Anotācija

Patlaban noteikumos Nr. 251 kā viens no medus veidiem ir minēts "filtrēts medus", ko iegūst, atdalot svešas neorganiskas vai organiskas vielas tā, ka tiek atdalīts būtisks putekšņu daudzums (direktīvā 2001/110 lietots termins “kāsts medus”). Ultrafiltrācija izmaina medus sastāvu, jo to veic izmantojot filtra sietu, kura izmērs ir mazāks par 100 µm, tādējādi no medus atdalot lielāko daļu ziedputekšņu. Ziedputekšņi ir dabīgs, medum raksturīgs komponents, kas tiek izmantots, lai noteiktu medus izcelsmi un medus autentiskumu. Lai nodrošinātu to, ka patērētājiem ir pieejama precīza informācija par medus izcelsmi, kā arī lai varētu noteikt medus autentiskumu un nodrošinātu medus izsekojamību, tika veikti grozījumi direktīvā 2001/110 precizējot medus definīciju un - no medus veidiem izslēdzot “filtrēts medus”.

Noteikumos Nr. 251 ir nepieciešami šādi grozījumi: 
1) jāsvītro 5.6. un 11.9. apakšpunkts, kurā minēts medus ražošanas veids - "filtrēts medus" (noteikumu projekta 1.1. un 1.5. apakšpunkts)
2) 7. punktā jāsvītro atsauce uz 5.6. apakšpunktu (noteikumu projekta 1.3. apakšpunkts);
3) 14. punktā jāsvītro atsauce uz 11.9 apakšpunktu (noteikumu projekta 1.6. apakšpunkts);
4) 18. punktā jāsvītro vārdi "filtrētajam medum" un atsauce uz 11.9. apakšpunktu (noteikumu projekta 1.10. apakšpunkts).

Noteikumu Nr. 251 5.7. apakšpunktā ir definēts “rūpnieciskais medus”. Termiskā apstrāde var izraisīt medus sastāvdaļu, jo īpaši enzīmu, noārdīšanos. Lai izvairītos no enzīmu dezaktivēšanās un, lai nodrošinātu, ka putekšņi netiek atdalīti lielā apmērā, direktīvā 2001/110 ir precizēts, kas uzskatāms par “rūpniecisko medu”.

Nepieciešams grozīt noteikumu Nr. 251 5.7. apakšpunktu, nosakot, ka "rūpnieciskais medus" ir arī tāds medus, kas iegūts, atdalot svešas neorganiskas vai organiskas vielas tā, ka tiek atdalīts būtisks daudzums putekšņu (noteikumu projekta 1.2. apakšpunkts).

Noteikumu Nr. 251 10. punktā ir noteikts, ka medu marķē saskaņā ar Eiropas Savienības tieši piemērojamo tiesību aktu prasībām, tomēr nav dota atsauce uz konkrēto tiesību aktu, tas ir, Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regulu (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu (turpmāk – regula Nr. 1169/2011).
Uz fasētu pārtikas produktu marķēšanu attiecas arī Ministru kabineta 2015. gada 3. marta noteikumi Nr. 115 "Prasības fasētas pārtikas marķējumam"

Lai skaidri un nepārprotami noteiktu, kādas prasības marķēšanas jomā ir jāievēro medus ražotājiem, noteikumu Nr. 251 10. punktā jādod atsauce uz regulu Nr. 1169/2011 un noteikumiem par fasētas pārtikas marķēšanu (noteikumu projekta 1.4. apakšpunkts).

Patlaban noteikumu Nr. 251 16. punktā ir noteikts, ka medus marķējumā norāda tā izcelsmes valsti vai valstis. Savukārt 17. punktā noteikts, kādu norādi par izcelsmi var lietot, ja medus izcelsmes valsts ir vairāk nekā viena Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešā valsts.
Lai saglabātu iekšējā tirgus efektīvu darbību un ņemtu vērā patērētāju īpašo interesi par medus ģeogrāfisko izcelsmi direktīvā 2024/1438 ir ietverta jauna prasība obligātai izcelsmes valsts norādei medus un medus maisījumu marķējumā, nosakot, ka marķējumā norāda medus izcelsmes valsti, kurā tas ir iegūts. Savukārt, ja medus maisījumos medus izcelsme ir vairāk nekā viena valsts, izcelsmes valstis, kurās medus ievākts, marķējuma galvenajā redzamības laukā norāda dilstošā secībā pēc to svara daļas un katras minētās izcelsmes valsts medus procentuālo daļu. Katrai atsevišķai maisījuma daļai ir pieļaujama 5 % pielaide, atkarībā no uzņēmuma ražošanas tehnoloģijām un receptūras.
Direktīvā 2024/1438 ir dota rīcības brīvība dalībvalstīm attiecībā uz medu, ko laiž tirgū to teritorijā, paredzēt, ka, ja izcelsmes valstu skaits medus maisījumā ir vairāk par četrām un ja četras lielākās daļas veido vairāk nekā 50 % no maisījuma, procentuālo daļu ir atļauts norādīt tikai minētajām četrām lielākajām daļām, un ka pārējās izcelsmes valstis norāda dilstošā secībā, procentuālo daļu neminot.
Lai patērētājam sniegtu pilnvērtīgu informāciju par medus maisījumu izcelsmi, noteikumu projektā netiek izmantota direktīvas 2024/1438 1. panta 1. punkta "c" apakšpunktā dotā rīcības brīvība dalībvalstij. 
Attiecībā uz vienu medus porciju saturošu iepakojumu nelielo izmēru, kas ir 30 g vai mazāks, direktīvā 2024/1438 ir paredzēts izņēmums un attiecībā uz šādiem medus maisījumu iepakojumiem ir noteikts, ka izcelsmes valsts pilna nosaukuma vietā var izmantot standartizētu un starptautiski zināmu kodu, proti, starptautiskā standarta ISO 3166–divburtu koda (alfa-2) jaunāko spēkā esošo versiju.

Attiecībā uz obligāto izcelsmes valsts norādi medum un medus maisījumiem, noteikumos Nr. 251 nepieciešams izdarīt šādus grozījumus:
1) izteikt jaunā redakcijā 16. un 17. punktu, nosakot, ka medus marķējumā norāda valsti, kurā tas ievākts, un kas jānorāda marķējumā, ja medus ievākts vairāk nekā vienā valstī (noteikumu projekta 1.7. un 1.8. apakšpunkts)
2) jāpapildina ar jaunu 17¹ punktu (noteikumu projekta 1.9. apakšpunkts) attiecībā uz izcelsmes valsts norādīšanu vienu medus porciju saturošiem iepakojumiem.

Direktīvas 2024/1438 6. pants nosaka pārejas periodu attiecībā uz medus tirdzniecību, kas laists tirgū vai marķēts līdz 2026. gada 14. jūnijam

Noteikumi Nr. 251 jāpapildina ar noslēguma jautājumu, nosakot, ka medu, kas laists tirgū vai marķēts līdz 2026. gada 14. jūnijam, ir atļauts tirgot līdz beidzas tā krājumi (noteikumu projekta 1.11. apakšpunkts).

Noteikumu Nr. 251 informatīvajā atsaucē uz Eiropas Savienības direktīvām nav ietverta atsauce uz direktīvu 2024/1438.

Noteikumu Nr. 251 informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām ir jāpapildina ar atsauci uz direktīvu 2024/1438 (noteikumu projekta 1.12. apakšpunkts).