tās pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), tostarp valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai, vidi degradējošo objektu sakārtošanai un energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Minētos līdzekļus, kas 2024. gadā nav izlietoti valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 2024. gada 31. decembrim ieskaita valsts budžetā.
Ņemot vērā minēto, lai būtu iespējams veikt Nekustamo īpašumu atsavināšanā iegūto līdzekļu novirzīšanu noteiktam mērķim, kopā ar Likuma pārejas noteikumu punktā paredzēto informatīvo ziņojumu par plānoto turpmāko rīcību ar Nekustamajiem īpašumiem Saeimai iesniedzams priekšlikums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma grozījumiem (skatīt pielikumā) ar lūgumu to virzīt kā atbildīgas Saeimas komisijas priekšlikumu, paredzot tajā speciālo tiesību normu attiecībā uz Nekustamo īpašumu atsavināšanas rezultātā iegūto finanšu līdzekļu ieskaitīšanu valsts budžetā un novirzīšanu noteiktam mērķim, piemēram, Pasākumu plāna atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā 2024. gadam ietvaros, kas apstiprināts ar Ministru kabineta 2023. gada 23.decembrī rīkojumu Nr. 927 “Par Pasākumu plānu atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā 2024. gadam”. Līdz ar to, informatīvā ziņojuma "Par turpmāko rīcību ar nekustamo īpašumu Marijas ielā 7, Rīgā" (24-TA-260) pielikumā pievienots priekšlikums likumprojektam “Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”, kas paredz Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu papildināt ar 8.5 pantu, nosakot, VNĪ Nekustamo īpašumu atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus pēc faktisko atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas ieskaitīt valsts budžeta ieņēmumos, kā arī finansējumu piešķirt palīdzības sniegšanai Ukrainai no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” atsevišķā programmā plānotā finansējuma.
Vienlaikus būtiski ņemt vērā, ka Nekustamo īpašumu pārdošanai, atkarībā no tirgus situācijas un potenciālo pircēju intereses, varētu būt nepieciešams ilgāks laiks, proti, pārdošana var arī nenotikt 2024. gadā.
Satiksmes ministrijas funkcijās un uzdevumos neietilpst nekustamo īpašumu apsaimniekošana, kas nav saistīta ar transporta un sakaru nozares infrastruktūru, Satiksmes ministrijai nav kapacitātes Būvju īpašuma apsaimniekošanā, savukārt atbilstoši starp Finanšu ministriju un VNĪ 2020.gada 18.martā noslēgtajam Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumam (ar 2021.gada 27.decembra, 2022.gada 20.decembra un 2023.gada 22.decembra grozījumiem) Finanšu ministrijas valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu veic VNĪ.
Nekustamo īpašumu valdītāja maiņa no Satiksmes ministrijas un Finanšu ministriju ir pamatojama ar to, ka:
- Nekustamie īpašumi nav nepieciešams Satiksmes ministrijas funkciju pildīšanai;
- Nekustamie īpašumi paredzēts atsavināt izsolē;
- Nekustamos īpašumus ir nepieciešams pārvaldīt līdz tā atsavināšanai.
Lai nodrošinātu Nekustamo īpašumu apsaimniekošanu līdz tā nodošanai valdījumā Finanšu ministrijai un pārvaldīšanai VNĪ, 2024. gada 14. februārī tika veikti grozījumi 2014. gada 29. decembrī starp Satiksmes ministriju un VAS “Latvijas dzelzceļš” (turpmāk – LDZ) noslēgtajā Īpašumu pārvaldīšanas līgumā (Satiksmes ministrijas reģistrācijas Nr. SM 2014/-92, LDZ reģistrācijas Nr. L-30/2015). Minēto grozījumu ietvaros LDZ tika uzdots veikt nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu tehniskās apsardzes pakalpojuma sniegšanu Būvju īpašumā. Tehniskās apsardzes pakalpojuma sniegšanai tika piesaistīta SIA “LDZ apsardze” un 2024. gada 4. marta plkst. 15:00 no Valsts policijas tika pārņemta Būvju īpašuma apsardze.
Ņemot vērā minēto, Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz Satiksmes ministrijai nodot Finanšu ministrijas valdījumā Nekustamos īpašumus, kas ierakstīti zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā, savukārt Finanšu ministrijai pārņemt Nekustamos īpašumus, un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprināt īpašuma tiesības uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā.
Latvijas Republikas Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas 2024. gada 9. janvāra sēdē tika pausts viedoklis, ka Būvju īpašumu varētu atsavināt, lai gūtos ienākumus piešķirtu Ukrainai, ņemot vērā to, ka Latvijai nav mērķa iedzīvoties vai gūt kādu labumu no Būvju īpašuma.
Lai neradītu liekas spekulācijas, kā arī nedevalvētu Likuma simbolisko vēstījumu, Nekustamie īpašumi būtu atsavināmi kopā, pārdodot tos izsolē, un atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas novirzot Ukrainai un tās atbalstam pret Krievijas Federācijas militāro agresiju.
Līdz ar to, Ministru kabineta rīkojuma projekts atļauj VNĪ pārdot kopā Nekustamos īpašumus saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4. panta pirmo, otro daļu un 5. panta pirmo daļu, pirkuma maksu nosakot euro.
Ministru kabineta rīkojuma projekta 5. punkts paredz Finanšu ministrijai nodot pircējam Nekustamos īpašumus 30 dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgus pieņemšanas un nodošanas aktus.
Satiksmes ministrija, pamatojoties uz Likuma pārejas noteikumu, sagatavoja informatīvo ziņojumu "Par turpmāko rīcību ar nekustamo īpašumu Marijas ielā 7, Rīgā" (24-TA-260), tajā ietverot priekšlikumu atbalstīt Nekustamo īpašumu nodošanu valdījumā Finanšu ministrijai un tā atsavināšanu (pārdošanu).
Atbilstoši likuma “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” (turpmāk – Budžeta likums) 55. pantam VNĪ valsts nekustamo īpašumu atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas izlieto tās pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), tostarp valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai, vidi degradējošo objektu sakārtošanai un energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Minētos līdzekļus, kas 2024. gadā nav izlietoti valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 2024. gada 31. decembrim ieskaita valsts budžetā.
Ņemot vērā minēto, lai būtu iespējams veikt Nekustamo īpašumu atsavināšanā iegūto līdzekļu novirzīšanu noteiktam mērķim, kopā ar Likuma pārejas noteikumu punktā paredzēto informatīvo ziņojumu par plānoto turpmāko rīcību ar Nekustamajiem īpašumiem Saeimai iesniedzams priekšlikums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma grozījumiem (skatīt pielikumā) ar lūgumu to virzīt kā atbildīgas Saeimas komisijas priekšlikumu, paredzot tajā speciālo tiesību normu attiecībā uz Nekustamo īpašumu atsavināšanas rezultātā iegūto finanšu līdzekļu ieskaitīšanu valsts budžetā un novirzīšanu noteiktam mērķim, piemēram, Pasākumu plāna atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā 2024. gadam ietvaros, kas apstiprināts ar Ministru kabineta 2023. gada 23.decembrī rīkojumu Nr. 927 “Par Pasākumu plānu atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā 2024. gadam”. Līdz ar to, informatīvā ziņojuma "Par turpmāko rīcību ar nekustamo īpašumu Marijas ielā 7, Rīgā" (24-TA-260) pielikumā pievienots priekšlikums likumprojektam “Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”, kas paredz Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu papildināt ar 8.5 pantu, nosakot, VNĪ Nekustamo īpašumu atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus pēc faktisko atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas ieskaitīt valsts budžeta ieņēmumos, kā arī finansējumu piešķirt palīdzības sniegšanai Ukrainai no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” atsevišķā programmā plānotā finansējuma.
Vienlaikus būtiski ņemt vērā, ka Nekustamo īpašumu pārdošanai, atkarībā no tirgus situācijas un potenciālo pircēju intereses, varētu būt nepieciešams ilgāks laiks, proti, pārdošana var arī nenotikt 2024. gadā.
Risinājuma apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz Būvju īpašumu (kadastra numurs 0100 505 0008) un Zemes īpašumu (kadastra numurs 0100 005 0016):
- nodot valdījumā Finanšu ministrijai;
- atsavināt (atsavināšanu veiks VNĪ), lai gūtos ienākumus ziedot palīdzības sniegšanai Ukrainai vai ukraiņiem.
- nodot valdījumā Finanšu ministrijai;
- atsavināt (atsavināšanu veiks VNĪ), lai gūtos ienākumus ziedot palīdzības sniegšanai Ukrainai vai ukraiņiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Ministru kabineta rīkojuma projekta īstenošanai nav nepieciešami papildu līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta.
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot kopā izsolē nekustamos īpašumus Marijas ielā 7, Rīgā, bet šobrīd nav iespējams noteikt summu, kāda tiks iegūta no nekustamo īpašumu atsavināšanas (pārdošanas), jo pašlaik nav iespējams noteikt nekustamo īpašumu pārdošanas vērtību, jo nekustamo īpašumu atsavināšana (pārdošana) (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no nekustamo īpašumu tirgus vērtības vērtēšanas dienā.
Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
Vienlaikus jānorāda, ka izskatīšanai Ministru kabineta sēdē tiek virzīts informatīvais ziņojums “Par turpmāko rīcību ar nekustamo īpašumu Marijas ielā 7, Rīgā” (24-TA-260), kurā paredzēts uzdevums Finanšu ministrijai pēc valdītāja maiņas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu par līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” nekustamo īpašumu pārvaldīšanas izmaksu segšanai līdz nekustamo īpašumu atsavināšanai (pārdošanai) atbilstoši faktiski apzinātajām izmaksām, ja tās nav iespējams segt citu līdzekļu ietvaros. Attiecīgi ietekme uz budžetu saistībā ar pārvaldīšanas izmaksu segšanu tiks norādīta, virzot attiecīgo Ministru kabineta rīkojuma projektu.
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot kopā izsolē nekustamos īpašumus Marijas ielā 7, Rīgā, bet šobrīd nav iespējams noteikt summu, kāda tiks iegūta no nekustamo īpašumu atsavināšanas (pārdošanas), jo pašlaik nav iespējams noteikt nekustamo īpašumu pārdošanas vērtību, jo nekustamo īpašumu atsavināšana (pārdošana) (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no nekustamo īpašumu tirgus vērtības vērtēšanas dienā.
Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
Vienlaikus jānorāda, ka izskatīšanai Ministru kabineta sēdē tiek virzīts informatīvais ziņojums “Par turpmāko rīcību ar nekustamo īpašumu Marijas ielā 7, Rīgā” (24-TA-260), kurā paredzēts uzdevums Finanšu ministrijai pēc valdītāja maiņas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu par līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” nekustamo īpašumu pārvaldīšanas izmaksu segšanai līdz nekustamo īpašumu atsavināšanai (pārdošanai) atbilstoši faktiski apzinātajām izmaksām, ja tās nav iespējams segt citu līdzekļu ietvaros. Attiecīgi ietekme uz budžetu saistībā ar pārvaldīšanas izmaksu segšanu tiks norādīta, virzot attiecīgo Ministru kabineta rīkojuma projektu.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 5. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Projektā iesaistītās institūcijas - Satiksmes ministrija, Finanšu ministrija un VAS “Valsts nekustamie īpašumi”.
Projektā iesaistītās institūcijas - Satiksmes ministrija, Finanšu ministrija un VAS “Valsts nekustamie īpašumi”.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
- Finanšu ministrija
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi