Anotācija

Šobrīd Izšķērdēšanas novēršanas likuma ietvaros noslēgtā nekustamā īpašuma nomas līguma maksimālais termiņš ir 30 gadi, savukārt, pēc Izšķērdēšanas novēršanas likuma grozījumu spēkā stāšanās (no 01.01.2026.) publiskas personas nekustamā īpašuma nomas un neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesības maksimālais termiņš noteikts līdz 70 gadiem. Grozījumi piešķir tiesību publiskai personai iznomāt nekustamo īpašumu ilgtermiņā, pastāvot riskam, ka ilgtermiņa nomas līguma termiņš var tikt piemērots arī situācijās, kur tas nav ekonomiski pamatoti. 
Grozījumi MKN 350 ir nepieciešami, lai nodrošinātu tiesisku skaidrību un vienotu pieeju nomas vai apbūves tiesības termiņa noteikšanai, izvērtējot katru konkrētu gadījumu, sabiedrības intereses, tādējādi veicinot arī ekonomisko attīstību un investīciju piesaisti. 
Ar šī brīža regulējumu nav noteikti kritēriji, kas jāņem vērā pirms lēmuma par neapbūvēta zemesgabala iznomāšanu uz termiņu, kas garāks par 6 gadiem, pieņemšanas vai apbūves tiesības termiņa noteikšanu.

Lai mazinātu ar normas piemērošanu saistītus riskus un nodrošinātu samērīgu un lietderīgu publiskās personas mantas apsaimniekošanu, Noteikumu projekts paredz noteikt kritērijus nomas līguma termiņa noteikšanai gadījumā, ja  tiek slēgts nomas līgums uz laiku, kas ilgāks par sešiem gadiem.
Izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.pantā ir noteikts vispārīgs pienākums lietderīgi rīkoties ar mantu. Ņemot vērā, ka situācijas var būt dažādas, t.sk. pietiekami atšķirīgas, un attiecīgi tam ievērojot elastību, MKN 350 paredzēti vispārīgi kritēriji, lai tos varētu piemērot katrā konkrētā situācijā, nosakot nomas līguma virs sešiem gadiem vai apbūves tiesības termiņus. Detalizētus apsvērumus par attiecīgā termiņa noteikšanu pieņem un pamato iznomātājs/apbūves tiesības piešķīrējs. Plānotie kritēriji un to pamatojums: 
1. Zemes lietošanas mērķis un plānotais neapbūvēta zemesgabala izmantošanas veids - lai nodrošinātu efektīvu un atbilstošu zemesgabala izmantošanu, nomas un apbūves tiesības līguma termiņš nosakāms izvērtējot plānoto zemesgabala lietošanas mērķi - kādam mērķim tiek izmantots zemesgabals (piem. komerciālo objektu apbūvei), veidu - apbūve komerciālai izmantošanai, infrastruktūras izbūvei, kas piemērotas kādai konkrētai uzņēmējdarbībai.
2. Nepieciešamie vai nomas līguma ietvaros plānotie finanšu līdzekļu ieguldījumi nekustamā īpašuma ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai un nomnieka finanšu līdzekļu apjoms, ko tas potenciāli varētu iegūt, īstenojot tiesības un pienākumus, kas izriet no nomas līguma - nomas līguma vai apbūves tiesības termiņš nosakāms, izvērtējot plānoto finanšu līdzekļu apmēru, to atpelnīšanās ilgumu. Garāks nomas līguma vai apbūves tiesības termiņš piešķirams investoram, kurš plāno ieguldīt apjomīgus finanšu līdzekļus. 
3.  Ekonomiski pamatotais nomas līguma ietvaros paredzētā objekta vai būves lietošanas ilgums, objekta vai būves normatīvais kalpošanas ilgums aprēķināms, pamatojoties uz Ministru kabineta 2018.gada 13.februāra noteikumiem Nr.87 “Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs”. Nomas līguma vai apbūves tiesības termiņš būtu nosakāms atbilstoši objekta vai būves lietošanas ilgumam. Vienlaikus jāņem vērā likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” 33.pants nosaka, ka būves, kas celtas uz neapbūvēta zemesgabala nomas līguma pamata nav ierakstāma zemesgrāmatā ka patstāvīgs īpašuma objekts.
4. Nepieciešamo vai plānoto finanšu līdzekļu ieguldījumu pašvaldības neapbūvētajā zemesgabalā saistība ar pašvaldības attīstības mērķu sasniegšanu vai nacionālās vai reģionālās attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm - zemesgabala vai apbūves tiesības izmantošanai jāatbilst pašvaldības stratēģiskās attīstības mērķiem, reģiona attīstībai, tai skaitā infrastruktūras un darba tirgus attīstībai.

Ņemot vērā, ka MKN 350 paredz arī iespēju iznomātājam, izvērtējot lietderības apsvērumus, pieņemt lēmumu pagarināt nomas līguma termiņu, Noteikumu projekts paredz, ka arī šādos gadījumos, pie nomas līguma termiņa noteikšanas būtu jāņem vērā vismaz noteiktie kritēriji. 

Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4.panta četri prim daļa, kas stājas spēka 2026.gada 1.janvārī nosaka, ka publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt apbūves tiesīgais, ja lēmumā par neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesības piešķiršanu šādas tiesības ir paredzētas un neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesības izsoles noteikumos paredzēta kārtība, kādā apbūves tiesīgais var ierosināt apbūvei nodotā zemesgabala atsavināšanu. Atsavināšanu var ierosināt pēc tam, kad apbūves tiesīgais ir izpildījis visus izsoles vai apbūves tiesības līguma noteikumus. 

Lai apbūves piešķīrējs (publiska persona) pieņemtu lēmumu par zemesgabala atsavināšanu, tai skaitā pārliecinātos, vai apbūves tiesīgais ir izpildījis visus noteikumus, apbūves tiesības līgumā var paredzēt apbūves piešķīrējam tiesības kontrolēt apbūves līgumā noteikto apbūves tiesīgā pienākumu kvalitatīvu izpildi, tādējādi nodrošinot efektīvāku līguma izpildes uzraudzību un publiskās personas interešu aizsardzību pirms apbūvei nodotā zemesgabala atsavināšanas apbūves tiesīgajam. 

Ar šī brīža regulējumu MKN 350 neietver punktu, kurā noteiktas sekas, ja nomnieks izmanto neapbūvēto zemesgabalu neatbilstoši līgumā noteiktam lietošanas mērķim vai maina tā lietošanas veidu vai raksturu.

Noteikumu projekts paredz papildināt MKN 350 71.punktu ar apakšpunktu, nosakot iznomātājam tiesības vienpusēji atkāpties no nomas līguma gadījumā, ja nomnieks izmanto neapbūvēto zemesgabalu neatbilstoši līgumā noteiktam lietošanas mērķim vai maina tā lietošanas veidu vai raksturu.