Anotācija (ex-ante)

Noteikumu Nr. 227 10. punkts noteic, ka ganāmpulka īpašnieks pirms pārraudzības sākšanas vienojas ar pārraugu par pārraudzības darbu, ja ganāmpulka īpašnieks pats neveic pārraudzību savā ganāmpulkā, un paziņo datu centram par pārraudzības uzsākšanu, norādot ganāmpulka un novietnes reģistrācijas numuru, pārraudzības datu iegūšanas metodi un pārrauga sertifikāta vai apliecības numuru. Noteikumu Nr. 227 11. punktā noteikts, ka ganāmpulka īpašnieks sadarbībā ar pārraugu vienojas par ganāmpulka pārraudzības plānu un pārraugs datubāzē pārraudzības plānā attiecīgi norāda ganāmpulka pārraudzības shēmu, ganāmpulka pārraudzības uzdevuma saņemšanas veidu un ganāmpulka pārraudzības datu iegūšanas veidu (svēršanu un krūškurvja apkārtmēra un ķermeņa slīpā garuma mērīšanu).
Tā kā turpmāk ganāmpulka īpašnieks vai pārraugs par pārraudzības uzsākšanu informēs datu centru, izmantojot datu centra datubāzi, samazināsies arī papīra dokumentu aprite. Tādējādi 10. un 11. punktu nepieciešams izteikt jaunā redakcijā, lai tiesību normas tās lietotājiem būtu nepārprotami skaidras.
Vienlaikus 11. punkta jaunajā redakcijā nav iekļauts noteikumu Nr. 227 11.3.2. apakšpunktā noteiktais, jo viens no ganāmpulka pārraudzības datu iegūšanas veidiem – krūškurvja apkārtmēra un ķermeņa slīpā garuma mērīšana (centimetros) – bija spēkā līdz 2020. gada 1. janvārim, kā noteikts arī noteikumu Nr. 227 37. punktā. Precizējums ir nepieciešams, lai tiesiskais regulējums neradītu neskaidrību ganāmpulka īpašniekam, izvēloties pārraudzības datu iegūšanas veidu. No 2020. gada 1. janvāra pārraudzības datus iegūst, sverot tikai ar svariem.

Lai pilnveidotu normatīvo regulējumu, tiek precizēts noteikumu Nr. 227 10. punkts, nosakot, ka situācijā, kad ganāmpulka īpašnieks pats neveic pārraudzību savā ganāmpulkā, viņš vienojas ar pārraugu par pārraudzības darbu un ganāmpulka pārraudzības plānu (noteikumu projekta 1. punkts).
Tiek precizēts arī noteikumu Nr. 227 11. punkts, nosakot, ka pirms pārraudzības uzsākšanas ganāmpulka īpašnieks vai pārraugs informē datu centru par pārraudzības uzsākšanu, norādot datubāzē ganāmpulka un novietnes reģistrācijas numuru un pārraudzības plānā – ganāmpulka pārraudzības shēmu, ganāmpulka pārraudzības uzdevuma saņemšanas veidu un pārraudzības datu iegūšanas veidu (noteikumu projekta 2. punkts).

Spēkā esošie noteikumi Nr. 227 noteic, ka ganāmpulka īpašnieks paziņo datu centram par pārraudzības uzsākšanu, bet tie neparedz informēšanu par pārraudzības pārtraukšanu.

Noteikumi Nr. 227 tiek papildināti ar 11.¹ punktu, nosakot, ka ganāmpulka īpašnieks informē datu centru par pārraudzības pārtraukšanu, norādot to datubāzē (noteikumu projekta 3. punkts).

Noteikumu Nr. 227 27. punktā noteikts, ka snieguma pārbaudi veic gaļas liellopu audzēšanas saimniecībā, kura ir noslēgusi vienošanos par audzēšanas programmas īstenošanu ar biedrību, kas pārraudzības datus iegūst šo noteikumu II nodaļā noteiktajā kārtībā, izmantojot šo noteikumu 11.3.1. apakšpunktā minēto pārraudzības datu iegūšanas veidu. Ganāmpulka īpašnieks snieguma pārbaudes laikā nodrošina datu ieguvi par visiem audzēšanas programmas mērķim atbilstošajiem gaļas liellopiem.
Tā kā no 2020. gada 1. janvāra vienīgais pārraudzības datu iegūšanas veids ir svēršana un noteikumu Nr. 227 11. punkta jaunajā redakcijā ir mainīta apakšpunktu numerācija =, noteikumu Nr. 227 27. punktā svītrojama atsauce uz šo noteikumu 11.3.1. apakšpunktu.

Tehniski tiek precizēts noteikumu Nr. 227 27. punkts, nosakot, ka snieguma pārbaudi veic gaļas liellopu audzēšanas saimniecībā, par kuru ir noslēgta vienošanās par audzēšanas programmas īstenošanu ar biedrību, kas pārraudzības datus iegūst šo noteikumu II nodaļā noteiktajā kārtībā. Ganāmpulka īpašnieks snieguma pārbaudes laikā nodrošina datu ieguvi par visiem audzēšanas programmas mērķim atbilstošajiem gaļas liellopiem (noteikumu projekta 4. punkts).

Saskaņā ar Dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba likuma 1. panta 12. punktu virspārraudzība ir individuālās lauksaimniecības dzīvnieku snieguma pārbaudes un pārraudzības sistēmas sastāvdaļa, kuras laikā tiek pārbaudīta dzīvnieku snieguma pārbaudes, pārraudzības un izcelsmes datu ticamība, un ar to nodarbojas biedrība. Gaļas liellopu audzēšanas nozarē dzīvnieku snieguma pārbaudes datu virspārraudzību veic biedrība. 
Spēkā esošo noteikumu Nr. 227 34. punktā noteikts, ka biedrība saskaņā ar paškontroles procedūrās noteiktajiem kritērijiem veic virspārraudzību snieguma pārbaudes ganāmpulkos, lai pārliecinātos par snieguma pārbaudes un gaļas liellopu izcelsmes datu ticamību.
Nepieciešams precizēt esošos snieguma pārbaudes datu virspārraudzības nosacījumus, lai nodrošinātu, ka visām biedrībām, kas darbojas gaļas liellopu audzēšanas nozarē, ir vienota pieeja virspārraudzības organizēšanā. Biedrība saskaņā ar tās paškontroles procedūrās noteiktajiem kritērijiem organizēs snieguma pārbaudes datu virspārraudzību, ja tai būs radušās aizdomas par audzēšanas programmas īstenošanā iesaistīto gaļas liellopu snieguma pārbaudes datu neatbilstību, un virspārraudzības darbā iesaistīs speciālistu grupu.

Lai pilnveidotu normatīvo regulējumu, tiek precizēts noteikumu Nr. 227 34. punkts, nosakot, ka situācijā, kad biedrībai ir radušās aizdomas par audzēšanas programmas īstenošanā iesaistīto gaļas liellopu snieguma pārbaudes datu neatbilstību, biedrība saskaņā ar tās paškontroles procedūrās noteiktajiem kritērijiem organizē snieguma pārbaudes datu virspārraudzību, iesaistot tajā speciālistu grupu (noteikumu projekta 5. punkts).

Noteikumu Nr. 227 35.2. apakšpunkts noteic, ka virspārraudzības laikā biedrības speciālisti pārliecinās par audzēšanas programmā iesaistīto gaļas liellopu identitāti pēc DNS ģenētiskās kvalitātes. DNS analīžu rezultāti apliecina to, vai dzīvnieks ir cēlies no attiecīgajiem vecākiem. Ja dzīvnieka izcelsme neatbilst dokumentos un datubāzē norādītajai, šie izcelsmes dati tiek dzēsti no datubāzes. Lai nodrošinātu to, ka visām biedrībām, kas darbojas gaļas liellopu audzēšanas nozarē, ir vienota sapratne par to, ka gaļas liellopu identitāti pēc DNS ģenētiskās kvalitātes katra biedrība noskaidro atbilstoši saviem pieejamiem finanšu līdzekļiem un ka iegūtie rezultāti biedrībai ir jāpaziņo datu centram, kuram datubāzē būs jāizdara nepieciešamie labojumi, noteikumi Nr. 227 ir jāpapildina ar jaunu tiesību normu.
Līdzīgs regulējums noteikts Ministru kabineta 2019. gada 28. maija noteikumos Nr. 228 "Slaucamo govju un slaucamo kazu pārraudzības un snieguma pārbaudes kārtība" (turpmāk – noteikumi Nr. 228).

Noteikumu projekts paredz papildināt noteikumus Nr. 227 ar 35.¹ punktu, nosakot, ka gaļas liellopu identitātes pārbaudi biedrība organizē atbilstoši pieejamiem finanšu līdzekļiem. Ja, ievērojot DNS analīžu rezultātus, nepieciešami attiecīgā dzīvnieka izcelsmes datu labojumi datubāzē, biedrība informē datu centru. Datu centrs izdara vajadzīgos labojumus (noteikumu projekta 6. punkts).

Noteikumu Nr. 227 36. punkts noteic, ka biedrība virspārraudzības rezultātus fiksē pārbaudes aktā, norādot konstatētās neatbilstības, un par konstatētajām neatbilstībām informē datu centru un Pārtikas un veterināro dienestu.
Ir jāprecizē noteikumu Nr. 227 36. punkts, kā arī tie jāpapildina ar jauniem punktiem, un virspārraudzības regulējums nosakāms tāds pats kā noteikumos Nr. 228. Turpmāk biedrība pārbaudes aktu, kurā norādīti pārbaudītie snieguma pārbaudes ganāmpulki un konstatētās neatbilstības, izvērtēšanai un lēmuma pieņemšanai par attiecīgo snieguma pārbaudes datu anulēšanu iesniegs datu centra komisijā. Šī komisija ir izveidota saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 12. marta noteikumiem Nr. 116 "Prasības personām, kas nodarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanu, snieguma pārbaudi un pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu, olšūnu un embriju transplantāciju", un tā vērtē un pieņem lēmumus par sertifikāta izsniegšanu, apturēšanu un anulēšanu, kā arī apliecības apturēšanu un atsaukšanu personām, kas nodarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanu, snieguma pārbaudi un pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu, olšūnu un embriju transplantāciju. Šī komisija izvērtē savstarpēji saistītus jautājumus, kas izriet no minēto personu darbības un biedrību pildītajiem pienākumiem. Minētā komisija jau pašlaik izvērtē slaucamo govju un kazu virspārraudzības rezultātus saskaņā ar noteikumiem Nr. 228.
Noteikumu projektā jānosaka, kurā gadījumā komisija var pieņemt lēmumu par attiecīgo snieguma pārbaudes datu anulēšanu, kā arī jāparedz šāda lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība.

Noteikumu projekts paredz precizēt noteikumu Nr. 227 36. punktu, nosakot, ka tad, ja biedrība virspārraudzības laikā konstatē, ka snieguma pārbaudes dati ir neatbilstoši, tā rezultātus fiksē pārbaudes aktā, norādot pārbaudītos snieguma pārbaudes ganāmpulkus un konstatētās neatbilstības (noteikumu projekta 7. punkts).
Noteikumu projekts paredz noteikumus Nr. 227 papildināt ar 36.¹ punktu, nosakot, ka biedrība pārbaudes aktu iesniedz izvērtēšanai datu centra komisijai, kura izveidota atbilstoši normatīvajiem aktiem par prasībām personām, kas nodarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanu, snieguma pārbaudi un pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu, olšūnu un embriju transplantāciju (noteikumu projekta 8. punkts). 
Ar noteikumu projektu noteikumi Nr. 227 tiek papildināti ar 36.² punktu, paredzot, ka komisija, pamatojoties uz biedrības konstatēto, pieņem lēmumu par attiecīgo snieguma pārbaudes datu anulēšanu, ja snieguma pārbaudes dati nav iegūti saskaņā ar noteikumu Nr. 227 un attiecīgās šķirnes audzēšanas programmas prasībām vai tie neatbilst normatīvajos aktos par dzīvnieku audzēšanu un ciltsdarbu noteiktajām prasībām (noteikumu projekta 9. punkts).
Noteikumus Nr. 227 tiek papildināti arī ar 36.³ punktu par to, ka komisijas lēmumu var apstrīdēt mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, iesniedzot iesniegumu datu centra direktoram, bet direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā (noteikumu projekta 10. punkts).