Anotācija (ex-ante)

Tā kā patlaban dzīvnieka īpašniekam ir dotas izvēles iespējas, kādā veidā reģistrēt savu dzīvnieku datubāzē, tad dzīvnieks bieži vien sākotnēji netiek piereģistrēts. Tam ir dažādi iemesli, piemēram, aizmāršība, cilvēku neizpratne, kā arī nezināšana par to, ka dzīvnieka apzīmēšana vēl nenozīmē dzīvnieka reģistrāciju datubāzē. Dzīvnieku apzīmējot ar mikroshēmu, bet nereģistrējot, netiek sasniegts izvirzītais mērķis – reģistrēt visus suņus, tādēļ dzīvnieka apzīmēšanai un reģistrēšanai ir jābūt vienotam procesam, lai izslēgtu varbūtību, ka dzīvnieka īpašnieks savu dzīvnieku nereģistrē datubāzē.
Īpaši svarīgi ir nodrošināt suņu reģistrāciju datubāzē, jo tas ir dzīvnieka īpašnieka pienākums un obligāta prasība saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 59. panta 17. un 18. punktu. Suņu obligātā reģistrācija valstī tika ieviesta no 2017. gada, lai samazinātu klaiņojošo dzīvnieku skaitu, tā palielinot sabiedrības drošību un dzīvnieku īpašnieku atbildību par savu dzīvnieku. 
Kaķu un mājas (istabas) sesku reģistrācija arī turpmāk būs brīvprātīga, bet tā atvieglos dzīvnieka īpašnieka iespējas ātrāk atrast savu dzīvnieku, ja tas noklīdis.

Noteikumu projektā ir noteikta kārtība, kādā apzīmē un reģistrē mājas (istabas) dzīvnieku – suni, kaķi un mājas (istabas) sesku. Par mājas (istabas) dzīvnieka reģistrāciju datubāzē ir atbildīgs tā īpašnieks, bet viņš, izdodot atbilstošu pilnvaru, var arī pilnvarot citu personu nodrošināt attiecīgā dzīvnieka reģistrāciju. Noteikumu projekts paredz, ka mājas (istabas) dzīvnieku apzīmē ar mikroshēmu, mājas (istabas) dzīvnieka pasi vai vakcinācijas apliecību izsniedz un dzīvnieku mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē reģistrē tikai praktizējošs veterinārārsts. Saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 1. panta 4. punktu praktizējošs veterinārārsts ir sertificēts veterinārārsts, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir reģistrējies kā veterinārmedicīniskā pakalpojuma sniedzējs un nodarbojas ar veterinārmedicīnisko praksi. Veterinārārsti ir vienīgie, kas apzīmē mājas (istabas) dzīvniekus ar mikroshēmu un izsniedz pasi, tādēļ tiem tiek deleģēta arī reģistrācija. Kārtība, kādā veterinārārsts veic visas iepriekš minētās darbības, ir noteikta noteikumu projekta 6. punktā. Situācijās, kad pie praktizējoša veterinārārsta tiek atvests mājas (istabas) dzīvnieks, kas jau ir apzīmēts ar mikroshēmu, bet nav reģistrēts datubāzē, veterinārārsts pārbauda mikroshēmas numuru un to salīdzina ar mājas (istabas) dzīvnieka pasē un vakcinācijas apliecībā norādīto numuru. Ja dati ir atbilstoši, mājas (istabas) dzīvniekam izsniedz pasi (ja pases vai vakcinācijas apliecības nav) un to reģistrē datubāzē, mikroshēmas ievadīšanas datuma vietā norādot mikroshēmas nolasīšanas datumu. Vakcinācijas apliecība, kas izsniegta sunim, ir derīga saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma pārejas noteikumu 29. punktu.
Noteikumu projektā tiek saglabāts minimālais nepieciešamais datubāzē līdz šim ievadāmo personas datu apjoms un  tiek papildināts ar informāciju, kāda datubāzē jānorāda par personu, ja tai nav piešķirts personas kods. Noteikumu projektā tiek saglabāts visas ievadāmās informācijas apjoms par dzīvnieku, kā noteikumos Nr. 491, bet tas ir papildināts ar mājas (istabas) dzīvnieka pases izdošanas datumu, tā veterinārārsta vārdu un uzvārdu, kurš izdevis pasi, un veterinārmedicīniskās prakses sertifikāta numuru, norādi par vakcinācijas apliecības esību (ja dzīvniekam tāda ir), valsti un ievešanas datumu, ja dzīvnieks ievests no citas valsts. Ievadīt informāciju par veterinārārstu, kurš izdevis mājas (istabas) dzīvnieka pasi, nepieciešams, lai nodrošinātu pases aprites izsekojamību un novērstu nelikumīgas pases izsniegšanas iespējas. Tā kā pastāv iespējamība, ka ir nepieciešams datubāzē reģistrēt suni, kas jau ir apzīmēts un, kam ir izsniegta vakcinācijas apliecība, tad jāparedz iespējamība to norādīt datubāzē. Par dzīvnieku, kas ir ievests no citas valsts, norāda valsti un ievešanas datumu, lai nodrošinātu dzīvnieka izsekojamību.
Noteikumu projektā noteiktie personas dati ir nepieciešami, lai identificētu dzīvnieka īpašnieku vai turētāju un nodrošinātu saziņu ar viņiem. Visi noteikumu projektā noteiktie saziņas līdzekļi ar dzīvnieka īpašnieku vai turētāju ir nepieciešami, jo katram saziņas veidam ir sava nozīme un savas funkcijas.
Gadījumos, kad dzīvnieks ir nokļuvis dzīvnieku patversmē, saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 16. maija noteikumu Nr. 407 "Noteikumi par dzīvnieku labturības prasībām dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās, kārtību, kādā dzīvnieku nodod dzīvnieku patversmē vai dzīvnieku viesnīcā, kā arī dzīvnieku patversmju un dzīvnieku viesnīcu reģistrācijas kārtību" (turpmāk – noteikumi Nr. 407) 23.1. apakšpunktu patversmes īpašnieks pēc dzīvnieka ievietošanas patversmē pārbauda dzīvnieka identifikāciju un, ja pēc dzīvnieka identifikācijas datiem ir iespējams noteikt tā īpašnieku, nekavējoties paziņo dzīvnieka īpašniekam par dzīvnieka atrašanās vietu. Šādos gadījumos vienīgais veids, kā patversme var identificēt dzīvnieka īpašnieku, ir izmantojot datubāzē norādītos datus par dzīvnieku un tā īpašnieku. Svarīgi ir izmantot visātrāko saziņas veidu, tas ir telefonisku saziņu, lai pēc iespējas ātrāk tiktu informēts īpašnieks par dzīvnieka atrašanās vietu. Dzīvnieks no patversmes tiek atdots tikai tā īpašniekam pamatojoties uz datubāzē reģistrēto informāciju par dzīvnieka īpašnieku (vārdu, uzvārdu un personas kodu). Savukārt klātienē persona, kas ieradusies pēc dzīvnieka, apstiprina savu identitāti, uzrādot personu apliecinošu dokumentu. Tādējādi dzīvnieka īpašnieks pēc iespējas ātrāk var izņemt no patversmes savu dzīvnieku, kas savukārt samazina dzīvnieka uzturēšanas izmaksas patversmē, kuras sedz dzīvnieka īpašnieks vai pašvaldība.
 Ministru kabineta 2012. gada 2. oktobra noteikumu Nr. 678 “Klaiņojošu suņu un kaķu izķeršanas prasības” 15.1. apakšpunkts nosaka, ja dzīvnieku ķērājs konstatē, ka pēc dzīvnieka identifikācijas datiem (kaklasiksna ar kontaktinformāciju, mikroshēma vai tetovējums) ir iespējams noteikt dzīvnieka īpašnieku, tas nekavējoties paziņo dzīvnieka īpašniekam par dzīvnieka atrašanās vietu vai par dzīvnieku patversmi vai veterinārmedicīniskās aprūpes iestādi, uz kuru nogādās noķerto dzīvnieku. Šajos gadījumos ir būtiski nekavējoties sazināties ar dzīvnieka īpašnieku, ko ir iespējams nodrošināt tikai telefoniski. Ja notiek saziņa ar dzīvnieka īpašnieku, iespējams dzīvnieku nekavējoties var atgriezt tā īpašniekam, tādējādi neradot dzīvniekam papildus stresu, neradot dzīvnieka īpašniekam un pašvaldībām papildus finanšu izdevumus, nogādājot dzīvnieku patversmē un nodrošinot tā uzturēšanu un aprūpi.
Savukārt elektroniskā pasta adrese ir būtiska, lai nodrošinātu noteikumu projektā paredzētās informācijas par dzīvnieka un notikumu ar dzīvnieku reģistrāciju datubāzē nosūtīšanu gan esošajam, gan jaunajam dzīvnieka īpašniekam. Šajā gadījumā datubāzes funkcionalitāte neparedz šīs informācijas nosūtīšanu telefoniski īsziņas veidā.
Iepriekšminētajiem datiem var piekļūt personas, kurām tiek atļauta autorizēta piekļuve datubāzei saskaņā ar normatīvajiem aktiem par reģistrēto dzīvnieku datubāzē esošās informācijas izmantošanas kārtību (Ministru kabineta 2018. gada 6. februāra noteikumi Nr. 75 "Reģistrēto dzīvnieku datubāzē esošās informācijas izmantošanas kārtība").
Dzīvnieks tiek izslēgts no datubāzes, kad praktizējošs veterinārārsts vai dzīvnieka īpašnieks paziņo par dzīvnieka nāvi vai gadījumos, kad 20 gadu laikā pēc mājas (istabas) dzīvnieka reģistrācijas par to nav saņemta informācija. Lai datubāzē netiktu glabāta informācija par dzīvniekiem, kas ir miruši, bet nav izslēgti no datubāzes, tiek noteikts 20 gadu termiņš, kas ir tuvu maksimālajam mājas (istabas) dzīvnieka mūža ilgumam. Informācija par mājas (istabas) dzīvnieku un tā īpašnieku datubāzē ir aktuāla visu dzīvnieka dzīves laiku, un tā tiek dzēsta pēc dzīvnieka izslēgšanas no datubāzes.
Dzīvnieku patversmē uzņemtos mājas (istabas) dzīvniekus apzīmē un reģistrē datubāzē, ievērojot  normatīvos aktus par dzīvnieku labturības prasībām dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās, kārtību, kādā dzīvnieku nodod dzīvnieku patversmē vai dzīvnieku viesnīcā, kā arī dzīvnieku patversmju un dzīvnieku viesnīcu reģistrācijas kārtību. 2022. gada 11. janvārī tika pieņemti grozījumi noteikumos Nr. 407, kas stāsies spēkā 2022. gada 1. jūlijā un paredz detalizētu un precīzāku patversmēs nonākušo dzīvnieku apzīmēšanas un reģistrēšanas regulējumu.
Situācijās, kad tiek konstatēts, ka datubāzē par mājas (istabas) dzīvnieku, tā īpašnieku vai turētāju ir norādīta kļūdaina vai maldinoša informācija, praktizējošs veterinārārsts izdara labojumus, ja to atļauj datubāzes funkcionalitāte. Labojumus ir arī iespējams izdarīt, ja dzīvnieka īpašnieks vai praktizējošs veterinārārsts iesniedz iesniegumu (papīra formā vai elektroniski) datu centrā. 
Dzīvnieka īpašniekam ir pienākums aktualizēt datubāzē savu tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi, autorizējoties datubāzē vai izmantot kādu no iepriekšminētajiem veidiem.