23-TA-116: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Invaliditātes likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Invaliditātes likuma (turpmāk – IL) grozījumi izstrādāti pēc Labklājības ministrijas (turpmāk – LM) iniciatīvas.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Pilnveidot normatīvo regulējumu par aprūpes pakalpojuma tiesiskā nodrošinājuma pamatojumu, kā arī par īsāko invaliditātes noteikšanas termiņu, veikt redakcionālas izmaiņas iestādes nosaukumā, nodrošināt biedrībai "Zelda" tiesības pārliecināties Invaliditātes informatīvajā sistēmā par invaliditātes statusu pakalpojuma piešķiršanai, iekļaut normas par Eiropas Savienības zilās kartes turētāju un viņu ģimenes locekļu tiesībām uz invaliditātes statusu un precizēt asistenta pabalsta saņemšanas iespējas.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
IL 1.panta 12.punktā, 12.panta pirmajā daļā, 4.2 punktā, 2.4 daļā un 6.2 daļā ir normas par aprūpes pakalpojumu bērniem no 5-18 gadu vecumam, kuriem ir VDEĀVK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību. Aprūpe mājās ir pasākumu kopums personai no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti un izteiktiem un smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem. Šis pakalpojums ietver aprūpi, uzraudzību, pašaprūpes spēju attīstību un saturīgu brīvā laika pavadīšanu personas dzīvesvietā. Savukārt, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma (turpmāk - SPSPL) normas (1.panta 1.punkts, 23.pants, 17.panta pirmā daļa) un MK 2017. gada 13. jūnija noteikumi Nr.338 “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem” (IV nodaļa) nosaka aprūpes mājās pakalpojumu un tā piešķiršanas kārtību. Tādējādi saskaņā ar SPSPL aprūpe mājās ir pakalpojumi mājās pamatvajadzību (ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība) apmierināšanai personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar sevi aprūpēt. Attiecīgi, abos minētajos likumos pēc satura viens pakalpojums ir nosaukts atšķirīgi: aprūpes mājās pakalpojums un aprūpes pakalpojums.
IL 3.1 panta 3.daļa nosaka kādām institūcijām un personām ir tiesības apstrādāt invaliditātes informatīvajā sistēmā datus par personām ar invaliditāti un prognozējamu invaliditāti, lai nodrošinātu to darbību reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto funkciju vai deleģēto uzdevumu izpildi. 3.1 panta 3.daļas 7.punkts šādas tiesības paredz arī “Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai”, kuras nosaukums kopš 2024.gada 1.janvāra mainīts uz “Bērnu aizsardzības centrs”. Tā arī, kopš 2023.gada 1.novembra biedrība “Zelda” nodrošina valsts deleģēta uzdevuma izpildi, nodrošinot APLP pakalpojumu personām ar garīga rakstura traucējumiem, kas izriet no SPSPL 13.panta 21 daļas, nosakot, ka tikai personas ar invaliditāti un garīga rakstura traucējumiem ir tiesīgi saņemt šo pakalpojumu. Līdz šim biedrība “Zelda” nav iekļauta to institūciju un personu sarakstā, kura ir tiesīga apstrādāt invaliditātes informatīvajā sistēmā iekļauto informāciju.
Padomes direktīva (ES) 2021/1883 (2021.gada 20.oktobris) par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkā un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2009/50/EK (turpmāk – Direktīva) nosacījumi paredz, ka Eiropas Savienības (turpmāk – ES) zilās kartes turētāji invaliditātes sistēmā saņem vienlīdzīgu attieksmi ar ES zilās kartes izsniedzējas dalībvalsts valstspiederīgajiem, proti, ES zilās kartes turētājiem tostarp ir tādas pašas tiesības uz invaliditātes noteikšanu kā tās valsts valstspiederīgajiem, kurā persona atrodas. Direktīvā minētās prasības ir saistošas visām ES dalībvalstīm un nosaka nepieciešamību normatīvajos un administratīvajos aktos ietvert atsauci uz šo direktīvu. IL 7.panta otrā daļa nosaka, ka tiesības uz prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi ir personai, kurai izsniegta termiņuzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, ja tai kā sociāli apdrošinātai personai ir tiesības uz sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem, ja tai Latvijas Republikā ir piešķirts alternatīvais statuss vai ir šīs personas ģimenes loceklis, ja tai Latvijas Republikā ir piešķirts pagaidu aizsardzības statuss, ja tai termiņuzturēšanās atļauja ir piešķirta sakarā ar zinātniskās darbības veikšanu Latvijas Republikā, kā arī, ja tai Latvijas Republikā ir piešķirts cilvēku tirdzniecības upura statuss, bet nav ietvertas personas, kuras ir ES zilās kartes turētājas vai viņu ģimenes locekļi.
Likuma 8.panta 2.daļa nosaka noteiktus termiņus, uz kādiem var tikt noteikta invaliditāte vai darbspēju zaudējums, nosakot, ka īsākais termiņš var būt seši mēneši.
Likuma 8.panta 3.daļa nosaka, ka Prognozējamu invaliditāti, invaliditāti un darbspēju zaudējumu personai nosaka ar dienu, kad tā iesniegusi attiecīgu iesniegumu, vai ar dienu, kad tai ārvalstī izsniegta E 213 veidlapa “EEZ detalizēts medicīniskais ziņojums”.
Likuma 12.panta 4.daļa nosaka kārtību, kas nodrošina pabalstu par asistenta izmantošanu, izmaksāšanu, paredzot, ka līdz 2014.gada 31.decembrim pabalstu izmaksā Nodarbinātības valsts aģentūra no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, bet no 2015.gada 1.janvāra pabalstu piešķir no valsts budžeta līdzekļiem. Tātad, faktiski, kopš 2015.gada izmaksas tiek nodrošinātas tikai no valsts budžeta līdzekļiem.
Ministru kabineta 2014.gada 10.novembra noteikumu Nr. 698 "Noteikumi par pabalstu par asistenta izmantošanu personām ar I grupas redzes invaliditāti", kas izdoti saskaņā ar Invaliditātes likuma 12. panta ceturto daļu, 14.punkts nosaka, ka pabalstu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk – VSAA) bez maksas pārskaita pabalsta saņēmēja kontā. Personām ar I invaliditātes grupu ar redzes funkcionālajiem traucējumiem, kuras vēlas saņemt pabalstu ar piegādi dzīvesvietā, nav šādu iespēju to saņemt, savukārt citus VSAA administrētos valsts sociālos pabalstus invaliditātes gadījumā un pensijas personai pēc pieprasījuma ir iespēja saņemt ar piegādi dzīvesvietā (atbilstoši likuma Par valsts pensijām 32. panta pirmajai daļai un Valsts sociālo pabalstu likuma 17. panta trešajai daļai).
IL 3.1 panta 3.daļa nosaka kādām institūcijām un personām ir tiesības apstrādāt invaliditātes informatīvajā sistēmā datus par personām ar invaliditāti un prognozējamu invaliditāti, lai nodrošinātu to darbību reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto funkciju vai deleģēto uzdevumu izpildi. 3.1 panta 3.daļas 7.punkts šādas tiesības paredz arī “Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai”, kuras nosaukums kopš 2024.gada 1.janvāra mainīts uz “Bērnu aizsardzības centrs”. Tā arī, kopš 2023.gada 1.novembra biedrība “Zelda” nodrošina valsts deleģēta uzdevuma izpildi, nodrošinot APLP pakalpojumu personām ar garīga rakstura traucējumiem, kas izriet no SPSPL 13.panta 21 daļas, nosakot, ka tikai personas ar invaliditāti un garīga rakstura traucējumiem ir tiesīgi saņemt šo pakalpojumu. Līdz šim biedrība “Zelda” nav iekļauta to institūciju un personu sarakstā, kura ir tiesīga apstrādāt invaliditātes informatīvajā sistēmā iekļauto informāciju.
Padomes direktīva (ES) 2021/1883 (2021.gada 20.oktobris) par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkā un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2009/50/EK (turpmāk – Direktīva) nosacījumi paredz, ka Eiropas Savienības (turpmāk – ES) zilās kartes turētāji invaliditātes sistēmā saņem vienlīdzīgu attieksmi ar ES zilās kartes izsniedzējas dalībvalsts valstspiederīgajiem, proti, ES zilās kartes turētājiem tostarp ir tādas pašas tiesības uz invaliditātes noteikšanu kā tās valsts valstspiederīgajiem, kurā persona atrodas. Direktīvā minētās prasības ir saistošas visām ES dalībvalstīm un nosaka nepieciešamību normatīvajos un administratīvajos aktos ietvert atsauci uz šo direktīvu. IL 7.panta otrā daļa nosaka, ka tiesības uz prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi ir personai, kurai izsniegta termiņuzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, ja tai kā sociāli apdrošinātai personai ir tiesības uz sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem, ja tai Latvijas Republikā ir piešķirts alternatīvais statuss vai ir šīs personas ģimenes loceklis, ja tai Latvijas Republikā ir piešķirts pagaidu aizsardzības statuss, ja tai termiņuzturēšanās atļauja ir piešķirta sakarā ar zinātniskās darbības veikšanu Latvijas Republikā, kā arī, ja tai Latvijas Republikā ir piešķirts cilvēku tirdzniecības upura statuss, bet nav ietvertas personas, kuras ir ES zilās kartes turētājas vai viņu ģimenes locekļi.
Likuma 8.panta 2.daļa nosaka noteiktus termiņus, uz kādiem var tikt noteikta invaliditāte vai darbspēju zaudējums, nosakot, ka īsākais termiņš var būt seši mēneši.
Likuma 8.panta 3.daļa nosaka, ka Prognozējamu invaliditāti, invaliditāti un darbspēju zaudējumu personai nosaka ar dienu, kad tā iesniegusi attiecīgu iesniegumu, vai ar dienu, kad tai ārvalstī izsniegta E 213 veidlapa “EEZ detalizēts medicīniskais ziņojums”.
Likuma 12.panta 4.daļa nosaka kārtību, kas nodrošina pabalstu par asistenta izmantošanu, izmaksāšanu, paredzot, ka līdz 2014.gada 31.decembrim pabalstu izmaksā Nodarbinātības valsts aģentūra no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, bet no 2015.gada 1.janvāra pabalstu piešķir no valsts budžeta līdzekļiem. Tātad, faktiski, kopš 2015.gada izmaksas tiek nodrošinātas tikai no valsts budžeta līdzekļiem.
Ministru kabineta 2014.gada 10.novembra noteikumu Nr. 698 "Noteikumi par pabalstu par asistenta izmantošanu personām ar I grupas redzes invaliditāti", kas izdoti saskaņā ar Invaliditātes likuma 12. panta ceturto daļu, 14.punkts nosaka, ka pabalstu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk – VSAA) bez maksas pārskaita pabalsta saņēmēja kontā. Personām ar I invaliditātes grupu ar redzes funkcionālajiem traucējumiem, kuras vēlas saņemt pabalstu ar piegādi dzīvesvietā, nav šādu iespēju to saņemt, savukārt citus VSAA administrētos valsts sociālos pabalstus invaliditātes gadījumā un pensijas personai pēc pieprasījuma ir iespēja saņemt ar piegādi dzīvesvietā (atbilstoši likuma Par valsts pensijām 32. panta pirmajai daļai un Valsts sociālo pabalstu likuma 17. panta trešajai daļai).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
SPSPL normas (1.panta 1.punkts, 23.pants, 17.panta pirmā daļa) un MK 2017. gada 13. jūnija noteikumi Nr.338 “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem” (IV nodaļa) nosaka aprūpes mājās pakalpojumu un tā piešķiršanas kārtību. Tādējādi saskaņā ar SPSPL aprūpe mājās ir pakalpojumi mājās pamatvajadzību (ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība) apmierināšanai personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar sevi aprūpēt. Savukārt IL ir normas par aprūpes pakalpojumu bērniem no 5-18 gadu vecumam, kuriem ir Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk – VDEĀVK) atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību (1. panta 12. punkts, 12.panta pirmās daļas 4.2 punkts, 2.4 daļa un 6.2 daļa). Aprūpe mājās ir pasākumu kopums personai no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti un izteiktiem un smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem. Šis pakalpojums ietver aprūpi, uzraudzību, pašaprūpes spēju attīstību un saturīgu brīvā laika pavadīšanu personas dzīvesvietā.
MK noteikumu 2017. gada 13. jūnija noteikumu Nr.338 “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem” 16. punkts nosaka, ka pakalpojuma sniedzējs, kas nodrošina sociālo aprūpi mājās (turpmāk – aprūpe mājās), klientiem, kuri objektīvu apstākļu dēļ nevar sevi aprūpēt, sniedz šādus pakalpojumus pamatvajadzību apmierināšanai:
16.1. palīdzību personīgās higiēnas nodrošināšanā (piemēram, mazgāšanās, inkontinences līdzekļu nomaiņa, ķemmēšanās, skūšanās, protēžu kopšana), izņemot podologa pakalpojumus;
16.2. palīdzību apģērbties un noģērbties, gultas veļas nomaiņu;
16.3. palīdzību iekļūt gultā un izkļūt no tās, pozicionēšanu un pārvietošanos;
16.4. ēdiena gatavošanu un palīdzību paēst;
16.5. pārtikas produktu, medikamentu un citu sīkpreču piegādi;
16.6. palīdzību mājvietas uzkopšanā (piemēram, trauku mazgāšana, telpu mitrā uzkopšana, sadzīves atkritumu iznešana);
16.7. ārstniecības personas izsaukšanu, atbalstu medikamentu lietošanā, palīdzību sadarbībā ar dažādām institūcijām (piemēram, samaksāt rēķinus);
16.8. kurināmā piegādi telpās, krāsns kurināšanu;
16.8.1 bērna pieskatīšanu, uzraudzību un saturīgu laika pavadīšanu, ja pakalpojuma sniedzējs nodrošina aprūpes mājās pakalpojumu bērnam;
16.9. citus pakalpojumus atbilstoši šo noteikumu 6.2.5. apakšpunktā minētajam līgumam, kas noslēgts starp klientu un pakalpojuma sniedzēju, kas nodrošina aprūpi mājās, vai atbilstoši sociālā dienesta noteiktajam veicamo darbu apjomam.
Tādējādi abos minētajos likumos pēc satura viens pakalpojums ir nosaukts atšķirīgi: aprūpes mājās pakalpojums un aprūpes pakalpojums.
IL noteiktais “aprūpes pakalpojums” pēc pakalpojuma satura iekļaujas SPSPL noteiktajā “aprūpes mājās pakalpojumā”.
Atšķirīgie pakalpojumi savulaik tiesību aktos ir noteikti tādēļ, ka tiem ir bijis atšķirīgs finansējuma avots un sākotnēji arī nelielas atšķirības pakalpojuma saturā, pie tam tiesības uz tiem noteiktas ierobežotai mērķa grupai, tādēļ bija nepieciešamība tiesību aktos tos definēt kā atsevišķus pakalpojumus (aprūpes pakalpojums un sociālās aprūpes pakalpojums), lai tos nošķirtu no aprūpes mājās pakalpojuma. Atšķirības saturā šobrīd vairs nepastāv, jo 2023. gada 31. janvārī ir pieņemti grozījumi MK 2017. gada 13. jūnija noteikumos Nr.338 “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem”, kas nosaka, ka aprūpes mājās pakalpojums bērniem ietver arī pieskatīšanu, uzraudzību un saturīgu laika pavadīšanu.
MK noteikumu 2017. gada 13. jūnija noteikumu Nr.338 “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem” 16. punkts nosaka, ka pakalpojuma sniedzējs, kas nodrošina sociālo aprūpi mājās (turpmāk – aprūpe mājās), klientiem, kuri objektīvu apstākļu dēļ nevar sevi aprūpēt, sniedz šādus pakalpojumus pamatvajadzību apmierināšanai:
16.1. palīdzību personīgās higiēnas nodrošināšanā (piemēram, mazgāšanās, inkontinences līdzekļu nomaiņa, ķemmēšanās, skūšanās, protēžu kopšana), izņemot podologa pakalpojumus;
16.2. palīdzību apģērbties un noģērbties, gultas veļas nomaiņu;
16.3. palīdzību iekļūt gultā un izkļūt no tās, pozicionēšanu un pārvietošanos;
16.4. ēdiena gatavošanu un palīdzību paēst;
16.5. pārtikas produktu, medikamentu un citu sīkpreču piegādi;
16.6. palīdzību mājvietas uzkopšanā (piemēram, trauku mazgāšana, telpu mitrā uzkopšana, sadzīves atkritumu iznešana);
16.7. ārstniecības personas izsaukšanu, atbalstu medikamentu lietošanā, palīdzību sadarbībā ar dažādām institūcijām (piemēram, samaksāt rēķinus);
16.8. kurināmā piegādi telpās, krāsns kurināšanu;
16.8.1 bērna pieskatīšanu, uzraudzību un saturīgu laika pavadīšanu, ja pakalpojuma sniedzējs nodrošina aprūpes mājās pakalpojumu bērnam;
16.9. citus pakalpojumus atbilstoši šo noteikumu 6.2.5. apakšpunktā minētajam līgumam, kas noslēgts starp klientu un pakalpojuma sniedzēju, kas nodrošina aprūpi mājās, vai atbilstoši sociālā dienesta noteiktajam veicamo darbu apjomam.
Tādējādi abos minētajos likumos pēc satura viens pakalpojums ir nosaukts atšķirīgi: aprūpes mājās pakalpojums un aprūpes pakalpojums.
IL noteiktais “aprūpes pakalpojums” pēc pakalpojuma satura iekļaujas SPSPL noteiktajā “aprūpes mājās pakalpojumā”.
Atšķirīgie pakalpojumi savulaik tiesību aktos ir noteikti tādēļ, ka tiem ir bijis atšķirīgs finansējuma avots un sākotnēji arī nelielas atšķirības pakalpojuma saturā, pie tam tiesības uz tiem noteiktas ierobežotai mērķa grupai, tādēļ bija nepieciešamība tiesību aktos tos definēt kā atsevišķus pakalpojumus (aprūpes pakalpojums un sociālās aprūpes pakalpojums), lai tos nošķirtu no aprūpes mājās pakalpojuma. Atšķirības saturā šobrīd vairs nepastāv, jo 2023. gada 31. janvārī ir pieņemti grozījumi MK 2017. gada 13. jūnija noteikumos Nr.338 “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem”, kas nosaka, ka aprūpes mājās pakalpojums bērniem ietver arī pieskatīšanu, uzraudzību un saturīgu laika pavadīšanu.
Risinājuma apraksts
Lai risinātu iepriekšminēto problēmu, IL minētās tiesību normas, kas attiecas uz Aprūpes pakalpojumu tiek izslēgtas, nodrošinot, ka aprūpes mājās pakalpojums bērniem tiek nodrošināts saskaņā ar SPSPL un Ministru kabineta noteikumiem Nr.338.
Grozījumi IL tiek veikti paralēli ar grozījumiem SPSPL (24-TA-139), lai nodrošinātu Aprūpes pakalpojuma nepārtrauktību visām mērķa grupām.
Grozījumi IL tiek veikti paralēli ar grozījumiem SPSPL (24-TA-139), lai nodrošinātu Aprūpes pakalpojuma nepārtrauktību visām mērķa grupām.
Problēmas apraksts
Kopš 2024.gada 1.janvāra Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas nosaukums mainīts uz Bērnu aizsardzības centrs.
Risinājuma apraksts
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas nosaukumu nepieciešams aizstāt ar Bērnu aizsardzības centrs.
Problēmas apraksts
Pilotprojekta ietvaros, kamēr APLP pakalpojumu biedrība "Zelda" nodrošināja darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 9.2.2. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem” 9.2.2.2. pasākuma “Sociālo pakalpojumu atbalsta sistēmas pilnveide” projekta Nr.9.2.2.2/16/I/001 “Sociālo pakalpojumu atbalsta sistēmas pilnveide” ietvaros, informāciju par personas atbilstību invaliditātes statusam nodrošināja pati persona, iesniedzot biedrībai "Zelda" attiecīgu VDEĀVK lēmuma kopiju. Taču tā kā no 2023.gada 1.novembra APLP pakalpojums tiek nodrošināts kā stabils valsts budžeta finansēts sociālais pakalpojums un biedrība "Zelda" nodrošina valsts deleģēta uzdevuma izpildi, kas izriet no Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13.panta 21 daļas, kā arī ņemot vērā, ka Administratīvā procesa likuma 59.panta otrā daļa nosaka, ka, "ja iestādei nepieciešamā informācija ir nevis administratīvā procesa dalībnieku, bet gan citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no administratīvā procesa dalībniekiem", līdz ar grozījumiem informāciju par invaliditātes pazīmi varēs iegūt pati biedrība "Zelda", par to pārliecinoties Invaliditātes informatīvajā sistēmā.
Risinājuma apraksts
Valsts informācijas sistēma “Invaliditātes informatīvā sistēma” ir VDEĀVK pārziņā. Minētajā informācijas sistēmā tiek uzkrāti dati par personām ar prognozējamu invaliditāti un personām ar invaliditāti. Lai nodrošinātu biedrībai "Zelda" deleģētā uzdevuma izpildi, Invaliditātes likuma 3.1 panta trešā daļa jāpapildina ar biedrības "Zelda" nosaukumu. Datu apstrādes mērķis ir nodrošināt APLP pakalpojuma piešķiršanu par valsts budžeta līdzekļiem tikai tām personām, kas atbilst Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā izvirzītajiem APLP pakalpojuma saņemšanas kritērijiem (invaliditāte un garīga rakstura traucējumi), lai netiktu pieļauta situācija, ka biedrība "Zelda" pieņem nepamatotu lēmumu par APLP pakalpojuma piešķiršanu personai, kura pakalpojumam nekvalificējas.
Ministru kabineta 2022. gada 6. decembra noteikumos Nr. 759 "Invaliditātes informatīvās sistēmas noteikumi" tiks atrunāti konkrēti nododamie datu lauki biedrībai "Zelda". Izvērtējot nododamo datu apjomu, tiks ņemta vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) un Fizisko personu datu apstrādes likums.
Ministru kabineta 2022. gada 6. decembra noteikumos Nr. 759 "Invaliditātes informatīvās sistēmas noteikumi" tiks atrunāti konkrēti nododamie datu lauki biedrībai "Zelda". Izvērtējot nododamo datu apjomu, tiks ņemta vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) un Fizisko personu datu apstrādes likums.
Problēmas apraksts
Padomes direktīvas 2021/1883 (2021.gada 20.oktobris) par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkā un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2009/50/EK (turpmāk – direktīva) nosacījumi paredz, ka Eiropas Savienības (turpmāk – ES) zilās kartes turētāji invaliditātes sistēmā saņem vienlīdzīgu attieksmi ar ES zilās kartes izsniedzējas dalībvalsts valstspiederīgajiem, proti, ES zilās kartes turētājiem tostarp ir tādas pašas tiesības uz invaliditātes noteikšanu kā Latvijas valstspiederīgajiem.
Šobrīd IL 7.panta otrā daļa nosaka, ka tiesības uz prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi ir personai, kurai izsniegta termiņuzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, ja tai kā sociāli apdrošinātai personai ir tiesības uz sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem, ja tai Latvijas Republikā ir piešķirts alternatīvais statuss vai ir šīs personas ģimenes loceklis, ja tai Latvijas Republikā ir piešķirts pagaidu aizsardzības statuss, ja tai termiņuzturēšanās atļauja ir piešķirta sakarā ar zinātniskās darbības veikšanu Latvijas Republikā, kā arī, ja tai Latvijas Republikā ir piešķirts cilvēku tirdzniecības upura statuss. Tomēr IL nav noteikts, ka šīs tiesības ir arī personām, kurām Latvijā ir izsniegta termiņuzturēšanās atļauja kā ES zilās kartes turētājam vai viņa ģimenes locekļiem. Līdz ar to, nepieciešams veikt grozījumus, lai transponētu direktīvas 2021/1883 nosacījumus saistībā ar ES zilās kartes turētāju un to ģimenes locekļu tiesībām invaliditātes gadījumā.
Šobrīd IL 7.panta otrā daļa nosaka, ka tiesības uz prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi ir personai, kurai izsniegta termiņuzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, ja tai kā sociāli apdrošinātai personai ir tiesības uz sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem, ja tai Latvijas Republikā ir piešķirts alternatīvais statuss vai ir šīs personas ģimenes loceklis, ja tai Latvijas Republikā ir piešķirts pagaidu aizsardzības statuss, ja tai termiņuzturēšanās atļauja ir piešķirta sakarā ar zinātniskās darbības veikšanu Latvijas Republikā, kā arī, ja tai Latvijas Republikā ir piešķirts cilvēku tirdzniecības upura statuss. Tomēr IL nav noteikts, ka šīs tiesības ir arī personām, kurām Latvijā ir izsniegta termiņuzturēšanās atļauja kā ES zilās kartes turētājam vai viņa ģimenes locekļiem. Līdz ar to, nepieciešams veikt grozījumus, lai transponētu direktīvas 2021/1883 nosacījumus saistībā ar ES zilās kartes turētāju un to ģimenes locekļu tiesībām invaliditātes gadījumā.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto un ES direktīvu transponēšanas principu nacionālajos tiesību aktos, kā arī lai nodrošinātu tiesisko noteiktību, ir nepieciešams veikt grozījumus IL, kas noteiktu, ka personām, kurām Latvijā izsniegta termiņuzturēšanās atļauja kā ES zilās kartes turētajiem un viņu ģimenes locekļiem un viņu patstāvīgā uzturēšanās vieta ir Latvijā, ir tiesības uz prognozējamas invaliditātes vai invaliditātes ekspertīzi, kā arī labvēlīga VDEĀVK lēmuma gadījumā tiem secīgi būs tiesības saņemt nepieciešamos pabalstus un pakalpojumus invaliditātes seku mazināšanai, ievērojot lēmumā par invaliditāti noteikto termiņu, kas nav ilgāks kā līdz termiņuzturēšanās atļaujas beigām.
Direktīvas 2.panta 6.punkts nosaka, ka ES zilās kartes turētāja “ģimenes locekļi” ir trešo valstu valstspiederīgie, kas ir ģimenes locekļi, kā minēts Direktīvas 2003/86/EK[1] 4. panta 1. punktā. Savukārt Direktīvas 2003/86/EK 4.panta 1.punkts nosaka, ka “saskaņā ar šo direktīvu un ievērojot IV nodaļā izklāstītos noteikumus, kā arī 16.pantu, dalībvalstis atļauj šādu ģimenes locekļu iebraukšanu un uzturēšanos: a) apgādnieka laulātais; b) apgādnieka vai viņa/viņas laulātā nepilngadīgi bērni, arī bērni, kas adoptēti saskaņā ar atbilstošās dalībvalsts kompetento iestāžu lēmumu vai lēmumu, kas ir automātiski piemērojams šīs dalībvalsts starptautisku saistību dēļ vai ir jāatzīst saskaņā ar starptautiskām saistībām; c) apgādnieka nepilngadīgi bērni, arī adoptēti bērni, ja apgādniekam pār tiem ir aizbildnība un bērni ir atkarīgi no viņa vai viņas. Dalībvalstis var atļaut atkalapvienošanos ar bērniem, par kuriem aizbildnība ir dalīta, ar noteikumu, ka otra puse, kas dala aizbildnību ir devusi savu piekrišanu; d) laulātā nepilngadīgi bērni, arī adoptēti bērni, ja laulātajam pār tiem ir aizbildnība, un bērni ir atkarīgi no viņa vai viņas. Dalībvalstis var atļaut atkalapvienošanos ar bērniem, par kuriem aizbildnība ir dalīta, ar noteikuma, ka otra puse, kas dala aizbildnību, ir devusi savu piekrišanu”.
Attiecīgi, ievērojot minētās direktīvas prasības, ES zilās kartes turētāju ģimenes locekļu kategorijas noteiktas Imigrācijas likuma 23. panta ceturtajā daļā (ārzemnieka laulātais, ārzemnieka vai viņa laulātā nepilngadīgie (arī aizbildnībā esošie) bērni un aizgādnībā esošās personas). Līdz ar to likumprojektā nav nepieciešams precīzi uzskaitīt ģimenes locekļu kategorijas, jo pamata nosacījums prognozējamas invaliditātes vai invaliditātes ekspertīzei, būs fakts par atbilstošā veida termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanu ES zilās kartes turētāja ģimenes loceklim. Ja Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ES zilās kartes turētāja ģimenes loceklim būs izsniegusi termiņuzturēšanās atļauju Latvijā, šāds ģimenes loceklis būs tiesīgs iesniegt dokumentus VDEĀVK saskaņā ar Latvijas normatīvajos aktos noteikto invaliditātes noteikšanas kārtību.
Papildus jāņem vērā, ka direktīvas 2021/1883 21. pants nosaka, ka pēc 12 mēnešu ilgas likumīgas uzturēšanās pirmajā dalībvalstī ES zilās kartes turētājs ir tiesīgs ieceļot, uzturēties un strādāt otrā dalībvalstī augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkā, pamatojoties uz ES zilo karti un derīgu ceļošanas dokumentu. Šādā gadījumā otrā dalībvalsts var pieprasīt ES zilās kartes turētājam uzrādīt derīgu ES zilo karti, ko izsniegusi pirmā dalībvalsts, un darba līgumu vai saistošu darba piedāvājumu augsti kvalificētai nodarbinātībai uz vismaz sešu mēnešu laikposmu minētajā otrajā dalībvalstī. Vienlaikus direktīva paredz, ka iespējami ātrāk, bet ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc tam, kad ES zilās kartes turētājs ieceļojis otrās dalībvalsts teritorijā, ES zilās kartes pieteikumu iesniedz attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei. ES zilās kartes turētājam atļauj sākt strādāt otrajā dalībvalstī ne vēlāk kā 30 dienas pēc pilnīga pieteikuma iesniegšanas datuma. Tādējādi, piemēram, ja trešo valstu valsts piederīgajam ir izsniegta zilā karte Lietuvā, bet personai ir Latvijas darba devēja uzaicinājums strādāt Latvijā, persona var ieceļot, uzturēties un strādāt Latvijā. Vienlaikus personai ir pienākums iespējami ātrāk, bet ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc tam, kad ES zilās kartes turētājs ieceļojis Latvijā, pieteikties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai Latvijā. Persona, atbilstoši likumprojektā norādītajam, būs tiesīga vērsties VDEĀVK tikai pēc tam, kad tā būs ieguvusi termiņuzturēšanās atļauju Latvijā.
[1] Padomes direktīva 2003/86/EK (2003. gada 22. septembris) par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos.
Direktīvas 2.panta 6.punkts nosaka, ka ES zilās kartes turētāja “ģimenes locekļi” ir trešo valstu valstspiederīgie, kas ir ģimenes locekļi, kā minēts Direktīvas 2003/86/EK[1] 4. panta 1. punktā. Savukārt Direktīvas 2003/86/EK 4.panta 1.punkts nosaka, ka “saskaņā ar šo direktīvu un ievērojot IV nodaļā izklāstītos noteikumus, kā arī 16.pantu, dalībvalstis atļauj šādu ģimenes locekļu iebraukšanu un uzturēšanos: a) apgādnieka laulātais; b) apgādnieka vai viņa/viņas laulātā nepilngadīgi bērni, arī bērni, kas adoptēti saskaņā ar atbilstošās dalībvalsts kompetento iestāžu lēmumu vai lēmumu, kas ir automātiski piemērojams šīs dalībvalsts starptautisku saistību dēļ vai ir jāatzīst saskaņā ar starptautiskām saistībām; c) apgādnieka nepilngadīgi bērni, arī adoptēti bērni, ja apgādniekam pār tiem ir aizbildnība un bērni ir atkarīgi no viņa vai viņas. Dalībvalstis var atļaut atkalapvienošanos ar bērniem, par kuriem aizbildnība ir dalīta, ar noteikumu, ka otra puse, kas dala aizbildnību ir devusi savu piekrišanu; d) laulātā nepilngadīgi bērni, arī adoptēti bērni, ja laulātajam pār tiem ir aizbildnība, un bērni ir atkarīgi no viņa vai viņas. Dalībvalstis var atļaut atkalapvienošanos ar bērniem, par kuriem aizbildnība ir dalīta, ar noteikuma, ka otra puse, kas dala aizbildnību, ir devusi savu piekrišanu”.
Attiecīgi, ievērojot minētās direktīvas prasības, ES zilās kartes turētāju ģimenes locekļu kategorijas noteiktas Imigrācijas likuma 23. panta ceturtajā daļā (ārzemnieka laulātais, ārzemnieka vai viņa laulātā nepilngadīgie (arī aizbildnībā esošie) bērni un aizgādnībā esošās personas). Līdz ar to likumprojektā nav nepieciešams precīzi uzskaitīt ģimenes locekļu kategorijas, jo pamata nosacījums prognozējamas invaliditātes vai invaliditātes ekspertīzei, būs fakts par atbilstošā veida termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanu ES zilās kartes turētāja ģimenes loceklim. Ja Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ES zilās kartes turētāja ģimenes loceklim būs izsniegusi termiņuzturēšanās atļauju Latvijā, šāds ģimenes loceklis būs tiesīgs iesniegt dokumentus VDEĀVK saskaņā ar Latvijas normatīvajos aktos noteikto invaliditātes noteikšanas kārtību.
Papildus jāņem vērā, ka direktīvas 2021/1883 21. pants nosaka, ka pēc 12 mēnešu ilgas likumīgas uzturēšanās pirmajā dalībvalstī ES zilās kartes turētājs ir tiesīgs ieceļot, uzturēties un strādāt otrā dalībvalstī augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkā, pamatojoties uz ES zilo karti un derīgu ceļošanas dokumentu. Šādā gadījumā otrā dalībvalsts var pieprasīt ES zilās kartes turētājam uzrādīt derīgu ES zilo karti, ko izsniegusi pirmā dalībvalsts, un darba līgumu vai saistošu darba piedāvājumu augsti kvalificētai nodarbinātībai uz vismaz sešu mēnešu laikposmu minētajā otrajā dalībvalstī. Vienlaikus direktīva paredz, ka iespējami ātrāk, bet ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc tam, kad ES zilās kartes turētājs ieceļojis otrās dalībvalsts teritorijā, ES zilās kartes pieteikumu iesniedz attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei. ES zilās kartes turētājam atļauj sākt strādāt otrajā dalībvalstī ne vēlāk kā 30 dienas pēc pilnīga pieteikuma iesniegšanas datuma. Tādējādi, piemēram, ja trešo valstu valsts piederīgajam ir izsniegta zilā karte Lietuvā, bet personai ir Latvijas darba devēja uzaicinājums strādāt Latvijā, persona var ieceļot, uzturēties un strādāt Latvijā. Vienlaikus personai ir pienākums iespējami ātrāk, bet ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc tam, kad ES zilās kartes turētājs ieceļojis Latvijā, pieteikties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai Latvijā. Persona, atbilstoši likumprojektā norādītajam, būs tiesīga vērsties VDEĀVK tikai pēc tam, kad tā būs ieguvusi termiņuzturēšanās atļauju Latvijā.
[1] Padomes direktīva 2003/86/EK (2003. gada 22. septembris) par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos.
Problēmas apraksts
IL 8.panta otrajā daļā ir noteikts, ka, pamatojoties uz funkcionēšanas ierobežojumu izvērtējumu, VDEĀVK amatpersona izdod administratīvo aktu, ar kuru nosaka invaliditāti un darbspēju zaudējumu, ja personas funkcionēšanas ierobežojuma pakāpe atbilst invaliditātes noteikšanas kritērijiem un nosaka to uz noteiktu termiņu, kur termiņš var tikt noteikts no sešiem mēnešiem līdz pieciem gadiem, vai līdz personas 18 gadu vecumam invaliditātes gadījumā vai bez atkārtotas invaliditātes ekspertīzes termiņa (uz mūžu).
IL 8.panta trešā daļa nosaka, ka prognozējamu invaliditāti, invaliditāti un darbspēju zaudējumu personai nosaka ar dienu, kad tā iesniegusi attiecīgu iesniegumu. Savukārt Administratīvā procesa likuma 64.panta pirmā daļa nosaka, ka ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Šī paša likuma otrā daļa nosaka, ka, ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, iestāde to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam.
Ja personai, tuvojoties administratīvā lēmuma termiņa beigām, saglabājas funkcionēšanas ierobežojumi, persona ir tiesīga atkārtoti iesniegt dokumentus invaliditātes ekspertīzei, kur, lai nodrošinātu pakalpojumu un atbalsta nepārtrauktību, personas tiek aicinātas savlaicīgi iesniegt dokumentus invaliditātes ekspertīzei, t.i. apmēram mēnesi pirms lēmuma termiņa beigām.
Tātad, faktiski var veidoties situācija, ka, ja persona pirmreizēji ir iesniegusi iesniegumu VDEĀVK invaliditātes un darbspēju izvērtēšanai, un ir nepieciešama papildu informācija par personas veselības stāvokli vai funkcionēšanas spējām, VDEĀVK lēmuma pieņemšanas termiņu var pagarināt līdz četriem mēnešiem, kamēr tiek iegūta papildu informācija no personas, ārstniecības iestādēm u.c. Ja invaliditātes ekspertīzes rezultātā tiek noteikts termiņš – seši mēneši, veidojas situācija, ka personai saņemot administratīvo aktu par invaliditātes un darbspēju zaudējumu noteikšanu, un, ja personas funkcionālie ierobežojumi saglabājas vai pasliktinās, personai uzreiz ir jāuzsāk jauns invaliditātes ekspertīzes dokumentu noformēšanas un iesniegšanas process, kas rada nesamērīgu slogu gan uz pašu personu, gan procesā iesaistītajiem speciālistiem un iestādēm.
IL 8.panta trešā daļa nosaka, ka prognozējamu invaliditāti, invaliditāti un darbspēju zaudējumu personai nosaka ar dienu, kad tā iesniegusi attiecīgu iesniegumu. Savukārt Administratīvā procesa likuma 64.panta pirmā daļa nosaka, ka ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Šī paša likuma otrā daļa nosaka, ka, ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, iestāde to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam.
Ja personai, tuvojoties administratīvā lēmuma termiņa beigām, saglabājas funkcionēšanas ierobežojumi, persona ir tiesīga atkārtoti iesniegt dokumentus invaliditātes ekspertīzei, kur, lai nodrošinātu pakalpojumu un atbalsta nepārtrauktību, personas tiek aicinātas savlaicīgi iesniegt dokumentus invaliditātes ekspertīzei, t.i. apmēram mēnesi pirms lēmuma termiņa beigām.
Tātad, faktiski var veidoties situācija, ka, ja persona pirmreizēji ir iesniegusi iesniegumu VDEĀVK invaliditātes un darbspēju izvērtēšanai, un ir nepieciešama papildu informācija par personas veselības stāvokli vai funkcionēšanas spējām, VDEĀVK lēmuma pieņemšanas termiņu var pagarināt līdz četriem mēnešiem, kamēr tiek iegūta papildu informācija no personas, ārstniecības iestādēm u.c. Ja invaliditātes ekspertīzes rezultātā tiek noteikts termiņš – seši mēneši, veidojas situācija, ka personai saņemot administratīvo aktu par invaliditātes un darbspēju zaudējumu noteikšanu, un, ja personas funkcionālie ierobežojumi saglabājas vai pasliktinās, personai uzreiz ir jāuzsāk jauns invaliditātes ekspertīzes dokumentu noformēšanas un iesniegšanas process, kas rada nesamērīgu slogu gan uz pašu personu, gan procesā iesaistītajiem speciālistiem un iestādēm.
Risinājuma apraksts
Lai mazinātu slogu uz personu un speciālistiem, kā arī mazinātu administratīvo slogu invaliditātes ekspertīzes dokumentu atkārtotai izvērtēšanai īsā laika posmā, ir nepieciešams veikts grozījumus IL 8.panta otrās daļas 1. un 3. punktā, izslēdzot invaliditātes un darbspēju zaudējumu noteikšanu uz sešu mēnešu periodu, un paredzot, ka īsākais invaliditātes un darbspēju zaudējumu noteikšanas periods ir viens gads.
Prognozējamas invaliditātes termiņi netiek mainīti.
Prognozējamas invaliditātes termiņi netiek mainīti.
Problēmas apraksts
IL 8.panta trešā daļa nosaka, ka lēmums par invaliditātes noteikšanu tiek pieņemts ar dienu, kad persona iesniegusi iesniegumu VDEĀVK, proti, persona ir iniciējusi administratīvo procesu. Vienlaikus ir gadījumi, kad persona iesniedz VDEĀVK tikai savu iesniegumu, ar kuru izsaka vēlmi par invaliditātes noteikšanu, bet obligāti pievienojamos dokumentus, kas noteikti Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumu Nr. 805 "Prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas un invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 805) 2. un 3. punktā, nav iesniegusi, tādēļ ekspertīzi veikt nevar, kamēr nav iesniegti visi dokumenti. Šajos gadījumos VDEĀVK lūdz personai noteiktā laikā iesniegt trūkstošos dokumentus, kas dažkārt notiek tikai, piemēram, pēc diviem mēnešiem (tad var sākt veikt invaliditātes ekspertīzi) vai dokumentus neiesniedz vispār, ja, piemēram, personas ģimenes ārsts atsakās nosūtījumu sagatavot (piemēram, nesaskata to kā pamatotu). Līdz ar to pilnvērtīgs administratīvais process iestādē nevar tikt uzsākts, kamēr persona neiesniedz visus obligāti nepieciešamos dokumentus. Proti, ekspertīzes procesā vienlīdz nozīmīgs ir ne tikai personas iesniegumā izteiktais prasījums veikt tai noteikta veida ekspertīzi, bet arī ģimenes ārsta vai ārstējošā sagatavotā informācija un pamatojums, ka ārsta ieskatā ekspertīzes veikšana VDEĀVK ir patiešām nepieciešama un pamatota.
Risinājuma apraksts
MK noteikumu Nr. 805 2. un 3. punkts nosaka obligāti iesniedzamos dokumentus, lai personai varētu veikt prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma ekspertīzi. Tādējādi personas rīcībā ir informācija par iesniedzamo dokumentu minimumu, lai VDEĀVK varētu pieņemt lēmumu personas lietā, un nav uzskatāms, ka prasījums pēc obligāti iesniedzamajiem dokumentiem ir nesamērīgs. Proti, bez personas iesnieguma administratīvais process netiek uzsākts, savukārt bez ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta nosūtījuma nav iespējams veikt ekspertīzi un novērtēt veselības traucējumu ietekmi uz personas funkcionēšanas ierobežojumiem, kas rezultējas lēmumā par invaliditātes noteikšanu. Iesniedzamo dokumentu apjoms ir uzskatāms par samērīgu, lai VDEĀVK ārsti veiktu ekspertīzi un VDEĀVK amatpersona pieņemtu lēmumu.
Likumprojekts paredz, ka prognozējamu invaliditāti, invaliditāti un darbspēju zaudējumu personai nosaka ar dienu, kad VDEĀVK ir iesniegti visi MK noteikumos Nr. 805 2. vai 3. punktā noteiktie dokumenti.
Likumprojekts paredz, ka prognozējamu invaliditāti, invaliditāti un darbspēju zaudējumu personai nosaka ar dienu, kad VDEĀVK ir iesniegti visi MK noteikumos Nr. 805 2. vai 3. punktā noteiktie dokumenti.
Problēmas apraksts
IL 8.panta trešās daļā ir noteikts, ka invaliditāti un darbspēju zaudējumu personai nosaka ar dienu, kad tai ārvalstī izsniegta E 213 veidlapa “EEZ detalizēts medicīniskais ziņojums”, ja ekspertīze tiek veikta saskaņā ar Padomes 1971.gada 14.jūnija regulu (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā. E 213 veidlapas iesniegšana invaliditātes ekspertīzes veikšanai Latvijā nav obligāts iesniedzamais dokuments. Persona iesniegumu var iesniegt arī brīvas formas veidā ar visiem nepieciešamajiem medicīniskajiem dokumentiem un izmeklējumiem, kas arī vairumā gadījumu notiek. Par E 213 formas aizpildīšanu atsevišķās valstīs tiek prasīta samaksa, kas attiecīgi uzliek papildu administratīvu un finansiālu slogu iesniedzējam. Turklāt var būt gadījumi, ka persona sākotnēji iesniedz tikai iesniegumu un vēlāk E 213 veidlapu, tādējādi personas lietā lēmums par invaliditātes noteikšanu var nesakrist ar laiku, kad persona ir iniciējusi administratīvo procesu ar savu iesniegumu. Tāpat invaliditātes ekspertīze var tikt veikta arī personām atbilstoši Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumam par sadarbību sociālās drošības jomā un Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas līgumam par sadarbību sociālās drošības jomā. Līguma ar Krieviju 20. pants paredz, ka invaliditātes ekspertīzi veic saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem un 21.pants paredz, ka iesnieguma saņemšanas brīdis ir Krievijas kompetentajā iestādē. Savukārt pie līguma ar Baltkrieviju esošās vienošanās 4.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka pabalsti un pensijas tiek maksāti pamatojoties uz iesniegumu, kura saņemšanas brīdis ir reģistrācijas brīdis kompetentajā iestādē. Secināms, ka invaliditāti abu valstu rezidentiem nosaka no brīža, kad persona iesniedz dokumentus to valstu kompetentajās iestādēs. Šobrīd nav vienotas pieejas nosakot, no kuras dienas personas lietā ir pieņemams lēmums par invaliditātes noteikšanu.
Risinājuma apraksts
Likumprojektā tiek redakcionāli mainīta atsauce uz saistošo Regulu, ņemot vērā, ka līdz ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu pieņemšanu iepriekšējā Regula (EEK) Nr. 1408/71 tika atcelta. Likumprojekts paredz, ka, ja ekspertīze tiek veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu, vai atbilstoši līgumiem ar Krieviju un Baltkrieviju, invaliditāti nosaka no dienas, kad persona iesniegusi iesniegumu ārvalsts kompetentajā iestādē ar lūgumu Latvijas pusei izvērtēt atbilstību invaliditātes statusam. Tādējādi tiek salāgota pieeja ar tām situācijām, kad invaliditātes ekspertīzei piesakās Latvijā, iesniedzot nepieciešamos dokumentus VDEĀVK.
Problēmas apraksts
Ministru kabineta 2014.gada 10.novembra noteikumu Nr. 698 "Noteikumi par pabalstu par asistenta izmantošanu personām ar I grupas redzes invaliditāti" (izdoti saskaņā ar IL 12. panta ceturto daļu) 14.punkts nosaka, ka pabalstu VSAA bez maksas pārskaita pabalsta saņēmēja kontā. Personām ar I invaliditātes grupu ar redzes funkcionālajiem traucējumiem, kuras vēlas saņemt pabalstu ar piegādi dzīvesvietā, nav šādu iespēju to saņemt, savukārt citus VSAA administrētos valsts sociālos pabalstus invaliditātes gadījumā un pensijas (piemēram, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pabalstu personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana, pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai personai ar invaliditāti, kurai ir apgrūtināta pārvietošanās, invaliditātes pensiju vai valsts vecuma pensiju) personai pēc pieprasījuma ir iespēja saņemt ar piegādi dzīvesvietā (atbilstoši likuma Par valsts pensijām 32. panta pirmajai daļai un Valsts sociālo pabalstu likuma 17. panta trešajai daļai). Šajā gadījumā no pensijas vai pabalsta tiek ieturēta maksa par tā piegādi.
Personai, kurai ir tiesības pieprasīt pabalstu, vienlaikus saņem arī kādu citu no VSAA administrētajiem pabalstiem vai pensijām, ņemot vērā, ka pabalsta saņemšana bez invaliditātes statusa nav iespējama, un persona ar invaliditāti kā pamatpakalpojumu pieprasa un saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu vai invaliditātes pensiju (pensijas vecumā – vecuma pensiju). Attiecīgo valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu vai pensiju personām ir iespējams saņemt ar piegādi dzīvesvietā.
Personām ar I invaliditātes grupu ar redzes funkcionālajiem traucējumiem, kuras vēlas saņemt pabalstu, nav iespēju to saņemt ar piegādi personas dzīvesvietā, arī tad, ja ar piegādi dzīvesvietā saņemt citus VSAA administrētos pakalpojumus. Attiecīgi pastāv arī risks, ka, ja persona objektīvu iemeslu dēļ (funkcionālo traucējumu dēļ) nevar atvērt norēķina kontu kredītiestādē vai pasta norēķinu sistēmā, tad personai tiek ierobežota iespēja saņemt pabalstu, kurš tai pienākas invaliditātes seku mazināšanai atbilstoši kā to ir noteicis likumdevējs IL.
Latvijas Republikas tiesībsargs š.g. 30.jūnijā ar vēstuli vērsās Labklājības ministrijā, aicinot izvērtēt iespēju veikt grozījumus tiesību aktos, lai personas ar I invaliditātes grupu ar redzes funkcionālajiem traucējumiem varētu saņemt pabalstu ar piegādi dzīvesvietā, tā pat kā citus VSAA administrētos pakalpojumus.
Ne aģentūrā, ne Labklājības ministrijā līdz šim nav saņemti iebildumi vai jautājumi par pabalsta izmaksas kārtību un par personas ierobežotām iespējām pabalstu saņemt. Vienlaikus ir nepieciešamas nodrošināt, ka ar invaliditāti saistīto pakalpojumu izmaksai būtu piemērojama vienota pieeja, lai maksimāli sekmētu personu ar invaliditāti labāko interešu nodrošināšanu, t.sk. iespējas saņemt VSAA administrēto pakalpojumu personai ērtā un pieejamā veidā.
Tā arī, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Regulas (ES) Nr. 260/2012, ar ko nosaka tehniskās un darbības prasības kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem euro un groza Regulu (EK) Nr. 924/2009 (turpmāk – SEPA regula) 9 .panta 1. punktā ietvertajiem nosacījumiem maksātājs, kas veic kredīta pārvedumu maksājuma saņēmējam, kuram ir maksājumu konts Eiropas Savienībā, neprecizē to dalībvalsti, kurā minētajam maksājumu kontam ir jāatrodas, ar nosacījumu, ka šis maksājumu konts ir sasniedzams saskaņā ar SEPA regulas 3. pantu. Līdz šim pabalstu un pensiju izmaksas personai tika veikta tikai uz Latvijas Republikā reģistrētiem maksājuma kontiem, bet ir nepieciešams paredzēt, ka pārskaitījums par pienākošos pabalstu vai pensiju izmaksā arī uz Eiropas Ekonomikas zonas (turpmāk – EEZ) valstīm, saskaņā ar SEPA regulu.
Personai, kurai ir tiesības pieprasīt pabalstu, vienlaikus saņem arī kādu citu no VSAA administrētajiem pabalstiem vai pensijām, ņemot vērā, ka pabalsta saņemšana bez invaliditātes statusa nav iespējama, un persona ar invaliditāti kā pamatpakalpojumu pieprasa un saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu vai invaliditātes pensiju (pensijas vecumā – vecuma pensiju). Attiecīgo valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu vai pensiju personām ir iespējams saņemt ar piegādi dzīvesvietā.
Personām ar I invaliditātes grupu ar redzes funkcionālajiem traucējumiem, kuras vēlas saņemt pabalstu, nav iespēju to saņemt ar piegādi personas dzīvesvietā, arī tad, ja ar piegādi dzīvesvietā saņemt citus VSAA administrētos pakalpojumus. Attiecīgi pastāv arī risks, ka, ja persona objektīvu iemeslu dēļ (funkcionālo traucējumu dēļ) nevar atvērt norēķina kontu kredītiestādē vai pasta norēķinu sistēmā, tad personai tiek ierobežota iespēja saņemt pabalstu, kurš tai pienākas invaliditātes seku mazināšanai atbilstoši kā to ir noteicis likumdevējs IL.
Latvijas Republikas tiesībsargs š.g. 30.jūnijā ar vēstuli vērsās Labklājības ministrijā, aicinot izvērtēt iespēju veikt grozījumus tiesību aktos, lai personas ar I invaliditātes grupu ar redzes funkcionālajiem traucējumiem varētu saņemt pabalstu ar piegādi dzīvesvietā, tā pat kā citus VSAA administrētos pakalpojumus.
Ne aģentūrā, ne Labklājības ministrijā līdz šim nav saņemti iebildumi vai jautājumi par pabalsta izmaksas kārtību un par personas ierobežotām iespējām pabalstu saņemt. Vienlaikus ir nepieciešamas nodrošināt, ka ar invaliditāti saistīto pakalpojumu izmaksai būtu piemērojama vienota pieeja, lai maksimāli sekmētu personu ar invaliditāti labāko interešu nodrošināšanu, t.sk. iespējas saņemt VSAA administrēto pakalpojumu personai ērtā un pieejamā veidā.
Tā arī, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Regulas (ES) Nr. 260/2012, ar ko nosaka tehniskās un darbības prasības kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem euro un groza Regulu (EK) Nr. 924/2009 (turpmāk – SEPA regula) 9 .panta 1. punktā ietvertajiem nosacījumiem maksātājs, kas veic kredīta pārvedumu maksājuma saņēmējam, kuram ir maksājumu konts Eiropas Savienībā, neprecizē to dalībvalsti, kurā minētajam maksājumu kontam ir jāatrodas, ar nosacījumu, ka šis maksājumu konts ir sasniedzams saskaņā ar SEPA regulas 3. pantu. Līdz šim pabalstu un pensiju izmaksas personai tika veikta tikai uz Latvijas Republikā reģistrētiem maksājuma kontiem, bet ir nepieciešams paredzēt, ka pārskaitījums par pienākošos pabalstu vai pensiju izmaksā arī uz Eiropas Ekonomikas zonas (turpmāk – EEZ) valstīm, saskaņā ar SEPA regulu.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz papildināt 12.panta ar jaunu daļu, nosakot, ka pabalstu par asistenta izmantošanu VSAA bez maksas pārskaita pabalsta saņēmēja kontā Latvijas Republikas kredītiestādē vai pasta norēķinu sistēmā vai pēc pabalsta saņēmēja pieprasījuma piegādā viņa dzīvesvietā Latvijā par maksu, ieturot no pabalsta tā piegādes izdevumus atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajai maksai par pensijas, pabalsta vai atlīdzības piegādi. Tādējādi arī pabalsta izmaksas personām tiks nodrošinātas līdzvērtīgi kā citi VSAA administrētie pabalsti un pensijas. Papildu tiek norādīts, ka minēto pabalstu var pārskaitīt arī uz citu Eiropas Ekonomikas zonas atvērto maksājuma kontu, kurā var ieskaitīt maksājumu eiro valūtā, no tā ieturot bankas vai kredītiestādes komisijas maksu par pārskaitījumu, kas veikts ārpus Latvijas Republikas, atbilstoši SEPA regulā noteiktajam.
Atbilstoši noslēgtajam līgumam ar VAS Latvijas Pasts, VSAA nodrošināto pakalpojumu izmaksas par vienu piegādi 2024.gadam ir 6,71 euro, no kuriem 2,39 euro maksā pakalpojuma saņēmējs (attiecīgā summa tiek ieturēta no izmaksājamās pensijas vai pabalsta), bet 4,32 euro (starpību starp VAS Latvijas Pasts noteikto maksu un no pakalpojumu saņēmējiem ieturēto maksu) sedz no Labklājības ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammas 20.01.00 “Valsts sociālie pabalsti” un sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta apakšprogrammas 04.05.00 “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets” piešķirtajiem līdzekļiem. Papildu izmaksas par pabalsta piegādi uz dzīvesvietu neradīsies ne pabalsta saņēmējam, ne valsts budžetā, jo persona, kurai ir noteikta I invaliditātes grupa, saņem arī kādu citu no VSAA administrētajiem pakalpojumiem (pensiju vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu), savukārt, ja persona saņem vairākus aģentūrās pakalpojumus (pensijas, pabalstus) ar piegādi dzīvesvietā, tad šie pakalpojumi tiek piegādāti vienā izmaksas reizē un piegādes maksa tiek ieturēta tikai vienu reizi, nevis par katru pakalpojumu atsevišķi.
Atbilstoši noslēgtajam līgumam ar VAS Latvijas Pasts, VSAA nodrošināto pakalpojumu izmaksas par vienu piegādi 2024.gadam ir 6,71 euro, no kuriem 2,39 euro maksā pakalpojuma saņēmējs (attiecīgā summa tiek ieturēta no izmaksājamās pensijas vai pabalsta), bet 4,32 euro (starpību starp VAS Latvijas Pasts noteikto maksu un no pakalpojumu saņēmējiem ieturēto maksu) sedz no Labklājības ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammas 20.01.00 “Valsts sociālie pabalsti” un sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta apakšprogrammas 04.05.00 “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets” piešķirtajiem līdzekļiem. Papildu izmaksas par pabalsta piegādi uz dzīvesvietu neradīsies ne pabalsta saņēmējam, ne valsts budžetā, jo persona, kurai ir noteikta I invaliditātes grupa, saņem arī kādu citu no VSAA administrētajiem pakalpojumiem (pensiju vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu), savukārt, ja persona saņem vairākus aģentūrās pakalpojumus (pensijas, pabalstus) ar piegādi dzīvesvietā, tad šie pakalpojumi tiek piegādāti vienā izmaksas reizē un piegādes maksa tiek ieturēta tikai vienu reizi, nevis par katru pakalpojumu atsevišķi.
Problēmas apraksts
IL 12.panta 4.daļa nosaka kārtību, kas nodrošina pabalstu par asistenta izmantošanu kā personai ar I invaliditātes grupu ar redzes funkcionālajiem traucējumiem izmaksāšanu, paredzot, ka līdz 2014.gada 31.decembrim pabalstu izmaksāja Nodarbinātības valsts aģentūra no ES fondu līdzekļiem, bet no 2015.gada 1.janvāra pabalstu piešķir no valsts budžeta līdzekļiem.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā, ka kopš 2015.gada pabalsts par asistenta izmantošanu personām ar I grupas redzes invaliditāti tiek izmaksāts tikai no valsts budžeta līdzekļiem, nepieciešams veikt redakcionālus precizējumus tiesību normā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Saistībā ar biedrības “Zelda” sniegto APLP pakalpojumu, ir izvērtēta iespēja nepieciešamo informāciju par personas invaliditāti iegūt no pašas personas. Tomēr, ņemot vērā, ka tas būtu papildu slogs iedzīvotājam (pieprasot izrakstu no VDEĀVK un nogādājot informāciju biedrībai "Zelda") gan no laika resursu, gan pasta izdevumu un ceļa izdevumu viedokļa, kā arī ņemot vērā, ka informācijas uztvere cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem var būt lēnāka, tas kopumā varētu aizkavēt APLP pakalpojuma piešķiršanu. Tādējādi nolemts, ka informācijas izgūšana no Invaliditātes informatīvās sistēmas ir visefektīvākais veids.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- personas ar invaliditāti
- personas, kuras ir ES Zilās kartes turētājas un viņu ģimenes locekļi, personas ar termiņuzturēšanās atļauju Latvijā, personas, kurām tiek veikta prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju ekspertīze.
Ietekmes apraksts
Likumprojekts tiešā veidā ietekmēs tās personas, kurām ir izsniegta Eiropas Savienības zilā karte vai šo personu ģimenes locekļus, nosakot tiesības uz prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi, ja viņu pastāvīgā atrašanās vieta termiņuzturēšanās atļaujas derīguma laikā ir Latvijas Republika. Kā arī ietekmēs citas personas, kurām Latvijā ir izsniegta termiņuzturēšanās atļauja, skaidrāk nosakot ar kuru dienu personai tiek noteikta prognozējama invaliditāte vai invaliditāte, kura veic invaliditātes ekspertīzi saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem.
Likumprojekts tiešā veidā ietekmēs personas ar invaliditāti, kuras pirmreizēji vai atkārtoti pieprasa invaliditātes ekspertīzi, skaidrāk nosakot regulējumu pēc kādu dokumentu iesniegšanas ekspertīze var tikt uzsākta, kā arī nosakot, ka īsākais invaliditātes noteikšanas termiņš ir viens gads, tādā veidā mazinot administratīvo slogu uz personām ar invaliditāti un procesā iesaistītajiem speciālistiem.
Invaliditātes informatīvajā sistēmā tiek uzkrāti dati par personām ar invaliditāti. Biedrība "Zelda", pieslēdzoties Invaliditātes informatīvajai sistēmai, pēc personas koda pārliecināsies, vai personai, kas vērsusies biedrībā "Zelda", lai saņemtu APLP pakalpojumu, ir noteikts invaliditātes statuss un garīga rakstura traucējumi.
Noteikumu projekts pozitīvi ietekmēs personas ar I invaliditātes grupu ar redzes traucējumiem, kuras vēlas pabalstu saņemt ar piegādi dzīvesvietā vai ir atvērušas maksājuma kontu kādā no EEZ valstīm un vēlās uz to saņemt šo pabalstu vai pensiju. Personām, kurām ir noteikta I invaliditātes grupu un ir redzes funkcionālie traucējumi, ir tiesības saņemt ne tikai pabalstu, bet arī valsts vecuma pensiju vai invaliditātes pensiju, vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kurus tāpat kā pabalstu administrē VSAA. Valsts vecuma pensiju vai invaliditātes pensiju, vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu personas var saņemt ar piegādi dzīvesvietā, taču saņemt pabalstu ar piegādi dzīvesvietā personām nav iespējams, tādējādi tiek ierobežotas personu iespējas saņemt pabalstu, ja objektīvu iemeslu dēļ tās nevar atvērt kontu kredītiestādē vai pasta norēķinu sistēmā. Noteikumu projekts paredz, ka personas arī pabalstu var saņemt ar piegādi dzīvesvietā.
2024.gada janvārī pabalsts tika izmaksāts 1753 personām. No tām 327 personām cits pakalpojuma (pabalsta) veids tika izmaksāts skaidrā naudā ar piegādi dzīvesvietā.
Likumprojekts tiešā veidā ietekmēs personas ar invaliditāti, kuras pirmreizēji vai atkārtoti pieprasa invaliditātes ekspertīzi, skaidrāk nosakot regulējumu pēc kādu dokumentu iesniegšanas ekspertīze var tikt uzsākta, kā arī nosakot, ka īsākais invaliditātes noteikšanas termiņš ir viens gads, tādā veidā mazinot administratīvo slogu uz personām ar invaliditāti un procesā iesaistītajiem speciālistiem.
Invaliditātes informatīvajā sistēmā tiek uzkrāti dati par personām ar invaliditāti. Biedrība "Zelda", pieslēdzoties Invaliditātes informatīvajai sistēmai, pēc personas koda pārliecināsies, vai personai, kas vērsusies biedrībā "Zelda", lai saņemtu APLP pakalpojumu, ir noteikts invaliditātes statuss un garīga rakstura traucējumi.
Noteikumu projekts pozitīvi ietekmēs personas ar I invaliditātes grupu ar redzes traucējumiem, kuras vēlas pabalstu saņemt ar piegādi dzīvesvietā vai ir atvērušas maksājuma kontu kādā no EEZ valstīm un vēlās uz to saņemt šo pabalstu vai pensiju. Personām, kurām ir noteikta I invaliditātes grupu un ir redzes funkcionālie traucējumi, ir tiesības saņemt ne tikai pabalstu, bet arī valsts vecuma pensiju vai invaliditātes pensiju, vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kurus tāpat kā pabalstu administrē VSAA. Valsts vecuma pensiju vai invaliditātes pensiju, vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu personas var saņemt ar piegādi dzīvesvietā, taču saņemt pabalstu ar piegādi dzīvesvietā personām nav iespējams, tādējādi tiek ierobežotas personu iespējas saņemt pabalstu, ja objektīvu iemeslu dēļ tās nevar atvērt kontu kredītiestādē vai pasta norēķinu sistēmā. Noteikumu projekts paredz, ka personas arī pabalstu var saņemt ar piegādi dzīvesvietā.
2024.gada janvārī pabalsts tika izmaksāts 1753 personām. No tām 327 personām cits pakalpojuma (pabalsta) veids tika izmaksāts skaidrā naudā ar piegādi dzīvesvietā.
Juridiskās personas
- Biedrība "Zelda"
Ietekmes apraksts
Likumprojekts tiešā veidā ietekmēs biedrību "Zelda", paredzot iespēju pieslēgties Invaliditātes informatīvajai sistēmai, un pēc personas koda pārliecināties, vai personai, kas vērsusies biedrībā "Zelda", lai saņemtu APLP pakalpojumu, ir noteikts invaliditātes statuss un garīga rakstura traucējumi, mazinot nepieciešamās informācijas ilguma ieguves laiku pakalpojuma piešķiršanas vai atteikuma atbilstības noteikšanai.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Likumprojekts "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā".
Pamatojums un apraksts
Likumprojekta paketē vienlaikus ar šo likumprojektu tiek virzīts likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, nodrošinot, ka aprūpes pakalpojums tiek nodrošināts nepārtraukti, visām mērķa grupām, kurām tas ir nepieciešams.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.2. Cita informācija
Likumprojekts ietekmēs tās pašvaldības, kuras, lai nodrošinātu Aprūpes mājās pakalpojumu bērniem, ir iekļāvušas savos saistošajos noteikumos atsauci uz IL ietverto normu par aprūpes pakalpojumu. Attiecīgi pašvaldībām būs jāveic grozījumi saistošajos noteikumos, lai atsauktos uz attiecīgajām normām SPSPL, lai tiktu turpināts nodrošināt aprūpes mājās pakalpojums bērniem.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
(ES) 2021/1883
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2021/1883 (2021. gada 20. oktobris) par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkā un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2009/50/EK.
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2021/1883 (2021. gada 20. oktobris) par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkā un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2009/50/EK.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Direktīvas 16.panta 1.daļa
Likumprojekta 7.panta otrās daļas 7.punkts.
Pārņemtas pilnībā
Nē
Direktīvas 17.panta 10.daļa
Likumprojekta 7.panta otrās daļas 8.punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
Direktīvas 31.pants
Likumprojektā norādīta informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu
Pārņemtas pilnībā
Nē
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Direktīvas 31.pants nosaka prasības direktīvas transponēšanai Dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos, pilnībā pārņemot direktīvā minēto. Dalībvalstis pašas nosaka, kā izdarāma šāda atsauce un kā formulējams minētais paziņojums.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Direktīvas 31.pants nosaka, ka pēc tam, kad Dalībvalstī stājās spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, Dalībvalsts nekavējoties dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijaNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Zelda"Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija
- Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
- Biedrība "Zelda"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
Skaidri noteikts, kādi dokumenti personai ir jāiesniedz, lai varētu uzsākt prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi, mazinot neatbilstošu vai nepilnīgu dokumentu iesniegšanu un mazinot darbinieku noslodzi administratīvā procesa uzsākšanai, lēmuma pieņemšanas termiņa pagarināšanai un dokumentu pieprasīšanai un saņemšanai. Kā arī, skaidri noteikts, kad stājās spēkā lēmums par invaliditāti tām personām, kuras veic invaliditātes ekspertīzi saskaņā ar starpvalstu līgumiem.
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Jā
Tiks nodrošināta IS datu apmaiņa starp VDEĀVK un biedrību “Zelda”, samazinot informācijas pieprasīšanas un saņemšanas laiku un atbilstības pakalpojumam izvērtēšanas laiku.
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
APLP pakalpojums ir jauns sociāls pakalpojums, kura veiksmīgai nodrošināšanai jāparedz biedrībai "Zelda" tiesības izmantot Invaliditātes informatīvās sistēmas datus.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Personām ar invaliditāti ir skaidrāk noteikts, kādus dokumentus ir nepieciešams iesniegt VDEĀVK, lai tiktu uzsākta prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīze. Tā arī, ir skaidrāk noteikta lēmuma par invaliditātes ekspertīzes spēkā stāšanos saskaņā ar starpvalstu līgumiem.
APLP pakalpojuma ieviešana nodrošinās personu ar invaliditāti un garīga rakstura traucējumiem dzīves kvalitātes uzlabošanos un veicinās neatkarīgu dzīvi sabiedrībā atbilstoši ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām.
Personas, kuras Latvijā atradīsies uz termiņuzturēšanās laiku kā ES Zilās kartes turētājas vai viņu ģimenes locekļi, būs tiesīgi veikt invaliditātes vai darbspēju ekspertīzi un saņemt attiecīgus pakalpojumus invaliditātes seku mazināšanai, kā citi Latvijas valstspiederīgie.
Personām ar I invaliditātes grupu ar redzes funkcionālajiem traucējumiem tiks nodrošināta iespēja saņemt pabalstu par asistenta izmantošanu ar piegādi dzīvesvietā, mazinot papildu slogu pabalsta saņemšanai gadījumos, kad arī citi pabalsti un pensijas, kas personai pienākas, tiek saņemti ar piegādi dzīvesvietā, kā arī tiks dota iespēja pabalstu saņemt uz EEZ valstīs atvērtu maksājuma kontu.
APLP pakalpojuma ieviešana nodrošinās personu ar invaliditāti un garīga rakstura traucējumiem dzīves kvalitātes uzlabošanos un veicinās neatkarīgu dzīvi sabiedrībā atbilstoši ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām.
Personas, kuras Latvijā atradīsies uz termiņuzturēšanās laiku kā ES Zilās kartes turētājas vai viņu ģimenes locekļi, būs tiesīgi veikt invaliditātes vai darbspēju ekspertīzi un saņemt attiecīgus pakalpojumus invaliditātes seku mazināšanai, kā citi Latvijas valstspiederīgie.
Personām ar I invaliditātes grupu ar redzes funkcionālajiem traucējumiem tiks nodrošināta iespēja saņemt pabalstu par asistenta izmantošanu ar piegādi dzīvesvietā, mazinot papildu slogu pabalsta saņemšanai gadījumos, kad arī citi pabalsti un pensijas, kas personai pienākas, tiek saņemti ar piegādi dzīvesvietā, kā arī tiks dota iespēja pabalstu saņemt uz EEZ valstīs atvērtu maksājuma kontu.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Personas, kuras Latvijā atradīsies uz termiņuzturēšanās laiku kā ES Zilās kartes turētājas vai viņu ģimenes locekļi, būs tiesīgi veikt prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi un saņemt attiecīgus pakalpojumus invaliditātes seku mazināšanai, kā citi Latvijas valstspiederīgie.
APLP pakalpojuma ieviešana nodrošinās personu ar invaliditāti un garīga rakstura traucējumiem dzīves kvalitātes uzlabošanos un veicinās neatkarīgu dzīvi sabiedrībā atbilstoši ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām.
Personām ar I invaliditātes grupu ar redzes funkcionālajiem traucējumiem tiks nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas saņemt arī pabalstu ar piegādi dzīvesvietā.
APLP pakalpojuma ieviešana nodrošinās personu ar invaliditāti un garīga rakstura traucējumiem dzīves kvalitātes uzlabošanos un veicinās neatkarīgu dzīvi sabiedrībā atbilstoši ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām.
Personām ar I invaliditātes grupu ar redzes funkcionālajiem traucējumiem tiks nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas saņemt arī pabalstu ar piegādi dzīvesvietā.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts veicina ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām ievērošanu.
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiks apstrādāti Invaliditātes informatīvās sistēmas dati.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi