25-TA-2407: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2018. gada 9. oktobra noteikumos Nr. 631 "Higiēnas prasības skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
-
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikt pārejas laiku, lai skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji varētu iegūt darbam ar elektromagnētiskajām ierīcēm (piemēram, lāzerierīcēm) nepieciešamo kvalifikāciju.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2026.
Pamatojums
01.01.2026. stājas spēkā prasība, ka sniegt skaistumkopšanas pakalpojumus, izmantojot elektroierīces, piemēram, ierīces ar augstas intensitātes elektromagnētisko starojumu, drīkst tikai sertificētas ārstniecības personas ar kompetenci skaistumkopšanā.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2025.gada 15.jūlija sēdē tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.441 "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 9. oktobra noteikumos Nr.631 “Higiēnas prasības skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai”" (turpmāk - noteikumi Nr.441), paredzot, ka skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanā medicīniskās ierīces un medicīnisko ierīču regulas (turpmāk - regula 2017/745)) 16.pielikumā minētās ierīces[1] drīkst lietot tikai sertificēta ārstniecības persona ar kompetenci skaistumkopšanā (kosmētiķis, skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā) (šie grozījumi stāsies spēkā 01.01.2026.). Noteikumu Nr.441 pamatojums – nodrošināt ierīču pareizu lietošanu, izvērtējot klienta veselības stāvokli, kā arī spēt nodrošināt klientam kvalificētu palīdzību, ja tāda nepieciešama. Izmaiņas ierosināja skaistumkopšanas nozares uzņēmēji; publiskās apspriešanas laikā iebildumi un priekšlikumi netika saņemti; saskaņošanas laikā saņemts Latvijas Darba devēju konfederācijas saskaņojums.
Ministru kabineta 2018. gada 9. oktobra noteikumi Nr.631 “Higiēnas prasības skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai” (noteikumi Nr.631) attiecas uz saimnieciskās darbības veicējiem, kuri sniedz skaistumkopšanas pakalpojumus, izmantojot fiziskās, fizikālās un ķīmiskās metodes. Savukārt higiēnas prasības tetovēšanas pakalpojumu (tai skaitā mikropigmentācija, permanentais grims, skarifikācija) un pīrsinga pakalpojumu (tai skaitā ausu caurduršana) sniedzējiem nosaka Ministru kabineta 2015.gada 14.aprīļa noteikumi Nr.182 “Noteikumi par higiēnas prasībām tetovēšanas un pīrsinga pakalpojumu sniegšanai un speciālajām prasībām tetovēšanas līdzekļiem” (turpmāk - noteikumi Nr.182). Prasība par ārstniecības personas statusa nepieciešamību attiecināma tikai uz pakalpojumiem, kas minēti noteikumos Nr.631, bet neskar pakalpojumus, kam prasības noteiktas noteikumos Nr.182.
Saskaņā ar noteikumiem Nr.182 mikropigmentācija un permanentais grims ir tetovēšanas līdzekļa mikrodevas ievadīšana cilvēka ādas virsējā slānī, veidojot pārejoši noturīgu zīmējumu. Mikropigmentācijas un permanentā grima pakalpojumu arī pēc 2026.gada 1.janvāra drīkstēs sniegt atbilstoši pašreizējai kārtībai. Tomēr daļa mikropigmentācijas pakalpojuma sniedzēju veic ne tikai pigmenta ievadīšanu, bet arī pigmenta izvadīšanu ar lāzertehnoloģiju palīdzību, kas vairs neatbilst mikropigmentācijas pakalpojuma definīcijai (to dara aptuveni 30-35% jeb 200 no mikropigmentācijas pakalpojumu sniedzējiem). Lāzerierīces, ko izmanto pigmenta izvadīšanai, pieder ierīcēm, kas izstaro augstas intensitātes elektromagnētisko starojumu un ir iekļautas regulas 2017/745 16.pielikuma 5.punktā. Saskaņā ar Komisijas īstenošanas regulu 2022/2347 regulas 2017/745 16.pielikuma 5. iedaļā minētais aprīkojums, kas izstaro augstas intensitātes elektromagnētisko starojumu un ko paredzēts izmantot uz cilvēka ķermeņa, proti, ādas apstrādei, klasificēts IIb klasē. Sniegt pakalpojumu, izmantojot šādas ierīces, drīkst ārstniecības persona - kosmētiķis, kurš ir apguvis konkrēto mikropigmentācijas lāzera metodi, skaistumkopšanas speciālists vai estētiskās medicīnas ārsts.
Mikropigmentācijas pakalpojumu sniedzējiem līdz šim nebija jābūt ārstniecības personām, un šai specialitātei nav profesijas standarta. Stājoties spēkā jaunajiem noteikumiem, lielākā daļa mikropigmentācijas pakalpojumu sniedzēju, kuri līdz šim sniedza pigmenta izvadīšanas pakalpojumus, to vairs nevarēs darīt. Tomēr šis pakalpojums ir augsti pieprasīts, un pastāv risks, ka no 2026.gada 1.janvāra tas vairs nebūs pieejams. Tādēļ Latvijas Mikropigmentācijas speciālistu asociācija aicina noteikt ilgāku periodu šim nosacījumam, lai nozare tam varētu pielāgoties. Mikropigmentācijas speciālisti izprot jauno nosacījumu būtību un ir gatavi mācīties par ārstniecības personām, apgūstot kosmētiķa vai skaistumkopšanas speciālista kompetenci. Šādas izglītības apgūšanai nepieciešami vismaz 2 gadi, līdz ar to pārejas laikam jābūt pietiekamam izglītības iegūšanai.
Pārejas laiks attiektos ne tikai uz mikropigmentētājiem, bet arī citiem skaistumkopšanas speciālistiem, kas šobrīd strādā, bet kam trūkst darbam ar elektroierīcēm nepieciešamās kvalifikācijas. Pārejas periods dos iespēju speciālistiem iegūt nepieciešamo kvalifikāciju un novērst riskus sabiedrības neapmierinātībai saistībā ar pēkšņu pakalpojumu nepieejamību.
Nav precīzi nosakāms, cik mikropigmentētāju un citu skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēju izmantos pārejas laiku, jo to ietekmēs minēto speciālistu vēlme izglītoties, kā arī izglītības iestāžu kapacitāte.
[1] Ierīces, kas nav paredzētas lietošanai medicīniskā nolūkā, bet kuru lietošana var būt saistīta ar risku patērētājam.
Ministru kabineta 2018. gada 9. oktobra noteikumi Nr.631 “Higiēnas prasības skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai” (noteikumi Nr.631) attiecas uz saimnieciskās darbības veicējiem, kuri sniedz skaistumkopšanas pakalpojumus, izmantojot fiziskās, fizikālās un ķīmiskās metodes. Savukārt higiēnas prasības tetovēšanas pakalpojumu (tai skaitā mikropigmentācija, permanentais grims, skarifikācija) un pīrsinga pakalpojumu (tai skaitā ausu caurduršana) sniedzējiem nosaka Ministru kabineta 2015.gada 14.aprīļa noteikumi Nr.182 “Noteikumi par higiēnas prasībām tetovēšanas un pīrsinga pakalpojumu sniegšanai un speciālajām prasībām tetovēšanas līdzekļiem” (turpmāk - noteikumi Nr.182). Prasība par ārstniecības personas statusa nepieciešamību attiecināma tikai uz pakalpojumiem, kas minēti noteikumos Nr.631, bet neskar pakalpojumus, kam prasības noteiktas noteikumos Nr.182.
Saskaņā ar noteikumiem Nr.182 mikropigmentācija un permanentais grims ir tetovēšanas līdzekļa mikrodevas ievadīšana cilvēka ādas virsējā slānī, veidojot pārejoši noturīgu zīmējumu. Mikropigmentācijas un permanentā grima pakalpojumu arī pēc 2026.gada 1.janvāra drīkstēs sniegt atbilstoši pašreizējai kārtībai. Tomēr daļa mikropigmentācijas pakalpojuma sniedzēju veic ne tikai pigmenta ievadīšanu, bet arī pigmenta izvadīšanu ar lāzertehnoloģiju palīdzību, kas vairs neatbilst mikropigmentācijas pakalpojuma definīcijai (to dara aptuveni 30-35% jeb 200 no mikropigmentācijas pakalpojumu sniedzējiem). Lāzerierīces, ko izmanto pigmenta izvadīšanai, pieder ierīcēm, kas izstaro augstas intensitātes elektromagnētisko starojumu un ir iekļautas regulas 2017/745 16.pielikuma 5.punktā. Saskaņā ar Komisijas īstenošanas regulu 2022/2347 regulas 2017/745 16.pielikuma 5. iedaļā minētais aprīkojums, kas izstaro augstas intensitātes elektromagnētisko starojumu un ko paredzēts izmantot uz cilvēka ķermeņa, proti, ādas apstrādei, klasificēts IIb klasē. Sniegt pakalpojumu, izmantojot šādas ierīces, drīkst ārstniecības persona - kosmētiķis, kurš ir apguvis konkrēto mikropigmentācijas lāzera metodi, skaistumkopšanas speciālists vai estētiskās medicīnas ārsts.
Mikropigmentācijas pakalpojumu sniedzējiem līdz šim nebija jābūt ārstniecības personām, un šai specialitātei nav profesijas standarta. Stājoties spēkā jaunajiem noteikumiem, lielākā daļa mikropigmentācijas pakalpojumu sniedzēju, kuri līdz šim sniedza pigmenta izvadīšanas pakalpojumus, to vairs nevarēs darīt. Tomēr šis pakalpojums ir augsti pieprasīts, un pastāv risks, ka no 2026.gada 1.janvāra tas vairs nebūs pieejams. Tādēļ Latvijas Mikropigmentācijas speciālistu asociācija aicina noteikt ilgāku periodu šim nosacījumam, lai nozare tam varētu pielāgoties. Mikropigmentācijas speciālisti izprot jauno nosacījumu būtību un ir gatavi mācīties par ārstniecības personām, apgūstot kosmētiķa vai skaistumkopšanas speciālista kompetenci. Šādas izglītības apgūšanai nepieciešami vismaz 2 gadi, līdz ar to pārejas laikam jābūt pietiekamam izglītības iegūšanai.
Pārejas laiks attiektos ne tikai uz mikropigmentētājiem, bet arī citiem skaistumkopšanas speciālistiem, kas šobrīd strādā, bet kam trūkst darbam ar elektroierīcēm nepieciešamās kvalifikācijas. Pārejas periods dos iespēju speciālistiem iegūt nepieciešamo kvalifikāciju un novērst riskus sabiedrības neapmierinātībai saistībā ar pēkšņu pakalpojumu nepieejamību.
Nav precīzi nosakāms, cik mikropigmentētāju un citu skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēju izmantos pārejas laiku, jo to ietekmēs minēto speciālistu vēlme izglītoties, kā arī izglītības iestāžu kapacitāte.
[1] Ierīces, kas nav paredzētas lietošanai medicīniskā nolūkā, bet kuru lietošana var būt saistīta ar risku patērētājam.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Daļa skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēju, kas pašreiz lieto regulas 2017/745 16. pielikumā iekļautos izstrādājumus, nav sertificētas ārstniecības personas (piemēram, mikropigmentācijas pakalpojuma sniedzēji, kas piedāvā arī pigmenta izņemšanu ar lāzerierīcēm). Šie pakalpojuma sniedzēji no 2026. gada 1.janvāra nedrīkstēs sniegt pakalpojumus, kuriem būs nepieciešams ārstniecības personas statuss. Līdz ar to samazināsies sniegto pakalpojumu apjoms, negatīvi ietekmējot pakalpojuma pieejamību klientiem, kā arī samazinot darba apjomu un ieņēmumus pakalpojuma sniedzējam.
Vienlaikus ir svarīgi nodrošināt klientam drošus pakalpojumus, kurus sniedz atbilstoši kvalificēts pakalpojuma sniedzējs.
Vienlaikus ir svarīgi nodrošināt klientam drošus pakalpojumus, kurus sniedz atbilstoši kvalificēts pakalpojuma sniedzējs.
Risinājuma apraksts
Nepieciešams noteikt pārejas laiku, lai pakalpojuma sniedzējiem, kuriem nav pakalpojuma sniegšanai atbilstošas kvalifikācijas, dotu iespēju iegūt ārstniecības personas statusu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2024.gada 24.septembra noteikumiem Nr. 617 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu" kosmētiķis ir ārstniecības persona, kura apguvusi profesionālās vidējās izglītības programmu un ieguvusi kosmētiķa profesionālo kvalifikāciju.
Mācību ilgums kosmētiķa profesijā ir divi gadi pēc vidējās izglītības dokumenta iegūšanas. Tādējādi kosmētiķa profesijas apgūšana ir ātrākā iespēja kļūt par sertificētu ārstniecības personu ar kompetenci skaistumkopšanā. Speciālista prakses tiesības apliecina ārstniecības personas sertifikāts (ieskaitot turpmāko resertifikāciju) un personas reģistrācija veselības nozari reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Pieņemot, ka personas, kas vēlēsies iegūt kosmētiķa profesiju, mācības uzsāks ne vēlāk kā 2026. gada rudenī un mācību ilgums pēc personai ar vidējo izglītību ir divi gadi, pārejas laiks tiek noteikts līdz 2028. gada 30. jūnijam. Vienlaikus tiek paredzēts, ka līdz ārstniecības personas statusa iegūšanai sniegt pakalpojumus, kuros izmanto regulas 2017/745 16. pielikumā iekļautās ierīces, drīkstēs tikai sertificētas ārstniecības personas ar kompetenci skaistumkopšanā uzraudzībā. Šādas uzraudzības īstenošanai var tikt noslēgts sadarbības līgums.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2024.gada 24.septembra noteikumiem Nr. 617 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu" kosmētiķis ir ārstniecības persona, kura apguvusi profesionālās vidējās izglītības programmu un ieguvusi kosmētiķa profesionālo kvalifikāciju.
Mācību ilgums kosmētiķa profesijā ir divi gadi pēc vidējās izglītības dokumenta iegūšanas. Tādējādi kosmētiķa profesijas apgūšana ir ātrākā iespēja kļūt par sertificētu ārstniecības personu ar kompetenci skaistumkopšanā. Speciālista prakses tiesības apliecina ārstniecības personas sertifikāts (ieskaitot turpmāko resertifikāciju) un personas reģistrācija veselības nozari reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Pieņemot, ka personas, kas vēlēsies iegūt kosmētiķa profesiju, mācības uzsāks ne vēlāk kā 2026. gada rudenī un mācību ilgums pēc personai ar vidējo izglītību ir divi gadi, pārejas laiks tiek noteikts līdz 2028. gada 30. jūnijam. Vienlaikus tiek paredzēts, ka līdz ārstniecības personas statusa iegūšanai sniegt pakalpojumus, kuros izmanto regulas 2017/745 16. pielikumā iekļautās ierīces, drīkstēs tikai sertificētas ārstniecības personas ar kompetenci skaistumkopšanā uzraudzībā. Šādas uzraudzības īstenošanai var tikt noslēgts sadarbības līgums.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Izvērtēta iespēja nenoteikt pārejas laiku, jo pigmenta izņemšanu ar lāzeri varētu veikt skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā, kosmētiķis pēc attiecīgās tehnoloģijas apguves, estētiskās medicīnas ārsts, dermatologs. Tomēr mikropigmentācijas speciālisti snieguši informāciju, ka pigmenta izņemšana var būt nepieciešama arī pigmenta ievadīšanas laikā (korekcijai), kā arī uzsverot savu pieredzi pigmenta izvadīšanas veikšanā. Tāpat jāņem vērā lielais pakalpojuma sniedzēju skaits (~200) - ja visiem šiem speciālistiem liegtu sniegt pakapojumu, tas varētu ietkemēt klientus, kas nepieciešam pigmenta izvadīšana.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
-
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Skaistumkopšanas pakalpojumu saņēmēji
Ietekmes apraksts
Pārejas periods novērsīs riskus samazināt noteiktu pakalpojumu pieejamību sabiedrībai, vienlaikus dodot iespēju speciālistiem, kuri jau strādā, iegūt nepieciešamo kvalifikāciju.
Juridiskās personas
- Skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji
Ietekmes apraksts
Pārejas periods dos iespēju mikropigmentētājiem, kuri sniedz arī pigmenta izņemšanas pakalpojumu, kā arī arī citiem skaistumkopšanas speciālistiem, kas šobrīd strādā, bet kam trūkst darbam ar elektroierīcēm nepieciešamās kvalifikācijas, to iegūt.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Veselības inspekcijaNevalstiskās organizācijas
Latvijas Mikropigmentācijas speciālistu asociācijaCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
