Anotācija

Nekustamie īpašumi ir atzīti par bezmantinieka mantu un piekrīt valstij. Nepieciešams nodrošināt īpašumu efektīvu izmantošanu.

Pašvaldību likuma 73. panta ceturtā daļa paredz pašvaldības tiesības iegūt un atsavināt kustamo un nekustamo īpašumu, kā arī veikt citas privāttiesiskas darbības, ievērojot likumā noteikto par rīcību ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu.
Tukuma novada dome 2025. gada 27. februārī pieņēma lēmumu Nr. TND/1-1.1/25/129 (prot. Nr. 2, 57. §) "Par pirmtiesību izmantošanu un bezmantinieka mantas pārņemšanu Tukuma novada pašvaldības īpašumā", ar kuru nolemts izmantot pirmtiesības un pārņemt Nekustamos īpašumus pašvaldības īpašumā. Kā norādīts minētajā lēmumā – dzīvokļa īpašums Nr. 3 tiek pārņemts, lai nodrošinātu pašvaldības autonomās funkcijas sekmēt pašvaldības teritorijā esošā kultūras mantojuma saglabāšanu, sniegt iedzīvotājiem daudzveidīgu kultūras piedāvājumu izpildi. Savukārt Nekustamais īpašums Lielajā ielā 25A tiek pārņemts pašvaldības autonomo funkciju gādāt par profesionālās ievirzes izglītības un interešu izglītības pieejamību, kā arī sekmēt pašvaldības teritorijā esošā kultūras mantojuma saglabāšanu izpildei.
Tukuma novada pašvaldība VARAM ir sniegusi informāciju, ka nekustamais īpašums Lielajā ielā 25A ir vienstāva koka ēka, kas atrodas starp īpašumiem Lielajā ielā 27 un Lielajā ielā 25, kas abas ir pašvaldības iestādes "Tukuma Mākslas skola" (turpmāk – Mākslas skola) izmantotas ēkas. Mākslas skolai trūkst telpu pilnvērtīgam mācību procesam, tādēļ pašvaldība plāno nekustamo īpašumu Lielajā ielā 25A izmantot Mākslas skolas nodrošinātai interešu izglītībai. Kā norāda pašvaldība – pašreiz nav izstrādāts būvprojekts nekustamā īpašuma Lielajā ielā 25A sastāvā esošās ēkas pārbūvei, jo šis īpašums nepieder pašvaldībai. Tukuma novada pašvaldība plāno uzreiz pēc nekustamā īpašuma Lielajā ielā 25A iegūšanas īpašumā sākt darbu pie pārbūves projekta izstrādes, lai ēku varētu pielāgot Mākslas skolas vajadzībām.
Papildus Tukuma novada pašvaldības iepriekš minētajā 2025. gada 5. februāra VARAM adresētajā vēstulē norādīts, ka nekustamais īpašums Lielajā ielā 25A pašvaldībai ir nepieciešams, jo atrodas reģiona nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Tukuma pilsētas vēsturiskais centrs" (valsts aizsardzības Nr. 7453) teritorijā un ir tā daļa – kompleksa kultūras pieminekļa sastāvdaļa ar Tukuma pilsētvidei raksturīgo apjomu un fasāžu risinājumiem.
Pamatojums dzīvokļa īpašuma Nr. 3 nepieciešamībai ietverts zvērinātam notāram adresētajā ieinteresētās personas lūgumā izsludināt mantojuma atklāšanos, kurā Tukuma novada pašvaldība norāda, ka ēka Brīvības laukumā Nr. 21, Tukumā, Tukuma novadā ir tipiska 18. gadsimta būve un viena no retajām, kas vēl saglabājusies Tukuma pilsētas centrā. Ēka ir Valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis Nr. 7453 (Tukuma pilsētas vēsturiskais centrs). Ēkā saglabājušās daudzas arhitektoniski un mākslinieciski vērtīgas būvdetaļas. 20. gadsimta veikalu vajadzībām veikta ēkas fasādes pārbūve un ēkas plānojuma būtiskas izmaiņas, izņemtas nesošās sienas, kā rezultātā ir sākusies ēkas deformācija. Sliktā stāvoklī ir ēkas jumta konstrukcijas, kas bojātas apmēram 2006. – 2007. gadā notikušā ugunsgrēkā. Ēka atrodas Tukuma pilsētas pašā centrā un tās vizuālais izskats ir vides kvalitāti degradējošs. Metodiski pareizi virzīts ēkas restaurācijas plānošanas process varētu būt kā pilotprojekts Tukuma pilsētā, kas apliecinātu plašākai sabiedrībai, ka veco ēku saglabāšana ir iespējama. Restaurācijas gaita varētu piesaistīt iedzīvotāju uzmanību un modināt interesi ne tikai par konkrēto ēku, bet arī par 18. gadsimta koka arhitektūru un pilsētas vēsturi.
Pašvaldība ēkas restaurācijas plānus iekļāvusi Tukuma novada Attīstības programmas 2022. – 2028. gadam Rīcības un investīciju plānā U.2.1/4 P "Tukumnieka māja" izveide Tukumā – Saglabāts un attīstīts Tukuma pilsētas kultūrvēsturiskais mantojums, veicot ēkas Brīvības laukumā 21, Tukumā, restaurāciju/atjaunošanu un izveidojot ekspozīciju "Tukumnieka māja".
Rīkojuma projekts paredz izmantot noteiktās pirmtiesības un pārņemt Nekustamos īpašumus valsts īpašumā un nodot tos Tukuma novada pašvaldībai. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 5. panta desmitajai daļai rīkojuma projekts paredz, ka Tukuma novada pašvaldībai, pārņemot Nekustamos īpašumus, no pašvaldības budžeta līdzekļiem jāveic naudas līdzekļu iemaksas zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontos Nekustamo īpašumu novērtējumu apmērā.
Ņemot vērā pašvaldības sniegto pamatojumu Nekustamo īpašumu nepieciešamībai pašvaldības funkciju veikšanai, kā arī to, ka atzīmi par pirmtiesību izmantošanu uz Nekustamajiem īpašumiem nav izdarījusi neviena no ministrijām, ir virzāms Ministru kabineta rīkojuma projekts par pirmtiesību izmantošanu. Lai arī ir konstatējama Atsavināšanas likumā noteikto termiņu neievērošana, konkrētajā gadījumā tas nevar būt par pamatu liegt pašvaldībai iegūt bezmantinieka Nekustamos īpašumus, kas tai nepieciešami konkrētu autonomo funkciju veikšanai, tādējādi nodrošinot šo īpašumu turpmāku efektīvu izmantošanu.
Attiecībā uz Atsavināšanas likumā noteikto termiņu kavēšanu Tukuma novada pašvaldība norādījusi, ka “pašvaldībai nav līdzšinējas pieredzes ar šādiem gadījumiem” un, ka tā informēja zvērinātu notāri par to, ka abi nekustamie īpašumi nepieciešami pašvaldībai tās funkciju veikšanai (iesniedzot ieinteresētās personas lūgumu izsludināt mantojuma atklāšanos un iesniedzot kreditora pretenziju un lūgumu izsludināt mantojuma atklāšanos). Secināms, ka pašvaldībai nebija skaidra un, iespējams, mantojuma lietas ietvaros netika paskaidrota pirmtiesību uz Nekustamajiem īpašumiem izmantošanas kārtība, tādēļ pieļauta kavēšanās no pašvaldības puses. Kā norādījusi Tukuma novada pašvaldība, – “abu aktu par mantojuma lietas izbeigšanu izrakstus zvērināta notāre pēc pašvaldības aicinājuma nosūtījusi valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” 2025. gada 16. janvārī” (Tukuma novada pašvaldības 2025. gada 5. februāra  VARAM adresētā vēstule Nr.  TND/1-26/25/363). Ievērojot minēto, secināms, ka zvērināta notāre nav savlaicīgi izpildījusi Atsavināšanas likuma 5. panta astotajā daļā noteikto pienākumu izrakstu no notariālā akta grāmatas par mantojuma lietas izbeigšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nosūtīt VNĪ.
Savukārt Ministru kabinets lēmumu par bezmantinieka īpašumu pārņemšanu var pieņemt tikai pēc tam, kad gribu pārņemt īpašumus ir izteikusi pašvaldība. Atbilstoši Pašvaldību likuma 10. panta pirmās daļas 16. punktam tikai pašvaldības dome var lemt par nekustamā īpašuma iegūšanu. Kā norādīts jau iepriekš, Tukuma novada pašvaldības dome lēmumu par pirmtiesību izmantošanu un īpašumu pārņemšanu pieņēma 2024. gada 27. februārī, VARAM tas tika saņemts 2024. gada 28. februārī. VARAM attiecīga Ministru kabineta rīkojuma projekta izstrādi uzsāk tikai pēc tam, kad ir pieņemts atbilstošs domes lēmums. Ministru kabineta rīkojuma projekta un tā anotācijas izstrādei VARAM bija nepieciešams saņemt papildu informāciju no Tukuma novada pašvaldības un zvērinātas tiesu izpildītājas, kā arī ievērot VARAM noteikto tiesību akta projekta iekšējo saskaņošanas kārtību. VARAM jau iepriekš ir vērsusi uzmanību, ka attiecināmajā tiesiskajā regulējumā pašlaik noteiktie procesuālie termiņi nav samērīgi, tostarp Atsavināšanas likuma 5. panta desmitajā daļā noteiktais 28 dienu termiņš, kura laikā  Ministru kabinetam ir jāpieņem lēmumu par bezmantinieku mantas pārņemšanu valsts vai pašvaldības īpašumā. Vēršam uzmanību, ka arī konkrētajā gadījumā nekustamo īpašumu vērtējums VARAM bija saņemts pirms domes lēmuma pieņemšanas, taču VARAM Ministru kabineta rīkojuma projekta izstrādi var uzsākt tikai pēc domes lēmuma pieņemšanas. Praksē ir bijuši gadījumi, kad pašvaldība mainījusi sākotnējo viedokli par pirmtiesību izmantošanu uz bezmantinieka nekustamajiem īpašumiem. Iepriekš minēto 28 dienu laikā VARAM ir jāizstrādā Ministru kabineta rīkojuma projekts un ar to saistītie dokumenti, kas attiecīgi virzāmi saskaņošanai ar institūcijām. Saskaņā ar Ministru kabineta  2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 606 “Ministru kabineta kārtības rullis” (turpmāk – MK kārtības rullis) 55.1. apakšpunktu – atbildīgā ministrija, novirzot projektu saskaņošanai vispārējā kārtībā, nosaka atzinuma sniegšanas termiņu – no 10 darbdienām. Minēto noteikumu 55.2. apakšpunktā noteiktā steidzamības kārtība (trīs darbdienas) var tikt piemērota tikai izņēmuma gadījumos -  ja jautājumu nepieciešams risināt nekavējoties saistībā ar tādu valstij nelabvēlīgu seku iestāšanos, kas skar būtiskas sabiedrības intereses vai valsts starptautiskās, finanšu, ekonomiskās vai drošības intereses. Konkrētajā gadījumā VARAM, novirzot projektu saskaņošanai, noteica 10 darbdienu saskaņošanas termiņu. Saskaņā ar MK Kārtības ruļļa 66. punkta pirmo teikumu, ja atzinumos par projektu izteikti iebildumi un priekšlikumi, atbildīgā ministrija izvērtē tos, precizē projektu un aizpilda izziņu. Turpmākajos MK Kārtības ruļļa punktos norādīta projekta atkārtotas saskaņošanas kārtība, tostarp novirzīšana atkārtotai piecu darbdienu saskaņošanai un pēc nepieciešamības arī kopīgu starpinstitūciju sanāksmju sasaukšana. Ievērojot minēto, gan projekta izstrādei, kas tiek uzsākta tikai pēc domes lēmuma pieņemšanas, gan projekta starpinstitūciju saskaņošanai nepieciešamais laiks praksē pārsniedz iepriekš minētās 28 dienas, kuru laikā jau būtu jābūt pieņemtam Ministru kabineta lēmumam.