21-TA-148: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 3. maija noteikumos Nr. 247 "Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība vaislas lauksaimniecības dzīvnieku ierakstīšanai ciltsgrāmatā un ciltsreģistrā, kā arī to ģenētiskās kvalitātes noteikšanai un produktivitātes datu izvērtēšanai"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 24. augusta protokollēmuma Nr. 57 52. §, Ministru kabineta 2021. gada 2. novembra protokollēmuma Nr. 73 26. §, kā arī atbilstoši Likumam par valsts budžetu 2022. gadam, Zemkopības ministrijas budžeta apakšprogrammā 21.01.00 „Valsts atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai” valsts atbalstam subsīdiju veidā paredzētais finansējums 2022. gadā ir 38 760 490 euro, no kuriem noteikumu Nr.247 finansēšanai paredzēti 19 500 000 euro.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts sagatavots, lai nodrošinātu valsts atbalstu 2022. gadā par pakalpojumu, kas ietver ar sieviešu kārtas vaislas dzīvnieku ciltsdokumentācijas sagatavošanu un to atbilstības izvērtēšanu uzņemšanai ciltsgrāmatā un ciltsreģistrā, ģenētiskās kvalitātes, darbspēju noteikšanu un produktivitātes datu izvērtēšanu saistītās izmaksas.
Spēkā stāšanās termiņš
01.03.2022.
Pamatojums
Noteikumu projekts nosaka atbalsta pasākumus, kas tiek īstenoti ar 2022. gada 1. janvāri.
Lai nodrošinātu minēto, iesniegumus par atbalsta pasākumiem paredzēts iesniegt līdz 2022. gada 15. martam.
Ja jautājums netiks izskatīts steidzami, pretendentiem nebūs iespējas laikus iepazīties par atbalsta saņemšanas nosacījumiem un sagatavot iesniegumus atbalsta saņemšanai līdz 2022. gada 15. martam.
Lai pretendenti laikus varētu iepazīties ar noteikumu redakciju un sagatavoties iesniegumu iesniegšanai, noteikumu projekta spēkā stāšanās paredzēta divas nedēļas pirms minētā iesniegumu iesniegšanas termiņa.
Lai nodrošinātu minēto, iesniegumus par atbalsta pasākumiem paredzēts iesniegt līdz 2022. gada 15. martam.
Ja jautājums netiks izskatīts steidzami, pretendentiem nebūs iespējas laikus iepazīties par atbalsta saņemšanas nosacījumiem un sagatavot iesniegumus atbalsta saņemšanai līdz 2022. gada 15. martam.
Lai pretendenti laikus varētu iepazīties ar noteikumu redakciju un sagatavoties iesniegumu iesniegšanai, noteikumu projekta spēkā stāšanās paredzēta divas nedēļas pirms minētā iesniegumu iesniegšanas termiņa.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Pašlaik spēkā ir Ministru kabineta 2017. gada 3. maija noteikumi Nr. 247 "Valsta atbalsta piešķiršanas kārtība vaislas lauksaimniecības dzīvnieku ierakstīšanai ciltsgrāmatā un ciltsreģistrā, kā arī to ģenētiskās kvalitātes noteikšanai un produktivitātes datu izvērtēšanai" (turpmāk - noteikumi Nr. 247), kuros noteikts valsts atbalsta apmērs, piešķiršanas kritēriji un kārtība kārtējā gadā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Tā kā Zemkopības ministrijas budžeta apakšprogrammā 21.01.00 “Valsts atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai” vaislas lauksaimniecības dzīvnieku ierakstīšanai ciltsgrāmatā, kā arī to ģenētiskās kvalitātes noteikšanai un produktivitātes datu izvērtēšanai 2022. gadam paredzētais finansējums ir 19 500 000 euro, nepieciešams to sadalīt pa nozarēm.
Risinājuma apraksts
Valsts atbalsts 2022. gadam paredzēts 19 500 000 euro apmērā, un noteikumu Nr. 247 4. punktā ir plānots finansējums pa nozarēm šādā apmērā:
1) sivēnmātēm – 8 995 071 euro;
2) piena šķirņu slaucamajām govīm, tostarp pirmpienēm, – 6 364 906 euro;
3) gaļas šķirņu zīdītājgovīm un telēm, kas vecākas par 12 mēnešiem, – 3 096 907 euro;
4) piena šķirņu slaucamajām kazām, tostarp pirmpienēm, – 84 879 euro;
5) vaislas aitu mātēm – 770 005 euro;
6) ar ciltsgrāmatas izveidošanu un uzturēšanu saistīto administratīvo izmaksu segšanai, kā arī tīršķirnes vaislas ķēvju ģenētiskās kvalitātes noteikšanai un novērtēšanai pēc pēcnācējiem – 188 232 euro.
Tā kā salīdzinājumā ar 2021. gadu finansējums šim pasākumam ir par 10 500 000 euro lielāks, finansējums 2022. gadā ievērojami ir palielināts visām nozarēm.
Valsts atbalstu 2022. gadā plānots izmaksāt kā vienreizēju maksājumu.
1) sivēnmātēm – 8 995 071 euro;
2) piena šķirņu slaucamajām govīm, tostarp pirmpienēm, – 6 364 906 euro;
3) gaļas šķirņu zīdītājgovīm un telēm, kas vecākas par 12 mēnešiem, – 3 096 907 euro;
4) piena šķirņu slaucamajām kazām, tostarp pirmpienēm, – 84 879 euro;
5) vaislas aitu mātēm – 770 005 euro;
6) ar ciltsgrāmatas izveidošanu un uzturēšanu saistīto administratīvo izmaksu segšanai, kā arī tīršķirnes vaislas ķēvju ģenētiskās kvalitātes noteikšanai un novērtēšanai pēc pēcnācējiem – 188 232 euro.
Tā kā salīdzinājumā ar 2021. gadu finansējums šim pasākumam ir par 10 500 000 euro lielāks, finansējums 2022. gadā ievērojami ir palielināts visām nozarēm.
Valsts atbalstu 2022. gadā plānots izmaksāt kā vienreizēju maksājumu.
Problēmas apraksts
1) Pašlaik ļoti sarežģīta situācija ir cūkkopības nozarē. Āfrikas cūku mēra ietekmē Eiropā ir cūkgaļas pārprodukcija, kas savukārt negatīvi ietekmējis cūkgaļas cenas. Tādēļ ir svarīgi piešķirt cūkaudzētājiem pietiekamu atbalstu, lai saimniecības turpinātu ražošanu. It īpaši svarīgi ir saglabāt augstvērtīgu sivēnmāšu ganāmpulkus. Gadījumā, ja darbību pārtrauc šāds ganāmpulks, tā atjaunošana prasa ievērojamus finansiālus ieguldījumus, turklāt process ir salīdzinoši lēns.
Noteikumu Nr. 247 7.1.1. un 7.1.2. apakšpunktā pašlaik noteikts sivēmāšu procentuālais limits (attiecīgi 88 un 60 procenti), par kurām saimniecība var saņemt atbalstu. Tāpat noteikts, ka maksimālais sivēnmāšu skaits, par kurām var saņemt atbalstu, ir 700 sivēnmātes. Arī 8. punktā noteiktais atbsltāmo sivēnmāšu limits ir 700 sivēnmātes. Tā kā 2022. gadā cūkkopības nozarei pieejams būtiski lielāks finansējums, iespējams precizēt atbalsta nosacījumus, paredzot atbalstu lielākam sivēnmāšu skaitam ganāmpulkā.
2) Krīzes apstākļos šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas, kas darbojas cūkkopības nozarē, ir spiestas vairāk strādāt ar saviem biedriem, lai palīdzētu saglabāt saimniecību dzīvotspēju. Papildus jāņem vērā pieaugošās resursu izmaksas.
Noteikumu Nr. 247 7.1.1. un 7.1.2. apakšpunktā pašlaik noteikts sivēmāšu procentuālais limits (attiecīgi 88 un 60 procenti), par kurām saimniecība var saņemt atbalstu. Tāpat noteikts, ka maksimālais sivēnmāšu skaits, par kurām var saņemt atbalstu, ir 700 sivēnmātes. Arī 8. punktā noteiktais atbsltāmo sivēnmāšu limits ir 700 sivēnmātes. Tā kā 2022. gadā cūkkopības nozarei pieejams būtiski lielāks finansējums, iespējams precizēt atbalsta nosacījumus, paredzot atbalstu lielākam sivēnmāšu skaitam ganāmpulkā.
2) Krīzes apstākļos šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas, kas darbojas cūkkopības nozarē, ir spiestas vairāk strādāt ar saviem biedriem, lai palīdzētu saglabāt saimniecību dzīvotspēju. Papildus jāņem vērā pieaugošās resursu izmaksas.
Risinājuma apraksts
1) Noteikumu Nr. 247 7.1.1. un 7.1.2. apakšpunktā ir palielināts atbalstāmo sivēnmāšu procentuālais limits - 2022. gadā atbalsts pienāksies attiecīgi par 95 procentiem (šķirnes saimniecībās) un 75 procentiem (pārraudzības saimniecībās) no ganāmpulkā esošajām sivēnmātēm. Noteikumu Nr. 247 8. punktā paredzētais atbalsts 2022. gadā pienāksies visām ganāmpulkā esošajām un nosacījumiem atbilstošajām sivēnmātēm, bez skaita ierobežojuma. Minētie grozījumi ļaus būtiski palielināt atbalstāmo sivēnmāšu skaitu, tādējādi sniedzot būtisku iegudījumu saimniecību turpmākajā darbībā un ciltsadarba īstenošanā.
2) Ņemot vērā situāciju nozarē, ir būtiski palielināt finansējumu arī administratīvajām izmaksām, jo šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas cūkkopības jomā krīzes apstākļos sniedz lielāku ieguldījumu saimniecību konsultēšanā. Attiecīgi noteikumu Nr. 247 7. un 8. punktā no 1,28 euro līdz 1,50 euro palielināts atbalsts par administratīvajām izmaksām.
2) Ņemot vērā situāciju nozarē, ir būtiski palielināt finansējumu arī administratīvajām izmaksām, jo šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas cūkkopības jomā krīzes apstākļos sniedz lielāku ieguldījumu saimniecību konsultēšanā. Attiecīgi noteikumu Nr. 247 7. un 8. punktā no 1,28 euro līdz 1,50 euro palielināts atbalsts par administratīvajām izmaksām.
Problēmas apraksts
1) Pašlaik noteikumu Nr. 247 9.1 punktā noteiktās atbalsta likmes slaucamajām govīm plānotas atbilstoši 2021. gadā pieejamajam finansējumam. Tā kā 2022. gadā nozarei pieejams būtiski lielāks finansējums, iespējams palielināt slaucamo govju atbalsta likmes.
2) Pašlaik izveidojusies situācija, kad ganāmpulka īpašnieki nesaņem valsts atbalstu par noteiktu šķirņu dzīvniekiem, jo attiecīgajai šķirnei nav apstiprināta audzēšanas programma. Tā kā arī šo šķirņu dzīvniekiem tiek veikta produktivitates pārbaude, un tie ir potenciālie ciltsdarba dzīvnieki (it īpaši brīdī, kad šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrība attiecīgu audzēšanas programmu izstrādā), nepieciešams paredzēt atbalstu arī par šādiem dzīvniekiem.
3) Šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas būtiski izjūt resursu sadārdzinājumu, līdz ar to pieaug administratīvās izmaksas.
2) Pašlaik izveidojusies situācija, kad ganāmpulka īpašnieki nesaņem valsts atbalstu par noteiktu šķirņu dzīvniekiem, jo attiecīgajai šķirnei nav apstiprināta audzēšanas programma. Tā kā arī šo šķirņu dzīvniekiem tiek veikta produktivitates pārbaude, un tie ir potenciālie ciltsdarba dzīvnieki (it īpaši brīdī, kad šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrība attiecīgu audzēšanas programmu izstrādā), nepieciešams paredzēt atbalstu arī par šādiem dzīvniekiem.
3) Šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas būtiski izjūt resursu sadārdzinājumu, līdz ar to pieaug administratīvās izmaksas.
Risinājuma apraksts
1) Noteikumu Nr. 247 9.1 punktā atbilstoši pieejamajam finansējumam precizētas atbalsta likmes:
- atbalsta likme par ciltsgrāmatas pamatdaļā ierakstītām govīm noteikta 95 euro apmērā (9.11. apakšpunkts);
- atbalsta likme par pārējām govīm - 52 euro apmērā (9.12. apakšpunkts).
2) 9.12. apakšpunktā precizēti nosacījumi, paredzot atbalstu par visām govīm, kas ir potenciālie ciltsdarba dzīvnieki un var dot ciltsdarbam atbilstošus pēcnācējus.
3) Ņemot vērā pieaugošās resursu izmaksas, minētajā punktā palielināts atbalsts par administratīvajām izmaksām - no 0,71 euro līdz 1,00 euro.
- atbalsta likme par ciltsgrāmatas pamatdaļā ierakstītām govīm noteikta 95 euro apmērā (9.11. apakšpunkts);
- atbalsta likme par pārējām govīm - 52 euro apmērā (9.12. apakšpunkts).
2) 9.12. apakšpunktā precizēti nosacījumi, paredzot atbalstu par visām govīm, kas ir potenciālie ciltsdarba dzīvnieki un var dot ciltsdarbam atbilstošus pēcnācējus.
3) Ņemot vērā pieaugošās resursu izmaksas, minētajā punktā palielināts atbalsts par administratīvajām izmaksām - no 0,71 euro līdz 1,00 euro.
Problēmas apraksts
2021. gadā ieviesusies kļūda noteikumu Nr. 247 9.3 punktā, kurā noteikta atbalsta likme par Latvijas brūnās un Latvijas zilās šķirnes govīm. Tā kā minētās ir vietējās šķirnes, tās ir būtiski saglabāt, un šīm govīm būtu jāpiešķir atbalsts ar augstāko atbalsta likmi.
Risinājuma apraksts
Noteikumu Nr. 247 9.3 punktā atsauce uz 9.12. punktu aizstāta ar atsauci uz 9.11. punktu, tādējādi paredzot par vietējo šķirņu govīm augstāko atbalsta likmi.
Problēmas apraksts
1) Pašlaik noteikumu Nr. 247 10. punktā noteiktās atbalsta likmes zīdītājgovīm un telēm plānotas atbilstoši 2022. gadā pieejamajam finansējumam. Tā kā 2022. gadā gaļas liellopu nozarei ir pieejams būtiski lielāks finansējums, ir iespējams palielināt zīdītājgovīm un telēm piemērojamās atbalsta likmes.
2) Daļa gaļas liellopu audzētāju ir uzsākuši veikt saviem dzīvniekiem genoma analīzes, kas ļauj paredzēt dzīvnieka vērtību un ir viena no pasaules janajām tendencēm lopkopībā. Šīs analīzes ganāmpulku īpašnieki pašlaik veic par savu finansējumu.
3) Šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas būtiski izjūt resursu sadārdzinājumu, līdz ar to pieaug administratīvās izmaksas.
2) Daļa gaļas liellopu audzētāju ir uzsākuši veikt saviem dzīvniekiem genoma analīzes, kas ļauj paredzēt dzīvnieka vērtību un ir viena no pasaules janajām tendencēm lopkopībā. Šīs analīzes ganāmpulku īpašnieki pašlaik veic par savu finansējumu.
3) Šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas būtiski izjūt resursu sadārdzinājumu, līdz ar to pieaug administratīvās izmaksas.
Risinājuma apraksts
1) Noteikumu Nr. 247 10. punktā atbilstoši pieejamajam finansējumam precizētas atbalsta likmes:
- atbalsta likme par šķirnes saimniecībā esošajām ciltsgrāmatā ierakstītām zīdītājgovīm noteikta 253 euro apmērā (10.1. apakšpunkts);
- atbalsta likme par pārējām ciltsgrāmatā ierakstītajām govīm un telēm - 178 euro apmērā (10.2. apakšpunkts);
- atbalsta likme par pārējām zīdītājgovīm un telēm - 101 euro apmērā (10.3. apakšpunkts).
2) Lai atbalstītu un veicinātu ganāmpulku īpašniekus izmantot jaunākās metodes ciltsdarbā, 10. punkts papildināts ar 10.4. apakšpunktu, paredzot 2022. gadā atbalstu par genoma analīzēm 5000 euro apmērā.
3) Ņemot vērā darbspēka izmaksas, minētajā apakšpunktā palielināts atbalsts par administratīvajām izmaksām - no 1,28 euro līdz 2,00 euro.
- atbalsta likme par šķirnes saimniecībā esošajām ciltsgrāmatā ierakstītām zīdītājgovīm noteikta 253 euro apmērā (10.1. apakšpunkts);
- atbalsta likme par pārējām ciltsgrāmatā ierakstītajām govīm un telēm - 178 euro apmērā (10.2. apakšpunkts);
- atbalsta likme par pārējām zīdītājgovīm un telēm - 101 euro apmērā (10.3. apakšpunkts).
2) Lai atbalstītu un veicinātu ganāmpulku īpašniekus izmantot jaunākās metodes ciltsdarbā, 10. punkts papildināts ar 10.4. apakšpunktu, paredzot 2022. gadā atbalstu par genoma analīzēm 5000 euro apmērā.
3) Ņemot vērā darbspēka izmaksas, minētajā apakšpunktā palielināts atbalsts par administratīvajām izmaksām - no 1,28 euro līdz 2,00 euro.
Problēmas apraksts
1) Pašlaik noteikumu Nr. 247 12. punktā noteiktās atbalsta likmes slaucamajām kazām plānotas atbilstoši 2021. gadā pieejamajam finansējumam. Tā kā 2022. gadā nozarei pieejams būtiski lielāks finansējums, iespējams palielināt slaucamo kazu atbalsta likmes.
2) Pašlaik izveidojusies situācija, kad ganāmpulka īpašnieki nesaņem valsts atbalstu par noteiktu šķirņu dzīvniekiem, jo attiecīgajai šķirnei nav apstiprināta audzēšanas programma. Tā kā arī šo šķirņu dzīvniekiem tiek veikta produktivitates pārbaude, un tie ir potenciālie ciltsdarba dzīvnieki (it īpaši brīdī, kad šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrība audzēšanas programmu izstrādā), nepieciešams paredzēt atbalstu arī par šādiem dzīvniekiem.
3) 12.2. apakšpunktā pašlaik slaucamajām kazām noteiktā noslēgtā laktācija ilgst 240 - 305 dienas, kas vairs neatbilst normatīvajiem aktiem par slaucamo kazu pārraudzību un snieguma pārbaudi.
4) 12.2 apakšpunktā noteiktais izslaukums laktācijā visu šķirņu kazām ir 400 kilogrami. Tomēr Latvijas vietējās šķirnes slaucamās kazas nav tik ražīgas, kā pārējo šķirņu kazas, tādējādi arī izslaukuma prasībām būtu jābūt zemākām.
3) Šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas būtiski izjūt resursu sadārdzinājumu, līdz ar to pieaug administratīvās izmaksas.
2) Pašlaik izveidojusies situācija, kad ganāmpulka īpašnieki nesaņem valsts atbalstu par noteiktu šķirņu dzīvniekiem, jo attiecīgajai šķirnei nav apstiprināta audzēšanas programma. Tā kā arī šo šķirņu dzīvniekiem tiek veikta produktivitates pārbaude, un tie ir potenciālie ciltsdarba dzīvnieki (it īpaši brīdī, kad šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrība audzēšanas programmu izstrādā), nepieciešams paredzēt atbalstu arī par šādiem dzīvniekiem.
3) 12.2. apakšpunktā pašlaik slaucamajām kazām noteiktā noslēgtā laktācija ilgst 240 - 305 dienas, kas vairs neatbilst normatīvajiem aktiem par slaucamo kazu pārraudzību un snieguma pārbaudi.
4) 12.2 apakšpunktā noteiktais izslaukums laktācijā visu šķirņu kazām ir 400 kilogrami. Tomēr Latvijas vietējās šķirnes slaucamās kazas nav tik ražīgas, kā pārējo šķirņu kazas, tādējādi arī izslaukuma prasībām būtu jābūt zemākām.
3) Šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas būtiski izjūt resursu sadārdzinājumu, līdz ar to pieaug administratīvās izmaksas.
Risinājuma apraksts
) Noteikumu Nr. 247 12. punktā atbilstoši pieejamajam finansējumam precizētas atbalsta likmes:
- atbalsta likme par ciltsgrāmatas pamatdaļā ierakstītām kazām noteikta 96 euro apmērā (12.1. apakšpunkts);
- atbalsta likme par pārējām kazām - 74 euro apmērā (12.2. apakšpunkts).
2) 12.2. apakšpunktā precizēti nosacījumi, paredzot atbalstu par visām kazām, kas ir potenciālie ciltsdarba dzīvnieki un var dot ciltsdarbam atbilstošus pēcnācējus.
3) 12.2. apakšpunktā atbilstoši normatīvajiem aktiem par slaucamo kazu pārraudzību un snieguma pārbaudi precizēts laktācijas ilgums - 150 - 240 dienas.
4) 12.2. apakšpunktā samazinātas izslaukuma prasības Latvijas vietējās šķirnes kazām - 300 kilogrami.
5) Ņemot vērā pieaugošās resursu izmaksas, minētajā punktā palielināts atbalsts par administratīvajām izmaksām - no 0,71 euro līdz 1,50 euro.
- atbalsta likme par ciltsgrāmatas pamatdaļā ierakstītām kazām noteikta 96 euro apmērā (12.1. apakšpunkts);
- atbalsta likme par pārējām kazām - 74 euro apmērā (12.2. apakšpunkts).
2) 12.2. apakšpunktā precizēti nosacījumi, paredzot atbalstu par visām kazām, kas ir potenciālie ciltsdarba dzīvnieki un var dot ciltsdarbam atbilstošus pēcnācējus.
3) 12.2. apakšpunktā atbilstoši normatīvajiem aktiem par slaucamo kazu pārraudzību un snieguma pārbaudi precizēts laktācijas ilgums - 150 - 240 dienas.
4) 12.2. apakšpunktā samazinātas izslaukuma prasības Latvijas vietējās šķirnes kazām - 300 kilogrami.
5) Ņemot vērā pieaugošās resursu izmaksas, minētajā punktā palielināts atbalsts par administratīvajām izmaksām - no 0,71 euro līdz 1,50 euro.
Problēmas apraksts
Noteikumos Nr. 247 noteikta augstākā atbalsta likme par vietējo šķirņu slaucamajām govīm un cūkām (9. un 9.3 punkts), bet attiecībā uz vietējo šķirņu kazām šāda norma nav paredzēta. Tomēr arī kazkopības nozarē ir būtiski veicināt vietējo šķirņu dzīvnieku saglabāšanu, lai arī nākotnē strādājot ar šķirņu uzlabošanu, būtu pieejami vietējiem apstākļiem piemērojušos dzīvnieku gēni.
Risinājuma apraksts
Noteikumi Nr. 247 papildināti ar 12.2 punktu, kas nosaka, ka par Latvijas vietējās šķirnes vecā tipa slaucamām kazām, kurām atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts atbalstu lauksaimniecībai ir izsniegts atzinums par slaucamās kazas atbilstību Latvijas vietējās šķirnes vecajam tipam, piemērojama augstākā atbalsta likme. Tādējādi visām vietējām kazām, neatkarīgi no izslaukuma, būs augstākā atbalsta likme.
Problēmas apraksts
Pašlaik noteikumi Nr. 247 nosaka, ka gaļas liellopu audzēšanas nozarē pretendents šķirnes saimniecību un pārraudzības ganāmpulku sarakstu iesniedz līdz 1. septembrim, kas ir salīdzinoši ilgs laiks pēc sākotnējās pieteikšanās, kas atbilstoši 15. punktam ir 15. martā.
Risinājuma apraksts
Noteikumu Nr. 247 19.2.1. punktā 1. septembris aizstāts ar 1. jūniju, tādējādi arī atbalsta administrēšana būs iespējama laicīgāk.
Problēmas apraksts
Pašlaik noteikumu Nr. 247 1.pielikums veidots atbilstoši tiem nosacījumiem, kas noteikti 2021. gadā.
Risinājuma apraksts
Noteikumu Nr. 247 1. pileikums precizēts atbilstoši noteikumu projektā iestrādātajiem nosacījumiem attiecībā uz atbalstāmo sivēnmāšu skaitu - svītrots atbalsta ierobežojums (līdz šim tas bija 700 sivēnmātes ganāmpulkā), kā arī precizēts procentuālais apjoms - 88% aizstājot ar 95%, un 60% aizstājot ar 75%.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Lauksaimniecības dzīvnieku īpašnieki
Ietekmes apraksts
Lauksaimniecības dzīvnieku īpašnieki saņem subsidētus ciltsdarba pakalpojumus.
Juridiskās personas
- Šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas
Ietekmes apraksts
9 šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas sniedz ganāmpulka īpašniekiem subsidētus ciltsdarba pakalpojumus, un saņem atbalstu par administratīvajām izmaksām.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Atbalsta pasākumi veicina nodarbinātību un ražošanu laukos, kas pozitīvi ietekmē valsts makroekonomiskos rādītājus.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Ciltsdarba pasākumi veicina kvalitatīvu dzīvnieku audzēšanu, kas labvēlīgi ietekmē konkurētspēju.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Liela daļa atbalsta gala labumu guvēji ir mazie un vidējie uzņēmumi, tādējādi atbalsts ietekmē šos uzņēmumus.
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Atbalsts ciltsdarbam sniedz būtisku ieguldījumu saimniecību saražoto gala produktu kvantitatīvajos un kvalitatīvajos rādītājos. Tādējādi pieejamais atbalsts veicina saimniecību konkurētspēju.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Stiprinot lopkopības nozares saimniecības tiek saglabāta lauku apdzīvotība un veicināta nodarbinātība laukos.
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
19 500 000
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
19 500 000
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
19 500 000
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
19 500 000
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Zemkopības ministrijas budžeta apakšprogrammā 21.01.00 “Valsts atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai” valsts atbalstam subsīdiju veidā 2022. gadam paredzētais finansējums ir 38 760 490 euro, no kuriem 19 500 000 euro paredzēti vaislas lauksaimniecības dzīvnieku ierakstīšanai ciltsgrāmatā, kā arī to ģenētiskās kvalitātes noteikšanai un produktivitātes datu izvērtēšanai.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Zemkopības ministrija, Lauksaimniecības datu centrs, Lauku atbalsta dienestsNevalstiskās organizācijas
Latvijas Gaļas liellopu audzētāju asociācija, Latvijas Šķirnes dzīvnieku audzētāju savienība, Latvijas kazkopības biedrība, Cūku ciltsdarba centrs, Gaļas liellopu audzētāju biedrībaCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Informācija tiks papildināta pēc sabiedriskās apspriešanas termiņa beigām.
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Informācija tiks papildināta pēc sabiedriskās apspriešanas termiņa beigām.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Zemkopības ministrija
- Lauku atbalsta dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi