Anotācija (ex-ante)

25-TA-1072: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Autopārvadājumu likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Nepieciešams noteikt plašāku pasažieru komercpārvadājumu ar vieglo automobili sniedzēju loku, lai pasažieru komercpārvadājumu ar vieglo automobili pakalpojums kļūtu pieejamāks sabiedrībai.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Likumprojekts paredz noteikt, ka komersanta turējumā esošu līzinga automašīnu var izmantot pasažieru komercpārvadājumos ar vieglo automobili, ja saņemta līzinga devēja piekrišana.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Biedrība "Latvijas Mobilitātes asociācija", kura apvieno vadošos uzņēmumus, kas Latvijā piedāvā dažādus transporta un mobilitātes pakalpojumus, kopā ar biedrību “Auto Asociācija”, biedrību "Latvijas Finanšu nozares asociācija" un biedrību "Latvijas Apdrošinātāju asociācija" aicināja Satiksmes ministriju veikt grozījumus normatīvajos aktos, lai privātpersonu turējumā esošās līzinga automašīnas varētu izmantot pasažieru komercpārvadājumos ar vieglo automobili.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas (turpmāk - Apakškomisija) 2025. gada 23. septembra sēdē tika izskatīta Bolt Rides vēstule “Par nepieciešamajiem normatīvajiem uzlabojumiem pasažieru komercpārvadājumu nozares ēnu ekonomikas samazināšanai“. Apakškomisija uzklausīja Bolt vadītājas Latvijā Kristīnes Bezerras-Kjerulfas redzējumu par nozari:
 - pieprasījums pēc pakalpojuma ievērojami pārsniedz piedāvājumu – mēnesī netiek apkalpoti līdz pat 100 000 braucienu;
- ik gadu  nodokļos netiek nomaksāti vismaz 12 miljoni euro;
 - autotransporta līdzekļu vadītāju skaits Rīgā ir trīskārt mazāks nekā Viļņā, neraugoties uz līdzīgu klientu uzvedību un pieprasījuma līmeni;
 - līdz pat 1335 (2023.g. oktobris) fizisko personu mēnesī uzsāk reģistrācijas procesu pakalpojuma sniegšanai, taču to nepabeidz;
- lielākais šķērslis – ierobežojumi izmantot līzingā iegādātu auto komercpārvadājumiem;
- lielākā daļa aktīvo vadītāju izmanto vecus vai īrētus transportlīdzekļus; pakalpojums kļūst nepietiekams pīķa stundās;
- gandrīz 2/3  šobrīd īrē savu mašīnu, kuru izmanto kopbraukšanas pakalpojuma sniegšanā;
- Lietuvā un Igaunijā līzinga ņēmēja pienākums ir informēt līzinga devēju, ja līzingā esošais transportlīdzeklis tiks izmantots komercpārvadājumos.
Savukārt Satiksmes ministrija informēja par sagatavoto likumprojektu “Grozījums Autopārvadājumu likumā” (25-TA-1072) (turpmāk – Likumprojekts), kas paredzēja 29. pantu papildināt ar jaunu 4.1 daļu – komercpārvadājumu tiesību piešķiršanu transportlīdzekļu turētājiem līzinga attiecību ietvaros.  Tiesību aktu portālā (TAP) (07.05.2025.-21.05.2025.) Likumprojekts tika nodots sabiedrības līdzdalībai. Tika saņemti 18 viedokļi. 
Likumprojekta virzībai atbalstu izteica SIA Bolt Services pārstāvis un privātpersona, kura vēlas uzsākt pasažieru komercpārvadājumu pakalpojumu sniegšanu. Likumprojekta virzību neatbalstīja:
- biedrība "Latvijas Finanšu nozares asociācija", jo iznomāšana ir pieļaujama tikai ar transportlīdzekļa īpašnieka (līzinga sabiedrības) rakstveida piekrišanu;
- Biedrība "Latvijas vieglo taksometru nozares darba devēju organizācija", jo apgrūtina nodokļu administrēšanu un rada riskus PVN apiešanai, grauj konkurenci, būtiski atvieglo komercplatformu (piemēram, “Bolt”) dominances nostiprināšanu Latvijas tirgū;
- biedrība "Licencēto pasažieru komercpārvadātāju attīstības asociācija", jo aplikācijai ir jāpaliek tikai kā starpniekam starp pasažieri un pārvadātāju, nevis kā tagad, kad viena aplikācijā diktē noteikumus visā nozarē;
- 13 pakalpojuma sniegšanā iesaistīti pārstāvji – iebildumu būtība - tiks nostiprināts platformas Bolt monopolstāvoklis.
Tāpat Satiksmes ministrija informēja, ka Likumprojekts tiek papildināts ar tiesību normām, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2024/2831 par darba nosacījumu uzlabošanu platformu darbā (turpmāk – Direktīva), kuras ieviešana nacionālajos normatīvajos aktos veicama līdz 2026.gada 2.decembrim.

Apakškomisijas 2025. gada 16. decembra sēdē atkārtoti tika diskutēts par pasažieru komercpārvadājumu nozarē ēnu ekonomikas samazināšanai nepieciešamajiem normatīvajiem uzlabojumiem. K.Bezerra-Kjerulfa informēja, ka redakcija ir precizēta un saskaņota ar biedrību "Latvijas Finanšu nozares asociācija". Apakškomisija lūdza Satiksmes ministriju 2025.gadā virzīt starpinstitūciju saskaņošanai redakciju, kura saskaņota ar biedrību "Latvijas Finanšu nozares asociācija". 
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Interešu pārstāvības biroja VA Government (turpmāk - VA Government) pārstāve Līva Šteinberga informēja, ka ar biedrību "Latvijas Finanšu nozares asociācija" ir saskaņota šāda redakcija:
Papildināt 29. pantu ar 4.1 daļu šādā redakcijā:
“(41)Autotransporta līdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītais turētājs, kas norādīta kā fiziska persona, var izmantot M1 kategorijas vieglo automobili pasažieru komercpārvadājumu veikšanai, ja ir saņemta reģistrācijas apliecībā norādītā autotransporta līdzekļa īpašnieka rakstveida piekrišana attiecīgā automobiļa izmantošanai pasažieru komercpārvadājumu veikšanai kā pārvadātājam, kurš pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili veic kā komercreģistrā ierakstīta fiziskā persona.”

Satiksmes ministrija, izvērtējot VA Government piedāvāto redakciju, secina, ka normas redakcijā nepilnīgi interpretētas Komerclikuma normas. Komerclikuma 74. pants noteic, ka individuālais komersants ir fiziskā persona, kura kā komersants ierakstīta komercreģistrā. Līdz ar fiziskās personas ierakstīšanu komercreģistrā individuālā komersanta statusā, tā kļūst par komersantu. Starp fizisku personu un individuālo komersantu nav velkama vienādības zīme, un to statuss publiski tiesiskajās attiecībās  no īpašuma organizēšanas, nodokļu maksāšanas, kā arī pārvadātāja uzraudzības un atbildības viedokļa atšķiras. Komersants ir speciālais komerctiesību subjekts, kura veiktā darbība uzskatāma par komercdarbību. Šo statusu attiecīgā fiziskā persona zaudē brīdī, kad tiek izslēgta no komercreģistra. Tātad būdama ierakstīts komercreģistrā kā individuālais komersants, persona ir kļuvusi par speciālo subjektu - komersantu, uz kuru attiecināmas no fiziskās personas atšķirīgas prasības (sal. Senāta 2012. gada 7.marta spriedums lietā Nr.SPC-15/2012, C30595611, 5.punkts).

Savukārt saskaņā ar Autopārvadājumu likuma 1.panta 28. punktu pārvadātājs ir komersants, kooperatīvā sabiedrība vai zemnieku vai zvejnieku saimniecība, kas pēc pasūtījuma vai līguma ar nosūtītāju, pasažieri vai uz cita tiesiska pamata uzņemas pārvadājuma saistību. Savukārt no Autopārvadājumu likuma 29. panta izriet, ka pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili veic ar pārvadātāja īpašumā vai turējumā esošu M1 kategorijas vieglo automobili, attiecībā uz kuru transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā nav reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta piemērots liegums izmantot autotransporta līdzekli komercpārvadājumos ar taksometru un vieglo automobili, bet 35. panta piektā daļa noteic, ka pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili drīkst veikt, ja pārvadātājs ir saņēmis VSIA "Autotransporta direkcija" izsniegtu speciālo atļauju (licenci) pasažieru komercpārvadājumiem ar vieglo automobili un licences kartīti attiecībā uz katru autotransporta līdzekli.  Paskaidrojam, ka licences kartīte ir noteiktas formas dokuments vai ieraksts valsts informācijas sistēmā, kas apliecina, ka pārvadātājs ar konkrēto autotransporta līdzekli var veikt dokumentā vai ierakstā norādītā veida komercpārvadājumus (Autopārvadājumu likuma 1.panta 18.1 punkts). VSIA "Autotransporta direkcija" licences kartīti izsniedz uz pārvadātāja iesniegumā pieprasīto termiņu, kas nepārsniedz termiņu, līdz kuram autotransporta līdzeklis nodots turējumā pārvadātājam.
Savukārt tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzējam aizliegts tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē reģistrēt un piedāvāt pārvadātāju, kas neatbilst Autopārvadājumu likuma 35.panta piektās daļas prasībām - pārvadātājs ir saņēmis VSIA "Autotransporta direkcija" izsniegtu speciālo atļauju (licenci) pasažieru komercpārvadājumiem ar vieglo automobili un licences kartīti attiecībā uz katru autotransporta līdzekli.

Papildus jāņem vērā, ka uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis ir jāmaksā komersantam, kas ierakstīta komercreģistrā. Ja ar nodokli apliekamam transportlīdzeklim ir reģistrēts gan īpašnieks, gan turētājs, uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli maksā transportlīdzekļa turētājs (Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 11.panta pirmā un otrā daļa). No šobrīd spēkā esošām normām secināms, ka fiziskā persona nav uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa subjekts.
Finanšu ministrija 2025.gada 15.decembra vēstulē Nr.4.1-37/28/3729[1] vērš uzmanību uz to, ka Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 14.panta pirmās daļas 15.punkts noteic, ka uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli nemaksā komersants vai ārvalsts komersanta filiāle, vai zemnieku saimniecība par tādu transportlīdzekli, kas tiek lietots, pamatojoties uz nomas līgumu, kurš noslēgts ar fizisko personu, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja un patstāvīgi rezumējošā kārtībā aprēķina un iemaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli no nomas maksas par transportlīdzekli likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktajā kārtībā. Minētā regulējuma mērķis ir novērst situāciju, kurā par transportlīdzekļa ekspluatēšanu tiek maksāts gan iedzīvotāju ienākuma nodoklis, gan uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis.
Ievērojot to, ka Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likums šobrīd paredz komersantiem atbrīvojumu no uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa (turpmāk arī - UVTN) nomas gadījumā, nebūtu lietderīgi veikt grozījumus un fizisku personu iekļaut kā UVTN subjektu, jo būtu nepieciešams piemērot nodokļa atbrīvojumu par transportlīdzekļa nomu, līdzīgi kā tas tiek piemērots komersantiem. Pretējā gadījumā šādi grozījumi varētu radīt diskriminējošu situāciju fiziskajām personām, kurām analoģiskos apstākļos būtu jāmaksā gan iedzīvotāju ienākuma nodoklis, gan uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis.
Tāpat Finanšu ministrija norāda, ka Civillikuma 2120. pants noteic, ka nomas vai īres maksai jābūt patiesai atlīdzībai par lietas lietošanu, un tādēļ to nedrīkst nolikt tikai izskata pēc. Tas nozīmē, ka nomas maksai jāatbilst aktuālajai tirgus situācijai un attiecīgi no šādas nomas maksas ir maksājams iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Finanšu ministrija 2025.gada 15.decembra vēstulē Nr.4.1-37/28/3729 paskaidro, ja cilvēks (fiziska persona) vēlas uzsākt saimniecisko darbību (jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību[2]) to ir iespējams izdarīt divos veidos: vai reģistrēties komercreģistrā vai arī Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam. Ja fiziska persona sniedz jebkādu sistemātisku pakalpojumu par atlīdzību, nereģistrējoties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējai vai kā komersantam, tad tā būs nereģistrēta saimnieciskā darbība. Tas nozīmē, ka Valsts ieņēmumu dienestam nav informācijas par veiktajiem darījumiem un budžetā maksājamo nodokli, proti, fiziskā persona atradīsies “ēnu ekonomikā”.

[1] Pieejama Saeimas tīmekļvietnē pie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas 2025.gada 16.decembra sēdes materiāliem.
[2] Komerclikuma 1.panta trešā daļa.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz papildināt 29.pantu ar 4.1 daļu, kas noteic, ka autotransporta līdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītais turētājs var izmantot M1 kategorijas vieglo automobili pasažieru komercpārvadājumu ar vieglo automobili veikšanai, ja ir saņemta autotransporta līdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītā autotransporta līdzekļa īpašnieka rakstveida piekrišana attiecīgā autotransporta līdzekļa izmantošanai pasažieru komercpārvadājumu ar vieglo automobili veikšanai.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Pasažieru komercpārvadājumu ar vieglo automobili veicēji pakalpojumu var sniegt ar autotransporta līdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītā autotransporta līdzekļa īpašnieka (līzinga devēja) rakstveida piekrišanu. 

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/645fc7db-4835-496b-9466-9e647acc79d2

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Likumprojekta virzībai atbalstu izteica SIA Bolt Services pārstāvis un privātpersona, kura vēlas uzsākt pasažieru komercpārvadājumu pakalpojumu sniegšanu.

Likumprojekta virzību neatbalstīja:
- biedrība "Latvijas Finanšu nozares asociācija", jo iznomāšana ir pieļaujama tikai ar transportlīdzekļa īpašnieka (līzinga sabiedrības) rakstveida piekrišanu;
- Biedrība "Latvijas vieglo taksometru nozares darba devēju organizācija", jo apgrūtina nodokļu administrēšanu un rada riskus PVN apiešanai, grauj konkurenci, būtiski atvieglo komercplatformu (piemēram, “Bolt”) dominances nostiprināšanu Latvijas tirgū;
- biedrība "Licencēto pasažieru komercpārvadātāju attīstības asociācija", jo aplikācijai ir jāpaliek tikai kā starpniekam starp pasažieri un pārvadātāju, nevis kā tagad, kad  viena aplikācijā diktē noteikumus visā nozarē;
- 13 pakalpojuma sniegšanā iesaistīti pārstāvji – iebildumu būtība -  tiks nostiprināts platformas Bolt monopolstāvoklis.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • VSIA "Autotransporta direkcija"

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Veicina pakalpojuma pieejamību.

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi