Anotācija

[1] Ministru kabineta 04.06.2024. sēdes protokola Nr.23 66.§ “Informatīvais ziņojums “Par pasākumiem administratīvā sloga mazināšanai elektronisko sakaru tīkla attīstībai”” (turpmāk – Ministru kabineta sēdes protokols Nr.23) 8.2 apakšpunktā dots uzdevums Satiksmes ministrijai, konsultējoties ar elektronisko sakaru nozares nevalstiskajām organizācijām, izvērtēt iespējas normatīvajā regulējumā noteikt vienkāršotu gaisvadu līniju demontāžas procesu, lai atvieglotu neaktīvu elektronisko sakaru gaisvadu līniju demontāžu, un nepieciešamības gadījumā iesniegt Ekonomikas ministrijā priekšlikumus grozījumiem būvniecības regulējumā. Lai nodrošinātu iepriekš minētā Ministru kabineta sēdes protokola  8.2.apakšpunktā noteiktā uzdevuma izpildi, Satiksmes ministrija bija lūgusi nozares asociācijas iesniegt priekšlikumus, kādas izmaiņas nozares ieskatā ir nepieciešamas normatīvajā regulējumā. Satiksmes ministrija ir izvērtējusi nozares iesniegto informāciju un atbilstoši Ministru kabineta 04.06.2024. sēdes protokola Nr.23 8.2.apakšpunktam ar 10.01.2025. vēstuli Nr.10-03/86 bija nosūtījusi Ekonomikas ministrijai priekšlikumus grozījumiem Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumos Nr.501 “Elektronisko sakaru inženierbūvju būvnoteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.501) gaisvadu līniju demontāžas procesa vienkāršošanai. Papildus Satiksmes ministrija ir darījusi zināmu, ka tā atbalsta Latvijas Telekomunikāciju asociācijas ar 28.11.2024. vēstuli Nr. D-800 izteiktos priekšlikumus grozījumiem MK noteikumos Nr.501 saistībā ar Ministru kabineta 25.01.2024. rīkojumu Nr.72 apstiprinātajā “Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027.gadam” iekļauto 3.3.3.pasākumu.

[2] Šobrīd saskaņā ar MK noteikumu Nr.501 6.21.apakšpunktu, lai nojauktu pirmās grupas inženierbūves vai tādu elektronisko sakaru iekārtu konteinerus, kuru augstums nepārsniedz 1,6 m, ir nepieciešams iesniegt Būvniecības informācijas sistēmā (turpmāk - BIS) paziņojumu par būvniecību. Pirmās grupas inženierbūve, ciktāl tas attiecas uz elektronisko sakaru inženierbūvēm, saskaņā ar Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 "Vispārīgie būvnoteikumi" 1.pielikuma 3.punktu ir inženiertīklu pievadi, elektronisko sakaru ārējie inženiertīkli, elektronisko sakaru stabi, torņi vai masti līdz 10 m.  Saskaņā ar MK noteikumu Nr.501 6.3 punktu paziņojumam par būvniecību pievieno būvspeciālista apstiprinātu inženierbūves novietojuma plānu zemes gabalā ar tās ārējiem izmēriem vizuāli uztveramā formā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000) uz topogrāfiskā plāna vai situācijas plāna, kurā norādīta nojaucamā inženierbūve vai elektronisko sakaru iekārtu konteiners, un skaidrojošo aprakstu par plānotajiem darbiem un darbu metodēm. Pēc būvdarbu pabeigšanas būvniecības ierosinātājs sagatavo inženierbūves novietojuma izpildmērījuma plānu. Izpildmērījumā par līnijveida inženierbūves nojaukšanu norāda nojauktās līnijveida inženierbūves daļas sākuma un beigu punktu, nojaukto daļu pārsvītrojot ar krustiņu. 

Satiksmes ministrija ir norādījusi, ka ik gadu tiek nojaukts (demontēts) ievērojams apjoms gaisvadu elektronisko sakaru gaisvadu līniju, kuras vairs netiek izmantotas pakalpojumu sniegšanai. Lai vienkāršotu elektronisko sakaru tīkla gaisvadu līniju nojaukšanu (demontāžu), veicinot ātrāku procesu, mazinot administratīvo slogu un izmaksas, elektronisko sakaru gaisvadu līniju nojaukšanas (demontāžas) procedūru būtu nepieciešams noteiktā līdzīgu, kāda  jau tiek piemērojama citu gaisvada elektrolīniju nojaukšanas (demontāžas) gadījumā -piemēram, saskaņā ar Ministru kabineta 09.05.2017. noteikumu Nr. 253 "Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi" 6.12.apakšpunktu un 29.1 punktu. Atbilstoši Satiksmes ministrijas priekšlikumam elektronisko sakaru gaisvadu līniju nojaukšanas (demontāžas) gadījumā Būvniecības informācijas (turpmāk - BIS) būtu jāiesniedz būvspeciālista apstiprinātu inženierbūves novietojuma plānu, kas izstrādāts uz inženiertīklu izvietojuma shēmas. Ja nojaucamā (demontējamā) elektronisko sakaru gaisvadu līnija nav iezīmēta topogrāfiskajā plānā, inženierbūves novietojuma izpildmērījuma plānu nebūtu jāizstrādā. Pēc gaisvadu līnijveida inženierbūves nojaukšanas  būvdarbu pabeigšanas netiek gatavots inženierbūves novietojuma izpildmērījuma plāns, bet būvniecības ierosinātājs sagatavo inženiertīklu izvietojuma shēmu par līnijveida inženierbūves nojaukšanu iesniedz vietējās pašvaldības datubāzes turētājam. Šāda kārtība nodrošina ātrāku nojaukšanas procesa pabeigšanu, nenoslogojot lieki mērnieku resursus. Demontētās līnijas  izmaiņas ar parakstu apliecina būvspeciālists. Priekšlikums paredz jaunu projektēšanas pamatni elektronisko skaru inženiertīklu nojaukšanai -  inženiertīklu izvietojuma shēmu, kas ir Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras sagatavotu pēdējā cikla augstākās izšķirtspējas ortofotokaršu, ielu sarkano līniju, zemes vienību robežu un to kadastra apzīmējumu, zemes vienību daļu un to kadastra apzīmējumu, inženiertīklu īpašnieku sagatavotu inženiertīklu novietojuma plānu shematisks attēlojums (kompilācija) vizuāli uztveramā formā. Inženiertīklu izvietojuma shēma kā projektēšanas pamatne ir piemērojama gaisvada elektronisko sakaru līniju nojaukšanas (demontāžas) gadījumā.

Konkrētajā gadījumā būtu nepieciešams ņemt vērā riskus, kas ir saistīti ar elektronisko sakaru pirmās grupas inženierbūves nojaukšu. Viens no  iespējamajiem riskiem  pie šādiem darbiem var iestāties, ja tiek nojaukta elektronisko gaisvadu līnija un zem tās atrodas elektroenerģijas pārvades vai sadales gaisvadu līnijas (piemēram, tramvaju elektroapgādes gaisvada līnija). Šādos gadījumos bez atbilstošas būvniecības ieceres dokumentācijas un saskaņotas rīcības ar elektroenerģijas pārvades vai sadales gaisvadu līnijas īpašnieku vai tiesisko valdītāju nojaukšanas darbi var būt bīstami apkārtējiem un šo nojaukšanas darbu faktiskajiem veicējiem. Šādos  gadījumos būtu nepieciešams saglabāt paziņojumu par būvniecību, lai nodrošinātu drošu nojaukšanas risinājumu izstrādi un rīcības saskaņotību, kā arī nepieciešamības gadījumā veiktu pēcpārbaudi. Citos gadījumus nav konstatējams iespējamais risks citu elektronisko sakaru pirmās grupas inženierbūves nojaukšanas darbos, lai šiem darbiem saglabātu nepieciešamību iesniegt BIS paziņojumu par būvniecību. Papildus, izskatot jautājumu par paziņojuma par būvniecību nepieciešamību, tiek ņemts vērā, ka teorētiski atsevišķas elektronisko sakaru inženierbūves var būt reģistrētas kā būves Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Līdz ar to, lai attiecīgās būves varētu dzēst no šīs sistēmas ir nepieciešams arī šajā gadījumā, ka tiek saglabāti paziņojumi par būvniecību, lai starpsistēmu datu apmaiņas ietvaros varētu dzēst neaktuālos datus par nojaucamo būvi. Papildus nav saskatāms pietiekams risks veicamajiem darbiem, lai saglabātu nepieciešamību iesniegt BIS paziņojumu par būvniecību citos pirmās grupas inženierbūves vai elektronisko sakaru iekārtu konteineru nojaukšanas gadījumus. Plānotās regulējuma izmaiņas neietekmē pienākumu ievērot Aizsargjoslu likuma 35.pantā sestajā daļā noteikto, ka juridiskās un fiziskās personas, veicot aizsargjoslās darbus, kuru dēļ ir nepieciešams objektus aizsargāt no bojājumiem, pārbūvēt vai pārvietot, aizsardzības, pārbūves vai pārvietošanas darbus veic pēc saskaņošanas ar attiecīgā objekta īpašnieku vai valdītāju. Papildus ir nepieciešams ņemt vērā, ka nojaukšanas gadījumā, paredzot jaunu lētāku projektēšanas pamatni (inženiertīklu izvietojuma shēmu) arī tiks samazinātas elektronisko sakaru ārējā inženiertīkla nojaukšanas administratīvās izmaksas.

[3] Latvijas Telekomunikāciju asociācija (turpmāk - LTA) ar 28.11.2024. vēstuli Nr. D-800 ir iesniegusi Ekonomikas ministrijai priekšlikumus, tostarp grozījumiem MK noteikumos Nr.501. Savos priekšlikumos LTA ir norādījusi, ka, lai veicinātu legāli izbūvētu gaisvadu konsolidēšanas un sakārtošanas procesu, saglabājot gaisvadus, tiek piedāvātās izmaiņas normatīvajā regulējumā:

 - Vienkāršots regulējums gaisvadu konsolidēšanai (apvienošanai), bez nepieciešamības attiecīgos darbu saskaņot ar būvvaldi, nozīmētu, ka Rīgā vidēji piecās adresēs gaisvadu līniju skaits tiktu samazināts no piecām uz vienu (vienam "pušķim", kuru izmantotu vairāki komersanti);
- Konsolidācijas procesa laikā paredzētais pašvaldību apbūves noteikumu prasību atvieglojums būtiski samazinātu izmaksas, atspoguļojot reālo tirgus situāciju elektronisko sakaru nozarē. Piemēram, SIA “BITE Latvija” aprēķini rāda, ka pilnīga gaisvadu pārvietošana pazemes kanalizācijā Rīgas pilsētā prasītu ievērojamu laiku un izmaksātu aptuveni 90 miljonus EUR, kas nav atpelnāma investīcija no saprātīga investora perspektīvas. Savukārt, gaisvadu konsolidēšana izmaksātu apmēram 16 miljonus EUR, kas ir ekonomiski pamatotāk. Līdzīgā situācijā atrodas virkne citu nozares komersantu;
- Pilsēta un tās iedzīvotāji gūtu labumu no sakārtotas un labāk organizētas infrastruktūras, kas samazinātu vizuālo piesārņojumu, uzlabojot kopējo pilsētas ainavu, vienlaikus nesamazinot elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamību un kvalitāti. Paredzētā gaisvadu tīkla konsolidācija ļautu operatoriem savstarpēji vienoties par vienas līnijas vai līniju "pušķa" koplietošanu, samazinot infrastruktūras uzturēšanas izmaksas un veicinot ilgtermiņa konkurētspējīgu vidi nozarē.

Papildus LTA bija norādījusi, ka gaisvadu modernizācijas un saglabāšanas jautājums ir svarīgs arī no nacionālās drošības un aizsardzības perspektīvas. Gaisvadu līnijas tiek izmantotas arī kā pārraides tīkls mobilā tīkla nodrošināšanā. Tāpat gaisvadu atjaunošana bojājumu gadījumā aizņem salīdzinoši maz laika, kā rezultātā ir iespējams ātri un efektīvi atjaunot elektronisko sakaru pakalpojumus. Ieguldot vairāku operatoru kabeļus vienā pazemes kabeļu kanalizācijā, būtiski palielinās riski kanalizācijas bojājuma gadījumā pazaudēt visas komunikācijas reizē – gan mobilās, gan fiksētās. Tādēļ no nacionālās drošības viedokļa ir jākoncentrējas ne vien uz pazemes kabeļu kanalizāciju infrastruktūras, bet arī gaisvadu infrastruktūras attīstību un modernizāciju, tostarp stratēģiski aktualizējot normatīvo regulējumu.

Šobrīd MK noteikumi neparedz nekādu atvieglojumus gadījumā, ja vairākas gaisvadu kabeļu vai vadu līnijas esošās trases ietvaros tiek nojauktas un izbūvētas kā viena līnija. Papildus vēršams uzmanību uz to, ka gadījumā, ja nemainās līdzšinējās aizsargjoslas trase, nav nepieciešama trešo personu piekrišana (sk. Elektronisko sakaru likuma 6.panta 2.punktu).

Ņemot vērā problēmas aprakstā ietverto pamatojumu un noteikumu projektā izstrādē iesaistīto pušu viedokļus, ar noteikumu projektu tiek paredzētas šādas izmaiņas:
- jauna projektēšanas pamatne "inženiertīklu izvietojuma shēma", kas samazinās projektēšanas izmaksas un paātrinās nojaukšanas procesu;
- gaisvadu elektronisko sakaru tīkla līniju apvienošana varēs veikt bez nepieciešamības šos tīklus pārcelt uz pazemi, kā arī tiek paredzētas atvieglotāks regulējums - paziņojums par būvniecību, nevis paskaidrojuma raksts vai būvatļauja;
- ja bīstamības risku, elektronisko sakaru gaisvadu ārējos tīklus varēs nojaukt bez būvniecības ieceres dokumentācijas. Citos gadījumos būs paziņojums par būvniecību;

Vienlaikus arī precizēts tiesību par normas par avārijas novēršanu, ka avārijas novēršanai vai tās seku likvidēšanas būvdarbiem, kā arī antenu, radītāju, mobilo sakaru bāzes staciju un radiostacijas nomaiņai vai noņemšanai un elektronisko sakaru tīkla darbībai nepieciešamo iekārtu uzstādīšanai, nomaiņai vai noņemšanai, nav nepieciešama būvniecības ieceres dokumentācija. Tiesību normas precizētas, lai regulējums būtu vienveidīgs ar Ministru kabineta  09.05.2017. noteikumu Nr. 253 "Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi" 6.1. un 6.3.3.apkašpunktā ietverto regulējumu.