Anotācija (ex-ante)

21-TA-290: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts

Veterinārmedicīnas likuma 25. panta 6. punkts (likuma "Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā" redakcijā, kas Saeimā pieņemta 2021. gada 9. decembrī un stājās spēkā 2022. gada 4. janvārī).
Veterinārmedicīnas likuma pārejas noteikumu 32. punkts noteic, ka līdz šā likuma 25. panta 6. punktā minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 30. jūnijam piemērojami Ministru kabineta 2011. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 491 "Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība" (turpmāk – noteikumi Nr. 491). 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts

Ministru kabineta noteikumu projekts "Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība" (turpmāk – noteikumu projekts) ir sagatavots, lai noteiktu kārtību, kādā mājas (istabas) dzīvnieku apzīmē, reģistrē un izslēdz no reģistra, noteiktu par mājas (istabas) dzīvnieka reģistrēšanu iekasējamā maksājuma apmēru, kā arī tā samaksas kārtību.

Spēkā stāšanās termiņš
01.07.2022.
Pamatojums
-

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija

Patlaban spēkā ir noteikumi Nr. 491. Saeima 2021. gada 9. decembrī ir pieņēmusi likumu "Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā" (Nr. 1121/Lp13). Tajā jaunā redakcijā izteikts likuma 25. panta 6. punkts, uz kura pamata izdoti noteikumi Nr. 491. Atbilstoši likuma deleģējumam ir sagatavots Ministru kabineta noteikumu projekts.
Veterinārmedicīnas likumā grozīta arī 21. panta ceturtā daļa, nosakot, ka mājas (istabas) dzīvnieku Lauksaimniecības datu centra (turpmāk – datu centrs) reģistra datubāzē reģistrē praktizējošs veterinārārsts.
Mājas (istabas) dzīvnieku apzīmēšanas un pases izsniegšanas prasības ir noteiktas  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Regulā (ES) Nr. 576/2013 par lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu un par Regulas (EK) Nr. 998/2003 atcelšanu Dokuments attiecas uz EEZ (turpmāk – regula Nr. 576/2013) un Komisijas Īstenošanas 2013. gada 28. jūnija regulā (ES) Nr. 577/2013 par identifikācijas dokumentu paraugiem suņu, kaķu un mājas sesku nekomerciālai pārvietošanai, teritoriju un trešo valstu saraksta izveidošanu un par deklarāciju formas, izkārtojuma un valodas prasībām atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 576/2013 paredzētajiem konkrētiem nosacījumiem Dokuments attiecas uz EEZ (turpmāk – regula Nr. 577/2013).
Patlaban noteikumi Nr. 491 paredz, ka praktizējošs veterinārārsts mājas (istabas) dzīvnieku apzīmē ar mikroshēmu un izsniedz mājas (istabas) dzīvnieka pasi vai vakcinācijas apliecību. Savukārt dzīvnieku datu centra mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē (turpmāk – datubāze) var reģistrēt:
1) pie praktizējoša veterinārārsta;
2) vietējā pašvaldībā;
3) izmantojot valsts pārvaldes pakalpojumu portālu www.latvija.lv (pakalpojums "Mājas (istabas) dzīvnieka pirmreizēja reģistrācija");
4) vēršoties datu centra reģionālajos klientu apkalpošanas centros vai izmantojot datu centra tīmekļvietnē pieejamo e-pakalpojumu "Reģistrēt mājas (istabas) dzīvnieku".
Normatīvajā aktā paredzot tik plašas dzīvnieku reģistrēšanas iespējas, dzīvnieku īpašniekiem tika dota brīva izvēle, kā reģistrēt dzīvniekus. Pašreizējā situācija ir tāda, ka dzīvnieku īpašnieki bieži vien nereģistrē dzīvnieku nevienā no noteikumos Nr. 491 minētajiem veidiem. Pat ja dzīvnieks tiek apzīmēts ar mikroshēmu, tas ne vienmēr tiek arī reģistrēts, tāpēc datubāzē par to nav informācijas.
Ja mājas (istabas) dzīvnieka apzīmēšana un reģistrācija notiks vienlaikus kā komplekss pakalpojums, tas nodrošinās to, ka visi suņi, kas tiek apzīmēti, nekavējoties tiek arī reģistrēti datubāzē. Mērķis ir nodrošināt dzīvnieku izsekojamību. 
Noteikumu projekts neparedz būtiskas izmaiņas datubāzes funkcionalitātē. Tiek samazināts tikai to personu loks, kuras reģistrēs mājas (istabas) dzīvnieku datubāzē, t.i., tikai praktizējoši veterinārārsti. 
Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācija datubāzē notiek kopš 2009. gada 1. janvāra, kad stājās spēkā Ministru kabineta 2008. gada 15. aprīļa noteikumi Nr. 277 “Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība” (turpmāk – noteikumi Nr. 277). Noteikumos Nr. 277 tika noteikts personas datu apjoms,  kāds ir jāievada datubāzē par dzīvnieka īpašnieku. Noteikumiem Nr. 277 zaudējot spēku, tika izdoti noteikumi Nr. 491, kuros tika noteikts tāds pats personas datu apjoms, kāds jāievada datubāzē par dzīvnieka īpašnieku. Izstrādātajā noteikumu projektā ir iekļauts tāds pats personas datu apjoms kā noteikumos Nr. 277 un Nr. 491, kas arī ir iespējamais minimālais personas datu apjoms, kāds nepieciešams, lai nodrošinātu datubāzes funkcionalitāti. Savukārt dzīvnieku reģistru izveido, uztur un pārzina Lauksaimniecības datu centrs, kā noteikts Veterinārmedicīnas likuma 21. panta otrajā daļā. Veterinārmedicīnas likuma 21. panta ceturtā daļa nosaka, ka mājas (istabas) dzīvnieku apzīmēšanu ar mikroshēmu, reģistrāciju Lauksaimniecības datu centra mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē, mājas (istabas) dzīvnieku pasu un vakcinācijas apliecību izsniegšanu veic praktizējošs veterinārārsts. Savukārt Veterinārmedicīnas likuma 21. panta sestā daļa nosaka, ka praktizējošs veterinārārsts mājas (istabas) dzīvnieka pasi noformē saskaņā ar Komisijas īstenošanas regulā Nr. 577/2013 paredzētajiem konkrētiem nosacījumiem.
Ministru kabineta 2020. gada 5. maija noteikumu Nr. 266 "Lauksaimniecības datu centra nolikums" 2. punktā noteikts datu centra darbības mērķis - atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei nodrošināt vienotu valsts informācijas sistēmu "Lauksaimniecības datu centra informācijas sistēma" (turpmāk – vienotā informācijas sistēma), lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarē īstenojot vienotu, vienkāršotu un elastīgu uzraudzību un izsekojamību, lai saglabātu sabiedrības veselību un nodrošinātu pārtikas nekaitīgumu. Viena no datu centra funkcijām ir īstenot valsts politiku attiecībā uz mājas (istabas) dzīvnieku reģistrēšanu (noteikumu 3.4. apakšpunkts). Lai to izpildītu datu centrs vienotajā informācijas sistēmā uztur un aktualizē informāciju par mājas (istabas) dzīvniekiem un to īpašniekiem (turētājiem) (noteikumu 4.1.2. apakšpunkts). Saskaņā ar minēto noteikumu 4.20. apakšpunktu datu centrs nodrošina centra rīcībā esošo personas datu un citas informācijas aizsardzību atbilstoši normatīvajiem aktiem par datu aizsardzību.
Noteikumu projektā noteiktā informācija, kas jāievada datubāzē par mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieku, ir atbilstoša mājas (istabas) dzīvnieka pasē norādītajai informācijai. Datu par dzīvnieka īpašnieku norādīšana mājas (istabas) dzīvnieka pasē un datubāzē sasaista konkrēto dzīvnieku ar tā īpašnieku, tādējādi paredzot personai lielāku atbildību par savu dzīvnieku. Piemēram, iespēja saukt pie atbildības dzīvnieka īpašnieku, kurš atstājis dzīvnieku bez aprūpes vai bezpalīdzīgā stāvoklī, vienlaicīgi pasargājot sabiedrību no pamestu un klaiņojošu dzīvnieku uzbrukumiem un infekcijas slimību, arī trakumsērgas, nekontrolētas izplatīšanās.
Saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 39. pantu vietējās pašvaldības izveido un uztur dzīvnieku patversmes, izķer, izmitina un aprūpē izķertos un atsavinātos mājas (istabas) dzīvniekus.
Tādējādi tas skar visas sabiedrības intereses – nodrošināt dzīvnieku izsekojamību, palielināt atbildību par dzīvniekiem, samazināt patversmē nonākušo dzīvnieku skaitu, saglabāt sabiedrības veselību.

Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts

Tā kā patlaban dzīvnieka īpašniekam ir dotas izvēles iespējas, kādā veidā reģistrēt savu dzīvnieku datubāzē, tad dzīvnieks bieži vien sākotnēji netiek piereģistrēts. Tam ir dažādi iemesli, piemēram, aizmāršība, cilvēku neizpratne, kā arī nezināšana par to, ka dzīvnieka apzīmēšana vēl nenozīmē dzīvnieka reģistrāciju datubāzē. Dzīvnieku apzīmējot ar mikroshēmu, bet nereģistrējot, netiek sasniegts izvirzītais mērķis – reģistrēt visus suņus, tādēļ dzīvnieka apzīmēšanai un reģistrēšanai ir jābūt vienotam procesam, lai izslēgtu varbūtību, ka dzīvnieka īpašnieks savu dzīvnieku nereģistrē datubāzē.
Īpaši svarīgi ir nodrošināt suņu reģistrāciju datubāzē, jo tas ir dzīvnieka īpašnieka pienākums un obligāta prasība saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 59. panta 17. un 18. punktu. Suņu obligātā reģistrācija valstī tika ieviesta no 2017. gada, lai samazinātu klaiņojošo dzīvnieku skaitu, tā palielinot sabiedrības drošību un dzīvnieku īpašnieku atbildību par savu dzīvnieku. 
Kaķu un mājas (istabas) sesku reģistrācija arī turpmāk būs brīvprātīga, bet tā atvieglos dzīvnieka īpašnieka iespējas ātrāk atrast savu dzīvnieku, ja tas noklīdis.

Risinājuma apraksts

Noteikumu projektā ir noteikta kārtība, kādā apzīmē un reģistrē mājas (istabas) dzīvnieku – suni, kaķi un mājas (istabas) sesku. Par mājas (istabas) dzīvnieka reģistrāciju datubāzē ir atbildīgs tā īpašnieks, bet viņš, izdodot atbilstošu pilnvaru, var arī pilnvarot citu personu nodrošināt attiecīgā dzīvnieka reģistrāciju. Noteikumu projekts paredz, ka mājas (istabas) dzīvnieku apzīmē ar mikroshēmu, mājas (istabas) dzīvnieka pasi vai vakcinācijas apliecību izsniedz un dzīvnieku mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē reģistrē tikai praktizējošs veterinārārsts. Saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 1. panta 4. punktu praktizējošs veterinārārsts ir sertificēts veterinārārsts, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir reģistrējies kā veterinārmedicīniskā pakalpojuma sniedzējs un nodarbojas ar veterinārmedicīnisko praksi. Veterinārārsti ir vienīgie, kas apzīmē mājas (istabas) dzīvniekus ar mikroshēmu un izsniedz pasi, tādēļ tiem tiek deleģēta arī reģistrācija. Kārtība, kādā veterinārārsts veic visas iepriekš minētās darbības, ir noteikta noteikumu projekta 6. punktā. Situācijās, kad pie praktizējoša veterinārārsta tiek atvests mājas (istabas) dzīvnieks, kas jau ir apzīmēts ar mikroshēmu, bet nav reģistrēts datubāzē, veterinārārsts pārbauda mikroshēmas numuru un to salīdzina ar mājas (istabas) dzīvnieka pasē un vakcinācijas apliecībā norādīto numuru. Ja dati ir atbilstoši, mājas (istabas) dzīvniekam izsniedz pasi (ja pases vai vakcinācijas apliecības nav) un to reģistrē datubāzē, mikroshēmas ievadīšanas datuma vietā norādot mikroshēmas nolasīšanas datumu. Vakcinācijas apliecība, kas izsniegta sunim, ir derīga saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma pārejas noteikumu 29. punktu.
Noteikumu projektā tiek saglabāts minimālais nepieciešamais datubāzē līdz šim ievadāmo personas datu apjoms un  tiek papildināts ar informāciju, kāda datubāzē jānorāda par personu, ja tai nav piešķirts personas kods. Noteikumu projektā tiek saglabāts visas ievadāmās informācijas apjoms par dzīvnieku, kā noteikumos Nr. 491, bet tas ir papildināts ar mājas (istabas) dzīvnieka pases izdošanas datumu, tā veterinārārsta vārdu un uzvārdu, kurš izdevis pasi, un veterinārmedicīniskās prakses sertifikāta numuru, norādi par vakcinācijas apliecības esību (ja dzīvniekam tāda ir), valsti un ievešanas datumu, ja dzīvnieks ievests no citas valsts. Ievadīt informāciju par veterinārārstu, kurš izdevis mājas (istabas) dzīvnieka pasi, nepieciešams, lai nodrošinātu pases aprites izsekojamību un novērstu nelikumīgas pases izsniegšanas iespējas. Tā kā pastāv iespējamība, ka ir nepieciešams datubāzē reģistrēt suni, kas jau ir apzīmēts un, kam ir izsniegta vakcinācijas apliecība, tad jāparedz iespējamība to norādīt datubāzē. Par dzīvnieku, kas ir ievests no citas valsts, norāda valsti un ievešanas datumu, lai nodrošinātu dzīvnieka izsekojamību.
Noteikumu projektā noteiktie personas dati ir nepieciešami, lai identificētu dzīvnieka īpašnieku vai turētāju un nodrošinātu saziņu ar viņiem. Visi noteikumu projektā noteiktie saziņas līdzekļi ar dzīvnieka īpašnieku vai turētāju ir nepieciešami, jo katram saziņas veidam ir sava nozīme un savas funkcijas.
Gadījumos, kad dzīvnieks ir nokļuvis dzīvnieku patversmē, saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 16. maija noteikumu Nr. 407 "Noteikumi par dzīvnieku labturības prasībām dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās, kārtību, kādā dzīvnieku nodod dzīvnieku patversmē vai dzīvnieku viesnīcā, kā arī dzīvnieku patversmju un dzīvnieku viesnīcu reģistrācijas kārtību" (turpmāk – noteikumi Nr. 407) 23.1. apakšpunktu patversmes īpašnieks pēc dzīvnieka ievietošanas patversmē pārbauda dzīvnieka identifikāciju un, ja pēc dzīvnieka identifikācijas datiem ir iespējams noteikt tā īpašnieku, nekavējoties paziņo dzīvnieka īpašniekam par dzīvnieka atrašanās vietu. Šādos gadījumos vienīgais veids, kā patversme var identificēt dzīvnieka īpašnieku, ir izmantojot datubāzē norādītos datus par dzīvnieku un tā īpašnieku. Svarīgi ir izmantot visātrāko saziņas veidu, tas ir telefonisku saziņu, lai pēc iespējas ātrāk tiktu informēts īpašnieks par dzīvnieka atrašanās vietu. Dzīvnieks no patversmes tiek atdots tikai tā īpašniekam pamatojoties uz datubāzē reģistrēto informāciju par dzīvnieka īpašnieku (vārdu, uzvārdu un personas kodu). Savukārt klātienē persona, kas ieradusies pēc dzīvnieka, apstiprina savu identitāti, uzrādot personu apliecinošu dokumentu. Tādējādi dzīvnieka īpašnieks pēc iespējas ātrāk var izņemt no patversmes savu dzīvnieku, kas savukārt samazina dzīvnieka uzturēšanas izmaksas patversmē, kuras sedz dzīvnieka īpašnieks vai pašvaldība.
 Ministru kabineta 2012. gada 2. oktobra noteikumu Nr. 678 “Klaiņojošu suņu un kaķu izķeršanas prasības” 15.1. apakšpunkts nosaka, ja dzīvnieku ķērājs konstatē, ka pēc dzīvnieka identifikācijas datiem (kaklasiksna ar kontaktinformāciju, mikroshēma vai tetovējums) ir iespējams noteikt dzīvnieka īpašnieku, tas nekavējoties paziņo dzīvnieka īpašniekam par dzīvnieka atrašanās vietu vai par dzīvnieku patversmi vai veterinārmedicīniskās aprūpes iestādi, uz kuru nogādās noķerto dzīvnieku. Šajos gadījumos ir būtiski nekavējoties sazināties ar dzīvnieka īpašnieku, ko ir iespējams nodrošināt tikai telefoniski. Ja notiek saziņa ar dzīvnieka īpašnieku, iespējams dzīvnieku nekavējoties var atgriezt tā īpašniekam, tādējādi neradot dzīvniekam papildus stresu, neradot dzīvnieka īpašniekam un pašvaldībām papildus finanšu izdevumus, nogādājot dzīvnieku patversmē un nodrošinot tā uzturēšanu un aprūpi.
Savukārt elektroniskā pasta adrese ir būtiska, lai nodrošinātu noteikumu projektā paredzētās informācijas par dzīvnieka un notikumu ar dzīvnieku reģistrāciju datubāzē nosūtīšanu gan esošajam, gan jaunajam dzīvnieka īpašniekam. Šajā gadījumā datubāzes funkcionalitāte neparedz šīs informācijas nosūtīšanu telefoniski īsziņas veidā.
Iepriekšminētajiem datiem var piekļūt personas, kurām tiek atļauta autorizēta piekļuve datubāzei saskaņā ar normatīvajiem aktiem par reģistrēto dzīvnieku datubāzē esošās informācijas izmantošanas kārtību (Ministru kabineta 2018. gada 6. februāra noteikumi Nr. 75 "Reģistrēto dzīvnieku datubāzē esošās informācijas izmantošanas kārtība").
Dzīvnieks tiek izslēgts no datubāzes, kad praktizējošs veterinārārsts vai dzīvnieka īpašnieks paziņo par dzīvnieka nāvi vai gadījumos, kad 20 gadu laikā pēc mājas (istabas) dzīvnieka reģistrācijas par to nav saņemta informācija. Lai datubāzē netiktu glabāta informācija par dzīvniekiem, kas ir miruši, bet nav izslēgti no datubāzes, tiek noteikts 20 gadu termiņš, kas ir tuvu maksimālajam mājas (istabas) dzīvnieka mūža ilgumam. Informācija par mājas (istabas) dzīvnieku un tā īpašnieku datubāzē ir aktuāla visu dzīvnieka dzīves laiku, un tā tiek dzēsta pēc dzīvnieka izslēgšanas no datubāzes.
Dzīvnieku patversmē uzņemtos mājas (istabas) dzīvniekus apzīmē un reģistrē datubāzē, ievērojot  normatīvos aktus par dzīvnieku labturības prasībām dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās, kārtību, kādā dzīvnieku nodod dzīvnieku patversmē vai dzīvnieku viesnīcā, kā arī dzīvnieku patversmju un dzīvnieku viesnīcu reģistrācijas kārtību. 2022. gada 11. janvārī tika pieņemti grozījumi noteikumos Nr. 407, kas stāsies spēkā 2022. gada 1. jūlijā un paredz detalizētu un precīzāku patversmēs nonākušo dzīvnieku apzīmēšanas un reģistrēšanas regulējumu.
Situācijās, kad tiek konstatēts, ka datubāzē par mājas (istabas) dzīvnieku, tā īpašnieku vai turētāju ir norādīta kļūdaina vai maldinoša informācija, praktizējošs veterinārārsts izdara labojumus, ja to atļauj datubāzes funkcionalitāte. Labojumus ir arī iespējams izdarīt, ja dzīvnieka īpašnieks vai praktizējošs veterinārārsts iesniedz iesniegumu (papīra formā vai elektroniski) datu centrā. 
Dzīvnieka īpašniekam ir pienākums aktualizēt datubāzē savu tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi, autorizējoties datubāzē vai izmantot kādu no iepriekšminētajiem veidiem.

Problēmas apraksts
Pašlaik vienreizēja maksa par mājas (istabas) dzīvnieka reģistrāciju datubāzē ir 7 euro. Tā noteikta Ministru kabineta 2013. gada 17. septembra noteikumu Nr. 880 "Lauksaimniecības datu centra publisko maksas pakalpojumu cenrādis" ( turpmāk – noteikumi Nr. 880 ) pielikuma 1.6. apakšpunktā, bet paziņošana par izmaiņām informācijā par reģistrētu dzīvnieku (piemēram, dzīvnieka nāve, īpašnieka maiņa, turēšanas vietas maiņa u.c.) (turpmāk – notikums ar dzīvnieku) ir bez maksas.
Noteikumos Nr. 491 nav noteikts samaksas apmērs par praktizējošā veterinārārsta sniegto pakalpojumu mājas (istabas) dzīvnieka reģistrācijas nodrošināšanai, jo tas ir atkarīgs no katra veterināro pakalpojumu sniedzēja piedāvāto pakalpojumu izcenojuma. Patlaban cenu amplitūda par šo pakalpojumu dažādās veterinārmedicīniskās prakses iestādēs ir ļoti atšķirīga. Tā kā turpmāk praktizējošs veterinārārsts būs vienīgais, kurš reģistrēs mājas (istabas) dzīvniekus, lai izvairītos no nepamatota pakalpojuma sadārdzināšanas, ir jānosaka vienota samaksa par praktizējoša veterinārārsta sniegto pakalpojumu mājas (istabas) dzīvnieka reģistrācijai, ņemot par pamatu vidējās šī pakalpojuma izmaksas. 
Savukārt, lai apzīmētu dzīvnieku, praktizējošs veterinārārsts iegādājas nepieciešamo inventāru šīs funkcijas nodrošināšanai – mikroshēmas, pases, mikroshēmas nolasītāju, kuru cenas nav noteiktas un ir atkarīgas no brīvā tirgus. Šīs cenas ir ļoti atšķirīgas, tādēļ nav iespējams noteikt vienotu mājas (istabas) dzīvnieka apzīmēšanas pakalpojuma cenu.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā ir noteikts par mājas (istabas) dzīvnieka reģistrēšanu iekasējamā maksājuma apmērs un tā samaksas kārtība. Saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 10. septembra noteikumu Nr. 768 "Prasības veterinārmedicīniskās prakses iestādēm un veterinārmedicīniskā pakalpojuma sniedzējiem, to reģistrācijas un reģistrācijas anulēšanas kārtība" 3. punktā noteikto veterinārmedicīniskā pakalpojuma sniedzējs ir sertificēts veterinārārsts, kas strādā veterinārmedicīniskās prakses iestādē individuāli vai sadarbībā ar citiem veterinārārstiem. Veterinārmedicīniskās prakses iestāde, kurā tiek sniegts mājas (istabas) dzīvnieka apzīmēšanas un reģistrācijas pakalpojums, slēdz līgumu ar datu centru par reģistrācijas pakalpojuma nodrošināšanu un maksas iekasēšanu no mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieka par mājas (istabas) dzīvnieka reģistrāciju datubāzē un norēķiniem ar datu centru. Veterinārmedicīniskās prakses iestāde ar datu centru norēķinās saskaņā ar līguma nosacījumiem. Savukārt mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieks norēķinās tikai ar veterinārmedicīniskās prakses iestādi par iepriekšminētā pakalpojuma sniegšanu. Līdz šim esošā iespēja samaksāt datu centram priekšapmaksu par mājas (istabas) dzīvnieka reģistrāciju tiks liegta. Ja dzīvnieka īpašnieks nepamatoti būs samaksājis priekšapmaksu datu centram, samaksātā nauda tiks pārskaitīta atpakaļ maksātājam.
Tiek saglabāta patlaban noteiktā vienreizējā maksa par mājas (istabas) dzīvnieka reģistrāciju datubāzē 7 euro apmērā. Tāpat saglabājas nosacījums, ka maksu par mājas (istabas) dzīvnieka reģistrāciju datubāzē nepiemēro par noteikumu Nr. 880 3. punktā minēto suņu reģistrāciju. Notikumu ar dzīvnieku paziņošana arī turpmāk būs bez maksas.
Vienotā samaksa par praktizējoša veterinārārsta sniegto pakalpojumu mājas (istabas) dzīvnieka reģistrācijai tiek noteikta 5,50 euro apmērā. Samaksa par reģistrāciju ir vienreizējs maksājums, kas jāsamaksā pirms dzīvnieka reģistrācijas datubāzē. Tā kā dzīvnieku patversmēm atbilstoši noteikumu Nr. 407 7.2. apakšpunktā noteiktajam jābūt noslēgtam līgumam ar praktizējošu veterinārārstu par patversmē esošo dzīvnieku veterinārmedicīnisko aprūpi, noteikumu projektā paredzēts, ka samaksa par patversmē esošo suņu reģistrācijas pakalpojumu tiek noteikta saskaņā ar minēto līgumu. Kopējās izmaksas par reģistrāciju datubāzē, ja netiek piemērots noteikumu Nr. 880 3. punkta nosacījums un netiek reģistrēts patversmē esošs suns, būs 12,50 euro. Samaksa par tāda mājas (istabas) dzīvnieka reģistrāciju, kurš ir apzīmēts pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, bet nav reģistrēts datubāzē, arī ir 12,50 euro.
Problēmas apraksts
Informācijai par datubāzē reģistrētu mājas (istabas) dzīvnieku un tā īpašnieku vienmēr ir jābūt patiesai un aktuālai, lai to varētu praktiski izmantot pēc nepieciešamības, piemēram, dzīvnieka pazušanas gadījumā, dzīvniekam nokļūstot patversmē u.c. Tāpēc noteikumu projektā jāparedz kārtība, kādā aktualizēt informāciju datubāzē par dzīvnieku un tā īpašnieku.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā noteiktā kārtība, kādā ievieš izmaiņas datubāzē reģistrētajā informācijā (turpmāk – notikums ar dzīvnieku) un izslēdz mājas (istabas) dzīvnieku no reģistra, pamatā tiek saglabāta kā noteikumos Nr. 491.
Līdz šim notikumus ar dzīvnieku bija iespējams reģistrēt pie praktizējoša veterinārārsta, pašvaldībā, izmantojot valsts pārvaldes pakalpojumu portālu www.latvija.lv, vēršoties datu centra reģionālajos klientu apkalpošanas centros vai izmantojot datu centra tīmekļvietnē pieejamo e-pakalpojumu. Noteikumu projektā paredzēts, ka notikumus ar dzīvnieku varēs reģistrēt visos iepriekšminētajos veidos, kā arī valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā. Svarīgi ir nodrošināt iespējami plašu pakalpojumu klāstu, lai maksimāli tiktu reģistrēti visi notikumi ar dzīvnieku.
Noteikumu projektā ir noteikts 72 stundu periods, kura laikā datubāzē ir jāreģistrē notikums ar dzīvnieku. Svarīgi ir noteikt pēc iespējas īsāku periodu aktuālās informācijas par dzīvnieku un tā īpašnieku iekļaušanai datubāzē.
Noteikumos Nr. 491 ir noteikts, ka dzīvnieka īpašnieks nesniedz informāciju datubāzei par tāda suņa nāvi, kas atzīts par bīstamu. Rīcība ar suni, kas atzīts par bīstamu, ir noteikta Ministru kabineta 2012. gada 19. jūnija noteikumos Nr. 428 "Kārtība, kādā suni atzīst par bīstamu, un prasības bīstama suņa turēšanai". Lai nedublētu normatīvo aktu prasības, noteikumu projektā netiek noteikta kārtība, kādā jāziņo datubāzei par bīstama suņa nāvi.
Noteikumos Nr. 491 paredzētajā kārtībā dzīvnieka īpašnieka maiņu bija iespējams reģistrēt pie praktizējoša veterinārārsta, izmantojot valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv vai aizpildot ziņojumu un to nosūtot datu centram. Noteikumu projektā paredzēts, ka mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieka maiņu būs iespējams reģistrēt izmantojot jau esošās iespējas, kā arī valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā un pašvaldībā. Reģistrējot dzīvnieka īpašnieka maiņu ar valsts pārvaldes pakalpojumu portāla www.latvija.lv starpniecību, esošais dzīvnieka īpašnieks piesaka datubāzē īpašnieka maiņu, norādot jaunā īpašnieka personas datus. Savukārt datu centrs turpmāk jaunajam īpašniekam uz e-pastu nosūtīs paziņojumu par īpašnieka maiņu un instrukciju, kā to izdarīt. Jaunais dzīvnieka īpašnieks, ievērojot instrukciju, apstiprinās īpašnieka maiņu. Noteikumu projektā paredzēts, ka ir iespēja reģistrēt dzīvnieka īpašnieka maiņu, nosūtot datu centram vai veterinārmedicīniskās prakses iestādei (ja tā piedāvā šādu pakalpojumu) esošā un jaunā dzīvnieka īpašnieka abpusēji elektroniski parakstītu iesniegumu par dzīvnieka īpašnieka maiņu. Savukārt, lai sniegtu informāciju par dzīvniekiem, kas tiek izvesti uz citu valsti, ir iespējams datu centrā iesniegt iesniegumu, norādot jaunā īpašnieka vārdu, uzvārdu un izvešanas valsti.
Problēmas apraksts
Spēkā esošajos noteikumos Nr. 491 noteiktās prasības datu centram tiek saglabātas. Noteikumu projektā nepieciešams precizēt un papildināt tikai dažus punktus, tas ir, samazināt datu ievades periodu no piecām darbadienām uz trijām, lai nodrošinātu aktuālu informāciju par mājas (istabas) dzīvnieku un tā īpašnieku vai turētāju iespējami īsā termiņā.
Noteikumu projekts ir jāpapildina ar prasību datu centram sniegt informāciju mājas (istabas) dzīvnieka īpašniekam par izmaiņu izdarīšanu datubāzē saistībā ar tā dzīvnieku. Sevišķi svarīgi tas ir situācijās, kad mainās mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieks un jaunajam īpašniekam jāpabeidz īpašnieku maiņas reģistrācija.
Tā kā veterinārārstu profesijā ir ļoti plašas iespējas specializēties kādā šaurā darbības jomā (piemēram, veterinārārsts, kas ir specializējies putnkopības jomā, liellopu ārstēšanā, cūkkopībā, bieži vien nenodarbojas ar mājas (istabas) dzīvnieku ārstēšanu un apzīmēšanu), tad datu centra tīmekļvietnē ir jāievieto un jāuztur saraksts ar veterinārmedicīniskās prakses iestādēm, kurās ir iespējams saņemt mājas (istabas) dzīvnieku apzīmēšanas un reģistrācijas pakalpojumu. 
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā datu centram ir noteikts maksimāli īsākais laiks datu ievadīšanai datubāzē, to samazinot no piecām darbadienām uz trijām.
Noteikumu projekts ir papildināts ar prasību datu centram nosūtīt uz mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieka elektroniskā pasta adresi paziņojumu par dzīvnieka reģistrāciju un notikuma ar dzīvnieku reģistrāciju datubāzē. Dzīvnieka īpašnieks, saņemot šādu informāciju par savu dzīvnieku, var pārliecināties par datu aktualitāti datubāzē.
Noteikumu projekts paredz, ka datu centrs savā tīmekļvietnē ievieto un uztur to  veterinārmedicīniskās prakses iestāžu sarakstu, kuras ir noslēgušas līgumu par mājas (istabas) dzīvnieku apzīmēšanu un reģistrāciju datubāzē. Šī saraksta aktualitāte tiks nodrošināta un uzturēta sadarbībā ar Pārtikas un veterināro dienestu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts

Līdz šim dzīvnieka īpašniekam dotās izvēles iespējas, kādā veidā reģistrēt savu dzīvnieku datubāzē, neattaisnoja iepriekš izvirzīto mērķi reģistrēt datubāzē visus suņus. Tā vietā dzīvnieks dažkārt tiek apzīmēts ar mikroshēmu, bet netiek piereģistrēts. Tādēļ suņa apzīmēšanai un reģistrēšanai ir jābūt vienotam procesam, lai izslēgtu varbūtību, ka dzīvnieka īpašnieks dzīvnieku nereģistrē datubāzē.

Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Komplekss pakalpojums nodrošinās plašāku reģistrāciju, novēršot situācijas, kad dzīvnieks netiek reģistrēts pārpratuma u.c. iemeslu dēļ. Ieguvēji būs arī dzīvnieka īpašnieki, jo būs lielāka iespēja atrast pazudušos dzīvniekus. Vienotās maksas noteikšanai par praktizējošā veterinārārsta sniegto pakalpojumu mājas (istabas) dzīvnieka reģistrācijas nodrošināšanai ir pozitīvs efekts: zināms, cik izmaksās pakalpojums, un izmaksas neatšķirsies atkarībā no veterinārārsta prakses atrašanās vietas u.c. faktoriem.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Suņu, kaķu un mājas (istabas) sesku īpašnieki vai pilnvarotās personas
Ietekmes apraksts
Dzīvnieka īpašniekam suns datubāzē jāreģistrē līdz četru mēnešu vecumam vai līdz atsavināšanas brīdim, savukārt suņi, ko ieved no citām valstīm, jāreģistrē 10 dienu laikā pēc ievešanas. Tādēļ suņa reģistrācijas un apzīmēšanas process ietekmē jebkuru personu, kas iegādājas vai atsavina suni. Kaķu un mājas (istabas) sesku apzīmēšana un reģistrācija datubāzē ir brīvprātīga, tādēļ šo dzīvnieku apzīmēšanas un reģistrācijas process skar tikai tos dzīvnieku īpašniekus, kas to izvēlas. Kopējo mājas (istabas) dzīvnieku un to īpašnieku skaitu Latvijas teritorijā nav iespējams noteikt, kā arī nav iespējams prognozēt, cik ir potenciālo mājas (istabas) dzīvnieku īpašnieku. Pašlaik datubāzē ir reģistrēti 174 167 suņi, 11 060 kaķu un 127 mājas (istabas) seski. 
Juridiskās personas
  • Veterinārmedicīniskās prakses iestādes
  • Suņu, kaķu un mājas (istabas) sesku īpašnieki vai pilnvarotās personas
Ietekmes apraksts
Suņa īpašnieks var būt arī juridiska persona. Ietekme uz juridiskām personām ir tāda pati kā uz fiziskām personām. 

Mājas (istabas) dzīvniekus reģistrēs praktizējoši veterinārārsti, bet līgumu ar datu centru par mājas (istabas) dzīvnieka reģistrāciju datubāzē un par maksas iekasēšanu no dzīvnieka īpašnieka par dzīvnieka reģistrācijas nodrošināšanu datubāzē un norēķiniem ar datu centru slēgs veterinārmedicīniskās prakses iestādes, kurās praktizējošs veterinārārsts strādā individuāli vai sadarbībā ar citiem veterinārārstiem. Latvijā pašlaik ir reģistrētas 553 veterinārmedicīniskās prakses iestādes, bet nav iespējams precīzi noteikt, cik no tām apzīmē un reģistrē mājas (istabas) dzīvniekus. Nav iespējams objektīvi apkopot informāciju par veterinārārsta ienākumu palielināšanos vai samazināšanos, jo dzīvnieka reģistrācijas pakalpojumam bija komercpakalpojuma cena, kas katram veterināro pakalpojumu sniedzējam bija atšķirīga.
Dzīvnieka īpašniekam var palielināties izmaksas par pirmreizējo mājas (istabas) dzīvnieka reģistrāciju, jo praktizējošs veterinārārsts saņems samaksu par šo pakalpojumu, bet patlaban reģistrācija, izmantojot portāla latvija.lv iespējas un pašvaldības pakalpojumu, ir pieejama bez papildu maksas.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Fiziskās personas
Kopā (fiziskās personas)
131 549,00
Suņu, kaķu un mājas (istabas) sesku īpašnieki vai pilnvarotās personas
palielinās
Vērtības nozīme:
5,50
samaksa par 1 mājas (istabas) dzīvnieka reģistrāciju
1,00
viena dzīvnieka reģistrācija
23 918
2021. gadā LDC reģistrēto mājas (istabas) dzīvnieku skaits
1
vienu reizi dzīvnieka mūžā
131 549,00
Maksa par praktizējoša veterinārārsta sniegto pakalpojumu mājas (istabas) dzīvnieka reģistrācijas nodrošināšanai ir 5,50 EUR par vienu mājas (istabas) dzīvnieku. Šī pakalpojuma izmaksas aprēķināja Latvijas veterinārārstu biedrība, un tās ietver: 1) samaksu par veterinārārsta darbu (ieskaitot nodokļus) – 4,00 EUR; 2) interneta pieslēguma izmantošanu, lai nodrošinātu pakalpojumu, – 1,00 EUR; 3) pakalpojuma nodrošināšanai izmantoto viedierīču amortizāciju un apkopi – 0,50 EUR. Reģistrācija notiek vienu reizi dzīvnieka mūžā. 2021. gadā LDC datubāzē tika reģistrēti 23 918 mājas (istabas) dzīvnieki (no tiem 20 965 suņi, 2931 kaķis, 22 seski). Nav iespējams noteikt, cik daudzi suņu, kaķu un mājas (istabas) sesku īpašnieki vai turētāji ir juridiskas personas un cik – fiziskas personas. Finansiālā ietekme uz fiziskām un juridiskām personām ir identiska.
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
0,00
Veterinārmedicīniskās prakses iestādes
neietekmē
Līdz šim mājas (istabas) dzīvnieku īpašniekiem dzīvniekus bija iespējams reģistrēt dažādos veidos, arī veterinārmedicīniskās prakses iestādēs. Samaksu par pakalpojumu noteica katra veterinārmedicīniskās prakses iestāde saskaņā ar savu pakalpojumu izcenojumu cenrādi. Stājoties spēkā jaunajiem noteikumiem, būs fiksēta pakalpojuma maksa – 5,50 EUR. Nav iespējams izvērtēt katras veterinārmedicīniskās prakses iestādes sniegtā pakalpojuma maksu, tādēļ tika noteiktas vidējās pakalpojuma sniegšanas izmaksas valstī saskaņā ar Latvijas veterinārārstu biedrības sniegto informāciju.
Suņu, kaķu un mājas (istabas) sesku īpašnieki vai pilnvarotās personas
palielinās
Vērtības nozīme:
Skatīt aprēķinu un komentāru pie fiziskām personām.
Kopā
131 549,00

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
32013R0576
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Regula (ES) Nr. 576/2013 par lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu un par Regulas (EK) Nr. 998/2003 atcelšanu (turpmāk – Regula Nr. 576/2013)
Apraksts
Mikroshēma, ko izmanto mājas (istabas) dzīvnieka apzīmēšanai, atbilst Regulas Nr. 576/2013 II pielikumā noteiktajām tehniskajām prasībām – standartiem un tehnoloģijām. Mikroshēmai  jāatbilst noteiktām tehniskām prasībām, lai dzīvniekus būtu iespējams apzīmēt un reģistrēt datu centra datubāzē bez tehniskām problēmām.

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Regula (ES) Nr. 576/2013 par lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu un par Regulas (EK) Nr. 998/2003 atcelšanu (turpmāk – Regula Nr. 576/2013)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
3. panta "e" apakšpunkts
Noteikumu projekta 2. punkts
Pārņemtas pilnībā
Tiesību norma neparedz stingrākas prasības.
17. pants
Noteikumu projekta 2. punkts
Pārņemtas pilnībā
Tiesību norma neparedz stingrākas prasības.
Regulas Nr. 576/2013 II pielikums
Noteikumu projekta 2. punkts
Pārņemtas pilnībā
Tiesību norma neparedz stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Lauksaimniecības datu centrs, Pārtikas un veterinārais dienests, Pašvaldības.
Nevalstiskās organizācijas
Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Veterinārārstu biedrība
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participations/0c4254a0-2e98-49e6-b834-fcb6230253bd

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Sabiedriskās apspriešanas laikā no 23.12.2021. līdz 06.01.2022. tika saņemti atzinumi ar iebildumiem un priekšlikumiem no Latvijas kinoloģiskās federācijas, Latvijas veterinārārstu biedrības, Latvijas pašvaldību savienības, Lauksaimnieku Organizāciju Sadarbības Padomes, nodibinājuma “dzīvniekupolicija.lv”, Iekšlietu ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas. Saņemtie iebildumi un priekšlikumi tika izvērtēti un attiecīgi papildināts vai precizēts noteikumu projekts un tā anotācija. 07.02.2022. tika rīkota sanāksme ar atzinumu sniedzējiem. Tās laikā katram bija iespēja izteikt viedokli par precizēto projektu un tā anotāciju. Ievērojot sanāksmē paustos viedokļus, attiecīgi tika precizēts noteikumu projekts un tā anotācija.
Atkārtotai saskaņošanai noteikumu projekts tika izsūtīts 16.03.2022. Latvijas kinoloģiskai federācijai, Latvijas veterinārārstu biedrībai, Latvijas pašvaldību savienībai, Lauksaimnieku Organizāciju Sadarbības Padomei, nodibinājumam “dzīvniekupolicija.lv”. Tika saņemta vēstule no Latvijas kinoloģiskās federācijas un nodibinājuma “dzivniekupolicija.lv” par iespējamām neprecizitātēm noteikumu projektā. No citām iepriekš minētajām organizācijām netika saņemti iebildumi vai priekšlikumi. Zemkopības ministrija 23.03.2022. Latvijas kinoloģiskai federācijai un nodibinājumam “dzīvniekupolicija.lv” nosūtīja skaidrojumu par noteikumu projektu. Atkārtoti netika saņemti iebildumi par noteikumu projektu.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Lauksaimniecības datu centrs
  • Pārtikas un veterinārais dienests
  • Pašvaldības

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Pašvaldībās un Lauksaimniecības datu centra klientu pieņemšanas punktos vairs nenotiks mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācija. 
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Noteikumu projektā ietvertā plānotā personas datu apstrāde un aprite ir izvērtēta un noteikta atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 5. pantam.

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk