Anotācija

Likums paredz no 2025. gada aizstāt diferencēto neapliekamo minimumu ar vienotu (fiksētu) neapliekamo minimumu, kas tiek piemērots visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no bruto ienākuma apmēra, un noteikt, ka neapliekamais minimums 2025. gadā ir 510 euro mēnesī, 2026. gadā – 550 euro mēnesī, bet no 2027. gada – 570 euro mēnesī.
Tā kā no likuma ir izslēgts regulējums par gada diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu un tā vietā ir noteikts regulējums par vienota (fiksēta) neapliekamā minimuma piemērošanu, tad Ministru kabineta noteikumos Nr. 662 un gada ienākumu deklarācijas veidlapās ir jāveic izmaiņas terminos.

Noteikumu projekts paredz precizēt noteikumu 2.2.2., izteikt jaunā redakcijā 39.10. un 39.18. apakšpunktu, un precizēt gada ienākumu deklarācijas D1¹ pielikuma nosaukumu, attiecīgi mainot terminu "diferencētais neapliekamais minimums" uz "neapliekamais minimums".

Ministru kabineta noteikumu Nr. 662 12. punktā ir atsauces uz paziņojuma par fiziskajai personai izmaksātajām summām rindu numerāciju. Ministru kabineta noteikumi Nr. 610 "Noteikumi par paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām iekļaujamo informāciju" vairs nenosaka paziņojuma veidlapu un tādējādi veidlapas rindu numerāciju.

Ministru kabineta noteikumu Nr. 662 12. punktā svītrotas atsauces uz paziņojuma par fiziskajai personai izmaksātajām summām rindu numerāciju.

Gada ienākumu deklarācijas D4 pielikuma rindā "Pirmstaksācijas gados izveidojies attaisnoto izdevumu pārsniegums pār noteikto normu" norāda pirmstaksācijas gadā uz nākamajiem taksācijas gadiem attiecinātos izdevumus. Rindas nosaukums ir grūti lasāms un var būt neizprotams, tādējādi nepieciešams to vienkāršot.

Ministru kabineta noteikumu Nr. 662 35. punktā, kā arī D4 veidlapā aizstāt vārdus "Pirmstaksācijas gados izveidojies attaisnoto izdevumu pārsniegums pār noteikto normu" ar "Attaisnotie izdevumi, kas pārcelti no iepriekšējiem gadiem".

Likumā mainīts 15. pantā ietvertais regulējums attiecībā uz progresiju sliekšņiem. Turpmāk pašreizējo trīs progresiju sliekšņu vietā ar likumu tiek noteikti divi progresijas sliekšņi, kā arī noteiktas šo sliekšņu ietvaros gūtajiem ienākumiem piemērojamās nodokļa likmes. Papildus minētajam likums ir papildināts ar 15.¹ pantu, kurā ir noteikta 3 % papildu likmes piemērošana. Papildu likme, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, tiks piemērota taksācijas gada ienākumiem, kuru kopējais apmērs pārsniedz 200 000 euro.
Nerezidentiem nepiemēro papildu likmi, turklāt nodokļu maksātājiem, kas taksācijas gada laikā maina rezidences statusu, ienākumā, kam piemēro papildu likmi, iekļauj tikai to ienākumu daļu, kas gūta rezidences periodā. Valsts ieņēmumu dienests ar samērīgām izmaksām nevar nodrošināt precīzu nodokļa aprēķinu personām, kurām mainās rezidences statuss, jo ir vairāki ienākumu veidi, kurus gada ienākumu deklarācijā norāda vienā summā par visu gadu. Prasība atsevišķi uzskaitīt un deklarēt katru viena veida ienākumu būtu pārmērīgs administratīvais slogs nodokļu maksātājam un paildzinās deklarācijas aizpildīšanas laiku.

Noteikumu projekts papildināts ar 39.19., 39.20. un 39.21. apakšpunktu, kas nosaka kārtību, kādā D veidlapā norāda ienākumus papildu likmes aprēķinam un papildu nodokļa aprēķināšanu. Deklarācijas D pielikuma 21. rindā tiek norādīti ienākumi, kuriem piemēro papildu nodokļa likmi – deklarācijas D 4. ailē norādīto vērtību, D1¹ pielikuma 6. ailes kopsummu, D2 pielikumā deklarēto ārvalstu algu, kas atbrīvota no nodokļa piemērošanas Latvijā, profesionālā sportista ienākumu, ienākumu no kapitāla pieauguma, kurš deklarēts deklarācijā DK vai ienākuma precizēšanas deklarācijā GD, ar nodokli neapliekamās dividendes, dividendēm pielīdzināmu ienākumu, nosacītās dividendes un likvidācijas kvotas pārsniegumu pār ienākumu, no kura piemēro papildu nodokļa likmi.
Savukārt nodokļu maksātājs, kurš taksācijas gada laikā ir mainījis rezidences statusu un kuram ir pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju, gada ienākumu deklarācijas 21. rindā minēto ienākumu norāda (vai precizē, ja iesniedz gada ienākumu deklarāciju Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā) atbilstoši ienākuma gūšanas dienai un periodam, kad bija rezidents.

Ministru kabineta noteikumos Nr. 662 un gada ienākumu deklarācijas veidlapā ir lietoti termini "Piemaksa" un "Pārmaksa". Tiesībsarga birojs 2025. gada 8. maija vēstulē Nr. 1‑12/16 Valsts ieņēmumu dienestam norādīja, ka ir identificēti gadījumi, kad personām nav saprotama tādu jēdzienu kā "nodokļa pārmaksa" un "nodokļa piemaksa" būtība, kā arī pietrūkst zināšanu par nokavējuma naudas piemērošanas kārtību nodokļu samaksas kavējumu gadījumos. Tas nereti kļūst par iemeslu iedzīvotāju sūdzībām un neapmierinātībai ar Valsts ieņēmumu dienesta vēlāk veiktajām piedziņas darbībām.

Lai atvieglotu izpratni par terminu "Piemaksa" un "Pārmaksa" nozīmi, noteikumu projekta 39.23. apakšpunkts izteikts jaunā redakcijā, aizstājot vārdu "Piemaksa" ar vārdiem "Maksājamais nodoklis jeb summa, kas jāmaksā valsts budžetā". Savukārt 39.24. apakšpunktā vārds "Pārmaksa" aizstāts ar vārdiem "Pārmaksātais nodoklis jeb nodokļa atmaksa".

Latvijas Finanšu nozares asociācija 2025. gada 3. marta vēstulē Valsts ieņēmumu dienestam norādīja par neskaidrībām, kurā gada ienākumu deklarācijas veidlapā jānorāda ārvalstīs gūti procentu vai dividenžu ienākumi, tajā skaitā, ja ārvalstīs ar nodokli neapliekami ienākumi ir gūti euro, gada ienākumu deklarācijas D2 pielikumā būtībā jānorāda viena un tā pati summa trīs reizes, savukārt pretējā gadījumā deklarētie ienākumi netiek ņemti vērā kā ar nodokli neapliekami.
Proti, ārvalstīs gūtie ienākumi no kapitāla (piemēram, procenti un dividendes), ja tie nav ar nodokli neapliekami, jānorāda gada ienākumu deklarācijas D1¹ pielikumā, savukārt ārvalstīs gūtie ar nodokli neapliekamie ienākumi (tajā skaitā ienākums no kapitāla) jānorāda gada ienākumu deklarācijas D2 pielikumā. Savukārt D2 pielikumā, ja ārvalstīs gūti ar nodokli neapliekami ienākumi euro, kas pilnā apmērā ir ar nodokli neapliekami, šo ienākumu vērtība jānorāda gan ailē "Ārvalstīs gūtie ienākumi summa ārvalstu valūtā", gan "Ārvalstīs gūtie ienākumi summa euro", gan ailē "Ienākums, kas atbrīvots no aplikšanas ar nodokli".
Vienlaikus, lai gan ārvalstīs gūtie ienākumi atsevišķos gadījumos jādeklarē gada ienākumu deklarācijas D1¹ pielikumā, šajā pielikumā nav nepieciešams norādīt ārvalstīs gūto ienākumu vai ieturētā nodokļa vērtību ārvalstu valūtā vai ienākuma gūšanas datumu. Valsts ieņēmumu dienests arī neveic automatizētu valūtas konvertācijas pārbaudi, kam nepieciešams datums un vērtība ārvalstu valūtā. Tā vietā gada ienākumu deklarācijai ir pievienojami dokumenti, kas apliecina ārvalstīs gūtā ienākuma apmēru, veidu un citu informāciju.

Lai vieglāk saprastu, kurš gada ienākumu deklarācijas pielikums ir aizpildāms par ārvalstīs gūtajiem ienākumiem no kapitāla, D1¹ un D2 pielikuma nosaukums ir papildināts ar paskaidrojumu.
Savukārt, lai atvieglotu D2 pielikuma aizpildīšanu, ir samazināts aizpildāmo aiļu skaits, atsakoties no ienākuma un ārvalstīs ieturētā nodokļa norādīšanas ārvalstu valūtā un datuma, kurā šāds ienākums ir gūts. Attiecīgi ir mainītas atsauces formulās D2 pielikumā un D pielikumā un aiļu numerācija.
Papildus no D2 un D2¹ pielikuma atsevišķo aiļu nosaukumos ir dzēsta norāde "euro". Tā vietā D1¹, D2 un D2¹ pielikumā ir norāde, ka šajos pielikumos vērtības jānorāda euro.

Šobrīd Ministru kabineta noteikumu Nr. 662 19.6. apakšpunktā noteikts, ka 6. ailē "Ienākums, kas atbrīvots no aplikšanas ar nodokli" norāda algota darba ienākumus par darba pienākumu veikšanu atbilstoši likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 24. panta septītajai daļai citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, vai valstī, ar kuru Latvijas Republikai ir noslēgta un stājusies spēkā Konvencija par dubultās aplikšanas ar nodokļiem un nodokļu nemaksāšanas novēršanu (turpmāk – nodokļu konvencija), vai ja gūtais ienākums saskaņā ar nodokļu konvenciju, piemērojot atbrīvojuma metodi, ir atbrīvots no nodokļa samaksas Latvijas Republikā vai saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9. pantu ir neapliekams ienākums. Ja tiek aizpildīta 6. aile, tad 7.–12. aili neaizpilda.
Tomēr Valsts ieņēmumu dienests ir saskāries ar situācijām, kad nodokļu maksātājs 6. ailē norāda tikai daļu no pilnā ienākuma, kas norādīts 5. ailē (deklarē vienā rindā ienākumu, kurā ir gan ar nodokli neapliekama, gan ar nodokli apliekama ienākuma daļa). Tādā veidā nodoklis netiek aprēķināts arī no tās ienākuma daļas, kura nav neapliekama.

Noteikumu projekts paredz papildināt noteikumus ar jaunu 19.5.apakšpunktu, ja atbilstoši 19.4. apakšpunktam ienākums, kas atbrīvots no aplikšanas ar nodokli, vai ar nodokli neapliekams ienākums ir tikai daļa no kopējā šī ienākuma, tad ienākumu, kas ir ar nodokli apliekams, norāda atsevišķās D2 pielikuma rindās vai atsevišķi D2 un D1¹pielikumā.
Piemērs Nr.1.
Ja nodokļu maksātājs ir guvis vienā gadā no viena izmaksātāja ārvalstīs dividendes, no kurām daļa ir ar nodokli apliekamas un daļa ir ar nodokli neapliekamas, tad neapliekamās dividendes deklarē D2 pielikumā, neapliekamo daļu norādot arī 4. ailē, savukārt apliekamo dividenžu daļu no šī paša ienākuma deklarē D1¹ pielikumā.
Piemērs Nr.2.
Ārvalstīs ir gūts dāvinājums 3000 euro no personas, ar kuru nesaista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei. Ar nodokli neapliekams ienākums saskaņā ar likuma 9. panta pirmās daļas 35. punkta "b" apakšpunktu ir 1425 euro. Ar nodokli neapliekamo ienākuma daļu norāda D2 pielikumā, aizpildot 3. un 4. aili un neaizpildot 5.–9. aili. Ar nodokli apliekamā ienākuma daļu 1575 euro norāda D2 pielikumā atsevišķā rindā, neaizpildot 4. aili.

Šobrīd Ministru kabineta noteikumu Nr. 662 39.5. apakšpunkts noteic, ka 5. rindā "Attaisnotie izdevumi – valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas" ieraksta summu, kura aprēķināta, summējot D1 pielikuma 4. ailē "Attaisnotie izdevumi – darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas" norādīto kopsummu, D2 pielikuma 7. ailē "Valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi" norādīto kopsummu un par pašu nodokļa maksātāju aprēķinātās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no saimnieciskās darbības ienākuma, no kuras atskaitīta solidaritātes nodokļa daļa, kas pārskaitīta iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales kontā, atbilstoši informācijai, ko sniegusi Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Ja solidaritātes nodokļa objekts nav iedzīvotāju ienākuma nodokļa objekts, tad solidaritātes nodokļa daļa, kas pārskaitīta iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales kontā, netiek atskaitīta.
Valsts ieņēmumu dienests bieži saskaras ar tiesu darbiem par solidaritātes nodokļa daļu, kas pārskaitīta iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales kontā, ja daļa no šī objekta vienlaikus nav iedzīvotāju ienākuma nodokļa objekts. Piemēram, ja:
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra no valsts budžeta izmaksātajiem pabalstiem veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, bet šāds ienākums nav ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekams (piemēram, bezdarbnieku pabalsts, maternitātes, paternitātes vai vecāku pabalsts u. c.);
solidaritātes nodoklis aprēķināts no mikrouzņēmumu nodokļa ienākuma, autoratlīdzības vai sezonas laukstrādnieka ienākuma, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu šādam ienākumam nepiemēro attaisnotos izdevumus par samaksātajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un nedeklarē gada ienākumu deklarācijā;
solidaritātes nodoklis aprēķināts no gada (ceturkšņu) laikā pašnodarbinātā ziņojumā deklarētajiem ienākumiem, kurus nevar precizēt samazinot, bet gada ienākumu deklarācijā deklarētais ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa objekts ir mazāks;
solidaritātes nodoklis aprēķināts no algota darba ienākuma, par kuru maksā obligātās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, bet par kuru Latvijā nemaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli saskaņā ar ārvalstīs izsniegtu rezidenta apliecību;
tad no šāda objekta aprēķināto solidaritātes nodokļa daļu, kas ieskaitīta iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā, samazina par solidaritātes nodokļa objektu, kas vienlaikus nav iedzīvotāju ienākuma nodokļa objekts.
Tiesu praksē atzīts, ka solidaritātes nodokļa sadale, tostarp tā daļas ieskaitīšana iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā, nenozīmē, ka sadalītais solidaritātes nodoklis var tikt uzskatīts par kāda cita nodokļa, tostarp iedzīvotāju ienākuma nodokļa, pārmaksu. Tātad solidaritātes nodokļa daļu nevar uzskatīt par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Ir jānošķir solidaritātes nodokļa maksāšanas pienākums un objekts no solidaritātes nodokļa ieņēmumu sadales un ieskaitīšanas kārtības. Ņemot vērā, ka katram nodoklim attiecīgā nodokļa likumā noteikts savs nodokļa objekts un pārmaksas atgūšanas kārtība, tad katra atsevišķa nodokļa pārmaksas atgūšana īstenojama vienīgi attiecīgā nodokļa regulējuma ietvaros.
Lai nodokļa maksātājs varētu pārbaudīt 5. rindā iekļautās vērtības korektumu un, ja nepieciešams, koriģēt, ja solidaritātes nodokļa daļa, kas pārskaitīta iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales kontā, nav iekļaujama pilnā apmērā, Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā šobrīd ir izdalīta atsevišķa rinda gada ienākumu deklarācijas D veidlapā bez numura, un tā tiek automātiski aizpildīta atbilstoši Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sniegtajiem datiem. Gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanas laikā šis rindas vērtību var precizēt pats nodokļa maksātājs vai pārbaudes rezultātā šo vērtību precizē Valsts ieņēmumu dienests, un attiecīgi mainās gada ienākumu deklarācijā aprēķinātais pārmaksātais vai piemaksājamais nodoklis.

Lai padarītu gada ienākumu deklarācijas D veidlapas aizpildīšanas kārtību saprotamāku, noteikumu projekts paredz 39.7.apakšpunktā noteikt D veidlapā atsevišķu numurētu rindu, kur norāda tikai solidaritātes nodokļa daļu, kas pārskaitīta iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales kontā, atbilstoši informācijai, ko sniegusi Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kas samazināta atbilstoši solidaritātes nodokļa objektam, kurš vienlaikus nav iedzīvotāju ienākuma nodokļa objekts. Minētajā ailē Valsts ieņēmumu dienests automātiski norāda informāciju, ko sniegusi Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Savukārt, ja solidaritātes nodokļa objekts nav iedzīvotāju ienākuma nodokļa objekts, tad solidaritātes nodokļa daļa, kas pārskaitīta iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales kontā, netiek atskaitīta un to precizē nodokļa maksātājs.
Ja nodokļu maksātājs pats šo vērtību nesamazina, Valsts ieņēmumu dienests šo vērtību pārrēķina un pieņem atbilstošu lēmumu, par ko informē nodokļa maksātāju.
Vienlaikus izteikti jaunā redakcijā 39.6. un 39.23.6. apakšpunktā ietvertā formula, atsaucoties uz jauno rindu, kas noteikta 39.7.apakšpunktā.

Tehniski precizējumi – mainīta numerācija D pielikumā.

Veikti tehniski precizējumi, ar kuriem mainīta numerācija D pielikumā.

Šobrīd ārvalstīs ieturēto nodokli var norādīt tikai pārskata perioda deklarācijā par ienākumu no kapitāla pieauguma (deklarācijā DK), kas nozīmē, ka nodokļu maksātājam, kuram gada laikā ir bijuši ienākumi, kas kopsummā veido zaudējumus, tik un tā jāsniedz deklarācija DK, lai ārvalstī ieturētais nodoklis tiktu ņemts vērā.
Vienlaikus Ministru kabineta noteikumu Nr. 662 nav paskaidrots, kā gada kapitāla pieauguma ienākuma precizēšanas deklarācijā (deklarācijā GD) aprēķina gala rezultātu, ja ir gan peļņa, gan zaudējumi gan darījumos ar kriptoaktīviem, gan darījumos ar citiem kapitāla aktīviem.

Deklarācijā GD iekļauta jauna aile, kur norādīt ārvalstīs ieturēto nodokli un attiecīgi ir mainītas pārmaksas aprēķina formulas, tajā skaitā ņemot vērā darījumu ar kriptoaktīviem ierobežojumus.

Ministru kabineta noteikumu Nr. 662 54.8. apakšpunktā noteikts, kā deklarācijā DK norāda ārvalstīs samaksāto nodokli, tomēr 54.10. apakšpunktā nav norādīts, kā nodokļu aprēķinā tiek ņemts vērā ārvalstīs ieturētais nodoklis. Vienlaikus Ministru kabineta noteikumu Nr. 662 3. pielikumā deklarācijas DK 9. ailes formulā ir norādīts, ka aprēķināto nodokli samazina par ārvalstīs ieturēto nodokli.

Noteikumu projektā precizēts 54.10. apakšpunkts atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 662 3. pielikumā deklarācijas DK 9. ailē norādītajai formulai.

Grozījumi likumā, kas stājās spēkā 2025. gada 25. aprīlī, maina terminu "virtuālā valūta" uz "kriptoaktīvi".

Attiecīgi noteikumu projekta 54.1.¹ apakšpunktā, 63.¹ punktā, deklarācijas DK veidlapā, tās pielikumā (Informācijā par darījumiem, kas uzsākti, bet nav pabeigti vienā taksācijas gadā) un deklarācijas GD veidlapā tiek mainīts nosaukums "kriptoaktīvi".

Tā kā noteikumu projekts sagatavots atbilstoši grozījumiem likumā, kas stājās spēkā 2024. gada 11. decembrī, un grozījumiem likumā, kas stājās spēkā 2025. gada 25. aprīlī, kur pārejas noteikumu 205. punktā noteikts, ka šā likuma 12. panta 12.³ daļa ir piemērojama ar 2025. gada 1. janvāri, tad noteikumu projektā ietvertie grozījumi ir piemērojami, aizpildot gada ienākumu deklarāciju par 2025. gadu un turpmākajiem taksācijas periodiem. Tā kā grozījumi deklarācijā DK ietekmē deklarāciju GD, kurā tiek apkopotas visas iepriekšējā taksācijas gadā sniegtās deklarācijas DK, nav lietderīgi mainīt atsevišķu ceturkšņu deklarācijas DK pēc noteikumu projekta stāšanās spēkā. Ņemot vērā minēto, noteikumu projekts attiecībā uz deklarāciju DK stājas spēkā 2026. gadā, proti, aizpildot deklarāciju DK, sākot ar 2026. gada 1. ceturksni (vai nerezidentiem īpašos gadījumos – par 2026. gada janvāri.).

Precizēts noslēguma jautājumu 68. punkts, paredzot, ka noteikumus piemēro, aizpildot gada ienākumu deklarāciju par 2025. taksācijas gadu un turpmākajiem taksācijas periodiem.