Anotācija (ex-ante)

Ministru kabineta apstiprinātie politikas plānošanas dokumenti, informatīvie ziņojumi un tiesību akti šobrīd lietotājiem ir pieejami divās informācijas sistēmās:
1. "Politikas plānošanas dokumentu datubāze" (turpmāk – POLSIS datubāze) – tā ir publiski pieejama informācijas sistēma, kuras mērķis ir nodrošināt sabiedrībai brīvu pieeju nozaru politikas dokumentiem. POLSIS datubāzē ir atrodami visi politikas plānošanas dokumenti, kas ir tikuši pieņemti Ministru kabinetā kopš 1993.gada, kā arī informatīvie ziņojumi un citi dokumenti. POLSIS datubāzi uztur Valsts kanceleja;
2. VSIA "Latvijas Vēstnesis" sistematizētajā tīmekļa vietnē www.likumi.lv (turpmāk – vietne Likumi.lv), kurā tiek nodrošināta brīva piekļuve Latvijas Republikas tiesību aktiem un ir pieejama jaunākā informācija par to izmaiņām.  Vietni Likumi.lv uztur un attīsta oficiālais izdevējs  „Latvijas Vēstnesis”. Vietnes Likumi.lv darbību nosaka Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likums un tam pakārtotie tiesību akti.

Savukārt TAP portāls nodrošina tiesību aktu un ar tiem apstiprināto politikas plānošanas dokumentu apriti projektu stadijā un nodošanu publicēšanai vietnē Likumi.lv pēc šo dokumentu  izskatīšanas Ministru kabinetā. TAP portāls ir valsts informācijas sistēma, kuru izmanto Ministru kabineta darbības nodrošināšanai, sabiedrības informēšanai un līdzdalībai tiesību aktu projektu izstrādē. TAP portālā tiek veikta tiesību aktu izstrāde, saskaņošana, apstiprināšana, nosūtīšana publicēšanai oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī uzdevumu aprite un kontrole. TAP portāla pārzinis ir Valsts kanceleja. TAP portālā nav uzkrāti vēsturiskie plānošanas dokumenti, kas radušies pirms TAP portāls uzsāka darbu, kā tas ir vietnē Likumi.lv un POLSIS datubāzē.

Turpmāk nepieciešams nodrošināt valdībā apstiprināto plānošanas dokumentu un informatīvo ziņojumu par to īstenošanu pieejamību vienuviet ar tiesību aktiem, un to automātisku nosūtīšanu uz vietni Likumi.lv. Šāda funkcionalitāte nodrošinātu atteikšanos no vienas informācijas (sistēmas POLSIS datubāze).
Lai izpildītu Ministru kabineta doto uzdevumu, ir jāveic izmaiņas Kārtības ruļļa 197.punktā un TAP portālā, kas ļautu oficiālajai publikācijai nodot arī informatīvos ziņojumus, kas attiecas uz politikas plānošanas dokumentu īstenošanu un informatīvo ziņojumu par nozaru attīstības stratēģiskajiem virzieniem. No TAP portāla vietnē Likumi.lv tiks nodots publicējamais dokuments ar visiem to raksturojošajiem parametriem (metadati), piemēram, dokumenta veids, joma u.tml. un tiks nodrošināta nepieciešamā sasaiste ar jau publicētiem dokumentiem.

Kārtības ruļļa 52.1.2. apakšpunkts paredz, ka no Tieslietu ministrijas nepieciešams saņemt atzinumu (projekta saskaņojumu), izņemot par Ministru kabineta rīkojuma projektiem par atļauju savienot amatus, par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, par apropriācijas pārdali un par ilgtermiņa saistību sadalījumu pa gadiem vai to precizēšanu, Ministru kabineta balvas piešķiršanu, par naudas balvu piešķiršanu par izciliem sasniegumiem sportā, kultūrā, kā arī mācību olimpiādēs, konkursos un sacensībās, par tiesā iesniedzamo dokumentu projektiem, kā arī par Ministru kabineta vēstuļu projektiem.

Kārtības ruļļa regulējums paredz ievērojamu projektu klāstu, par kuriem nepieciešams saskaņojums no Tieslietu ministrijas. Daļa no šiem projektiem tiešā veidā neveido ietekmi uz tiesību sistēmu (piemēram, dokumenti, kas vērsti uz tiesību akta īstenošanu un piemērošanu) vai arī attiecas vienīgi uz nozares ministriju politikas jomu. Šāds regulējums ievērojami palielina administratīvo slogu projektu saskaņošanā, tas nav lietderīgs un nonāk pretrunā mērķim par efektīvu, mazu valsts pārvaldi un birokrātijas mazināšanu.
Tieslietu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde tieslietu (tiesību sistēmas politikas, tiesu sistēmas un tiesu administrēšanas) nozarēs un tās funkcijās ietilpst izstrādāt, organizēt un koordinēt politiku tiesību sistēmas jomā, tajā skaitā valststiesību, administratīvo tiesību, civiltiesību, komerctiesību, krimināltiesību un reliģisko tiesību jomā, kā arī procesuālo tiesību jomā. Atbilstoši tās funkcijai tiesību sistēmas jomā Tieslietu ministrijas uzdevums ir tiesību politikas veidošana, tās stiprināšana un tiesību aktu jaunrades vērtēšana.
Savukārt tiesību aktu projektu izstrāde ir nozaru ministriju kompetencē. Ikvienam tiesību akta izstrādātājam ir pienākums ievērot no tiesiskas valsts principa atvasināto labas likumdošanas principu, kas cita starpā nozīmē prasību par tiesību akta juridisko kvalitāti. Tiesību akta izstrādātājs ir atbildīgs par tiesību akta kvalitāti tā izstrādes procesā. Tiesību aktu kvalitātes nodrošināšana vienīgi saskaņošanas procesā rada nesamērīgi ilgu šo saskaņošanas procesu, kas savukārt rada papildu administratīvo slogu iestādēm, kavē dokumentu virzību Ministru kabinetā un tā rezultātā palielina birokrātiju kopumā. Tāpēc nozaru ministriju darbs ar tiesību akta kvalitātes nodrošināšanu jau to izstrādes sākumā ir svarīgs un neatņemams elements tiesību sistēmas stiprināšanā un efektīvas, mazas valsts pārvaldes veidošanā.
Spēku zaudējušo Ministru kabineta 2009.gada 7.aprīļa noteikumu Nr.300 “Ministru kabineta kārtības rullis” (turpmāk – spēku zaudējušais kārtības rullis) 73.punkts paredzēja, ka Valsts sekretāru sanāksmē neizsludina tādus tiesību aktu projektus, plānošanas dokumentu projektus un informatīvos ziņojumus, kuri satur ierobežotas pieejamības informāciju, kā arī nav nepieciešams izsludināt šādus tiesību aktu projektus, plānošanas dokumentu projektus un informatīvos ziņojumus:
Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu par Ministru kabineta sēdes protokollēmumā ministrijai vai citai institūcijai dotā uzdevuma izpildi;
Ministru kabineta rīkojuma projektu par Ministru kabineta rīkojumā ministrijai vai citai institūcijai dotā uzdevuma izpildes termiņa pagarinājumu vai atzīšanu par spēku zaudējušu;
Ministru kabineta rīkojuma projektu par amatpersonu kandidatūru apstiprināšanu, amatpersonu iecelšanu amatā, pārcelšanu citā amatā vai atbrīvošanu no amata, speciālās dienesta pakāpes piešķiršanu un amatpersonu amatu savienošanu;
Ministru kabineta rīkojuma projektu par pilsonības piešķiršanu naturalizācijas kārtībā vai atļauju vai atteikumu atļaut saglabāt Latvijas pilsonību vai citas valsts pilsonību;
Ministru kabineta rīkojuma projektu par Ministru kabineta Atzinības raksta vai balvas piešķiršanu un par naudas balvu piešķiršanu par izciliem sasniegumiem sportā, kultūrā, kā arī mācību olimpiādēs, konkursos un sacensībās;
Ministru kabineta rīkojuma projektu par konsultatīvo padomju, komisiju vai darba grupu izveidi;
Ministru kabineta rīkojuma projektu par amatpersonu dalību starptautiskajās misijās un operācijās;
Ministru kabineta rīkojuma projektu par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, par apropriācijas pārdali un par ilgtermiņa saistību sadalījumu pa gadiem vai to precizēšanu;
konceptuālo ziņojumu;
informatīvo ziņojumu par plānošanas dokumenta īstenošanu.
Iepriekš minētos projektus institūcijas saskaņoja atbilstoši spēku zaudējušā kārtības ruļļa 111.punktam, kurš paredzēja, ka saskaņojums no Tieslietu ministrijas nepieciešams Ministru kabineta rīkojuma projektam par amatpersonu dalību starptautiskajās misijās un operācijās, kā arī konceptuālam ziņojumam.
Ievērojot minēto, šobrīd Tieslietu ministrijas saskaņojums atbilstoši Kārtības rullim ir nepieciešams arī tādiem projektiem, kas iepriekš bija paredzēti spēku zaudējušā kārtības ruļļa 73.punktā, par kuriem saskaņojums nebija nepieciešams, un tā rezultātā ir pieaugusi Tieslietu ministrijas noslodze tādu projektu saskaņošanā, kuru satura izvērtēšana neatbilst Tieslietu ministrijas kompetencei.
Ministru kabineta 2017.gada 16.augusta noteikumu Nr. 474 “Tieslietu ministrijas nolikums” (turpmāk – Tieslietu ministrijas nolikums) 4.punkts noteic: 
“4. Ministrijas funkcijas ir:
4.1. izstrādāt, organizēt un koordinēt politiku šādās jomās:
4.1.1. tiesību sistēma, tajā skaitā valststiesību, administratīvo tiesību, civiltiesību, komerctiesību, krimināltiesību un reliģisko tiesību jomā, kā arī procesuālo tiesību jomā;
4.1.2. tiesu sistēma un rajona (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu administrēšana;
4.1.3. kriminālsodu un administratīvo sodu sistēma;
4.1.4. sodu izpilde;
4.1.5. tiesu ekspertīze;
4.1.6. informācijas atklātība;
4.1.7. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra un Patentu valdes vestie publiskie reģistri;
4.1.8. oficiālās publikācijas, tajās ietvertās informācijas sistematizācija un tiesiskās informācijas pieejamība;
4.1.9. personas datu aizsardzība;
4.1.10. rūpnieciskais īpašums, īpaši patenti, preču zīmes, dizainparaugi un pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijas;
4.1.11. nekustamā īpašuma valsts kadastra uzturēšana, zemes kadastrālā uzmērīšana un zemes ierīcība;
4.1.12. juridisku personu (izņemot kredītiestādes) un fizisku personu maksātnespēja;
4.1.13. civilstāvokļa aktu reģistrācija;
4.1.14. reliģiskās lietas;
4.1.15. brīvās juridiskās profesijas;
4.1.16. alternatīvie strīdu risināšanas veidi – šķīrējtiesas un mediācija;
4.1.17. valsts garantēto uzturlīdzekļu nodrošināšana;
4.1.18. valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība;
4.1.19. valsts kompensācijas cietušajiem;
4.1.20. noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršana kopīgi ar Finanšu ministriju atbilstoši noteiktajai kompetencei;
4.1.21. valsts vienotais jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmens;
4.2. organizēt un koordinēt likumu un citu normatīvo aktu īstenošanu;
4.3. veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.”
Tieslietu ministrijas nolikuma 5.2. apakšpunkts paredz, ka, lai izpildītu noteiktās funkcijas, ministrija sniedz atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektiem. Attīstības plānošanas sistēmas likuma 4.pants noteic, ka attīstības plānošanas dokumentā izvirza mērķus un sasniedzamos rezultātus attiecīgā politikas jomā vai teritorijā, apraksta noskaidrotās problēmas un paredz to risinājumus, izvērtē šo risinājumu iespējamo ietekmi, kā arī plāno turpmāko politikas īstenošanai un rezultātu novērtēšanai nepieciešamo rīcību.
Tā kā attīstības plānošanas dokumenti nav tiesību aktu sistēmas sastāvdaļa, no Tieslietu ministrijas kompetences izriet vienīgi tādu citu institūciju izstrādāto attīstības plānošanas dokumentu projektu saskaņošana, kas attiecas uz iepriekš norādītajām Tieslietu ministrijas kompetences jomām, tostarp Tieslietu ministrijas nolikuma 5.23.apakšpunktā paredzēto Eiropas Savienības tiesību pārņemšanas un ieviešanas koordinēšanu un kontroli, vai būtiski skar tiesību sistēmu. Ja citu institūciju izstrādāts politikas plānošanas dokuments neskar minētās jomas, tā izvērtēšana neizriet no Tieslietu ministrijas kompetences, jo tas vērsts uz citas institūcijas kompetencē esošas politikas jomas īstenošanu.
Saskaņā ar Kārtības ruļļa 47.punktu informatīvais ziņojums ir informācija vai pārskats par Ministru kabineta kompetencē esoša jautājuma risināšanas gaitu, par Ministru kabineta atbalstīta plānošanas dokumenta īstenošanu vai tiesību akta izpildi, un tajā neietver konceptuālus jautājumus. Arī informatīvā ziņojuma projekta, kā pie tiesību sistēmas nepiederoša dokumenta vērtēšana neizriet no Tieslietu ministrijas kompetences, ja tas neskar Tieslietu ministrijas kompetences jomu, Eiropas Savienības tiesību pārņemšanu un ieviešanu, tas būtiski neskar tiesību sistēmu un tas neparedz uzdevumus Tieslietu ministrijai. Jau šobrīd saskaņā ar Kārtības ruļļa 54.punktu informatīvo ziņojumu, ja saistībā ar informatīvajā ziņojumā minēto jautājumu turpmākā rīcība nav paredzēta vai tas nav saistīts ar citu institūciju kompetenci, var nesaskaņot ar citām ministrijām vai institūcijām. Ievērojot Tieslietu ministrijas kompetenci, nav pamata prasīt saskaņojumu no Tieslietu ministrijas, ja informatīvajā ziņojumā nav paredzēta turpmākā rīcība konkrēti Tieslietu ministrijai vai tās padotībā esošai iestādei.
Tāpat no Tieslietu ministrijas kompetences neizriet Ministru kabineta rīkojuma projekta, kas paredz iestādes budžeta apstiprināšanu, vērtēšana, un attiecīgi papildināms Kārtības ruļļa 52.1.2.apakšpunkts.
Otrkārt, saskaņā ar spēkā esošo Kārtības ruļļa redakciju Tieslietu ministrijai ir jāsniedz atzinumi par virkni Ministru kabineta rīkojumu projektu, kas neskar Tieslietu ministrijas kompetenci. Ievērojot minēto, nebūtu tiesiski pamatota un lietderīga Tieslietu ministrijas iesaiste šādu Ministru kabineta rīkojumu projektu kategoriju saskaņošanā TAP portālā.

Projekts paredz optimizēt Ministru kabinetā iesniedzamo dokumentu saskaņošanas procesu. Tieslietu ministrijai kā vadošajai iestādei tiesību politikas jomā paredzēts arī turpmāk saskaņot ārējo tiesību aktu projektus, taču vienlaikus projekts precizē Kārtības ruļļa 52.1.2. apakšpunktu, paredzot, ka Tieslietu ministrijas saskaņojums nav nepieciešams arī par tādiem projektiem, kas iepriekš bija paredzēti spēku zaudējušā kārtības ruļļa 73.punktā, par iestādes budžeta apstiprināšanu, kā arī par politikas plānošanas dokumenta projektiem un Ministru kabineta rīkojuma projektiem un citiem projektiem, ja tie neskar Tieslietu ministrijas kompetences jomu, tostarp Eiropas Savienības tiesību pārņemšanu un ieviešanu, vai būtiski neskar tiesību sistēmu, kā arī par informatīvā ziņojuma projektiem, kuros Tieslietu ministrijai vai tās padotības iestādēm netiek paredzēti uzdevumi. Tādējādi Kārtības ruļļa regulējums būs vērsts uz tiesību sistēmas stiprināšanu un efektīvas, mazas valsts pārvaldes veidošanu, un tas neradīs iestādēm nelietderīgu administratīvo slogu projektu saskaņošanas procesā.

Kārtības ruļļa 52.1.1. apakšpunkts paredz, ka no Finanšu ministrijas nepieciešams saņemt atzinumu (projekta saskaņojumu), izņemot Ministru kabineta rīkojumu projektus par atļauju savienot amatus.
Kārtības ruļļa regulējums paredz ievērojamu projektu klāstu, par kuriem nepieciešams saskaņojums no Finanšu ministrijas. Daļa no šādiem projektiem tiešā veidā neveido ietekmi uz valsts budžeta un finanšu vadības, muitas, nodokļu un nodevu sistēmu vai arī attiecas vienīgi uz nozares ministriju politikas jomu. Šāds regulējums ievērojami palielina administratīvo slogu projektu saskaņošanā, tas nav lietderīgs un nonāk pretrunā mērķim par efektīvu, mazu valsts pārvaldi un birokrātijas mazināšanu.

Ievērojot minēto, šobrīd Finanšu ministrijas saskaņojums atbilstoši Kārtības rullim ir nepieciešams arī tādiem projektiem, kas iepriekš bija paredzēti spēku zaudējušā kārtības ruļļa 73.punktā, par kuriem saskaņojums nebija nepieciešams, un tā rezultātā ir pieaugusi Finanšu ministrijas noslodze tādu projektu saskaņošanā, kuru satura izvērtēšana neatbilst Finanšu ministrijas kompetencei.
Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 239 "Finanšu ministrijas nolikums"  4.punkts noteic: 
"4.1. izstrādāt finanšu politiku;
4.2. organizēt un koordinēt finanšu politikas īstenošanu;
4.3. veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas."
Finanšu ministrijas nolikuma 5.2. apakšpunkts paredz, ka, lai izpildītu noteiktās funkcijas, ministrija sniedz atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektiem. Attīstības plānošanas sistēmas likuma 4.pants noteic, ka attīstības plānošanas dokumentā izvirza mērķus un sasniedzamos rezultātus attiecīgā politikas jomā vai teritorijā, apraksta noskaidrotās problēmas un paredz to risinājumus, izvērtē šo risinājumu iespējamo ietekmi, kā arī plāno turpmāko politikas īstenošanai un rezultātu novērtēšanai nepieciešamo rīcību. No  Finanšu ministrijas kompetences izriet vienīgi tādu citu institūciju izstrādāto attīstības plānošanas dokumentu projektu saskaņošana, kas attiecas uz iepriekš norādītajām Finanšu ministrijas kompetences jomām, tai skaitā par politiku valsts budžeta un finanšu vadības, muitas, nodokļu un nodevu sistēmas, nodokļu administrēšanas, publisko iepirkumu, iekšējā audita, grāmatvedības, komercsabiedrību revīzijas, Eiropas Savienības Kohēzijas politikas un citas ārvalstu finanšu palīdzības revīzijas, valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un nacionālās (Eiropas Savienības dalībvalsts) komercdarbības atbalsta kontroles politikas jomā (ievērojot Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 9. pantā noteikto kompetenču sadalījumu).

Projekts paredz optimizēt Ministru kabinetā iesniedzamo dokumentu saskaņošanas procesu. Finanšu ministrijai kā vadošajai iestādei valsts un pašvaldību budžeta, īstermiņa un ilgtermiņa finanšu, grāmatvedības, komercsabiedrību revīzijas, iekšējā audita, finanšu tirgus, azartspēļu un izložu organizēšanas, valsts un patērētāju interešu aizsardzības politikas dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu izmantošanas jomā, nodokļu, nodokļu administrēšanas, muitas darbības un Eiropas Savienības Kohēzijas, Atveseļošanas un noturības mehānisma un citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu koordinācijas un izmantošanas vadības, nacionālās (Eiropas Savienības dalībvalsts) komercdarbības atbalsta kontroles, kā arī sabiedriskā labuma organizāciju politikas jomā paredzēts arī turpmāk saskaņot ārējo tiesību aktu projektus, taču vienlaikus projekts precizē Kārtības ruļļa 52.1.1. apakšpunktu, paredzot, ka Finanšu ministrijas saskaņojums nav nepieciešams arī par tādiem projektiem, kas iepriekš bija paredzēti spēku zaudējušā Kārtības ruļļa 73.punktā, par iestādes budžeta apstiprināšanu, kā arī par politikas plānošanas dokumenta projektiem un Ministru kabineta rīkojuma projektiem un citiem projektiem, ja tie neskar Finanšu ministrijas kompetences jomu, tostarp Eiropas Savienības tiesību pārņemšanu un ieviešanu, vai būtiski neskar tiesību sistēmu, kā arī par informatīvā ziņojuma projektiem, kuros Finanšu ministrijai vai tās padotības iestādēm netiek paredzēti uzdevumi. Tādējādi Kārtības ruļļa regulējums būs vērsts uz tiesību sistēmas stiprināšanu un efektīvas, mazas valsts pārvaldes veidošanu, un tas neradīs iestādēm nelietderīgu administratīvo slogu projektu saskaņošanas procesā.

Kārtības ruļļa 11.punkts paredz iespēju, iesniedzot saistītos Tiesību aktu projektus, pievienot vienu apvienoto anotāciju (izņemot likumprojektus). TAP portāla lietošanas laikā konstatēts, ka līdz ar TAP portāla ieviešanu zudusi nepieciešamība pēc šādas vajadzības, jo pastāv iespēja jebkuram projektam nokopēt jau esošu anotāciju. 

Projekts paredz atteikties no vienas apvienotās anotācijas vairākiem projektiem. TAP portālā tā vietā paredzēta iespēja nokopēt jebkuru citu anotāciju.

Atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 15. novembra rīkojumam Nr. 808 "Par Pārresoru koordinācijas centra likvidāciju"  ar 2023. gada 1. martu ir likvidēts Pārresoru koordinācijas centrs (pievienojot to Valsts kancelejai). Kārtības ruļļa vairākos punktos ir minēts Pārresoru koordinācijas centrs, līdz ar to nepieciešams aizstāt Kārtības ruļļa tekstā vārdus "Pārresoru koordinācijas centrs" ar vārdiem "Valsts kanceleja".

Kārtības ruļļa tekstā nepieciešams aizstāt vārdus "Pārresoru koordinācijas centrs" ar vārdiem "Valsts kanceleja".

Paziņojums par starpinstitūcijas sanāksmi un precizētais projekts (TA lieta, anotācija, izziņa) tiek nosūtīts ārpus TAP portāla, līdz ar to viss saskaņošanas process netiek nodrošināts vienuviet.

Precizēta kārtība, kādā tiek sasaukta starpinstitūciju sanāksme. Turpmāk paredzēts, ka paziņojumu par starpinstitūciju sanāksmi atbildīgā ministrija sagatavo TAP portālā, bet gadījumā, ja atzinums ir iesniegts ārpus TAP portālā, tad informāciju par starpinstitūciju sanāksmi attiecīgajam atzinuma sniedzējam nosūta e-pastā. Atzinuma sniedzēji paziņojumu par sanāksmes sasaukšanu saņems TAP portālā vai e-pastā, ja atzinums ir sniegts TAP portāla publiskajā vidē.
Starpinstitūciju sanāksmes funkcionalitāte paredz šādu procesu:
1) pēc visu atzinumu apstrādes (tai skaitā projekta un izziņas) tiesību akta sagatavotājs nepieciešamības gadījumā var sasaukt starpinstitūciju sanāksmi;
2) tiesību akta sagatavotājam TAP portālā atkārtotās saskaņošanas vietā ir jāizvēlas darbība "izsludināt starpinstitūciju sanāksmi";
3) jāizvēlas starpinstitūciju sanāksmei novirzāmo dokumentu versijas, jānorāda sanāksmes datums (nedrīkst būt īsāks par 5 darba dienām), laiks un vieta un jānovirza iestādes iekšējai saskaņošanai.
4) pēc iestādes iekšējās saskaņošanas, paziņojums un precizētais projekts ar izziņu automātiski tiks nosūtīts visiem atzinuma sniedzējiem, izņemot tos, kuri atzinumu ir snieguši ārpus TAP portāla.
5) atzinuma sniedzēji (autors un koordinators) saņems aprites uzdevumu par starpinstitūciju saņemšanas datumu un vietu, kā arī precizēto projektu ar papildināto izziņu.
6) ja nepieciešamības gadījumā starpinstitūciju sanāksmi var atsaukt vai precizēt informāciju par sanāksmes norisi.
Funkcionalitāte ir izstrādāta un būs pieejama līdz ar Kārtības ruļļa grozījumu spēkā stāšanās brīdi.
 Starpinstitūciju sanāksmes, ja nepeieciešams, var sasaukt atkārtoti.

Lai nodrošinātu likumos, Saeimas lēmumos un Valsts prezidenta paziņojumos Ministru kabinetam doto uzdevumu izpildi, Ministru prezidents, ja nepieciešams, dod uzdevumu (rezolūciju) attiecīgajam Ministru kabineta loceklim. Uzdevumu (rezolūciju) izpildes termiņu nosaka atbilstoši likumā noteiktajam termiņam, kurā Ministru kabinets izdod attiecīgo tiesību aktu, vai, ja likumā šāds termiņš nav noteikts, – atbilstoši likuma spēkā stāšanās termiņam, bet, ja šis termiņš jau pagājis vai ir īsāks par diviem mēnešiem, tad uzdevuma izpildes termiņš ir divi mēneši no uzdevuma saņemšanas dienas. Nosakot termiņu divi mēneši, tiek noteikts likumiem, Saeimas lēmumiem un Valsts prezidenta paziņojumiem neatbilstošs termiņš. 

Precizētā kārtība nosaka, ka uzdevumu (rezolūciju) izpildes termiņu nosaka atbilstoši likumā, Saeimas lēmumā un Valsts prezidenta paziņojumā noteiktajam termiņam. Līdz ar to atbildīgajām ministrijām nepieciešams rūpīgi sekot likumprojektā noteiktajam termiņam, izstrādājot un saskaņojot to.

Valsts sekretāru sanāksmē tiek izskatīti jautājumi par atbildīgas institūcijas noteikšanu uzdevuma izpildē, tai skaitā direktīvas pārņemšanas jautājumā. Kārtības ruļļa 96.punkts paredz, ka Valsts sekretāru sanāksmē lēmumi tiek pieņemti vienbalsīgi. Savukārt, ja vienošanās netiek panākta, projektu noteiktā kārtībā var virzīt izskatīšanai Ministru kabineta komitejas sēdē. Līdz ar to Ministru kabineta locekļi bieži tiek noslogoti ar tehnisku jautājumu risināšanu.

Regulējums tiek papildināts ar iespēju Valsts sekretāru sanāksmē pieņemt lēmumus par atbildīgas institūcijas noteikšanu uzdevuma izpildē arī balsojot.

Institūcijas regulāri ir izteikušas iebildumus par steidzamības kārtībā virzāmo tiesību aktu projektu ļoti īso atzinuma sniegšanas termiņu - līdz trīs darbdienām. Rezultātā ir gadījumi, kad projektu ministrijā iekšēji skaņojot un nosūtot atzinuma sniegšanai, termiņš atzinuma sniegšanai paliek viena darba diena . Institūcijas, kurām ir jāsniedz atzinumi fiziski nespēj sniegt atzinumu. Šāda situācija noved pie riska, ka Ministru kabineta sēdē tiek virzīti projekti, kuri nav kvalitatīvi izvērtēti un saskaņoti. 

Grozījumi 55.2. apakšpunktā paredz, ka turpmāk atzinuma sniegšanas termiņš būs trīs darbdienas. TAP portālā tiks iestrādātā funkcionalitāte, ka termiņš automātiski iestāsies brīdī, kad projektu saskaņos valsts sekretārs vai viņa nozīmētā persona. Gadījumos, kad nepieciešams projektu saskaņot īsākā termiņā atbildīgā ministrija var mutiski vai e-pastā lūgt atzinumu sniedzējus projektu saskaņot īsākā termiņā. Ja projekts ir saskaņots īsākā termiņā no obligātajiem atzinuma sniedzējiem, tad šādu projektu var virzīt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē. Papildus norādām, ka 2021.gada 16.septembra Valsts sekretāru sanāksmes protokollēmuma (protokols Nr.33  3.§)  2.punkts nosaka, ka TAP portālā projektu saskaņošanai steidzamības kārtībā atbildīgā ministrija nosaka atzinumu sniegšanas termiņu ne īsāku par trim darbdienām, izņemot gadījumus, kad Ministru kabineta locekļi vai ministriju valsts sekretāri ir savstarpēji vienojušies par ātrāku atzinumu sniegšanas termiņu, līdz ar to ja projekts tiks saskaņots īsākā termiņā, tad šādu projektu var virzīt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.

Gadījumos, kad atzinums sniegts pēc noteiktā termiņa, atbildīgajai ministrijai ir tiesības turpināt virzīt projektu iesniegšanai Valsts kancelejā,  neprecizējot to un neapstrādājot izziņu par atzinumā minētajiem iebildumiem un priekšlikumiem. TAP portālā ir iestrādāta funkcionalitāte, ka novirzīt projektu iesniegšanai Ministru kabinetā nav iespējams, neapstrādājot izziņu.  Līdz ar to ministrijas jau šobrīd apstrādā izziņu arī par projektiem, kuri ir iesniegti pēc noteikta termiņa. Šāda funkcionalitāte ir iestrādāta, lai Ministru kabineta locekļi spētu pieņemt kvalitatīvu lēmumu par iesniegto tiesību aktu projektu.

Regulējums paredz pienākumu ministrijām apstrādāt izziņu arī gadījumos, ja atzinums ir iesniegts pēc termiņa un tiesību aktu projekts vēl nav iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā. Ja ministrija neņem vērā izteikto iebildumu, tā var atsaukties uz Kārtības ruļļa 66.punktu, bet protams ministrijai ir jāizvērtē atzinums pēc būtības. 

Ministrijas atbilstoši normatīvajiem aktiem pastāvīgi pārskatīja pieņemto dokumentu ierobežotas pieejamības statusus  un nepieciešamības gadījumā informēja Valsts kanceleju par statusa izmaiņām. Šo procesu izpildot, ir jāveic daudz dažādu manuālo darbību, kas prasa papildus resursu un laiku.

Grozījumi 32.punktā paredz, ka turpmāk informācijas deklasificēšana notiks TAP portālā. Šāda funkcionalitāte nodrošinās, ka atbildīgās institūcijas saņems TAP portāla atgādinājumu (uzdevumu) par nepieciešamību pārskatīt informācijas lietojuma statusu, kā arī paredzēs iespēju šo statusu pagarināt vai noņemt, norādot attiecīgu pamatojumu. Šāda funkcionalitāte veicinās procesu automatizāciju un efektīvāku uzdevumu izpildi.
Savukārt tiesību akti un tiem piešķirtie lietojuma statusi, kuri ir gatavoti ārpus TAP portāla (piemēram, Valsts informācijas sistēma darbam ar Eiropas Savienības dokumentiem), tiks pārskatīti un nepieciešamības gadījumā deklasificēti ārpus TAP portāla. Analoģiska pieeja ir arī saistībā ar tiesību aktu lietu nodošanu Latvijas Nacionālajam arhīvam.

Kārtības rullis tiek papildināts ar divām jomām, kuru ietvaros ir nepieciešams saskaņot izstrādājamo tiesību aktu projektu ar Labklājības ministriju un Datu valsts inspekciju.

Labklājības ministrija sadarbībā ar Tieslietu ministriju ir atbildīgā institūcija par horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” koordināciju un atbilstoši Ministru kabineta noteikumu projektam “Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā” (22-TA-2143) Labklājības ministrijai ir pienākums sniegt atzinumu par Eiropas Savienības fondu plānošanas dokumentu projektiem, tiesību aktu projektiem Eiropas Savienības fondu jomā un sniegt uzraudzības komitejai un apakškomitejai viedokli par projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju projektiem, kas saistīti ar horizontālajiem principiem. Papildus minētajā projektā ir paredzēts, ka par horizontālo principu ieviešanas uzraudzību atbildīgajām institūcijām ir tiesības pieprasīt un saņemt no citām Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajām institūcijām un nozaru ministrijām informāciju, kas nepieciešama horizontālo principu ieviešanai. Lai optimizētu atzinumu sniegšanas procesu par horizontālā principa ievērošanu, tiek papildināts Kārtības rullis ar 52.1.3.1 apakšpunktu.

Savukārt Datu valsts inspekcijas (turpmāk - Inspekcija) kompetence un uzdevumi ir noteikti Vispārīgajā datu aizsardzības regulā (turpmāk – Datu regula) un Fizisko personu datu apstrādes likumā (turpmāk – Datu apstrādes likums).

Datu regulas 58. panta 3. punkta “b” apakšpunktā cita starpā ietvertas pilnvaras Inspekcijai pēc savas iniciatīvas vai pēc pieprasījuma sniegt atzinumus valsts parlamentam, dalībvalsts valdībai vai – saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem – citām iestādēm un struktūrām, kā arī sabiedrībai par jebkuru jautājumu, kas saistīts ar personas datu aizsardzību. Saskaņā ar Datu apstrādes likuma 4. panta pirmās daļas 5., 6. un 11. punktu Inspekcijas uzdevumi ir atbilstoši savai kompetencei, piedalīties normatīvo aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrādē un sniegt viedokli par citu institūciju sagatavotajiem normatīvo aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektiem, kā arī sniegt ieteikumus un atzinumus, piemēram, par veidojamu datu apstrādes sistēmu vai plānoto personas datu apstrādi. Datu regulā noteikts arī, ka Inspekcija kā uzraudzības iestāde rīkojas pilnīgi neatkarīgi, pildot savus uzdevumus un īstenojot savas pilnvaras saskaņā ar Datu regulu. Tāpat arī Datu apstrādes likumā noteikts, ka Inspekcija ir neatkarīga Ministru kabineta pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas ir datu uzraudzības iestāde Datu regulas izpratnē un pilda Datu regulā un Datu apstrādes likumā noteiktos uzdevumus datu apstrādes jomā.

Ievērojot minēto, Inspekcijas kā Datu regulas uzraudzības iestādes viens no uzdevumiem ir nodrošināt fizisko personu datu apstrādes tiesiskumu arī piedaloties normatīvo aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrādē, ja tie skar Inspekcijas kompetences jautājumus, patstāvīgi un neatkarīgi no citām iestādēm sniedzot viedokli un ieteikumus par minētajiem dokumentu projektiem to saskaņošanas procesā.


Nepieciešamība veikt saskaņošanu ar Inspekciju, ja tiesību akta projekts skar Inspekcijas kompetences jautājumus, izriet no šo noteikumu 52.2.10. apakšpunkta, kas paredz, ka tiesību aktu projekta saskaņojumu nepieciešams saņemt no citām institūcijām, ja saskaņošanas nepieciešamība tieši izriet no ārējā normatīvā akta normām, kas nosaka to kompetenci. Lai arī no minētajām normām izriet tiesisks pienākums ministrijām, virzot TAP portālā tiesību aktu projektus, kas skar Inspekcijas kompetences jautājumus, norādīt Inspekciju kā saskaņošanas institūciju, tomēr praksē šis pienākums bieži vien netiek ievērots, un tas traucē Inspekcijai pilnvērtīgi pildīt Datu regulā un Datu apstrādes likumā tai noteiktos uzdevumus, tostarp nodrošināt fizisko personu datu apstrādes tiesiskumu. Ņemot vērā iepriekš minēto kārtības rullis tiek papildināts ar 52.2.6.¹ apakšpunktu.

Tiesību akta projekta saskaņošanas laikā nereti iebildumu sniedzēji nepiedalās saskaņošanas sanāksmēs (starpinstitūciju, valsts sekretāru sanāksme un Ministru kabineta komitejas sēde), līdz ar to tiesību akta projekta virzītājs nevar kvalitatīvi veikt projekta saskaņošanu un virzīšanu izskatīšanai Ministru kabinetā.

Kārtības rullis tiek papildināts ar 97.¹ un 107.¹ punktu. Regulējums paredz, ja institūcijas izteiktie iebildumi nav ņemti vērā un tās pārstāvis nav piedalījies saskaņošanas sanāksmē, iebildumus uzskata par atsauktiem un projektu tālāk virza kā saskaņotu. Valsts sekretāru sanāksmē un Ministru kabineta komitejas sēdē tiek veikti attiecīgi ieraksti protokollēmumos, savukārt starpinstitūciju sanāksmes gadījumā tiesību akta projekta autors izziņas sadaļu par apstrādes informāciju papildina ar informāciju, ka atbilstoši Kārtības ruļļa attiecīgajiem punktam iebildums nav ņemts vērā un uzskatāms par atsauktu.

TAP portāls ir papildināts ar jaunām tehniskām funkcionalitātēm un šo funkcionalitāšu izmantošana ir jāietver Kārtības ruļļa regulējumā. Papildus veikti vairāki tehniski un redakcionāli precizējumi.

Precizēts Kārtības ruļļa  33., 35., 45., 50., 53., 54., 68., 71., 97.¹, 105., 107.¹ 113., 153., 181. un 199.¹ punkts.