26-TA-403: Noteikumu projekts (Groza manuāli)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 12. aprīļa noteikumos Nr. 209 "Iekārtu elektrodrošības noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Eiropas Komisija ir pieņēmusi regulējumu - Eiropas Parlamenta un Padomes 2024.gada 9.oktobra Direktīvu Nr.2024/2749 ar ko groza Direktīvas 2000/14/EK, 2006/42/EK, 2010/35/ES, 2014/29/ES, 2014/30/ES, 2014/33/ES, 2014/34/ES, 2014/35/ES, 2014/53/ES un 2014/68/ES attiecībā uz iekšējā tirgus ārkārtas situācijas izraisītām atbilstības novērtēšanas, atbilstības prezumpcijas, kopēju specifikāciju pieņemšanas un tirgus uzraudzības ārkārtas procedūrām (turpmāk - Direktīva 2024/2749), lai dažādu iekšējo krīžu gadījumos netiktu ietekmēta iekšējā tirgus darbība, tostarp preču un pakalpojumu brīva kustība, kā arī krīzē būtisku preču un pakalpojumu un kritiski svarīgu preču un pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem, uzņēmumiem, valsts iestādēm. Ar Direktīvu 2024/2749 tiek grozīta arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. februāra Direktīvas 2014/35/ES par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz tādu elektroiekārtu pieejamību tirgū, kas paredzētas lietošanai noteiktās sprieguma robežās (turpmāk - Direktīva 2014/35).
Ņemot vērā, ka Direktīvas 2014/35 prasības ir pārņemtas Ministru kabineta 2016. gada 12. aprīļa noteikumiem Nr. 209 "Iekārtu elektrodrošības noteikumi" (turpmāk - Noteikumi Nr. 209), nepieciešams veikt atbilstošas izmaiņas spēkā esošajos Noteikumos, lai nodrošinātu Direktīvā 2024/2749 minēto prasību pārņemšanu.
Ņemot vērā, ka Direktīvas 2014/35 prasības ir pārņemtas Ministru kabineta 2016. gada 12. aprīļa noteikumiem Nr. 209 "Iekārtu elektrodrošības noteikumi" (turpmāk - Noteikumi Nr. 209), nepieciešams veikt atbilstošas izmaiņas spēkā esošajos Noteikumos, lai nodrošinātu Direktīvā 2024/2749 minēto prasību pārņemšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Papildināt Noteikumus Nr. 209 ar prasībām, kas izriet no Direktīvas 2024/2749, lai nodrošinātu, ka iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma gadījumā netiktu kavēta tādu iekārtu atbilstības novērtēšana, laišana tirgū, gadījumā, ja tās atzītas par krīzē būtisku preci.
Spēkā stāšanās termiņš
30.05.2026.
Pamatojums
Direktīvas 2024/2749 11. panta 2. punkts paredz, ka tajā minētās prasības tiek piemērotas no 2026. gada 30. maija.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Noteikumi Nr. 209 ar kuriem ir pārņemtas Direktīvas 2014/35 prasības nosaka būtiskās prasības tirgū piedāvātajām elektroiekārtām un šo prasību ievērošanas uzraudzības mehānismu, kā arī institūcijas, kuras veic tirgus uzraudzību, un kārtību, kādā veicama tirgus uzraudzība. Noteikumu Nr. 209 4.nodaļā minētas atbilstības novērtēšanas procedūras, ar kurām ražotājs, apliecina iekārtas atbilstību noteikumos minētajām būtiskajām prasībām.
Noteikumi Nr. 209 paredz, ka ražotājs apliecina aparāta atbilstību šo Noteikumos Nr. 209 minētajām būtiskajām prasībām, izmantojot Noteikumos Nr. 209 norādīto atbilstības novērtēšanas procedūru. Iekārtu atbilstības novērtēšanu veic ražotājs uz savu atbildību, izmantojot iekšējās ražošanas kontroli. Ražotājs sagatavo aparātam atbilstības deklarāciju, aparātu marķē ar CE atbilstības marķējumu pirms tā laišanas tirgū.
Tirgus uzraudzības iestāde, kas veic aparātu tirgus uzraudzību, ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.
Noteikumi Nr. 209 paredz, ka ražotājs apliecina aparāta atbilstību šo Noteikumos Nr. 209 minētajām būtiskajām prasībām, izmantojot Noteikumos Nr. 209 norādīto atbilstības novērtēšanas procedūru. Iekārtu atbilstības novērtēšanu veic ražotājs uz savu atbildību, izmantojot iekšējās ražošanas kontroli. Ražotājs sagatavo aparātam atbilstības deklarāciju, aparātu marķē ar CE atbilstības marķējumu pirms tā laišanas tirgū.
Tirgus uzraudzības iestāde, kas veic aparātu tirgus uzraudzību, ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ar Direktīvu 2024/2749 veikti grozījumi Direktīvā 2014/35, kas pārņemta Noteikumos Nr. 209. Līdz ar to Noteikumus Nr. 209 nepieciešams papildināt ar definīcijām, nodaļu, lai noteiktu, kā tiek piemērota atbilstības prezumpcija uz standartu un kopēju specifikāciju pamata, kā arī tirgus uzraudzība, gadījumā, ja iekārtas tiek atzītas par krīzē būtisku preci.
Patreiz spēkā esošie Noteikumi Nr. 209 paredz, ka aparātu atbilstības novērtēšanu veic ražotājs uz savu atbildību, izmantojot iekšējās ražošanas kontroli. Iekārtām pievieno atbilstības deklarāciju, kā arī tās marķē ar CE atbilstības marķējumu. Grozījumi Direktīvā 2024/35 paredz, ka, ja iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma aktivizācijas gadījumā, iekārts tiek atzītas par krīzē būtisku preci, Eiropas Komisija var pieņemt īstenošanas aktus (Eiropas Savienības tieši piemērojamu tiesību aktu, kas būs spēkā ne ilgāk kā 6 mēneši), kuros uzskaita piemērojamos standartus vai nosaka kopējās specifikācijas iekārtām, kas atzītas par krīzē būtisku preci. Kā arī grozījumi Direktīvā 2024/35 paredz prioritātes piešķiršanu tirgus uzraudzības darbībām iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma gadījumā. Ņemot vērā iepriekš minēto, Noteikumus Nr. 209 nepieciešams papildināt ar jaunu nodaļu.
Direktīva 2024/2749 paredz, ka tajā noteiktās prasības piemēro no 2026. gada 30. maija.
Patreiz spēkā esošie Noteikumi Nr. 209 paredz, ka aparātu atbilstības novērtēšanu veic ražotājs uz savu atbildību, izmantojot iekšējās ražošanas kontroli. Iekārtām pievieno atbilstības deklarāciju, kā arī tās marķē ar CE atbilstības marķējumu. Grozījumi Direktīvā 2024/35 paredz, ka, ja iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma aktivizācijas gadījumā, iekārts tiek atzītas par krīzē būtisku preci, Eiropas Komisija var pieņemt īstenošanas aktus (Eiropas Savienības tieši piemērojamu tiesību aktu, kas būs spēkā ne ilgāk kā 6 mēneši), kuros uzskaita piemērojamos standartus vai nosaka kopējās specifikācijas iekārtām, kas atzītas par krīzē būtisku preci. Kā arī grozījumi Direktīvā 2024/35 paredz prioritātes piešķiršanu tirgus uzraudzības darbībām iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma gadījumā. Ņemot vērā iepriekš minēto, Noteikumus Nr. 209 nepieciešams papildināt ar jaunu nodaļu.
Direktīva 2024/2749 paredz, ka tajā noteiktās prasības piemēro no 2026. gada 30. maija.
Risinājuma apraksts
Papildināt Noteikumus ar 8.1 nodaļu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 9. oktobra Regula (ES) 2024/2747, ar ko izveido pasākumu satvaru saistībā ar iekšējā tirgus ārkārtas situāciju un iekšējā tirgus noturību un groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2679/98 (Iekšējā tirgus ārkārtas situācijas un noturības akts) (turpmāk - Regula 2024/2747) izveido visaptverošu satvaru, kura mērķis ir nodrošināt iekšējā tirgus normālu darbību krīzes laikā, saglabājot preču un pakalpojumu brīvu kustību, kā arī personu brīvu pārvietošanos, kā arī nodrošināt krīzē būtisku un kritiski svarīgu preču un pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, uzņēmumiem un publiskām iestādēm.
Regula 2024/2747 nosaka, ka krīzes laikā īstenojamajiem pasākumiem jābūt saskaņotiem, pārredzamiem, efektīviem, samērīgiem un savlaicīgiem, lai novērstu, ierobežotu vai mazinātu krīzes negatīvo ietekmi uz iekšējā tirgus darbību. Tā izveido vairāklīmeņu mehānismu, kas sastāv no 3 režīmiem:
1) plānošanas režīmu (zaļais režīms), kurā ES dalībvalstīm būs nepieciešams veikt agrīnās brīdināšanas paziņojumus, kuru mērķis ir informēt citas ES dalībvalstis un Eiropas Komisiju par tādiem incidentiem, kas izraisa vai varētu izraisīt ārkārtas situāciju;
2) modrības režīmu (dzeltenais režīms), kuru varēs ieviest, lai novērstu potenciālo apdraudējumu, kura dēļ var iestāties ārkārtas situācija. Tā laikā ES dalībvalstu iestādēm būs nepieciešams uzraudzīt kritiski svarīgu preču un pakalpojumu piegāžu ķēdes, kā arī nepieciešamības gadījumā Eiropas Komisija ES dalībvalstu vārdā varēs iepirkt kritiski svarīgas preces vai pakalpojumus;
3) ārkārtas režīmu (sarkanais režīms), kuru varēs ieviest gadījumā, ja krīze rada preču vai pakalpojumu brīvas aprites un personu brīvas pārvietošanās šķēršļus. Tā laikā ES dalībvalstīm būs noteikti ierobežojumi pieņemt ar ES iekšējo tirdzniecību saistītus aizliegumus, kā arī nepieciešamības gadījumā Eiropas Komisija ES dalībvalstu vārdā varēs iepirkt krīzē būtiskas preces vai pakalpojumus.
Lai papildinātu ar Regulas 2024/2747 noteikto satvaru un nodrošinātu tā saskaņotu un efektīvu īstenošanu, tiek grozītas vairākas Eiropas Savienības nozaru direktīvas, kas regulē noteiktu preču izstrādi, izgatavošanu, atbilstības novērtēšanu un laišanu tirgū, tāpēc vienlaicīgi ar šo regulu tika izstrādāta Direktīva 2024/2749, kas paredz ārkārtas procedūras un nodrošina iespēju, ka krīzē būtiskās preces var ātri laist iekšējā tirgū, lai veicinātu minētā tirgus traucējumu novēršanu un mazināšanu. Minētās ārkārtas procedūras būtu jāsāk piemērot tikai pēc iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma aktivizēšanas un tikai tad, ja konkrēta prece, uz kuru attiecas minētās direktīvas, ir atzīta par krīzē būtisku preci saskaņā ar Regulu (ES) 2024/2747 un Eiropas Komisija ir pieņēmusi īstenošanas aktu, ar kuru aktivizē minētās procedūras saskaņā ar minēto regulu.
Tāpēc Regula 2024/2747 darbojas kā jumta tiesiskais satvars, kas nosaka krīzes vadības sistēmu, režīmus un pasākumus, kas nepieciešami iekšējā tirgus funkcionēšanas nodrošināšanai krīžu laikā. Savukārt Direktīva 2024/2749 darbojas kā tehniskais mehānisms, kas ļauj šos pasākumus praktiski īstenot, nodrošinot paātrinātas, elastīgas un krīzes vajadzībām pielāgotas atbilstības novērtēšanas un tirgus uzraudzības procedūras. Kopā tiek nodrošināts, ka Eiropas Savienība spēj ātri un koordinēti nodrošināt krīzē būtisku preču pieejamību, saglabājot drošuma standartus un iekšējā tirgus integritāti.
Regula 2024/2747 nosaka, ka krīzes laikā īstenojamajiem pasākumiem jābūt saskaņotiem, pārredzamiem, efektīviem, samērīgiem un savlaicīgiem, lai novērstu, ierobežotu vai mazinātu krīzes negatīvo ietekmi uz iekšējā tirgus darbību. Tā izveido vairāklīmeņu mehānismu, kas sastāv no 3 režīmiem:
1) plānošanas režīmu (zaļais režīms), kurā ES dalībvalstīm būs nepieciešams veikt agrīnās brīdināšanas paziņojumus, kuru mērķis ir informēt citas ES dalībvalstis un Eiropas Komisiju par tādiem incidentiem, kas izraisa vai varētu izraisīt ārkārtas situāciju;
2) modrības režīmu (dzeltenais režīms), kuru varēs ieviest, lai novērstu potenciālo apdraudējumu, kura dēļ var iestāties ārkārtas situācija. Tā laikā ES dalībvalstu iestādēm būs nepieciešams uzraudzīt kritiski svarīgu preču un pakalpojumu piegāžu ķēdes, kā arī nepieciešamības gadījumā Eiropas Komisija ES dalībvalstu vārdā varēs iepirkt kritiski svarīgas preces vai pakalpojumus;
3) ārkārtas režīmu (sarkanais režīms), kuru varēs ieviest gadījumā, ja krīze rada preču vai pakalpojumu brīvas aprites un personu brīvas pārvietošanās šķēršļus. Tā laikā ES dalībvalstīm būs noteikti ierobežojumi pieņemt ar ES iekšējo tirdzniecību saistītus aizliegumus, kā arī nepieciešamības gadījumā Eiropas Komisija ES dalībvalstu vārdā varēs iepirkt krīzē būtiskas preces vai pakalpojumus.
Lai papildinātu ar Regulas 2024/2747 noteikto satvaru un nodrošinātu tā saskaņotu un efektīvu īstenošanu, tiek grozītas vairākas Eiropas Savienības nozaru direktīvas, kas regulē noteiktu preču izstrādi, izgatavošanu, atbilstības novērtēšanu un laišanu tirgū, tāpēc vienlaicīgi ar šo regulu tika izstrādāta Direktīva 2024/2749, kas paredz ārkārtas procedūras un nodrošina iespēju, ka krīzē būtiskās preces var ātri laist iekšējā tirgū, lai veicinātu minētā tirgus traucējumu novēršanu un mazināšanu. Minētās ārkārtas procedūras būtu jāsāk piemērot tikai pēc iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma aktivizēšanas un tikai tad, ja konkrēta prece, uz kuru attiecas minētās direktīvas, ir atzīta par krīzē būtisku preci saskaņā ar Regulu (ES) 2024/2747 un Eiropas Komisija ir pieņēmusi īstenošanas aktu, ar kuru aktivizē minētās procedūras saskaņā ar minēto regulu.
Tāpēc Regula 2024/2747 darbojas kā jumta tiesiskais satvars, kas nosaka krīzes vadības sistēmu, režīmus un pasākumus, kas nepieciešami iekšējā tirgus funkcionēšanas nodrošināšanai krīžu laikā. Savukārt Direktīva 2024/2749 darbojas kā tehniskais mehānisms, kas ļauj šos pasākumus praktiski īstenot, nodrošinot paātrinātas, elastīgas un krīzes vajadzībām pielāgotas atbilstības novērtēšanas un tirgus uzraudzības procedūras. Kopā tiek nodrošināts, ka Eiropas Savienība spēj ātri un koordinēti nodrošināt krīzē būtisku preču pieejamību, saglabājot drošuma standartus un iekšējā tirgus integritāti.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Aparātu ražotāji vai to pilnvarotie pārstāvji, importētāji, izplatītāji, piegādātāji
Ietekmes apraksts
Iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma ieviešana ir paredzēta kā izņēmuma un īslaicīgs mehānisms, lai krīzes situācijās nodrošinātu ātrāku būtisku preču nonākšanu tirgū. Noteikumu projekts neparedz jaunus regulārus informācijas sniegšanas pienākumus, dokumentu iesniegšanas prasības vai citas sistemātiskas administratīvas darbības juridiskajām personām, līdz ar to administratīvais slogs netiek palielināts. Vienlaikus ārkārtas situācijas režīma aktivizēšanas gadījumā uzņēmējiem var rasties nepieciešamība pielāgot iekšējos darbības procesus, lai piemērotu noteikumos paredzētās ārkārtas procedūras.
Iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma aktivizācijas gadījumā, ja iekārtas tiek atzītas par krīzē būtisku preci, tiem nebūs nepieciešams veikt atbilstības novērtēšanu atbilstoši Eiropas Komisijas paziņotajiem piemērojamiem standartiem vai kopējām specifikācijām aparātiem.
Iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma aktivizācijas gadījumā, ja iekārtas tiek atzītas par krīzē būtisku preci, tiem nebūs nepieciešams veikt atbilstības novērtēšanu atbilstoši Eiropas Komisijas paziņotajiem piemērojamiem standartiem vai kopējām specifikācijām aparātiem.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32024L2749
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024.gada 9.oktobra Direktīva Nr. 2024/2749 ar ko groza Direktīvas 2000/14/EK, 2006/42/EK, 2010/35/ES, 2014/29/ES, 2014/30/ES, 2014/33/ES, 2014/34/ES, 2014/35/ES, 2014/53/ES un 2014/68/ES attiecībā uz iekšējā tirgus ārkārtas situācijas izraisītām atbilstības novērtēšanas, atbilstības prezumpcijas, kopēju specifikāciju pieņemšanas un tirgus uzraudzības ārkārtas procedūrām (turpmāk - Direktīva 2024/2749)
Apraksts
Direktīva 2024/2749 izstrādāta, lai krīzes gadījumā pārvarētu iekšējā tirgus darbības traucējumu iespējamās sekas un nodrošinātu, ka iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma laikā saskaņotas krīzē būtiskas preces var ātri tikt laistas tirgū.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024.gada 9.oktobra Direktīva Nr. 2024/2749 ar ko groza Direktīvas 2000/14/EK, 2006/42/EK, 2010/35/ES, 2014/29/ES, 2014/30/ES, 2014/33/ES, 2014/34/ES, 2014/35/ES, 2014/53/ES un 2014/68/ES attiecībā uz iekšējā tirgus ārkārtas situācijas izraisītām atbilstības novērtēšanas, atbilstības prezumpcijas, kopēju specifikāciju pieņemšanas un tirgus uzraudzības ārkārtas procedūrām (turpmāk - Direktīva 2024/2749)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
8. panta 1. apakšpunkts
1. punkts
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības neparedz
8. panta 2. apakšpunkta otrā daļa (22.b pants) 5. punkts
2. punkts 76.1 punkts
Pārņemtas daļēji
Pārņemtas tikai tās prasības, kas attiecas uz Latvijas kā dalībvalsts jurisdikciju, prasības, kas attiecas uz Eiropas Komisiju netiek pārņemtas.
Stingrākas prasības neparedz
8. panta 2. apakšpunkta otrā daļa (22.b pants) 6. punkts
2. punkts 76.2 punkts
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības neparedz
8. panta 2. apakšpunkta trešās daļa (22.c pants) 1.punkts
2. punkts 76.3 punkts
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības neparedz
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
8. panta 2. apakšpunkta pirmās daļas (22.a pants) 1-3.punkta minētās dalībvalstu normas ir deklaratīvās, līdz ar to tās tiek pārņemtas ar pašu noteikumu projektu kopumā, nodrošinot, ka 8.prim nodaļu prasībās ir attiecināmas tikai uz iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīmu, ko noteiks Komisija.
8. panta 2. apakšpunkta pirmās daļas (22.a pants) 4.punkts netiek pārņemts, jo attiecas uz Komisiju.
8. panta 2. apakšpunkta otrās daļas (22.b pants) 1. - 4. un 7. punkts netiek pārņemts, jo attiecas uz Komisiju.
8. panta 2. apakšpunkta trešās daļa (22.c pants) 2.punkts netiek pārņemts, jo tas regulē dalībvalstu tirgus uzraudzības iestāžu administratīvo sadarbību un nerada jaunus pienākumus ekonomikas dalībniekiem.
8. panta 2. apakšpunkta pirmās daļas (22.a pants) 4.punkts netiek pārņemts, jo attiecas uz Komisiju.
8. panta 2. apakšpunkta otrās daļas (22.b pants) 1. - 4. un 7. punkts netiek pārņemts, jo attiecas uz Komisiju.
8. panta 2. apakšpunkta trešās daļa (22.c pants) 2.punkts netiek pārņemts, jo tas regulē dalībvalstu tirgus uzraudzības iestāžu administratīvo sadarbību un nerada jaunus pienākumus ekonomikas dalībniekiem.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Patērētāju tiesību aizsardzības centrsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Akreditētas produktu sertificēšanas institūcijas6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/b5d01a74-d5d1-44b0-946e-0cdc999c1b67
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedrības līdzdalības ietvaros komentāri un viedokļi netika saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi