Anotācija (ex-ante)

Likumprojekta mērķis ir izpildīt Daudznacionālā divīzijas štāba “Ziemeļi” (turpmāk - Štābs) darbību, sastāvu, komplektēšanu, finansēšanu, administrēšanu un atbalstu nosakošajā saprašanās memorandā  noteiktos kritērijus Igaunijas Aizsardzības ministrijas noteikšanai par Saprašanās memoranda dalībnieku.

Vispārējā kārtība

Lai atbilstoši reaģētu uz Krievijas agresīvo ārpolitiku, NATO jau kopš 2014. gada ir veikusi dažādus drošību stiprinošus pasākumus, lai sekmētu drošību tās dalībvalstīs un agresorvalsts atturēšanu. Piemēram, NATO ir izvietojusi kaujas spējīgas daudznacionālas bataljona līmeņa vienības Baltijas valstīs un Polijā, ir izveidotas NATO Spēku integrācijas vienības NATO austrumu robežas valstīs, ir pastiprināta gaisa telpas patrulēšana virs Baltijas valstīm. Vienlaikus NATO strādājusi pie aizsardzības stiprināšanas, veicot plānu, procedūru un spēju uzlabošanu, lai sekmētu alianses spēju laicīgi un efektīvi darboties potenciālā krīzē vai konfliktā. Šajā kontekstā, kā viens no galvenajiem elementiem efektīvai aizsardzībai, tika nodrošināta NATO komandvadības spēju attīstība un stiprināšana.

Lai sekmētu NATO centienus un stiprinātu Baltijas valstu drošību, 2018. gadā Latvija, Igaunija un Dānija uzsāka sarunas par divīzijas līmeņa štāba izveidi. Iniciatīva tika akceptēta NATO Briseles samitā 2018. gadā, un 2019. gadā Latvijas, Igaunijas un Dānijas aizsardzības ministrijas izveidoja divīzijas štābu “Ziemeļi”, noslēdzot attiecīgu līgumu (turpmāk - Ietvarvalstu memorands) [1].[2]. Latvija, Dānija un Igaunija veidoja Štāba pamatelementu turpmākai Štāba  kā NATO spēku struktūras sastāvdaļai attīstībai.

2021. gadā Štābam pievienojās Kanāda, Francija, Vācija, Itālija, Lietuva, Polija, Slovēnija, Spānija, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste un tika parakstīts saprašanās memorands ar SHAPE [3] (turpmāk  - Saprašanās memorands). Atbilstoši 2018.gadā NATO Briseles samitā nolemtajam, Štābs tika nodots Alianses rīcībā kā NATO Spēka struktūras sastāvdaļa (NATO Headquarters Multinational Division North - HQ MND N).
Latvija, Igaunija un Dānija Štābā saglabājās kā Štāba pamatelements - jau sākotnēji tās bija uzņēmušās ietvarvalstu lomu, kas paredz lielāku šo valstu ieguldījumu Štāba izveidē, darbībā un piešķir arī plašākas lemtspējas par Štāba darbību un attīstību.

Atbilstoši Saprašanās memoranda XV panta 3.punktam ikviens Saprašanās memoranda dalībnieks drīkst izstāties no Saprašanās memoranda, divpadsmit (12) mēnešus iepriekš rakstveidā par to paziņojot SHAPE, kas informēs pārējos Saprašanās memoranda dalībniekus.
2022. gada 25. novembrī Aizsardzības ministrijā tika saņemts SHAPE paziņojums, ka Igaunijas Republikas Aizsardzības ministrija ar savu 2022. gada 4. novembra vēstuli informējusi par savu lēmumu izstāties no Saprašanās memoranda, ar 2023. gada 4. novembri.
Par izstāšanos Aizsardzības ministrija informēja Ārlietu ministriju.



 

Nē

Nē

Nē

Projekts atbilst  iepriekš ar Dānijas Karalistes Aizsardzības ministrijas, Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamenta, Francijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Vācijas Federatīvās Republikas Federālās Aizsardzības ministrijas, Itālijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministrijas, Polijas Republikas Nacionālās aizsardzības ministra, Slovēnijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Spānijas Karalistes aizsardzības ministra, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas un Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā saprašanās memorandu par Daudznacionālā divīzijas štāba “Ziemeļi” darbību, sastāva komplektēšanu, finansēšanu, administrēšanu un atbalstu uzņemtajām starptautiskajām saistībām.
Saprašanās memoranda V pants paredz, ka ikviena NATO dalībvalsts var tieši pievienoties Saprašanās memorandam saskaņā ar noteikumiem, kurus apstiprinājusi Plenārā komiteja un Augstākā resursu komiteja, izmantojot Pievienošanās paziņojumu.