24-TA-3076: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma Sila ielā 21, Zilupē, Ludzas novadā, pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā daļa, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa. Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 5. punkts.
Ņemot vērā valsts nekustamā īpašuma izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi nekustamo īpašumu saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk - VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt valsts nekustamā īpašuma Sila ielā 21, Zilupē, Ludzas novadā, atsavināšanu.
Ņemot vērā valsts nekustamā īpašuma izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi nekustamo īpašumu saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk - VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt valsts nekustamā īpašuma Sila ielā 21, Zilupē, Ludzas novadā, atsavināšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts paredz, ievērojot Atsavināšanas likumā un Meža likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut VNĪ pārdot izsolē valsts nekustamo īpašumu Sila ielā 21, Zilupē, Ludzas novadā, kas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6817 001 0084) – zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 6817 001 0084) un divas būves (būvju kadastra apzīmējumi 6817 001 0084 001 un 6817 001 0084 002) – Sila ielā 21, Zilupē, Ludzas novadā (turpmāk – nekustamais īpašums), ierakstīts Latgales rajona tiesas Zilupes pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000614859 uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā (lēmumu datumi: 15.06.2021. – uz zemes vienību; 13.05.2024. – uz būvēm).
Saskaņā ar Ministru kabineta 31.05.2010. rīkojumu Nr. 297 “Par zemes vienību piederību vai piekritību valstij un nostiprināšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda attiecīgās ministrijas vai valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” personā”” (11.pielikuma 2580.punkts) zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 6817 001 0084 saglabāta valsts īpašumā un nodota Finanšu ministrijas valdījumā.
Būves (būvju kadastra apzīmējumi 6817 001 0084 001 un 6817 001 0084 002), pamatojoties uz Ministru kabineta 26.11.2013. noteikumu Nr. 1354 „Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” 32.3. apakšpunktu un Rīgas pilsētas tiesas 12.01.2023. spriedums civillietā Nr.C30562922, pārņemtas Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā no Valsts ieņēmumu dienesta ar 12.04.2023. Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma aktu Nr. 2710R/23 (valstij piekritīgās mantas realizācijai un nodošanai bez maksas) (VNĪ Akta Nr. A/2023/2155) (turpmāk – Akts).
Saskaņā ar minēto tiesas spriedumu tika apmierināts Finanšu ministrijas pieteikums par juridiskā fakta konstatēšanu - būves ar kadastra apzīmējumiem 6817 001 0084 001 un 6817 001 0084 002 atzītas par bezīpašnieka manta, kas piekrīt Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā.
Akta parakstīšanas brīdī būves (būvju kadastra apzīmējumi 6817 001 0084 001 un 6817 001 0084 002) Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – NĪVKIS) norādītas kā pirmsreģistrēti objekti, tām nebija veikta kadastrālā uzmērīšana un kadastrālās lietas sagatavošana. Atbilstoši Akta pielikumā norādītajai informācijai būves (būves kadastra apzīmējums 6817 001 0084 001) tehniskais stāvoklis saskaņā ar veikto apsekošanu dabā kopumā raksturojams kā neapmierinošs, būves (būves kadastra apzīmējums 6817 001 0084 002) tehniskais stāvoklis saskaņā ar veikto apsekošanu dabā kopumā raksturojams kā avārijas.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem nekustamā īpašuma sastāva ietilpst:
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 6817 001 0084) 0,9947 ha platībā; zemes vienības lietošanas mērķis: 1001 - Rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve, 0,9947 ha. Zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: mežu platība - 0,0390 ha, krūmāju platība - 0,2367 ha, zemes zem ēkām platība - 0,6965 ha, zemes zem ceļiem platība - 0,0225 ha; zemes vienības kadastrālā vērtība 01.01.2024. ir 3760 euro;
- būve - nojume (būves kadastra apzīmējums 6817 001 0084 001); būves kopējā platība ir 186,5 m2; būves galvenais lietošanas veids: 1274 – Citas, iepriekš neklasificētas ēkas; būves kadastrālā vērtība 19.03.2024. ir 452 euro;
- būve – palīgēka (būves kadastra apzīmējums 6817 001 0084 002), būves kopējā platība ir 52,7 m2, būves kadastrālā vērtība 19.03.2024. ir 135 euro.
Nekustamajam īpašumam NĪVKIS ir reģistrēti šādi apgrūtinājumi:
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap elektrisko tīklu transformatoru apakšstaciju, 0,0001 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar stratēģiskas (valsts) nozīmes un reģionālas nozīmes dzelzceļa infrastruktūrā ietilpstošajiem sliežu ceļiem, izņemot tiem piegulošos vai ar tiem saistītos staciju sliežu ceļus, speciālās nozīmes sliežu ceļus, pievedceļus un strupceļus pilsētās un ciemos, 0,3604 ha;
- pierobeža, 09947 ha.
Nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī jāievēro Latvijas Republikas valsts robežas likumā un Ministru kabineta 24.05.2022. noteikumos Nr.310 “Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, patrulēšanas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas, valsts robežas joslas un patrulēšanas joslas norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību” ietvertie nosacījumi.
Saskaņā ar Valsts meža dienesta 23.05.2024. izziņu “Meža un meža zemes novērtējums zemes kadastrālās vērtības un mežaudzes vērtības noteikšanai 2024.gadā” zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6817 001 0084) mežaudzes izpirkšanas vērtība ir 15 euro.
Nekustamais īpašums nav iznomāts.
Saskaņā ar Ludzas novada pašvaldības 13.05.2024. vēstulē Nr. 3.1.1.8/2024/772-N sniegto informāciju zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 6817 001 0084) neatrodas degradētā teritorijā un tai ir nodrošināta piekļūšana no koplietošanas ielas.
Atbilstoši Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 5.punktam, zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu privatizējot, kā arī atsavinot valstij piederošu būvi vai tās domājamo daļu kopā ar funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu vai tā domājamo daļu, kura sastāvā ir valsts meža zeme, vai neapbūvētu valstij piederošu zemes gabalu vai tā domājamo daļu, kura sastāvā ir valsts meža zeme, ja valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.
Atbildot uz VNĪ lūgumu sniegt informāciju par nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 68170010084, sadali, nodalot meža zemi aptuveni 0,0390 ha platībā, Ludzas novada pašvaldība 09.02.2024. vēstulē Nr. 3.1.1.5/2024/286-N informējusi:
- atbilstoši Valsts meža dienesta meža valsts reģistra datiem Zemes vienībā ietilpst meža zeme, ko veido divi meži nogabali – katrs 0,02 ha platībā – kas atrodas pie Zemes vienības ziemeļaustrumu robežas ar zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 68170010140 (Ludzas novada pašvaldības īpašums) un uz tā reģistrēto meža nogabalu.
- atbilstoši spēkā esošajām Zilupes novada (administratīvā teritorija līdz 2021.gada 1.jūlijam) teritorijas plānojumam 2013. - 2025. gadam, kas publicēts valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā ĢEOLatvija.lv, (turpmāk - Teritorijas plānojums), zemes vienība atrodas Zilupes pilsētas teritorijā, kurai noteikta Tehniskās apbūves teritorija (TA) funkcionālā zona. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos (398. p.) minimālā jaunizveidojamās zemes vienības platība šajā funkcionālajā zonā nav noteikta un to pieņem atbilstoši funkcionālajai un tehnoloģiskai nepieciešamībai, ievērojot šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasības;
- zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6817 001 0084) valsts meža platības tieši nav saistītas ar esošo apbūvi. Līdz ar to iespējams apsvērt neapbūvētās valsts meža zemes atdalīšanas iespējas, ja sadales gadījumā atdalāmo valsts meža zemi (zemes gabalus vai zemes gabalu) var lietderīgi izmantot valsts pārvaldes vai pašvaldības funkciju veikšanai.
Minētajā vēstulē Ludzas novada pašvaldība arī norādījusi, ka, izvērtējot valsts meža zemes platības pēc tās iespējamās atdalīšanas, to konfigurāciju (maksimālais nogabalu platums ir 7-10 m) un piekļuves iespēju, kā arī meža zemes iespējamo funkcionālo izmantošanu atbilstoši Teritorijas plānojumam, var secināt, ka nav lietderīgi izmantot minētās valsts meža zemju teritorijas pašvaldības autonomo funkciju veikšanai.
Ludzas novada pašvaldība vēstulē norādījusi, ka neapbūvētās valsts meža zemes atdalīšanas iespējas var apsvērt, ja sadales gadījumā atdalāmo valsts meža zemi (zemes gabalus vai zemes gabalu) var lietderīgi izmantot valsts pārvaldes vai pašvaldības funkciju veikšanai.
Zemkopības ministrija 14.08.2024. vēstulē Nr. 3.4-11e/1444/2024 sniegusi informāciju, ka sadarbībā ar akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži” (turpmāk – LVM) izvērtējusi zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6817 001 0084), kurā atrodas meža zeme, pārņemšanas lietderību un norāda, ka atbilstoši spēkā esošajam teritorijas plānojumam zemes vienībā mežsaimnieciskā izmantošana nav atļauta, zemes vienība ir nelielas platības un apbūvēta, kā arī tā nerobežojas ar Zemkopības ministrijas valdījumā un LVM pārvaldīšanā esošām zemes vienībām. Ņemot vērā minēto, zemes vienības, kurā atrodas meža zeme, pārņemšana Zemkopības ministrijas valdījumā un LVM pārvaldīšanā, valsts meža īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas funkcijas nodrošināšanai nav lietderīga.
Ievērojot Ludzas novada pašvaldības 09.02.2024. vēstulē Nr. 3.1.1.5/2024/286-N un Zemkopības ministrijas 14.08.2024. vēstulē Nr. 3.4-11e/1444/2024 norādīto informāciju, tā kā nekustamais īpašums un tā sastāvā esošā meža zeme nav nepieciešami valsts pārvaldes funkciju vai pašvaldības funkciju veikšanai, meža zemes nodalīšana nav atbilstoša Teritorijas plānojumam un Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem, līdz ar to uzskatāms, ka izpildās Meža likuma 44.pamta ceturtās daļas 5.punkta kritērijs - valsts meža zemes nodalīšana līdz 0,5 hektāriem nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem.
Saskaņā ar Ministru kabineta 31.05.2010. rīkojumu Nr. 297 “Par zemes vienību piederību vai piekritību valstij un nostiprināšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda attiecīgās ministrijas vai valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” personā”” (11.pielikuma 2580.punkts) zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 6817 001 0084 saglabāta valsts īpašumā un nodota Finanšu ministrijas valdījumā.
Būves (būvju kadastra apzīmējumi 6817 001 0084 001 un 6817 001 0084 002), pamatojoties uz Ministru kabineta 26.11.2013. noteikumu Nr. 1354 „Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” 32.3. apakšpunktu un Rīgas pilsētas tiesas 12.01.2023. spriedums civillietā Nr.C30562922, pārņemtas Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā no Valsts ieņēmumu dienesta ar 12.04.2023. Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma aktu Nr. 2710R/23 (valstij piekritīgās mantas realizācijai un nodošanai bez maksas) (VNĪ Akta Nr. A/2023/2155) (turpmāk – Akts).
Saskaņā ar minēto tiesas spriedumu tika apmierināts Finanšu ministrijas pieteikums par juridiskā fakta konstatēšanu - būves ar kadastra apzīmējumiem 6817 001 0084 001 un 6817 001 0084 002 atzītas par bezīpašnieka manta, kas piekrīt Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā.
Akta parakstīšanas brīdī būves (būvju kadastra apzīmējumi 6817 001 0084 001 un 6817 001 0084 002) Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – NĪVKIS) norādītas kā pirmsreģistrēti objekti, tām nebija veikta kadastrālā uzmērīšana un kadastrālās lietas sagatavošana. Atbilstoši Akta pielikumā norādītajai informācijai būves (būves kadastra apzīmējums 6817 001 0084 001) tehniskais stāvoklis saskaņā ar veikto apsekošanu dabā kopumā raksturojams kā neapmierinošs, būves (būves kadastra apzīmējums 6817 001 0084 002) tehniskais stāvoklis saskaņā ar veikto apsekošanu dabā kopumā raksturojams kā avārijas.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem nekustamā īpašuma sastāva ietilpst:
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 6817 001 0084) 0,9947 ha platībā; zemes vienības lietošanas mērķis: 1001 - Rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve, 0,9947 ha. Zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: mežu platība - 0,0390 ha, krūmāju platība - 0,2367 ha, zemes zem ēkām platība - 0,6965 ha, zemes zem ceļiem platība - 0,0225 ha; zemes vienības kadastrālā vērtība 01.01.2024. ir 3760 euro;
- būve - nojume (būves kadastra apzīmējums 6817 001 0084 001); būves kopējā platība ir 186,5 m2; būves galvenais lietošanas veids: 1274 – Citas, iepriekš neklasificētas ēkas; būves kadastrālā vērtība 19.03.2024. ir 452 euro;
- būve – palīgēka (būves kadastra apzīmējums 6817 001 0084 002), būves kopējā platība ir 52,7 m2, būves kadastrālā vērtība 19.03.2024. ir 135 euro.
Nekustamajam īpašumam NĪVKIS ir reģistrēti šādi apgrūtinājumi:
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap elektrisko tīklu transformatoru apakšstaciju, 0,0001 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar stratēģiskas (valsts) nozīmes un reģionālas nozīmes dzelzceļa infrastruktūrā ietilpstošajiem sliežu ceļiem, izņemot tiem piegulošos vai ar tiem saistītos staciju sliežu ceļus, speciālās nozīmes sliežu ceļus, pievedceļus un strupceļus pilsētās un ciemos, 0,3604 ha;
- pierobeža, 09947 ha.
Nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī jāievēro Latvijas Republikas valsts robežas likumā un Ministru kabineta 24.05.2022. noteikumos Nr.310 “Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, patrulēšanas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas, valsts robežas joslas un patrulēšanas joslas norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību” ietvertie nosacījumi.
Saskaņā ar Valsts meža dienesta 23.05.2024. izziņu “Meža un meža zemes novērtējums zemes kadastrālās vērtības un mežaudzes vērtības noteikšanai 2024.gadā” zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6817 001 0084) mežaudzes izpirkšanas vērtība ir 15 euro.
Nekustamais īpašums nav iznomāts.
Saskaņā ar Ludzas novada pašvaldības 13.05.2024. vēstulē Nr. 3.1.1.8/2024/772-N sniegto informāciju zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 6817 001 0084) neatrodas degradētā teritorijā un tai ir nodrošināta piekļūšana no koplietošanas ielas.
Atbilstoši Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 5.punktam, zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu privatizējot, kā arī atsavinot valstij piederošu būvi vai tās domājamo daļu kopā ar funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu vai tā domājamo daļu, kura sastāvā ir valsts meža zeme, vai neapbūvētu valstij piederošu zemes gabalu vai tā domājamo daļu, kura sastāvā ir valsts meža zeme, ja valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.
Atbildot uz VNĪ lūgumu sniegt informāciju par nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 68170010084, sadali, nodalot meža zemi aptuveni 0,0390 ha platībā, Ludzas novada pašvaldība 09.02.2024. vēstulē Nr. 3.1.1.5/2024/286-N informējusi:
- atbilstoši Valsts meža dienesta meža valsts reģistra datiem Zemes vienībā ietilpst meža zeme, ko veido divi meži nogabali – katrs 0,02 ha platībā – kas atrodas pie Zemes vienības ziemeļaustrumu robežas ar zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 68170010140 (Ludzas novada pašvaldības īpašums) un uz tā reģistrēto meža nogabalu.
- atbilstoši spēkā esošajām Zilupes novada (administratīvā teritorija līdz 2021.gada 1.jūlijam) teritorijas plānojumam 2013. - 2025. gadam, kas publicēts valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā ĢEOLatvija.lv, (turpmāk - Teritorijas plānojums), zemes vienība atrodas Zilupes pilsētas teritorijā, kurai noteikta Tehniskās apbūves teritorija (TA) funkcionālā zona. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos (398. p.) minimālā jaunizveidojamās zemes vienības platība šajā funkcionālajā zonā nav noteikta un to pieņem atbilstoši funkcionālajai un tehnoloģiskai nepieciešamībai, ievērojot šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasības;
- zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6817 001 0084) valsts meža platības tieši nav saistītas ar esošo apbūvi. Līdz ar to iespējams apsvērt neapbūvētās valsts meža zemes atdalīšanas iespējas, ja sadales gadījumā atdalāmo valsts meža zemi (zemes gabalus vai zemes gabalu) var lietderīgi izmantot valsts pārvaldes vai pašvaldības funkciju veikšanai.
Minētajā vēstulē Ludzas novada pašvaldība arī norādījusi, ka, izvērtējot valsts meža zemes platības pēc tās iespējamās atdalīšanas, to konfigurāciju (maksimālais nogabalu platums ir 7-10 m) un piekļuves iespēju, kā arī meža zemes iespējamo funkcionālo izmantošanu atbilstoši Teritorijas plānojumam, var secināt, ka nav lietderīgi izmantot minētās valsts meža zemju teritorijas pašvaldības autonomo funkciju veikšanai.
Ludzas novada pašvaldība vēstulē norādījusi, ka neapbūvētās valsts meža zemes atdalīšanas iespējas var apsvērt, ja sadales gadījumā atdalāmo valsts meža zemi (zemes gabalus vai zemes gabalu) var lietderīgi izmantot valsts pārvaldes vai pašvaldības funkciju veikšanai.
Zemkopības ministrija 14.08.2024. vēstulē Nr. 3.4-11e/1444/2024 sniegusi informāciju, ka sadarbībā ar akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži” (turpmāk – LVM) izvērtējusi zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6817 001 0084), kurā atrodas meža zeme, pārņemšanas lietderību un norāda, ka atbilstoši spēkā esošajam teritorijas plānojumam zemes vienībā mežsaimnieciskā izmantošana nav atļauta, zemes vienība ir nelielas platības un apbūvēta, kā arī tā nerobežojas ar Zemkopības ministrijas valdījumā un LVM pārvaldīšanā esošām zemes vienībām. Ņemot vērā minēto, zemes vienības, kurā atrodas meža zeme, pārņemšana Zemkopības ministrijas valdījumā un LVM pārvaldīšanā, valsts meža īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas funkcijas nodrošināšanai nav lietderīga.
Ievērojot Ludzas novada pašvaldības 09.02.2024. vēstulē Nr. 3.1.1.5/2024/286-N un Zemkopības ministrijas 14.08.2024. vēstulē Nr. 3.4-11e/1444/2024 norādīto informāciju, tā kā nekustamais īpašums un tā sastāvā esošā meža zeme nav nepieciešami valsts pārvaldes funkciju vai pašvaldības funkciju veikšanai, meža zemes nodalīšana nav atbilstoša Teritorijas plānojumam un Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem, līdz ar to uzskatāms, ka izpildās Meža likuma 44.pamta ceturtās daļas 5.punkta kritērijs - valsts meža zemes nodalīšana līdz 0,5 hektāriem nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Skatīt sadaļā "Pašreizējā situācija".
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā valsts nekustamā īpašuma izmantošanas iespējas, kā arī to, ka nav zināmas valsts vajadzības, kuru nodrošināšanai nekustamo īpašumu būtu lietderīgi saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt rīkojuma projektā iekļautā nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamos īpašumus dod Ministru kabinets. Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo un otro daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, rīkojuma projektā iekļautā nekustamā īpašuma ieguvējam jāatbilst likuma “Par zemes Reformu Latvijas Republikas pilsētās” noteiktajam darījumiem ar zemes īpašumiem. Šī iemesla dēļ nekustamā īpašuma izsoles noteikumos jāparedz arī šāds nosacījums.
Lai nākamajam nekustamā īpašuma Sila ielā 21, Zilupē, Ludzas novadā, ieguvējam nodrošinātu pilnu informāciju par nekustamo īpašumu, informācija par būvju stāvokli tiks norādīta nekustamā īpašuma izsoles noteikumos.
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma attiecīgajam valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30.pantam izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā.
Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā valsts nekustamā īpašuma izmantošanas iespējas, kā arī to, ka nav zināmas valsts vajadzības, kuru nodrošināšanai nekustamo īpašumu būtu lietderīgi saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt rīkojuma projektā iekļautā nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamos īpašumus dod Ministru kabinets. Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo un otro daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, rīkojuma projektā iekļautā nekustamā īpašuma ieguvējam jāatbilst likuma “Par zemes Reformu Latvijas Republikas pilsētās” noteiktajam darījumiem ar zemes īpašumiem. Šī iemesla dēļ nekustamā īpašuma izsoles noteikumos jāparedz arī šāds nosacījums.
Lai nākamajam nekustamā īpašuma Sila ielā 21, Zilupē, Ludzas novadā, ieguvējam nodrošinātu pilnu informāciju par nekustamo īpašumu, informācija par būvju stāvokli tiks norādīta nekustamā īpašuma izsoles noteikumos.
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma attiecīgajam valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30.pantam izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā.
Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmie valsts nekustamie īpašumi nav nepieciešami citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, Rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties nekustamo īpašumu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties nekustamo īpašumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. Saskaņā Atsavināšanas likuma 47.pantu atsavināšanas izdevumus sedz no publiskas personas mantas atsavināšanā iegūtajiem līdzekļiem. Atsavināšanas izdevumu apmērs tiks noteikts Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” paredzētajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 15.10.2024. noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam skaidrojam, ka tiesību akta projekts būtiski nemaina esošo regulējumu, neietekmē sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesus, neparedz ieviest reformu izstrādes un īstenošanas procesu un neskar publiskā finansējuma plānošanu, tādēļ sabiedrības līdzdalības kārtība rīkojuma projekta izstrādē netiek piemērota.
Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi