23-TA-1221: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 14. jūnija noteikumos Nr. 365 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt inovāciju ieviešanu komersantos" 1.2.2.3. pasākuma "Atbalsts IKT un netehnoloģiskām apmācībām, kā arī apmācībām, lai sekmētu investoru piesaisti" un 13.1.6. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi ekonomikas nozarē – nodarbināto apmācības (ERAF)" īstenošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta 2016. gada 17. jūnija MK noteikumi Nr. 365 Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt inovāciju ieviešanu komersantos" 1.2.2.3. pasākuma "Atbalsts IKT un netehnoloģiskām apmācībām, kā arī apmācībām, lai sekmētu investoru piesaisti" un 13.1.6. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi ekonomikas nozarē – nodarbināto apmācības (ERAF)" īstenošanas noteikumi (turpmāk - noteikumu projekts) izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likuma 20. panta 6., 9. un 13. punktu, ievērojot Ministru kabineta 2023. gada 10. maija rīkojuma Nr. 259 ''Grozījums Ministru kabineta 2015. gada 4. februāra rīkojumā Nr. 62 "Par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība"'' (turpmāk - MK rīkojums Nr. 259), ar kuru samazinātas pasākuma 13.1.6. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi ekonomikas nozarē - nodarbināto apmācības (ERAF)" (turpmāk – 13.1.6. SAM) rādītāju vērtības.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir samazināt 13.1.6. pasākuma rādītāju vērtības, ņemot vērā MK rīkojumu Nr. 259.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Spēkā esošie Ministru kabineta 2016. gada 17. jūnija MK noteikumi Nr. 365 Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt inovāciju ieviešanu komersantos" 1.2.2.3. pasākuma "Atbalsts IKT un netehnoloģiskām apmācībām, kā arī apmācībām, lai sekmētu investoru piesaisti" un 13.1.6. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi ekonomikas nozarē – nodarbināto apmācības (ERAF)" īstenošanas noteikumi (turpmāk - MK noteikumi Nr. 365) nosaka kārtību, kādā īsteno pirmo un otro projektu iesniegumu atlases kārtu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) un REACT-EU ietvaros. MK noteikumi Nr. 365 nosaka, ka 13.1.6. SAM ietvaros līdz 2023. gada 31. decembrim ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji un to vērtības:
* atbalstīto komersantu skaits – 122
* komersantu skaits, kuri saņem grantus, – 122
* personu skaits, kuras saņem nefinansiālu atbalstu, – 488.
Ņemot vērā, ka MK rīkojums Nr. 259 nosaka mazākus sasniedzamos uzraudzības rādītāju vērtības, nepieciešami grozījumi MK noteikumos Nr. 365, lai saskaņotu rādītājus ar MK rīkojumā Nr. 259 noteiktajiem rādītājiem specifisko atbalsta mērķu (turpmāk – SAM) ietvaros un tādējādi vienlaikus novērstu risku nesasniegt šobrīd noteiktos sasniedzamos uzraudzības rādītājus. Iepriekš noteiktie rādītāji tika noteikti atbilstoši "Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2007.-2013. gada plānošanas periodā īstenotajām aktivitātēm, taču neskatoties uz komersantu nepieciešamību pēc kvalificēta darbaspēka un nodarbināto profesionālās pilnveides apmācībām, Covid-19 un ģeopolitisko situāciju pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ, radītie ierobežojumi ir būtiski ietekmējuši lielāko daļu komersantu iespējas organizēt apmācības.
* atbalstīto komersantu skaits – 122
* komersantu skaits, kuri saņem grantus, – 122
* personu skaits, kuras saņem nefinansiālu atbalstu, – 488.
Ņemot vērā, ka MK rīkojums Nr. 259 nosaka mazākus sasniedzamos uzraudzības rādītāju vērtības, nepieciešami grozījumi MK noteikumos Nr. 365, lai saskaņotu rādītājus ar MK rīkojumā Nr. 259 noteiktajiem rādītājiem specifisko atbalsta mērķu (turpmāk – SAM) ietvaros un tādējādi vienlaikus novērstu risku nesasniegt šobrīd noteiktos sasniedzamos uzraudzības rādītājus. Iepriekš noteiktie rādītāji tika noteikti atbilstoši "Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2007.-2013. gada plānošanas periodā īstenotajām aktivitātēm, taču neskatoties uz komersantu nepieciešamību pēc kvalificēta darbaspēka un nodarbināto profesionālās pilnveides apmācībām, Covid-19 un ģeopolitisko situāciju pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ, radītie ierobežojumi ir būtiski ietekmējuši lielāko daļu komersantu iespējas organizēt apmācības.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
MK noteikumu Nr.365 mērķis ir nodrošināt komersantus ar atbilstošas kvalifikācijas darbaspēku, kas sekmētu darba ražīguma pieaugumu un jaunu vai uzlabotu produktu un tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu ražošanā.
Kopumā SAM 1.2.2. līmenī līdz 2023.gada 31.decembrim ir noteikts sasniegt atbalstīto komersantu skaitu - 1300 komersanti, taču ir secināms, ka šobrīd SAM 1.2.2. līmenī pēc Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas (turpmāk - KPVIS) sistēmas datiem atbalstīto komersantu skaits ir 1303 komersanti:
*REACT- EU finansējuma ietvaros ir atbalstīts 194 komersants, kas saņem grantus, un 4718 personas, kuras saņem nefinanšu atbalstu
*ERAF finansējuma ietvaros ir atbalstīti 1214 komersanti, un 92 946 personas, kuras saņem nefinansiālu atbalstu.
Kopumā ir sasniegts SAM 1.2.2. līmenī apmācāmo komersantu skaits.
Vienlaikus šobrīd līdz ar noslēgtajiem līgumiem starp Centrālā finanšu un līgumu aģentūru (turpmāk - CFLA) kā sadarbības iestādei un Finansējuma saņēmējiem ir identificēta situācija, kad, lai arī kopējais SAM rādītājs ir sasniegts, atsevišķi Finansējuma saņēmēji nav sasnieguši plānotos rādītājus (atbalstīto komersantu skaits), un kopējais sniegums ir pateicoties citu Finansējuma saņēmēju augstākam sniegumam.
Attiecīgi secināms, ka MK noteikumu Nr. 365 ietvaros noteiktie uzraudzības rādītāji rada finanšu korekcijas risku, ja Finansējuma saņēmējs nav spējīgs sasniegt sākumā plānotos rādītājus.
MK noteikumu Nr. 365 noteikto uzraudzības rādītāju sniegumu ietekmējusi komersantu prioritāšu maiņa, ko izraisīja gan Covid-19 pandēmija, gan Krievijas militārā agresija pret Ukrainu, kā rezultātā komersanti brīvos līdzekļus neieguldīja darbinieku apmācību līdzfinansējumā. Ņemot vērā, ka iepriekš minētajos krīzes periodos komersanti vairāk koncentrējās uz izmaksu segšanu, kas bija saistīta ar apgrozāmajiem līdzekļiem un investīcijām, mācību skaits klātienē bija samazinātas vai tās tika pārtrauktas vairāk kā pusotru gadu Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu ietvaros, līdz ar to tika ierobežotas apmācību kursu apguves iespējas, kas sākotnēji tika noteikta klātienes dalība konkrētu iekārtu apguvei, kas sekmējas ar apmācāmo dalībnieku skaita samazināšanos apmācību ietvaros. Tāpat iepriekš esošās ievainojamības dēļ (COVID-19 pandēmijas) uzņēmumiem arī 2022.gada un 2023.gada ietvaros nav skaidrs, cik lielā mērā uzņēmumi var reaģēt uz papildu šoku, ko izraisījusi Krievijas militārā agresija pret Ukrainu, kā arī inflācija dēļ nepieejamiem energoresursiem. Vērtējot tautsaimniecības attīstību, secināms, ka pēc diviem ļoti nestabiliem gadiem, 2023. gadā Latvijas rūpniecībā ir vērojama lejupslīde. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, 2023. gada martā ražošanas apjomi Latvijas apstrādes rūpniecībā samazinājās par 6,2 % salīdzinājumā ar 2022. gada martu. Piemēram, poligrāfijā ražošanas apjomi saruka par 30,9 %, ķīmisko vielu ražošanas samazinājās par 22,1 % un dažādu iekārtu ražošana kritās par 14,9 %. Tomēr atsevišķas rūpniecības nozares Latvijā turpina strauji augt un, piemēram, datoru un optisko iekārtu ražošana pieauga par 61,4 %, elektrisko iekārtu ražošana – par 21,5 %, savukārt apģērbu ražošana – par 5,1 %. Līdz ar to rūpniecības lejupslīde Latvijā šobrīd ir mērenāka. Vienlaikus jūtami sabremzējies ir arī cenu straujais kāpums, un apstrādes rūpniecības apgrozījums eksportā eiro izteiksmē martā pieauga vien par 4,5 %. Eiropas rūpniecībai liels izaicinājums pēdējā gada laikā ir bijušas augstās enerģijas cenas. Enerģijas sadārdzinājuma ietekme uz pamatinflāciju nebūt nav bijusi maza. Teju pusi no pamatinflācijas kāpuma, proti, energoresursu sadārdzināšanās dēļ rūpniecības preču un pakalpojumu cenas 2022. gada izskaņā bijušas teju par 6% augstākas nekā 2021. gadā. Šobrīd enerģijas cenas Eiropā ir normalizējušās, tomēr ražošanas apjoma kritumi rūpniecībā turpinās. Tas liek domāt, ka vājš ārējais pieprasījums Latvijas rūpniecībā saglabāsies līdz 2023.gada beigām, un tuvākajos mēnešos situācijas uzlabošanos nav pamata gaidīt. Attiecīgi MK noteikumu projektā samazināta sasniedzamā uzraudzības rādītāju vērtības, ņemot vērā līdz ar MK rīkojumu Nr. 259 samazinātās vērtības, vienlaikus ir izslēgta norma, kas paredz finanšu korekciju piemērošanu, jo ir sasniegts uzraudzības rādītājs SAM pasākuma līmenī, ņemot vērā 2022. gada 21. marta Vadošās iestādes izstrādāto vadlīniju Nr. 2.7. “Vadlīniju par finanšu korekciju piemērošanu, ziņošanu par Eiropas Savienības fondu ieviešanā konstatētajām neatbilstībām, neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu 2014.-2020.gada plānošanas periodā” (turpmāk – Vadlīnijas Nr. 2.7.) izņēmumu.
Kopumā SAM 1.2.2. līmenī līdz 2023.gada 31.decembrim ir noteikts sasniegt atbalstīto komersantu skaitu - 1300 komersanti, taču ir secināms, ka šobrīd SAM 1.2.2. līmenī pēc Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas (turpmāk - KPVIS) sistēmas datiem atbalstīto komersantu skaits ir 1303 komersanti:
*REACT- EU finansējuma ietvaros ir atbalstīts 194 komersants, kas saņem grantus, un 4718 personas, kuras saņem nefinanšu atbalstu
*ERAF finansējuma ietvaros ir atbalstīti 1214 komersanti, un 92 946 personas, kuras saņem nefinansiālu atbalstu.
Kopumā ir sasniegts SAM 1.2.2. līmenī apmācāmo komersantu skaits.
Vienlaikus šobrīd līdz ar noslēgtajiem līgumiem starp Centrālā finanšu un līgumu aģentūru (turpmāk - CFLA) kā sadarbības iestādei un Finansējuma saņēmējiem ir identificēta situācija, kad, lai arī kopējais SAM rādītājs ir sasniegts, atsevišķi Finansējuma saņēmēji nav sasnieguši plānotos rādītājus (atbalstīto komersantu skaits), un kopējais sniegums ir pateicoties citu Finansējuma saņēmēju augstākam sniegumam.
Attiecīgi secināms, ka MK noteikumu Nr. 365 ietvaros noteiktie uzraudzības rādītāji rada finanšu korekcijas risku, ja Finansējuma saņēmējs nav spējīgs sasniegt sākumā plānotos rādītājus.
MK noteikumu Nr. 365 noteikto uzraudzības rādītāju sniegumu ietekmējusi komersantu prioritāšu maiņa, ko izraisīja gan Covid-19 pandēmija, gan Krievijas militārā agresija pret Ukrainu, kā rezultātā komersanti brīvos līdzekļus neieguldīja darbinieku apmācību līdzfinansējumā. Ņemot vērā, ka iepriekš minētajos krīzes periodos komersanti vairāk koncentrējās uz izmaksu segšanu, kas bija saistīta ar apgrozāmajiem līdzekļiem un investīcijām, mācību skaits klātienē bija samazinātas vai tās tika pārtrauktas vairāk kā pusotru gadu Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu ietvaros, līdz ar to tika ierobežotas apmācību kursu apguves iespējas, kas sākotnēji tika noteikta klātienes dalība konkrētu iekārtu apguvei, kas sekmējas ar apmācāmo dalībnieku skaita samazināšanos apmācību ietvaros. Tāpat iepriekš esošās ievainojamības dēļ (COVID-19 pandēmijas) uzņēmumiem arī 2022.gada un 2023.gada ietvaros nav skaidrs, cik lielā mērā uzņēmumi var reaģēt uz papildu šoku, ko izraisījusi Krievijas militārā agresija pret Ukrainu, kā arī inflācija dēļ nepieejamiem energoresursiem. Vērtējot tautsaimniecības attīstību, secināms, ka pēc diviem ļoti nestabiliem gadiem, 2023. gadā Latvijas rūpniecībā ir vērojama lejupslīde. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, 2023. gada martā ražošanas apjomi Latvijas apstrādes rūpniecībā samazinājās par 6,2 % salīdzinājumā ar 2022. gada martu. Piemēram, poligrāfijā ražošanas apjomi saruka par 30,9 %, ķīmisko vielu ražošanas samazinājās par 22,1 % un dažādu iekārtu ražošana kritās par 14,9 %. Tomēr atsevišķas rūpniecības nozares Latvijā turpina strauji augt un, piemēram, datoru un optisko iekārtu ražošana pieauga par 61,4 %, elektrisko iekārtu ražošana – par 21,5 %, savukārt apģērbu ražošana – par 5,1 %. Līdz ar to rūpniecības lejupslīde Latvijā šobrīd ir mērenāka. Vienlaikus jūtami sabremzējies ir arī cenu straujais kāpums, un apstrādes rūpniecības apgrozījums eksportā eiro izteiksmē martā pieauga vien par 4,5 %. Eiropas rūpniecībai liels izaicinājums pēdējā gada laikā ir bijušas augstās enerģijas cenas. Enerģijas sadārdzinājuma ietekme uz pamatinflāciju nebūt nav bijusi maza. Teju pusi no pamatinflācijas kāpuma, proti, energoresursu sadārdzināšanās dēļ rūpniecības preču un pakalpojumu cenas 2022. gada izskaņā bijušas teju par 6% augstākas nekā 2021. gadā. Šobrīd enerģijas cenas Eiropā ir normalizējušās, tomēr ražošanas apjoma kritumi rūpniecībā turpinās. Tas liek domāt, ka vājš ārējais pieprasījums Latvijas rūpniecībā saglabāsies līdz 2023.gada beigām, un tuvākajos mēnešos situācijas uzlabošanos nav pamata gaidīt. Attiecīgi MK noteikumu projektā samazināta sasniedzamā uzraudzības rādītāju vērtības, ņemot vērā līdz ar MK rīkojumu Nr. 259 samazinātās vērtības, vienlaikus ir izslēgta norma, kas paredz finanšu korekciju piemērošanu, jo ir sasniegts uzraudzības rādītājs SAM pasākuma līmenī, ņemot vērā 2022. gada 21. marta Vadošās iestādes izstrādāto vadlīniju Nr. 2.7. “Vadlīniju par finanšu korekciju piemērošanu, ziņošanu par Eiropas Savienības fondu ieviešanā konstatētajām neatbilstībām, neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu 2014.-2020.gada plānošanas periodā” (turpmāk – Vadlīnijas Nr. 2.7.) izņēmumu.
Risinājuma apraksts
MK Noteikumu projekts paredz šādus grozījumus:
1. Rādītāju samazinājums un Finansējuma saņēmēju līguma grozījumi
Atbilstoši MK rīkojuma Nr. 259 noteiktajiem REACT-EU samazinātajiem specifiskajiem atbalsta rādītājiem, kas jāsasniedz līdz 2023. gada 31. decembrim:
- Atbalstīto komersantu skaits: 170;
- Atbalstīto komersantu skaits, kas saņem grantus: 170;
- Personu skaits, kuras saņem nefinansiālu atbalstu: 1008
Ar MK rīkojumu Nr. 259 jaunos noteiktos uzraudzības rādītājus nepieciešams sadalīt starp Ministru kabineta 2015. gada 27. oktobra noteikumi Nr. 617 ''Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt inovāciju ieviešanu komersantos" 1.2.2.1. pasākuma "Atbalsts nodarbināto apmācībām" un 13.1.6. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi ekonomikas nozarē – nodarbināto apmācības (ERAF)" pirmās un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi'' un MK noteikumiem Nr.365.
Noteikumu projekts paredz samazināt MK noteikumu Nr. 365 plānotās rādītāju vērtības.
Skaidrojam, ka iepriekš minētās vērtības ir 13.1.6. SAM kopējās plānotās vērtības atbilstoši Darbības programmas grozījumiem.
2. precizēt nosacījumu par finansējuma atbalsta intensitātes un apmēru finansējuma saņēmējam rādītāju nesasniegšanas gadījumā
Ar Noteikumu projektu tiek precizēts MK noteikumu Nr. 365 63. punkts, kas paredz - ja projektā faktiski apgūtais finansējuma apjoms pēc noslēguma pārskata apstiprināšanas ir mazāks nekā sākotnēji iesniegtajā projekta iesniegumā plānotais, tad jānodrošina, ka projekta ietvaros faktiski sasniegtie rādītāji (komersantu skaits un apmācīto darbinieku skaits) nodrošina sniegumu specifiskā atbalsta mērķa kopējo plānoto rādītāju sasniegšanu. Minētajā gadījumā projektam apstiprināto intensitāti un finansējuma apjomu samazina, pieprasot starpposma vai noslēguma maksājumu, atbilstoši faktiskajam apmācīto nodarbināto skaitam no sīkajiem (mikro), mazajiem, vidējiem un lielajiem komersantiem.
Ekonomikas ministrija ir veikusi Finansējuma saņēmēju iesniegtās informācijas apkopošanu par sasniegtajiem rādītājiem un ir secinājusi, ka kopējais sasniedzamais rādītājs SAM ietvaros gan 1.2.2.3. pasākumā, gan 13.1.6. SAM ir sasniegts. Taču apzinoties, ka daži Finansējuma saņēmēji projekta ietvaros nevarēs sasniegt plānoto sasniedzamo rādītāju vai tie būs zemāki par 65 procentiem, tad CFLA ir tiesīga atsevišķi vienoties ar katru Finansējuma saņēmēju par rādītāju samazināšanu. Pēc pašreizējām aplēsēm finanšu korekcija varētu skart 6 asociācijas, kuras var nesasniegt projekta līmenī noteiktos rādītājus.
Vadlīniju Nr. 2.7. 5. pielikuma 1. punkts paredz, ka CFLA var lemt par finanšu korekcijas apjoma samazinājumu 25%, 10%, 5% 2%, atkarībā no pārkāpuma būtības vai nespējas pildīt līguma nosacījumus vai CFLA var lemt par finanšu korekcijas nepiemērošanu, ja Finansējuma saņēmējs ir sniedzis informāciju par rādītāju nesasniegšanu, kas ietekmējis projekta rādītājus, saistībā ar sociāli ekonomisko vai vides faktoru ietekmi, valsts ekonomiku vai nepārvaramas varas un ārkārtēja rakstura apstākļus (force majeure). Ņemot vērā anotācijā aprakstīto situāciju par ekonomikas attīstības tendencēm un krīzes periodiem 2022.gadā un 2023.gadā, Ekonomikas ministrijas ieskatā CFLA ir jāpiemēro vadlīniju Nr.2.7. noteiktais izņēmumu gadījums (force majeure) ņemot vērā, ka kopējais SAM rādītājs ir sasniegts. Pēc Noteikumu projekta spēkā stāšanās, CFLA apzina no finansējuma saņēmējiem aktuālo situāciju projektu līmenī, kas ietekmējis nesasniegt noteiktos sasniedzamos rādītājus projekta līmenī. CFLA izvērtē saņemto informāciju un informē Ekonomikas ministriju, kā atbildīgo iestādi, par apstākļiem, kas traucēja nesasniegt rādītājus. Kad Atbildīgā iestāde ir saskaņojusi saņemto informāciju, CFLA veic līgumu grozījumus ar finansējuma saņēmējiem samazinot projekta līmenī noteiktos sasniedzamos rādītājus attiecībā pret plānotajiem sākumā noteiktajiem sasniedzamajiem rādītājiem.
Vienlaikus līgumu grozījumu ietvaros ir jānodrošina, lai visi projekti kopā sasniegtu MK Noteikumos Nr. 365 un ar šo Noteikumu projektu precizētos sasniedzamos rādītājus, kas savukārt veicinātu Darbības programmā paredzēto 1.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt inovāciju ieviešanu komersantos" un 13.1.6. SAM rādītāju sasniegšanu. Attiecīgi Ekonomikas ministrija kā atbildīgā iestāde, saskaņojot no CFLA saņemto informāciju par ierosinātajiem projekta līguma grozījumiem un iesniegto aktuālo informāciju par sasniegtajiem rādītājiem, pārliecināsies, lai visi projekti kopā sasniegtu noteiktos sasniedzamos SAM līmeņa rādītājus.
1. Rādītāju samazinājums un Finansējuma saņēmēju līguma grozījumi
Atbilstoši MK rīkojuma Nr. 259 noteiktajiem REACT-EU samazinātajiem specifiskajiem atbalsta rādītājiem, kas jāsasniedz līdz 2023. gada 31. decembrim:
- Atbalstīto komersantu skaits: 170;
- Atbalstīto komersantu skaits, kas saņem grantus: 170;
- Personu skaits, kuras saņem nefinansiālu atbalstu: 1008
Ar MK rīkojumu Nr. 259 jaunos noteiktos uzraudzības rādītājus nepieciešams sadalīt starp Ministru kabineta 2015. gada 27. oktobra noteikumi Nr. 617 ''Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt inovāciju ieviešanu komersantos" 1.2.2.1. pasākuma "Atbalsts nodarbināto apmācībām" un 13.1.6. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi ekonomikas nozarē – nodarbināto apmācības (ERAF)" pirmās un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi'' un MK noteikumiem Nr.365.
Noteikumu projekts paredz samazināt MK noteikumu Nr. 365 plānotās rādītāju vērtības.
Skaidrojam, ka iepriekš minētās vērtības ir 13.1.6. SAM kopējās plānotās vērtības atbilstoši Darbības programmas grozījumiem.
2. precizēt nosacījumu par finansējuma atbalsta intensitātes un apmēru finansējuma saņēmējam rādītāju nesasniegšanas gadījumā
Ar Noteikumu projektu tiek precizēts MK noteikumu Nr. 365 63. punkts, kas paredz - ja projektā faktiski apgūtais finansējuma apjoms pēc noslēguma pārskata apstiprināšanas ir mazāks nekā sākotnēji iesniegtajā projekta iesniegumā plānotais, tad jānodrošina, ka projekta ietvaros faktiski sasniegtie rādītāji (komersantu skaits un apmācīto darbinieku skaits) nodrošina sniegumu specifiskā atbalsta mērķa kopējo plānoto rādītāju sasniegšanu. Minētajā gadījumā projektam apstiprināto intensitāti un finansējuma apjomu samazina, pieprasot starpposma vai noslēguma maksājumu, atbilstoši faktiskajam apmācīto nodarbināto skaitam no sīkajiem (mikro), mazajiem, vidējiem un lielajiem komersantiem.
Ekonomikas ministrija ir veikusi Finansējuma saņēmēju iesniegtās informācijas apkopošanu par sasniegtajiem rādītājiem un ir secinājusi, ka kopējais sasniedzamais rādītājs SAM ietvaros gan 1.2.2.3. pasākumā, gan 13.1.6. SAM ir sasniegts. Taču apzinoties, ka daži Finansējuma saņēmēji projekta ietvaros nevarēs sasniegt plānoto sasniedzamo rādītāju vai tie būs zemāki par 65 procentiem, tad CFLA ir tiesīga atsevišķi vienoties ar katru Finansējuma saņēmēju par rādītāju samazināšanu. Pēc pašreizējām aplēsēm finanšu korekcija varētu skart 6 asociācijas, kuras var nesasniegt projekta līmenī noteiktos rādītājus.
Vadlīniju Nr. 2.7. 5. pielikuma 1. punkts paredz, ka CFLA var lemt par finanšu korekcijas apjoma samazinājumu 25%, 10%, 5% 2%, atkarībā no pārkāpuma būtības vai nespējas pildīt līguma nosacījumus vai CFLA var lemt par finanšu korekcijas nepiemērošanu, ja Finansējuma saņēmējs ir sniedzis informāciju par rādītāju nesasniegšanu, kas ietekmējis projekta rādītājus, saistībā ar sociāli ekonomisko vai vides faktoru ietekmi, valsts ekonomiku vai nepārvaramas varas un ārkārtēja rakstura apstākļus (force majeure). Ņemot vērā anotācijā aprakstīto situāciju par ekonomikas attīstības tendencēm un krīzes periodiem 2022.gadā un 2023.gadā, Ekonomikas ministrijas ieskatā CFLA ir jāpiemēro vadlīniju Nr.2.7. noteiktais izņēmumu gadījums (force majeure) ņemot vērā, ka kopējais SAM rādītājs ir sasniegts. Pēc Noteikumu projekta spēkā stāšanās, CFLA apzina no finansējuma saņēmējiem aktuālo situāciju projektu līmenī, kas ietekmējis nesasniegt noteiktos sasniedzamos rādītājus projekta līmenī. CFLA izvērtē saņemto informāciju un informē Ekonomikas ministriju, kā atbildīgo iestādi, par apstākļiem, kas traucēja nesasniegt rādītājus. Kad Atbildīgā iestāde ir saskaņojusi saņemto informāciju, CFLA veic līgumu grozījumus ar finansējuma saņēmējiem samazinot projekta līmenī noteiktos sasniedzamos rādītājus attiecībā pret plānotajiem sākumā noteiktajiem sasniedzamajiem rādītājiem.
Vienlaikus līgumu grozījumu ietvaros ir jānodrošina, lai visi projekti kopā sasniegtu MK Noteikumos Nr. 365 un ar šo Noteikumu projektu precizētos sasniedzamos rādītājus, kas savukārt veicinātu Darbības programmā paredzēto 1.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt inovāciju ieviešanu komersantos" un 13.1.6. SAM rādītāju sasniegšanu. Attiecīgi Ekonomikas ministrija kā atbildīgā iestāde, saskaņojot no CFLA saņemto informāciju par ierosinātajiem projekta līguma grozījumiem un iesniegto aktuālo informāciju par sasniegtajiem rādītājiem, pārliecināsies, lai visi projekti kopā sasniegtu noteiktos sasniedzamos SAM līmeņa rādītājus.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktu sabiedrības līdzdalība netiek piemērota, jo projektā tiek veikti tehniski precizējumi.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi