Anotācija

Ekonomiskā situācija pasaulē strauji attīstās tehnoloģiju sasniegumu, globalizācijas un mainīgo tirgus prasību dēļ. Nozarēm pielāgojoties šīm pārmaiņām, pieaug nepieciešamība pēc darbaspēka, kam piemīt specializētas prasmes. Tomēr daudzas nozares saskaras ar kritisku prasmju trūkumu, kas kavē to spēju ieviest jauninājumus un saglabāt konkurētspēju. Šī problēma ir īpaši izteikta tādās nozarēs kā tehnoloģijas, ražošana un zaļā enerģija, kur pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem pārsniedz piedāvājumu.
Tāpat arī ņemot vērā tautsaimniecības pārstrukturizāciju vidējā termiņā un ilgtermiņā, sagaidāmas izmaiņas arī darba spēka pieprasījumā pēc noteiktas kvalifikācijas speciālistiem. Nozares straujā attīstība nosaka ne tikai nepieciešamību pēc jaunām prasmēm, bet arī pieaugošu pieprasījumu darba tirgus kvalitātei un attiecīgi veido konstantu nodarbināto atlīdzības pieaugumu (iepriekšējos gados 8% gadā). Līdz 2024.gadam Ekonomikas ministrijas dati liecina par plānotu nozares attīstību 4,4 % apmērā (Par Darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, Ekonomikas ministrija, 2022).  
Vienlaikus Latvijas uzņēmēji šobrīd saskaras ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem globālajā darba tirgū. Tie ietver darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanos, roku darba aizstāšanu ar progresīvām tehnoloģijām un izglītības trūkumu, kas atstāj darbiniekus nesagatavotus mūsdienu darba tirgus prasībām. Tā rezultātā darba devējiem ir jāparedz un jāplāno izaugsme ar mazākiem cilvēkresursiem, uzsverot nepieciešamību attīstīt labi izglītotu un augsti kvalificētu darbaspēku. Vairāk nekā puse Pasaules ekonomikas foruma [1] aptaujāto darba devēju sagaida, ka tehnoloģiju attīstība veicinās darba vietu pieaugumu. Tomēr vairāk nekā 20% paredz, ka tehnoloģijas var izraisīt arī darbavietu zaudēšanu. Turklāt esošais prasmju trūkums darba tirgū jau rada būtiskas problēmas, un 60% darba devēju norāda, ka jaunie absolventi nav atbilstoši sagatavoti savu pašreizējo pienākumu izpildei.2 Minētā ietekmē darba devējiem kļūst arvien grūtāk aizpildīt vakances ar atbilstoši apmācītiem cilvēkiem, izraisot produktivitātes zudumus un lēnāku izaugsmi. Turklāt darbinieki piedzīvo situācijas, kad viņu pašreizējas prasmes neatbilst tām prasmēm, kas nepieciešamas darba tirgū, kā rezultātā rodas nepietiekama nodarbinātība un karjeras stagnācija.  
Esošās mācību vajadzības būtiski pārsniedz pieejamos resursus. Turklāt pieejamais finansējums primāri ir ES fondu projektos balstīts. Arodmācību kursu izmaksas vienam dalībniekam 2020. gadā Latvijā veidoja vidēji 297 eiro un bija mazākās starp Baltijas valstīm. Lietuvā šīs izmaksas bija 432 eiro, Igaunijā – 892 eiro, vidēji ES – 1441 eiro.
CSP Pieaugušo izglītības apsekojuma dati parāda, ka joprojām lielākais šķērslis dalībai ir nespēja savienot mācības ar darbu.
Pamatojoties uz CSP datiem, palielinās to darba devēju nodarbinātās personas, kas iziet dažāda veida mācību kurus prasmju pilnveidošanai. Darba devēju  nodarbinātās personas vecuma grupā no 25 līdz 64 gadiem, kuri 2023. gadā (līdz novembrim) piedalījušies mācību procesā ir 9,7%, savukārt 2021.gadā – 8,6%. Attiecīgi ir secināms, ka interese par prasmju pilnveidi darba devēju  nodarbināto personu vidū pieaug, taču nepietiekami strauji, līdz ar to ir nepieciešams attīstīt un piedāvāt darba devējiem mērķtiecīgas atbalsta programmas, kas ļauj uz nozares vajadzībām balstītu prasmju pilnveides mācību nodrošinājumu (papildus statistiku par problemātiku un izaicinājumiem skat. pie situācijas apraksta).
Eiropas Komisija: «Prasmju fondi var mobilizēt publiskos un privātos finanšu resursus, veicināt izmaksu dalīšanu un darba devēju līdzdalību mācību nodrošināšanā»
Cedefop: «.. Prasmju fondi var nodrošināt stabilu finansējumu un veicināt darba devēju līdzdalību mācību nodrošināšanā»
Cedefop: Prasmju fondi ir mērķtiecīgi fondi (institūcijas vai pasākumi), bieži ārpus parastajiem valsts budžeta kanāliem, kuru mērķis ir attīstīt cilvēkresursus, savstarpēji apvienojot ar to saistītās izmaksas starp uzņēmumiem (savstarpēja sadarbība), kur darba devējiem ir pienākums (ar likumu vai saistošu koplīgumu) sniegt finansiālu ieguldījumu (parasti mācību nodeva vai īpaša sociālās apdrošināšanas iemaksu pārpalikums) un atkarībā no fondu nosacījumiem ir tiesīgi saņemt dažāda veida atbalstu, piem., darbinieku vai bezdarbnieku mācībām, prasmju vajadzību izpētei, konsultācijām mācību plānošanai u.c.).

Līdz ar to nepieciešams veidot atbalsta instrumentus darba devējiem darbinieku papildu izglītošanā, kāpinot atbalsta pieejamību darba devēju darbinieku prasmju pilnveidei. Prasmju fonda viens no būtiskiem uzdevumiem ir konsolidēt izpratni par prasmēm, kas nepieciešamas nozarē un dažādās kvalifikācijās, iespējām nodrošināt papildinošu prasmju apguvi, pamatojoties uz esošo prasmju novērtēšanu un mērķtiecīgu izglītības piedāvājuma organizēšanu.
Tādējādi tiks sekmēta cilvēkresursu attīstība atbilstoši nākotnes pieprasījumam un tautsaimniecības transformācijai uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu, kas dod labumu Latvijas tautsaimniecībai un sabiedrībai kopumā.
Prasmju fonda pieeja, kas uzsver mērķtiecīgu mācību un prasmju pilnveidi, ir pielāgota konkrētām nozares vajadzībām, var piedāvāt mērķtiecīgus un daudzpusīgus risinājumus: 
 1) nozaru fokuss – koncentrējoties uz konkrētām nozarēm, Prasmju fonds var izstrādāt pielāgotas mācību programmas, kas ir cieši saistītas ar šo nozaru pašreizējām un nākotnes vajadzībām. Šī mērķtiecīgā pieeja nodrošinātu, ka attīstāmās prasmes ir atbilstošas ​​un vērtīgas pašreizējām darba tirgus prasībām. 
2) nozares sadarbība – Prasmju fonda modelis attīstītu sadarbību starp nozares līderiem, politikas veidotājiem un izglītības iestādēm. Šī partnerība nodrošinātu, ka apmācību programmas tiek izstrādātas, ņemot vērā tiešu darba devēju ieguldījumu, tādējādi uzlabojot prasmju saskaņošanu ar darba tirgus prasībām. 
3) pielāgošanās spēja – Prasmju fonda pieeja ļautu ātrāk iniciēt, izstrādāt un ieviest mācību programmas, ļaujot ātrāk reaģēt uz tehnoloģiju sasniegumiem un tirgus izmaiņām. Šī veiklība palīdzētu darbiniekiem nodrošināt jaunākās prasmes. 
4) pieejamība – Nodrošinot mērķtiecīgu finansējumu un atbalstu, Prasmju fonds uzlabotu piekļuvi mācībām, nodrošinot iekļaujošāku pieeju darbaspēka attīstībai. 
Pašiem uzņēmumiem ir jāpieņem daudzveidīgāka pieeja un jāparedz kā pienākums palīdzēt uzņēmuma darbiniekiem attīstīt jaunas prasmes, pielāgoties nākotnes darba prasībām, lai tie kļūtu par vērtīgiem aktīviem, kas spēj veicināt gan uzņēmuma, gan kopienas izaugsmi.

[1] Pasaules ekonomikas forums, https://www.weforum.org/agenda/2024/01/8-global-issues-shaping-and-driving-job-creation/ 

MK noteikumi paredz izstrādāt un aprobēt Latvijai atbilstošu prasmju fondu finansēšanas un darbības modeli, ar nodomu tam ilgtermiņā kļūt par pašregulējošu un pašfinansējošu struktūru, attīstot sociālajā dialogā balstītu sistēmu nozares uzņēmumā nodarbināto, tai skaitā, pašnodarbināto un nozares potenciālā darba spēka prasmju attīstībai ātrai un efektīvai darbaspēka pielāgošanai darba tirgus  attīstības vajadzībām. Prasmju fonds ir īpašs finansējuma veids ārpus valsts budžeta, lai nodrošinātu cilvēkresursu attīstību. Prasmju fondu veido kā publiskās-privātās partnerības starp nozaru (darba devēju) pārstāvošām organizācijām, nozaru ministrija/ekonomikas ministrijām un arodbiedrībiedrībām, piesaistot nozaru uzņēmumu ieguldījumus fondā, kur darba devēji tiesīgi saņemt atbalstu cilvēkresursu attīstībai. Nozaru organizācijām ir galvenā lemšana par to, kādam tiks izmantoti atbalstam piesaistītie līdzekļi, tostarp prasmju vajadzību noteikšanai, nodarbināto dažāda veida mācībām vai potenciālo darbinieku izglītošanai. Prasmju fondi vērsti uz sociālajā dialogā balstītu pārvaldības sistēmu cilvēkresursu attīstību nozarēs, veicinot nozaru un darba devēju atbildību par cilvēkresursu attīstību un plānošanu ilgtermiņā. Prasmju fonds palīdz mobilizēt publiskos un privātos finanšu resursus, veicināt izmaksu dalīšanu un darba devēju līdzdalību mācību nodrošināšanā. Ilgtermiņā Prasmju fonds varētu kļūt par pieaugušo izglītības ilgtspējīgas finansēšanas pieeju.
Projekta ietvaros vērtējot attiecīgā nozarē nodarbināto skaitu, paredzēts identificēt nepieciešamo pieaugušo apjomu, kam būs nepieciešama kvalifikācijas paaugstināšana, kā arī tās provizorisko ietekmi uz uzņēmumu saimniecisko darbību un nozares izaugsmi, lai tādējādi noteiktu tās prasmju grupas, kas ļauj efektīvāk virzīties izvirzītajiem Latvijas enerģētikas un tautsaimniecības mērķiem. Tāpat paredzēts izvērtēt nozarē esošo īstenoto pieeju pieaugušo izglītībā, lai noteiktu ekonomiski efektīvākos pieaugušo izglītības finansēšanas modeļus – vērtējot gan priekšlikumus nodokļu izmaiņām, gan līdzatbildīgai nozares mācību vajadzību finansēšanai.  
Kā norāda OECD kā viena no prioritātēm ir prasmju pilnveidošana (tehniskās zināšanas), kas ir atbilstošs darba devēju pieprasījumam. Līdz ar to jāparedz ilgtspējīgs modelis, lai nodrošināt nozarei nepieciešamo cilvēkresursu mācības, kas nepieciešamas darba devējiem, lai pilnveidotu darbinieku prasmju pilnveidi. 
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027.gadam noteikts, ka caur prasmju fondu pieeju plānots attīstīt sociālajā dialogā balstītu sistēmu nodarbināto prasmju attīstībā ātrai un efektīvai darbaspēka pielāgošanai darba tirgus attīstības vajadzībām. Lai to realizētu 4.2.4.1. pasākuma otrās kārtas ietvaros atbalsts plānots nozares uzņēmumu pasūtītu darbinieku mācībām uzņēmumu darba ražīguma un produktivitātes veicināšanai, kā arī potenciālā darba spēka piesaistīšanai un izglītošanai atbilstoši nozares uzņēmumu vajadzībām un stratēģiskai uzņēmumu cilvēkresursu attīstībai un plānošanai.
Noteikumu projekts izstrādāts, arī ņemot vērā “Deklarācija par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību” uzdevumu Nr. 25 “Palielināsim izglītības un zinātnes finansējumu, ceļot izglītības un zinātnes kvalitāti un zinātnes universitāšu konkurētspēju. Uzsāksim pāreju uz institucionālo finansējuma modeli zinātnes universitātēs. Nodrošināsim profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām, mūžizglītības un darba vidē balstītas mācību pieejas īstenošanu.
Noteikumu mērķis: ir izstrādāt Latvijai atbilstošu prasmju fondu darbības un finansēšanas  modeli, ar nodomu tam ilgtermiņā kļūt par pašregulējošu un pašfinansējošu struktūru, attīstot sociālajā dialogā balstītu sistēmu nozares uzņēmumā nodarbināto, tai skaitā, pašnodarbināto un nozares potenciālā darba spēka prasmju attīstībai ātrai un efektīvai darbaspēka pielāgošanai darba tirgus attīstības vajadzībām. Pasākuma ietvaros paredzēts līdz 2029. gadam attīstīt un izmēģināt Latvijas situācijai un attiecīgā ekonomikas sektora vajadzībām atbilstošus Prasmju fondus vismaz trīs nozarēs.
4.2.4.1. pasākuma otrās kārtas ietvaros paredzēts sniegt atbalstu Latvijas kontekstam atbilstošas Prasmju fondu pieejas attīstībai un pilotēšanai, lai:
• attīstītu sociālajā dialogā balstītu sistēmu cilvēkresursu attīstībai nozarēs
• veicinātu nozaru un darba devēju domāšanu un atbildību par cilvēkresursu attīstību un plānošanu, tostarp ilgtermiņa domāšanu
• mazinātu spriedzi saistībā ar ieguldījumiem darbiniekos un pārpirkšanas riskiem
• veicinātu kvalitatīvā un darba devēja prasībām atbilstošā mācību piedāvājuma un pieeju attīstību konkurences apstākļos
• palielinātu darbaspēka iesaisti prasmju un kvalifikāciju pilnveidē
• palielinātu resursus izglītības ekosistēmā
• ilgtermiņā kļūtu par pieaugušo izglītības ilgtspējīgas finansēšanas pieeju (tostarp, piem., caur nodokļu pārvirzīšanu).
Ar prasmju fondu šo noteikumu izpratnē jāsaprot publiskajā un privātajā partnerībā izveidots un pārvaldīts fonds, ar mērķi  atbalstīt stratēģisku sociālā dialogā balstītu cilvēkresursu attīstību nozarē, apvienojot nozaru uzņēmumu iemaksas un citus finanšu resursus, sniegt atbalstu mācībām, prasmju vajadzību prognozēšanai, mācību rezultātu novērtēšanai un citiem atbalsta pasākumiem atbilstoši pieejamā finansējuma nosacījumiem un fonda pārvaldības lēmumiem.

Kā prasmju fonda pārvaldītājs  plānots vismaz viena Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēta biedrība vai nodibinājums, kas apvieno Latvijas Republikā reģistrētus uzņēmumus, biedrība vai nodibinājums, kas pārstāv un īsteno darba ņēmēju intereses, un nozares ministrija vai Ekonomikas ministrija, kas savstarpēji vienojoties izveido un pārvalda prasmju fondu. Savukārt kā prasmju fonda dalībnieki plānoti uzņēmumi vai iestādes, kas veic iemaksas (konkrēta naudas summa, ko prasmju fonda dalībnieki samaksā prasmju fondā, daļa no kādas samaksas) prasmju fondā un ir tiesīga saņemt prasmju fonda piedāvāto atbalstu.

Pasākuma otrās kārtas mērķa grupa ir a) Latvijas Republikā reģistrēti sīkie (mikro), mazie, vidējie un lielie uzņēmumi un to darbinieki, un pašnodarbinātie; b) nozares potenciālais darba spēks; c) Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēta biedrība vai nodibinājums, kas pārstāv un īsteno darba ņēmēju vai darba devēju darba, ekonomiskās, sociālās un profesionālās tiesības un intereses; d) valsts pārvaldes iestādes, kas izstrādā un īsteno tautsaimniecības struktūrpolitiku, nozares cilvēkresursu attīstības politiku, kā arī rūpniecības, būvniecības, enerģētikas, tūrisma, ārējo ekonomisko, iekšējā tirgus (precēm un pakalpojumiem), uzņēmējdarbības attīstības, investīciju, patērētāju tiesību aizsardzības politiku un citu politiku normatīvajos aktos noteiktajās jomās.

Pasākuma otrās kārtas ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:
- iznākuma rādītāju mācībās iesaistītājām personām -  nodarbinātas personas, tostarp pašnodarbinātas personas (personu skaits) - 4 740; (Rādītājs ietver visas nodarbinātās personas, tostarp pašnodarbinātās personas, kas saņem Eiropas Sociālā fonda Plus atbalstu 4.2.4.1.pasākuma otrās kārtas ietvaros)
- rezultāta rādītājus mācībās iesaistītājām personām:
a) dalībnieki, kuri pēc dalības pārtraukšanas ir ieguvuši kvalifikāciju (personu skaits) - 3 602; (Rādītājs ietver 4.2.4.1.pasākuma otrās kārtas dalībniekus, kuri saņēmuši Eiropas Sociālā fonda Plus atbalstu un ir ieguvuši kvalifikāciju. Kvalifikācija ir formāls vērtēšanas un apstiprināšanas procesa rezultāts, kas tiek iegūts, kad kompetentā iestāde nosaka, ka indivīds ir sasniedzis mācīšanās rezultātus atbilstoši noteiktajiem standartiem.)
b) dalībnieki, kuri sešus mēnešus pēc aiziešanas atrodas labākā darba tirgus situācijā (personu skaits) - 936; (Rādītājs ietver dalībniekus, kuri sešus mēnešus pēc jaunas kvalifikācijas iegūšanas atrodas labākā darba tirgus situācijā. Saskaņā ar Eiropas Komisijas skaidrojumu “Dalībnieki, kuri atrodas labākā darba tirgus situācijā” ir  nodarbinātas personas, kuras ir saņēmušas ESF+ atbalstu un kuriem uzlabojusies darba situācija, tostarp viņiem ir uzticēts veikt darbu, kur nepieciešama augstāka kompetence/prasmes/kvalifikācija, vai viņi ir pārcelti darbā, kas saistīts ar lielāku pienākumu apjomu, vai viņi ir saņēmuši paaugstinājumu amatā vai algas pieaugumu, kas pārsniedz gada algu inflācijas līmeni, vai pārgājuši no nestabilas uz stabilu nodarbinātību, piemēram, uz pilnas slodzes darbu u.c., aspektiem)
- nacionālie rādītāji:
a) līdz 2025. gada 1.septembrim katrā projektā izstrādāts un ar prasmju fonda pārvaldītāju apstiprināts mācību un citu nepieciešamo atbalsta pasākumu cilvēkkapitāla attīstībai nozarē īstenošanas plāns, kas ietver nozares potenciālā darba spēka darbinieku sagatavošanu nozares attīstībai, tai skaitā pārkvalificējot citās nozarēs nodarbinātos un esošo darbinieku prasmju pilnveidi; 
b) 2025. gada 30.septembrim katrā projektā uzsākta mācību īstenošana nozares uzņēmumu darbiniekiem, tai skaitā pašnodarbinātiem, un nozares potenciālam darba spēkam, iesaistot mācībās vismaz 10 procentus nodarbināto  no projektā plānotā kopskaita; 
c) līdz 2026.gada 31.martam katrā projektā izstrādāts un Izglītības un zinātnes ministrijā iesniegts ziņojums par prasmju fonda konceptuālā apraksta pilotprojekta rezultātiem un priekšlikumiem prasmju fonda pilotprojekta pilnveidošanai līdz 2029.gadam; 
d) līdz 2028.gada 30. jūnijam izstrādāts Izglītības un zinātnes ministrijā iesniegts ziņojums par prasmju fonda pilotprojekta turpināšanu un tā ilgtspējas nodrošināšanu pēc projekta noslēguma. 
Vienlaikus Pasākuma otrās kārtas ietvaros  tiek noteikts, ka viena projekta ietvaros mācībās jāiesaista vismaz 1 580 nodarbinātas personas, tostarp pašnodarbinātas personas. 

Pasākuma otro kārtu īsteno atklātas projektu iesniegumu atlases veidā. Pasākuma otrās kārtas projektu var īstenot līdz 2029. gada 30. novembrim no dienas, kad noslēgts līgums par projekta īstenošanu. 

Pasākuma otrās kārtas ietvaros kā Finansējuma saņēmējs ir plānotas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrētas biedrības vai nodibinājumi, kas apvieno vienas nozares uzņēmumus un kā sadarbības partneri jāpiesaista vismaz Ekonomikas ministriju vai cita nozares ministriju, kura izstrādā un organizē attiecīgās nozares politiku un tiks iesaistīta prasmju fonda koncepta izstrādē un īstenošanā, kā arī biedrību vai nodibinājumu, kas pārstāv un īsteno darba ņēmēju darba, ekonomiskās, sociālās un profesionālās tiesības un intereses/  tiesību un interešu aizstāvību nozaru un starpnozaru līmenī, kas kopā visi veido prasmju pārvaldītāju.
Projektā kā sadarbības partneri pēc nepieciešamības iesaistāmas arī citas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrētas biedrības vai nodibinājumi, kas apvieno vienas nozares Latvijas Republikā reģistrētus  uzņēmumus. 
Lai nodrošinātu, ka pieteikumus Prasmju fonda pilotprojektu īstenošanai iesniedz augstas gatavības projektu potenciālie īstenotāji, pasākuma otrās kārtās ieviešanas nosacījumi paredz, ka projekta iesniedzējs sagatavo projekta iesniegumu atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas elektronisko vidi, pievienojot: 
1. prasmju fonda konceptuālo aprakstu; 
2.  sadarbības partneru apliecinājumu par sadarbību projektā; 
3. prasmju fonda konceptuālā aprakstā norādīto uzņēmumu apliecinājumu par dalību projektā;
4. prasmju fonda konceptuālajā aprakstā  norādīto apliecinājumu par līdzfinansējuma nodrošināšanu projektā plānotajā privātā līdzfinansējuma apmērā;
5. komercdarbības atbalsta piešķiršanas uzņēmumiem risinājuma aprakstu;
6. apliecinājumu, ka tiks izstrādāta atbilstoša iekšējās kontroles sistēma;
7. risinājuma aprakstu apkopotu datu par mērķa grupas personām uzkrāšanai, uzskaitīšanai un iesniegšanai sadarbības iestādē.
Prasmju fonda konceptā ir jāietver nepieciešamības pamatojums, attīstības vīzija un mērķi, jāapraksta sadarbības modelis, jānorāda prasmju fonda veidotāju/administratoru un Prasmju fonda dalībnieku lomu, atbildības un pienākumu sadalījums, lēmumu pieņemšanas kārtība, jāapraksta Prasmju fonda finansēšanas modelis, tostarp privātā finansējuma piesaiste un ilgtspējas nodrošināšana, kā arī jāapraksta Prasmju fonda cilvēkresuru attīstība, tostarp kā plānots prognozēt prasmju vajadzības, kā piesaistīt un atlasīt mācībās iesaistāmos darbiniekus, kā arī jānorāda sasniedzamie rezultāti projekta īstenošanas periodā un jāapraksta komunikācijas stratēģija.

Lai nodrošinātu augstas gatavības projektus, tiks vērtēti šādi projekta kvalitātes aspekti:
- Sadarbības -modelis starp uzņēmumiem, darba ņēmēju organizācijām un valsti, lai sagatavotu un apstiprinātu kopīgu atbalsta pasākumu un mācību vajadzību redzējumu, tostarp par nākotnes prasmēm attiecīgajā nozarē un saistītajās nozarēs, mācību un citiem nepieciešamiem pasākumiem;
- Publisko un privāto līdzieguldījumu proporcionalitāte, avoti un plānotā dinamika laika gaitā, tostarp piedāvātie risinājumi Prasmju fonda finansēšanai ilgtermiņā;
- Prasmju fonda ilgtspējības nodrošināšanas plāns, jo īpaši risinot privātā finansējuma piesaisti mācību īstenošanai caur Prasmju fondu,
Papildus tam atbalstīto projektu īstenotājiem pasākuma MK noteikumos ir paredzēts kopīgs uzdevums sagatavot un iesniegt IZM savstarpēji saskaņotus priekšlikumus nepieciešamajām izmaiņām normatīvajā regulējumā, atspoguļojot savstarpēji saskaņotu vienotu redzējumu jauna nodokļu politikas piedāvājuma gadījumā.
Pasākuma otrajai kārtai kopējais pieejamais attiecināmais finansējums ir ne mazāk kā 6 050 854 euro, ko veido publiskais finansējums 5 762 728 euro apmērā (tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus (turpmāk - ESF+)finansējums – 4 898 319 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 864 409 euro) un privātais finansējums ne mazāk kā 288 126 euro apmērā.  
Pasākuma otrās kārtas ietvaros viena projekta iesnieguma maksimāli pieļaujamais finansējuma apmērs ir 2 016 951,33 euro, ko veido publiskais finansējums 1 920 909,33 euro (tai skaitā  ESF+ finansējums 1632 722,93 euro un valsts budžeta finansējums 288136,4 euro) un privātais finansējums ne mazāk kā 96 042 euro.  

Pasākuma otrās kārtas ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības: 
1) prasmju fonda pilotēšana atsevišķās nozarēs un prasmju fonda konceptuālā apraksta pilnveide, tostarp sadarbības modeļa starp nozares uzņēmumiem un darba ņēmēju organizācijām aprobācija un attīstība; 
2) nozares nodarbināto un nozares potenciālā darba spēka prasmju vajadzību apzināšana un kopīga mācību vajadzību nozarē un saistītajās nozarēs “nākotnes prasmju” redzējuma sagatavošana, kā arī nodarbināto prasmju novērtējums par nepieciešamajām mācībām un prasmju attīstības kartējuma izstrāde; 
3) mācību un citu nepieciešamo atbalsta pasākumu cilvēkkapitāla attīstībai nozarē īstenošanas plāna izstrāde un īstenošana, kas ietver nozares potenciālā darba spēka sagatavošanu nozares attīstībai, tai skaitā pārkvalificējot citās nozarēs nodarbinātos un esošo nozares darbinieku prasmju pilnveidi; 
4) prasmju fonda atbalsts uzņēmumu nodarbināto mācībām;
5) prasmju fonda atbalsts nozares potenciālā darba spēka piesaistei, organizējot publisku pieteikšanos mācībām. Pasākuma ietvaros plānots atbalsts nozaru vajadzībās balstītām mācībām formālās vai neformālās izglītības ietvaros, kā arī citām mācību aktivitātēm klātienes, tiešsaistes vai hibrīdformā, kas nozarē esošiem darbiniekiem, tai skaitā pašnodarbinātiem, un nozares potenciālajam darba spēkam nodrošina iespēju iegūt vai pilnveidot nepieciešamās prasmes vai kvalifikāciju. Turklāt kā mācību sniedzējs var būt juridiska vai fiziska persona, kas nodrošina mācību pakalpojuma sniegšanu.
6) pasākumi mērķa grupas un sabiedrības iesaistīšanai un informēšanai par projekta mērķiem, norisi un rezultātiem (tai skaitā informācija plašsaziņas līdzekļos, darba grupu, semināru, konferenču, labās prakses un pieredzes apmaiņas un citu pasākumu īstenošana);  
7) prasmju fonda pārvaldītāju un prasmju fonda dalībnieku savstarpējās sadarbības sekmēšanas pasākumi, tai skaitā darba grupu, semināru, konferenču, pieredzes apmaiņas Latvijā un ārvalstīs un citu pasākumu īstenošana; 
8) komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšana; 
9) horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" darbību īstenošana; 
10) prasmju fonda īstenoto mācību pasākumu ietekmes uz uzņēmumu vai nozaru attīstību izvērtējumi, tostarp veicot iesaistīto uzņēmumu aptaujas par personām, kuras piedalījās mācībās, lai noskaidrotu iegūto prasmju un zināšanu ietekmi; 
11) projekta īstenošanu pamatojošās dokumentācijas, tostarp prasmju fonda konceptuālā apraksta, sagatavošana, iepirkuma procedūras dokumentācijas sagatavošana un prasmju fonda konceptuālā apraksta pilnveide; 
12) projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana.

Nosacījumi 4.2.4.1. pasākuma otrās kārtas īstenošanai
1)  lai attīstītu publiskās un privātās partnerības instrumentus prasmju fondu izveidei  (1.punka darbība), finansējuma saņēmējs izstrādā un ar Izglītības un zinātnes ministriju saskaņo:
a) ziņojumu par prasmju fonda konceptuālā apraksta pilotprojekta rezultātiem un priekšlikumiem prasmju fonda pilotprojekta pilnveidošanai līdz 2029.gadam, ziņojumā ietverot vismaz informāciju par  īstenotajiem mācību un citiem atbalsta pasākumiem, par valsts un privāto līdzieguldījumu proporcionalitāti un dinamiku laika gaitā, sniedzot aprakstu un priekšlikumus prasmju fonda pilotprojekta pilnveidošanai un funkcionēšanai līdz 2029.gadam un ilgtermiņā,  aprakstot sadarbības modeli starp uzņēmumiem un darba ņēmēju organizācijām, tostarp norādot katra lomu un pienākumus, kārtību/procedūru lēmuma pieņemšanai par mācību vajadzībām un citiem atbalsta pasākumiem, un ietverot informāciju par īstenotajiem mācību un citiem īstenotajiem atbalsta pasākumiem, kā arī identificētu un sagatavotu kopīgu mācību vajadzību redzējumu, tostarp “nākotnes prasmēm” nozarē un saistītajās nozarēs, kā arī sniedzot priekšlikumus nepieciešamajām izmaiņām normatīvajā regulējumā; 
b)  ziņojumu par prasmju fonda pilotprojekta turpināšanu un tā ilgtspējas nodrošināšanu pēc projekta noslēguma, tostarp prasmju fonda kā juridiskas personas reģistrēšanu ar patstāvīgu bilanci un savu bankas kontu/iem,  zīmogu un veidlapām, ietverot uzņēmumu un darba ņēmēju organizāciju tiesības un pienākumus tajā, valsts un privātā līdzfinansējuma nodrošinājuma apjomu un avotu, aktualizētu mācību vajadzību redzējumu, tostarp “nākotnes prasmēm” nozarē un saistītajās nozarēs, nodrošinot ar citiem pasākuma finansējuma saņēmējiem  vienotu redzējumu nodokļu politikas izmaiņu piedāvājuma gadījumā. 
2) nozares nodarbināto un nozares potenciālā darba spēka prasmju vajadzību apzināšanai un kopīga mācību vajadzību nozarē un saistītajās nozarēs “nākotnes prasmju” redzējuma sagatavošanai (2. punkta darbība) finansējuma saņēmējs nozares mācību vajadzību prognozēšanā iesaista arī nozares ministriju;
3) mācību un citu nepieciešamo pasākumu plānā izstrādē (3. puntka darbība) ņem vērā nozares mācību vajadzību redzējumu, un plānā ietver vismaz: 
a) informāciju par nozarē nodarbināto mācību vajadzībām un tā apjomu, kā arī nepieciešamajām mācībām nozares potenciālajam darba spēkam un tā apjomu, tostarp norādot pārskatīšanas /aktualizēšanas biežumu; 
b) procesu un metodes kā plānots piesaistīt un atlasīt mācībās iesaistāmos nozares uzņēmumu darbiniekus, tai skaitā pašnodarbinātos; 
c) mehānismu nozares potenciālā darba spēka piesaistei, informēšanai un sasniegšanai; 
d) informāciju par mācībām plānotā finansējuma sadalījumu, tā proporciju un pārskatīšanas biežumu; 
e) informāciju par mācību īstenotāju gan Latvijā, gan ārvalstīs (ja attiecināms) piesaistes un atlases principiem;
f) informāciju par citiem nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem par kuriem vienosies prasmju fonda dalībnieki, to īstenošanai atvelētajiem resursiem un īstenošanas procesu. 
4) Īstenojot mācību pasākumus (4. un 5. punkta darbība) finansējuma saņēmējs nodrošina, ka atbalsts netiek sniegts un nav attiecināmas izmaksas: a) Komisijas regulas Nr. 2023/2831 1. panta 1. punktā un Komisijas regulas Nr. 651/2014  3.panta noteiktajās nozarēs; b) mācībām, kas noteiktas Komisijas regulas Nr. 651/2014 31. panta 2. punktā; c) transportlīdzekļu vadītāju kursiem AM, A1, A2, A, B1, B un BE kategorijas iegūšanai; d) mācībām augstākās izglītības studiju programmās pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības diploma, bakalaura, maģistra vai doktora diploma ieguvei; e) kas nav tieši saistītas ar projekta ietvaros plānotajām darbībām, nav izmērāmas, samērīgas, pamatotas ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem un attiecībā uz kurām nav ievēroti saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principi. 

Pasākuma otrās kārtas ietvaros atiecināmās izmaksas un to robežlielumi
Finansējuma saņēmējam izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst MK noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām un ir radušās no līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas dienas, izņemot projekta īstenošanu pamatojošās dokumentācijas, tostarp prasmju fonda konceptuālā apraksta, sagatavošanas izmaksas, kas ir attiecināmas, no MK noteikumu spēkā stāšanās dienas. Sadarbības partneriem izmaksas ir attiecināmas pēc sadarbības līgumu noslēgšanas.
Pasākuma otrās kārtas ietvaros noteikti šādi izmaksu ierobežojumi no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām: 
- projekta iesnieguma pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas nepārsniedz 50 000 eur; 
- projekta  vadības un projekta īstenošanas personāla izmaksas nepārsniedz 20 procentus; 
- semināru, darba grupu, pieredzes apmaiņas, konferenču un informatīvo pasākumu izmaksas nepārsniedz 10 procentus; 
- mācību izmaksām jābūt ne mazāk kā 50 procenti. 
IZM kā atbildīgā iestāde ir izvērtējusi iespējas piemērot vienkāršotās izmaksas MK noteikumus minētajām atbalstāmajām darbībām un attiecināmajām izmaksām un secinājusi, šajā pasākumā ir pārāk plašs attiecināmo darbību un izmaksu klāsts, un atbāstāmo jomu specifika, līdz ar to vienkāršotās izmaksas nav efektīvi un lietderīgi piemērot. Vienlaikus, projekta ieviešanas laikā IZM vērtēs vai pamatojoties uz projekta datiem, projekta īstenošanas laikā nevar izstrādāt vienkāršotās izmaksas metodikas piemērošanu.
Tāpat tika vērtēta iespējam piemērot vienkāršoto izmaksu metodi projekta tiešajām attiecināmām projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksām, tomēr ievērojot plānoto projektu specifiku un ņemot vērā, ka tas paredz inovatīvu risinājumu ieviešanu Latvijas darba spēka sagatavošanā, projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksām nav iespējams piemērot vienkāršoto metodi, jo nav līdzvērtīgu  datos balstītu aprēķinu uz iepriekšējo ES struktūrfondu apmācību programmu.

Finansējuma saņēmēja pienākumi 4.2.4.1. pasākuma otrās kārtas īstenošanā: 
1. iegūt un uzkrāt Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā: 
1.1. datus par projekta ietekmi uz sasniedzamajiem rezultāta rādītājiem; 
1.2.  datus par šo mērķa grupu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES)  Nr. 2021/1057, ar  ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013, I pielikumam un normatīvajiem aktiem, kas nosaka Eiropas Savienības fondu projektu pārbaužu veikšanas kārtību 2021.–2027. gada plānošanas periodā;
1.3. mācībās iesaistīto dalībnieku sniegto novērtējumu apkopojumu par mācībās iegūto prasmju un zināšanu ietekmi; 
2. nodrošināt principa "nenodarīt būtisku kaitējumu" ievērošanu komercdarbības atbalsta sniegšanā, lai darba devēja iesniegumā iekļautajai atbalstāmajai darbībai ir nebūtiska vai neesoša paredzamā ietekme uz visiem vides mērķiem, vērtējot gan tiešās, gan primārās netiešās sekas visā aprites ciklā.  Lai nodrošinātu, ka tiek novērsta vai mazināta projektu ietvaros atbalstāmo darbību ietekme uz vidi, finansējuma saņēmējs sagatavo principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējuma aprakstu, kur norādīts, ka pasākuma pirmās kārtas ietvaros plānotās atbalstāmās darbības neradīs tiešu ietekmi uz klimata pārmaiņām, nerada kaitējumu ūdens resursu ekoloģiskajam potenciālam, kā arī pasākuma pirmās kārtas īstenošana nerada piesārņojumu un nerada kaitējumu vides ekosistēmai;
3. veikt pasākuma īstenošanai nepieciešamo preču un pakalpojumu iegādi saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu, sociāli atbildīgu un konkurenci neierobežojošu iepirkuma procedūru; 
4.  ne retāk kā reizi sešos mēnešos ievietot savā tīmekļvietnē aktuālo informāciju par projekta īstenošanas gaitu un sniegtajām mācībām;  
5. pēc atbildīgās iestādes vai sadarbības iestādes pieprasījuma sniegt informāciju un pamatojošos dokumentus par projekta ieviešanas gaitu; 
6. ne retāk kā reizi pusgadā informēt Ekonomikas ministra izveidoto Apvienotās pieaugušo izglītības koordinācijas komisiju par projekta ieviešanas progresu, mācību un citu nepieciešamo atbalsta pasākumu cilvēkkapitāla attīstībai nozarē īstenošanas plāna izpildi;
7. sešu mēnešu laikā no līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas noslēgt līgumu ar Valsts izglītības attīstības aģentūru, lai nodrošinātu Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.3. reformas un investīciju virziena "Digitālās prasmes" 2.3.1.r. reformas "Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība" 2.3.1.4.i. investīcijas "Individuālo mācību kontu pieejas attīstība" pasākumā izstrādātās individuālo mācību kontu platformas lietošanu mērķa grupai; 
8. pirms uzņēmuma pieteikuma izskatīšanas pārbaudīt un novērst interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas risku, kā arī visā projekta īstenošanas laikā nodrošināt pārbaužu dokumentēšanu un apliecinājuma parakstīšanu par interešu konflikta neesību, ja nepieciešams, novēršot identificētos riskus vai konstatēto interešu konfliktu; 
9. elektroniski parakstīt objektivitātes, konfidencialitātes un interešu konflikta neesības apliecinājumu (3. pielikums). Šis pienākums attiecas uz visiem, kas iesaistās lēmuma pieņemšanas procesā par komercdarbības atbalsta piešķiršanu uzņēmumam. Apliecinājumu paraksta pirms pieteikuma izskatīšanas; 
10. ne vēlāk kā līdz pirmajam maksājuma pieprasījumam iesniegt sadarbības iestādē iekšējās kontroles sistēmas aprakstu korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai, ietverot tajā: 
10.1. pasākumus interešu konflikta riska kontrolei atbalsta piešķiršanas procedūrā un publiskajos iepirkumos, ietverot informāciju par interešu konflikta novēršanu saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 2024/2509 61. pantu; 
10.2. pasākumu aprakstu aizliegtās vienošanās riska kontrolei; 
10.3. pasākumu aprakstu krāpšanas un korupcijas risku novēršanai; 
10.4. procedūras aprakstu dubultā finansējuma situācijas identificēšanai un novēršanai, tostarp no citiem finanšu instrumentiem, tai skaitā no Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam, Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un citiem ārvalstu finanšu instrumentiem; 
10.5. aprakstu, kā darbiniekiem jārīkojas, ja tie vēlas ziņot par iespējamiem pārkāpumiem (tai skaitā iespējamām korporatīvām darbībām), ietverot pasākumus, lai nodrošinātu ziņotāja anonimitāti un aizsardzību; 
10.6. ētikas kodeksu; 
10.7. ziņošanas mehānismu kompetentajām iestādēm par potenciāliem administratīvajiem vai kriminālpārkāpumiem; 
10.8. iekšējās informācijas aprites un komunikācijas pasākumu aprakstu par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas riska novēršanu.

4.2.4.1. pasākuma otrās kārtas projektu uzraudzībai Izglītības un zinātnes ministrija kā atbildīgā iestāde pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā divas reizes gadā, organizē atbildīgās iestādes un finansējuma saņēmēja starpinstitūciju sanāksmes par projekta ieviešanas progresu un citiem ar projekta īstenošanu un uzraudzību saistītiem jautājumiem. Savukārt Ekonomikas ministra izveidotā Apvienotā pieaugušo izglītības koordinācijas komisija nodrošina  projekta īstenošanas rezultātu  novērtējumu, kā arī projekta mērķa un uzraudzības rādītāju izvērtējumu.

Ar atbalsta piešķiršanu un saņemšanu saistītie nosacījumi
Finansējuma saņēmējs atbilstoši uzņēmuma pieprasījumam sniedz finanšu atbalstu uzņēmumam pirms tam vienojoties par iespējamo komercdarbības atbalsta veidu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 2023/2831 un normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību vai saskaņā ar Komisijas regulu Nr.  651/2014.  Minētā komercdarbības atbalsta veida piemērošana var būt atkarīga no dažādiem faktoriem, piemēram pieejamais de minimis atbalsta apmērs, izrietoši no attiecīgās regulas darbību vai nozaru ierobežojums. Attiecīgi, lai uzņēmums pieteiktos apmācībām, šo faktoru analītika ir būtiska turpmākai komercdarbības atbalsts saņemšanai. 
Finansējuma saņēmējs pirms de minimis atbalsta piešķiršanas uzņēmumam pārbauda, vai plānotais de minimis atbalsts kopā ar iepriekšējos trijos gados no atbalsta piešķiršanas brīža saņemto de minimis atbalstu viena vienota uzņēmuma līmenī nepārsniedz Komisijas regulas Nr. 2023/2831 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru. De minimis atbalsta apmērs tiek vērtēts viena vienota uzņēmuma līmenī. Kopā trīs gadu periods   saprotams ar laika periodu no konkrēta brīža, kad piešķirts pēdējais atbalsts līdz konkrētam brīdim, kas ir jaunā piešķiramā atbalsta datums, piemēram, ja jaunā atbalsta piešķiršanas datums ir 2025.gada 20.augusts, trīs gadu periods būs skaitāms līdz 2028.gada 20.augustam.

Finansējuma saņēmējs un Sadarbības iestāde lēmumu par de minimis atbalsta piešķiršanu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 2023/2831 var pieņemt līdz šīs regulas darbības beigām.
Uzņēmumiem, kuriem komercdarbības atbalsts tiek piešķirts saskaņā ar Komisijas regulu Nr.651/2014, ir jāievēro Komisijas regulas Nr.651/2014 6.panta 2.punktā noteikto nosacījumu – darba devējam pieteikums finansējuma saņēmējam ir jāiesniedz pirms sākas darbība.
 
Vērtēšanas komisiju locekļi, eksperti, novērotāji un finansējuma saņēmēja darbinieki, kas iesaistīti darba devēju pieteikumu vērtēšanas procesā, paraksta šo MK noteikumu 3. pielikumā esošo objektivitātes, konfidencialitātes un interešu konflikta neesamības apliecinājumu, apliecinot, ka nepiedalīsies darba devēju pieteikumu izvērtēšanā interešu konflikta situācijā un vērtēšanas komisijas sēdēs, kurās tiks apstiprināti darba devēju pieteikumi. Apliecinājumu paraksta pirms darba devēja pieteikumu izskatīšanas un vērtēšanas. Apliecinājumu finansējuma saņēmējs glabā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom)  Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk – Regula Nr. 2018/1046) 132. pantam un šo noteikumu 44.18. apakšpunktam.

4.2.4.1. pasākuma otrās kārtas ietvaros atbalstu var saņemt uzņēmums: 
a) uz ko neattiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums, kas minēts Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 4. punkta "a" apakšpunktā un tiek vērtēts uzņēmuma grupas līmenī; 
b)  kas nav uzskatāms par finansiālās grūtības nonākušu atbilstoši šo noteikumu 2.11. apakšpunktam, un tiek iesniegts apliecinājums par atbilstību Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punkta "c" apakšpunktam, kas tiek vērtēts uzņēmuma grupas līmenī (nav attiecināms, ja atbalsts tiek sniegts ar Komisijas regulu Nr. 2023/2831; 
c) uz ko nav attiecināmi Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma (turpmāk – Fondu vadības likums) 22. pantā noteiktie izslēgšanas nosacījumi; 
Finansējuma saņēmējs izvērtē uzņēmumus Fondu vadības likuma 22. pantā noteiktajiem projekta iesniedzēju izslēgšanas nosacījumiem. Minēto izslēgšanas nosacījumu kontrole tiek veikta, tostarp pārbaudot attiecīgās personas sodāmību Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošajā valsts informācijas sistēmā “Sodu reģistrs” (saņemot informāciju izziņas veidā) saskaņā ar zemāk norādītajām normām. Pēc informācijas sistēmas saņemšanas no valsts informācijas sistēmas “Sodu reģistrs”, Finansējuma saņēmējs informāciju par Fondu vadības likuma 22. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktajiem izslēgšanas nosacījumiem pārbauda Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk – VID) un Valsts darba inspekcijā. Informācija attiecībā uz konkurences tiesību pārkāpumu izņēmumu gadījumu, kad attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, par sadarbību iecietības programmas ietvaros projekta iesniedzēju ir atbrīvojusi no naudas soda vai naudas sodu samazinājusi, ir publiski pieejama un pārbaudāma Konkurences padomes tīmekļvietnē sadaļā “Lēmumi”.
d) kā nodokļu parādu, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādu apmērs nepārsniedz 150 euro. 
Uzņēmumam saskaņā ar publiski pieejamo informāciju VID administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē  nav nodokļu vai nodevu parādu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņš saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24.panta pirmo, 1.3 un 1.7 daļu ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos projekta iesniegšanas dienā un precizētā projekta iesniegšanas dienā vai attiecībā uz kuriem ir noslēgts vienošanās līgums saskaņā ar iepriekšminētā likuma 41. pantu.
Finansējuma saņēmējs pirms katras atbalsta piešķiršanas divas darba dienas pēc uzņēmuma pieteikuma iesniegšanas vai tā precizējuma  (ja attiecināms) iesniegšanas pārbauda, vai uzņēmumam saskaņā ar VID administrēto nodokļu nodevu parādnieku datu bāzē pieejamo informāciju nav nodokļu vai nodevu parādu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu (ievada darba devēja vai finansējuma saņēmēja reģistrācijas numuru un nosaukumu pieejamajā VID datu bāzē un pārliecinās par darba devēja vai finansējuma saņēmēja nodokļu parādu esamību). Finansējuma saņēmējs nepiešķir atbalstu uzņēmumam nepiešķir atbalstu finansējuma saņēmējam, ja tiek konstatētas nodokļu parādsaistības virs noteiktā limita.
Darba devējs un Finansējuma saņēmējs, ievērojot Komisijas Regulas Nr. 2023/2831, 5. panta 1. un 2. punktu, de minimis atbalstu var kumulēt ar citu de minimis atbalstu līdz Komisijas Regulas Nr. 2023/2831 3. panta 2. punktā noteiktajam attiecīgajam robežlielumam, kā arī var kumulēt ar citu valsts atbalstu attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām vai citu valsts atbalstu tam pašam riska finansējuma pasākumam pirmās kārtas, ja šīs kumulācijas rezultātā netiek pārsniegta attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa, kāda noteikta valsts atbalsta programmā vai Eiropas Komisijas lēmumā.
Ja darba devējs vienlaikus darbojas vienā vai vairākās neatbalstāmajās nozarēs un veic neatbalstāmās darbības vai citas darbības, kas ietilpst Komisijas regulas Nr. 2023/2831 darbības jomā, de minimis atbalsta saņēmējs nodrošina šo nozaru darbību vai izmaksu nodalīšanu saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 2023/2831 1. panta 2. punktu.

ES Kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam noteikts finansējuma intervences kods atbilstoši šo noteikumu atbalstāmajām darbībām ir 151 (atbalsts pieaugušo izglītībai (izņemot infrastruktūru)).