Anotācija (ex-ante)

Interešu pārstāvības biroja VA Government (turpmāk - VA Government) pārstāve Līva Šteinberga informēja, ka ar biedrību "Latvijas Finanšu nozares asociācija" ir saskaņota šāda redakcija:
Papildināt 29. pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:
“(4¹)Autotransporta līdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītais turētājs, kas norādīta kā fiziska persona, var izmantot M1 kategorijas vieglo automobili pasažieru komercpārvadājumu veikšanai, ja ir saņemta reģistrācijas apliecībā norādītā autotransporta līdzekļa īpašnieka rakstveida piekrišana attiecīgā automobiļa izmantošanai pasažieru komercpārvadājumu veikšanai kā pārvadātājam, kurš pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili veic kā komercreģistrā ierakstīta fiziskā persona.”

Satiksmes ministrija, izvērtējot VA Government piedāvāto redakciju, secina, ka normas redakcijā nepilnīgi interpretētas Komerclikuma normas. Komerclikuma 74. pants noteic, ka individuālais komersants ir fiziskā persona, kura kā komersants ierakstīta komercreģistrā. Līdz ar fiziskās personas ierakstīšanu komercreģistrā individuālā komersanta statusā, tā kļūst par komersantu. Starp fizisku personu un individuālo komersantu nav velkama vienādības zīme, un to statuss publiski tiesiskajās attiecībās  no īpašuma organizēšanas, nodokļu maksāšanas, kā arī pārvadātāja uzraudzības un atbildības viedokļa atšķiras. Komersants ir speciālais komerctiesību subjekts, kura veiktā darbība uzskatāma par komercdarbību. Šo statusu attiecīgā fiziskā persona zaudē brīdī, kad tiek izslēgta no komercreģistra. Tātad būdama ierakstīts komercreģistrā kā individuālais komersants, persona ir kļuvusi par speciālo subjektu - komersantu, uz kuru attiecināmas no fiziskās personas atšķirīgas prasības (sal. Senāta 2012. gada 7.marta spriedums lietā Nr.SPC-15/2012, C30595611, 5.punkts).

Savukārt saskaņā ar Autopārvadājumu likuma 1.panta 28. punktu pārvadātājs ir komersants, kooperatīvā sabiedrība vai zemnieku vai zvejnieku saimniecība, kas pēc pasūtījuma vai līguma ar nosūtītāju, pasažieri vai uz cita tiesiska pamata uzņemas pārvadājuma saistību. Savukārt no Autopārvadājumu likuma 29. panta izriet, ka pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili veic ar pārvadātāja īpašumā vai turējumā esošu M1 kategorijas vieglo automobili, attiecībā uz kuru transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā nav reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta piemērots liegums izmantot autotransporta līdzekli komercpārvadājumos ar taksometru un vieglo automobili, bet 35. panta piektā daļa noteic, ka pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili drīkst veikt, ja pārvadātājs ir saņēmis VSIA "Autotransporta direkcija" izsniegtu speciālo atļauju (licenci) pasažieru komercpārvadājumiem ar vieglo automobili un licences kartīti attiecībā uz katru autotransporta līdzekli.  Paskaidrojam, ka licences kartīte ir noteiktas formas dokuments vai ieraksts valsts informācijas sistēmā, kas apliecina, ka pārvadātājs ar konkrēto autotransporta līdzekli var veikt dokumentā vai ierakstā norādītā veida komercpārvadājumus (Autopārvadājumu likuma 1.panta 18.¹ punkts). VSIA "Autotransporta direkcija" licences kartīti izsniedz uz pārvadātāja iesniegumā pieprasīto termiņu, kas nepārsniedz termiņu, līdz kuram autotransporta līdzeklis nodots turējumā pārvadātājam.
Savukārt tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzējam aizliegts tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē reģistrēt un piedāvāt pārvadātāju, kas neatbilst Autopārvadājumu likuma 35.panta piektās daļas prasībām - pārvadātājs ir saņēmis VSIA "Autotransporta direkcija" izsniegtu speciālo atļauju (licenci) pasažieru komercpārvadājumiem ar vieglo automobili un licences kartīti attiecībā uz katru autotransporta līdzekli.

Papildus jāņem vērā, ka uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis ir jāmaksā komersantam, kas ierakstīta komercreģistrā. Ja ar nodokli apliekamam transportlīdzeklim ir reģistrēts gan īpašnieks, gan turētājs, uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli maksā transportlīdzekļa turētājs (Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 11.panta pirmā un otrā daļa). No šobrīd spēkā esošām normām secināms, ka fiziskā persona nav uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa subjekts.
Finanšu ministrija 2025.gada 15.decembra vēstulē Nr.4.1-37/28/3729[1] vērš uzmanību uz to, ka Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 14.panta pirmās daļas 15.punkts noteic, ka uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli nemaksā komersants vai ārvalsts komersanta filiāle, vai zemnieku saimniecība par tādu transportlīdzekli, kas tiek lietots, pamatojoties uz nomas līgumu, kurš noslēgts ar fizisko personu, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja un patstāvīgi rezumējošā kārtībā aprēķina un iemaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli no nomas maksas par transportlīdzekli likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktajā kārtībā. Minētā regulējuma mērķis ir novērst situāciju, kurā par transportlīdzekļa ekspluatēšanu tiek maksāts gan iedzīvotāju ienākuma nodoklis, gan uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis.
Ievērojot to, ka Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likums šobrīd paredz komersantiem atbrīvojumu no uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa (turpmāk arī - UVTN) nomas gadījumā, nebūtu lietderīgi veikt grozījumus un fizisku personu iekļaut kā UVTN subjektu, jo būtu nepieciešams piemērot nodokļa atbrīvojumu par transportlīdzekļa nomu, līdzīgi kā tas tiek piemērots komersantiem. Pretējā gadījumā šādi grozījumi varētu radīt diskriminējošu situāciju fiziskajām personām, kurām analoģiskos apstākļos būtu jāmaksā gan iedzīvotāju ienākuma nodoklis, gan uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis.
Tāpat Finanšu ministrija norāda, ka Civillikuma 2120. pants noteic, ka nomas vai īres maksai jābūt patiesai atlīdzībai par lietas lietošanu, un tādēļ to nedrīkst nolikt tikai izskata pēc. Tas nozīmē, ka nomas maksai jāatbilst aktuālajai tirgus situācijai un attiecīgi no šādas nomas maksas ir maksājams iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Finanšu ministrija 2025.gada 15.decembra vēstulē Nr.4.1-37/28/3729 paskaidro, ja cilvēks (fiziska persona) vēlas uzsākt saimniecisko darbību (jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību[2]) to ir iespējams izdarīt divos veidos: vai reģistrēties komercreģistrā vai arī Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam. Ja fiziska persona sniedz jebkādu sistemātisku pakalpojumu par atlīdzību, nereģistrējoties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējai vai kā komersantam, tad tā būs nereģistrēta saimnieciskā darbība. Tas nozīmē, ka Valsts ieņēmumu dienestam nav informācijas par veiktajiem darījumiem un budžetā maksājamo nodokli, proti, fiziskā persona atradīsies “ēnu ekonomikā”.

[1] Pieejama Saeimas tīmekļvietnē pie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas 2025.gada 16.decembra sēdes materiāliem.
[2] Komerclikuma 1.panta trešā daļa.

Likumprojekts paredz papildināt 29.pantu ar 4.¹ daļu, kas noteic, ka autotransporta līdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītais turētājs var izmantot M1 kategorijas vieglo automobili pasažieru komercpārvadājumu ar vieglo automobili veikšanai, ja ir saņemta autotransporta līdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītā autotransporta līdzekļa īpašnieka rakstveida piekrišana attiecīgā autotransporta līdzekļa izmantošanai pasažieru komercpārvadājumu ar vieglo automobili veikšanai.