Anotācija (ex-ante)

Noteikumu projekts sagatavots, lai aktualizētu šobrīd spēkā esošo SM darbību reglamentējošo nolikumu, tostarp SM kompetencē esošās politikas jomas un uzdevumus.
Ar Noteikumu projekta 1.punktu tiek precizētas SM politikas jomas, nosakot, ka SM ir vadošā valsts pārvaldes iestāde transporta politikas un sakaru politikas jomā.
Ar Noteikumu 4.1. apakšpunktu precizētas SM funkcijas izstrādāt politiku tādās nozarēs kā dzelzceļa, ceļu, ceļu digitalizācijas, autotransporta, ceļu satiksmes drošības, sabiedriskā transporta, jūrniecības, kuģošanas informācijas aprites, aviācijas, starppilsētu gaisa mobilitātes, bezpilota gaisa kuģu sistēmas, gaisa telpas pārvaldības, lidostu darbības, elektronisko sakaru, pasta, ostu pārvaldības un attīstības, starptautisko kravu un pasažieru pārvadājumu, multimodālo pārvadājumu un transporta loģistikas, alternatīvo degvielu infrastruktūras.
Tādējādi attiecīgi tiek redakcionāli precizēti arī SM veicamie uzdevumi. 

Līdz 2021.gada 9.septembrim politikas jomu, nozaru  un apakšnozaru klasifikators tika noteikts Ministru kabineta 2009.gada 7.aprīļa noteikumu Nr.300 "Ministru kabineta kārtības rullis" 3.pielikumā un ar Ministru kabineta 2021.gada 7.septembra noteikumiem Nr.606 "Ministru kabineta kārtības rullis" netika pārņemta, bet atspoguļota TAP portāla tiesību aktu lietās.

Noteikumu projekts aktualizē šobrīd spēkā esošo SM darbību reglamentējošo nolikumu, precizējot SM kompetencē esošās politikas jomas un nozares, kurās SM izstrādā politiku un uzdevumus.
Ar Noteikumu projektu netiek piešķirts pēc būtības jauns deleģējums, jo:
1)Elektronisko sakaru likuma 4.panta otrās daļas 1., 2.punktos noteiktie uzdevumi attiecībā uz ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīklu ir deleģēti ar līgumu no 2019.gada 20.decembra, ņemot vērā zemāk minēto juridisko pamatojumu;
2) Elektronisko sakaru likuma 4.panta otrās daļas 3. punktā noteiktie uzdevumi attiecībā uz valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra izveidošanu ir deleģēti ar līgumu no 2019.gada 12.augusta, ņemot vērā anotācijā minēto juridisko pamatojumu;
3) Elektronisko sakaru likuma 4.panta otrās daļas 5.punktā noteiktie uzdevumi attiecībā uz interneta protokola sestās versijas, kā arī atsevišķa lokālā interneta reģistra ieviešanu ir deleģēti ar līgumu no 2020.gada 3. decembra, ņemot vērā zemāk minēto juridisko pamatojumu;
4)Elektronisko sakaru likuma 4.panta otrās daļas 6.punktā noteiktie uzdevumi attiecībā uz Transeiropas telemātikas pakalpojumus starp administrācijām (TESTA-ng) ir deleģēti ar līgumu no 2019.gada 31. maija, ņemot vērā zemāk minēto juridisko pamatojumu.
Noteikumu projektā noteiktais deleģējums valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (turpmāk - LVRTC) ietverts saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 4.panta otrās daļas 1. un 2.punktu, kur noteikts, ka SM atbilstoši kompetencei elektronisko sakaru nozarē nodrošina: 1) ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīkla izveidošanu atbilstoši valsts drošības un aizsardzības jomā pieņemtajiem lēmumiem, kā arī tā uzturēšanu, darbību un uzraudzību; 2) ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīkla pieslēgumu starptautisko organizāciju un citu juridisko personu tīkliem valsts funkciju īstenošanai, 27. panta pirmo daļu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 12.panta pirmās daļas 3.punktu un otro daļu, 40.panta pirmo daļu, 45.panta pirmo daļu, Ministru kabineta 2022.gada 9.augusta instrukciju Nr.4 “Ārkārtas situāciju elektronisko sakaru tīkla nodrošināšanas un lietošanas kārtība”, Ministru kabineta 2018.gada 26.septembra rīkojumu Nr.463 “Par institūcijām, kurām nodrošināma piekļuve ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīklam”, Ministru kabineta 2020.gada 5.jūnija rīkojumu Nr.302 “Grozījumi Ministru kabineta 2018.gada 26.septembra rīkojumā Nr.463 “Par institūcijām, kurām nodrošināma piekļuve ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīklam”, Ministru kabineta 2019.gada 22.oktobra sēdes protokollēmuma (prot.Nr.49, 49.§) “Informatīvais ziņojums “Par Latvijas Republikas ārējās robežas stiprināšanu”, Ministru kabineta 2019.gada 9.jūlija rīkojumu Nr.344 “Par ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīkla izbūves un elektronisko sakaru pakalpojumu centra izveides deleģēšanu valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”.”
Noteikumu projektā deleģējums LVRTC ietverts saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 4.panta otrās daļas 3.punktu, kur noteikts, ka SM atbilstoši kompetencei elektronisko sakaru nozarē nodrošina valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra izveidošanu atbilstoši valsts vienotās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju arhitektūras jomā pieņemtajiem lēmumiem, kā arī tā uzturēšanu un darbību, pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 12.panta pirmās daļas 3.punktu un otro daļu, 40.panta pirmo daļu, 45.panta pirmo daļu un Ministru kabineta 2019.gada 9.jūlija rīkojumu Nr.344 ”Par ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīkla nodrošināšanas un par valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra izveidošanu, uzturēšanas un darbības nodrošināšanas deleģēšanu valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”.
Tostarp SM izveido, uztur platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēmu un nodrošina tās darbību. SM ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā deleģēt platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēmas izveidi, uzturēšanu un darbības nodrošināšanu valsts akciju sabiedrībai "Elektroniskie sakari", noslēdzot deleģēšanas līgumu. Noteikumu projektā ietvertais deleģējums valsts akciju sabiedrībai “Elektroniskie sakari” ietverts saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 4.panta otrās daļas 4.punktu, kurā noteikts, ka SM atbilstoši kompetencei elektronisko sakaru nozarē nodrošina platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēmas izveidošanu, kā arī tās uzturēšanu un darbību.

Noteikumu projektā norādītais deleģējums LVRTC ietverts saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 4.panta otrās daļas 5.punktu, kur noteikts, ka SM atbilstoši kompetencei elektronisko sakaru nozarē nodrošina interneta protokola 6. versijas, kā arī atsevišķa lokālā interneta reģistra ieviešanu, izveidi un darbību valsts un pašvaldību institūcijām, saskaņā ar Noteikumu Nr.242 5.2.⁵ apakšpunktu (spēkā esošā redakcijā), ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 12.panta pirmās daļas 3.punktu un otro daļu, 40.panta pirmo daļu, 45.panta pirmo daļu un informatīvā ziņojuma “Latvijas kiberdrošības stratēģija 2019.–2022. gadam” (apstiprināts Ministru kabineta 2019.gada 17.septembra sēdē (prot.Nr.42, 43.§)) 5.rīcības virziena “Tiesiskums kibertelpā un kibernoziedzības mazināšana” 5.3. uzdevumu - palielināt interneta lietotāju identificēšanu un informatīvā ziņojuma „Par Interneta protokola ceturtās un sestās versijas lietošanu valsts pārvaldē” (apstiprināts Ministru kabineta 2020.gada 10.novembra sēdē (prot.Nr.70, 33.§)) 2.,3.,4.,5. pasākumiem, tādējādi veicinot pāreju uz IPv6 valsts pārvaldē un motivējot privāto sektoru sekot paraugam.

Noteikumu projektā deleģējums LVRTC ietverts saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 4.panta otrās daļas 6.apakšpunktu, kas noteic, ka SM atbilstoši kompetencei elektronisko sakaru nozarē nodrošina Transeiropas telemātikas pakalpojumus starp administrācijām (TESTA-ng), kas ietver elektronisko sakaru fizisko infrastruktūru un savienojumus, kā arī saistītos elektronisko sakaru pakalpojumus, lai nodrošinātu datu apmaiņas platformu starp Eiropas Savienības dalībvalstu publiskās pārvaldes institūcijām un Eiropas Savienības institūcijām Latvijas Republikas teritorijā. un 2014.gada 27.novembra „Saprašanās memorandu starp Eiropas Savienību un Latvijas Republikas Satiksmes ministriju par kvalitātes un drošības prasībām attiecībā uz savietojumu ar TESTA-ng tīklu, kas izveidots ISA programmā”, pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40.panta pirmo daļu. Papildus norādām, ka LVRTC ir vairāku kritisku valsts informācijas komunikāciju tehnoloģiju infrastruktūras turētājs, kā arī ir sniedzis un sniedz svarīgus IKT infrastruktūras pakalpojumus, kuru skaitā ir Valsts informācijas sistēma darbam ar Eiropas Savienības dokumentiem, Informācijas sistēma Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē vajadzībām, Ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīkls, “gov.lv” domēna vārda zonas uzturēšanas platforma, un ievērojot LVRTC pieredzi, profesionālo kvalifikāciju, personāla un tehnisko resursu kapacitāti šādu valsts nozīmes IKT sistēmu uzturēšanā.

Noteikumu projektā precizēti veicamie uzdevumi, kā nodrošināt augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētājam izvirzīto prasību izpildes uzraudzību atbilstoši Elektronisko sakaru likuma 4.panta trešajā daļā noteiktajam uzdevumam, veicināt publisko elektronisko sakaru tīklu un valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra infrastruktūras attīstību un pieejamību, risina ierobežoto resursu izmantošanas plānošanu elektronisko sakaru nozarē. Aizsardzības ministrija atbilstoši Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.236 “Aizsardzības ministrijas nolikums” 5.15.1 apakšpunktam koordinē informācijas tehnoloģiju drošības politikas veidošanu un īstenošanu. Savukārt SM kompetences ietvaros sadarbībā ar LVRTC veicina kiberdrošības risinājumu ieviešanu valsts pārvaldē, atbilstoši Aizsardzības ministrijas izstrādātajai informācijas tehnoloģiju drošības politikai, izveidojot un nodrošinot politikas īstenošanai nepieciešamos tehnoloģiskos resursus (valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centrs, ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru centrs, interneta protokola 6. versijas adresācijas administrēšanas ieviešana valsts pārvaldē).

Noteikumu projekta anotācijā visas minētās darbības attiecībā uz LVRTC ir saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 2.apakšpunktu. Ņemot vērā jau esošajos normatīvajos aktos noteikto, skaidrojam, ka LVRTC ir 100% valstij piederošs, neprivatizējams uzņēmums, un uzdevumi, kas tiek deleģēti vairumā gadījumu ir tieši saistīti ar valsts drošības un suverenitātes jautājumiem, kas esošajā ģeopolitiskajā situācijā ir būtiski un nozīmīgi. Ar šiem deleģējumiem netiek ne apšaubīta nozares spēja sniegt pakalpojumus, bet tiek nodrošināts, ka valsts savus aizsardzības risinājumus patur savā pārziņā bez riska, ko veido jebkurš pakalpojuma sniedzējs, kas darbojas (vai pārstāj darboties) tirgū un pieņem lēmumus uz finansiālā izdevīguma principiem. Visi deleģējumi, gan esošie, gan klāt nākušais, , kas līdz šim nebija iekļauts Satiksmes ministrijas nolikumā attiecībā uz Elektronisko sakaru likuma 4.panta otrās daļas 6.punktā noteiko uzdevumu par Transeiropas telemātikas pakalpojumus starp administrācijām (TESTA-ng), ir uzticēts LVRTC tikai tiktāl, cik to prasa ar valsts kompetento iestāžu un aizsardzības jomu saistītie lēmumi, ja līdzvērtīgi pakalpojumi ir nesaistīti ar valsts suverenitāti, drošību, tad tie ir ārpus deleģējuma ietvara un brīvi nodrošināmi tirgus apstākļos ievērojot vajadzīgos normatīvos aktus.
Papildus skaidrojam, ka Eiropas Savienības prasības pieļauj līgumu slēgšanu ar juridisko personu, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām, kuras tām ir saskaņā ar normatīvajiem aktiem, ievērojot 2014. gada 26. februāra Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas Nr.2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK 12. panta prasības. Izvērtējot LVRTC darbības, ir konstatēts, ka tas atbilst Komisijas paziņojuma “Pamatnostādnes par valsts atbalstu platjoslas tīkliem” 123. un 124.punktā noteiktajam, kā arī 2014.gada 26.februāra Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas Nr. 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK 12.panta prasībām, kvalificējoties kā iekšējais uzņēmums (in-house), ņemot vērā, ka tā ir 100% valstij piederoša kapitālsabiedrība un tā vidējais apgrozījuma īpatsvars pēdējo 3 gadu periodā no valsts deleģēto uzdevumu īstenošanas un pakalpojumu sniegšanas valsts iestādēm un kapitālsabiedrībām ir 82,1% no attiecināmā LVRTC apgrozījuma.
Ņemot vērā, ka deleģējumi ir ar mērķi nodrošināt valsts drošības funkciju, attiecīgi šīm darbībām nav ekonomisks raksturs un tās nav uzskatāmas par komercdarbības veikšanu Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 1.panta otrās daļas 9.punkta izpratnē. Ievērojot minēto, šīm darbībām nav piemērojams komercdarbības atbalsta kontroles regulējums, tostarp regulējums, kas attiecas uz pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. Plānotās investīcijas nodrošina Elektronisko sakaru likumā doto uzdevumu izpildi. Ņemot vērā iepriekš minēto, ka pakalpojumi netiek definēti kā valsts tautsaimniecības nozīmes pakalpojums, jāuzsver, ka finansējums nav kompensācija, bet stingri kontrolēti maksājumi, kas tiek detalizēti vērtēti vairāku iesaistīto SM struktūrvienību kompetences ietvaros, LVRTC sniedzot atskaites ne retāk kā reizi ceturksnī. Katram deleģējumam ir izstrādāta SM iekšējā kārtība, kas ir saskaņā ar Valsts kontroles ieteikumiem un ka Valsts kontrole to ir atzinusi par ieviestu ieteikumu, tostarp, ka minētā kārtība izslēdz pārkompensācijas un šķērssubsidēšanas risku. Turklāt ir arī deleģēšanas līgumi, par kuriem tiek sūtītas atskaites arī Aizsardzības ministrijai, kas nodrošina papildu uzraudzību.

Vienlaikus aktualizēts SM uzdevums pasta nozarē, nosakot, ka SM veicina pasta pakalpojumu attīstību un pieejamību.

Ar Elektronisko sakaru likuma 4.panta otro daļu ir noteikti uzdevumi SM, kuri jānodrošina atbilstoši kompetencei elektronisko sakaru nozarē.
Elektronisko sakaru likumā, kurš zaudēja spēku 2022. gada 29.jūlijā līdz ar jauna Elektrosakaru likuma spēkā stāšanos, bija noteiktas tiesības SM noteiktos uzdevumus deleģēt privāto tiesību subjektam. Ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta trešajā daļā noteikto, ka iestādes nolikumā var norādīt, kuri tās kompetencē esošie pārvaldes uzdevumi var tikt deleģēti šajā likumā noteiktajā kārtībā, Noteikumu projekts papildināts ar attiecīgo deleģējumu.

Ar Noteikumu 4.1. apakšpunktu precizētas SM funkcijas izstrādāt politiku tādās nozarēs kā dzelzceļa, ceļu, ceļu digitalizācijas, autotransporta, ceļu satiksmes drošības, sabiedriskā transporta, jūrniecības, kuģošanas informācijas aprites, aviācijas, starppilsētu gaisa mobilitātes, bezpilota gaisa kuģu sistēmas, gaisa telpas pārvaldības, lidostu darbības, elektronisko sakaru, pasta, ostu pārvaldības un attīstības, starptautisko kravu un pasažieru pārvadājumu, multimodālo pārvadājumu un transporta loģistikas, alternatīvo degvielu infrastruktūras. Ar noteikumu projektu nepieciešams aktualizēt Noteikumu Nr.242 5. punktā noteiktos uzdevumus. 

Sabiedriskā transporta nozarē ar Noteikumu projektu precizēti uzdevumi, kas noteic, ka SM organizē un koordinē valsts politikas izstrādi un īstenošanu sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanā ar autobusiem un pa dzelzceļu, organizē un koordinē valsts politikas izstrādi un īstenošanu sabiedriskā transporta biļešu uzskaites un tirdzniecības, braukšanas maksas atvieglojumu, kā arī autoostu darbības nozarē. 
Ceļu nozarē SM pārvalda valsts autoceļu tīklu. Saskaņā ar likuma “Par autoceļiem” 7.panta trešo daļu SM deleģē valsts autoceļu tīkla pārvaldīšanu, pašvaldību autoceļu uzturēšanas pārraudzību valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" saskaņā ar deleģēšanas līgumu.
Alternatīvo degvielu infrastruktūras nozarē Satiksmes (sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un pašvaldībām) saskaņā ar Transporta attīstības pamatnostādņu 2021.-2027.gadam 4.3.1.uzdevumu ir atbildīga par alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstīšana un uzturēšanu (t.sk. elektrotransportlīdzekļu uzlādes vietas, ūdeņraža, saspiestās dabasgāzes (CNG) un sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) uzpildes stacijas).

Autotransporta un ceļu satiksmes drošības nozarē organizē un koordinē valsts politikas izstrādi un īstenošanu transportlīdzekļu vadītāju apmācības, kvalifikācijas iegūšanas un vadītāju veselības pārbaužu nozarē.
Autotransporta un ceļu satiksmes drošības nozarē organizē un koordinē valsts politikas izstrādi un īstenošanu mehānisko transportlīdzekļu, izņemot traktortehniku, reģistrācijas, kā arī velosipēdu un elektroskrejriteņu reģistrācijas nozarē.
Autotransporta un ceļu satiksmes drošības nozarē organizē un koordinē valsts politikas izstrādi un īstenošanu transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu, transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates un tehniskā stāvokļa kontroles nozarē.
Autotransporta un ceļu satiksmes drošības nozarē organizē un koordinē valsts politikas izstrādi un īstenošanu administratīvo pārkāpumu ceļu satiksmē kontroles ar ātruma un vidējā ātruma mērierīcēm nozarē. 

Ar noteikumu projektu precizēts, ka SM analizē situāciju transporta loģistikas nozarē, koordinē un kontrolē transporta loģistikas un ostu attīstības  veicinošu pasākumu sagatavošanu un izpildi. 

Ostu pārvaldības un attīstības nozarē precizēti veicamie uzdevumi, saskaņā ar kuriem SM organizē un koordinē politikas izstrādi un īstenošanu ostu pārvaldības un attīstības nozarē, izstrādā priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidošanai ostu un transporta loģistikas nozaru konkurētspēju kāpināšanai gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. 

Starptautisko kravu un pasažieru pārvadājumu nozarē ar Noteikumu projektu tiek precizēti veicamie uzdevumi, kas noteic, ka SM organizē un koordinē starptautisko kravu un pasažieru autopārvadājumu, vadītāja apliecību savstarpējas atzīšanas un apmaiņas nolīgumu projektu sagatavošanu, saskaņošanu un parakstīšanu, kā arī nodrošina to izpildes uzraudzību.
Ceļu un ceļu satiksmes drošības nozarē koordinē velotransporta un mikromobilitātes attīstību.
Sabiedriskā transporta nozarē risina sabiedriskā transporta pakalpojumu finansēšanas jautājumus.
Noteikumu projektā jūrniecības nozarē precizēti veicamie uzdevumi, nosakot, ka SM nodrošina Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (IMO) dalībvalsts audita norisi Latvijā, attīsta un uztur Starptautisko kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmu (SKLOIS).
 
Savukārt līdz ar Noteikumu projektu tiesiskajā regulējumā ietvertas jaunas darbības, kas nepieciešamas, lai īstenotu funkcijas aviācijas, bezpilota gaisa kuģu sistēmas, gaisa telpas pārvaldības, lidostu darbības nozarēs, nosakot, ka SM sniedz institucionālu atbalstu, lai nodrošinātu Latvijas gaisa pārvadātāju tiesību aizsardzību un darbības atbalstu ārvalstīs, izsniedz nozīmētajiem gaisa pārvadātājiem licenci par tiesībām veikt lidojumus attiecīgajā maršrutā, SM atbilstoši kompetencei koordinē aviācijas drošības, glābšanas, meklēšanas un civilmilitārās sadarbības procesus, kā arī uzrauga valsts budžeta programmas ietvaros piešķirtā finansējuma izlietojumu, nodrošina Latvijas aviācijas nozares intereses klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050.gadam, kā arī piedalās atbilstošo Eiropas Savienības tiesību aktu izstrādē. 

SM atbilstoši kompetencei koordinē Latvijai saistošo starptautisko divpusējo un daudzpusējo līgumu saistību izpildi, kā arī nodrošina sankciju regulējuma ievērošanu.
Noteikumu projektā sabiedriskā transporta un pasažieru pārvadājumu nozarē precizēti veicamie uzdevumi, nosakot, ka SM organizē un koordinē valsts politikas izstrādi un īstenošanu pasažieru komercpārvadājumu ar taksometru un vieglo automobili nozarē, kā arī tīmekļvietņu un mobilo lietotņu pakalpojumu autotransportā nozarē.
Starptautisko kravu, multimodālo pārvadājumu un transporta loģistikas nozarē organizē un koordinē valsts politikas izstrādi un īstenošanu kravu pārvadājumu dokumentu digitālizācijas un elektroniskā kravas starptautiskā autopārvadājumu līguma (e-CMR pavadzīmes) nozarē.
SM izstrādā, organizē un koordinē valsts nodevu politiku ceļu, autotransporta, dzelzceļa un aviācijas nozarē, kā arī piedalās valsts nodokļu politikas izstrādē, organizēšanā un koordinēšanā ceļu, autotransporta, dzelzceļa un aviācijas nozarē. Piemēram, SM ir izstrādājusi un satiksmes ministrs iesniedzis Saeimā likumprojektu “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā”, kas stājās spēkā 2017.gada 1.jūlijā un ietvēra apjomīgus transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa likmju grozījumus visām transportlīdzekļu kategorijām, to noteikšanas kritērijus pēc CO2 izmešu apjoma un aprēķina kārtību. Tāpat SM ir izstrādājusi un satiksmes ministrs iesniedzis Saeimā Autoceļu lietošanas nodevas likumu un tā grozījumus attiecībā uz nodevas likmēm un aprēķina kārtību laika posmā no 2010. līdz 2017.gadam. Saskaņā ar likuma “Par autoceļiem” 6.panta pirmo daļu šobrīd spēkā esošās autoceļu lietošanas nodevas objekts ir valsts galvenie autoceļi un reģionālo autoceļu posmi, izņemot ceļa posmus apdzīvotās vietās jeb ielas. Vienlaikus šā panta ceturtā un 4.¹ daļa noteic, ka maksu var ņemt par tādu autoceļu lietošanu, kas izbūvēti par privātiem līdzekļiem, un arī pašvaldība ar saistošajiem noteikumiem var paredzēt, ka par transportlīdzekļa novietošanu uz pašvaldības autoceļa vai ielas stāvēšanai drīkst iekasēt maksu, piemēram, iebraukšanas maksa Jūrmalas pilsētā. Nākotnē SM plāno papildināt likumu ar maksu piemērošanu attiecībā uz zemo emisiju un bezemisiju zonām apdzīvotās vietās.
Lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2022.gada 24.februāra Direktīvu (ES) 2022/362, ar ko groza Direktīvas 1999/62/EK, 1999/37/EK un (ES) 2019/520 attiecībā uz dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu transportlīdzekļiem, SM izstrādā jaunu likumprojektu “Autoceļu nodevas un lietošanas maksas likums”.
SM ir izstrādājusi arī Ministru kabineta 2010. gada 28. decembra noteikumus Nr. 1228 "Noteikumi par lielgabarīta un smagsvara pārvadājumu atļaujas izsniegšanas valsts nodevas apmēru, samaksas kārtību un atbrīvojumiem" un to grozījumus. Par atļaujas sagatavošanu un izsniegšanu saskaņā likuma “Par autoceļiem” 5.panta 6.¹ daļu ir atbildīga valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Valsts ceļi”.
Vienlaikus saskaņā ar likuma "Par autoceļiem" 7.panta pirmo daļu autoceļu valsts pārvaldi īsteno SM. Autoceļu valsts pārvalde ietver finansējuma nodrošināšanu, savukārt saskaņā ar minētā likuma 12.panta ceturto daļu valsts budžeta finansējumu valsts autoceļiem un daļēji pašvaldību ceļiem veido prognozētie valsts budžeta ieņēmumi no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa, autoceļu lietošanas nodevas. Attiecīgi valsts budžeta un finanšu vadības, muitas, nodokļu un nodevu sistēmas, nodokļu administrēšanas sadaļa par valsts autoceļu un autotransporta nodokļu un nodevu politiku ir SM kompetencē.
SM ir izstrādājusi arī Ministru kabineta 2018.gada 6.marta noteikumus Nr. 146 “Noteikumi par valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu komercpārvadājumiem ar autotransportu”.

Ar Noteikumu 4.2.¹ apakšpunktu papildinātas SM funkcijas veikt Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes (BEREC) atbalsta aģentūras atbalsta sekretariāta funkcijas.

Ministru kabinets ir uzņēmies saistības izveidot BEREC atbalsta aģentūras atbalsta sekretariātu ar likuma "Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes atbalsta aģentūras mītnes līgumu" [1] pieņemtā un apstiprinātā līguma 19.panta 1.punktu, kā arī ar 2022. gada 16. jūnija Latvijas Republikas valdības un Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes atbalsta aģentūras Pakalpojumu nodrošināšanas līguma 4.panta 5.punktu. Saskaņā ar minēto likumu Satiksmes ministrija ir atbildīga par virkni līgumā minēto saistību izpildes nodrošināšanu (tostarp atbalsta sekretariāta nodrošināšanu). Saskaņā ar minēto līgumu Satiksmes ministrija ir atbildīga par atbalsta sekretariāta personāla nodarbināšanu.

[1] Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/323572

Ņemot vērā veiktās strukturālās reformas, Noteikumu projekts aktualizē SM kapitālsabiedrību juridisko formu, kas attiecīgi iekļauts Noteikumu 5.34, 25.3 un 25.12 apakšpunktā. 
Pamatojoties uz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra 2020.gada 23.decembra lēmumu “Par reorganizācijas ierakstīšanu komercreģistrā” Nr.6-12/128017, nepieciešams precizēt Noteikumu Nr. 242 minēto kapitālsabiedrības juridisko formu no valsts akciju sabiedrības “Latvijas Jūras administrācija” uz valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas Jūras administrācija”;
Pamatojoties uz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra 2020.gada 9.decembra lēmumu Nr.6-12/122494 "Par reorganizācijas ierakstīšanu komercreģistrā", nepieciešams precizēt Noteikumu Nr.242 minēto kapitālsabiedrības juridisko formu no valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts ceļi” uz valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas Valsts ceļi”. 

Noteikumu projekts aktualizē šobrīd spēkā esošo SM darbību reglamentējošo nolikumu aktualizējot SM kapitālsabiedrību juridisko formu. Attiecīgi precizēts Noteikumu 25.12 apakšpunkts, precizējot kapitālsabiedrības juridisko formu no valsts akciju sabiedrības “Latvijas Jūras administrācija” uz valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas Jūras administrācija” un precizēts noteikumu 5.34 un 25.3. apakšpunkts, aktualizējot kapitālsabiedrības juridisko formu no valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts ceļi” uz valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas Valsts ceļi”. 

Satiksmes ministrija veido transporta nozares politiku Rail Baltica projekta ieviešanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un centralizētu Rail Baltica projekta Latvijas posma ieviešanas koordināciju veic Satiksmes ministrijas izveidota Vadības grupa. Satiksmes ministrija ir deleģējusi sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Eiropas dzelzceļa līnijas"  organizēt un pārraudzīt Rail Baltica un ar to saistītās infrastruktūras būvniecību (iepirkumu organizēšanu, būvdarbu un būvuzraudzības līgumu vadību), veikt Rail Baltica projekta finansējuma administrēšanu, pildīt Dzelzceļa likumā noteiktās pagaidu infrastruktūras pārvaldītāja funkcijas, iegūt jebkāda veida kustamo un nekustamo īpašumu, kas nepieciešams Rail Baltica infrastruktūras izveidošanai un ekspluatācijai, kā arī pildīt akciju sabiedrībai "RB Rail" akcionāra funkciju. Savukārt akciju sabiedrība "RB Rail" ir pilnvarota veikt Rail Baltica projekta koordinatora funkciju, pildot starptautiskajos līgumos, starpresoru līgumos un pasūtītāju un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju savstarpējos līgumos noteiktās funkcijas.
Ņemot vērā Ministru prezidentes 2023. gada 1. decembra rezolūciju (23-MP-207), nepieciešams precizēt funkcijas attiecībā uz Rail Baltica projekta īstenošanu un uzraudzību.

Precizēts noteikumu 5.32. apakšpunkts, kas nosaka, lai nodrošinātu funkciju izpildi, ministrija Rail Baltica valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izveidei un Rail Baltica projekta īstenošanai, ievērojot Eiropas Savienības, Saeimas, Ministru kabineta un citu kompetento institūciju saistošos lēmumus, veic projekta vadību un kopējo projekta uzraudzību, deleģējot sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Eiropas dzelzceļa līnijas" un akciju sabiedrībai "RB Rail" veikt Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras un ar to saistīto objektu izveidi.