Anotācija

Līdz šim psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu bērniem ar autiskā spektra traucējumiem no divu gadu vecuma un viņu ģimenes locekļiem kā patstāvīgs valsts finansēts sociālais pakalpojums nav bijis, nav arī normatīvā regulējuma, kas regulētu pakalpojuma nodrošināšanu.
Likums paredz, ka uzturošās terapijas pakalpojumu bērniem ar autiskā spektra traucējumiem no diviem gadiem līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai sniedz nodibinājums, bet psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu bērniem ar autiskā spektra traucējumiem no diviem gadiem līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai un viņa ģimenes locekļiem sniedz biedrība.
Nodibinājuma 2024.gadā īstenotā līguma termiņš un piešķirtais valsts budžeta finansējums ir līdz 2024.gada 31.decembrim, bet biedrībai līdz 2024.gada 30.novembrim. Līdz ar to, lai nodrošinātu patstāvīgu, pilnvērtīgu, sistemātisku un pēctecīgu atbalstu bērniem ar autiskā spektra traucējumiem no divu gadu vecuma un viņu ģimenes locekļiem, no 2025.gada 1.janvāra ir jāievieš pastāvīgs valsts apmaksāts uzturošās terapijas pakalpojums un psihosociālās rehabilitācijas pakalpojums, tādējādi nodrošinot abu izmēģinājumu projektu ietvaros aprobēto pakalpojumu ilgtspēju un nodrošinot Deklarācijā par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerētās darbības īstenošanai 10.2.pasākuma, Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021. – 2027. gadam 117. uzdevuma Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādņu 2021. – 2027. gadam 2. rīcības virziena 2.4.7.uzdevuma izpildi un ESF projekta Nr. 9.2.2.2./16/I/001 “Sociālo pakalpojumu atbalsta sistēmas pilnveide” ilgtspēju.
Likums nosaka deleģējumu Ministru kabinetam noteikt psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma bērniem ar autiskā spektra traucējumiem no divu gadu vecuma un viņu ģimenes locekļiem apjomu, saturu, saņemšanas, piešķiršanas, finansēšanas, pārtraukšanas un izbeigšanas nosacījumus un kārtību.

Lai nodrošinātu Likuma 13. panta 2.¹ daļā noteikto deleģējumu nodibinājumam un biedrībai, ir izstrādāts Noteikumu projekts.
Noteikumu projekts atbilstoši SPSPL noteiktajam deleģējumam, nosaka psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu bērniem ar autiskā spektra traucējumiem no divu gadu vecuma un viņu ģimenes locekļiem apjomu, saturu, saņemšanas, piešķiršanas, finansēšanas, pārtraukšanas un izbeigšanas nosacījumus un kārtību.

Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 46. pantā noteiktajam Labklājības ministrija ar nodibinājumu un biedrību slēgs deleģēšanas līgumus nosakot tajos deleģētā pārvaldes uzdevuma izpildes termiņu un kārtību, līdzēju atbildību, iespējamo atbildību līguma izbeigšanas gadījumā, uzdevuma izpildes kvalitātes novērtējuma kritērijus, kā arī sasniedzamos rezultātus, savstarpējo norēķinu kārtību, finanšu un citu resursu piešķiršanas noteikumus, regulāro pārskatu un ziņojumu sniegšanas kārtību, pilnvarotās personas darbības uzraudzības kārtību, u.c. būtiskus līguma nosacījumus.

Noteikumu projekts tostarp paredz tiesisko regulējumu par valsts budžeta piešķiršanas kārtību uzturošās terapijas pakalpojuma un psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanai un līdzekļu izlietojumu nodibinājumam un biedrībai, kā arī nosaka valsts pārvaldes deleģējuma līguma nosacījumus. Uzturošās terapijas pakalpojuma un psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma administrēšanas izdevumi nodibinājumam un biedrībai ir 10% no šo pakalpojumu nodrošināšanai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, kurus var izlietot pakalpojuma administrēšanā iesaistīto darbinieku atlīdzībai, transporta izdevumiem, telpu īres, apsaimniekošanas izdevumu un komunālo pakalpojumu apmaksai, biroja, kancelejas preču, tehnikas un aprīkojuma iegādei un citiem izdevumiem, kas saistīti ar pakalpojumu administrēšanu.

Noteikumu projekts paredz nosacījumus par Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas (turpmāk – SPOLIS) izmantošanu uzturošās terapijas un psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanā, kā arī nodibinājuma un biedrības pienākumus sniegt sabiedrībai informāciju par to nodrošināto pakalpojumu. Noteikumu projekts paredz, ka nodibinājums un biedrība Ministrijas pārziņā esošajā SPOLIS sistēmā normatīvajos aktos par SPOLIS sistēmu noteiktajā kārtībā un apjomā izveido un uztur datubāzi par personām, kuras pieprasījušas un saņēmušas pakalpojumu, kā arī par tām sniegto pakalpojumu. Datubāze par personām, kuras pieprasījušas un saņēmušas pakalpojumu, kā arī par tām sniegto pakalpojumu, tiek izveidota kā apakšsistēma atbilstoši SPOLIS sistēmas normatīvajam regulējumam. Lai normatīvais regulējums atbilstu datu apstrādi regulējošajiem normatīvajiem aktiem, Ministru kabineta 2014. gada 30. septembra noteikumi Nr. 587 "Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr.587) tiks papildināti, norādot, ka šajā sistēmā kā viena no SPOLIS sistēmas sadaļām ietilpst datu bāze par uzturošās terapijas un psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu, kā arī tiks norādīts šajā datu bāzē apstrādājamo datu apjoms, proti, konkrēti datu veidi, lai datu apstrādi uzskatītu par atbilstošu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2016/679 (2016.gada 27.aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula). Noteikumu projekts paredz, ka nodibinājums un biedrība informāciju par nodrošināto uzturošās terapijas un psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu SPOLIS sistēmā sniegs ne vēlāk kā ar 2026. gada 1. janvāri.
Noteikumu projekts paredz, ka nodibinājums un biedrība sagatavo un, izmantojot SPOLIS sistēmu, iesniedz Ministrijai pārskatus par sniegto pakalpojumu. No SPSPL 14.panta trešās daļas izriet, ka SPOLIS sistēmas struktūru, tajā iekļaujamo datu apjomu, datu apstrādes noteikumus un kārtību, kā arī institūciju sadarbības noteikumus nosaka MK (MK noteikumi Nr.587). Savukārt SPSPL 14.panta pirmās daļas 5.punktā noteikts, ka viens no Ministrijas uzdevumiem sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā ir “šā panta pirmās daļas 1., 2. un 4.punktā noteikto uzdevumu veikšanai veidot un uzturēt SPOLIS sistēmu, kas ir valsts informācijas sistēma.” Attiecīgi Ministrijas pienākums veikt personas datu apstrādi datubāzē par personām, kuras pieprasījušas un saņēmušas uzturošās terapijas pakalpojumu un psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu, ir noteikts, pamatojoties uz SPSPL 14. panta pirmās daļas 2. punktu, kas cita starpā nosaka, ka Ministrijas uzdevums ir organizēt šā likuma 13. pantā minēto sociālo pakalpojumu sniegšanai piešķirto valsts budžeta līdzekļu administrēšanu (proti, finansējuma administrēšana nodibinājumam un biedrībai tiek balstīta, pamatojoties uz to veikto uzskaiti par personām, kurām sniegts pakalpojums un arī nodibinājuma un biedrības atskaišu organizēšana tiek veikta SPOLIS sistēmā).

Informāciju par uzturošās terapijas pakalpojumu un psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodibinājums un biedrība ievieto savās tīmekļvietnēs, izplata to mērķa grupas personām, t.i., bērnu ar autiskā spektra traucējumiem vecākiem, aizbildnim vai audžuģimenei.
Tāpat arī informācija par uzturošās terapijas pakalpojumu un psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu un abu pakalpojumu saņemšanas iespējām tiks ievietota Labklājības ministrijas tīmekļvietnē. Uzturošās terapijas pakalpojums un psihosociālās rehabilitācijas pakalpojums sniegs nozīmīgu ieguvumu arī izglītojamiem, jo pakalpojums tiek nodrošināts bērniem, kas nozīmē, ka iespējams nodrošināto pakalpojumu rezultātā bērni labāk spēs iekļauties izglītības iestādes mācību vidē, kā arī izglītības iestādēm tiks izplatīta informāciju par pakalpojuma saņemšanas iespējām.

Noteikumu projekta 2.1. un 3.1. apakšnodaļa nosaka nodibinājuma nodrošinātā uzturošās terapijas pakalpojuma saturu un apjomu saņemšanas, piešķiršanas, pārtraukšanas un izbeigšanas nosacījumus un kārtību.

Noteikumu projekts paredz, ka uzturošās terapijas pakalpojums vienam bērnam ietver lietišķās uzvedības analīzi jeb ABA terapijas, ergoterapijas, audiologopēdijas vai logopēda nodarbības un intensīvo ABA terapijas kursu, kuru sniegšanas apjoms tiek noteiktas atbilstoši bērnu psihiatra, neirologa vai ārstniecības iestādes klīniskā un veselības psihologa rekomendācijai saņemt uzturošo terapiju.
Funkcionālie speciālisti – audiologopēds un/vai logopēdijas speciālisti (skolotājs logopēds, logopēds), ergoterapeits pakalpojumu uzturošās terapijas pakalpojumu varēs sniegt, ja tie būs sertificēti un reģistrēti Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā, kas atbilst arī Ārstniecības likumā noteiktajam par kvalificētu ārstēšanu un rehabilitāciju.
Savukārt ABA terapeitu darbība Latvijā līdz šim nav regulēta. ABA terapija ir zinātniski pamatota metode, kas sistemātiski maina cilvēka uzvedību, izmantojot uzvedības zinātnes principus. Tā pēta, kā apkārtējās vides faktori ietekmē cilvēka uzvedību, kā arī to, kā cilvēki mācās un apgūst jaunas prasmes. ABA terapijas mērķis ir veicināt vēlamas uzvedības attīstību un samazināt uzvedību, kas traucē mācīšanos vai ikdienas gaitas. Terapija tiek izmantota, lai palīdzētu bērniem ar neirālās attīstības jeb smadzeņu attīstības traucējumiem attīstīt nepieciešamās prasmes ikdienas dzīvē​ – īpaši bērniem ar autiskā spektra traucējumiem. No 2023.gada 1.marta Valsts kanceleja pārņēma uzdevumu īstenot valsts finansētas apmācības 44 ABA terapijas speciālistiem. Šobrīd pavisam kopā Latvijā pieejami vairāk nekā 70 ABA terapijas speciālisti, kuri ir kvalificēti un tiesīgi praktizēt kā uzvedības analītiķi un sniegt ABA terapijas pakalpojumus, sniedzot būtisku atbalstu bērniem ar autiskā spektra traucējumiem [Latvijā par 44 uzvedības analītiķiem jeb ABA terapijas sniedzējiem vairāk: https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/latvija-par-44-uzvedibas-analitikiem-jeb-aba-terapijas-sniedzejiem-vairak]. Līdz ar to, lai nodrošinātu, ka uzturošās terapijas pakalpojumu sniedz kvalificēti ABA speciālisti, to varēs sniegt sertificēts ABA terapijas speciālists, kuram ir vismaz bakalaura izglītība sociālās zinātnēs vai veselības aprūpē un derīgs sertifikāts, kas apliecina apgūtu ABA terapijas metodi vismaz 270 stundu apmērā vai izglītības iestādes izziņa ar apgūtu metodi vismaz 187 stundu apmērā un norādītu supervizoru, kas atbilst ABA terapijas speciālistiem ir izvirzītajām prasībām arī Nacionālā veselības dienesta izsludinātajā pēdējā agrīnās intervences pakalpojumu sniedzēju atlasē [“Agrīnās intervences pakalpojumu sniedzēju atlases procedūrā pakalpojumu sniegšanai no 2024. gada 1. februāra”, skat.  https://www.vmnvd.gov.lv/lv/pazinojums-par-agrinas-intervences-pakalpojumu-sniedzeju-atlases-proceduru-pakalpojumu-sniegsanai-no-2024-gada-1februara].

Uzturošās terapijas pakalpojumu var saņemt bērni no diviem gadiem līdz septiņu gadu (neieskaitot) vecuma sasniegšanai pēc autisma diagnosticēšanas vai aizdomām par autiskā spektra traucējumiem un saņemtas valsts finansētas agrīnās intervences programmas ārstniecības iestādē.
Attiecīgi, lai saņemtu uzturošās terapijas pakalpojumu vienlaikus ir jāizpildās vairākiem nosacījumiem:
1) bērns ar autiskā spektra traucējumiem ir vecumā no diviem līdz septiņiem gadiem (neieskaitot) – vecuma ierobežojums (divi līdz septiņi gadi (neieskaitot)) saistīts ar to, ka papildinoša (pēc saņemtas valsts finansētas agrīnās intervences programmas veselības aprūpes sistēmas ietvaros) uzturošā terapija agrīnā vecumā ir ar lielāku terapeitisko efektu (prognostiski labākiem rezultātiem);
2) bērnam ir diagnosticēti autiskā spektra traucējumi vai ir aizdomas par tiem un ir saņemtas psihiatra, neirologa vai ārstniecības iestādes klīniskā un veselības psihologa rekomendācijas saņemt uzturošo terapiju – psihiatra, neirologa vai ārstniecības iestādes klīniskā un veselības psihologa rekomendācijas nepieciešamas, lai nodibinājums varētu veikt tālāku izvērtēšanu uzturošās terapijas pakalpojuma piešķiršanai;
3) ir saņēmis valsts finansētu agrīnās intervences programmu veselības aprūpes sistēmas ietvaros.
Valsts finansētu agrīnās intervences programmu veselības aprūpes sistēmas ietvaros iespējams saņemt vienu reizi pēc autiskā spektra traucējumu diagnosticēšanas vai aizdomām par tiem. Valsts finansēta agrīnā intervence tiek nodrošināta bērniem līdz sešu gadu vecumam (prioritāri pakalpojumu sniedzot bērniem līdz trīs gadu vecumam) [Nacionālais veselības dienests, Diagnostika un ārstēšana bērniem ar autiskā spektra traucējumiem vai aizdomām par to: https://www.vmnvd.gov.lv/lv/diagnostika-un-arstesana-berniem-ar-autiska-spektra-traucejumiem-vai-aizdomam-par].
Uzturošā terapija pēc veselības aprūpes sistēmā saņemtas valsts finansētas agrīnās intervences programmas veido papildinošu valsts finansētu atbalsta sistēmu, sniedzot secīgu atbalstu pēc agrīnas intervences programmas veselības aprūpes sistēmas ietvaros beigām.
Uzturošās terapijas pakalpojumu bērns ar autiskā spektra traucējumiem var saņemt vienu reizi (vecuma posmā no diviem līdz septiņiem gadiem (neieskaitot)) pēc saņemtas valsts finansētas agrīnās intervences programmas ārstniecības iestādē atbilstoši bērna ar autiskā spektra traucējumiem vajadzībām, kas norādītas bērnu psihiatra, neirologa vai ārstniecības iestādes klīniskā un veselības psihologa rekomendācijā, kas izsniegtas ne senāk kā pirms 12 mēnešiem, saņemt uzturošās terapijas pakalpojumu.
Nereti bērniem ar autiskā spektra traucējumiem dažādas terapijas nodarbības nepieciešamas ļoti ilgstoši, reizēm pat visa mūža garumā[Long-term outcome of autism spectrum disorder (2019) https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC6952468/#abstract1; The Autism Constellation and Neurodiversity: Long-Term and Adult Outcomes in Autism Spectrum Disorder (2024)
https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/38423724/]. Tomēr, lai nodrošinātu, ka uzturošās terapijas pakalpojumu saņem pēc iespējas lielāks bērnu no divu līdz septiņu (neieskaitot) gadu vecumam ar autiskā spektra traucējumiem loks un neveidotos risks, ka uzturošo terapiju visu laiku saņem vieni un tie paši bērni, tiek noteikts ierobežojums par viena uzturošās terapijas cikla saņemšanu attiecīgajā vecuma posmā. Vienlaikus arī pēc valsts finansētas agrīnās intervences pakalpojuma saņemšanas veselības aprūpes sistēmas ietvaros bērnam var tikt nodrošināti papildu pasākumi tālākas rehabilitācijas procesa ietvaros veselības aprūpes sistēmā. Tomēr, piešķirot uzturošās terapijas pakalpojumu, ir jāievēro nosacījums, ka bērns vienlaikus veselības aprūpes sistēmas ietvaros nesaņem tos pašus pakalpojumus, ko uzturošās terapijas ietvaros (piemēram, ergoterapeita pakalpojumu saņem gan veselības aprūpes sistēmas ietvaros, gan uzturošās terapijas pakalpojumā). Speciālistu sniegto rekomendāciju termiņš saistīts ar to, ka bērni ar autiskā spektra traucējumiem regulāri (vismaz reizi gadā) apmeklē noteiktos speciālistus, kuri novērtē bērna ar autiskā spektra traucējumiem izmaiņas viņu attīstībā, iepriekš saņemtās rehabilitācijas rezultātus un sniedz jaunas, faktiskajai situācijai atbilstošas rekomendācijas turpmākajiem rehabilitācijas pasākumiem.

Uzturošās terapijas saņemšanai bērna ar autiskā spektra traucējumiem vecāks, aizbildnis vai audžuģimene iesniedz nodibinājumā iesniegumu. Iesniegumu var iesniegt, izmantojot nodibinājuma tīmekļvietnē esošo iesnieguma veidlapu vai iesniegt brīvas formas iesniegumu. Iesniegumu var aizpildīt tiešsaistē, autentificējoties ar Smart ID, vai lejuplādēt iesnieguma veidlapu, aizpildot un nosūtot uz nodibinājuma e-pastu: info@bsf.lv, parakstot ar drošu elektronisko parakstu vai nosūtot pa pastu nodibinājumam uz adresi Vienības gatve 45, Rīga, LV–1004, vai iesniedzot klātienē nodibinājuma telpās. Iesniegumā jānorāda bērna ar autiskā spektra traucējumiem vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzimšanas gadu, mēnesi un datumu, faktiskās dzīvesvietas adresi un bērna ar autiskā spektra traucējumiem vecāka, aizbildņa vai audžuģimenes kontaktinformāciju, kā arī informāciju par uzturošās terapijas pakalpojuma sniedzēju pie kura pakalpojums tiks saņemts.
Iesniegumam jāpievieno bērnu psihiatra, neirologa vai ārstniecības iestādes ārstniecības iestādes klīniskā un veselības psihologa rekomendācija, ka bērnam ar autiskā spektra traucējumiem nepieciešams saņemt uzturošo terapiju, kā arī informācija (izziņa) par saņemto valsts finansētu agrīno intervenci ārstniecības iestādē. Iesniegumā bērna vecāks, aizbildnis vai audžuģimene apliecina (ar parakstu), ka šāda veida pakalpojumu vai atbalstu nesaņem citviet. Ja bērna vecāks, aizbildnis vai audžuģimene nav iesniegusi visus lēmuma pieņemšanai nepieciešamos dokumentus vai sniegtā informācija nav pietiekama, nodibinājums administratīvā procesa ietvaros (Administratīvā procesa likums (turpmāk – APL) 59. pants) pieprasīs iesniegt trūkstošos dokumentus vai lūdz papildināt iesniegto informāciju un nosaka termiņu to sniegšanai.
Iesniegumu nodibinājums izskata APL noteiktajā kārtībā, t.i., viena mēneša laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas.
Pēc iesnieguma saņemšanas nodibinājums izskata iesniegumu un tam pievienotos dokumentus un pieņem lēmumu:
- par pakalpojuma piešķiršanu bērnam ar autiskā spektra traucējumiem, nosakot pakalpojuma sniegšanas, saturu un apjomu.
Pieņemot lēmumu par uzturošās terapijas pakalpojuma piešķiršanu nodibinājums pārliecinās, ka bērns ar autiskā spektra traucējumiem atbilst pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem, t.i., bērns ir vecumā no diviem līdz septiņiem gadiem; ir diagnosticēti autiskā spektra traucējumi (vai aizdomas par tiem) un saņemtas rekomendācijas uzturošo terapijas saņemšanai, kas izsniegtas ne senāk kā pirms 12 mēnešiem; saņemta agrīnās intervences programma ārstniecības iestādē.
Lēmumā par pakalpojuma piešķiršanu tiek norādīta informācija par bērnam ar autiskā spektra traucējumiem nepieciešamo uzturošās terapijas pakalpojuma saturu un apjomu, t.i., nosakot nodarbību skaitu, kas kopā nepārsniedz Noteikumu projektā noteikto maksimālo nodarbību skaitu, t.i., 90 ergoterapijas, audiologopēdijas, logopēdijas vai ABA terapijas nodarbības vai divus intensīvos ABA terapijas kursus. Vienlaikus ar lēmumu nodibinājums sagatavo garantijas vēstuli bērna ar autiskā spektra traucējumiem vecāka, aizbildņa vai audžuģimenes izvēlētajam pakalpojuma sniedzējam, ietverot tajā informāciju par bērnam ar autiskā spektra traucējumiem sniedzamo uzturošās terapijas pakalpojuma saturu un apjomu, kā arī prasības pakalpojuma sniedzējiem. Sagatavojot garantijas vēstuli, nodibinājums par uzturošās terapijas sniedzēju atbilstību izvirzītajām prasībām pārliecinās Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā (par audiologopēdu, logopēdu, ergoterapeitu), par ABA terapijas speciālistiem iegūs informāciju no pakalpojumu sniedzēja.
Uzturošās terapijas pakalpojuma saņemšanai ieviešot “garantijas vēstules” principu tiks nodrošināta brīva un vienlīdzīga konkurence starp pakalpojumu sniedzējiem, kā arī nodrošinās izvēles brīvību bērna ar autiskā spektra traucējumiem vecākam, aizbildnim vai audžuģimenei saņemt pakalpojumu pie sev tuvākā pakalpojuma sniedzēja jebkurā Latvijas vietā, ja pakalpojuma sniedzējs atbildīs noteiktajiem kritērijiem.
Nodibinājums atbilstoši bērnu psihiatra, neirologa vai ārstniecības iestādes klīniskā un veselības psihologa sniegtajām rekomendācijām saņemt uzturošās terapijas pakalpojumu nosaka šo noteikumu nodrošināmā uzturošās terapijas pakalpojuma apjomu un saturu bērnam ar autiskā spektra traucējumiem. Nodibinājums, sadarbībā ar pakalpojuma sniedzēju (norādīts iesniegumā), kurš sniegs uzturošās terapijas pakalpojumu atbilstoši bērnu psihiatra, neirologa vai ārstniecības iestādes klīniskā un veselības psihologa sniegtajām rekomendācijām, nosaka uzturošās terapijas pakalpojuma saturu un apjomu bērnam ar autiskā spektra traucējumiem. Piešķirot uzturošās terapijas pakalpojumu nodibinājums sarunas laikā ar bērna ar autiskā spektra traucējumiem vecāku, aizbildni vai audžuģimeni noskaidro vai un kādas nodarbības bērns jau apmeklē. Gadījumā, ja bērns ar autiskā spektra traucējumiem jau apmeklē terapijas nodarbības, tad nodibinājums sazinās ar attiecīgās iestādes pakalpojuma sniedzēju, pārliecināties par speciālista kvalifikāciju un sastāda nodarbību plānu bērnam. Savukārt, ja bērns ar autiskā spektra traucējumiem vēl neapmeklē terapijas nodarbības, vecāki izvēlas iestādi un speciālistu, pie kura pakalpojumu plāno saņemt (informē par to nodibinājumu). Nodibinājums sazinās ar attiecīgās iestādes pakalpojuma sniedzēju pārliecināties par speciālista kvalifikāciju. Lai novērtētu bērnam nepieciešamo nodarbību intensitāti un noskaidrotu, vai bērnam ar autiskā spektra traucējumiem un speciālistam, kurš sniegs pakalpojumu, ir izveidojies kontakts, pirmā vizīte pie speciālista jāapmeklē vecākiem savu finanšu līdzekļu ietvaros, jo šīs darbības jāveic vēl pirms lēmuma par pakalpojuma piešķiršanu pieņemšanas, jo var veidoties situācija, ka bērnam un speciālistam neizveidojas kontakts, kā dēļ nodarbības pie konkrētā speciālista nav iespējamas un jāizvēlas cits pakalpojuma sniedzējs.
Nosakot pakalpojuma apjomu tas nedrīkst pārsniegt Noteikumu projektā noteikto maksimālo nodarbību skaitu, kā arī nepārsniedzot pakalpojuma nodrošināšanai maksimāli pieejamo valsts finansējumu vienam bērnam. Lēmumā par uzturošās terapijas pakalpojuma piešķiršanu nodibinājums ietver informāciju par uzturošās terapijas pakalpojuma apjomu un saturu. Vienlaikus, izvērtējot pakalpojuma saturu un apjomu bērnam, nodibinājums pārliecināsies, ka pakalpojuma sniedzējs atbilst Noteikumu projektā noteiktajām prasībām.
        Piemēram, bērnam ar autiskā spektra traucējumiem (4 gadi un 5 mēneši) atbilstoši speciālistu sniegtajām rekomendācijām nepieciešamas logopēda un audiologopēda nodarbības runas attīstības veicināšanai. Bērna ar autiskā spektra traucējumiem vecāks informē nodibinājumu, ka rekomendācijās minētās nodarbības saņems iestādē “X”. Nodibinājums sadarbībā ar iestādes “X” speciālistiem (logopēdu un audiologopēdu) izvērtē, kādā apjomā un intensitātē speciālista rekomendācijās ieteiktās nodarbības (logopēda vai audiologopēda) bērnam nepieciešamas, un nosaka uzturošās terapijas pakalpojuma saturu un apjomu. Piemēram, bērnam tiek piešķirtas 30 logopēda un 60 audiologopēda (kopā 90) nodarbības ar intensitāti viena (audiologopēda vai logopēda) nodarbība nedēļā. Pie intensitātes - viena nodarbība nedēļā - uzturošās terapijas pakalpojums bērnam tiks nodrošināts vienu gadu un 10 mēnešus.
Bērnam ar autiskā spektra traucējumiem, kurš uzturošās terapijas pakalpojumu uzsāks saņemt īsi pirms pilnu septiņu gadu vecuma iestāšanās, lai nodrošinātu mērenu pārejas posmu no sešu uz septiņu gadu vecumu un lai uzturošās terapijas pakalpojums tiktu nodrošināts iespējami maksimālā apmērā un dotu pēc iespējas lielāku pozitīvo ietekmi uzsāktajam rehabilitācijas kursam, un, lai tas netiktu pārtraukts “pusceļā”, kas attiecīgi var negatīvi ietekmēt bērna tālāko pozitīvo attīstību, kas panākta ar uzturošās terapijas pakalpojumu, pakalpojumu varēs turpināt saņemt vēl sešus mēnešus pēc pilnu septiņu gadu vecuma sasniegšanas.
         Piemēram, bērnam ar autiskā spektra traucējumiem (6 gadi un 8 mēneši) atbilstoši speciālistu sniegtajām rekomendācijām bērnam nepieciešamas ergoterapeita nodarbības, ikdienas dzīvei nepieciešamo prasmju attīstībai. Šādā situācijā nodibinājumam nosakot uzturošās terapijas pakalpojuma saturu un apjomu ir jāņem vērā gan speciālistu sniegtās rekomendācijas, gan ierobežotais pakalpojuma saņemšanas laiks (no 6 gadu un 8 mēnešu vecuma līdz 7 gadu un 6 mēnešu vecumam=10 mēneši). Nodibinājums sadarbībā ar iestādes “X” ergoterapeitu izvērtē, kādā apjomā un intensitātē rekomendācijā ieteiktās nodarbības bērnam nepieciešamas, un nosaka uzturošās terapijas pakalpojuma saturu un apjomu. Bērnam, piemēram, nepieciešamas 90 ergoterapeita nodarbības ar intensitāti divas nodarbības nedēļā. Šādā gadījumā maksimāli nodrošināmais nodarbību skaits šajā gadījumā būs 80 nodarbības (2 nodarbības nedēļā*4 nedēļas=8 nodarbības mēnesī*10 mēneši=80 nodarbības).
Pieņemot lēmumu nodibinājums vērtē, vai pakalpojuma saņemšanas laikā bērns nesasniegs maksimālo pakalpojuma nodrošināšanai noteikto vecumu, arī tad, ja līdz maksimālā vecuma sasniegšanai ir ilgs periods.

- par pakalpojuma piešķiršanu bērnam ar autiskā spektra traucējumiem ar atliekošu nosacījumu, ja bērns ar autiskā spektra traucējumiem atbilst pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem (aprakstīts iepriekš), bet ir beidzies pakalpojuma nodrošināšanai piešķirtais finansējums.
Ja ir beidzies pakalpojuma nodrošināšanai piešķirtais finansējums, nodibinājums pieņems lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu ar atliekošu nosacījumu, ka bērns ar autiskā spektra traucējumiem atbilst pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem, bet pakalpojumu varēs saņemt, kad būs pieejams pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamais finansējums. Minētais nozīmē, ka tiks pieņemts lēmums par pakalpojuma piešķiršanu. Savukārt, ja būs beidzies pakalpojuma nodrošināšanai piešķirtais finansējums, nodibinājums pieņems lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu ar nosacījumu, ka to nodrošinās brīdī, kad būs pieejams nepieciešamais finansējums.
Ja nodibinājums būs pieņēmis lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu ar atlikto nosacījumu, tad, brīdī, kad būs pieejams pakalpojumam nepieciešamais finansējums, nodibinājums atkārtoti pārliecināsies, ka bērnam ar autiskā spektra traucējumiem joprojām ir tiesības saņemt pakalpojumu (bērns ir vecumā no diviem līdz septiņiem gadiem; ir diagnosticēti autiskā spektra traucējumi (vai aizdomas par tiem) un saņemtas rekomendācijas uzturošo terapijas saņemšanai, kas izsniegtas ne senāk kā pirms 12 mēnešiem; saņemta agrīnās intervences programma ārstniecības iestādē) un savlaicīgi (vismaz divas nedēļas) pirms pakalpojuma sniegšanas informēs bērna ar autiskā spektra traucējumiem vecāku, aizbildni vai audžuģimeni par pakalpojuma uzsākšanas laiku, vai pieņems lēmumu par atteikumu piešķirt pakalpojumu, ja bērnam ar autiskā spektra traucējumiem vairs nebūs tiesības pakalpojumu saņemt, piemēram, bērna vecums neatbildīs pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem, vai ja mēneša laikā no informācijas par pakalpojuma saņemšanas uzsākšanu nosūtīšanas dienas bērna ar autiskā spektra traucējumiem vecāks, aizbildnis vai audžuģimene nesazinās ar nodibinājumu un bez iepriekšēja brīdinājuma un bez attaisnojoša iemesla neieradīsies saņemt pakalpojumu.
              Piemēram, nodibinājums 2025.gada 5.novembrī pieņem lēmumu, ka bērns ar autiskā spektra traucējumiem (4 gadi un 5 mēneši) atbilst uzturošās terapijas pakalpojuma nosacījumiem, bet uz lēmuma pieņemšanas dienu ir beidzies pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamais finansējums, kurš būs pieejams sākot ar 2026.gada 7.janvāri. Nodibinājums pieņemot lēmumu uzturošās terapijas pakalpojuma piešķiršanai un zinot, ka pakalpojumu varēs nodrošināt sākot ar 2026.gada 7.janvāri, pārbaudīs, vai brīdī, t.i., 2026.gada 7.janvārī, kad pakalpojuma sniegšana tiks uzsākta bērnam joprojām būs tiesības pakalpojumu saņemt un lēmumā ietvers laika periodu, kad pakalpojumu uzsāks sniegt.
Uzturošās terapijas pakalpojuma saņemšanai ir vairāki nosacījumi (bērna vecums divi līdz septiņi gadi; diagnosticēti autiskā spektra traucējumi (vai aizdomas par tiem) un saņemtas rekomendācijas uzturošo terapijas saņemšanai, kas izsniegtas ne senāk kā pirms 12 mēnešiem; saņemta agrīnās intervences programma ārstniecības iestādē).

- par atteikumu piešķirt pakalpojumu, ja bērns ar autiskā spektra traucējumiem neatbilst pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem, t.i., neatbilstošs bērna vecums; nav diagnosticēti autiskā spektra traucējumi (vai aizdomas par tiem), nav saņemtas rekomendācijas uzturošās terapijas saņemšanai, vai tās izsniegtas senāk kā pirms 12 mēnešiem; nav saņemta agrīnās intervences programma ārstniecības iestādē.

Vienam bērnam maksimālais uzturošās terapijas pakalpojuma nodrošināšanai pieejamais valsts finansējums nepārsniedz 3 150 euro, kopā nodrošinot ne vairāk kā 90 ABA terapijas, ergoterapijas, audiologopēdijas vai logopēda nodarbības vai ne vairāk kā divus intensīvos ABA terapijas kursus.
Vienas ABA terapijas, ergoterapijas, audiologopēdijas vai logopēda nodarbības maksa nepārsniedz 35 euro par 45 min. nodarbību. Šāda vienas nodarbības cena atbilst arī citu valsts finansēto sociālo pakalpojumu un psihosociālā atbalsta sniegšanā iesaistīto speciālistu atalgojumam, piemēram, psihologa pakalpojums personai līdz 18 gadiem, kurai invaliditāte noteikta pirmreizēji un kura dzīvo ģimenē, kā arī tās likumiskajam pārstāvim; vardarbībā cietušu personu sociālās rehabilitācijas pakalpojums, kā arī šāda vienas nodarbības maksa fakti atbilst pakalpojuma tirgus cenām (piemēram, centrs “Paskaties” https://pa-skaties.lv/pakalpojumi/; Valmieras ģimeņu atbalsta centrs: https://www.sosbernuciemati.lv/lv/par-mums/sos-gimenu-atbalsta-centri/valmieras-gimenu-atbalsta-centrs/pakalpojumi-valmieras-gimenu-atbalsta-centra). Gadījumā, ja bērnam tiek piešķirtas nodarbības, kas ir īsākas vai garākas par 45 min., tad pakalpojuma apmaksa tiek rēķināta proporcionāli faktiski sniegtajam nodarbības ilgumam.
Piemēram, ja logopēda nodarbība ir 30 min. ilga, tad valsts kompensējamā pakalpojuma summa par pakalpojumu būs 35/45*30=23,33 euro. Ja nodarbība ir 60 min. ilga, tad kompensējamā pakalpojuma summa būs 35/45*60=46,66 euro.
Viena intensīvā ABA terapijas kursa maksa nepārsniedz 1 400 euro. Šāda viena kursa cena izriet no tā, ka intensīvajā ABA terapijas kursā ir ietvertas iepriekš minēto speciālistu nodarbības (ABA terapija, ergoterapija, audiologopēdija vai logopēdija) intensīvā apjomā (katru dienu 2 nodarbības, 5 dienas pēc kārtas, 4 nedēļas). Tādējādi viena intensīvā ABA terapijas kursa maksa veidojas 35 euro*2(divas nodarbības vienā dienā)*5(piecas dienas pēc kārtas)*4(četras nedēļas)=1 400 euro. Šāda cena atbilst arī pieejamām pakalpojuma tirgus cenām (piemēram, ABAistaba https://www.abaistaba.lv/pakalpojumi-un-cenradis/; Daudzfunkcionālais centrs “Solis augšup”: https://solis.lv/pakalpojumi/lietiskas-uzvedibas-analizes-aba-intensiva-programma/).

Ja speciālistu sniegtais uzturošās terapijas pakalpojums pārsniegs valsts noteikto finansējumu (35 euro par vienu 45 min. nodarbību vai 1 400 euro par vienu intensīvo ABA terapijas kursu), to var līdzfinansēt, piemēram, bērna ar autiskā spektra traucējumiem vecāks, aizbildnis vai audžuģimene, vai pašvaldība, ja pašvaldībā tāds atbalsts paredzēts, vai no citiem finansēšanas avotiem.
Gadījumā, ja netiks izlietots maksimālais finansējums vienam bērnam (bērns saņem mazāku nodarbību skaitu nekā maksimāli pieejams), tad attiecīgi neizlietotais finansējums tiek novirzīts uzturošās terapijas pakalpojuma nodrošināšanai citiem bērniem ar autiskā spektra traucējumiem.
Uzturošās terapijas pakalpojuma apjoms (nodarbību skaits un to biežums) tiks noteikts lēmumā par uzturošās terapijas pakalpojuma piešķiršanu, un nodibinājuma sagatavotajā garantijas vēstulē, pamatojoties uz kuru bērna ar autiskā spektra traucējumiem vecāks, aizbildnis vai audžuģimene nepieciešamo pakalpojumu varēs saņemt pie sava izvēlētā pakalpojuma sniedzēja, ja tas atbildīs speciālistiem noteiktajām prasībām.
Ja bērnam ar autiskā spektra traucējumiem tiks piešķirtas dažādas nodarbības, piemēram, ergoterapeits un logopēds, un bērna vecāks, aizbildnis vai audžuģimene izvēlēsies pakalpojumu saņemt pie dažādiem pakalpojuma sniedzējiem, nodibinājums sagatavos garantijas vēstuli, katram pakalpojuma sniedzējam atsevišķi, katrā garantijas vēstulē iekļaujot informāciju tikai par tām nodarbībām, kuras bērns var saņemt pie konkrētā pakalpojuma sniedzēja un par kurām nodibinājums veiks apmaksu noteiktā apjomā.
Pakalpojuma sniedzējs, kurš, pamatojoties uz nodibinājuma izsniegto garantijas vēstuli, sniegs uzturošās terapijas pakalpojumu, samaksu par sniegto pakalpojumu no nodibinājuma pieprasīs vienu reizi mēnesī par iepriekšējo mēnesi, sagatavojot rēķinu par faktiski sniegtajām uzturošās terapijas pakalpojuma ietvaros nodrošinātajām nodarbībām bērnam.

Situācijā, ja pieņemtā lēmuma darbības laikā bērna ar autiskā spektra traucējumiem veselības stāvokļa dēļ bērns nespēs turpināt saņemt uzturošās terapijas pakalpojumu, to būs iespējams pārtraukt uz periodu, kas nepārsniedz četrus mēnešus, pamatojoties uz ārsta sniegtu izziņu. Minētais nosacījums papildu slogu ārstniecības personām neradīs, jo veselības stāvokļa pasliktināšanos bērnam ar autiskā spektra traucējumiem ārsts būs jau konstatējis iepriekš un bērns jau atradīsies tā uzraudzībā un veiks ārstēšanos. Līdz ar to bērna ar autiskā spektra traucējumiem vecāks, aizbildnis vai audžuģimene kā apliecinājumu par veselības stāvokļa pasliktināšanos iesniegs ārsta izziņu, kas apliecinās veselības traucējumus, kurus ārsts jau būs konstatējis.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē dokumentu un arhīvu pārvaldību nodibinājums apstrādā bērna ar autiskā spektra traucējumiem datus, veidojot klienta lietu, iekļaujot tajā dokumentus (iesniegums, tam pievienotie papildu dokumenti, lēmums par uzturošās terapijas pakalpojumu, garantijas vēstule u.c.) par uzturošās terapijas pakalpojuma nodrošināšanu bērnam ar autiskā spektra traucējumiem. Klienta lietā iekļautos dokumentus nodibinājums glabā 10 gadus no pakalpojuma sniegšanas izbeigšanas dienas. Minētais termiņš noteikts, lai nodrošinātu nodibinājuma sniegtā pakalpojuma atbilstības kontroli un pēcpārbaudi, kā arī ņemot vērā, ka pakalpojuma nodrošināšanai deleģējuma ietvaros, atbilstoši Noteikumu projektā noteiktajam valsts budžeta līdzekļus nodibinājumam piešķir Ministrija. Tāpat arī Ministrija kontrolē finanšu līdzekļu izlietojumu, un Valsts kontrole veic uzraudzību par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu. Līdz ar to uzglabāšana nepieciešama minēto apsvērumu dēļ, lai vajadzības gadījumā uzraugošās iestādes var izprasīt nepieciešamo informāciju.

Uzturošās terapijas pakalpojuma sniegšanu var pārtraukt, ja bērna ar autiskā spektra traucējumiem vecāks, aizbildnis vai audžuģimene iesniegusi rakstisku iesniegumu par pakalpojuma izbeigšanu, vai pakalpojums piešķirts, pamatojoties uz nepatiesi sniegtām ziņām.


Noteikumu projekta 2.2. un 3.2.apakšnodaļa nosaka biedrības psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma apjomu un saturu saņemšanas, piešķiršanas, pārtraukšanas un izbeigšanas nosacījumus un kārtību.

Psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma ietvaros biedrība nodrošina atbalsta grupu nodarbības bērnam ar autiskā spektra traucējumiem, kuram noteikta invaliditāte, un viņa ģimenes locekļiem (bērna ar autiskā spektra traucējumiem vecākam, aizbildnim vai audžuģimenei):
1) vispārīgas atbalsta grupas – paredzētas bērna ar autiskā spektra traucējumiem ģimenes locekļiem (vecāki, aizbildnis, audžuģimene, vecvecāki, bērna ar autiskā spektra traucējumiem pilngadīgajiem brāļi vai māsas), nodrošinot astoņu nodarbību ciklu;
2) specializētās atbalsta grupas – paredzētas gan bērnam ar autiskā spektra traucējumiem, gan viņa ģimenes locekļiem (vecāki, aizbildnis, audžuģimene, vecvecāki un bērna ar autiskā spektra traucējumiem brāļi vai māsas), nodrošinot 12 nodarbību ciklu;
3) radošās darbnīcas – paredzētas bērnam ar autiskā spektra traucējumiem un viņa nepilngadīgiem brāļiem vai māsām, nodrošinot 12 nodarbību ciklu.
Bērnam ar autiskā spektra traucējumiem un viņa ģimenes locekļiem psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma ietvarā tiek nodrošināts viss kopējais nodarbību cikls, t.i., astoņas vispārīgas atbalsta grupas, 12 specializētās atbalsta grupas un 12 radošās darbnīcas.

Atbalsta grupu nodarbību mērķis ir sniegt sociālo atbalstu, veicināt bērna ar autiskā spektra traucējumiem un viņa ģimenes locekļu sociālā statusa atgūšanu vai iegūšanu un iekļaušanos sabiedrībā. Atbalsta grupu dalībniekiem tiek sniegts psiholoģiskais atbalsts, gūstot atbalsta sajūtu no pārējiem atbalsta grupu nodarbību dalībniekiem. Atbalsta grupu nodarbību dalībnieki dalās savā pieredzē, kā arī gūst pieredzi no citiem atbalsta grupu dalībniekiem. Tāpat atbalsta grupu nodarbību dalībnieks gūst ieteikumus, kā risināt neskaidras vai sarežģītas dzīves situācijas, kā arī iegūst padziļinātas zināšanas par kādu konkrētu tēmu, gūst atbildes uz neskaidriem jautājumiem vai risinājumu kādai problēmsituācijai, piemēram, ko darīt un kā rīkoties, ja bērnam ar autiskā spektra traucējumiem ir nevēlama uzvedība, komunikācijas īpatnības u.tml.
Psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu var saņemt bērni no diviem gadiem līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai ar autiskā spektra traucējumiem, kuriem Valsts komisija ir noteikusi invaliditāti, un viņu ģimenes locekļi (vecāki, aizbildnis, audžuģimene, vecvecāki un bērna ar autiskā spektra traucējumiem brāļi vai māsas).
Minētais nozīmē, ka bērnam ir jābūt vecumā no diviem līdz 18 gadiem, jābūt noteiktai invaliditātei un jābūt diagnosticētiem autiskā spektra traucējumiem (autisms, atipisks autisms, bērnības autisms, Aspergera sindroms), lai bērna vecāks, aizbildnis vai audžuģimene varētu pieteikties psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanai. Autiskā spektra traucējumiem nav jābūt pamata diagnozei kuras dēļ bērnam ir noteikta invaliditāte, bet ir jābūt speciālista (piemēram, ģimenes (vispārējās prakses) ārsts vai ārsta speciālists) slēdzienam par diagnosticētiem autiskā spektra traucējumiem.
Biedrība informāciju par bērnam noteikto invaliditāti iegūs no Invaliditātes informatīvās sistēmas (turpmāk – IIS). Lai biedrība varētu saņemt informāciju no IIS, ir jāveic grozījumi Invaliditātes likuma 3.¹ pantā, nosakot tiesības biedrībai saņemt un apstrādāt IIS iekļautos datus, kas nepieciešami psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma piešķiršanai. Līdz ar to, līdz dienai, kad stāsies spēkā grozījumi Invaliditātes likuma 3.¹ pantā, kas ļaus biedrībai apstrādāt IIS iekļautos datus par invaliditāti, biedrībai tos būs tiesības izprasīt no Valsts komisijas (atbilstoši APL 59. pantā noteiktajam) par bērniem ar autiskā spektra traucējumiem, kuru vecāks, aizbildnis vai audžuģimene biedrībā iesniegusi iesniegumu psihosociālās rehabilitācijas saņemšanai un nebūs iesniegumam pievienojuši informāciju par bērnam noteikto invaliditāti.
Psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu vienlaikus ar bērnu ar autiskā spektra traucējumiem var saņemt arī viņa ģimenes locekļi (vecāki, aizbildnis, audžuģimene, vecvecāki un bērna ar autiskā spektra traucējumiem nepilngadīgie brāļi vai māsas).

Psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanai bērna ar autiskā spektra traucējumiem vecāks, aizbildnis vai audžuģimene iesniedz biedrībā iesniegumu. Iesniegumu var iesniegt, izmantojot biedrības tīmekļvietnē esošo iesnieguma veidlapu, vai iesniegt brīvas formas iesniegumu. Iesniegumu var aizpildīt, aizpildot un nosūtot uz biedrības e-pastu: info@autisms.lv, parakstot ar drošu elektronisko parakstu vai nosūtot pa pastu biedrībai uz adresi Strēlnieku iela 9-14, Rīga, LV–1010, vai iesniedzot klātienē biedrības telpās. Iesniegumā jānorāda bērna ar autiskā spektra traucējumiem vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzimšanas gadu, mēnesi un datumu, faktiskās dzīvesvietas adresi un kontaktinformāciju. Iesniegumā arī jānorāda informācija par bērna ar autiskā spektra traucējumiem ģimenes locekļiem (vārds, uzvārds, personas kods), kuri arī tiks iesaistīti psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanā.
Iesniegumam jāpievieno informācija par bērnam diagnosticētiem autiskā spektra traucējumiem (piemēram, ģimenes (vispārējās prakses) ārsta vai ārsta speciālista slēdziens). Informāciju par bērnam noteikto invaliditāti biedrība izgūs no IIS.
Gadījumā, ja bērna ar autiskā spektra traucējumiem vecāks, aizbildnis vai audžuģimene nebūs iesniegusi visus lēmuma pieņemšanai nepieciešamos dokumentus vai iesniegtā informācija nebūs pietiekama, biedrība administratīvā procesa ietvaros (APL 59. pants) pieprasīs iesniegt trūkstošos dokumentus vai lūgs papildināt iesniegto informāciju, nosakot termiņu to sniegšanai.
Iesniegumu biedrība izskata APL noteiktajā kārtībā, t.i., viena mēneša laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas.

Pēc iesnieguma saņemšanas biedrība izskata iesniegumu un tam pievienotos dokumentus un pieņem vienu no sekojošiem lēmumiem:
- par pakalpojuma piešķiršanu bērnam ar autiskā spektra traucējumiem un viņa ģimenes locekļiem.
Lēmumā nosaka piešķirtā pakalpojuma apjomu. Pakalpojumu bērns ar autiskā spektra traucējumiem un viņa ģimenes locekļi saņem tik ilgi, līdz izmanto visu piešķirtā pakalpojuma apjomu, t.i., astoņas vispārīgās atbalsta grupu nodarbības, 12 specializētās atbalsta grupu nodarbības un 12 radošas darbnīcas.
Situācijā, ja kāds no ģimenes locekļiem, kuram pakalpojums ir piešķirts, bez attaisnojoša iemesla to nesaņem vismaz sešus mēnešus, biedrība var pieņemt lēmumu par pakalpojuma izbeigšanu šai personai. Savukārt, ja psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu bez attaisnojoša iemesla nesaņem bērns ar autiskā spektra traucējumiem, pakalpojums sniegšanu izbeidz pašam bērnam ar autiskā spektra traucējumiem, vienlaikus izvērtējot nepieciešamību turpināt šā pakalpojuma sniegšanu bērna ģimenes locekļiem.
Šāds risinājums nepieciešams, jo bērniem ar autiskā spektra traucējumiem var būt nevēlamas uzvedības izpausmes (piemēram, nevēlama seksuālā uzvedība, vardarbības lēkmes u.tml.), kas apgrūtina visas ģimenes funkcionēšanu. Līdz ar to sniedzot psihosociālo pakalpojumu bērna ar autiskā spektra traucējumiem ģimenes locekļiem tiek nodrošināts psihosociālais atbalsts situācijām, kā rīkoties vai tikt galā ar izveidojušos krīzes situāciju situāciju ģimenē.

- par pakalpojuma piešķiršanu bērnam ar autiskā spektra traucējumiem un viņa ģimenes locekļiem ar atliekošu nosacījumu, ja ir beidzies pakalpojuma nodrošināšanai piešķirtais finansējums.
Ja ir beidzies pakalpojuma nodrošināšanai piešķirtais finansējums, biedrība pieņems lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu ar atliekošu nosacījumu, ka bērns ar autiskā spektra traucējumiem un viņa ģimenes locekļi atbilst pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem, bet pakalpojumu varēs saņemt, kad būs pieejams pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamais finansējums. Minētais nozīmē, ka tiks pieņemts lēmums par pakalpojuma piešķiršanu. Savukārt, ja būs beidzies pakalpojuma nodrošināšanai piešķirtais finansējums, biedrība pieņems lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu ar nosacījumu, ka to nodrošinās brīdī, kad būs pieejams nepieciešamais finansējums.
Ja biedrība būs pieņēmusi lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu ar atlikto nosacījumu, tad, brīdī, kad būs pieejams pakalpojumam nepieciešamais finansējums, biedrība atkārtoti pārliecināsies, ka bērnam ar autiskā spektra traucējumiem un viņa ģimenes locekļiem joprojām ir tiesības saņemt pakalpojumu (bērns ir vecumā no diviem līdz 18 gadiem; ir noteikta invaliditāte; ir diagnosticēti autiskā spektra traucējumi) un savlaicīgi (vismaz divas nedēļas) pirms pakalpojuma sniegšanas informēs bērna ar autiskā spektra traucējumiem vecāku, aizbildni vai audžuģimeni par pakalpojuma uzsākšanas laiku, vai pieņems lēmumu par atteikumu piešķirt pakalpojumu, ja bērnam ar autiskā spektra traucējumiem vairs nebūs tiesības pakalpojumu saņemt, piemēram, bērna vecums neatbildīs pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem, vai ja mēneša laikā no informācijas par pakalpojuma saņemšanas uzsākšanu nosūtīšanas dienas bērna ar autiskā spektra traucējumiem vecāks, aizbildnis vai audžuģimene nesazinās ar biedrību un bez iepriekšēja brīdinājuma un bez attaisnojoša iemesla neieradīsies saņemt pakalpojumu.
              Piemēram, biedrība 2025.gada 5.novembrī pieņem lēmumu, ka bērns ar autiskā spektra traucējumiem atbilst psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma nosacījumiem, bet uz lēmuma pieņemšanas dienu ir beidzies pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamais finansējums, kurš būs pieejams sākot ar 2026.gada 7.janvāri. Biedrība pieņemot lēmumu psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma piešķiršanai un zinot, ka pakalpojumu varēs nodrošināt sākot ar 2026.gada 7.janvāri, pārbaudīs, vai brīdī, t.i., 2026.gada 7.janvārī, kad pakalpojuma sniegšana tiks uzsākta bērnam joprojām būs tiesības pakalpojumu saņemt un lēmumā ietvers laika periodu, kad pakalpojumu uzsāks sniegt.
Psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanai ir vairāki nosacījumi (bērna vecums divi līdz 18 gadi; noteikta invaliditāte; diagnosticēti autiskā spektra traucējumi).

- par atteikumu piešķirt pakalpojumu, ja bērns ar autiskā spektra traucējumiem neatbilst pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem, t.i., bērna vecums ir neatbilstošs vai bērnam nav noteikta invaliditāte, vai nav diagnosticēti autiskā spektra traucējumi.

Situācijā, ja pieņemtā lēmuma darbības laikā bērna ar autiskā spektra traucējumiem vai kāda ģimenes locekļa veselības stāvokļa dēļ ģimene nespēj turpināt saņemt psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu, to ir iespējams pārtraukt uz periodu, kas nepārsniedz četrus mēnešus, pamatojoties uz ārsta sniegtu izziņu. Minētais nosacījums papildu slogu ārstniecības personām neradīs, jo veselības stāvokļa pasliktināšanos kādam no ģimenes locekļiem ārsts būs jau konstatējis iepriekš un persona jau atradīsies tā uzraudzībā un veiks ārstēšanos. Līdz ar to bērna ar autiskā spektra traucējumiem vecāks, aizbildnis vai audžuģimene kā apliecinājumu par veselības stāvokļa pasliktināšanos varēs iesniegs ārsta izziņu, kas apliecinās veselības traucējumus, kurus ārsts jau būs konstatējis.

Situācijā, ja psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma pieprasījums pārsniegs pakalpojuma sniegšanas iespējas un veidosies pakalpojuma saņēmēju rinda, pakalpojums prioritāri tiks piešķirts bērnam ar autiskā spektra traucējumiem un viņa ģimenes locekļiem, kuri to pieprasījuši pirmo reizi.

Vispārīgās atbalsta grupu nodarbības. Nodarbību mērķis ir sniegt vispārīgu atbalstu grupas dalībniekiem par interesējošiem/problemātiskiem jautājumiem, kas saistīti ar bērnu ar autiskā spektra traucējumiem vai vecāku iekļaušanos sabiedrībā.
Vispārīgās atbalsta grupu nodarbības paredzēta pilngadīgajiem ģimenes locekļiem (vecāki, aizbildnis, audžuģimene, vecvecāki, bērna ar autiskā spektra traucējumiem pilngadīgajiem brāļi vai māsas), lai sniegtu līdzinieku atbalstu problēmjautājumu risināšanai, kā arī, lai sniegtu papildu informāciju par to, kā rūpēties par bērnu ar autiskā spektra traucējumiem, kā arī vecākiem novecojot nereti rūpes par bērnu ar autiskā spektra traucējumiem uzņemas brāļi vai māsas. Šīs atbalsta grupas darbības laiks, veids un saturs tiks pielāgots konkrētās grupas vajadzībām un interesēm, tādējādi tās dalībnieki var saņemt tieši viņiem nepieciešamo informāciju un atbalstu, atrast domubiedrus, satikt citus vecākus/vecvecākus u.c. līdzīgā situācijā esošus cilvēkus, dalīties pieredzē un gūt atbalstu.

Vispārīgās atbalsts grupas var tikt veidotas tieši kādiem no ģimenes locekļiem, piemēram, tēvu atbalsta grupa, pilngadības atbalsts grupa u.tml., kas var būt aktuāli visiem ģimenes locekļiem, kas rūpējas par bērnu ar autiskā spektra traucējumiem.
Vienā vispārīgajā atbalsta grupā tiek ietverti no četriem līdz 15 dalībniekiem, kuriem ir vienojošais faktors, piemēram, bērna ar autiskā spektra traucējumiem vecums (pirmsskolas vecums, pusaudžu vecums), funkcionālā traucējuma veids u.tml. Kopā tiek organizētas astoņu vispārīgo atbalsta grupu nodarbību cikls, no tām klātienē vismaz četras atbalsta grupu nodarbības. Vienas atbalsta grupas nodarbību ilgums ir divas stundas (viena stunda 60 min.).
Attālinātās atbalsta grupas kā formāts tiek noteikts, lai pie nepieciešamības ievērotu ģimenes locekļu iespējas nokļūt uz klātienes nodarbībām (piemēram, nav savs transports vai sabiedriskais transports nekursē vajadzīgajā datumā vai laikā), gan ņemot vērā kopējo dalībnieku skaitu, to dzīvesvietu (piemēram, dzīvo dažādās Latvijas vietās), tēmu aktualitāti un specifiku.
        Piemēram, vispārīgā atbalsta grupa tēviem, kas dalībnieku ziņā ir skaitliski neliela, bet aptver visā Latvijas teritorija dzīvojošos tēvus, kuriem ir bērni ar autiskā spektra traucējumiem. Šādas atbalsta grupas vienojošais faktors ir “tēva loma ģimenē”. Šādai (skaitliski nelielai personu grupai, kuras dalībnieki dzīvo dažādās Latvijas vietās) atbalsta grupai organizēt nodarbības tikai klātienē būtu nesamērīgs slogs dalībnieku nokļūšanai uz tām, gan finanšu resursu izdevumu (degvielas izdevumi, sabiedriskā transporta izdevumi), gan laika patēriņa dēļ.
Vispārīgo atbalsta grupu nodarbību tēmu, saturu un speciālistu (ja nepieciešams) iesaisti nosaka atbalsta grupas vadītājs “līdzinieks” sadarbībā ar biedrības nodrošināto psihosociālā pakalpojuma koordinatoru atbilstoši konkrētās atbalsta grupas specifikai un vēlmēm. Piemēram, nodarbību pamattēmu var noteikt atkarībā no atbalsta grupā iesaistīto dalībnieku raksturojošiem faktoriem, (bērnu vecums, bērna funkcionālā traucējuma veids, tā smaguma pakāpe, bērna izglītības iegūšanas veids un forma, bērna uzvedības īpatnības, u.c.).
Vispārīgās atbalsta grupu nodarbības vada biedrības piesaistīts “līdzinieks”, kas ir bērna ar autiskā spektra traucējumiem vecāks, aizbildnis vai audžuģimene un ir iesaistīts psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanā, pamatojoties uz viņa dzīves pieredzi. Līdzinieks atbalsta grupu nodarbības vada brīvprātīgi, par to nesaņemot atalgojumu.
Projekta laikā (2023. gadā) psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma atbalsta grupas, kuras vadīja līdzinieks, tika augstu novērtētas, jo līdzinieks atbalstu sniedz pamatojoties uz savu dzīves ar bērnu ar autiskā spektra traucējumiem pieredzi, kā rezultātā līdzinieks ne tikai sniedz atbalstu pārējiem grupas dalībniekiem, daloties ar savu dzīves pieredzi, bet arī saņemot atbalstu no citiem grupas dalībniekiem. Šādā veidā veidojas formālas un neformālas savstarpējās attiecības starp grupas dalībniekiem, kurās psihosociālo atbalstu gūst abas iesaistītās puses (gan līdzinieki, gan pārējie grupas dalībnieki).
Līdzinieku atbalsts atšķiras no formālas veselības aprūpes vai sociālās jomas darbinieku – ekspertu sniegtā atbalsta (piemēram, specializētās atbalsta grupas), jo ekspertu zināšanas ir formālā izglītībā balstītas, bet līdzinieku atbalsta sniegšanas procesā tiek izmantotas zināšanas, kas veidojušās pašu līdzinieku dzīves pieredzē.
Līdzinieks atbalsta grupu nodarbības vada brīvprātīgi bez atalgojuma. Līdz ar to, piesaistot “līdziniekus”, biedrībai nav jāpiemēro Publisko iepirkumu likumā noteiktās prasības. Tā kā līdzinieks ir bērna ar autiskā spektra traucējumiem vecāks, aizbildnis vai audžuģimene tad viņam nav ikdienas pieredze atbalsta grupu vadīšanā. Lai nodrošinātu, ka līdzinieks spēj vadīt atbalsta grupu nodarbības, pirms atbalsta grupu vadīšanu uzsākšanas tiek nodrošinātas to apmācības. Apmācībām tiek pieaicināti Latvijas un/vai ārzemju eksperti, kas vada 16 stundu klātienes apmācības līdziniekiem, kuri iepriekš nav vadījuši vispārīgās atbalsta grupas. Līdziniekiem, kuri atbalsta grupas iepriekš jau ir vadījuši un ir apmeklējuši vismaz vienas 16 stundu apmācības pēdējos 2 gados, tiek nodrošinātas 8 stundu apmācības. Abos gadījumos pirms apmācību uzsākšanas līdziniekiem ir rakstiski jāaizpilda testa uzdevumi, kurus izvērtē apmācību vadītājs, lai pielāgotu apmācību programmu un noteiktu kandidāta piemērotību lomai. Apmācību ietvaros tiek veiktas individuālas pārrunas ar katru līdzinieku.
Papildus vispārīgo atbalsta grupu vadīšanā var tikt piesaistīti “pieredzes eksperti”, kas ir pilngadīga perona ar autiskā spektra traucējumiem, kura ir saskārusies un veiksmīgi atrisinājis kādu specifisku problēmu. Lai pieredzes eksperts varētu nodrošināt pilnvērtīgu dalīšanos ar savu pieredzi un zināšanām, sākotnēji ir nepieciešams pieredzes ekspertiem nodrošināt mācības tādās jomās kā, piemēram, publiskā uzstāšanās, ko nodrošina biedrība.

Specializētās atbalsta grupu nodarbības. Nodarbību mērķis ir kādas konkrētas problēmas risināšana, kas aktuāla bērniem ar autiskā spektra traucējumiem un viņu ģimenes locekļiem. Ģimenes locekļiem specializētās atbalsta grupu nodarbības ir nozīmīgas, jo tiek sniegta papildu informācija un atbalsts par to, kā rūpēties par bērnu ar autiskā spektra traucējumiem, vienlaikus vecākiem novecojot nereti rūpes par bērnu ar autiskā spektra traucējumiem uzņemas brāļi vai māsas. Šīs atbalsta grupas vada viens vai vairāki profesionāļi (piemēram, psihiatrs, uztura speciālists u.c.).
Specializētās atbalsta grupas mērķis ir risināt konkrētas problēmas, kas aktuālas bērniem ar autiskā spektra traucējumiem un viņa ģimenes locekļiem (vecāki, aizbildnis, audžuģimene, vecvecāki un bērna ar autiskā spektra traucējumiem brāļi vai māsas). Atsevišķas tēmas, piemēram, stomatoloģija vai seksualitāte, ir paredzētas bērniem kopā ar pilngadīgajiem ģimenes locekļiem, kopīgi risinot ar tām saistītās problēmas. Gan ģimenes locekļu, gan bērnu iesaiste grupas norisē ir obligāta veiksmīgai norisei. Savukārt, tādas atbalsta grupu tēmas kā "Komunikācija" vai "Kas tas  ir - autisms?" ir paredzētas tikai pilngadīgajiem ģimenes locekļiem, kas meklē iespējas kā attīstīt bērna valodu un komunikāciju, uzzināt vairāk par iespējām attīstīt bērna prasmes, uzzināt par zinātniski pierādītām terapijām u.c. jautājumiem, kas ir aktuāli visiem ģimenes locekļiem, kas ikdienā komunicē ar bērnu ar autiskā spektra traucējumiem.
Vienā specializētajā atbalsta grupas nodarbībā tiek iesaistīti no astoņiem līdz 40 dalībniekiem, organizējot 12 nodarbību ciklu klātienē vai attālināti. Viena specializētā atbalsta grupas nodarbība ilgst divas stundas (viena stunda 60 min.). Nodarbību norises formāts (klātienē vai attālināti) ir atkarīgs no specializētās atbalsta grupas veida un satura. Piemēram, tādas atbalsta grupu nodarbības, kas saistītas ar praktisku dalībnieku iesaisti (piemēram, stomatoloģija), tiek organizētas klātienē, bet tādas, kas vairāk saistītas ar teorētisko zināšanu sniegšanu (piemēram, uzņēmējdarbības uzsākšana) tiek organizētas attālināti.
Attālināto atbalsta grupu nodarbību nepieciešamība ir saistīta gan ar pašu ģimenes locekļu iespējām nokļūt uz klātienes nodarbībām (piemēram, nav savs transports vai sabiedriskais transports nekursē vajadzīgajā datumā vai laikā), gan kopējo dalībnieku skaitu, tēmu aktualitāti un specifiku, kā arī, lai aptvertu visā Latvijas teritorijā dzīvojošos ģimenes locekļus. Specializēto atbalsta grupu tēmas ir specifiskas un ne vienmēr ir iespējams nodrošināt tās klātienē visiem pakalpojuma saņēmējiem reģionos, kuriem tās ir aktuālas.
Atsevišķas specializēto atbalsta grupu nodarbības (stomatoloģija, ēšanas uzvedība) paredzētas gan bērniem ar autiskā spektra traucējumiem, gan vecākiem, aizbildņiem vai audžuģimenei.
Specializēto atbalsta grupu nodarbību norises biežums tiek noteikts pēc mērķa grupas vajadzībām, ņemot vērā pieprasījumu un speciālistu pieejamību. Specializēto atbalsta grupu nodarbību tēmas aptver dažādas specifiskas jomas (piemēram, stomatoloģija, izglītība, individuālais atbalsts izglītības iestādēs, autisma diagnozes un autisma pazīmju izprašanu, motivācija, komunikācija, seksualitāte, vecāku pārkvalificēšanās iespējas, uzņēmējdarbības uzsākšana, agresija; pašaprūpe, saskarsmes treniņi, sensorā uzvedība, miegs, ēšanas uzvedība, pilngadība). Katrai tēmai tiek piesaistīts attiecīgās jomas speciālists (profesionālis), kurš pārzin bērnu ar autiskā spektra traucējumiem vai viņu ģimenes locekļu vajadzības, un konkrēto tēmu. Specializētās atbalsta grupu nodarbību tēmas var tikt pielāgotas atbilstoši psihosociālā rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanas laikā identificētajām problēmām, ar ko saskaras bērni ar autiskā spektra traucējumiem vai viņu ģimenes locekļi.
Galvenie ieguvumi no specializētajām atbalsta grupu nodarbībām ir specifisku zināšanu un prasmju apguve gan vecākiem, gan pašiem bērniem ar autiskā spektra traucējumiem par viņiem aktuālām tēmām.
Piemēram, atbalsta grupā “izglītība” vecāki iegūst informāciju, kā atrast piemērotāko izglītības iestādi bērnam, atbalsta grupā “stomatoloģija” tiek sniegta informācija, kā sagatavot bērnu stomatologa apmeklējumam u.c. svarīgu informāciju.
Specializēto atbalsta grupu nodarbību dalībnieki atbalsta grupu laikā gan iegūst padziļinātas zināšanas par aktuālām tēmām, gan saņem atbildes uz sev neskaidriem jautājumiem, kā arī saņem risinājumu kādai problēmsituācijai.
Specializēto atbalsta grupu vadīšanai tiek piesaistīt attiecīgās jomas speciālisti, piemēram, ārstniecības vai izglītības persona, kurš kā attiecīgās jomas eksperts sniedz profesionāļa atbalstu problēmsituācijas risināšanā. Piemēram specializētās atbalsta grupas nodarbībā “stomatoloģija” piesaista zobārstniecības speciālistu, kurš sniedz informāciju par stomatoloģiju, zobu higiēnu, kā sagatavot bērnu stomatologa apmeklējumam u.tml., kas ģimenei, kurā aug bērns ar autiskā spektra traucējumiem, var būt sarežģīts process.

Radošās darbnīcas. Tiek nodrošinātas bērnam ar autiskā spektra traucējumiem un viņa nepilngadīgajiem brāļiem vai māsām. Nodarbību mērķis ir veicināt bērnu ar autiskā spektra traucējumiem sociālās prasmes un pašaprūpes spējas.
Radošajās darbnīcās nepilngadīgo brāļu un māsu piedalīšanās ir ļoti svarīga tieši brāļu un māsu savstarpējo attiecību stiprināšanai, kā arī brāļu un māsu un bērna ar autiskā spektra traucējumiem drošībai, ja ir grūti atrast pieskatītāju. Tāpat radošajās darbnīcās nepilngadīgie brāļi un māsas bez (speciālajām vajadzībām) arī savstarpēji sadraudzējas, apmainās pieredzē, un tā arī viņiem ir sociālā rehabilitācija, jo daudzās ģimenēs vislielākā uzmanība tiek tieši bērnam ar autiskā spektra traucējumiem. Turklāt harmoniska proporcija starp bērniem ar autiskā spektra traucējumiem un neirotipiskiem bērniem uzlabo radošo grupu dinamiku, jo bērniem ar autiskā spektra traucējumiem ir iespēja mācīties dažādas sociālās prasmes
Radošās darbnīcas paredzētas, lai mazinātu komunikācijas traucējumus, uzlabotu patstāvību un spēju bērniem ar autiskā spektra traucējumiem veiksmīgāk iekļauties mūsdienu sabiedrībā. Viena vecuma bērniem ar autiskā spektra traucējumiem var būtiski atšķirties prasmes un aktuālās problēmas (piemēram, ir bērni, kuriem valodas attīstība nav ietekmēta, bet ir bērni kuriem valoda ir attīstījusies daļēji un netipiski, vai arī nav attīstījusies vispār), tādējādi ir svarīgi tās nodrošināt bērniem vecumā līdz pat 18 gadiem, ne tikai kādam konkrētam vecuma posmam. Ir svarīgi arī nenodalīt bērnu ar autiskā spektra traucējumiem no viņa brāļiem un māsām,veidojot iekļaujošu vidi, lai viņi var iesaistīties sadarbības pasākumos ar vienaudžiem, attīstot svarīgas sociālās prasmes.
Vienā radošās darbnīcas nodarbībā tiek iesaistīti no diviem līdz 16 dalībniekiem, nodrošinot 12 radošās darbnīcas klātienē. Viena radošā darbnīca ilgst piecas stundas (viena stunda 60 min.).
Radošās darbnīcas paredzētas dažādu vecumposmu bērniem. Piemēram, radošās darbnīcas, kas balstītas uz vizuālo materiālu iepazīšanu un izstrādi, var apmeklēt jau no divu gadu vecuma. Savukārt radošās darbnīcas, kas vērstas uz bērnu ar autiskā spektra traucējumiem interešu paplašināšanu, spēju apzināšanos, socializēšanās prasmju uzlabošanu un citiem ieguvumiem vairāk piemērotas vecākiem bērniem.
Radošo darbnīcu nodarbību dalībnieku piemērotāko vecumu nosaka radošās darbnīcas vadītājs sadarbībā ar biedrības sociālo darbinieku.
Nodarbības tiek organizētas ar mērķi bērniem ar autiskā spektra traucējumiem mācīties, uzturēties kopā ar vienaudžiem, apgūt noteiktam vecumam tipiskas nodarbes, trenēt prasmes darboties ar attīstošiem materiāliem un sižetiskām spēlēm, mācīties izteikt lūgumu vienaudžiem un pieaugušajiem, lietot valodu un žestus komunikācijai.
Piemēram, radošajās darbnīcās bērni veido komiksus, glezno, izmēģina mākslā pielietojamus digitālos rīkus un citas iespējas, tostarp apgūst programmēšanas pamatus, izmantojot draudzīgas programmēšanas platformas, kas veicina bērnu loģiskās domāšanas un problēmu risināšanas prasmes.
Radošo darbnīcu atbalsta grupu nodarbības tiek veidotas iekļaujošā vidē, dodot iespēju satikties ar līdzīgiem bērniem, nejusties citādiem, būt pieņemtiem un veidot savstarpēju komunikāciju un draudzību ar citiem atbalsta grupu dalībniekiem.
Atkarībā no radošo darbnīcu tematikas, to vadīšanai tiek piesaistīt attiecīgās jomas speciālisti, komanda (vismaz trīs speciālisti), piemēram, sociālie vai speciālie pedagogi, IT speciālisti, pedagogi, uzvedības analītiķi, psihologi, fizioterapeiti, ergoterapeiti, kustību, mūzikas speciālisti, skatuves mākslinieki u.c.

Speciālistus specializēto atbalsta grupu un radošo darbnīcu vadīšanai, kā arī līdzinieku apmācībai biedrība piesaistīs Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā.

Biedrība informāciju par atbalsta grupu nodarbībām (vispārīgas atbalsta grupu nodarbības), to norises laiku un vietu nosūta uz psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju iesniegumā norādīto kontaktinformāciju, kā arī publicē savā tīmekļvietnē (specializētās atbalsta grupu nodarbības, radošās darbnīcas).

Psihosociālā rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanu var pārtraukt, ja bērna ar autiskā spektra traucējumiem vecāks, aizbildnis vai audžuģimene iesniegusi rakstisku iesniegumu par pakalpojuma izbeigšanu, vai pakalpojums piešķirts, pamatojoties uz nepatiesi sniegtām ziņām, kā arī, ja bērns ar autiskā spektra traucējumiem un viņa ģimenes locekļi bez attaisnojoša iemesla neierodas saņemt pakalpojumu vismaz sešus mēnešus.

Biedrība saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē dokumentu un arhīvu pārvaldību dokumentus (iesniegums, tam pievienotie papildu dokumenti, lēmums par psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu u.c.) par psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanu bērnam ar autiskā spektra traucējumiem un viņa ģimenes locekļiem glabā 10 gadus no pakalpojuma sniegšanas izbeigšanas dienas. Minētais termiņš nepieciešams, lai nodrošinātu biedrības sniegtā pakalpojuma atbilstības kontroli un pēcpārbaudi ņemot vērā to, ka pakalpojuma nodrošināšanai deleģējuma ietvaros, atbilstoši Noteikumu projekta 3.punktam, paredzētos valsts budžeta līdzekļus biedrībai piešķir Ministrija, kā arī saskaņā ar Noteikumu projektu Ministrija kontrolē finanšu līdzekļu izlietojumu, un Valsts kontrole veic uzraudzību par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, tad uzglabāšana nepieciešama minēto apsvērumu dēļ, lai vajadzības gadījumā uzraugošās iestādes var izprasīt nepieciešamo informāciju.

Nodibinājuma amatpersonas izdoto administratīvo aktu un faktisko rīcību var apstrīdēt nodibinājuma valdes priekšsēdētājam, bet biedrības amatpersonas izdoto administratīvo aktu un faktisko rīcību var apstrīdēt biedrības psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma vadītājam. Nodibinājuma valdes priekšsēdētāja vai biedrības psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma vadītāja lēmumu var pārsūdzēt tiesā, kas ir izņēmums no Administratīvā procesa likuma 76. panta otrajā daļā noteiktās standarta procedūras, saskaņā ar kuru administratīvo aktu apstrīd padotības kārtībā augstākā iestādē (kas šajā gadījumā būtu Ministrija). Šāds apstrīdēšanas un pārsūdzības modelis izvēlēts, ņemot vērā, ka uzturošās terapijas pakalpojuma un psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma būtība saistīta ar sensitīvu datu (veselības, finanses, ģimenes situācija) apstrādi. Lai apstrīdēšanas kārtībā pēc būtības izvērtētu lietu, visi šie sensitīvie personas dati būtu nododami citai iestādei, t.i., Ministrijai, kas kā tiešās pārvaldes iestāde pamatā strādā ar sociālās politikas izstrādi nevis citu iestāžu pieņemto administratīvo lēmumu izskatīšanu apstrīdēšanas procesā. Tāpat arī visu sensitīvo datu nodošana Ministrijai radītu riskus datu pārmērīgai apstrādei. Vienlaikus arī nodibinājums un biedrība, kā pakalpojumu sniedzēji, ir “tuvāki” pakalpojuma saņēmējam un vislabāk spēs pamatot to pieņemtos lēmumus. Tāpat jāņem vērā, ka persona var apstrīdēt ne tikai lēmumu, bet arī nodibinājuma vai biedrības faktisko rīcību, ko izdarīt turpat nodibinājumā vai biedrībā būs tai daudz ērtāk, ja gadījumā personai rastos iebildumi vai sūdzība par kāda darbinieka faktisko rīcību. Pretējā gadījumā formāla procedūra un rakstiska dokumentu aprite personai ar Ministriju varētu tai radīt papildu neizpratni un spriedzi. Līdz ar to uzturošās terapijas pakalpojuma un psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma gadījumā piemērotākais un efektīvākais risinājums apstrīdēšanas kārtībā lietu izskatīt pie nodibinājuma valdes priekšsēdētāja un biedrības psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma vadītāja.