Anotācija (ex-ante)

Ēku vecums lielākoties ir ap simts gadiem. Šajā laikā ir ļoti nolietojušās pārseguma konstrukcijas. Jāņem vērā apstāklis, ka daudzām no tā laika celtajām ēkām konstrukcijas tika darinātas no koka, jo šo māju būvniecības laikā vēl neizmantoja betona paneļus. Īpaši slikts stāvoklis ir sanitārajos mezglos, kur uzkrājas mitrums. Visai kritiskā stāvoklī atrodas arī jumti, kas ne tikai bojā esošās konstrukcijas, bet arī var būt bīstamas ekspluatācijā. 

Ar 1.2.1.4.i. investīcijas ieviešanas palīdzību tiek paredzēts veikt energoefektivitātes uzlabojumus ēkās, lai panāktu kopējās primārās enerģijas patēriņa samazinājumu. 

1.2.1.4.i. investīcija atbilst 100% klimata marķierim, jo investīcijas 1.2.1.4.i. īstenošanas noteikumos tiek noteikts, ka, piešķirot atbalstu, ir jānodrošina, ka visu projektu īstenošanas rezultātā investīcijas ietvaros valsts sektora ēkās, t.sk. vēsturiskajās ēkās tiek sasniegts 30 % kopējās primārās enerģijas ietaupījums.

Atbalsts energoefektivitātes uzlabošanai paredzēts, lai panāktu kopējās primārās enerģijas patēriņa samazinājumu, veicinātu valsts enerģētisko neatkarību, tādā veidā dodot ieguldījumu visas Eiropas Savienības noturībā un autonomijā.

Latvijas Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030.gadam ilgtermiņa mērķos ir iekļauta fosilo un neilgtspējīgo resursu patēriņa samazināšana un ilgtspējīgu atjaunojamu un inovatīvu resursu izmantošana, un viens no rīcības virzieniem ir noteikta energoefektivitātes uzlabošana, kas veicinās tiešu pienesumu Eiropas Savienības zaļā kursa mērķu sasniegšanā.

1.2.1.4.i. investīcijas īstenošanas ietvaros tiks uzlabota valsts sektora ēku energoefektivitāte, tādējādi samazinot ikgadējo kopējās primārās enerģijas patēriņu un sniedzot enerģijas ietaupījumu, un SEG emisiju samazinājumu.

Ja projekta ietvaros veiks investīcijas šķeldas apkures katlā, kura jauda pārsniedz 20 MW vai biogāzes apkures katlā, kura jauda pārsniedz 2 MW, tiks nodrošināta izmantotās biodegvielas, biomasas atbilstība Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu 29. pantā noteiktajiem kritērijiem un, ja tiks izmantota šķelda, tā atbildīs siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumam 80 % apmērā. Biomasas apkures katlu uzstādīšana, kas atbilst Komisijas 2015. gada 28. aprīļa Regulas (ES) 2015/1189, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām cietā kurināmā katliem, prasībām, tai skaitā pieļaujamām gaisu piesārņojošo vielu emisijām.

1.2.1.4.i. investīcija atbalsta klimata pārmaiņu mērķus (026a – Publiskās infrastruktūras atjaunošana energoefektivitātes uzlabošanai vai energoefektivitātes pasākumi, demonstrējuma projekti un atbalsta pasākumi, kas atbilst energoefektivitātes kritērijiem) un tādējādi tiek uzskatīts par atbilstīgu “nenodarīt būtisku kaitējumu” principam attiecībā uz attiecīgo mērķi: mazināt SEG emisijas, ēku atjaunošanas rezultātā uzlabojot to energoefektivitāti – samazinot energoresursu patēriņu, kā arī veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu. 

Projektu īstenošanas rezultātā 1.2.1.4.i. investīcijas ietvaros tiks sasniegts 30 % kopējās primārās enerģijas ietaupījums ēkās, kurās tiek nodrošināta kultūras funkcija, t.sk. vēsturiskajās ēkās. Atbilstoši Eiropas Padomes 2021. gada 6. jūlija lēmumam par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna izvērtējuma apstiprināšanu pielikuma PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMAM par Latvijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu A. KOMPONENTES NR. 1 KLIMATA PĀRMAIŅAS UN VIDES ILGTSPĒJA A.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju aprakstam Investīcijai 1.2.1.4.i. Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t.sk. vēsturiskajās ēkās ir noteikts: "Atbalsts nodrošina, ka visu projektu īstenošana nodrošina vidēji vismaz 30 % enerģijas ietaupījumu saskaņā ar programmu."

Vispārīgi 1.2.1.4.i. investīcijas nosacījumi

- 1.2.1.4.i. investīcijai pieejamais Atveseļošanas fonda (turpmāk – AF) plāna finansējums ir 23 956 000 euro. Kopējais finansējums investīcijai ir 28 735 222 euro, tai skaitā valsts budžeta finansējums pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) segšanai – ne vairāk kā 4 779 222 euro. PVN izmaksas nav attiecināmas finansēšanai no AF finansējuma;
- projektu īstenošanas termiņš ir līdz 2026. gada 1. martam;
-dokumentus, kas apliecina projekta īstenošanas pabeigšanu un visu uzņemto saistību izpildi iesniedz CFLA ne vēlāk kā līdz 2026. gada 1. jūnijam;
- projekta iesniedzējs ir tiešās pārvaldes iestāde vai privāto tiesību juridiska persona;
- atbalsts tiek sniegts granta veidā, atbalsta intensitāte ir līdz 100 % no projekta kopējā attiecināmā finansējuma bez PVN;
- Kultūras ministrija kā atbildīgā iestāde kultūras politikas jomā Latvijā izvērtē un veic potenciālo projektu iesniedzēju priekšatlasi, potenciālos projektu iesniedzējus norādot noteikumu projekta 1.pielikumā;
- projektu iesniedzēju atlasi veic Ekonomikas ministrijas (turpmāk – nozares ministrija) izveidotā vērtēšanas komisija, kuras sastāvā ir pārstāvji arī no Kultūras ministrijas, bet vienošanos vai līgumu par projekta īstenošanu slēdz Centrālās finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – CFLA);
- 1.2.1.4.i. investīcija AF plānā ir identificēta kā stratēģiski svarīgs projekts, kam nepieciešama pastiprināta komunikācija. Atbilstoši AF plānā noteiktajam, nozares ministrija nodrošinās koordinētas komunikācijas aktivitātes ar Eiropas Komisiju par šādām stratēģiski svarīgām aktivitātēm un projektiem: energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t.sk. vēsturiskajās ēkās; tāpat nozares ministrija sadarbībā ar Kultūras ministriju nodrošinās proaktīvus sabiedrības informēšanas pasākumus par uzsāktajiem un pabeigtajiem projektiem.
- projekta iesniedzējs projekta īstenošanai var piesaistīt projekta īstenošanas partneri, kas ir privāto tiesību juridiska persona vai atvasināta publiska persona, kura pārvalda un apsaimnieko valsts vai pašvaldības nekustamos īpašumus.

Ar kultūras funkciju noteikumu projekta ietvaros tiek skaidrots projekta iesniedzēja no Kultūras ministrijas kā atbildīgās iestādes kultūras politikas jomā Latvijā saņemtais apliecinājums, ka ēkā (ēku grupā), kurā plānots veikt investīcijas, tiek nodrošināta kultūras funkcija. Tāpat noteikumu projekta 1. pielikumā projektu iesniedzēju sarakstā ir iekļautas ēkas (ēku grupa), kurās tiek īstenota kultūras funkcija, jo to izvērtēšanu un priekšatlasi ir veikusi Kultūras ministrija, līdz ar to nodrošinot, ka iesniegtais projekta iesniegums par ēku (ēku grupu) atbilst noteikumu projektā noteiktajam par kultūras funkcijas īstenošanu. 

Vispārējie kritēriji pēc kādiem Kultūras ministrija izvērtē, ka ēka (ēku grupa) atbilst 1.2.1.4.i. investīcijai, ir:
ēkā (ēku grupā) tiek veikta kultūras funkcija;
ēkai (ēku grupai) ir nepieciešami energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi.

Kultūras ministrija saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīlī noteikumu Nr.241 „Kultūras ministrijas nolikums” 1.punktu ir vadošā valsts pārvaldes iestāde kultūras nozarē, kas ietver autortiesību, kultūras pieminekļu aizsardzības, arhīvu, arhitektūras, dizaina, tautas mākslas, teātra, mūzikas, muzeju, bibliotēku, vizuālās mākslas, grāmatniecības, literatūras, kinematogrāfijas un kultūras un radošo industriju izglītības apakšnozares.

Kultūrpolitikas plānošanas dokumentā „Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2022.-2027. gadam „Kultūrvalsts”” (turpmāk – Pamatnostādnes) apstiprinātas ar Ministru kabineta 2022.gada 1.marta rīkojumu Nr.143, ir iekļauta kultūras un radošo industriju izglītības apakšnozare un viena no prioritātēm – talantu ataudze un kultūras darbinieku profesionālā izaugsme. Šī prioritāte nosaka, ka Latvijā darbojas spēcīga kultūrizglītības sistēma, kas garantē kultūras un radošo nozaru ilgtspējīgu attīstību. Šīs prioritātes īstenošanā jāstiprina izglītības kvalitāte un pēctecība visās izglītības pakāpēs, izglītības sasaiste ar kultūras un radošo industriju darba tirgus vajadzībām un izglītības piedāvājuma starptautiskā konkurētspēja, jāatbalsta jauno talantu izaugsme un jāstimulē mākslinieciskā jaunrade un pētniecība. Lai garantētu sabiedrībai sniegto kultūras pakalpojumu kvalitāti un daudzveidību, būtiski ir nodrošināt kultūras un radošajās nozarēs strādājošo profesionālās pilnveides un mūžizglītības iespējas ikvienam, neatkarīgi no vecuma, dzimuma vai citām pazīmēm. Pamatnostādņu 5. rīcības virziens – „Kultūra un izglītība” (https://www.km.gov.lv/lv/kulturpolitikas-planosanas-dokumenti).

Noteikumu projekta 1. pielikumā iekļautās Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola un Mākslu izglītības kompetences centrs “Nacionālā Mākslu vidusskola” ir Kultūras ministrijas padotības iestādes. Mākslu izglītības kompetences centrs “Nacionālā Mākslu vidusskola” izveidots, apvienojot četras kultūrizglītības iestādes: Jāņa Rozentāla Mākslas skolu, Rīgas Doma kora skolu, Emīla Dārziņa mūzikas skolu, Rīgas Baleta skolu. Šīs kultūrizglītības iestādes gadu desmitiem ir sniegušas ieguldījumu kultūras un radošo industriju izglītības attīstībā, izcilību sagatavošanā, lai nodrošinātu Latvijas profesionālās mūzikas, mākslas un baleta tradīciju turpināšanu un attīstību. Tās nodrošina kultūrizglītības procesu, organizē profesionālo apmācību kultūras jomā nodarbinātajiem, kā arī sniedz ieguldījumu kultūras nozares attīstībā, tostarp Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un turpināšanā. Pedagogu profesionalitāte, izglītojamo izcilā sagatavotība nodrošina atzinību arī starptautiskā mērogā, tādējādi veidojot Latvijas tēlu pasaulē. Kultūrizglītības iestādes sniedz ieguldījumu kultūras nozares attīstībā un kultūrvides veidošanā, tostarp reģionālā un valsts līmenī. Kultūrizglītības iestādes arī organizē kultūras pasākumus, īsteno projektus, kā arī veic citas funkcijas, popularizējot kultūras vērtības, veidojot vietējo kultūrvidi, nodrošinot izglītotu kultūras patērētāju attīstību un sabiedrības iesaisti.

Arhīvi, bibliotēkas un muzeji ir kultūras mantojuma daļa. Mūsdienu kultūra veidojas ciešā kopsakarā ar kultūras mantojumu, sakņojoties tajā, interpretējot to. Tieši kultūras mantojums ir pamatā Latvijas kultūras savpatnībai un identitātei, ir nepieciešams nodrošināt Latvijas unikālā kultūras mantojuma saglabāšanu un tā radošas izmantošanas veicināšanu. Noteikumu projekta 1.pielikumā iekļautais Latvijas Nacionālais arhīvs (turpmāk – LNA), Latvijas Nacionālā bibliotēka (turpmāk – LNB) un Kultūras ministrijas muzeji ir kultūras ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestādes. Kultūras ministrs pakļautību īsteno ar Kultūras ministrijas starpniecību.

LNA ir kultūras ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku dokumentu un arhīvu pārvaldības jomā. LNA īsteno nacionālā dokumentārā mantojuma, kas ir kultūras mantojuma daļa, uzkrāšanu, glabāšanu un pieejamības nodrošināšanu, kā arī veic nacionālā dokumentārā mantojuma pārraudzību.

LNB ir kultūras ministra pārraudzībā esoša nacionālas nozīmes valsts kultūras iestāde, tās krājuma kodols ir nacionālais krājums, kas ir kultūras mantojuma daļa, — Latvijas un ārzemju izdevumi par Latviju un latviešiem, latviešu autoru darbi, kuru krāšana, saglabāšana un pieejamības nodrošināšana ir LNB pamatuzdevums.

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (jebkurš Kultūras ministrijas muzejs) ir kultūras ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Kultūras ministrs pakļautību īsteno ar Kultūras ministrijas starpniecību. Muzeja uzdevumi ir komplektēt materiālus un ar tiem saistīto informāciju par Latvijas un tās iedzīvotāju vēsturi (te katram muzejam sava specifika), nodrošināt kultūrvēsturisko materiālu krājuma atbilstošu aprūpi, uzskaiti, pārvaldību un pieejamību, veikt muzeja krājuma zinātnisko pētniecību; nodrošināt muzeja krājuma pieejamību sabiedrībai, tai skaitā muzeja ekspozīcijās.

PVN izdevumu segšanas pamatojums no valsts budžeta 

Ministru kabineta 22.03.2022. sēdes protokola Nr.17 34.§ “Informatīvais ziņojums “Par Kohēzijas politikas Eiropas Savienības fondu investīciju aktualitātēm līdz 2022.gada 1.februārim (pusgada ziņojums)”” 9.1.apakšpunkts nosaka, ka valsts budžeta iestādes PVN sedz no valsts budžeta līdzekļiem, līdz ar to MK noteikumu projektā 1.pielikuma 5., 7., 8. un 9.punktā minētie projektu iesniedzēji, kas darbību nodrošina no saņemtajām valsts budžeta dotācijām un PVN nevar atgūt kā priekšnodokli, PVN sedz no valsts budžeta piešķirtā finansējuma PVN segšanai.

MK noteikumu 1.pielikuma 2., 3., 4., 6. un 10.punktā minētais projekta iesniedzējs ir valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”, kas pārvalda valsts īpašumā Finanšu ministrijas personā esošos nekustamos īpašumus saskaņā ar starp Finanšu ministriju un valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamie īpašumi” noslēgto pārvaldīšanas līgumu. Atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3.panta astotai daļai publiskas personas, kā arī privātpersonas, kuras saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu pilda tām deleģētus vai ar pilnvarojumu nodotus valsts pārvaldes uzdevumus, neuzskata par nodokļa maksātājiem attiecībā uz darbībām vai darījumiem, kuros tās iesaistās valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu pildīšanā. Finansējums PVN izdevumu segšanai netiks atgūts no valsts budžeta priekšnodokļa veidā, attiecīgi valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” PVN izdevumu segšanai nepieciešams valsts budžeta finansējums.

Savukārt MK noteikumu 1.pielikuma 1. punktā minētais projekta iesniedzējs ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Nacionālā opera un balets”, kas telpās, kurās plānots veikt energoefektivitātes pasākumus, izmanto valsts noteikto funkciju un uzdevumu kultūras un kultūrizglītības jomā veikšanai. Atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3.panta astotai daļai publiskas personas, kā arī privātpersonas, kuras saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu pilda tām deleģētus vai ar pilnvarojumu nodotus valsts pārvaldes uzdevumus, neuzskata par nodokļa maksātājiem attiecībā uz darbībām vai darījumiem, kuros tās iesaistās valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu pildīšanā. Finansējums PVN izdevumu segšanai  netiks atgūts no valsts budžeta priekšnodokļa veidā, attiecīgi sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Latvijas Nacionālā opera un balets” PVN izdevumu segšanai nepieciešams valsts budžeta finansējums.

1.2.1.4.i. investīcijas ietvaros sasniedzamais

atskaites punkts – Valsts un vēsturisko ēku energoefektivitātes uzlabošanas atbalsta programmas stāšanās spēkā.

Atskaites punkta termiņš ir 2022. gada I ceturksnis, tomēr jāņem vērā, ka 1.2.1.4.i. investīcijas nosacījumi ir sarežģīti, tiek saņemti daudz komentāri, līdz ar to ir ilgstošs saskaņošanas process. Noteikumu projektu plānots apstiprināt Ministru kabinetā līdz 2023. gada 30. jūnijam. 

uzraudzības rādītāji:
- līdz 2023. gada 31. decembrim nosūtīti paziņojumi par vienošanās vai līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu projektiem par vismaz 8 384 600 euro;
- līdz 2025. gada 31. decembrim projektu īstenošanas rezultātā sasniegts kopējās primārās enerģijas gada patēriņa samazinājums valsts ēkās ar uzlabotu energoefektivitāti vismaz 891 MWh/gadā (norādītā sasniedzamā vērtība ir 20 % no kopējās mērķa vērtības).

sasniedzamie mērķi:
- līdz 2024. gada 30. septembrim nosūtīti paziņojumi par vienošanās vai līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu projektiem par vismaz 16 769 200 euro;
-  līdz 2026. gada 1. jūnijam projektu īstenošanas rezultātā sasniegts kopējās primārās enerģijas gada patēriņa samazinājums valsts ēkās ar uzlabotu energoefektivitāti vismaz 4456 MWh/gadā atbilstoši AF plānam.

1.2.1.4.i. investīcijas ietvaros saskaņā  ar Komisijas 2021. gada 28. septembra deleģētās regulas Nr. 2021/2106, ar kuru, nosakot Atveseļošanas un noturības rezultātu pārskata kopējos rādītājus un detalizētos elementus, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu ES 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (turpmāk - Regula Nr. 2021/241), pielikumā „Kopējo rādītāju saraksts” noteiktajiem kopējiem rādītājiem, 1.2.1.4.i. investīcijai ir noteikts kopējais rādītājs – "gada primārās enerģijas patēriņa ietaupījums MWh/gadā".

nacionālais rādītājs – izstrādāta tehniskā dokumentācija – 9 ēkām (ēku grupai).

Termini "atskaites punkts", "mērķi" un "uzraudzības rādītāji", "kopējie rādītāji" tiek lietoti, balstoties uz "Vadlīnijās informatīvā ziņojuma vai Ministru kabineta noteikumu izstrādei par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformas vai investīcijas ieviešanu" (t.sk. 93. punktā) un AF plānā ietverto informāciju.

Termins “valsts sektora ēkas” noteikumu projekta ietvaros attiecas uz nekustamajiem īpašumiem neatkarīgi no to piederības, kuri tiek izmantoti kultūras funkcijas īstenošanai.

Rādītāju sasniegšanas izpildes nosacījumi

Saskaņā ar AF plāna Darbības kārtībā noteikto:

mērķiem:
Paziņojums saņēmējiem par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu par vismaz 16 769 200 EUR.

Pārbaudes mehānisms - Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts mērķis, kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem, tostarp piešķirto līguma slēgšanas tiesību un to summu saraksts.

Primārās enerģijas patēriņa samazinājums valsts ēkās ar uzlabotu energoefektivitāti, kas izriet no šajā pasākumā atbalstītajām investīcijām. Energosertifikātus var izmantot, lai pierādītu primārās enerģijas patēriņa samazinājumu.

Pārbaudes mehānisms - Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts mērķis (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm pamatojošajiem pierādījumiem. Šā dokumenta pielikumā iekļauj: a) aptvertos energoefektivitātes sertifikātus pirms atjaunošanas vai pārbūves darbiem un pēc tiem; b) atjaunoto un pārbūvēto būvju sarakstu un attiecībā uz katru būvi informāciju par pabeigtajiem atjaunošanas vai pārbūves darbiem, energoefektivitātes sertifikātu reģistrācijas numurus pirms un pēc atjaunošanas vai pārbūves darbiem un paredzamo enerģijas ietaupījumu.

atskaites punktam:
Valsts un vēsturisko ēku energoefektivitātes uzlabošanas atbalsta programmas stāšanās spēkā, nosakot atbilstības kritērijus, lai atspoguļotu ANM regulas VI pielikuma piemērojamās intervences jomas “026a Publiskās infrastruktūras atjaunošana energoefektivitātes uzlabošanai vai energoefektivitātes pasākumi, demonstrējuma projekti un atbalsta pasākumi, kas atbilst energoefektivitātes kritērijiem” prasības.

Pārbaudes mehānisms -  Noteikumu kopija un saite uz publikāciju oficiālajā izdevumā, tostarp atsauce uz norādi par stāšanos spēkā, kopā ar kopsavilkuma dokumentu, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts atskaites punkts, ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. It īpaši tajā izskaidro, kā ir izpildītas ANM regulas VI pielikuma piemērojamās 026a intervences jomas prasības.

Nosacījumi projekta iesniedzējam un finansējuma saņēmējam


Projekta iesniedzējs divu mēnešu laikā pēc uzaicinājuma saņemšanas iesniedz projekta iesniegumu Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk –  vadības informācijas sistēma), iekļaujot tajā šādu informāciju:
- aizpildītu projekta iesnieguma veidlapu;
- informāciju par minimālo kopējo primārās enerģijas ietaupījumu, kas  nav mazāks par šo noteikumu 1. pielikumā norādīto;
- informāciju par projekta kopējo finansējumu atbilstoši šo noteikumu 1. pielikuma norādītajam finansējumam, kas nav lielāks par 10 % no paredzamās būvdarbu līguma summas (ar PVN) un to paredzēts izlietot atbilstoši šo noteikumu 30.1. un 30.2. apakšpunktā noteiktajam;
- projekta iesniedzēja informāciju par kopējo attiecināmo izmaksu segšanas avotiem;
- projekta iesniedzēja apliecinājumu, ka projekta iesniegumā norādītās attiecināmās izmaksas ir nepieciešamas, lai īstenotu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, sasniegtu noteiktos rādītājus un nodrošinātu ieguldījumu ilgtspēju;
- projekta iesniedzēja apliecinājumu, ka projekta ietvaros ēkā (ēku grupā), kurā plānots veikt investīcijas, tiek nodrošināta kultūras funkcija;
- projekta iesniedzēja apliecinājumu par to, ka visā projekta īstenošanas laikā tiks ievēroti normatīvajos aktos noteiktie interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanas un dubultā finansējuma novēršanas nosacījumi, kuriem iestājoties pret finansējuma saņēmēju atbilstoši normatīvajiem aktiem par Atveseļošanas fonda plāna īstenošanas un uzraudzības kārtību var tikt piemērotas attiecīgas korektīvās darbības;
- projekta iesniedzēja apliecinājumu, ka ieņēmumi no saimnieciskās darbības projekta dzīves cikla laikā ir mazāki par 50 % no kultūras jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta konkrētajā infrastruktūrā (ja attiecināms);
- projekta iesniedzēja apliecinājumu, ka projekta īstenošanas laikā tiks nodrošināta šo noteikumu 16. punktā punktā minētā principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” nosacījumu ievērošana; 
- parakstīts sadarbības līgums starp projekta iesniedzēju un projekta īstenošanas partneri (ja attiecināms);
- projekta iesniedzēja pilnvaru par projekta iesniedzēja pilnvarotās personas paraksta tiesībām (ja attiecināms).


Projekta iesniedzējs nodrošina, ka projekta īstenošanas laikā tiks nodrošināta principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošana saskaņā ar Regulas Nr. 2021/241 2. panta 6. punktu un 5. panta 2. punktu, paredzot atbilstošas prasības līgumos ar piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem.

Veicot energoefektivitātes pasākumus atbilstoši  noteikumu projekta attiecināmajām izmaksām, finansējuma saņēmējam ir jānodrošina, ka par katriem 5376,12 euro AF finansējuma tiek nodrošināts 1 MWh/ gadā kopējās primārās enerģijas ietaupījums vidēji 1.2.1.4.i. investīcijas ietvaros īstenojamos projektos. 

1.2.1.4.i. investīcijas ietvaros plānotie informācijas un publicitātes pasākumi tiek īstenoti saskaņā ar Regulas Nr. 2021/241 34. pantu un Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēšanas nolīguma 10. pantu, kā arī ievērojot Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas. Ņemot vērā, ka investīcijas ietvaros tiek īstenoti stratēģiski svarīgi projekti, nozares ministrija sadarbībā ar Kultūras ministriju nodrošina proaktīvus sabiedrības informēšanas pasākumus par uzsāktajiem un pabeigtajiem projektiem.

Projekta iesniedzējs, pretendējot uz finansējumu nodrošina, ka tam ir īpašuma, lietošanas tiesības, ilgtermiņa nomas tiesības vismaz 10 gadus vai apbūves tiesība uz nekustamo īpašumu, tai skaitā uz zemi, kurā veic investīcijas, vai arī nekustamais īpašums nodots tā pārvaldīšanā, ko apliecina attiecīgs līgums, vai nekustamais īpašums ir valdījumā. 

Skaidrojam, ka projekta iesniedzējs var piesaistīt tādus projekta īstenošanas partnerus, kas ir privāto tiesību juridiska persona vai atvasināta publiska persona, kura pārvalda un apsaimnieko valsts vai pašvaldības nekustamos īpašumus.

Projekta iesnieguma iesniegšanas, vērtēšanas un vienošanās vai līguma par projekta īstenošanu slēgšanas, un projekta īstenošanas un finansējuma saņemšanas kārtība noteikta noteikumu projekta III un V nodaļā.

Skaidrojam, ka finansējuma saņēmējs ir projekta iesniedzējs, kura projekta iesniegums ir apstiprināts ar vērtēšanas komisijas lēmumu šajos noteikumos noteiktajā kārtībā un finansējuma saņēmējs uzņemas visu atbildību par projekta īstenošanu.

Finansējuma saņēmējam vienlīdz saistoši 2021. gada 7. septembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 621 “Par Eiropas Savienības atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība” 10. punktā minētie nosacījumi.

Nesasniedzot šajos noteikumos plānoto kopējās primārās enerģijas ietaupījumu, finansējums tiks uzskatīts par neattiecināmu un tiks atgūts no finansējuma saņēmēja. 

Ēkas energosertifikācjas un ēkas pagaidu sertifikātā iekļaujamās ziņas, kā arī energosertifikācijas termiņi noteikti 2012. gada 6. decembrī pieņemtajā likumā “Ēku energoefektivitātes likums”. Ēku energoefektivtātes novērtēšanu veic neatkarīgs eksperts.

Lai finansējuma saņēmējs, slēdzot iepirkuma līgumus vai veicot iepirkumu, izslēgtu komercdarbības atbalstu konkrētam piegādātājam, jārīkojas kā tirgus ekonomikas dalībniekiem, proti, darījumam ir jāatbilst tirgus nosacījumiem.
Lai izslēgtu ekonomiskās priekšrocības preču piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem, tādējādi novēršot tiem komercdarbības atbalsta piešķiršanu, tie būtu jāizraugās atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā procedūrā. Procedūrai ir jābūt konkurenci nodrošinošai, lai procesā varētu piedalīties visi ieinteresētie un nosacījumiem atbilstīgie piegādātāji/pakalpojuma sniedzēji, kā arī procedūrai ir jābūt pārredzamai, lai nodrošinātu, ka visi ieinteresētie piegādātāji/pakalpojuma sniedzēji katrā konkursa procedūras posmā ir vienādi un pienācīgi informēti. Iepirkuma procedūrai jābūt pietiekami plaši publiskotai, lai par to varētu uzzināt potenciālie piedāvājumu iesniedzēji. Nepieciešamie priekšnosacījumi ir nediskriminējoša attieksme pret visiem piedāvājumu iesniedzējiem visos procedūras posmos un objektīvu atlases un līgumslēgšanas kritēriju noteikšana pirms procedūras. Lai garantētu vienlīdzīgu attieksmi, līgumslēgšanas kritērijiem būtu jābūt tādiem, kas dod iespēju objektīvi salīdzināt un novērtēt piedāvājumus.

Projektu īstenošanā tiek veicināta zaļā publiskā iepirkuma (turpmāk – ZPI) prasību ievērošana, veicot iepirkumus būvniecības darbiem. ZPI izmantošana 1.2.1.4.i. investīcijas ietvaros nav obligāta, bet tikai iesakāma. Projektu īstenotāji var pēc izvēles piemērot ZPI principus, piemēram, paredzot viedo risinājumu ieviešanu apgaismojuma izveidē, kā arī izvērtēt un izmantot citu energoefektīvu un inovatīvu risinājumu ieviešanu ēku atjaunošanā un būvniecībā. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka gadījumos, kad investīcijas īstenošanai nepieciešams veikt iepirkumu, ja vien tas ir iespējams un attiecināms, ņemot vērā attiecīgās investīcijas specifiku, tiek veikts sociāli atbildīgais publiskais iepirkums atbilstoši Iepirkumu uzraudzības biroja sagatavotajai informācijai par Sociāli atbildīgu publisko iepirkumu (informācijas pieejama šeit: https://www.iub.gov.lv/lv/socialais-iepirkums, vadlīnijas sociāli atbildīga publiskā iepirkuma īstenošanai pieejamas: https://www.iub.gov.lv/lv/media/658/download, ārvalstu prakses apkopojums; pieejams: https://www.iub.gov.lv/lv/media/877/download).

Iepirkumus, kas nepieciešami projekta īstenošanai, finansējuma saņēmējs un projekta īstenošanas partneris, veic saskaņā ar publisko iepirkumu jomas normatīvajos tiesību aktos noteiktajām prasībām.

Finansējumu atbalstāmo darbību īstenošanai, paredzot energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus ēkās, kuras paredzēts ekspluatēt atbilstoši kultūras funkcijai, finansējuma saņēmējam piešķir, ja izpildās viens no nosacījumiem:

- netiek konstatēta  saimnieciskā darbība kultūras jomā – ieņēmumi no saimnieciskās darbības konkrētajā infrastruktūrā ir mazāki par 50 % no kultūras jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta;
- ēkā ne mazāk kā 85 % gadījumu ir paredzēta kultūras pakalpojumu sniegšana Latvijas Republikas teritorijā esošajiem pakalpojuma lietotājiem.

Sagaidāmā ietekme uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū ir niecīga vai neiespējama šāda iemesla dēļ
- kultūras pakalpojumu sniegšana ir paredzēta pārsvarā, tas ir, ne mazāk kā 85% apmērā, vietējiem (Latvijas valsts) pakalpojuma lietotājiem.

Saskaņā ar Regulas Nr. 2021/241 prasībām finansējuma saņēmējs atmaksā finansējumu, kas saistīts ar interešu konflikta, korupcijas, krāpšanas un dubultfinansējuma pārkāpumiem.

Noteikumu projekta ietvaros norādītais projekta dzīves cikls (tajā skaitā ieguldījumu lietderīgais izmantošanas laiks jeb ieguldījumu amortizācijas periods) tiek noteikts atbilstoši Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētās Regulas (ES) Nr. 480/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu I pielikumam “15. panta 2. punktā minētie pārskata periodi”, kas piemērojams atkarībā no projekta investīciju jomas. Šajos noteikumos paredzētais ēkas (ēku grupas) amortizācijas periods būs 10 – 15 gadu robežās.

Dokumentācijas uzglabāšana un komercdarbības atbalsta izslēdzošo nosacījumu ievērošana

Projekta dokumentācijas uzglabāšanas un komercdarbības atbalsta izslēdzošo nosacījumu ievērošanas nodrošināšana projekta dzīves cikla laikā attiecas gan uz finansējuma saņēmēju, gan projekta īstenošanas partneri.

Finansējuma saņēmējs, projekta īstenošanas partneris, nozares ministrija un CFLA  nodrošina projekta dokumentācijas uzglabāšanu un informācijas pieejamību visā projekta dzīves cikla periodā.

Projekta īstenošanas nosacījumi

Projektu iesniegumu sākotnējai izvērtēšanai izveidotā vērtēšanas komisija (sastāvā pārstāvji no nozares ministrijas un Kultūras ministrijas), izvērtē rindas kārtībā viena mēneša laikā 1. pielikumā iekļauto projektu iesniedzēju projektu iesniegumus par ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai nepieciešamās tehniskās dokumentācijas izstrādi, tiem pievienoto informāciju, lai nodrošinātu nacionālā rādītāja - izstrādāta tehniskā dokumentācija 9 ēkām (ēku grupām) - sasniegšanu.

Nozares ministrija informē projekta iesniedzēju un CFLA (10 darba dienu laikā), par projekta iesniedzēja projekta iesnieguma apstiprināšanu, un ka CFLA var uzsākt vienošanās vai līguma par projekta īstenošanu slēgšanas procesu.

CFLA sākotnēji slēdz vienošanos vai līgumu ar projekta iesniedzējiem par tehniskās dokumentācijas izstrādi un par avansa vai priekšfinansējuma apjomu, ar līguma vai vienošanās īstenošanas termiņu 18 mēneši (tehniskās dokumentācijas izstrādes termiņš) un šo noteikumu projekta 5.4. apakšpunktā norādīto nacionālo rādītāju.

Avansa maksājumu projekta iesniedzēji, kas ir 1. pielikumā minētās privāto tiesību juridiskās personas kā valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”, kura pārvalda valsts īpašumā Finanšu ministrijas personā esošos nekustamos īpašumus saskaņā ar starp Finanšu ministriju un valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamie īpašumi” noslēgto pārvaldīšanas līgumu, un valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Nacionālā opera un balets”, kas telpās, kurās plānots veikt energoefektivitātes pasākumus, izmanto valsts noteikto funkciju un uzdevumu kultūras un kultūrizglītības jomā veikšanai, var saņemt 100 % apmērā no projektam piešķirtā kopējā finansējuma. Attiecīgo projektu īstenošanai nepieciešams 100% avanss no projektam piešķirtā kopējā finansējuma, jo, saņemot avansu mazākā apmērā nekā 100%, projektu iesniedzējiem nepieciešamo finansējumu būtu jānodrošina no saviem līdzekļiem. Lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu, lielākajai daļai projektu iesniedzēju būtu nepieciešami kredītiestāžu sniegtie pakalpojumi, kas radītu tikai lieku administratīvo slogu un finansējuma nelietderīgu izmantošanu (procentu likmes dēļ).

Skaidrojam, ka ar noteikumu projekta 51.3. apakšpunktā minēto noslēguma maksājumu tiek apstiprināts noslēguma maksājuma pieprasījums, ar kuru attiecīgi vai nu tiek dzēsts iepriekš izmaksātais un vēl nedzēstais avanss vai arī tiek veikta atlikušā  finansējuma izmaksa, ja avansu un starpposma maksājumu kopsumma ir bijusi mazāka par 100%.

Pēc tam, kad tehniskā dokumentācija ir izstrādāta, nozares ministrija sadarbībā ar Kultūras ministriju viena mēneša laikā no iesniegšanas dienas izvērtē un iesniedz atzinumu CFLA un finansējuma saņēmējam par finansējuma saņēmēja iesniegto tehnisko dokumentāciju, informējot finansējuma saņēmēju un CFLA, vai projekta īstenošana var tikt turpināta. Atzinumā norāda informāciju par kopējo projekta finansējumu un projekta ietvaros sasniedzamo šo noteikumu 5.2.2. apakšpunktā noteikto uzraudzības rādītāju un 5.3.2. apakšpunktā noteikto mērķi. Pēc atzinuma saņemšanas par projekta īstenošanas turpināšanu, finansējuma saņēmējs viena mēneša laikā iesniedz CFLA attiecīgus līguma vai vienošanās grozījumus.

Pēc tehniskās dokumentācijas sagatavošanas un iesniegšanas vadības informācijas sistēmā CFLA, pamatojoties uz nozares ministrijas sadarbībā ar Kultūras ministriju sniegtu atzinumu par atļauju turpināt projektu, veic līguma vai vienošanās grozījumus ar finansējuma saņēmēju attiecībā uz projekta turpināšanu.
Ar pārējiem projektiem, kuru īstenošana netiks turpināta atbilstoši attiecīgajam atzinumam, līgumi vai vienošanās netiks grozīti un projekti tiks pabeigti, sasniedzot tikai nacionālo rādītāju. 

Lai nodrošinātu vienotu projektu iesniegumu izvērtēšanu nozares ministrija sadarbībā ar Kultūras ministriju, vienlaikus viena mēneša laikā nodrošinās visu projektu iesniedzēju tehniskās dokumentācijas izvērtēšanu. Minētais termiņš tiek skaitīts no dienas, kad tiek iesniegta pēdējā projekta iesniedzēja tehniskā dokumentācija. 

1. pielikumā  minētā projekta iesniedzēja valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Nacionālā opera un balets” ar projekta īstenošanas adresi Aspazijas bulvāris 3, Rīga un projekta iesniedzēja Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" projekta iesniegumu ar projekta īstenošanas adresi Amatu iela 6, Rīga tehniskās dokumentācijas izvērtēšana tiek veikta, tiklīdz tā iesniegta vadības informācijas sistēmā. Minēto projektu iesniedzēju tehniskās dokumentācijas  izvērtēšana, kā augstākas gatavības projektiem tiks veikta prioritāri , negaidot pārējo projektu iesniedzēju tehniskās dokumentācijas izvērtēšanu (18 mēnešus). 

(Skaidrojam, ka noteikumu projekta redakcijā ar terminu "augstākas gatavības projekti" tiek raksturoti gadījumi, kad projekta ietvaros plānotajām būvniecības darbībām ir sagatavoti būvniecības ieceres dokumenti, tie būvvaldē vai iestādē, kas pilda būvvaldes funkcijas, ir saskaņoti.)

Ņemot vērā 1.2.1.4.i. investīcijas specifiku, un to, ka projektu ieviešanas termiņš ir līdz 2026.gada 1. martam, attiecīgi nepieciešams plānot pārbaužu un uzraudzības pasākumus, tā, lai līdz minētajam termiņam būtu iespējams gūt pārliecību par atskaites punktu un mērķu sasniegšanu, to pamatojošās dokumentācijas pietiekamību saskaņā ar 2021.gada 26.novembra ”Vadlīnijas informatīvā ziņojuma vai Ministru kabineta noteikumu izstrādei par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformas vai investīcijas ieviešanu” (turpmāk – Vadlīnijas).

Lai novērstu riskus attiecībā uz finansējuma pieejamību visiem projektu iesniegumiem, kuriem tiks izstrādāta tehniskā dokumentācija Atveseļošanas fonda finansējuma ietvaros, projektiem, kuriem ierobežotā finansējuma dēļ pēc tehniskās dokumentācijas izstrādes varētu netikt piešķirts finansējums projekta tālākai īstenošanai no Atveseļošanas un noturības mehānisma 1.2.1.4.i. investīcijas “Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t.sk. vēsturiskajās ēkās”, tiek nodrošināts finansējums no Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 2.1.1.8. pasākuma "Energoefektivitāti veicinoši pasākumi kultūras infrastruktūrā".

Skaidrojam, ka 1.2.1.4.i. investīcijas ietvaros visiem potenciālajiem projektu iesniedzējiem izstrādātā tehniskā dokumentācija ir lietderīga, jo tā var tikt izmantota projekta īstenošanai arī citās atbalsta programmās.

Skaidrojam, ka, lai novērstu publisko finanšu līdzekļu izšķērdēšanu, projekti, kuriem investīcijas 1.2.1.4.i. ietvaros tiks izstrādāta tehniskā dokumentācija, taču nepietiks finanšu līdzekļi to īstenošanai, tiks finansēti no Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 2.1.1. SAM “Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana” 2.1.1.8.pasākuma "Energoefektivitāti veicinoši pasākumi kultūras infrastruktūrā"  atbalsta programmas.

Kā arī tehniskās dokumentācijas sagatavošana veido nelielu daļu no kopējā 1.2.1.4.i. investīcijai pieejamā finansējuma (aptuveni 10 % - 20 %), sniedzot pienesumu gan ēku esošā kopējās primārās enerģijas patēriņa novērtēšanā, gan informāciju par paredzamiem kopējās primārās enerģijas ietaupījumiem. Papildus norādām, ka novirzot daļu finansējuma tehniskās dokumentācijas sagatavošanai, joprojām tiks nodrošināta investīcijai noteikto uzraudzības rādītāju un mērķu sasniegšana noteiktajā apmērā.

Nozares ministrijas pienākumi

Nozares ministrija nodrošina noteikumu projektā  noteikto uzraudzības rādītāju un mērķu uzskaiti, un datu ievadi vadības informācijas sistēmā vismaz divas reizes gadā – līdz 25. janvārim un 25. jūlijam.

Nozares ministrija ziņo Būvniecības valsts kontroles birojam par īstenoto projektu rezultātā iegūto kopējās primārās enerģijas ietaupījumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem energoefektivitātes jomā.

Skaidrojam, ka nozares ministrija (Ekonomikas ministrija) nodala Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) un AF atbildīgās iestādes funkciju izpildi no citām nozares ministrijas funkcijām.  AF nozares atbildīgās  ministrijas lēmumus par projektu iesniegumu apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu paraksta nozares ministrijas valsts sekretāra vietnieks.

Vērtēšanas komisijas pieņemto lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

1.2.1.4.i. investīcijas sasaiste, sinerģija un demarkācija ar citu atbalsta instrumentu investīcijām

Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu valsts atbalsta programmas tiek īstenotas jau kopš 2016. gada, tādējādi AF ir loģisks turpinājums energoefektivitātes veicināšanai, turklāt pēc AF investīciju veikšanas atbalstu valsts sektora ēkās energoefektivitātei plānots turpināt sniegt, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu.
Sniedzot atbalstu 1.2.1.4.i investīcijas ietvaros, CFLA veiks gan atbalstīto ēku apsekošanu projekta īstenošanas vietā, gan salīdzinās informāciju par īstenotajiem projektiem iepriekšējās atbalsta programmas ietvaros, lai pārliecinātos, ka projekts par tām pašām plānotajām atbalstāmajām darbībām nav saņēmis atbalstu citu atbalsta programmu ietvaros. Esošajā valsts ēku atbalsta programmā 2022. gadā turpinājās jau iesniegto projektu īstenošana un jauni projekti netiek pieņemti, savukārt Eiropas Savienības kohēzijas politikas atbalsta programmu 2021.–2027.gadam projektu pieņemšanu plānots sākt pēc tam, kad būs izmantoti AF resursi, tādējādi tiek veikta programmu demarkācija.
Citās šobrīd esošajās vai plānotajās energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta programmās ir atšķirīga mērķa grupa – piemēram, privātmājas, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, uzņēmumiem piederošas nedzīvojamās ēkas, līdz ar to valsts ēku energoefektivitātei finansējums ir pieejams tikai 1.2.1.4.i investīcijas ietvaros.

Iesniegto projektu iesniegumu vērtēšanas kārtība 

Vērtēšanas komisija rindas kārtībā viena mēneša laikā no projekta iesnieguma iesniegšanas izvērtē noteikumu projekta 1. pielikumā iekļauto projektu iesniedzēju projektu iesniegumus atbilstoši noteikumu projektā noteiktajam un projekta iesniedzēja un projekta īstenošanas partnera (ja attiecināms) neatbilstību izslēgšanas kritērijiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom)  Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk – Komisijas regula Nr. 2018/1046) 136. pantā.

- ja nepieciešams, lūdz projekta iesniedzēju veikt projekta iesnieguma veidlapā iesniegtās informācijas papildinājumus un precizējumus, nosakot arī termiņus papildinājumu un precizējumu iesniegšanai (bet ne ilgāk kā vienu mēnesi) un vērtēšanas komisija pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu/iem; 
- projekta iesnieguma papildināto un precizēto informāciju vērtēšanas komisija atkārtoti izvērtē viena mēneša laikā;  
- ja projekta iesniedzējs projekta iesniegumu atkārtoti ir iesniedzis atbilstoši noteikumu projekta prasībām un neatbilst izslēgšanas kritērijiem, un papildinājis un precizējis informāciju projekta iesniegumā atbilstoši vērtēšanas komisijas noteiktajām prasībām, vērtēšanas komisija pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu;  
- ja projekta iesniedzējam atkārtoti izvirzītie nosacījumi netiek izpildīti vai netiek izpildīts noteiktajā termiņā, tad projekta iesniegums uzskatāms par noraidītu un vērtēšanas komisija pieņem lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu. Nozares ministrija var izvērtēt un atkārtoti uzaicināt iesniegt projekta iesniegumu. 

Vērtēšanas komisija iesniegtos projektu iesniegumus kopā ar iesniegtajiem dokumentiem izvērtē atbilstoši šajos noteikumos noteiktajam, tai skaitā pārbauda vai saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku publiskajā datu bāzē pieejamo informāciju, projekta iesniedzējam nav nodokļu vai nodevu parādu kas kopsummā pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru segšanai ir piešķirts samaksas termiņa pagarinājums.
Skaidrojam, ka noteikumu projekta ietvaros Komisijas regulas Nr. 2018/1046 136. panta 1. punkta b) apakšpunktā atbilstība nodokļu parādiem tiek vērtēta atbilstoši nosacījumiem, ka projekta iesniedzējam Latvijas Republikā nav nodokļu parādi, kas kopsummā pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru segšanai ir piešķirts samaksas termiņa pagarinājums.

Nozares ministrija izslēgšanas kritēriju pārbaudei lūgs informāciju no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra, Uzņēmumu reģistra. Informācija par nodokļu parādiem tiks iegūta no Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku publiskās datu bāzes.

Pēc lēmuma pieņemšanas par atbilstību vērtēšanas kritērijiem, nozares ministrija apstiprina projekta iesniegumu vadības informācijas sistēmā un 10 darba dienu laikā elektroniski informē projekta iesniedzēju, kura projekta iesniegums ir apstiprināts ar vērtēšanas komisijas lēmumu noteikumu projektā noteiktajā kārtībā, par projekta iesnieguma apstiprināšanu, un CFLA, ka tā var uzsākt vienošanās vai līguma par projekta īstenošanu slēgšanas procesu.

Noteikumu ​projekta 1. pielikuma projekta iesniedzēja valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Nacionālā opera un balets”  ar projekta īstenošanas adresi Aspazijas bulvāris 3, Rīga un projekta iesniedzēja Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" ar projekta īstenošanas adresi Amatu iela 6, projektus plānots īstenot kā augstākas gatavības projektus, to sagatavotās tehniskās dokumentācijas  izvērtēšanas tiks veikta prioritāri, negaidot pārējo projektu iesniedzēju tehniskās dokumentācijas izvērtēšanu (18 mēnešus).

CFLA pienākumi

CFLA ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas vadības informācijas sistēmā slēdz vienošanos vai līgumu par projekta īstenošanu ar finansējuma saņēmēju, kura projekta iesniegums ir apstiprināts noteikumu projektā noteiktajā kārtībā. Vienošanās vai līgumā par projekta īstenošanu iekļauj vismaz šādu informāciju:

- finansējuma saņēmēja un CFLA tiesības un pienākumus;
- projektam piešķirtā finansējuma pārvaldīšanu, tā piešķiršanas, izlietošanas, uzraudzības kārtību un noteikto rādītāju uzskaiti un datu ievadīšanu vadības informācijas sistēmā;
- par pārbaudēm, t.sk. datu ticamības pārbaudēm un pārbaudēm finansējuma saņēmēja līmenī, lai investīcijas īstenošanas laikā novērstu interešu konfliktu, korupciju, krāpšanu, dubultfinansējuma risku;
- plānoto maksājumu pieprasījumu iesniegšanas grafika iesniegšanas kārtību, iepirkumu plāna iesniegšanas kārtību, maksājuma pieprasījumu un noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanas kārtību;
-avansa maksājuma piešķiršanas kārtību;
-projekta īstenošanas kārtību un nosacījumus līgumu vai vienošanos grozījumu veikšanai par projekta kopējo finansējumu un projekta sasniedzamajiem rādītājiem un mērķiem pēc tehniskās dokumentācijas izvērtēšanas, un nozares ministrijas un Kultūras ministrijas atzinuma saņemšanas.

Līgums par projekta īstenošanu tiks slēgts, ja finansējuma saņēmējs ir Latvijas Republikā reģistrēta juridiska persona, bet vienošanās ar tiešās pārvaldes vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestādi, atvasinātu publisku personu vai citu valsts iestādi.

Atbalstāmās darbības

Investīcijas ietvaros ir atbalstāmas darbības, kas saistītas ar ēkas energoefektivitātes paaugstināšanu atbilstoši energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem, kas noteikti ēkas energosertifikācijas dokumentācijā t.sk. būvdarbu veikšana ēku norobežojošajās konstrukcijās, ēku inženiertehnisko, tai skaitā, apkures, ūdensapgādes, ventilācijas un dzesēšanas sistēmu atjaunošana, pārbūve vai izveide; atjaunojamos energoresursus izmantojošu siltumenerģijas ražošanas avotu iegāde un uzstādīšana; ēku un inženiertehnisko sistēmu automatizētās vadības un kontroles sistēmu iegāde un uzstādīšana; projekta tehniskās dokumentācijas sagatavošana; ēkas restaurācijas un iekšējās apdares darbi (ja, īstenojot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, tiek skarta ēkas iekšējā apdare – attiecas tikai uz to daļu, kas tiek skarta), lai nodrošinātu ēkas sākotnējo arhitektonisko un iekštelpu apdares detaļu vizuālo un tehnisko stāvokli; ēkas konstrukciju atjaunošanas un restaurācijas darbi (ja, īstenojot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, tiek skarta ēkas konstrukcija – attiecas tikai uz to daļu, kas tiek skarta); projekta vadības un uzraudzības nodrošināšana; informācijas un publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu.

Attiecināmās izmaksas un izmaksas, kas netiek segtas no Atveseļošanas fonda finansējuma

Investīcijas ietvaros projekta attiecināmās izmaksas ir:

- izmaksas kas saistītas ar energosertifikācijas, tehniskās apsekošanas (kas veikta atbilstoši periodiskās tehniskās apsekošanas, kas ir veicama būves ekspluatācijas laikā, prasībām, saskaņā ar normatīvajiem aktiem būvju tehniskās apsekošanas būvnormatīvu jomā), būvniecības izmaksu tāmes, būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas, paskaidrojuma raksta dokumentācijas, būvprojekta minimālā sastāvā, ēkas fasādes apliecinājuma kartes izstrādāšanu, kā arī būvprojekta ekspertīzes izmaksas;
- kultūrvēsturiskās, arheoloģiskās un arhitektoniski mākslinieciskās izpētes un kultūrvēsturiskās inventarizācijas izmaksas;
- projekta būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas;
- projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, kas radušās uz darba līguma, rīkojuma vai uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no apliekamajām attiecināmajām izmaksām, nepārsniedzot 5 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, (finansējuma saņēmējam projekta vadības nodrošināšanas ietvaros, ir iespēja ieplānot neatkarīga revidenta/ iekšējā auditora izmaksas, lai apliecinātu atskaites punkta un/ vai mērķa sasniegšanu un izmaksu pamatotību);  
- būvdarbu izmaksas, kas paredzētas ēkas energosertifikātā energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai:
  - būvdarbu veikšana ēkas norobežojošajās konstrukcijās (tai skaitā pārseguma pilna vai daļēja nomaiņa vai pastiprināšana, kas  saistīta ar ēku konstruktīvo stiprību);
  - pagraba un augšējā stāva pārseguma siltināšana; 
  - logu un ārdurvju nomaiņa vai restaurācija;
  - vēdināšanas sistēma;
  - apgaismojums t.sk., skatuves apgaismojums, kas nodrošina ēkas energoefektivitātes uzlabošanu;
  - ēkas inženiertehnisko sistēmu (tai skaitā elektroinstalācijas, apkures sistēmas) atjaunošana, pārbūve vai izveide;
  - ēkas restaurācijas un iekšējās apdares darbi (ja īstenojot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, tiek skarta ēkas iekšējā apdare, attiecas tikai uz to ēkas daļu, kas tiek tieši skarta), lai nodrošinātu ēkas sākotnējo arhitektonisko un iekšējās apdares detaļu vizuālo un tehnisko stāvokli;
- ēkas konstrukciju atjaunošanas un restaurācijas darbi vides pieejamības prasību nodrošināšanai (ja īstenojot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, tiek skarta ēkas konstrukcija, attiecas tikai uz to ēkas konstrukcijas daļu, kas tiek tieši skarta);
- izmaksas, kas saistītas ar būves nodošanu ekspluatācijā, kas noteiktas atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumu Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi” 8. sadaļai “Pieņemšana ekspluatācijā un atsevišķu darbu pabeigšana”;
- atjaunojamos energoresursus izmantojošu siltumenerģijas ražošanas avotu iegāde un uzstādīšana, kas paredzēti ēkas energosertifikātā;
- ēku un inženiertehnisko sistēmu automatizētās vadības un kontroles sistēmu uzstādīšana, kuras nodrošina sistēmu pareizu un efektīvu darbību un enerģijas patēriņa kontroli un samazinājumu, kas paredzēti ēkas energosertifikātā;
- ar projekta darbībām tieši saistīto informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas, kas nepārsniedz 1 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

Potenciālās valsts budžeta iestādes, kuras var būt finansējuma saņēmēji, norādītas noteikumu projekta 1. pielikumā.

Finansējuma saņēmējam, kas ir valsts budžeta iestāde (tiešās pārvaldes iestāde) un privāto tiesību juridiska persona, PVN izmaksas, kas radušās, īstenojot projektā atbalstāmās darbības un ir saistītas ar attiecināmām izmaksām, sedz no valsts budžeta līdzekļiem, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tos pārdalot no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 80.00.00 programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai". 
Finansējuma saņēmējs kā tiešās pārvaldes iestāde saskaņā ar normatīvo aktu par kārtību, kādā pārdala 74. resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 80.00.00 programmā plānotos līdzekļus Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai, var saņemt priekšfinansējumu, pieprasot to no valsts budžeta.

Ja projekta īstenošanas laikā rodas izdevumi, kas netika iekļauti projektā vai sadārdzinās projekta plānotās attiecināmās izmaksas, finansējuma saņēmējs papildu izmaksas sedz no paša rīcībā esošajiem līdzekļiem.

Izvērtējot ēkai (ēku grupai) aprēķināto kopējās primārās enerģijas ietaupījumu, balstās uz neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā izstrādātu ēkas energosertifikātu, kas sagatavots saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem ēku energosertifikācijas jomā un tajā norādīto informāciju par attiecīgo ēku vai ēku grupu.

Ja projekta ietvaros energoefektivitātes pasākumi tiek īstenoti ēkā – tiek vērtēts vai ir sasniegts 30 % kopējās primārās enerģijas ietaupījums ēkā, savukārt, ja projekta ietvaros energoefektivitātes pasākumi tiek īstenoti ēku grupā – tiek vērtēts energosertifikātā par katru ēku norādītais kopējās primārās enerģijas ietaupījums katrai ēkai atsevišķi.

Projekta izdevumu attiecināmība

Lai arī projekta izdevumu attiecināmības termiņš ir no 2020. gada 1. februāra, jāņem vērā, ka uz projektu iesniegumu atlases brīdi vai AF plānā identificēto konkrēto projektu līgumu vai vienošanās noslēgšanas brīdī nedrīkst tikt atbalstītas jau pabeigtas darbības (piemēram, pabeigti būvdarbi, kas ir nodoti ekspluatācijā). Atbalstu nepiešķir ar atpakaļejošu spēku par jau pabeigtiem pasākumiem. 

Biedrību un nodibinājumu iesaiste

1.2.1.4.i. investīcijas ietvaros tiek plānots veikt ieguldījumus valsts sektora ēkās, kurās tiek nodrošināta kultūras funkcija un tiek skaidrots, ka biedrību un nodibinājumu iesaiste tiek saskaņota ar Kultūras ministriju kā atbildīgo nozares ministriju kultūras politikas jomā Latvijā.

Publiskā apspriešana tika rīkota tiesību akta projekta 22-TA-295 ietvaros, 29.03.2022.- 12.04.2022.