Anotācija (ex-ante)

Pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā likumprojektu un parakstīto Nolīgumu iesniegt Saeimā ratificēšanai atbilstoši Līguma 66.pantam (2023.gada 19.septembra sēdes protokola Nr.46, 17. §).

Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)

-

Latvija, tāpat kā ES, ir UNCLOS Puse. Latvija un ES ir arī 1994. gada 28. jūlija Nolīguma par UNCLOS XI daļas īstenošanu Puses, kā arī īstenošanas līguma par UNCLOS īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību.
Līguma izstrādes nepieciešamība. Okeānu (atklātās jūras) apsaimniekošana un pārvaldība pašreiz.
Jūru un okeānu pārvaldības un aizsardzības jautājumi ir virknes starptautisko konvenciju un organizāciju kompetencē. Tās apver globālo regulējumu jūrniecības (kuģošanas), zvejniecības un vides aizsardzības jomās, tomēr kopējais regulatīvais ietvars ir ļoti fragmentēts/ sadrumstalots un nespēj efektīvi risināt jaunos izaicinājumus, ar ko saskaras jūru un okeānu vide. Parasti spēkā esošais regulējums aptver tikai vienu konkrētu jomu, nozari vai arī to ģeogrāfiskais tvērums ir ierobežots (reģionāla pieeja). Šobrīd nav spēkā starptautiska mehānisma un globāla regulējuma, piemēram, aizsargājamo jūras teritoriju izveidošanai, ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanai un jūras ģenētisko resursu izmantošanai teritorijās ārpus valsts jurisdikcijas. UNCLOS XII daļa nosaka  jūras vides aizsardzības principus un valstu pienākumus.
ANO Ģenerālā Asambleja (ĢA) pilda centrālo lomu attiecībā uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās ārpus jebkuras valsts jurisdikcijas. Vienlaikus būtiska nozīme ir attiecīgo starptautisko organizāciju un valstu ieguldījumam to kompetences ietvaros, kas rada būtiskus šķēršļus koordinācijai un sadarbībai, kas nepieciešama efektīvai pārvaldībai. 2017.gadā pēc vairāk nekā 10 gadu ilga izpētes darba ANO dalībvalstis vienojās, ka starpvaldību konferences ietvaros nepieciešams izstrādāt jaunu juridiski saistošu dokumentu.
2017. gada 24. decembra Rezolūcijā 72/249 ANO ĢA nolēma ANO ietvaros sasaukt starpvaldību konferenci, kurā saskaņā ar UNCLOS izstrādātu starptautisku juridiski saistošu instrumentu attiecībā uz jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas.
Nolīgums attiecas uz jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, t.i. uz atklāto jūru (visām jūras daļām, kuras neietilpst ne ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, ne kādas valsts teritoriālajos vai iekšējos ūdeņos, ne arhipelāga valsts arhipelāga ūdeņos) un starptautisko jūras dzīļu teritorijās jeb Rajonu (UNCLOS XI daļa). Saskaņā ar UNCLOS 136.pantu Rajons un tā resursi ir cilvēces kopējais mantojums. Teritorijas, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, aizņem teju divas trešdaļas no pasaules okeāna platības un aptuveni 95 % no tā tilpuma, un tajās mīt bagātīga jūras bioloģiskā daudzveidība, kam ir ekoloģiska un sociālekonomiska nozīme un kas pakļauta aizvien pieaugošai cilvēka darbības un klimata pārmaiņu izraisītai ietekmei. Okeānos mīt miljoniem sugu, lielākajai daļai šo organismu nav radniecīgu sugu uz sauszemes.
ANO 1.Globālais jūras vides stāvokļa novērtējums (2015) ir zinātniskais pamatojums rīcībai globālā mērogā. Novērtējumā secināts, ka okeānu izturētspēja (spēja uzturēt cilvēka darbību un tās ietekmi) tuvojas savai robežai un ir nepieciešama nekavējoša rīcība globālā mērogā, lai aizsargātu to, ko vēl ir iespējams aizsargāt. Arvien pieaugošā okeāna ekonomiskā izmantošanas tendence bez visaptverošas pārvaldības sistēmas un bez rūpīgas kumulatīvās ietekmes novērtējuma uz jūras (okeāna) vidi rada savstarpēji konfliktējošu un kumulatīvu ietekmi uz jūras (okeānu) ekosistēmu. Kopš UNCLOS parakstīšanas 1982.gadā okeānu izmantošana pieaugusi eksponenciāli. Turpat 90% pasaules tirdzniecības tiek veikta pa jūrām un okeāniem, piekrastes zivju resursu samazināšanās dēļ ir pieaugusi zveja atklātā jūrā (tāljūras zveja), attīstās minerālo resursu ieguve (2017.gadā izsniegtas 28 licences Atlantijā, Klusajā okeānā un Indijas okeānā). Strauji attīstās jūras ģenētisko resursu ieguve (bioprospecting activities). Komunikācijas nodrošināšanai okeānus šķērso ap 1 miljonu km gari kabeļi. Minēto darbību izraisīto apdraudējumu papildina piesārņojums no sauszemes aktivitātēm, kā arī ūdens sasilšanu un paskābināšanos veicinošas CO₂ emisijas.
Nolīgums aptver četras tematiskās jomas:
- jūras ģenētiskie resursi un ieguvumu taisnīga sadale (Nolīguma II.daļa);
- teritorijai specifiski pārvaldības rīki, tādi kā aizsargājamās jūras teritorijas (Nolīguma III.daļa);
- ietekmes uz vidi novērtējums (turpmāk - IVN) (Nolīguma IV.daļa);
- spēju veidošana (kapacitātes celšana) un jūras tehnoloģiju nodošana (Nolīguma V.daļa).

Nolīgums operacionalizē  un konkretizē UNCLOS nostiprinātos vispārīgos principus un valstu pienākumus attiecībā uz jūras vides aizsardzību un saglabāšanu (UNCLOS XII daļa), jūras zinātnisko izpēti (UNCLOS XIII daļa) un jūras tehnoloģiju izstrādi un nodošanu (UNCLOS XIV daļa). Nolīgums ir pirmais globālais juridiskais ietvars bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai jūru teritorijās ārpus jebkuras valsts jurisdikcijas. 
Nolīgumu, saskaņā ar tā 5.pantu, interpretē un piemēro tā, ka tas nekaitē attiecīgajiem tiesību instrumentiem un satvariem un attiecīgajām globālajām, reģionālajām, apakšreģionālajām un nozariskajām struktūrām, un tā, ka tas veicina saskaņotību un koordināciju ar minētajiem instrumentiem, satvariem un struktūrām. Nolīgumu interpretē un piemēro UNCLOS kontekstā un ar to saskanīgā veidā. Nekas šajā nolīgumā neskar UNCLOS noteiktās valstu tiesības, jurisdikciju un pienākumus, arī attiecībā uz ekskluzīvo ekonomisko zonu un kontinentālo šelfu 200 jūras jūdžu robežās un aiz tās. Puses, saskaņā ar Nolīguma 8.pantu, piedaloties lēmumu pieņemšanā saskaņā ar citiem attiecīgiem tiesību instrumentiem, satvariem vai globālās, reģionālās, apakšreģionālās vai nozariskās struktūrās, attiecīgi cenšas veicināt šā Nolīguma mērķu sasniegšanu. Tāpat arī, lai atbalstītu šā Nolīguma mērķu sasniegšanu, Puses veicina ar UNCLOS saderīgu starptautisko sadarbību jūras zinātniskajā pētniecībā un jūras tehnoloģiju izstrādē un nodošanā.
Nolīguma II.daļas „Jūras ģenētiskie resursi, arī godīga un taisnīga ieguvumu sadale“  noteikumus nepiemēro:  a) zvejai, ko reglamentē attiecīgās starptautiskās tiesības, un ar zveju saistītām darbībām; vai b) zivīm vai citiem dzīvajiem jūras resursiem, par kuriem ir zināms, ka tie ir iegūti, zvejojot vai veicot citas ar zveju saistītas darbības teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, izņemot gadījumus, kad šo zivju vai citu dzīvo jūras resursu izmantošanu reglamentē kā izmantošanu saskaņā ar šo daļu.
III.sadaļas  "Teritorijai specifiski pārvaldības rīki, tādi kā aizsargājamās jūras teritorijas" mērķis 1) ir saglabāt un ilgtspējīgi izmantot teritorijas, kam nepieciešama aizsardzība, arī izveidot teritorijai specifisku pārvaldības rīku visaptverošu sistēmu ar ekoloģiski reprezentatīviem un labi savienotiem aizsargājamo jūras teritoriju (turpmāk - AJT) tīkliem, kas ir ES un tās dalībvalstu, t.sk. Latvijas, noteicošais elements Nolīgumā. Attiecībā uz AJT, būtiska ir sadarbība un koordinācija ar citām attiecīgajām starptautiskajām organizācijām. 18.panta nosacījums, ka veidojot AJT, tajās neiekļauj nekādas teritorijas, kas ir valsts jurisdikcijā, un tos nevar izmantot par pamatu, lai izvirzītu vai noliegtu jebkādas pretenzijas uz suverenitāti, suverēnajām tiesībām vai jurisdikciju, arī attiecībā uz jebkādiem ar tām saistītiem strīdiem,  ir būtisks nosacījums, lai panāktu iecerēto Nolīguma universālo raksturu. 18.pants nodrošina, ka nekāds instruments vai pasākums, kas izstrādāts šīs sadaļas ietvaros, nevar tikt izmantots, lai pamatotu pretenzijas uz suverenitāti, suverēnajām tiesībām vai jurisdikciju.   
Attiecībā uz IVN - ar Nolīguma IV.daļu tiek konkretizēti UNCLOS 204. un 206.panta vispārīgie nosacījumi. Nolīgums nosaka pienākums veikt IVN plānotai darbībai ārpus valsts jurisdikcijas, gan piekrastes valsts jurisdikcijā (ja tā var potenciāli ietekmēt vidi ārpus valsts jurisdikcijas) un nodrošināt, ka IVN tiek ņemtas vērā gan individuālās, gan kumulatīvās ietekmes, kas var izraisīt būtisku piesārņojumu vai kā citādi negatīvi ietekmēt jūras vidi gan ārpus valsts jurisdikcijas gan piekrastes valsts jurisdikcijā.
Nolīguma teksts nav pretrunā ar attiecīgajiem ES noteikumiem un politikām tā aptvertajās jomās (vides politika, jūras transporta politika, kopējā zivsaimniecības politika, iekšējā tirgus politika, kopējā tirdzniecības politika, pētniecības un tehnoloģiju izstrādes politika, klimata politika un citas attiecīgās politikas) un ar saistītajiem divpusējiem un daudzpusējiem nolīgumiem, kuros ES, kā arī tās dalībvalstis, tai skaitā, Latvija, jau ir Puses. Nolīgums atbilst ES vides mērķiem, kas minēti Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. pantā, t.i., saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti; aizsargāt cilvēka veselību; apdomīgi un racionāli izmantot dabas resursus; sekmēt starptautiska mēroga pasākumus, lai risinātu reģionālas vai pasaules vides problēmas, un jo īpaši cīnīties pret klimata pārmaiņām.
Nolīgums ir viena no ES starptautiskās okeānu pārvaldības darba kārtības prioritātēm (“Starptautiskā okeānu pārvaldība – okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība”). Tā kā Nolīgums ir UNCLOS īstenošanas nolīgums un minētā konvencija jau ir daļa no ES acquis, tiek pilnībā ievērotas UNCLOS iestrādātās un ES acquis atspoguļotās tiesību normas un tiesību un pienākumu līdzsvars un ka sarunu iznākums ir pilnībā saderīgs ar UNCLOS.

Situācija Latvijā.
Latvija, citu starpā, ir arī šādu ANO konvenciju Puse:
- Vispārējās konvencijas par bioloģisko daudzveidību (CBD) un Kartahenas Protokola par bioloģisko drošību, kas pievienots konvencijai par bioloģisko daudzveidību. Tomēr Latvija nav ratificējusi CBD 2010. gada 29. oktobra Nagojas protokolu par piekļuvi ģenētiskajiem resursiem un taisnīgu un godīgu to ieguvumu sadali, kas gūti no šo resursu izmantošanas (turpmāk - Nagojas protokols). Latvijā ir veikts „Izvērtējums par Bioloģiskās daudzveidības konvencijas Nagojas Protokola ratificēšanu”, kurā sniegtas ekspertu rekomendācijas Nagojas Protokola ratificēšanai Latvijā, kas pamatotas ar pētījumu par aptvertajām nozarēm un normatīvā regulējuma izmaiņām. Vienlaikus Latvijai ir saistoša Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 511/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par no Nagojas Protokola par piekļuvi ģenētiskajiem resursiem un to ieguvumu taisnīgu un godīgu sadali, kas gūti no šo resursu izmantošanas, izrietošiem atbilstības pasākumiem lietotājiem Savienībā. Attiecībā uz Regulas ģeogrāfisko piemērošanas jomu saistībā ar ģenētisko resursu izcelsmi, tad Regulu piemēro tikai attiecībā uz tiem ģenētiskajiem resursiem, uz kuriem valstīm ir suverēnas tiesības un attiecībā uz kuriem Protokola puse ir ieviesusi piekļuves un ieguvumu sadales pasākumus. Ģenētisko resursu izmantošanas likuma mērķis ir nodrošināt ģenētisko resursu tiesisku izmantošanu, nosakot kompetento iestādi Latvijā, atsevišķus ģenētisko resursu lietotāju pienākumus un atbildību par regulas Nr. 511/2014 prasību neievērošanu. Likumu piemēro ģenētiskajiem resursiem un ar ģenētiskajiem resursiem saistītām tradicionālajām  zināšanām no ārvalstīm, kas ir Nagojas Protokola dalībvalstis;
-  Vispārējā konvencijas par klimata pārmaiņām un Parīzes Nolīguma klimata pārmaiņu ierobežošanai pēc 2020.gada.
Latvija ir 1973.gada Starptautiskās konvencijas par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, kas grozīta ar tās 1978.gada Protokolu (MARPOL konvencijas) Puse.

Latvija atbalsta Nolīgumu, jo kļūšana par Līguma Pusi veicinās ES īstenotās bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un pārvaldības pieejas saskaņotību jūru un okeānu teritorijās, kā arī stiprinās ES apņemšanos atbalstīt jūras bioloģisko resursu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu visā pasaulē. Nolīgums arī palīdzēs Latvijai līdz ar  citām ES  dalībvalstīm sasniegt 2022. gada decembrī CBD ietvaros pieņemtā globālā bioloģiskās daudzveidības satvara mērķus un mērķrādītājus, ieskaitot mērķi līdz 2030. gadam aizsargāt vismaz 30% okeānu un jūru un to piekrastes teritoriju. Šobrīd Latvijā nav speciāla tiesiskā regulējuma Nolīguma jomās jūras vides, t.sk. bioloģiskās daudzveidības, saglabāšanai, aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai jūru teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas. Īstenojot Nolīgumu, Latvija ievēros tā 8.pantā ietvertos nosacījumus, t.sk., piedaloties lēmumu pieņemšanā saskaņā ar citiem attiecīgiem tiesību instrumentiem, satvariem vai globālās, reģionālās, apakšreģionālās vai nozariskās struktūrās, centīsies veicināt šā nolīguma mērķu sasniegšanu.

Nolīgums stājas spēkā tā 68. pantā noteiktajā laikā un kārtībā, t.i., 120 dienas pēc tam, kad deponēts sešdesmitais ratifikācijas, apstiprināšanas, pieņemšanas vai pievienošanās dokuments.
Latvija neplāno provizoriski piemērot Nolīgumu pirms tā spēkā stāšanās (šādu iespēju paredz Nolīguma 69. pants). 

Atrunas, paziņojumi vai deklarācijas.

Nolīguma 70.pants nosaka, ka attiecībā uz šo nolīgumu nevar izdarīt nekādas atrunas vai izņēmumus, ja vien tas nav skaidri atļauts citos šā nolīguma pantos. Saskaņā ar Nolīguma 10.panta 1.punktu, Nolīguma noteikumus nepiemēro retroaktīvi attiecībā uz darbībām, kas attiecas uz tādiem jūras ģenētiskajiem resursiem (turpmāk - JĢR) un tādu digitālo sekvenču informāciju (turpmāk - DSI) par JĢR ārpus valstu jurisdikcijas esošās teritorijās, kuri savākti un ģenerēti pēc tam, kad šis nolīgums stājies spēkā attiecībā uz konkrēto Pusi. Vienlaikus šā punkta 1.punkta 2.teikums paplašina piemērošanas tvērumu, nosakot, ka Nolīgumu piemēro arī tādu JĢR un tādas DSI par JĢR ārpus valstu jurisdikcijas esošās teritorijās izmantošanai, kas savākti vai ģenerēti pirms šā nolīguma stāšanās spēkā, ja vien Puse, parakstot, ratificējot, apstiprinot, pieņemot šo nolīgumu vai pievienojoties tam, rakstiski nepiemēro 70. pantā paredzēto izņēmumu.  Nolīguma izstrādes gaitā ES un tās dalībvalstis stingri iestājās par to, ka nolīgumu nevar  piemērot ar atpakaļejošu spēku, t.sk., noteikumus attiecībā uz JĢR un DSI piemērošanu (it īpaši tas skartu fiziskas kolekcijas). Pamatojums ir izvairīties no pienākuma apgrūtināt šīs kolekcijas ar pienākumu identificēt ģeogrāfisko izcelsmi veciem paraugiem, par kuriem nav pieejami konkrēti metadati (piemēram, precīzs ievākšanas ģeogrāfiskais punkts - ārpus valsts jurisdikcijas vai tajā).Tomēr ES to neizdevās panākt. Tāpēc Padomes Jūras tiesību darba grupas ietvaros ir panākta vienošanās par deklarācijas iesniegšanu par to, ka  Nolīguma noteikumus attiecībā uz JĢR un DSI no teritorijām ārpus valstu jurisdikcijas nepiemēro retroaktīvi. Attiecīgās deklarācijas tekstu paredzēts apstiprināt ar Padomes lēmumu par ES pievienošanos Nolīgumam. ES deklarāciju iesniegtu pēc Nolīguma ratificēšanas un tā  būtu vispārīgi formulēta, piemēram, "Nolīguma 10.panta 1.punkta īstenošanā [ES/ valsts] paziņo, ka tā nepieļauj ar atpakaļejošu spēku piemērot II. daļas noteikumus attiecībā uz JĢR, tostarp godīgu un vienlīdzīgu ieguvumu sadali". Deklarācijas formulējums būtu starp dalībvalstīm savstarpēji koordinēts. Deklarācija būtu svarīga arī tāpēc, ka šobrīd vēl nav zināms, par kādiem ieguvumu sadales mehānismiem Pušu konference varētu lemt nākotnē. Lai gan nav informācijas, ka Latvija jūras teritorijās ārpus valstu jurisdikcijas ievāktu JĢR vai arī tai būtu DSI par JĢR šajās teritorijās, tomēr, ievērojot piesardzības principu, Latvija, ratificējot Nolīgumu, varētu iesniegt paziņojumu par atrunu attiecībā uz 10.panta 1.punkta 2.teikumu. Ņemot vērā to, ka attiecīgais Padomes lēmums par ES pievienošanos Nolīgumam vēl nav pieņemts, tad likumprojekts tiktu papildināts ar attiecīgu punktu par Latvijas deklarāciju likumprojekta turpmākās virzības procesā, lai nodrošinātu savstarpēju koordināciju ES ietvaros. Padomes lēmumam paredzēti pavisam trīs pielikumi: 1) Deklarācija par ES kompetenci atbilstoši Nolīguma 67.panta pirmajam punktam; 2) Rīcības kodekss par iekšējās sadarbības procedūrām starp ES un tās dalībvalstīm, kas izstrādāts saskaņā ar Nolīguma 67.panta pirmo punktu; 3) Deklarācija par Nolīguma 70.panta piemērošanu attiecībā uz 10.panta pirmajā punktā minēto izņēmumu.
 

Nē

Nē

Jā

Likumprojekts veicinās UNCLOS nostiprināto vispārīgo principu un valsts pienākumu attiecībā uz jūras vides, tai skaitā, bioloģiskās daudzveidības, aizsardzību un saglabāšanu (UNCLOS XII daļa), kā arī jūras zinātnisko izpēti (UNCLOS XIII daļa). Likumprojekts veicinās arī jūras bioloģisko resursu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu visā pasaulē, kā arī īstenot Latvijas uzņemtās starptautiskās saistības CBD ietvaros, tai skaitā, sasniegt 2022. gada Kunmingas–Monreālas globālā bioloģiskās daudzveidības satvara mērķi līdz 2030. gadam aizsargāt vismaz 30% okeānu un jūru un to piekrastes teritoriju, ieskaitot zinātniski pamatotu aizsargājamu jūras teritoriju izveidi.