Anotācija

MK noteikumu Nr. 592 16. punktā šobrīd noteikts, ka maksas samazinājumu astoņu euro apmērā piemēro mājsaimniecības lietotājiem un lietotājiem, kuru elektrificētajā objektā ir mājsaimniecības. Samazinājums attiecināms uz elektroenerģijas rēķina kopsummu par patērēto elektroenerģiju, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, bet neiekļaujot maksu par sistēmas pakalpojumiem.
Tomēr jānorāda, ka šajā formulējumā izmantotais vārdu salikums atšķiras no terminoloģijas, kas lietota Ministru kabineta 2023. gada 3. oktobra noteikumos Nr. 635 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”.

Lai nodrošinātu terminoloģisko konsekvenci starp dažādiem normatīvajiem aktiem un novērstu iespējamas interpretācijas neskaidrības vai atšķirības normu piemērošanā praksē, MK noteikumos Nr. 592 paredzēts precizēt 16. punktā lietoto terminoloģiju, to saskaņojot ar elektroenerģijas nozares regulējumu. Ievērojot minēto, MK noteikumu Nr. 592 16. punkts precizēts un salāgots ar Ministru kabineta 2023. gada 7. novembra noteikumos Nr. 635 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi" izmantoto terminoloģiju, aiz vārdiem "maksu par sistēmas pakalpojumiem", pievienojot vārdus "un citiem pakalpojumiem". 

Vienlaikus precizēts noteikumu 84.3. apakšpunkts, kas noteic, ka elektroenerģijas sadales sistēmas operators, dabasgāzes sistēmas operators un siltumapgādes sistēmas operators, kurš saņēmis no informācijas sistēmas šo noteikumu 84.2. apakšpunktā minētos atgrieztos datus, atkārtoti līdz mēneša astoņpadsmitajam datumam iesniedz informācijas sistēmā labotus šo noteikumu 81., 82., un 83. punktā minētos datus (mainot no 81.1., 82.1.​​​​​ un 83.1. apakšpunktā, ņemot vērā, ka informācija sistēmai atgriezīs pilnu datu kopu, ne tikai 81.1., 82.1.​​​​​ un 83.1. apakšpunktā minēto informāciju), norādot, ka informācijas sistēmā var iesniegt labotus tikai sistēmas operatora rīcībā esošos datus. Vienlaikus precizēts arī 84.3. apakšpunkts, noteicot, ka elektroenerģijas sadales sistēmas operators, kas ir datu platformas turētājs, dabasgāzes sistēmas operators un siltumapgādes sistēmas operators, kurš saņēmis no informācijas sistēmas šo noteikumu 84.2. apakšpunktā minētos atgrieztos datus, atkārtoti līdz mēneša astoņpadsmitajam datumam informācijas sistēmā var iesniegt labotus sistēmas operatora rīcībā esošos šo noteikumu 81., 82. un 83. punktā minētos datus, labojot no MK noteikumu Nr. 592 81.1., 82.1.​​​​​ un 83.1. apakšpunktā minētajiem datiem. 

No informācijas sistēmas saņemtās neatbilstošās objektu adreses (minēts noteikumu 84.3. apakšpunktā) Datu platformas turētājs nosūta sistēmas operatoriem, kuru licences zonās ir minētie objekti. Atgrieztās neatbilstošās objektu adreses pārsvarā ir nestandarta, kuras nevar izlabot objektīvu iemeslu dēļ, jo tās nav iekļautas Valsts adrešu reģistrā. Sadales sistēmas operatoram nav tiesiska pamata vienpusēji labot objektu adreses. Sistēmas operatori var periodiski izvērtēt, vai ir veicami kādi datu kvalitātes uzlabojumi. 
Tiklīdz praksē tiktu izdots rīkojums par atbalsta mehānisma iedarbināšanu, tiks informēti arī elektroenerģijas lietotāji par savu pienākumu pārliecināties, vai objekta adrese atbilst Valsts adrešu reģistra datiem un ir deklarētā adrese. Ja adrese jāprecizē, lietotājs var vērsties pie sava elektroenerģijas tirgotāja (tirgotājs var iesūtīt tirgus ziņojumu "Objekta adreses un/vai nosaukuma datu izmaiņu nodošana SO" (ChangeObjectData)) vai patstāvīgi veikt labojumus sadales sistēmas operatoru klientu pašapkalpošanās interneta vietnēs, ja attiecīgais sistēmas operators nodrošina šādu iespēju. 18. datumā Datu platformas turētājs nosūta objektu adreses atkārtoti informācijas sistēmai, iekļaujot arī atjaunotās adreses, ja tādas tikušas iesūtītas. 

MK noteikumu Nr. 592 24. un 32. punktā pašlaik noteikts, ka pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma sniedzējam ir tiesības piemērot lietotājam šī paša regulējuma 16. un 25. punktā paredzēto maksājuma samazinājumu, ja attiecīgajam lietotājam iepriekš ir bijis spēkā esošs elektroenerģijas vai dabasgāzes tirdzniecības līgums ar elektroenerģijas vai dabasgāzes tirgotāju, kurš vēlāk pārtraucis sniegt elektroenerģijas vai dabasgāzes tirdzniecības pakalpojumu. 
Tomēr praksē ir konstatētas situācijas, kad elektroenerģijas un dabasgāzes lietotāji nonāk pēdējās garantētās piegādes režīmā arī tādos gadījumos, kad iepriekšējs elektroenerģijas vai dabasgāzes tirdzniecības līgums nav bijis noslēgts vispār, piemēram, īpašuma maiņas vai citu tiesību pārejas gadījumos, kad jaunais lietotājs vēl nav paspējis noslēgt līgumu ar tirgotāju. Šādās situācijās pēdējās garantētās piegādes tirgotājam nav pieejama informācija, kas ļautu precīzi identificēt, vai konkrētais lietotājs atbilst maksājuma samazinājuma saņemšanas nosacījumiem, jo dati par iepriekšējo līguma stāvokli vai saistību izbeigšanu var nebūt pieejami. 
2025. gada jūnijā dabasgāzes pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu saņēma 766 mājsaimniecību lietotāji, kamēr kopumā dabasgāzes piegāde tika nodrošināta 367 000 gazificēto objektu. Tas norāda, ka lietotāju skaits, kuriem atbalsta piemērošanas periodā būtu tiesības saņemt valsts atbalstu, ir relatīvi neliels, un līdz ar to sagaidāmā fiskālā ietekme uz valsts budžetu ir vērtējama kā nebūtiska. Vienlaikus 2025. gada jūnijā elektroenerģijas pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu saņēma 5321 mājsaimniecību lietotājs. Ņemot vērā, ka atbalsta periodā valsts atbalstu faktiski saņem tikai daļa no tām mājsaimniecībām, kuras kvalificējušās atbalsta piešķiršanai, kopējā fiskālā ietekme uz valsts budžetu, piemērojot atbalstu pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma saņēmējiem, neatkarīgi no iemesla, kādēļ šie lietotāji saņem pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu, ir vērtējama kā minimāla.  

MK noteikumu Nr. 592 24. un 32. punkts ticis precizēts, svītrojot no 24. un 32. punkta teikuma daļu "ja lietotājam ir spēkā esošs elektroenerģijas tirdzniecības līgums" un attiecīgi iekļaujot "ja lietotājam ir spēkā esošs dabasgāzes tirdzniecības līgums", tādējādi noteicot, ka pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma sniedzējs piemēro lietotājam šo noteikumu 16. un 25. punktā minēto maksājuma samazinājumu. 

Esošajā MK noteikumu Nr. 592 51.1. apakšpunkta redakcijā tiek norādīts, ka energoapgādes komersants līdz kārtējā kalendāra mēneša divdesmit piektajam datumam iesniedz Birojam rēķinu par iepriekšējā mēnesī piemēroto atbalstu mājsaimniecības lietotājiem, norādot vairākus būtiskus parametrus. Starp tiem ir arī piegādātās elektroenerģijas, dabasgāzes vai centralizētās siltumenerģijas daudzums megavatstundās (MWh), kas pēc noteikumu prasībām jānoapaļo līdz četriem cipariem aiz komata.
Tomēr, pamatojoties uz energoapgādes komersantu sniegto informāciju un praktisko pieredzi, ir konstatēts, ka šis konkrētais raksturlielums, piegādātās enerģijas daudzums MWh, nav tieši izmērāms fiziskā nozīmē, bet gan tiek aprēķināts, pamatojoties uz datiem par patēriņu. Līdz ar to minētā prasība var radīt komersantiem nevajadzīgu administratīvo slogu. Ievērojot minēto, ar MK noteikumu grozījumu projektu tiek precizēts 51.1. apakšpunkts, lai atspoguļotu faktiskos apstākļus enerģijas daudzuma noteikšanā un datu sniegšanā.  

Ar noteikumu projektu tiek svītrots MK noteikumu Nr. 592 51.1.3. punkts, kas noteic, ka rēķinos, ko energoapgādes komersants iesniedz Birojam, jānorāda informācija par piegādātās elektroenerģijas, dabasgāzes vai centralizētās siltumenerģijas daudzumu megavatstundās, noapaļojot vērtību līdz četriem cipariem aiz komata.

MK noteikumos Nr. 592 pašlaik netiek iekļautas norādes par kārtību kādā energoapgādes komersantam nepieciešams iesniegt Birojam šo noteikumu 51.1. apakšpunktā minēto rēķinu par iepriekšējā mēnesī piemēroto atbalstu mājsaimniecības lietotājiem par patērēto elektroenerģiju, dabasgāzi vai centralizēto siltumenerģiju, kas var radīt neskaidrību energoapgādes komersantiem. 

Lai veicinātu skaidrību energoapgādes komersantiem par kārtību kādā energoapgādes komersanti iesniedz Birojam šo noteikumu 51.1. apakšpunktā minēto rēķinu par iepriekšējā mēnesī piemēroto atbalstu mājsaimniecības lietotājiem par patērēto elektroenerģiju, dabasgāzi vai centralizēto siltumenerģiju, MK noteikumu 51.1. apakšpunkts tiek papildināts ar norādi, ka energoapgādes komersants līdz kārtējā kalendārā mēneša divdesmit piektajam datumam informācijas sistēmā iesniedz Birojam rēķinu par iepriekšējā mēnesī piemēroto atbalstu mājsaimniecības lietotājiem par patērēto elektroenerģiju, dabasgāzi vai centralizēto siltumenerģiju.  

Esošajā MK noteikumu Nr. 592 redakcijā nav tieši noteikts energoapgādes komersantu pienākums slēgt līgumu ar Biroju, lai nodrošinātu piekļuvi energoresursu izmaksu kompensācijas informācijas sistēmai un tajā veiktu nepieciešamās darbības, kas saistītas ar energoresursu maksas samazinājuma piemērošanu mājsaimniecībām. Šāda līguma noslēgšana ir nepieciešama, lai energoapgādes komersants varētu izmantot informācijas sistēmu, tai skaitā veikt datu ievadi, sniegt informāciju par patēriņu, piemēroto atbalstu un rēķiniem. Bez šāda līguma ar Biroju energoapgādes komersantam faktiski nav iespējams pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas šī atbalsta mehānisma ietvaros.

Lai veicinātu tiesisko skaidrību un tiktu noteikta kārtība kādā energoapgādes komersants izmanto informācijas sistēmu, MK noteikumi Nr. 592 papildināti ar 61.¹ punktu, kas noteic, ka energoapgādes komersantam ir pienākums slēgt līgumu ar Biroju par informācijas sistēmas izmantošanu energoresursu maksas samazinājuma piemērošanai.

Ņemot vērā, ka saskaņā ar Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likuma 7. panta astotās daļas 3.¹ punktu Tiesu administrācijai ir noteikts pienākums sniegt informācijas sistēmai datus par personai piederošajiem nekustamajiem īpašumiem, kas ierakstīti Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, ir nepieciešams precizēt un papildināt MK noteikumus Nr. 592 ar detalizētu regulējumu par datu apmaiņas kārtību starp informācijas sistēmu un Tiesu administrāciju. 

Lai nodrošinātu skaidrību par kārtību, kādā Tiesu administrācija sniedz datus informācijas sistēmai, kā arī par kārtību, kādā informācijas sistēma sniedz datus Tiesu administrācijai, MK noteikumi Nr. 592 papildināti ar 75.¹ punktu. Minētais punkts noteic, ka informācijas sistēma sniedz Tiesu administrācijai pieprasītāja personas kodu fiziskai personai vai reģistrācijas numuru juridiskai personai, savukārt Tiesu administrācija sniedz informācijas sistēmai identificējošu informāciju par nekustamajiem īpašumiem, kas pieprasījuma iesniegšanas brīdī ir pieprasītāja īpašumā un reģistrēti Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā. Minētā informācijas apmaiņa, balstoties uz personas pieprasījumu, nodrošina iespēju pārbaudīt, vai personas nekustamajā īpašumā esošā mājsaimniecība atbilst Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likuma 3. panta otrajā daļā noteiktajam. 

Pašreizējā MK noteikumu Nr. 592 redakcijā noteikts, ka elektroenerģijas sadales sistēmas operators, dabasgāzes sadales sistēmas operators un siltumapgādes sistēmas operators katru mēnesi līdz mēneša sestajam datumam sniedz informācijas sistēmā datus, kas fiksēti mēneša pirmajā datumā. Tomēr šāda prasība praksē rada administratīvo slogu sistēmas operatoriem arī ārpus atbalsta piemērošanas perioda, jo datu sniegšana tiek prasīta arī tad, kad valsts atbalsts netiek piemērots. 
Ņemot vērā, ka reālā nepieciešamība nodrošināt regulāru datu sniegšanu informācijas sistēmā pastāv tikai atbalsta piemērošanas periodā, noteikumu projektā paredzēts precizēt esošo regulējumu, nosakot, ka datu iesniegšana katru mēnesi ir jāveic tikai tajos periodos, kad tiek piemērots valsts atbalsts. Savukārt pārējā laikā, ārpus atbalsta piemērošanas perioda, dati jāiesniedz tikai vienu reizi gadā, līdz septembra 6. datumam, lai nodrošinātu sistēmas funkcionēšanu un nepieciešamo aktualizāciju pirms jauna apkures vai atbalsta perioda. 

Lai veicinātu skaidrību sadales sistēmas operatoriem par datu nodošanas laiku informācijas sistēmā, tiek veikti grozījumi MK noteikumu Nr. 592 81., 82. un 83. punktā, nosakot, ka elektroenerģijas sadales sistēmas operators, dabasgāzes sadales sistēmas operators un siltumapgādes sistēmas operators katru gadu septembra mēnesī līdz sestajam datumam, bet atbalsta piemērošanas periodā katru mēnesi līdz sestajam datumam, informācijas sistēmā sniedz šādus datus, kas fiksēti mēneša pirmajā datumā, vienlaikus mazinot slogu sadales sistēmas operatoriem un uzsverot, ka būtiski datus iesniegt katru mēnesi ir tikai atbalsta piemērošanas periodā. Ar grozījumiem tiek skaidri nodalīts ikgadējais datu iesniegšanas pienākums no pienākuma, kas ir spēkā atbalsta periodā, proti, atbalsta piemērošanas periodā ikmēneša datu iesniegšana aizstāj ikgadējo iesniegšanu septembra mēnesī. Līdz ar to atbalsta perioda laikā septembrī dati nav jāsniedz divas reizes. Vienlaikus, lai nodrošinātu noteikumos izmantoto terminu konsekvenci, 87. punkts tiek papildināts ar vārdiem "atbalsta periodā" pēc vārdiem "datu apmaiņa". 

Pašreizējā MK noteikumu Nr. 592 redakcijā ir noteikts, ka informācijas sistēma līdz katra mēneša divdesmit piektajam datumam nosūta elektroenerģijas, dabasgāzes un siltumapgādes sadales sistēmas operatoriem datus par objektiem, kuros identificētas mājsaimniecības, kas atbilst šajos noteikumos minētajiem nosacījumiem. 
Tomēr regulējumā nav skaidri noteikts, ka šāda datu nosūtīšana ir veicama tikai valsts atbalsta piemērošanas periodā, kas rada risku, ka sadales sistēmas operatori var saņemt datus arī laikā, kad faktiski nav paredzēts piemērot valsts atbalstu. Šāda nepilnība var novest pie situācijām, kad kļūdaini tiek uzsākta atbalsta piemērošana periodā, kad atbalsts nav spēkā, tādējādi arī radot riskus attiecībā uz nepamatotu publisko līdzekļu izlietošanu. 

Lai novērstu situācijas, kad atbalsts tiek piemērots arī brīdī, kad nav atbalsta periods, noteikumu projekts paredz precizēt regulējumu, skaidri nosakot, ka informācijas sistēma nosūta datus sadales sistēmas operatoriem tikai un vienīgi atbalsta piemērošanas periodā. Tiek veikti grozījumi MK noteikumu Nr. 592 84.4., 84.5., 84.6., 84.7. apakšpunktā, nosakot, ka informācijas sistēma atbalsta periodā līdz mēneša divdesmit piektajam datumam nosūta elektroenerģijas sadales sistēmas operatoram, dabasgāzes sadales sistēmas operatoram un siltumapgādes sistēmas operatoram datus par objektiem, kuros ir identificētas mājsaimniecības, kas atbilst šajos noteikumos minētajiem nosacījumiem. 

Lai nodrošinātu informācijas sistēmas efektīvu darbību un valsts atbalsta mērķtiecīgu piemērošanu, būtiski ir iegūt precīzus datus par elektroenerģijas pieslēgumiem no elektroenerģijas sadales sistēmas operatoriem. Tomēr praksē šie dati netiek tieši iesniegti informācijas sistēmā, bet tiek nodoti caur vienotu datu platformu, kuras turētājs ir elektroenerģijas sadales sistēmas operators - Akciju sabiedrība "Sadales tīkls", kas noteikts ar Elektroenerģijas tirgus likuma 5.¹ panta otrajā daļā. Vienlaikus Elektroenerģijas tirgus likuma 5.¹ panta trešajā daļā noteikts, ka elektroenerģijas tirgotājiem un sistēmas operatoriem ir pienākums izmantot datu platformu. Datu platforma "Step" ir informācijas tehnoloģiju sistēma, kas atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam nodrošina standartizētu un centralizētu datu apmaiņu un uzglabāšanu visiem elektroenerģijas tirgus dalībniekiem un operatoriem. Tā ļauj tirgus dalībniekiem darboties vienotā sistēmā, veicina caurspīdīgu un vienlīdzīgu datu pārvaldību, nodrošina ātru un efektīvu informācijas apmaiņu, tādējādi paaugstinot nozares efektivitāti un padarot elektroenerģijas tirgu dinamiskāku un pieejamāku. 

Lai salāgotu noteikumus ar praktisko darba kārtību, tiek veikti grozījumi noteikumu 81. punktā, 84. punktā, 84.3. apakšpunktā, 84.4. apakšpunktā, 86. punktā, 86.1. apakšpunktā pēc vārdiem "elektroenerģijas sadales sistēmas operators" pievienoti vārdi "kas ir datu platformas turētājs", ņemot vērā to, ka tieša informācijas apmaiņa starp informācijas sistēmu un sadales sistēmas operatoriem praktiski nenotiek - elektroenerģijas sadales sistēmas operatori iesniedz informāciju par pieslēgumiem elektroenerģijas sadales sistēmas operatoram, kas ir datu platformas turētājs, savukārt datu platformas turētājs tos iesniedz informācijas sistēmai.

Ņemot vērā, ka enerģijas tirgū bieži tiek veiktas datu korekcijas arī pēc norēķinu perioda slēgšanas, piemēram, precizējot sākotnēji iesniegtos patēriņa datus, veicot pārrēķinus par iepriekš neuzskaitītu elektroenerģiju vai citu tehnisku un komerciālu iemeslu dēļ, ir būtiski noteikumos skaidri definēt termiņu, kura ietvaros ir pieļaujami šādi savstarpējie pārrēķini starp tirgus dalībniekiem. Šāda norma nodrošinās tiesisko skaidrību visām iesaistītajām pusēm, veicinās vienotu pieeju pārrēķinu veikšanā un novērsīs strīdus vai neskaidrības par to, cik ilgi pēc norēķinu perioda var tikt veikti attiecīgie precizējumi. 

Ar noteikumu projektu pievienots 55.¹ punkts, kas noteic, ka savstarpējie pārrēķini starp enerģijas tirgus dalībniekiem, tai skaitā saistībā ar datu precizēšanu par patērēto enerģiju, veicami ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc atbalsta piemērošanas perioda beigām. Sistēmas operators nodrošina šim termiņam atbilstošu datu pieejamību un uzglabāšanu. 

MK noteikumos Nr. 592 izmantotā terminoloģija pēc veiktajiem Grozījumiem Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likumā nav salāgota ar Likumā izmantoto terminoloģiju. 

Ar noteikumu projektu veikti grozījumi, lai salāgotu MK noteikumos Nr. 592 izmantoto terminoloģiju ar terminoloģiju, kas lietota Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likumā, aizstājot terminu "siltumapgādes komersants" ar terminu "siltumapgādes sistēmas operators". 

MK noteikumu Nr. 592 pielikumā ietvertajā formulā, kas tiek izmantota mājsaimniecības izdevumu par mājokli aprēķināšanai mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli, ir identificēta kļūda. 

Ar noteikumu projektu tiek veikti grozījumi MK noteikumu Nr. 592 pielikumā ietvertajā formulā, kas paredzēta mājsaimniecības izdevumu par mājokli mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli aprēķināšanai. No formulas tiek izņemts inflācijas koeficients, jo inflācijas ietekme jau ir ietverta katrā atsevišķā komponentē (mājokļa izdevumi, komunālie maksājumi, energoresursu izdevumi). 

MK noteikumu Nr. 592 34. un 35. punkts paredz, ka mājsaimniecībām (un ēkām, kurās ir mājsaimniecības), kas saņem centralizētās siltumapgādes pakalpojumu no komersanta ar regulatora apstiprinātu tarifu vai tarifu, kas noteikts pēc regulatora metodikas un ar regulatora atļauju, tiek piemērots maksas samazinājums šādā apmērā: no starpības starp konkrētajā norēķinu periodā spēkā esošo siltumenerģijas gala tarifu un tarifu mediānu, ko aprēķina un publicē par enerģētikas politiku atbildīgā ministrija, lietotājam tiek segti 50 procenti.

Atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2010.gada 14.aprīļa lēmuma Nr. 1/7 “Siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika” (turpmāk - Metodika) noteikumiem, komersanti var izvēlēties tarifu noteikt vienā no Metodikā noteiktajiem veidiem - kā viendaļīgo vai divdaļīgo tarifu. Ņemot šo vērā, noteikumu projekta 34. un 35. punkts tiek precizēts, noteicot, ka divdaļīgā siltumenerģijas tarifa gadījumā pirms starpības noteikšanas divdaļīgais tarifs ir jāizsaka kā viendaļīgais siltumenerģijas tarifs.