22-TA-683: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Rīkojuma projekts "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem""" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" (turpmāk - rīkojuma projekts) izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumu Nr. 421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” 41. - 43. punktu, kā arī atbilstoši Starptautiskās palīdzības likumā noteiktajam.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekta mērķis ir apstiprināt finansējumu 1 200 000 euro apmērā, lai sniegtu atbalstu Ukrainai un tās tautai, ņemot vērā apdraudējumu, ko izraisījusi Krievijas militārā agresija. Rīkojuma projekts nosaka, ka minētais finansējums tiek piešķirts Ārlietu ministrijai, kura piešķirto finansējumu izmanto rīkojuma projekta 1. punktā minētajiem uzdevumiem.
Spēkā stāšanās termiņš
01.03.2022.
Pamatojums
-
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2022. gada 24. februārī plkst. 5.50 pēc Maskavas laika (UTC+3) Krievijas prezidents V. Putins izsludināja vispārēju iebrukumu Ukrainā kā "īpašu militāru operāciju" ar mērķi "panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju". Tiek izvērsts plaša mēroga gaisa, zemes un jūras spēku uzbrukums visā Ukrainas teritorijā, tostarp galvaspilsētā Kijevā. To pavada intensīva Krievijas dezinformācijas kampaņa. Iebrukuma rezultātā Ukraina ir pārtraukusi diplomātiskās attiecības ar Krieviju.
2022. gada 24. februārī Ukrainas ārlietu ministrs ir vērsies pie starptautiskās sabiedrības ar šādām prasībām: 1) ieviest nekavējošas un iznīcinošas sankcijas Krievijai, t.sk. atslēdzot to no SWIFT maksājumu sistēmas; 2) pilnīgi izolēt Krieviju visos starptautiskajos formātos; 3) piegādāt Ukrainai ieročus, ekipējumu un munīciju; 4) sniegt finansiālo palīdzību, tai skaitā rīkojot donoru konferenci; 5) sniegt humāno palīdzību.
Pēc ANO Humānās palīdzības koordinācijas biroja 2022. gada 27. februāra ziņojuma datiem aktīvās kara darbības rezultātā bojājumi civilajai infrastruktūrai ir atstājuši simtiem tūkstošu Ukrainas iedzīvotāju bez ūdens vai elektrības. Simtiem ēku ir bojātas vai iznīcinātas. Karš turpina sagraut vietējās piegādes ķēdes un pieeju pārtikai un citām pamatvajadzībām. Bojājumi tiltiem un ceļiem ir atstājuši atsevišķas kopienas bez pieejas tirdzniecības vietām. Atbilstoši ANO bēgļu aģentūras (UNHCR) datiem bēgļu skaits ir pārsniedzis 500 000 un turpina pieaugt. Ukrainas valdība paredz, ka sliktākajā gadījumā bēgļu gaitās dosies pieci miljoni Ukrainas iedzīvotāju.
Latvija ir stingri nosodījusi Krievijas agresiju pret Ukrainu kā rupju starptautisko normu, kā arī Ukrainas suverenitātes un teritoriālās nedalāmības pārkāpumu. Latvijas amatpersonas atbilstošajos ES un NATO formātos, kā arī intensīvos divpusējos kontaktos ir iestājušās par stingru starptautisku reakciju, tostarp sankcijām, kā arī pietiekamu humāno, ekonomisko un militāro atbalstu Ukrainai.
Latvijas atbildīgās institūcijas turpina izvērtēt iespējas atsaukties uz Ukrainas valdības izteiktajām vajadzībām. Līdz šim Ukrainā ir nogādātas 30 kravas ar palīdzību Ukrainas Bruņotajiem spēkiem, kā arī individuālo ekipējumu un munīciju. Minētais sūtījums ietver arī ziedojumus, tostarp pārtiku, pirmās nepieciešamības preces un medikamentus. Kravā iekļauts arī Latvijas Iekšlietu ministrijas koordinēts medicīnas atbalsts 23 992 euro vērtībā no valsts materiālajām rezervēm ar šļircēm, elastīgām saitēm, injekciju šķīdumiem, intravenozās ievades sistēmām, penicilīnu u.c. precēm no Ukrainas Veselības ministrijai nepieciešamo preču saraksta. Sūtījuma nogādāšanu organizē Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs.
Rīgas dome 2022. gada 24. februārī apstiprināja 500 000 euro palīdzības finansējumu Ukrainai. Atsaucoties uz labdarības organizācijas “Ziedot.lv” iniciatīvu “Ukrainas cilvēkiem!” 2022. gada 28. februārī ir saziedoti vairāk nekā 2 200 000 euro, kas tiks novirzīti Latvijas Aizsardzības ministrijas un Veselības ministrijas apzinātajām palīdzības sniegšanas iespējām. Par daļu no saziedotajiem līdzekļiem, atbilstoši Ukrainas valdības lūgumam, 2022. gada 26. februārī Aizsardzības ministrija ir iegādājusies 500 tonnu dīzeļdegvielas Ukrainas glābšanas transporta, bruņoto spēku un citām vajadzībām.
Starptautiskā sabiedrība, jo īpaši Eiropas Savienības dalībvalstis, ir mobilizējusies humānās palīdzības sniegšanai. Igaunija 2022. gadā ir piešķīrusi 550 000 euro humānās palīdzības sniegšanai, no tiem 400 000 euro caur iemaksām daudzpusējos atbalsta formātos. Somija ir piešķīrusi papildu 4 000 000 euro atbalstu humānajai palīdzībai, t.sk. 1 000 000 Sarkanajam krustam; kā arī 3 000 000 attīstības sadarbības projektiem.
Latvija ir aktīvi atbalstījusi Ukrainas eirointegrācijas ceļu kopš 2014. gada, sniedzot palīdzību gan no attīstības sadarbības, gan humānās palīdzības instrumentiem.
2022. gada 24. februārī Ukrainas ārlietu ministrs ir vērsies pie starptautiskās sabiedrības ar šādām prasībām: 1) ieviest nekavējošas un iznīcinošas sankcijas Krievijai, t.sk. atslēdzot to no SWIFT maksājumu sistēmas; 2) pilnīgi izolēt Krieviju visos starptautiskajos formātos; 3) piegādāt Ukrainai ieročus, ekipējumu un munīciju; 4) sniegt finansiālo palīdzību, tai skaitā rīkojot donoru konferenci; 5) sniegt humāno palīdzību.
Pēc ANO Humānās palīdzības koordinācijas biroja 2022. gada 27. februāra ziņojuma datiem aktīvās kara darbības rezultātā bojājumi civilajai infrastruktūrai ir atstājuši simtiem tūkstošu Ukrainas iedzīvotāju bez ūdens vai elektrības. Simtiem ēku ir bojātas vai iznīcinātas. Karš turpina sagraut vietējās piegādes ķēdes un pieeju pārtikai un citām pamatvajadzībām. Bojājumi tiltiem un ceļiem ir atstājuši atsevišķas kopienas bez pieejas tirdzniecības vietām. Atbilstoši ANO bēgļu aģentūras (UNHCR) datiem bēgļu skaits ir pārsniedzis 500 000 un turpina pieaugt. Ukrainas valdība paredz, ka sliktākajā gadījumā bēgļu gaitās dosies pieci miljoni Ukrainas iedzīvotāju.
Latvija ir stingri nosodījusi Krievijas agresiju pret Ukrainu kā rupju starptautisko normu, kā arī Ukrainas suverenitātes un teritoriālās nedalāmības pārkāpumu. Latvijas amatpersonas atbilstošajos ES un NATO formātos, kā arī intensīvos divpusējos kontaktos ir iestājušās par stingru starptautisku reakciju, tostarp sankcijām, kā arī pietiekamu humāno, ekonomisko un militāro atbalstu Ukrainai.
Latvijas atbildīgās institūcijas turpina izvērtēt iespējas atsaukties uz Ukrainas valdības izteiktajām vajadzībām. Līdz šim Ukrainā ir nogādātas 30 kravas ar palīdzību Ukrainas Bruņotajiem spēkiem, kā arī individuālo ekipējumu un munīciju. Minētais sūtījums ietver arī ziedojumus, tostarp pārtiku, pirmās nepieciešamības preces un medikamentus. Kravā iekļauts arī Latvijas Iekšlietu ministrijas koordinēts medicīnas atbalsts 23 992 euro vērtībā no valsts materiālajām rezervēm ar šļircēm, elastīgām saitēm, injekciju šķīdumiem, intravenozās ievades sistēmām, penicilīnu u.c. precēm no Ukrainas Veselības ministrijai nepieciešamo preču saraksta. Sūtījuma nogādāšanu organizē Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs.
Rīgas dome 2022. gada 24. februārī apstiprināja 500 000 euro palīdzības finansējumu Ukrainai. Atsaucoties uz labdarības organizācijas “Ziedot.lv” iniciatīvu “Ukrainas cilvēkiem!” 2022. gada 28. februārī ir saziedoti vairāk nekā 2 200 000 euro, kas tiks novirzīti Latvijas Aizsardzības ministrijas un Veselības ministrijas apzinātajām palīdzības sniegšanas iespējām. Par daļu no saziedotajiem līdzekļiem, atbilstoši Ukrainas valdības lūgumam, 2022. gada 26. februārī Aizsardzības ministrija ir iegādājusies 500 tonnu dīzeļdegvielas Ukrainas glābšanas transporta, bruņoto spēku un citām vajadzībām.
Starptautiskā sabiedrība, jo īpaši Eiropas Savienības dalībvalstis, ir mobilizējusies humānās palīdzības sniegšanai. Igaunija 2022. gadā ir piešķīrusi 550 000 euro humānās palīdzības sniegšanai, no tiem 400 000 euro caur iemaksām daudzpusējos atbalsta formātos. Somija ir piešķīrusi papildu 4 000 000 euro atbalstu humānajai palīdzībai, t.sk. 1 000 000 Sarkanajam krustam; kā arī 3 000 000 attīstības sadarbības projektiem.
Latvija ir aktīvi atbalstījusi Ukrainas eirointegrācijas ceļu kopš 2014. gada, sniedzot palīdzību gan no attīstības sadarbības, gan humānās palīdzības instrumentiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
ANO humānās palīdzības un bēgļu aģentūras norāda uz pieaugošajām humānās palīdzības vajadzībām. 2022. gada 1. martā ANO plāno publicēt uzsaukumu donoriem pēc steidzama papildu finansējuma. Jau 2022. gada 16. februārī ES Padomes prezidents Š. Mišels uzrunā Eiropas Parlamentā par ES-Krievijas attiecībām izteica ideju rīkot ES - Ukrainas donoru konferenci papildu finansējuma piesaistīšanai Ukrainas ekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai.
Ņemot vērā straujo un grūti paredzamo situācijas attīstību reģionā, Latvijai, tāpat kā citām ES dalībvalstīm, ir vitāli svarīgi nodrošināt papildu finansējumu Ukrainas atbalstam, lai varētu operatīvi reaģēt uz konstatētajām Ukrainas vajadzībām.
2022. gada 24. februārī Ukrainas valdība pieņēma lēmumu evakuēt Ukrainas vēstniecību no Krievijas.
Tā kā Ukraina ir bijusi ilglaicīga Latvijas attīstības sadarbības partnervalsts, Latvijas pilsoniskā sabiedrība jau ir saņēmusi lūgumus pēc atbalsta no saviem ukraiņu partneriem.
Ņemot vērā straujo bēgļu pieplūdumu, 2022. gada 25. februārī pēc steidzama Latvijas atbalsta ir vērsusies arī Moldovas Iekšlietu ministrija.
Ņemot vērā straujo un grūti paredzamo situācijas attīstību reģionā, Latvijai, tāpat kā citām ES dalībvalstīm, ir vitāli svarīgi nodrošināt papildu finansējumu Ukrainas atbalstam, lai varētu operatīvi reaģēt uz konstatētajām Ukrainas vajadzībām.
2022. gada 24. februārī Ukrainas valdība pieņēma lēmumu evakuēt Ukrainas vēstniecību no Krievijas.
Tā kā Ukraina ir bijusi ilglaicīga Latvijas attīstības sadarbības partnervalsts, Latvijas pilsoniskā sabiedrība jau ir saņēmusi lūgumus pēc atbalsta no saviem ukraiņu partneriem.
Ņemot vērā straujo bēgļu pieplūdumu, 2022. gada 25. februārī pēc steidzama Latvijas atbalsta ir vērsusies arī Moldovas Iekšlietu ministrija.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā situācijas attīstību Ukrainā un identificētās vajadzības, kā arī gaidāmo ANO uzsaukumu donoriem un potenciālo ES-Ukrainas donoru konferenci, Ārlietu ministrija, ierosina piešķirt finansējumu 1 200 000 euro apmērā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem steidzamas humānās palīdzības un attīstības sadarbības atbalsta sniegšanai Ukrainai un tās tautai. Jāņem vērā, ka pat ar 2022. gada divpusējā finansējuma pieaugumu attīstības sadarbībai līdz 1 363 813 euro, piešķirtā attīstības sadarbības finansējuma apmēra ziņā Latvija būtiski atpaliek no Igaunijas (12 000 000 euro) un Lietuvas (4 700 000 euro).
Latvijas atbalstu Ukrainai izmantojot humānās palīdzības un attīstības sadarbības instrumentus paredz 2021. gada 14. aprīlī Ministru kabinetā apstiprinātās Latvijas attīstības sadarbības politikas pamatnostādnes 2021. – 2027. gadam, kurās atzīmēts, ka sadarbība ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu “ir vērsta arī uz partnervalstu teritoriālās integritātes un sabiedrības noturības stiprināšanu”. Tāpat 2022. gada 24. februārī notikušajā Eiropadomē, ES valstu vadītāji pauda kopīgu apņemšanos nodrošināt papildu politisko, finansiālo, humāno un loģistikas atbalstu Ukrainai, tostarp rīkojot starptautisku donoru konferenci.
Latvijas Republikas Saeima savā 2022. gada 24. februāra paziņojumā pauda “solidaritāti Ukrainai un tās sabiedrībai un apstiprināja atbalstu Ukrainas centieniem nostiprināt valsts demokrātisko attīstību un panākt progresu tās Eiroatlantiskās integrācijas procesā”.
Rīkojuma projekts nosaka, ka minētais finansējums tiek piešķirts Ārlietu ministrijai, kura to izmantos rīkojuma projekta 1. punktā minētajiem uzdevumiem. Ņemot vērā, ka palīdzības sniegšanai ir jābūt operatīvai, nekavējoši reaģējot uz konstatētajām vai Ukrainas puses izteiktajām vajadzībām, rīkojuma projekts nosaka Ārlietu ministrijas kompetenci lemt par piešķirtā finansējuma faktisko sadalījumu saskaņā ar Starptautiskās palīdzības likumā noteikto. Ja Ārlietu ministrijai būs nepieciešams veikt publisko iepirkumu, rīkojuma projektā noteikts, ka Publisko iepirkuma likumā noteiktās iepirkuma procedūras nav piemērojamas, jo atbalsts Ukrainai un tās tautai ir saistīts ar būtisku pilsoniskās apziņas stiprināšanas pasākumu īstenošanu, dodot ieguldījumu valsts drošības interešu aizsardzībā (Publisko iepirkumu likuma 5. panta 14. punktā un 8. panta septītās daļas 3. punktā noteiktais izņēmums).
Latvijas atbalstu Ukrainai izmantojot humānās palīdzības un attīstības sadarbības instrumentus paredz 2021. gada 14. aprīlī Ministru kabinetā apstiprinātās Latvijas attīstības sadarbības politikas pamatnostādnes 2021. – 2027. gadam, kurās atzīmēts, ka sadarbība ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu “ir vērsta arī uz partnervalstu teritoriālās integritātes un sabiedrības noturības stiprināšanu”. Tāpat 2022. gada 24. februārī notikušajā Eiropadomē, ES valstu vadītāji pauda kopīgu apņemšanos nodrošināt papildu politisko, finansiālo, humāno un loģistikas atbalstu Ukrainai, tostarp rīkojot starptautisku donoru konferenci.
Latvijas Republikas Saeima savā 2022. gada 24. februāra paziņojumā pauda “solidaritāti Ukrainai un tās sabiedrībai un apstiprināja atbalstu Ukrainas centieniem nostiprināt valsts demokrātisko attīstību un panākt progresu tās Eiroatlantiskās integrācijas procesā”.
Rīkojuma projekts nosaka, ka minētais finansējums tiek piešķirts Ārlietu ministrijai, kura to izmantos rīkojuma projekta 1. punktā minētajiem uzdevumiem. Ņemot vērā, ka palīdzības sniegšanai ir jābūt operatīvai, nekavējoši reaģējot uz konstatētajām vai Ukrainas puses izteiktajām vajadzībām, rīkojuma projekts nosaka Ārlietu ministrijas kompetenci lemt par piešķirtā finansējuma faktisko sadalījumu saskaņā ar Starptautiskās palīdzības likumā noteikto. Ja Ārlietu ministrijai būs nepieciešams veikt publisko iepirkumu, rīkojuma projektā noteikts, ka Publisko iepirkuma likumā noteiktās iepirkuma procedūras nav piemērojamas, jo atbalsts Ukrainai un tās tautai ir saistīts ar būtisku pilsoniskās apziņas stiprināšanas pasākumu īstenošanu, dodot ieguldījumu valsts drošības interešu aizsardzībā (Publisko iepirkumu likuma 5. panta 14. punktā un 8. panta septītās daļas 3. punktā noteiktais izņēmums).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
1 200 000
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
1 200 000
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-1 200 000
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-1 200 000
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
1 200 000
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Lai efektīvi un elastīgi reaģētu uz mainīgo situāciju, finansējuma 1 200 000 euro apmērā ir paredzams šāds indikatīvais finansējuma sadalījums:
500 000 euro brīvprātīgām iemaksām starptautiskos fondos un organizācijās humānās palīdzības sniegšanai Ukrainas atbalstam atbilstoši 2022. gada 1. martā ANO uzsaukumam donoriem piemēram, ANO Humānās palīdzības koordinācijas biroja (OCHA) pārvaldītajā Ukrainas humānajā fondā (Ukraine humanitarian fund), Starptautiskajā Sarkanā Krusta Komitejai; ANO Bēgļu aģentūrai (UNHCR), kā arī Eiropas Demokrātijas fondā mediju atbalstam. Iemaksas paredzēts veikt 3 – 7 fondos vai organizācijās.
280 000 euro valdības atbalsta programmas atjaunošanai karadarbībā Ukrainā vismaz 50 cietušo militārpersonu un ģimenes locekļu rehabilitācijai Latvijā. Aprēķins veidots, vadoties no iepriekšējās pieredzes, ka vienas smagi ievainotas militārpersonas provizoriskās rehabilitācijas izmaksas uz trim nedēļām ir aptuveni 5600 euro, t.sk. ceļa izdevumi un palīglīdzekļi, no tiem 238 880 euro Veselības ministrijai (Nacionālam veselības dienestam), 10 000 euro Labklājības ministrijai un 31 120 euro Ārlietu ministrijai;
100 000 euro atbalstam reģiona neatkarīgajiem medijiem un to darbiniekiem ar uzsvaru uz Ukrainu, t.sk. tiem, kuri spiesti pārcelties uz Latviju savas pilsoniskās pozīcijas un profesionālo aktivitāšu dēļ;
40 000 euro Ukrainas valsts pārvaldes institūciju pārstāvju ārkārtas evakuācijai un pagaidu uzturēšanās Latvijā nodrošināšanai;
200 000 euro atbalstam Latvijas pilsoniskajai sabiedrībai un privātajam sektoram, reaģējot uz Ukrainas partneru izteiktajām vajadzībām, piemēram, koordinējot palīdzības piegādes, sniedzot praktisko atbalstu, psiholoģisko palīdzību, kara noziegumu uzskaiti;
80 000 euro humānās palīdzības sniegšanai Moldovai Ukrainas bēgļu uzņemšanai, atkarībā no situācijas attīstības atbalsts varētu tikt sniegts caur Latvijas projektu īstenotājiem un piegādēm.
Aprēķini balstīti uz līdzšinēji īstenotiem projektiem un aktivitātēm Ārlietu ministrijas vadībā līdzīgās jomās un kontekstos, piemēram, mediju aizstāvībai un psiholoģiskajam atbalstam Baltkrievijā, kā arī līdz šim sniegtajam atbalstam militārpersonu rehabilitācijai.
Par precīzu finansējuma sadalījumu lems Ārlietu ministrija izņemot 1.2. punktā minēto aktivitāti, kas tiek īstenota sadarbība ar Veselības ministriju un Labklājības ministriju, izvērtējot apstākļus, lai piegādātu pēc iespējas ātrāku, efektīvāku un elastīgāku atbalstu.
Ir pieļaujams, ka kāda no rīkojuma projekta 1. punktā uzskaitītajām aktivitātēm, netiek finansēta no piešķirtajiem finanšu līdzekļiem, ja šīs aktivitātes finansēšanai ir apgūts finansējums no citiem avotiem vai ir pieņemts Ārlietu ministrijas lēmums prioritāri piešķirt lielāku finansējumu citām rīkojuma projekta 1. punktā minētajām aktivitātēm.
500 000 euro brīvprātīgām iemaksām starptautiskos fondos un organizācijās humānās palīdzības sniegšanai Ukrainas atbalstam atbilstoši 2022. gada 1. martā ANO uzsaukumam donoriem piemēram, ANO Humānās palīdzības koordinācijas biroja (OCHA) pārvaldītajā Ukrainas humānajā fondā (Ukraine humanitarian fund), Starptautiskajā Sarkanā Krusta Komitejai; ANO Bēgļu aģentūrai (UNHCR), kā arī Eiropas Demokrātijas fondā mediju atbalstam. Iemaksas paredzēts veikt 3 – 7 fondos vai organizācijās.
280 000 euro valdības atbalsta programmas atjaunošanai karadarbībā Ukrainā vismaz 50 cietušo militārpersonu un ģimenes locekļu rehabilitācijai Latvijā. Aprēķins veidots, vadoties no iepriekšējās pieredzes, ka vienas smagi ievainotas militārpersonas provizoriskās rehabilitācijas izmaksas uz trim nedēļām ir aptuveni 5600 euro, t.sk. ceļa izdevumi un palīglīdzekļi, no tiem 238 880 euro Veselības ministrijai (Nacionālam veselības dienestam), 10 000 euro Labklājības ministrijai un 31 120 euro Ārlietu ministrijai;
100 000 euro atbalstam reģiona neatkarīgajiem medijiem un to darbiniekiem ar uzsvaru uz Ukrainu, t.sk. tiem, kuri spiesti pārcelties uz Latviju savas pilsoniskās pozīcijas un profesionālo aktivitāšu dēļ;
40 000 euro Ukrainas valsts pārvaldes institūciju pārstāvju ārkārtas evakuācijai un pagaidu uzturēšanās Latvijā nodrošināšanai;
200 000 euro atbalstam Latvijas pilsoniskajai sabiedrībai un privātajam sektoram, reaģējot uz Ukrainas partneru izteiktajām vajadzībām, piemēram, koordinējot palīdzības piegādes, sniedzot praktisko atbalstu, psiholoģisko palīdzību, kara noziegumu uzskaiti;
80 000 euro humānās palīdzības sniegšanai Moldovai Ukrainas bēgļu uzņemšanai, atkarībā no situācijas attīstības atbalsts varētu tikt sniegts caur Latvijas projektu īstenotājiem un piegādēm.
Aprēķini balstīti uz līdzšinēji īstenotiem projektiem un aktivitātēm Ārlietu ministrijas vadībā līdzīgās jomās un kontekstos, piemēram, mediju aizstāvībai un psiholoģiskajam atbalstam Baltkrievijā, kā arī līdz šim sniegtajam atbalstam militārpersonu rehabilitācijai.
Par precīzu finansējuma sadalījumu lems Ārlietu ministrija izņemot 1.2. punktā minēto aktivitāti, kas tiek īstenota sadarbība ar Veselības ministriju un Labklājības ministriju, izvērtējot apstākļus, lai piegādātu pēc iespējas ātrāku, efektīvāku un elastīgāku atbalstu.
Ir pieļaujams, ka kāda no rīkojuma projekta 1. punktā uzskaitītajām aktivitātēm, netiek finansēta no piešķirtajiem finanšu līdzekļiem, ja šīs aktivitātes finansēšanai ir apgūts finansējums no citiem avotiem vai ir pieņemts Ārlietu ministrijas lēmums prioritāri piešķirt lielāku finansējumu citām rīkojuma projekta 1. punktā minētajām aktivitātēm.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Amata vietu skaita izmaiņas netiek plānotas.
Cita informācija
Izdevumus paredzēts segt no finansējuma, kas Ārlietu ministrijai, Veselības ministrijai un Labklājības ministrijai tiks piešķirti no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
-Nevalstiskās organizācijas
-Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
Izstrādājot rīkojuma projektu, ir veiktas konsultācijas ar Latvijas pilsonisko sabiedrību un privāto sektoru par sadarbību palīdzības sniegšanā Ukrainai un tās tautai.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Veselības ministrija
- Labklājības ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
-
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi