Anotācija (ex-ante)

Atbilstoši Ministru kabineta 09.06.2020. sēdes protokola Nr.40, 18.§ 2.punktā Veselības ministrijai dotajam uzdevumam, tika precizēta Ārstniecības likuma 29.panta pirmā daļa, proti, noteikta sertifikācijas eksāmenu kārtība,  tādējādi nodrošinot tiesību sistēmai atbilstošu regulējumu ārstniecības personu tiesībām kārtot atkārtotu sertifikācijas eksāmenu.
Šobrīd ārstniecības personu sertifikācijas kārtību nosaka Noteikumi Nr. 943, kuros ir ietverta kārtība, kādā tiek organizēta ārstniecības personu sertifikācija un resertifikācija (Noteikumu Nr.943 II nodaļa, III nodaļa, izņemot 33.-43.punktu, IV nodaļa, V nodaļa), sertifikācijas eksāmens un tā norise (Noteikumu Nr.943 33.-43. un 45.punkts), kā arī sertifikāta anulēšanas un darbības apturēšanas kārtību (Noteikumu Nr.943 VI nodaļa).
Ārstniecības personu sertifikāciju atbilstoši Ārstniecības likuma 29.panta otrajā daļā noteiktajam veic trīs institūcijas: Latvijas Ārstu biedrība (sertificē ārstus un zobārstus), Latvijas Māsu asociācija (sertificē vecmātes un zobu higiēnistus) un Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība (sertificē funkcionālos speciālistus, funkcionālo speciālistu asistentus, ārsta palīgus, radiologa asistentus, radiogrāferus, masierus, kosmētiķus, laborantus, podologus, skaistumkopšanas speciālistus (kosmetoloģijā) un zobu tehniķus). 

Noteikumu projektā, tiek saglabāts līdzšinējais regulējums nosakot kārtību, kādā tiek organizēta ārstniecības personu sertifikācija un resertifikācija, sertifikācijas eksāmena un tā norises, kā arī sertifikāta anulēšanas un darbības apturēšanas kārtība.
Noteikumu projekts nosaka:
Ārstniecības personas sertifikāta piešķiršana ir pēc sertifikācijas eksāmena sekmīgas nokārtošanas, novērtējot un apliecinot ārstniecības personas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskās vai diagnostiskās metodes lietošanā, kā arī sertifikāta piešķiršana Noteikumu projektā noteiktajā kārtībā bez sertifikācijas eksāmena kārtošanas (resertifikācija). Ārstniecisko un diagnostisko metožu sertifikāts ir viens no ārstniecības personas sertifikāta veidiem. Pretendēt uz sertifikāciju ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē var tikai pēc sertifikāta saņemšanas pamatspecialitātē un apgūtas attiecīgās ārstnieciskās vai diagnostiskās metodes tālākizglītības programmas.
Noteikumu projekta 5. punktā norādīti ierobežojumi kārtot sertifikāciju.
Kārtību, kādā tiek organizēta ārstniecības personu sertifikācija un resertifikācija.
Noteikumu projekts nosaka sertifikācijas institūciju  darbības organizatoriskos jautājumus ārstniecības personu sertifikācijas jomā, tajā skaitā sertifikācijas padomes un sertifikācijas komisijas kompetenci sertifikācijā un kārtība, kādā tiek veidotas un apstiprinātas sertifikācijas komisijas. Ārstniecības personu sertifikāciju veic attiecīgās pamatspecialitātes, apakšspecialitātes, papildspecialitātes vai ārstnieciskās vai diagnostiskās metodes sertifikācijas komisija, savukārt sertifikācijas komisijas darbu koordinē, kontrolē un uzrauga sertifikācijas padome. Sertifikācijas komisija ir kompetenta atļaut kārtot sertifikācijas eksāmenu un sniegt sertifikācijas padomei priekšlikumu par atteikumu piešķirt ārstniecības personas sertifikātu sakarā ar to, ka sertificējamā ārstniecības persona netiek pielaista pie sertifikācijas eksāmena kārtošanas, kā arī sniegt sertifikācijas padomei priekšlikumu par ārstniecības personas sertifikāta piešķiršanu,  par atteikumu piešķirt ārstniecības personas sertifikātu, kā arī par ārstniecības personas resertifikāciju vai atteikumu veikt resertifikāciju. Sertifikācijas padome, pamatojoties uz  sertifikācijas komisijas priekšlikumu, atļauj sertificējamajai ārstniecības personai kārtot sertifikācijas eksāmenu (izvērtējot sertifikācijas komisijas priekšlikumu par atteikumu piešķirt ārstniecības personas sertifikātu sakarā ar to, ka sertificējamā ārstniecības persona netiek pielaista pie sertifikācijas eksāmena kārtošanas), kā arī lemj par ārstniecības personas sertifikāta piešķiršanu, par atteikumu piešķirt ārstniecības personas sertifikātu, kā arī par ārstniecības personas sertifikāta piešķiršanu bez sertifikācijas eksāmena kārtošanas (turpmāk – resertifikācija) vai atteikumu veikt resertifikāciju.
Sertifikācijas komisija katru gadu līdz 31.oktobrim iesniedz sertifikācijas padomei sertifikācijas komisijas plānoto sēžu grafiku nākamajam gadam, norādot sēžu norises vietu un laiku. Sertifikācijas komisija par jebkurām plānotām izmaiņām iesniegtajā sertifikācijas komisijas sēžu grafikā informē sertifikācijas padomi ne vēlāk kā divus mēnešus iepriekš, bet par neplānotām izmaiņām – nekavējoties. Skaidrojam, ka par plānotajām izmaiņām sertifikācijas komisijas sēžu grafikā tiek uzskatītas tādas, kas ir ne vēlāk kā divus mēnešus pirms sertifikācijas komisijas sēdes. Turklāt pārējās (mazāk kā divus mēnešus pirms sertifikācijas komisijas sēdes) ir uzskatāmas par neplānotām izmaiņām. Par izmaiņām sertifikācijas komisijas sēžu grafikā, kā arī izmaiņas sertifikācijas komisijas sēžu norises vietā un laikā sertifikācijas komisijai ir jāpaziņo sertifikācijas padomei.
Sertifikācijas kārtību. Noteikti dokumenti, kurus ārstniecības personai, kas vēlas kārtot sertifikācijas eksāmenu (turpmāk – sertificējamā ārstniecības persona) nepieciešams iesniegt sertifikācijas institūcijā vai sertifikācijas komisijā, noteiktas sertificējamās ārstniecības personas tiesības sertifikācijas procesā un noteikta sertificējamās ārstniecības personas sertifikācijas kārtība.
Gadījumā, ja sertificējamā ārstniecības persona nav iesniegusi visus sertifikācijai nepieciešamos dokumentus vai arī iesniegtie dokumenti ir nepilnīgi aizpildīti, sertifikācijas komisija uzdod sertificējamai ārstniecības personai noteiktā termiņā novērst trūkumus un atliek jautājuma izskatīšanu par atļauju kārtot sertifikācijas eksāmenu uz laiku, kas nav ilgāks par mēnesi. Šādā situācijā sertifikācijas komisijai nav piemērojams lēmuma pieņemšanai nepieciešamās informācijas ieguves pienākums, kas izriet no Administratīvā procesa likuma 59. panta, jo nepieciešamā informācija ir pašas ārstniecības personas rīcībā un sertifikācijas komisijai (lēmuma pieņēmējam) nav iegūstama. Piemēram, informācija par visām darba vietām, tai skaitā, struktūrvienības nosaukumu, kurā strādā ārstniecības persona un darba attiecību laikposmu.
Prasības attiecībā uz tālākizglītību, kā arī apgūtās tālākizglītības novērtēšanas un apstiprināšanas kārtību. Ārstniecības likuma 48.apanta otrajā teikumā ir dots pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt prasības ārstniecības personu profesionālās kvalifikācijas neformālo tālākizglītības pasākumu organizatoriem, lai saņemtu apstiprinājumu tam, ka par dalību minētajos pasākumos piešķirtie tālākizglītības punkti tiks ņemti vērā ārstniecības personas pārreģistrācijā, resertifikācijā, kā arī tālākizglītības punktu novērtēšanas un apstiprināšanas kārtību. Regulējuma būtība ir atspoguļot ārstniecības personai veicamo tālākizglītību, piemēram, lai pretendētu uz ārstnieciskās un diagnostiskās metodes sertifikāta saņemšanu ir jābūt apgūtai tālākizglītības programmas apguvi attiecīgajā ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē. Kā arī, lai ārstniecības persona varētu veikt resertifikāciju, ir nepieciešama tālākizglītība, t.i., profesionālās un zinātniskās darbības un tālākizglītības pasākumi, attiecīgajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitāte, attiecīgajā ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē. Būtiski ir noteikt ne tikai sertifikāta derīguma termiņa laikā apgūstamo tālākizglītības punktu skaitu, bet arī to cik procentiem no kopējā tālākizglītības punktu skaita ir apgūstami attiecīgajā sertifikātā norādītajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē. Regulējums atspoguļo apgūtās tālākizglītības novērtēšanu, proti, sertifikācijas komisija izvērtē ārstniecības personas profesionālās un zinātniskās darbības un tālākizglītības pasākumus. Regulējumā ir ietverta tālākizglītības apstiprināšanas kārtība: nosakot, sertificējošās institūcijas lomu tālākizglītības pasākumu apstiprināšanā (t.sk. arī par atteikumu apstiprināt), kā arī ietverta vienota kārtība tālākizglītības pasākuma organizatoriem, lai saņemtu sertificējošās institūcijas apstiprinājumu. Saskaņā ar šo pilnvarojumu Noteikumu projektā ietverts regulējums, kas nosaka: prasības attiecībā uz tālākizglītību (Noteikumu projekta 27.6., 51.1. un 60.4.apakšpunkts), apgūtās tālākizglītības novērtēšanas kārtību (Noteikumu projekta 50., 63.punkts) un tālākizglītības apstiprināšanas kārtību (Noteikumu projekta 11.8., 51.2.apakšpunkts, 52., 53., 54., 55. un 56.punkts, 5.pielikums).
Attiecībā par Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības 29.04.2024. atzinumā izteikto priekšlikumu - paplašināt iespējas, ka medicīnisko priekšlasījumu lektori var būt visas ārstniecības personas, tai skaitā rezidentiem (šobrīd ir apmācīttiesīgas ārstniecības personas) - skaidrojam, ka Noteikumu projektā noteiktais, ka medicīnisko priekšlasījum lektori var būt apmācīttiesīgas ārstniecības personas ir atbilstoši Ārstniecības likuma 33.panta otrajā daļā noteiktajam.
Resertifikācijas kārtību. Noteikti dokumenti, kas ārstniecības personai, kas vēlas kārtot resertifikāciju (turpmāk – resertificējamā ārstniecības persona) nepieciešams iesniegt sertifikācijas institūcijā vai sertifikācijas komisijā, resertificējamās ārstniecības personas tiesības, kritēriji ārstniecības personas resertifikācijai, prasības ārstniecības personu profesionālās kvalifikācijas neformālo tālākizglītības pasākumu organizatoriem, lai saņemtu apstiprinājumu tam, ka par dalību minētajos pasākumos piešķirtie tālākizglītības punkti tiks ņemti vērā ārstniecības personas resertifikācijā, kā arī  resertifikācijas kārtība. Tā kā gadījumā, ja ārstniecības persona ārstniecības personas sertifikāta derīguma termiņa laikā iegūst noteiktu tālākizglītības punktu skaitu, tai jauns ārstniecības personas sertifikāts resertifikācijas kārtībā tiek piešķirts bez sertifikācijas eksāmena kārtošanas, tad sertificējamajai ārstniecības personai jābūt pārliecinātai, ka tālākizglītības punkti, kas iegūti par atsevišķu tālākizglītības pasākumu apmeklēšanu, tiks atzīti no sertifikācijas institūcijas puses un tiks ņemti vērā resertifikācijas procesā. Šim nolūkam Noteikumu projekts papildināts ar tiesisko regulējumu attiecībā uz kārtību, kādā sertifikācijas padome pasākumu organizatoriem apstiprina profesionālās kvalifikācijas neformālo tālākizglītības pasākumus, kā arī noteikti kritēriji, atbilstoši kuriem profesionālās kvalifikācijas neformālos tālākizglītības pasākumi tiek apstiprināti. Noteiks, ka gadījumos, kad resertificējamā ārstniecības persona sertifikāta derīguma termiņa laikā nepietiekami ilgi vai vispār nav veikusi profesionālo darbību specialitātē, bet ir apmeklējusi tālākizglītības pasākumus, sekojusi līdzi jaunākajām zinātnes un prakses atziņām savā specialitātē, tiek piemērota resertifikācijas kārtība (var tikt piemērots profesionālās atbilstības pārbaudījums).
Noteikumu projektā ietverts regulējums attiecībā uz tām resertificējamām ārstniecības personām, kurām beidzies ārstniecības personas sertifikāta derīguma termiņš, ja šīs personas profesionālo darbību ārstniecības personas sertifikātā norādītajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē ilgstoši  (ne mazāk kā trīs gadus pēdējo piecu gadu periodā) veikušas ārpus Latvijas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Šāds regulējums ieviests, lai nodrošinātu iespēju Latvijas darba tirgū atgriezties tām ārstniecības personām, kuras ilgstoši strādājušas ārzemēs (pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē).
Noteikumu projekta 60.2.apakšpunkts paredz, ka sertifikācijas komisija varēs atteikt resertifikāciju, ja ārstniecības persona būtiski nokavējusi dokumentu iesniegšanas termiņu, tas nozīmē, ka iesniegtos dokumentus nav iespējams sagatavot izskatīšanai sertifikācijas komisijas sēdē un tas būs jāpamato sertifikācijas komisijas lēmumā. Būtisks nokavējums ir saistīts ar plānotajām sertifikācijas komisijas sēdēm katrā specialitātē, proti, ja līdz personas sertifikāta derīguma termiņa beigām nebūs plānota neviena sertifikācijas komisijas sēde, tad tas tiks atzīts par būtisku termiņa nokavējumu, papildus vēl ievērojot dokumentu noformēšanai un sertifikācijas padomes lēmuma pieņemšanai nepieciešamo termiņu, ne mazāk kā 12 darba dienas. Katrai sertifikācijas komisijai ir pienākums paziņot sertifikācijas padomei savu plānoto sēžu grafiku nākamajam gadam. Šo grafiku sertifikācijas institūcija publicē savā mājas lapā, kur katram ar to ir iespējams iepazīties. Kā arī sertifikācijas institūcijas veic savlaicīgu atgādinājumu nosūtīšanu ārstniecības personai par sertifikācijas termiņa beigu tuvošanos, piemēram Latvijas Ārstu biedrībā ir izveidota sistēma, ar kuru visiem ārstiem un zobārstiem tiek nosūtīts atgādinājums uz viņu norādīto e-pastu 6 un 3 mēnešus pirms sertifikāta derīguma termiņa beigām. Uzskatām, ka šāda kārtība ir sertificējošo institūciju iekšējo pārvaldes vadlīniju vai noteikumu jautājums.
Noteikumu projekta 46.4. un 65.5. apakšpunktā un 62., 63. un 74. punktā ietvertais regulējums, kas paredz iesniegt dokumentus, kas apliecina valsts valodas prasmi ir izstrādāts atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 17. maija rīkojuma Nr. 235 (prot. Nr. 23  19. §) “Par konceptuālo ziņojumu "Par nepieciešamību pilnveidot sertifikācijas kārtību zobārstniecības studentiem no ārvalstīm"” 2. punktā dotajam uzdevumam. Ministru kabineta 2017. gada 9. maija sēdē (prot. Nr. 23  19. §) tika nolemts atbalstīt konceptuālajā ziņojumā "Par nepieciešamību pilnveidot sertifikācijas kārtību zobārstniecības studentiem no ārvalstīm" ietverto 2.b risinājumu. Proti: svītrot prasību sertifikācijas procesā apliecināt valsts valodas zināšanas un nosakot, ka pašnodarbinātai personai reģistrējot ārstniecības iestādi vai aktualizējot informāciju par reģistrētu ārstniecības iestādi, papildus ārstniecības personu sarakstam, būtu jāiesniedz arī apliecinājums par ārstniecības personas valsts valodas zināšanām gadījumos, kad tas ir nepieciešams atbilstoši Valsts valodas likuma prasībām. Kā arī nosakot, ka, ārstniecības iestāde iesniedzot informāciju par ārstniecības personas nodarbinātu, iesniedz arī apliecinājumu par ārstniecības personas valsts valodas zināšanām gadījumos, kad tas ir nepieciešams atbilstoši Valsts valodas likuma prasībām. Atbildība par nepieciešamā līmeņa valsts valodas zināšanām ārstniecības personām būtu ārstniecības personas darba devējiem (ārstniecības iestādes vadītājam), Veselības inspekcijai veicot vispārēju kontroli. Normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību valsts valodas lietošanā nodrošinātu Valsts valodas centrs. Vienlaikus ir jāņem vērā, ka Latvijas ārstu biedrība, Latvijas Māsu asociācija un Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība, sertificējot ārstniecības personas, pilda valsts deleģēto uzdevumu, līdz ar to attiecībā uz minētā uzdevuma izpildi, uz Latvijas Ārstu biedrību, Latvijas Māsu asociāciju un Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienību ir attiecināma Valsts valodas likumā noteiktā prasība par valsts valodas lietošanu. Noteikumu projekts nosaka, ka uz resertifikāciju var pretendēt ārstniecības persona, kura ir veikusi profesionālo darbību sertifikāta derīguma termiņa laikā sertifikātā norādītajā specialitātē Latvijā vismaz trīs gadus. Tas nozīmē, ka ārstniecības personas praktizē ārstniecības iestādē un  ārstniecības personai ir apliecinājums par valsts valodas zināšanām gadījumos, kad tas ir nepieciešams atbilstoši Valsts valodas likuma prasībām.
Sertifikācijas eksāmens notiek valsts valodā. Kopš 16.09.2017. sertificējamai ārstniecības personai piesakoties sertifikācijai netiek prasīts iesniegt dokumenta kopiju, kas apliecina valsts valodas prasmi.
Valsts valodas prasmes prasība ir noteikta Valsts valodas likumā. Noteikumu projekts atspoguļo sertifikācijas padomes darbību, ja ir kļuvis zināms, ka ārstniecības persona nepārvalda valsts valodu atbilstoši Valsts valodas likumā noteiktajām prasībām. Deleģējums Ārstniecības likumā paredz Ministru kabinetam noteikt sertifikāta anulēšanas kārtību. Tā kā Valsts valodas likums paredz liegumu strādāt konkrētās profesijās bez atbilstoša līmeņa valsts valodas zināšanām, tad noteikumos jāparedz tiesības anulēt sertifikātu ārstniecības personai, par kuru saņemta informācija, ka persona nepārvalda valsts valodu atbilstošā līmenī. Noteikumu projektā šāds ierobežojums noteikts kārtot sertifikāciju ir ietverts Noteikumu projekta 5. punktā un attiecīgi tiesības anulēt sertifikātu jau izdota sertifikāta gadījumā ar atsauci uz Noteikumu projekta 5.6. apakšpunktu.
Kā piemēru šādam gadījumam, kurā saskaņā ar Valsts valodas likumā noteikto, iesniedzot resertifikācijas iesniegumu, būs nepieciešams iesniegt valsts valodas prasmi apliecinoša dokumenta kopiju, varam minēt Latvijā absolvējušas ārvalstu ārstniecības personas, kuras ir ieguvušas sertifikātu un saņēmušas automātisko profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, lai pēc studijām Latvijā atgrieztos savā mītnes zemē un tur arī praktizētu.  Gadījumā, ja iepriekš minētā persona, kura profesionālo darbību ir veikusi ārpus Latvijas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, vēlas resertificēties Latvijā, tad resertificējamai personai ir jāapliecina latviešu valodas prasme.
Sertifikācijas eksāmena un tā norises kārtību.
Sertifikācijas eksāmens notiks divās daļās – 1.daļa ir teorētisko zināšanu pārbaude, bet 2.daļa – praktisko iemaņu pārbaude. Sertifikācijas eksāmena 1.daļa ir nokārtota, ja sertificējamā ārstniecības persona ir pareizi atbildējusi uz vismaz 75% jautājumu. Sertifikācijas eksāmena 2.daļa ir nokārtota, ja sertificējamā ārstniecības persona pārvalda uzdoto atbilstoši normatīvajos aktos par ārstniecības personu kompetenci ārstniecībā noteiktajam. Sertificējamā ārstniecības persona, kura nav nokārtojusi sertifikācijas eksāmenu, atkārtoti to var kārtot ne agrāk kā trīs mēnešus no lēmumu par atteikumu piešķirt sertifikātu spēkā stāšanās dienas. Sertifikācijas eksāmenu var kārtot ne tikai ārstniecības personas, kurām ir normatīvajos aktos noteiktajām prasībām izglītībai attiecīgās pamatspecialitātes, apakšspecialitātes vai papildspecialitātes iegūšanai atbilstošs izglītības dokuments, bet gadījumā, ja par šādu iespēju vienosies izglītības iestāde un attiecīgā sertifikācijas komisija, arī personas, kuras šādu dokumentu vēl nav ieguvušas, taču ir apguvušas izglītības programmu normatīvajos aktos konkrētajai pamatspecialitātei, apakšspecialitātei vai papildspecialitātei noteiktajā apjomā (izglītības programmas apguve tiek apliecināta ar izglītības iestādes izsniegtu izziņu).  
Lai veicinātu un paātrinātu jauno speciālistu ieiešana darba tirgū, jo ārstniecības personas sertifikātu, kas ir nepieciešams, lai speciālists būtu tiesīgs patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību attiecīgajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē, ārstniecības persona saņems uzreiz pēc izglītības iestādes absolvēšanas. Paredzēts, ka sertifikācijas eksāmenu varēs kārtot ne tikai ārstniecības personas, kurām ir normatīvajos aktos noteiktajām prasībām izglītībai attiecīgās pamatspecialitātes, apakšspecialitātes vai papildspecialitātes iegūšanai atbilstošs izglītības dokuments, bet gadījumā, ja par šādu iespēju vienosies izglītības iestāde un attiecīgā sertifikācijas komisija, arī personas, kuras šādu dokumentu vēl nav ieguvušas, taču ir apguvušas izglītības programmu normatīvajos aktos konkrētajai pamatspecialitātei, apakšspecialitātei vai papildspecialitātei noteiktajā apjomā (izglītības programmas apguve tiek apliecināta ar izglītības iestādes izsniegtu izziņu). Šādām personām ārstniecības personas sertifikāts sekmīgi nokārtota sertifikācijas eksāmena gadījumā tiks piešķirts tikai tad, kad persona sertifikācijas komisijā iesniegs izglītības dokumenta kopiju, kas apliecina izglītības programmas apguvi. Noteikumu projekta 43.punktā minētais regulējums attiecināms uz situāciju, kad persona sertifikācijas eksāmenu kārtojusi vienlaikus ar izglītības programmas beigu pārbaudījumu.
Lai samazinātu administratīvos šķēršļus ārstniecības personu sertifikācijas eksāmena kārtošanā un atvieglotu iespējas atgriezties medicīnas darbā, ja ārstniecības persona kādu laiku nav strādājusi specialitātē, ir noteikts, ka atkārtoti kārtot sertifikācijas eksāmenu ir iespējams pēc trīs mēnešiem. Sertifikācijas eksāmens un tā norise ir ietverta likumdevēja dotajās tiesībās Ministru kabinetam noteikt sertifikācijas eksāmenu un tā norisi. Līdz ar to Noteikumu projekta 45. punktā ietvertais regulējums atbilst Ministru kabinetam dotajam pilnvarojumam. Noteiktais termiņš atkārtota sertifikācijas eksāmena kārtošanai ir samērīgs un ar to netiek ierobežotas personas tiesības, jo ārstniecības personai šo trīs mēnešu laikā ir nepieciešams sagatavoties atkārtotai sertifikācijas eksāmena kārtošanai. Sertifikācijas un resertifikācijas kārtības mērķis ir kvalitatīvas un kvalificētas ārstniecības nodrošināšana pacientiem. Situācijā, kad sertifikāta pretendents varētu biežāk, piemēram, reizi mēnesī nākt kārtot eksāmenu, kārtība nebūtu atbilstoša mērķa sasniegšanai, jo pretendents nevis pierādītu zināšanas un prasmes, bet cerētu uz veiksmi, kas ir iespējama jebkurā eksāmenā, bet nebūtu pacientu interesēs. Ja trīs reizes pēc kārtas pretendents nevar nokārtot sertifikācijas eksāmenu,tas nozīmē, ka pretendentam acīmredzami ir nozīmīgi trūkumi zināšanās un prasmēs, kurus nevar novērst ar īsu atkārtošanu un sagatavošanos, bet nepieciešama nopietnāka izglītošanās papildus. Viena gada termiņš ir samērīgs, un nav pamatoti turpināt eksāmena kārtošanu ik trīs mēnešus, jo tā arī būtu paļaušanās uz veiksmi, ja nu sagadās tādi jautājumi un klīniskās situācijas, kas pretendentam ir zināmas. Ārstniecības personai ir jāorientējas pamatā visos specialitātes jautājumos nevis tikai dažos, un tas ir pacientu drošības jautājums.
Turklāt 2023. gada 6. decembra likuma "Grozījumi Ārstniecības likumā" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā), skaidrojot grozījumus Ārstniecības likuma 29. panta pirmajā daļā, norādīts, atbilstoši Ministru kabineta 09.06.2020.gada sēdes protokola Nr.40, 18.§ 2.punktā Veselības ministrijai dotajam uzdevumam,  tiek noteikta sertifikācijas eksāmenu kārtība,  tādējādi nodrošinot tiesību sistēmai atbilstošu regulējumu ārstniecības personu tiesībām kārtot atkārtotu sertifikācijas eksāmenu. Kā arī skaidrots, ka vārdkopa "sertifikācijas un resertifikācijas organizācija" nozīmē sertifikācijas institūciju   organizatoriskos jautājumus ārstniecības personu sertifikācijas jomā, tajā skaitā sertifikācijas padomes un sertifikācijas komisijas kompetenci sertifikācijā un kārtība, kādā tiek veidotas un apstiprinātas sertifikācijas komisijas. Ārstniecības personu sertifikāciju veic attiecīgās pamatspecialitātes, apakšspecialitātes, papildspecialitātes vai ārstnieciskās vai diagnostiskās metodes sertifikācijas komisija, savukārt sertifikācijas komisijas darbu koordinē, kontrolē un uzrauga sertifikācijas padome. Turklāt vārdkopa "sertifikācijas un resertifikācijas kārtība" nozīmē tieši procesu, dokumentus, kurus ārstniecības personai, kas vēlas kārtot sertifikācijas eksāmenu (sertificējamā ārstniecības persona) nepieciešams iesniegt sertifikācijas institūcijā vai sertifikācijas komisijā, noteiktas sertificējamās ārstniecības personas tiesības sertifikācijas procesā un noteikta sertificējamās ārstniecības personas sertifikācijas kārtība. Kā arī dokumentus, kas ārstniecības personai, kura vēlas kārtot resertifikāciju (resertificējamā ārstniecības persona) nepieciešams iesniegt sertifikācijas institūcijā vai sertifikācijas komisijā, resertificējamās ārstniecības personas tiesības, kritērijus ārstniecības personas resertifikācijai un resertifikācijas kārtību.
Sertifikāta anulēšanas un darbības apturēšanas kārtību.
Noteiktas institūcijas, kurām ir tiesības iesniegt priekšlikumu ārstniecības personas sertifikāta anulēšanai (tās ir institūcijas, kuras ir saistītas ar ārstniecības personas profesionālo darbību (piemēram, Nacionālais veselības dienests, kas slēdz līgumus ar ārstniecības personām par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, ārstniecības iestāde, kurā strādā ārstniecības persona) un ir kompetentas vērsties sertifikācijas institūcijā ar priekšlikumu lemt par izsniegtā ārstniecības personas sertifikāta anulēšanu), noteikti gadījumi, kad sertifikācijas padome anulē izsniegto ārstniecības personas sertifikātu (piemēram, ārstniecības persona lūgusi anulēt tai piešķirto ārstniecības personas sertifikātu vai arī saņemta informācija, ka ārstniecības persona profesionālajā darbībā ir būtiski pārkāpusi ārstniecisko darbību reglamentējošos normatīvos aktus un ētikas normas), kā arī regulēti jautājumi par izsniegtā ārstniecības personas sertifikāta darbības apturēšanu un ārstniecības personas tiesībām kārtot sertifikācijas eksāmenu pēc ārstniecības personas sertifikāta anulēšanas. Tieslietu ministrija 19.02.2024. atzinumā vērš uzmanību uz to, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta otrajā daļā paredzēto administratīvo aktu paziņo adresātam Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā. Savukārt Administratīvā procesa likuma 71. panta pirmā daļa paredz, ka administratīvo aktu paziņo trešajai personai, un minētā panta otrā daļa noteic, ka, ja administratīvā lieta ierosināta, pamatojoties uz tādu informāciju, kuras iesniedzējs nav administratīvā procesa dalībnieks, iesniedzējam paziņo par to, ka administratīvā lieta izskatīta, un to, kāds ir tās izskatīšanas rezultāts. Saskaņā ar Noteikumu projekta 10.7.apakšpunktu sertifikācijas institūcija paziņo ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistram par piešķirtajiem un anulētajiem sertifikātiem, kā arī par sertifikātiem, kuru darbība ir apturēta.
Ņemot vērā Tieslietu ministrijas sniegto skaidrojumu, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta otrajā daļā noteikto administratīvo aktu Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā paziņo tikai adresātam, ir precizēts Noteikumu projekta 82.punkts. Citas personas, kas nav administratīvā procesa dalībnieki, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 71. panta otrajā daļā noteikto var tikt informētas par pieņemto lēmumu, nevis tām paziņojams konkrētais lēmums. Līdz ar to ir precizēts Noteikumu projekta 82.punkts nosakot, ka citas personas, kas nav administratīvā procesa dalībnieki (šajā gadījumā - sertifikāta anulēšanas priekšlikuma iesniedzējs, ārstniecības personu profesionālā organizācija, Nacionālais veselības dienests un darba devēji) tiek informēti par lēmumu par ārstniecības personai izsniegtā sertifikāta darbības apturēšanu vai tā anulēšanu. Informācija par ārstniecības personai izsniegtā sertifikāta darbības apturēšanu vai tā anulēšanu ir nepieciešama konkrētajam ārstniecības personas darba devējam un Nacionālajam veselības dienestam, jo nevar specialitātē nodarbināt nesertificētu ārstniecības personu. Ārstniecības personu profesionālās organizācijās  atbilstoši to statūtiem kā biedri ir attiecīgajā specialitātē sertificētas ārstniecības  personas, piemēram, Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācijas statūtos ir noteikts, ka par asociācijas biedru var kļūt ārsts, kuram ir tiesības strādāt anesteziologa reanimatologa specialitātē. Kā arī ārstniecības personu profesionālās organizācijām tiek lūgts speciālistu viedoklis vai pārstāvniecība dažādos jautājumos, piemēram, rekomendāciju izstrādē, līdz ar to attiecīgās specialitātes ārstniecības personu profesionālā organizācija tiks informēta par ārstniecības personai izsniegtā sertifikāta darbības apturēšanu vai tā anulēšanu.

No noteikumu projekta 30. punkta ir svītrots teikums "Ja sertificējamā ārstniecības persona nav iesniegusi visus šo noteikumu 27. punktā minētos dokumentus vai arī iesniegtie dokumenti ir nepilnīgi aizpildīti, sertifikācijas komisija uzdod sertificējamai ārstniecības personai noteiktā termiņā novērst trūkumus un atliek jautājuma izskatīšanu par atļauju kārtot sertifikācijas eksāmenu uz laiku, kas nav ilgāks par mēnesi." Atbilstoši Tieslietu ministrijas sniegtajam skaidrojumam lēmuma pieņemšanai nepieciešamās informācijas ieguves pienākums izriet no Administratīvā procesa likuma 59. panta, tostarp, pienākums iegūt lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju no iesnieguma iesniedzēja. Kā arī Tieslietu ministrija norāda, ka Administratīvā procesa likums un Ārstniecības likums neparedz iespēju atlikt administratīvās lietas izskatīšanu. Ārstniecības likuma 29. panta 1.1 daļa paredz iespēju pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu objektīvu iemeslu dēļ, kas pieļauj termiņu pagarināt arī gadījumā, ja nepieciešams iegūt papildu informāciju. Sertifikācijas komisijas kā līdz šim arī turpmāk iegūs nepieciešamo informāciju no sertificējamās ārstniecības personas.

Atbilstoši Tieslietu ministrijas atzinumā (19.02.2024. un 14.03.2024.) izteiktajam iebildumam ir svītroti Noteikumu projekta punkti (sākotnējās Noteikumu projekta redakcijas 44., 62. un 75. punkti), kas noteica, ka sertifikācijas padome lēmumu sertificējamai, resertificējamai ārstniecības personai paziņo Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā. Tieslietu ministrija skaidro, ka administratīvā akta paziņošana adresātam Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā jau izriet no Administratīvā procesa likuma 70. panta. Sertifikācijas padome kā līdz šim arī turpmāk paziņos par lēmumu sertificējamai, resertificējamai ārstniecības personai.

Saskaņā ar Noteikumu projekta 2.1. apakšpunktu ārstniecisko un diagnostisko metožu sertifikāts ir viens no ārstniecības personas sertifikāta veidiem. Līdz ar to Noteikumu projekta 1.pielikumā ietvertajā sertifikāta veidlapā ir iespējams norādīt atbilstošo pamatspecialitātes, apakšspecialitātes vai papildspecialitātes vai ārstnieciskās vai diagnostiskās metodes nosaukumu, kurā ārstniecības personai ir tiesības praktizēt.
Noteikumu projekts neparedz izmaiņas Valsts pārvaldes pakalpojuma “Ārstniecības personu sertifikācija” pieejamībā, proti pakalpojums ir pieejams izmantojot klātienes un neklātienes kanālus.