Anotācija

24-TA-2583: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2017. gada 16. augusta noteikumos Nr. 474 "Tieslietu ministrijas nolikums"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
2024. gada 7. maijā Ministru kabinets atbalstīja iniciatīvu izveidot "Bērnu un jauniešu drošo māju" augsta riska bērniem un jauniešiem. Vienlaikus, lai sniegtu nepieciešamo atbalstu augsta riska bērniem līdz "Bērnu un jauniešu drošās mājas" izveidošanai, Ministru kabinets uzdeva tieslietu ministrei līdz 2024. gada 31. maijam iesniegt Ministru kabinetā informāciju par pārejas periodā nodrošināmā atbalsta pakalpojuma saturu un pakalpojuma sniegšanas kārtību (sk. Ministru kabineta 2024. gada 7. maija sēdes protokola Nr. 19 32. §).
Tieslietu ministrija ir apzinājusi iespējamos risinājumus un piedāvāja ieviest jaunu atbalsta pakalpojumu sadarbībā ar nodibinājumu "Allažu bērnu un ģimenes atbalsta centrs", kuram ir atbilstoša pieredze un iespējas piesaistīt nepieciešamos resursus pakalpojuma ieviešanai īsā laika posmā.
Ministru kabinets 2024. gada 13. augustā atbalstīja tieslietu ministres priekšlikumu nodrošināt jaunu grupas pakalpojumu augsta riska bērniem (sk. Ministru kabineta 2024. gada 13. augusta sēdes protokola Nr. 31 78. §).
 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījums Ministru kabineta 2017. gada 16. augusta noteikumos Nr. 474 "Tieslietu ministrijas nolikums"" (turpmāk – Projekts) paredz papildināt Tieslietu ministrijas kompetenci ar jaunu uzdevumu – nodrošināt vides maiņas principā balstītus risku mazināšanas pasākumus probācijas sistēmā esošajiem nepilngadīgajiem. Uzdevuma izpilde nodrošināma, slēdzot deleģēšanas līgumu ar nodibinājumu "Allažu bērnu un ģimenes atbalsta centrs".
 
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Bērnu uzvedības problēmas ir bērna dzīves pieredzes sekas. Bērna agresīvā uzvedība vai cita veida antisociālā uzvedība parasti liecina par traumatisku pieredzi. Šādi bērni ir piedzīvojuši gan institucionālu, gan emocionālu un fizisku vardarbību un nav saņēmuši atbilstošus atbalsta pasākumus.
Bieži vien bērni ar augsta riska uzvedību, nonākot sociālo dienestu, policijas, Valsts probācijas dienesta un citu institūciju redzeslokā, nav motivēti līdzdarboties, turpina lietot aizliegtās vielas, izdarīt likumpārkāpumus, klaiņot utt. Šādos gadījumos ir apgrūtinoši pozitīvi ietekmēt bērna uzvedību un ierasto rīcības modeli ar sabiedrībā balstītām intervencēm.
Bērna uzvedību lielā mērā nosaka vide, kurā viņš atrodas, un, lai mazinātu uzvedības riskus, nereti ir nepieciešams nošķirt bērnu no destruktīvās vides. Latvijā trūkst atbalsta pasākumu, kuri paredz bērna izņemšanu no ierastās vides un traumas izpratnē balstītu aprūpi. Tālab Tieslietu ministrija ir izvērtējusi iespējas ieviest jaunu risku mazināšanas pasākumu bērniem, kuri apdraud sevi vai citus.
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Likumpārkāpumu prevencijas darba pamatprincips paredz – jo lielāks ir uzvedības risks, jo intensīvākam ir jābūt atbalstam (sk. D.A. Andrews, J. Bonta, Psychology of Criminal Conduct, 47.–48. lpp. Pieejams: D_A_Andrews_James_Bonta_The_Psychology_of_Criminal_Conduct.pdf).
Daudzos gadījumos uzvedības risku mazināšanai pietiek ar sabiedrībā balstītām intervencēm. Taču gadījumos, kad bērna uzvedība apdraud pašu bērnu vai apkārtējos un bērnu ir nepieciešams izņemt no ierastās vides, valsts iestāžu iespējas to izdarīt ir ļoti ierobežotas. Ja bērns ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu un rada apdraudējumu sev vai citiem, pašlaik vienīgā valsts nodrošinātā iespēja ievietot bērnu izolētā vidē ir brīvības atņemšanas soda piemērošana, kuru izcieš Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem (zēni) un Iļģuciema cietumā (meitenes). Savukārt gadījumos, ja bērns nav sasniedzis kriminālatbildības vecumu, šobrīd valsts rīcībā nav tādu instrumentu, kuri paredz bērna nošķiršanu no destruktīvās vides. Tādēļ pastāv vajadzība pēc vides maiņas principā balstītajām intervencēm bērniem ar augsta riska uzvedību.  
2024. gada janvārī notikusī Jūrmalas traģēdija (sk. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.01.2024-jurmala-par-vienaudza-nodursanu-aizdomas-turetais-pusaudzis-skolu-klatiene-sogad-neapmekles.a539026/)  izgaismoja šīs problēmas aktualitāti un nepieciešamību pēc iespējas ātrāk nodrošināt vides maiņas principā balstītus risku mazināšanas pasākumus.
Šobrīd nevienai no valsts pārvaldes iestādēm nav piešķirta kompetence nodrošināt vides maiņas principā balstītus uzvedības risku mazināšanas pasākumus bērniem, kuriem ir augsta riska uzvedība.
Risinājuma apraksts
Jaunais atbalsta pasākums būs paredzēts probācijas sistēmā esošajiem nepilngadīgajiem, kuri apdraud sevi vai citus, kas parasti izpaužas agresijā pret citiem vai sevi, nopietnu likumpārkāpumu izdarīšanā u.c. Nolūkā nodrošināt gan pašu bērnu, gan līdzcilvēku drošību, kā arī mazināt bērnu uzvedības riskus, jaunais atbalsta pakalpojums ir vērsts uz bērnu izdarīto likumpārkāpumu prevencijas sistēmas stiprināšanu, tālab, kaut gan tas neietilps tradicionālās justīcijas sistēmā, pienākums nodrošināt jauno atbalsta pakalpojumu būtu iekļaujams Tieslietu ministrijas kompetencē.

Ņemot vērā nepieciešamību organizēt risku mazināšanas pasākumus pēc iespējas ātrāk, Tieslietu ministrija ir izvērtējusi iespējas deleģēt šo uzdevumu privātpersonai. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40. panta otro daļu privātpersonai pārvaldes uzdevumu var deleģēt ar ārēju normatīvo aktu vai līgumu, ja tas paredzēts ārējā normatīvajā aktā. Ņemot vērā minēto, nepieciešams izdarīt grozījumus Ministru kabineta 2017. gada 16. augusta noteikumos Nr. 474 "Tieslietu ministrijas nolikums", paredzot Tieslietu ministrijai uzdevumu organizēt vides maiņas principā balstītus risku mazināšanas pasākumus probācijas sistēmā esošajiem nepilngadīgajiem, kā arī tiesības deleģēt šo uzdevumu privātpersonai.

Pasākuma saturs
Projekts reglamentē jaunā risku mazināšanas pasākuma pamatprincipus, proti:
pasākums ir balstīts vides maiņas principā. Cilvēka uzvedību lielā mērā ietekmē vide, kurā viņš atrodas. Situācijās, kad ar sabiedrībā balstītām intervencēm nepietiek, lai mazinātu bērna uzvedības riskus, bērnu ir nepieciešams nošķirt no destruktīvās vides;
pasākums ir paredzēts bērniem ar augsta riska uzvedību. Bērna izņemšana no ierastās vides ir galējs līdzeklis, kas var tikt izmantots tikai gadījumos, kad nav iespējams mazināt uzvedības riskus ar sabiedrībā balstītām intervencēm. Bērna iesaistīšana vides maiņas principā balstītajos pasākumos ir pieļaujama, tikai pamatojoties uz atbalsta vajadzību un resursu novērtējumu.
Provizoriskais risku mazināšanas pasākuma saturs ir balstīts "Bērnu un jauniešu drošās mājas" konceptā, un tas ietver šādus elementus:
1) bērna nošķiršana no destruktīvās vides;
2) bērna ikdienas vajadzību nodrošināšana;
3) bērna drošība;
4) traumas izpratnē balstīta aprūpe;
5) speciālistu konsultācijas atbilstoši bērna individuālajām vajadzībām (bērnu psihiatrs, narkologs, psihologs u.c.);
6) darbs ar bērna uzvedības korekciju (tostarp sociālā darbinieka atbalsts, psihologa konsultācijas, brīvā laika pavadīšanas iespējas u.c.).
Jaunais risku mazināšanas pasākums būs paredzēts bērniem vecumā no 11 līdz 16 gadiem. Laika periods, kādā bērns tiks iesaistīts pasākumā, būs atkarīgs no bērna uzvedības riskiem un bērna vajadzību izvērtējuma. Jaunais risku mazināšanas pasākums būs pierādījumos balstīts, un atbalsta sniegšanas laikā bērna pašregulācijas spējas un mijiedarbības kvalitāte tiks regulāri izvērtēta, lai izdarītu secinājumu par pasākuma efektivitāti, bērna uzvedības dinamiku un nepieciešamību turpināt atbalsta saņemšanu.

Uzdevuma deleģēšana
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 13. augusta sēdē pieņemtajam lēmumam (sk. Ministru kabineta 2024. gada 13. augusta sēdes protokola Nr. 31 78. §) Tieslietu ministrija nodrošinās jaunā pasākuma ieviešanu, slēdzot deleģēšanas līgumu ar nodibinājumu "Allažu bērnu un ģimenes atbalsta centrs".
Apzinot esošo situāciju, ir secināts, ka neviena no pārvaldes iestādēm nav pilnvarota sniegt vides maiņas principā balstītu publisku pakalpojumu augsta riska bērniem. Savukārt privātā sektora iespējas radīt un nodrošināt šāda pakalpojuma īstenošanu tuvākajā laikā ir ierobežotas. Ņemot vērā akūtu vajadzību pēc vides maiņas situācijās, kad bērna uzvedība apdraud viņu pašu vai citus, valstij ir jāuzņemas pienākums nodrošināt jaunu vides maiņā balstītu atbalsta pasākumu. Nenodrošinot šo atbalstu, tiek apdraudēta gan bērnu, gan citu cilvēku dzīvība un veselība.
Izvērtējot iespējas ieviest vides maiņas principā balstītu risku mazināšanas pasākumu, tika secināts, ka efektīvākais risinājums ir uzdevuma deleģēšana privātpersonai. Tādējādi varētu nodrošināt pasākuma ieviešanu īsā laika posmā. Apzinot sadarbības iespējas jaunā pasākuma ieviešanā, tika ņemti vērā šādi kritēriji:
1) personas līdzšinējā pieredze stacionārā tipa pakalpojumu sniegšanā bērniem ar augsta riska uzvedību. Vides maiņas principā balstītās intervences, kas paredz bērna izmitināšanu un nepārtrauktu aprūpi un uzraudzību, būtiski atšķiras no sabiedrībā balstītajām intervencēm. Tādēļ, lai būtu iespējams ieviest jaunu risku mazināšanas pasākumu pēc iespējas ātrāk, prioritāri tika izvērtētas sadarbības iespējas ar pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ir pieredze tādu pakalpojumu sniegšanā, kas ietver bērna izņemšanu no ierastās vides;
2) personas resursi un gatavība ieviest jaunu pasākumu īsā laika posmā. Jēgpilnam un efektīvam atbalstam ir jābūt pierādījumos balstītam. Tādēļ, izvērtējot sadarbības iespējas, tika ņemtas vērā sadarbības partneru zināšanas un pieredze darbā ar augsta riska uzvedības bērniem, tostarp pieredze pierādījumos balstītajā sociālās korekcijas darbā. Vienlaikus tika apzināta iespējamo sadarbības partneru gatavība piesaistīt nepieciešamos resursus jaunā pasākuma ieviešanai īsā laika posmā.
Balstoties uz Tieslietu ministrijas veikto izvērtējumu, Ministru kabinets ir atbalstījis jaunā pasākuma ieviešanu sadarbībā ar nodibinājumu "Allažu bērnu un ģimenes atbalsta centrs". Nodibinājumam ir pieredze darbā ar vardarbībā cietušajiem bērniem, sniedzot sociālās rehabilitācijas pakalpojumu ar izmitināšanu. Nodibinājums "Allažu bērnu un ģimenes atbalsta centrs" tā esošās kapacitātes ietvaros ir radis iespēju ieviest jaunu atbalsta pakalpojumu augsta riska uzvedības bērniem. Pakalpojuma ietvaros bērnus izmitināja nodibinājuma nodrošinātajās telpās un sniedza tiem traumas izpratnē balstītu aprūpi.
Nodibinājums "Allažu bērnu un ģimenes atbalsta centrs" 2024. gadā sāka sniegt pakalpojumu "Foršā māja". Šis pakalpojums ir paredzēts bērniem, kuriem ir izteiktas uzvedības problēmas, kas izpaužas dažādos veidos, piemēram, klaiņošana, apreibinošu vielu lietošana, izglītības iestādes neapmeklēšana, dusmu uzliesmojumi, pāri nodarīšana sev vai citiem (agresija, sišana, pazemošana, dzīvnieku mocīšana), mantas bojāšana, zagšana, noteikumu un sabiedrības normu pastāvīga pārkāpšana. "Foršā māja" ir ilgstoša intervence, kas paredz bērna uzturēšanos pakalpojuma sniegšanas vietā 2–3 gadus. Pakalpojums ir paredzēts bērniem vecumā no 5 līdz 13 gadiem (uzņemšana programmā ir iespējama līdz 10 gadu vecumam). "Foršās mājas" darba principi ir veidoti, pārņemot un adaptējot Latvijas apstākļiem Lielbritānijas partnera The Mulberry Bush School īstenoto darba modeli.
Ņemot vērā nodibinājuma "Allažu bērnu un ģimenes atbalsta centrs" pieredzi darbā ar augsta riska uzvedības bērniem, kā arī nodibinājuma speciālistu zināšanas un izpratni par traumas izpratnē balstītu aprūpi, jaunais risku mazināšanas pasākums tiks nodrošināts, deleģējot šo uzdevumu nodibinājumam.
 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Saskaņā ar likumu "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem" viens no audzinoša rakstura piespiedu līdzekļiem, ko tiesa var piemērot bērnam par izdarīto noziedzīgu nodarījumu, ir probācijas novērošana. Valsts probācijas dienests probācijas novērošanas laikā piesaista pakalpojumus, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu bērna sociālās uzvedības korekciju un sociālo rehabilitāciju, un finansē šādu pakalpojumu izmaksas.
Viens no alternatīviem atbalsta pakalpojumiem, kuru var piesaistīt probācijas novērošanas ietvaros, ir biedrības "SOS Bērnu ciematu asociācija" individuālās sociālās rehabilitācijas programma augsta riska bērniem. Programmas mērķis ir, balstoties uz bērna vajadzību izvērtējumu, vides maiņu un pastāvīgām, ilgstošām attiecībām ar pieaugušo (audzinātāju), mainīt ierastos uzvedības modeļus, tostarp stiprināt bērna pašregulācijas spējas un prasmes, stiprināt attiecību veidošanas prasmes, veicināt patstāvību, nodrošināt bērna spējām atbilstošu obligātās izglītības apguvi u.c.
Programmā iesaistāmo bērnu skaits ir atkarīgs no biedrības "SOS Bērnu ciematu asociācija" kapacitātes un iespējām to palielināt. Valsts probācijas dienestam, dibinot sadarbību ar biedrību "SOS Bērnu ciematu asociācija", programmā provizoriski būtu iespējams iekļaut divus bērnus, kuriem ir piemērota probācijas novērošana.
Tomēr biedrības "SOS Bērnu ciematu asociācija" kapacitāte ir samērā ierobežota, un ar šo pakalpojumu nepietiek, lai nodrošinātu atbalstu visiem bērniem, kuriem tas ir nepieciešams. Tālab ir nepieciešams ieviest papildu risku mazināšanas pasākumus bērniem ar augsta riska uzvedību.

 
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Jaunā risku mazināšanas pasākuma ieviešana ir gan bērnu, gan visas sabiedrības drošības interesēs. Jaunajā risku mazināšanas pasākumā tiks iekļauti probācijas sistēmā esoši nepilngadīgie, t.i., bērni, kuri apdraud gan sevi, gan arī citu cilvēku dzīvību un veselību (vardarbība un agresija pret citiem, seksuāla riska uzvedība, vardarbība pret sevi pašu utt.). Droša vide, bērnu pamatvajadzību apmierināšana, veselības aprūpe, izglītība, saturīga brīvā laika pavadīšana un pietiekamā skaitā apmācīts personāls ir tās sadaļas, kas būtiski ietekmē intervences izmaksas. Taču visi šie elementi ir svarīgi, lai nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu un sniegtu bērniem jēgpilnu atbalstu.
Pilnveidota bērnu likumpārkāpumu prevencijas sistēma un jaunā risku mazināšanas pasākuma ieviešana sniedz ilgtermiņa pozitīvu ietekmi, veicinot bērnu sociālo iekļaušanos, vienlaikus atslogojot sodu sistēmu, sociālās palīdzības sistēmu utt. Nerisinot augsta riska bērnu uzvedības problēmas, sabiedrības locekļi tiek apdraudēti, jo bērna uzvedības problēmas ar laiku pasliktinās, kas var rezultēties ar citu personu veselības un pat dzīvības apdraudējumu.
 

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Probācijas sistēmā esoši nepilngadīgie.
Ietekmes apraksts
Bērniem būs pieejams jauns risku mazināšanas pasākums, kas paredz viņu nošķiršanu no destruktīvās vides un traumas izpratnē balstītu aprūpi. Pasākuma mērķis ir mazināt bērna riska uzvedību, tādējādi pasargājot gan pašu bērnu, gan apkārtējos no iespējamā apdraudējuma.
 
Juridiskās personas

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija

Jaunais grupas pakalpojums probācijas sistēmā esošajiem nepilngadīgajiem tiks ieviests Tieslietu ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Iestādei tiek noteikta kompetence nodrošināt vides maiņas principā balstītus uzvedības risku mazināšanas pasākumus probācijas sistēmā esošajiem nepilngadīgajiem. Nolūks ir nodrošināt bērnu drošību, mazināt uzvedības riskus. Uzdevuma izpildes rezultātā plānotais pakalpojums ir vērsts uz bērnu izdarīto likumpārkāpumu prevencijas sistēmas stiprināšanu, līdz ar to tas pozitīvi ietekmēs bērnu labāko interešu ievērošanu ilgtermiņā.

 

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi