21-TA-1087: Likumprojekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Rail Baltica projekta likums" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību
Apraksts
Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 85. punkts.
Izstrādes pamatojums
Attīstības plānošanas dokuments
Apraksts
Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra rīkojuma "Par konceptuālo ziņojumu "Par nepieciešamajām izmaiņām tiesiskajā regulējumā Rail Baltica projekta īstenošanas paātrināšanai"" 3. punkts.
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Eiropas Komisijas 2018. gada 26. oktobra īstenošanas lēmums (ES) 2018/1723 par pārrobežu projektu Rail Baltica Ziemeļjūras–Baltijas jūras pamattīkla koridorā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta “Rail Baltica projekta likums” (turpmāk – Likumprojekts) izstrādes mērķis ir sekmēt nacionālo interešu objekta – Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica būvniecību un ieviešanu noteiktā termiņā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Rail Baltica projekts ir Eiropas standarta platuma (1435 mm) dzelzceļa transporta Trans-Eiropas transporta tīkla (turpmāk – TEN-T tīkla) Ziemeļjūras – Baltijas koridora transporta sistēmas elements, kas aptver piecas Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstis – Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Somiju, tālākā nākotnē paredzot koridora pagarinājumu līdz Arktikai. Rail Baltica projekts Latvijā paredz jaunas Eiropas standarta sliežu platuma publiskās lietošanas ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūras līnijas būvniecību, lai savienotu Baltijas valstis ar pārējo Eiropas Savienības (turpmāk – ES), izmantojot efektīvu, modernu, drošu, videi draudzīgu un tirgus prasībām atbilstošu dzelzceļa pārvadājumu sistēmu. Ziemeļu - Dienvidu virziena dzelzceļa līnijas attīstība veicinās Baltijas valstu transporta infrastruktūras sistēmas integrāciju ES, kā arī tautsaimniecības konkurētspēju, tās ilgtspējīgu un diversificētu attīstību.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 7. jūlija Regulas (ES) Nr. 2021/1153, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un atceļ Regulas (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) Nr. 283/2014 (turpmāk - Regula Nr. 2021/1153), izpratnē Rail Baltica projekta atbalsta saņēmēja Latvijā ir Latvijas Republikas Satiksmes ministrija (turpmāk - Ministrija) (Igaunijā tā ir Igaunijas Republikas Ekonomikas un sakaru ministrija un Lietuvā - Lietuvas Republikas Transporta un sakaru ministrija), centrālais projekta koordinators ir akciju sabiedrība “RB Rail”, savukārt Rail Baltica projekta nacionālais ieviesējs Latvijā ir Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS", kas ir valstij piederoša kapitālsabiedrība. Jāņem vērā, ka Ministrija ar Sabiedrību ar ierobežotu atbildību "EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS" ir noslēgusi deleģējuma līgumu, bet ar akciju sabiedrību “RB Rail” - pilnvarojuma līgumu, deleģējot abām komercsabiedrībām dažādus pienākumus Rail Baltica projekta īstenošanā. Piemēram, Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS" ir uzticēts veikt Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo nekustamo īpašumu atsavināšanas aktivitāti, bet akciju sabiedrībai "RB Rail" - dzelzceļa līnijas projektēšanu. Tādējādi uzskatāms, ka abas minētās komercsabiedrības ir Ministrijas pilnvarotās personas Likumprojekta izpratnē.
Rail Baltica projekts pamatā tiek finansēts no ar Regulu Nr. 2021/1153 (iepriekš Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1316/2013, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010) izveidotā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (turpmāk - EISI) finansējuma. EISI ir ES finansēšanas instruments, kura mērķis ir veicināt nodarbinātību un konkurētspēju, Eiropas mērogā veicot mērķtiecīgas investīcijas infrastruktūrā. EISI atbalsta augstas veiktspējas, ilgtspējīgu un efektīvi savienotu Eiropas tīklu izveidi transporta, enerģētikas un digitālo pakalpojumu jomā. EISI ieguldījumi finansē projektus trūkstošo posmu novēršanai ES enerģētikas, transporta un digitālajos tīklos. Regula Nr. 2021/1153 cita starpā noteic pieejamā finansējuma veidus un noteikumus šāda finansējuma piešķiršanai. EISI finansējums Rail Baltica projekta īstenošanai tiek piešķirts uz finansēšanas līgumu pamata, kas tiek slēgti ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru, līgumā ietverot detalizētus konkrēti īstenojamo aktivitāšu uzskaitījumu, sasniedzamos rezultātus, termiņus, attiecināmības noteikumus u.c. jautājumus. Jāatzīmē, ka arī nacionālais regulējums (Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta projektu uzraudzības likums, uz tā pamata izdotie Ministru kabineta 2018. gada 3. jūlija noteikumi Nr. 395 "Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansēto transporta un telekomunikāciju nozares projektu saskaņošanas un īstenošanas uzraudzības kārtība") noteic tiesisko ietvaru Rail Baltica projekta finansēšanai, izmantojot EISI finansējumu.
Ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 468 „Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica” ir noteikts nacionālo interešu objekta statuss Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica ar citām saistītajām būvēm. Līdz ar Ministru kabineta 2021. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 649 “Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumā Nr. 468 “Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica”” precizēta iepriekš noteiktā nacionālo interešu objekta teritorija, kā arī noteikts, ka informācija par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica un ar tās izveidi saistīto būvju funkcionēšanai nepieciešamo teritoriju tiek iekļauta un aktualizēta Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā tīmekļvietnē www.tapis.gov.lv.
Rail Baltica projekta ieviešanā ir paredzēti vairāki posmi: plānošana, projektēšana, nekustamo īpašumu atsavināšana/tiesību iegūšana būvdarbu veikšanai un būvdarbi, kas atsevišķos posmos pārklājas. Apzinoties, ka projekts ir apjomīgs un tā realizācijā izšķirošs ir ES finansiālais atbalsts, ir uzsākts detalizēts darbs pie projekta būvniecības stratēģijas izstrādes. Tādēļ projekta īstenošana tiek plānota vairākos finanšu plānošanas periodos, attiecīgi Rail Baltica projektu īstenojot ģeogrāfiskās, inženiertehniskās un finanšu kārtās.
Ņemot vērā Rail Baltica projektam pieejamo finansējumu un tā ierobežoto attiecināmības periodu, tā ietvaros paredzēto dzelzceļa infrastruktūras objektu projektēšana notiek pakāpeniski. Nekustamo īpašumu atsavināšana/ tiesību iegūšana būvdarbu veikšanai tiek organizēta paralēli projektēšanai un tehnisko risinājumu izstrādei, to uzsākot tādā projektēšanas stadijā, kad pietiekami skaidri zināmas atsavināmā/ iegūstamā nekustamā īpašuma platība un robežas.
Pirms Likumprojekta izstrādes Ministrija sagatavoja un iesniedza izskatīšanai Ministru kabinetā konceptuālo ziņojumu “Par nepieciešamajām izmaiņām tiesiskajā regulējumā Rail Baltica projekta īstenošanas paātrināšanai” (izskatīts Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra sēdē), kurā tika izklāstīti aktuālie problēmjautājumi, kas rada draudus savlaicīgai Rail Baltica projekta īstenošanai, sniegts ieskats Lietuvas un Igaunijas pieredzē, saskaroties ar līdzīgiem izaicinājumiem Rail Baltica projekta īstenošanas gaitā, kā arī tika piedāvāti iespējamie risinājumi uzskaitītajiem problēmjautājumiem. Ministru kabinets nolēma atbalstīt Ministrijas piedāvāto risinājumu – Rail Baltica (projekta) likuma izstrādi ar tajā aprakstītajiem iezīmētājiem risinājumiem iepriekš identificēto problēmjautājumu risināšanai. Līdz ar to Likumprojektā ietvertie risinājumi izstrādāti, lai novērstu iepriekš konceptuālajā ziņojumā “Par nepieciešamajām izmaiņām tiesiskajā regulējumā Rail Baltica projekta īstenošanas paātrināšanai” aprakstītos Rail Baltica projekta īstenošanas šķēršļus gan pirms būvdarbu uzsākšanas, gan būvdarbu veikšanas laikā. Likumprojekta pieņemšana sekmēs nacionālo interešu objekta – Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica – savlaicīgu izveidi, integrējot Baltijas valstis ES Vienotajā dzelzceļa telpā.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 7. jūlija Regulas (ES) Nr. 2021/1153, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un atceļ Regulas (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) Nr. 283/2014 (turpmāk - Regula Nr. 2021/1153), izpratnē Rail Baltica projekta atbalsta saņēmēja Latvijā ir Latvijas Republikas Satiksmes ministrija (turpmāk - Ministrija) (Igaunijā tā ir Igaunijas Republikas Ekonomikas un sakaru ministrija un Lietuvā - Lietuvas Republikas Transporta un sakaru ministrija), centrālais projekta koordinators ir akciju sabiedrība “RB Rail”, savukārt Rail Baltica projekta nacionālais ieviesējs Latvijā ir Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS", kas ir valstij piederoša kapitālsabiedrība. Jāņem vērā, ka Ministrija ar Sabiedrību ar ierobežotu atbildību "EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS" ir noslēgusi deleģējuma līgumu, bet ar akciju sabiedrību “RB Rail” - pilnvarojuma līgumu, deleģējot abām komercsabiedrībām dažādus pienākumus Rail Baltica projekta īstenošanā. Piemēram, Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS" ir uzticēts veikt Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo nekustamo īpašumu atsavināšanas aktivitāti, bet akciju sabiedrībai "RB Rail" - dzelzceļa līnijas projektēšanu. Tādējādi uzskatāms, ka abas minētās komercsabiedrības ir Ministrijas pilnvarotās personas Likumprojekta izpratnē.
Rail Baltica projekts pamatā tiek finansēts no ar Regulu Nr. 2021/1153 (iepriekš Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1316/2013, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010) izveidotā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (turpmāk - EISI) finansējuma. EISI ir ES finansēšanas instruments, kura mērķis ir veicināt nodarbinātību un konkurētspēju, Eiropas mērogā veicot mērķtiecīgas investīcijas infrastruktūrā. EISI atbalsta augstas veiktspējas, ilgtspējīgu un efektīvi savienotu Eiropas tīklu izveidi transporta, enerģētikas un digitālo pakalpojumu jomā. EISI ieguldījumi finansē projektus trūkstošo posmu novēršanai ES enerģētikas, transporta un digitālajos tīklos. Regula Nr. 2021/1153 cita starpā noteic pieejamā finansējuma veidus un noteikumus šāda finansējuma piešķiršanai. EISI finansējums Rail Baltica projekta īstenošanai tiek piešķirts uz finansēšanas līgumu pamata, kas tiek slēgti ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru, līgumā ietverot detalizētus konkrēti īstenojamo aktivitāšu uzskaitījumu, sasniedzamos rezultātus, termiņus, attiecināmības noteikumus u.c. jautājumus. Jāatzīmē, ka arī nacionālais regulējums (Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta projektu uzraudzības likums, uz tā pamata izdotie Ministru kabineta 2018. gada 3. jūlija noteikumi Nr. 395 "Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansēto transporta un telekomunikāciju nozares projektu saskaņošanas un īstenošanas uzraudzības kārtība") noteic tiesisko ietvaru Rail Baltica projekta finansēšanai, izmantojot EISI finansējumu.
Ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 468 „Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica” ir noteikts nacionālo interešu objekta statuss Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica ar citām saistītajām būvēm. Līdz ar Ministru kabineta 2021. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 649 “Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumā Nr. 468 “Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica”” precizēta iepriekš noteiktā nacionālo interešu objekta teritorija, kā arī noteikts, ka informācija par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica un ar tās izveidi saistīto būvju funkcionēšanai nepieciešamo teritoriju tiek iekļauta un aktualizēta Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā tīmekļvietnē www.tapis.gov.lv.
Rail Baltica projekta ieviešanā ir paredzēti vairāki posmi: plānošana, projektēšana, nekustamo īpašumu atsavināšana/tiesību iegūšana būvdarbu veikšanai un būvdarbi, kas atsevišķos posmos pārklājas. Apzinoties, ka projekts ir apjomīgs un tā realizācijā izšķirošs ir ES finansiālais atbalsts, ir uzsākts detalizēts darbs pie projekta būvniecības stratēģijas izstrādes. Tādēļ projekta īstenošana tiek plānota vairākos finanšu plānošanas periodos, attiecīgi Rail Baltica projektu īstenojot ģeogrāfiskās, inženiertehniskās un finanšu kārtās.
Ņemot vērā Rail Baltica projektam pieejamo finansējumu un tā ierobežoto attiecināmības periodu, tā ietvaros paredzēto dzelzceļa infrastruktūras objektu projektēšana notiek pakāpeniski. Nekustamo īpašumu atsavināšana/ tiesību iegūšana būvdarbu veikšanai tiek organizēta paralēli projektēšanai un tehnisko risinājumu izstrādei, to uzsākot tādā projektēšanas stadijā, kad pietiekami skaidri zināmas atsavināmā/ iegūstamā nekustamā īpašuma platība un robežas.
Pirms Likumprojekta izstrādes Ministrija sagatavoja un iesniedza izskatīšanai Ministru kabinetā konceptuālo ziņojumu “Par nepieciešamajām izmaiņām tiesiskajā regulējumā Rail Baltica projekta īstenošanas paātrināšanai” (izskatīts Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra sēdē), kurā tika izklāstīti aktuālie problēmjautājumi, kas rada draudus savlaicīgai Rail Baltica projekta īstenošanai, sniegts ieskats Lietuvas un Igaunijas pieredzē, saskaroties ar līdzīgiem izaicinājumiem Rail Baltica projekta īstenošanas gaitā, kā arī tika piedāvāti iespējamie risinājumi uzskaitītajiem problēmjautājumiem. Ministru kabinets nolēma atbalstīt Ministrijas piedāvāto risinājumu – Rail Baltica (projekta) likuma izstrādi ar tajā aprakstītajiem iezīmētājiem risinājumiem iepriekš identificēto problēmjautājumu risināšanai. Līdz ar to Likumprojektā ietvertie risinājumi izstrādāti, lai novērstu iepriekš konceptuālajā ziņojumā “Par nepieciešamajām izmaiņām tiesiskajā regulējumā Rail Baltica projekta īstenošanas paātrināšanai” aprakstītos Rail Baltica projekta īstenošanas šķēršļus gan pirms būvdarbu uzsākšanas, gan būvdarbu veikšanas laikā. Likumprojekta pieņemšana sekmēs nacionālo interešu objekta – Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica – savlaicīgu izveidi, integrējot Baltijas valstis ES Vienotajā dzelzceļa telpā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Rail Baltica projekta īstenošanu paredzētajā laikā būtiski apdraud pieprasītajos valsts un pašvaldību institūciju un ārējo inženiertīklu īpašnieku vai tiesisko valdītāju tehniskajos un īpašajos noteikumos noteiktās nesamērīgās prasības
Gan Būvniecības likums, gan Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumi Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) paredz būvniecības ieceres ierosinātājam pienākumu pieprasīt tehniskos vai īpašos noteikumus būvniecības ieceres realizācijai, kā arī tiesības tos saņemt.
Būvniecības likuma 14.panta pirmā daļa noteic, ka būvniecības ieceres realizācijai nepieciešamos tehniskos vai īpašos noteikumus, kā arī saskaņojumus vai atļaujas valsts un pašvaldību institūcijas un ārējo inženiertīklu īpašnieki vai tiesiskie valdītāji izdod būvniecības informācijas sistēmā. Vispārīgo būvnoteikumu 15. punkts noteic, ka būvvalde pieprasa būvniecības ierosinātājam saņemt tehniskos un īpašos noteikumus no valsts institūcijām, ja tas noteikts attiecīgās jomas normatīvajos aktos. Ja būvniecība skar objektu un inženiertīklu ekspluatācijas aizsargjoslas, projektēšanai jāsaņem arī attiecīgo objektu un inženiertīklu īpašnieku tehniskie noteikumi.
Katrā pašvaldībā, kurā ir paredzēta Rail Baltica dzelzceļa trases izbūve, atbilstoši Būvniecības likumam ir jāsaņem Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras būvprojektēšanas sagatavošanai nepieciešamie tehniskie noteikumi. Turklāt tehniskie un īpašie noteikumi ir jāsaņem ne tikai no tās pašvaldības iestādēm, kuras teritorijā ir paredzēta infrastruktūras būvniecība, bet arī no ārējo inženiertīklu īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem. Proti, saskaņā ar Būvniecības likuma 14. panta pirmo daļu, ierosinot būvniecību, jāiesniedz būvniecības ieceres realizācijai nepieciešamo informāciju un dokumentus būvvaldei vai institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas, izmantojot būvniecības informācijas sistēmu (turpmāk – BIS). Būvniecības ieceres realizācijai nepieciešamos tehniskos vai īpašos noteikumus, kā arī saskaņojumus vai atļaujas valsts un pašvaldību institūcijas un ārējo inženiertīklu īpašnieki vai tiesiskie valdītāji izdod BIS. Tāpat tehniskie vai īpašie noteikumi ir jāsaņem arī no valsts iestādēm, piemēram, Valsts vides dienesta, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes u.c.
Projektēšanas fāzes īstenošanas gaitā pēc būvniecības ieceres realizācijas ierosināšanas ir saņemta liela daļa Rail Baltica projektam nepieciešamo tehnisko un īpašo noteikumu (līdz šim Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija ir izsniegusi aptuveni 80 būvatļaujas, un katrā būvatļaujā ir saņemti vidēji 5 līdz 10 tehniskie vai īpašie noteikumi). Taču veicot saņemto tehnisko vai īpašo noteikumu izvērtējumu, ir secināts, ka atsevišķos gadījumos tehniskajos vai īpašajos noteikumos ir iekļautas ar Rail Baltica projekta kā nacionālo interešu objekta dzelzceļa infrastruktūras būvniecību nesaistītas un nesamērīgas prasības. Piemēram, atsevišķos izdotajos tehniskajos vai īpašajos noteikumos ir iekļautas tādas prasības kā ar dzelzceļa trasi nesaistīta tilta vai autoceļa izbūve vai pat apvedceļa būvniecība, kuru izbūvei būtu nepieciešams lūgt izsniegt atsevišķu, jaunu būvatļauju, un kura funkcionāli nav saistīta ar Rail Baltica projekta mērķi - 1435 mm platuma dzelzceļa infrastruktūras izbūve. Daļā no pašvaldību iestāžu izdotajiem tehniskajiem noteikumiem prasības nav funkcionāli saistītas ar Rail Baltica izveidi un pārsniedz Rail Baltica projekta apjomu. Līdzīga situācija ir arī ārējo inženiertīklu īpašnieku vai tiesisko valdītāju tehniskajiem vai īpašajiem noteikumiem – arī tajos dažkārt tiek noteiktas tādas prasības, kas nav saistītas ar Rail Baltica projekta īstenošanu un kuras nav īstenojamas Rail Baltica projektam pieejamo vai nākotnē piešķiramo līdzekļu ietvaros un kuras vienlaikus nav pamatojamas ar apstākli, ka, piemēram, attiecīgo tehnisko noteikumu prasību neievērošana radītu apdraudējumu sabiedrības drošības un veselības interesēm, negatīvi ietekmētu esošās vai jaunbūvējamās infrastruktūras un inženiertīklu ekspluatācijas iespējamību un drošumu un ar to saistīto pakalpojumu ilgtermiņa pieejamību. Faktiski var secināt, ka atsevišķos gadījumos tehniskajos noteikumos ietverto atsevišķo prasību mērķis ir citu nesaistītu vajadzību risināšana un apmierināšana, izmantojot Rail Baltica projekta publiskos līdzekļus un situāciju, ka Rail Baltica izveides ietvaros tiek veikti apjomīgi būvdarbi.
Jāuzsver, ka šādas tehniskajos vai īpašajos noteikumos ietvertās prasības neattiecas uz Rail Baltica projektu un nevar tikt finansētas no Rail Baltica projektam piešķirtā (un nākotnē pieejamā) finansējuma, ņemot vērā EISI finansējuma attiecināmības noteikumus, kas izriet gan no ES, gan nacionālā regulējumā (skat. Anotācijas sadaļu "Pašreizējā situācija"), kā arī no ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru noslēgtajiem finansēšanas līgumiem.
Ņemot vērā tehnisko un īpašo noteikumu izdošanas spēkā esošā tiesiskā regulējuma vispārīgo raksturu, nav izslēgts, ka arī citos nākotnē Rail Baltica projekta īstenošanai izsniegtajos tehniskajos vai īpašajos noteikumos var tikt ietvertas nesamērīgas, ar Rail Baltica projektu nesaistītas, prasības. Tāpēc Ministrija rosina ar Likumprojektu risināt Rail Baltica nacionālo interešu objekta izveidei būtisko šķērsli, skaidri noregulējot, kāda rakstura prasības ir iekļaujamas Rail Baltica projektam izsniedzamajos tehniskajos vai īpašajos noteikumos, tādējādi novēršot lieku šķēršļu radīšanu Rail Baltica projekta īstenošanai.
Vienlaikus Likumprojektā būtu jāparedz arī saistošs mehānisms, kas ļautu panākt izdoto tehnisko vai īpašo noteikumu precizēšanu, ja kāda no to prasībām neatbilst 2.panta pirmajai daļai, piemēram, sešu mēnešu laikā kopš tehnisko vai īpašo noteikumu izsniegšanas vēršot attiecīgā tehnisko vai īpašo noteikumu izdevēja uzmanību uz to, ka izsniegtie tehniskie vai īpašie noteikumi neatbilst 2. panta pirmajai daļai un līdz ar to būtu precizējami. Gadījumā, ja tehnisko vai īpašo noteikumu izdevējs atsakās precizēt izsniegtos noteikumus, neskatoties uz būvniecības ierosinātāja vai tā pilnvarotās personas lūgumu precizēt attiecīgās 2. panta pirmajai daļai neatbilstošās tehnisko vai īpašo noteikumu prasības, būtu nepieciešams paredzēt risinājumu, kas tomēr ļautu saņemt gan pozitīvu būvekspertīzes veicēja saskaņojumu, gan būvvaldes atzīmi par būvatļaujā ietverto projektēšanas nosacījumu izpildi arī tad, ja kādi no izsniegtajiem tehniskajiem vai īpašajiem noteikumiem saturēs prasības, kas neatbildīs 2. panta pirmajai daļai. Tādējādi būtu nepieciešams atrisināt Rail Baltica projekta īstenošanā būtisku problēmu - piemērota tiesiskā regulējuma neesamību, kas ļautu neņemt vērā tehniskajos vai īpašajos noteikumos iekļautās nesamērīgās, uz Rail Baltica projektu neattiecināmas prasības, vienlaikus šo prasību vērā neņemšanai neradot šķēršļus atzīmes par projektēšanas nosacījumu izpildi būvatļaujā saņemšanai. Neapšaubāmi, šāda risinājuma piemērošanai būtu jābūt iespējamai tikai retos gadījumos gadījumos, attiecinot uz šauru izņēmuma gadījumu loku, absolūtajā vairumā gadījumu ievērojot tehniskajos vai īpašajos noteikumos ietvertās prasības. Tā kā līdzšinējā Likumprojekta saskaņošanas gaitā nav izdevies panākt vienošanos par piemērotāko risinājuma veidu minētajam izaicinājumam, Ministrija turpinās strādāt pie risinājuma izstrādes, lai iekļauto to Likumprojektā kādā no nākamajām stadijām (piemēram, nākotnē virzot attiecīgus grozījumus).
Gan Būvniecības likums, gan Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumi Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) paredz būvniecības ieceres ierosinātājam pienākumu pieprasīt tehniskos vai īpašos noteikumus būvniecības ieceres realizācijai, kā arī tiesības tos saņemt.
Būvniecības likuma 14.panta pirmā daļa noteic, ka būvniecības ieceres realizācijai nepieciešamos tehniskos vai īpašos noteikumus, kā arī saskaņojumus vai atļaujas valsts un pašvaldību institūcijas un ārējo inženiertīklu īpašnieki vai tiesiskie valdītāji izdod būvniecības informācijas sistēmā. Vispārīgo būvnoteikumu 15. punkts noteic, ka būvvalde pieprasa būvniecības ierosinātājam saņemt tehniskos un īpašos noteikumus no valsts institūcijām, ja tas noteikts attiecīgās jomas normatīvajos aktos. Ja būvniecība skar objektu un inženiertīklu ekspluatācijas aizsargjoslas, projektēšanai jāsaņem arī attiecīgo objektu un inženiertīklu īpašnieku tehniskie noteikumi.
Katrā pašvaldībā, kurā ir paredzēta Rail Baltica dzelzceļa trases izbūve, atbilstoši Būvniecības likumam ir jāsaņem Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras būvprojektēšanas sagatavošanai nepieciešamie tehniskie noteikumi. Turklāt tehniskie un īpašie noteikumi ir jāsaņem ne tikai no tās pašvaldības iestādēm, kuras teritorijā ir paredzēta infrastruktūras būvniecība, bet arī no ārējo inženiertīklu īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem. Proti, saskaņā ar Būvniecības likuma 14. panta pirmo daļu, ierosinot būvniecību, jāiesniedz būvniecības ieceres realizācijai nepieciešamo informāciju un dokumentus būvvaldei vai institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas, izmantojot būvniecības informācijas sistēmu (turpmāk – BIS). Būvniecības ieceres realizācijai nepieciešamos tehniskos vai īpašos noteikumus, kā arī saskaņojumus vai atļaujas valsts un pašvaldību institūcijas un ārējo inženiertīklu īpašnieki vai tiesiskie valdītāji izdod BIS. Tāpat tehniskie vai īpašie noteikumi ir jāsaņem arī no valsts iestādēm, piemēram, Valsts vides dienesta, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes u.c.
Projektēšanas fāzes īstenošanas gaitā pēc būvniecības ieceres realizācijas ierosināšanas ir saņemta liela daļa Rail Baltica projektam nepieciešamo tehnisko un īpašo noteikumu (līdz šim Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija ir izsniegusi aptuveni 80 būvatļaujas, un katrā būvatļaujā ir saņemti vidēji 5 līdz 10 tehniskie vai īpašie noteikumi). Taču veicot saņemto tehnisko vai īpašo noteikumu izvērtējumu, ir secināts, ka atsevišķos gadījumos tehniskajos vai īpašajos noteikumos ir iekļautas ar Rail Baltica projekta kā nacionālo interešu objekta dzelzceļa infrastruktūras būvniecību nesaistītas un nesamērīgas prasības. Piemēram, atsevišķos izdotajos tehniskajos vai īpašajos noteikumos ir iekļautas tādas prasības kā ar dzelzceļa trasi nesaistīta tilta vai autoceļa izbūve vai pat apvedceļa būvniecība, kuru izbūvei būtu nepieciešams lūgt izsniegt atsevišķu, jaunu būvatļauju, un kura funkcionāli nav saistīta ar Rail Baltica projekta mērķi - 1435 mm platuma dzelzceļa infrastruktūras izbūve. Daļā no pašvaldību iestāžu izdotajiem tehniskajiem noteikumiem prasības nav funkcionāli saistītas ar Rail Baltica izveidi un pārsniedz Rail Baltica projekta apjomu. Līdzīga situācija ir arī ārējo inženiertīklu īpašnieku vai tiesisko valdītāju tehniskajiem vai īpašajiem noteikumiem – arī tajos dažkārt tiek noteiktas tādas prasības, kas nav saistītas ar Rail Baltica projekta īstenošanu un kuras nav īstenojamas Rail Baltica projektam pieejamo vai nākotnē piešķiramo līdzekļu ietvaros un kuras vienlaikus nav pamatojamas ar apstākli, ka, piemēram, attiecīgo tehnisko noteikumu prasību neievērošana radītu apdraudējumu sabiedrības drošības un veselības interesēm, negatīvi ietekmētu esošās vai jaunbūvējamās infrastruktūras un inženiertīklu ekspluatācijas iespējamību un drošumu un ar to saistīto pakalpojumu ilgtermiņa pieejamību. Faktiski var secināt, ka atsevišķos gadījumos tehniskajos noteikumos ietverto atsevišķo prasību mērķis ir citu nesaistītu vajadzību risināšana un apmierināšana, izmantojot Rail Baltica projekta publiskos līdzekļus un situāciju, ka Rail Baltica izveides ietvaros tiek veikti apjomīgi būvdarbi.
Jāuzsver, ka šādas tehniskajos vai īpašajos noteikumos ietvertās prasības neattiecas uz Rail Baltica projektu un nevar tikt finansētas no Rail Baltica projektam piešķirtā (un nākotnē pieejamā) finansējuma, ņemot vērā EISI finansējuma attiecināmības noteikumus, kas izriet gan no ES, gan nacionālā regulējumā (skat. Anotācijas sadaļu "Pašreizējā situācija"), kā arī no ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru noslēgtajiem finansēšanas līgumiem.
Ņemot vērā tehnisko un īpašo noteikumu izdošanas spēkā esošā tiesiskā regulējuma vispārīgo raksturu, nav izslēgts, ka arī citos nākotnē Rail Baltica projekta īstenošanai izsniegtajos tehniskajos vai īpašajos noteikumos var tikt ietvertas nesamērīgas, ar Rail Baltica projektu nesaistītas, prasības. Tāpēc Ministrija rosina ar Likumprojektu risināt Rail Baltica nacionālo interešu objekta izveidei būtisko šķērsli, skaidri noregulējot, kāda rakstura prasības ir iekļaujamas Rail Baltica projektam izsniedzamajos tehniskajos vai īpašajos noteikumos, tādējādi novēršot lieku šķēršļu radīšanu Rail Baltica projekta īstenošanai.
Vienlaikus Likumprojektā būtu jāparedz arī saistošs mehānisms, kas ļautu panākt izdoto tehnisko vai īpašo noteikumu precizēšanu, ja kāda no to prasībām neatbilst 2.panta pirmajai daļai, piemēram, sešu mēnešu laikā kopš tehnisko vai īpašo noteikumu izsniegšanas vēršot attiecīgā tehnisko vai īpašo noteikumu izdevēja uzmanību uz to, ka izsniegtie tehniskie vai īpašie noteikumi neatbilst 2. panta pirmajai daļai un līdz ar to būtu precizējami. Gadījumā, ja tehnisko vai īpašo noteikumu izdevējs atsakās precizēt izsniegtos noteikumus, neskatoties uz būvniecības ierosinātāja vai tā pilnvarotās personas lūgumu precizēt attiecīgās 2. panta pirmajai daļai neatbilstošās tehnisko vai īpašo noteikumu prasības, būtu nepieciešams paredzēt risinājumu, kas tomēr ļautu saņemt gan pozitīvu būvekspertīzes veicēja saskaņojumu, gan būvvaldes atzīmi par būvatļaujā ietverto projektēšanas nosacījumu izpildi arī tad, ja kādi no izsniegtajiem tehniskajiem vai īpašajiem noteikumiem saturēs prasības, kas neatbildīs 2. panta pirmajai daļai. Tādējādi būtu nepieciešams atrisināt Rail Baltica projekta īstenošanā būtisku problēmu - piemērota tiesiskā regulējuma neesamību, kas ļautu neņemt vērā tehniskajos vai īpašajos noteikumos iekļautās nesamērīgās, uz Rail Baltica projektu neattiecināmas prasības, vienlaikus šo prasību vērā neņemšanai neradot šķēršļus atzīmes par projektēšanas nosacījumu izpildi būvatļaujā saņemšanai. Neapšaubāmi, šāda risinājuma piemērošanai būtu jābūt iespējamai tikai retos gadījumos gadījumos, attiecinot uz šauru izņēmuma gadījumu loku, absolūtajā vairumā gadījumu ievērojot tehniskajos vai īpašajos noteikumos ietvertās prasības. Tā kā līdzšinējā Likumprojekta saskaņošanas gaitā nav izdevies panākt vienošanos par piemērotāko risinājuma veidu minētajam izaicinājumam, Ministrija turpinās strādāt pie risinājuma izstrādes, lai iekļauto to Likumprojektā kādā no nākamajām stadijām (piemēram, nākotnē virzot attiecīgus grozījumus).
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 2. pants “Tehniskie un īpašie noteikumi”
Paredzēts noteikt, ka Rail Baltica īstenošanai izsniedzamajos tehniskajos vai īpašajos noteikumos neietver prasības, kas paredz ar dzelzceļa būvniecību un ekspluatāciju nesaistīta būvprojekta izstrādāšanu un kura projektēšana un būvniecība neatbilst Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta noteikumiem par Rail Baltica projekta finansēšanu, izņemot, ja attiecīgo tehnisko vai īpašo noteikumu prasību neievērošana radītu apdraudējumu sabiedrības drošības un veselības interesēm, negatīvi ietekmētu esošās vai jaunbūvējamās infrastruktūras un inženiertīklu ekspluatācijas iespējamību un drošumu un ar to saistīto pakalpojumu ilgtermiņa pieejamību. Ministrijas ieskatā norma ir samērīga, jo tā noteic skaidrus kritērijus attiecībā uz projekta īstenošanai izsniedzamo tehnisko vai īpašo noteikumu prasību tvērumu, vienlaikus nodrošinot, ka paredzētais regulējums nerada draudus esošās un jaunbūvējamās infrastruktūras un inženiertīklu ekspluatācijai, kā arī ievēro sabiedrības veselības un citas būtiskas intereses. Tādējādi tiek ievērota gan tehnisko vai īpašo noteikumu izdevēju prerogatīva - savas kompetences ietvaros paredzēt nosacījumus būvniecības ieceres īstenošanai, ja tā skar attiecīgā tehnisko vai īpašo noteikumu izdevēja intereses, vienlaikus nosakot minimālās prasības attiecīgo noteikumu saturam, lai nodrošinātu, ka noteikumos ietvertās prasības nesamērīgi un nepamatoti neapgrūtina Rail Baltica projekta īstenošanu.
Jāņem vērā, ka tehniskos noteikumus izdod arī Valsts vides dienests un tā izdotie tehniskie noteikumi ir nepieciešami darbībām, kurām pēc sākotnējā izvērtējuma veikšanas nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" vai Ministru kabineta 2015.gada 27.janvāra noteikumu Nr.30 "Kārtība, kādā Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai" pielikumā minētajām darbībām. Norma paredz neattiecināt šī panta regulējumu uz Valsts vides dienesta izdotajiem tehniskajiem noteikumiem, ņemot vērā to procesuālo nozīmi, vērtējot paredzētās darbības ietekmi uz vidi, un šī procesa noregulējumu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīvā 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu.
Paredzēts noteikt, ka Rail Baltica īstenošanai izsniedzamajos tehniskajos vai īpašajos noteikumos neietver prasības, kas paredz ar dzelzceļa būvniecību un ekspluatāciju nesaistīta būvprojekta izstrādāšanu un kura projektēšana un būvniecība neatbilst Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta noteikumiem par Rail Baltica projekta finansēšanu, izņemot, ja attiecīgo tehnisko vai īpašo noteikumu prasību neievērošana radītu apdraudējumu sabiedrības drošības un veselības interesēm, negatīvi ietekmētu esošās vai jaunbūvējamās infrastruktūras un inženiertīklu ekspluatācijas iespējamību un drošumu un ar to saistīto pakalpojumu ilgtermiņa pieejamību. Ministrijas ieskatā norma ir samērīga, jo tā noteic skaidrus kritērijus attiecībā uz projekta īstenošanai izsniedzamo tehnisko vai īpašo noteikumu prasību tvērumu, vienlaikus nodrošinot, ka paredzētais regulējums nerada draudus esošās un jaunbūvējamās infrastruktūras un inženiertīklu ekspluatācijai, kā arī ievēro sabiedrības veselības un citas būtiskas intereses. Tādējādi tiek ievērota gan tehnisko vai īpašo noteikumu izdevēju prerogatīva - savas kompetences ietvaros paredzēt nosacījumus būvniecības ieceres īstenošanai, ja tā skar attiecīgā tehnisko vai īpašo noteikumu izdevēja intereses, vienlaikus nosakot minimālās prasības attiecīgo noteikumu saturam, lai nodrošinātu, ka noteikumos ietvertās prasības nesamērīgi un nepamatoti neapgrūtina Rail Baltica projekta īstenošanu.
Jāņem vērā, ka tehniskos noteikumus izdod arī Valsts vides dienests un tā izdotie tehniskie noteikumi ir nepieciešami darbībām, kurām pēc sākotnējā izvērtējuma veikšanas nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" vai Ministru kabineta 2015.gada 27.janvāra noteikumu Nr.30 "Kārtība, kādā Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai" pielikumā minētajām darbībām. Norma paredz neattiecināt šī panta regulējumu uz Valsts vides dienesta izdotajiem tehniskajiem noteikumiem, ņemot vērā to procesuālo nozīmi, vērtējot paredzētās darbības ietekmi uz vidi, un šī procesa noregulējumu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīvā 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu.
Problēmas apraksts
Jāatrod līdzsvars starp kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzību un sabiedrības interešu nodrošināšanu – nacionālo interešu objekta infrastruktūras būvniecību
Rail Baltica dzelzceļa līnijas projektēšanas posma ietvaros atbilstoši projektētāju veiktajai izpētei ir konstatēti vairāki objekti, kas ir iekļauti valsts kultūras pieminekļu sarakstā, kas varētu tikt skarti Rail Baltica dzelzceļa trases būvdarbu laikā. Saskaņā ar 2016. gadā veikto Ietekmes uz vides novērtējumu, kā arī projektēšanas ietvaros veiktām izpētēm ir paredzams, ka būvdarbu veikšana noteikto nekustamo kultūras pieminekļa tuvumā varētu radīt veselības un drošības apdraudējumu attiecīgo kultūras pieminekļu turpmākas ekspluatācijas gadījumā. Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras izbūves procesā identificēto nekustamo kultūras pieminekļu skārums varētu būt ievērojams, un paredzams, ka to atrašanās esošajā vietā un tehniskais stāvoklis nav savietojams ar plānotā dzelzceļa izbūvi. Izpēte liecina, ka nav piemeklējama tāda pārbūves metode, kas ļautu attiecīgās būves saglabāt neskartas, kā arī saglabāt to esošās struktūras ekspluatāciju pēc pārbūves.
Likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" (turpmāk – Pieminekļu likums) 3. pants noteic, ka kultūras pieminekļus ir aizliegts iznīcināt, un, ka nekustamos kultūras pieminekļus drīkst pārvietot vai pārveidot tikai izņēmuma gadījumā ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk – NKMP) atļauju. Kultūras pieminekļa pārveidošana vai tā oriģinālo daļu aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās pieminekļa kultūrvēsturiskā vērtība. Pieminekļu likumā šobrīd ir paredzēts tikai viens gadījums, kad kultūras piemineklis var tikt izslēgts no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta, kas ir noteikts Pieminekļu likuma 15. pantā – ja objekts ir pilnībā zaudējis kultūras pieminekļa vērtību. Citi gadījumi Pieminekļu likumā nav paredzēti.
Šobrīd plānotās Rail Baltica dzelzceļa trases koridorā ir identificēti vairāki nekustamie vietējās nozīmes kultūras pieminekļi, kas ir ekspluatācijai atbilstošā stāvoklī. Tādējādi nav konstatējama Pieminekļu likumā paredzētā situācija to izslēgšanai no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta. Viens no identificēto nekustamo vietējās nozīmes kultūras pieminekļu piemēriem ir vēsturiskie satiksmes pārvadi Torņkalnā, kuru saglabāšana esošajā veidolā nav savienojama ar Rail Baltica trases izbūvi. Tiek vērtēti dažādi tehniskie risinājumi ar atšķirīgu minēto pārvadu skārumu. Viena no identificētajām pieejām ir mēģināt saglabāt vēsturisko pārvadu vizuālo veidolu, iestrādājot daļu no oriģinālajām konstrukcijām un to detaļas jaunbūvējamajā pārvadā tiktāl, cik tas tehniski pamatots un nepieciešams, lai realizētu jaunās dzelzceļa trases izbūvi un esošo sliežu ceļa pārbūvi. Tiek vērtēts, vai aizvietojot tās tiltu daļas, kuras nepieciešams demontēt sliežu ceļu pārbūvei, ar jauniem risinājumiem, būs iespējams nodrošināt tilta konstrukciju stabilitāti, neapdraudot satiksmes dalībnieku drošību pārvada ekspluatācijā. Jauno pārvadu daļās esošo pārvadu elementi varētu tikt iestrādāti, risinot to mūsdienu arhitektūras veidolā, kas saskanīgs ar pārvadu saglabājamo, vēsturisko daļu ārējo veidolu, un tādējādi nodrošinot vizuālo harmoniju starp tilta vēsturisko un jauno daļu. Taču, lai oriģinālos esošā tilta elementus iekļautu jaunā tilta kopējā struktūrā, esošais pārvads jebkurā gadījumā ir jāizslēdz no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta, lai varētu nodrošināt tā pārbūvi/pārveidošanu. Tāpat tiek vērtēts identificētais risinājums, kas paredz oriģinālajam pārvadam maksimāli pietuvinātu kopiju izbūvi ar nosacījumu, ka saudzīgi demontējami vēsturisko pārvadu oriģinālie fragmenti un detaļas, kuras iespējams saglabāt. Tās izmantojamas atkārtoti, uzskatāmi integrējot jaunajos pārvados, kas tiks izbūvēti atbilstoši nepieciešamajiem parametriem. Saskaņā ar Rail Baltica projekta ieviesēju pasūtīto izpēti Torņkalna satiksmes pārvadu pilnīga pārvietošana, saglabājot tiltus neskartus, nav praktiski īstenojama un arī to turpmākā izmantošana apdraudētu satiksmes dalībnieku drošību, līdz ar to nevar tikt izskatīta kā risinājums Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras izveidei. Savukārt citos identificētajos gadījumos, ņemot vērā kultūras pieminekļa raksturu, nav iespējama tā pārveidošana vai oriģinālo daļu aizstāšana, tādēļ vienīgais iespējamais risinājums ir kultūras pieminekļa pilnīga nojaukšana.
Līdz ar to Ministrija rosina paredzēt izņēmumu no spēkā esošā regulējuma, Likumprojektā nosakot gadījumus, kādos no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta būtu iespējams izslēgt vietējās nozīmes kultūras pieminekli, lai īstenotu nacionālā interešu objekta Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras izbūvi.
Rail Baltica dzelzceļa līnijas projektēšanas posma ietvaros atbilstoši projektētāju veiktajai izpētei ir konstatēti vairāki objekti, kas ir iekļauti valsts kultūras pieminekļu sarakstā, kas varētu tikt skarti Rail Baltica dzelzceļa trases būvdarbu laikā. Saskaņā ar 2016. gadā veikto Ietekmes uz vides novērtējumu, kā arī projektēšanas ietvaros veiktām izpētēm ir paredzams, ka būvdarbu veikšana noteikto nekustamo kultūras pieminekļa tuvumā varētu radīt veselības un drošības apdraudējumu attiecīgo kultūras pieminekļu turpmākas ekspluatācijas gadījumā. Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras izbūves procesā identificēto nekustamo kultūras pieminekļu skārums varētu būt ievērojams, un paredzams, ka to atrašanās esošajā vietā un tehniskais stāvoklis nav savietojams ar plānotā dzelzceļa izbūvi. Izpēte liecina, ka nav piemeklējama tāda pārbūves metode, kas ļautu attiecīgās būves saglabāt neskartas, kā arī saglabāt to esošās struktūras ekspluatāciju pēc pārbūves.
Likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" (turpmāk – Pieminekļu likums) 3. pants noteic, ka kultūras pieminekļus ir aizliegts iznīcināt, un, ka nekustamos kultūras pieminekļus drīkst pārvietot vai pārveidot tikai izņēmuma gadījumā ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk – NKMP) atļauju. Kultūras pieminekļa pārveidošana vai tā oriģinālo daļu aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās pieminekļa kultūrvēsturiskā vērtība. Pieminekļu likumā šobrīd ir paredzēts tikai viens gadījums, kad kultūras piemineklis var tikt izslēgts no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta, kas ir noteikts Pieminekļu likuma 15. pantā – ja objekts ir pilnībā zaudējis kultūras pieminekļa vērtību. Citi gadījumi Pieminekļu likumā nav paredzēti.
Šobrīd plānotās Rail Baltica dzelzceļa trases koridorā ir identificēti vairāki nekustamie vietējās nozīmes kultūras pieminekļi, kas ir ekspluatācijai atbilstošā stāvoklī. Tādējādi nav konstatējama Pieminekļu likumā paredzētā situācija to izslēgšanai no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta. Viens no identificēto nekustamo vietējās nozīmes kultūras pieminekļu piemēriem ir vēsturiskie satiksmes pārvadi Torņkalnā, kuru saglabāšana esošajā veidolā nav savienojama ar Rail Baltica trases izbūvi. Tiek vērtēti dažādi tehniskie risinājumi ar atšķirīgu minēto pārvadu skārumu. Viena no identificētajām pieejām ir mēģināt saglabāt vēsturisko pārvadu vizuālo veidolu, iestrādājot daļu no oriģinālajām konstrukcijām un to detaļas jaunbūvējamajā pārvadā tiktāl, cik tas tehniski pamatots un nepieciešams, lai realizētu jaunās dzelzceļa trases izbūvi un esošo sliežu ceļa pārbūvi. Tiek vērtēts, vai aizvietojot tās tiltu daļas, kuras nepieciešams demontēt sliežu ceļu pārbūvei, ar jauniem risinājumiem, būs iespējams nodrošināt tilta konstrukciju stabilitāti, neapdraudot satiksmes dalībnieku drošību pārvada ekspluatācijā. Jauno pārvadu daļās esošo pārvadu elementi varētu tikt iestrādāti, risinot to mūsdienu arhitektūras veidolā, kas saskanīgs ar pārvadu saglabājamo, vēsturisko daļu ārējo veidolu, un tādējādi nodrošinot vizuālo harmoniju starp tilta vēsturisko un jauno daļu. Taču, lai oriģinālos esošā tilta elementus iekļautu jaunā tilta kopējā struktūrā, esošais pārvads jebkurā gadījumā ir jāizslēdz no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta, lai varētu nodrošināt tā pārbūvi/pārveidošanu. Tāpat tiek vērtēts identificētais risinājums, kas paredz oriģinālajam pārvadam maksimāli pietuvinātu kopiju izbūvi ar nosacījumu, ka saudzīgi demontējami vēsturisko pārvadu oriģinālie fragmenti un detaļas, kuras iespējams saglabāt. Tās izmantojamas atkārtoti, uzskatāmi integrējot jaunajos pārvados, kas tiks izbūvēti atbilstoši nepieciešamajiem parametriem. Saskaņā ar Rail Baltica projekta ieviesēju pasūtīto izpēti Torņkalna satiksmes pārvadu pilnīga pārvietošana, saglabājot tiltus neskartus, nav praktiski īstenojama un arī to turpmākā izmantošana apdraudētu satiksmes dalībnieku drošību, līdz ar to nevar tikt izskatīta kā risinājums Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras izveidei. Savukārt citos identificētajos gadījumos, ņemot vērā kultūras pieminekļa raksturu, nav iespējama tā pārveidošana vai oriģinālo daļu aizstāšana, tādēļ vienīgais iespējamais risinājums ir kultūras pieminekļa pilnīga nojaukšana.
Līdz ar to Ministrija rosina paredzēt izņēmumu no spēkā esošā regulējuma, Likumprojektā nosakot gadījumus, kādos no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta būtu iespējams izslēgt vietējās nozīmes kultūras pieminekli, lai īstenotu nacionālā interešu objekta Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras izbūvi.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 3. pants “Rīcība ar valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā esošiem objektiem”
Šī norma paredz noregulēt rīcību ar valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā esošiem objektiem, kas atrodas Rail Baltica projekta īstenošanas teritorijā, iesākumā nosakot, ka ka Baltica projekta īstenošanas teritorijā esošus valsts un reģiona nozīmes kultūras pieminekļus vai tā daļas saglabā, un ka šo pieminekļu vai to daļu to iznīcināšana vai bojāšana ir aizliegta. Savukārt, ja nav iespējama valsts vai reģiona nozīmes kultūras pieminekļa pilnīga vai daļēja saglabāšana esošajā vietā, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde izdod nosacījumus to izpētei, fiksācijai un pārvietošanai.
Normas otrajā daļā paredzēts noteikt, ka, ja dzelzceļa infrastruktūra skar kultūras pieminekļa aizsardzības zonu, attiecīgajā teritorijā veic kultūrvēsturisko vērtību apzināšanu, izpēti un ietekmes uz kultūras pieminekli novērtējumu, ko iesniedz Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē. Izpētes veikšanu/organizēšanu nodrošinās Ministrijas pilnvarotās personas (skat. skaidrojumu Anotācijas 1.3. sadaļā "Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi"). Paredzētais pienākums ļaus rūpīgi izvērtēt potenciālo ietekmi uz kultūras pieminekli un pārliecināties par rīcības samērīgumu.
Panta trešā daļa nosaka kritērijus kuriem kumulatīvi izpildoties, vietējās nozīmes kultūras pieminekli, kuru Rail Baltica projekta īstenošanā nav iespējams saglabāt, izslēdz no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta pēc Ministrijas vai tās pilnvarotas personas motivēta iesnieguma:
1) īstenojot būvniecības ieceri, pielietojot samērīgus pasākumus, vietējās nozīmes kultūras pieminekli nav iespējams pilnīgi vai daļēji saglabāt un paredzēto dzelzceļa infrastruktūru nav iespējams atvirzīt tā, lai apdraudēto kultūras pieminekli neskartu;
2) veikta pilnīga vietējās nozīmes kultūras pieminekļa izpēte un fiksācija, nav atklātas vērtības, kas kultūras pieminekļa statusu paaugstina;
3) paredzēta vietējās nozīmes kultūras pieminekļa vērtīgāko daļu vai fragmentu demontāža un saglabāšana, izstrādāta risinājuma dokumentācija.
Visbeidzot panta ceturtajā daļā paredzēts noteikt, ka pēc lēmuma pieņemšanas par vietējās nozīmes kultūras pieminekļa izslēgšanu no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde normatīvajos aktos noteiktā kārtībā sagatavo nepieciešamo dokumentāciju vietējās nozīmes kultūras pieminekļa izslēgšanai no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta un iesniedz to kultūras ministram apstiprināšanai.
Tā kā Rail Baltica projekta īstenošanas gadījumā ir liela varbūtība, ka trases izbūves ietvaros skartie valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi nebūs pilnībā zaudējuši kultūras pieminekļa vērtību, līdz ar to Likumprojekta 3. panta ceturtajā daļā noteikts no Pieminekļu likuma 15.panta (kas noteic, ka Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde iesniedz kultūras ministram apstiprināšanai priekšlikumu par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļa izslēgšanu no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta, ja objekts pilnībā zaudējis kultūras pieminekļa vērtību) atšķirīgs pamats aizsargājama vietējās nozīmes kultūras pieminekļa izslēgšanai no aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta.
Lai arī plānotais risinājums pieļauj kultūras pieminekļu izslēgšanu no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta, kā rezultātā ir pieļaujama tā pārbūve vai pat pilnīga nojaukšana, kas atsevišķos gadījumos ir identificēta kā nepieciešama, ņemot vērā kultūras pieminekļa novietojumu kontekstā ar paredzēto Rail Baltica dzelzceļa trasi, tomēr tas ļauj izbūvēt no tehniskā viedokļa rūpīgi pārdomātu dzelzceļa infrastruktūru, kas būs droša tās ekspluatācijā, tā rezultātā sniedzot būtisku pienesumu visai sabiedrībai.
Šī norma paredz noregulēt rīcību ar valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā esošiem objektiem, kas atrodas Rail Baltica projekta īstenošanas teritorijā, iesākumā nosakot, ka ka Baltica projekta īstenošanas teritorijā esošus valsts un reģiona nozīmes kultūras pieminekļus vai tā daļas saglabā, un ka šo pieminekļu vai to daļu to iznīcināšana vai bojāšana ir aizliegta. Savukārt, ja nav iespējama valsts vai reģiona nozīmes kultūras pieminekļa pilnīga vai daļēja saglabāšana esošajā vietā, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde izdod nosacījumus to izpētei, fiksācijai un pārvietošanai.
Normas otrajā daļā paredzēts noteikt, ka, ja dzelzceļa infrastruktūra skar kultūras pieminekļa aizsardzības zonu, attiecīgajā teritorijā veic kultūrvēsturisko vērtību apzināšanu, izpēti un ietekmes uz kultūras pieminekli novērtējumu, ko iesniedz Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē. Izpētes veikšanu/organizēšanu nodrošinās Ministrijas pilnvarotās personas (skat. skaidrojumu Anotācijas 1.3. sadaļā "Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi"). Paredzētais pienākums ļaus rūpīgi izvērtēt potenciālo ietekmi uz kultūras pieminekli un pārliecināties par rīcības samērīgumu.
Panta trešā daļa nosaka kritērijus kuriem kumulatīvi izpildoties, vietējās nozīmes kultūras pieminekli, kuru Rail Baltica projekta īstenošanā nav iespējams saglabāt, izslēdz no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta pēc Ministrijas vai tās pilnvarotas personas motivēta iesnieguma:
1) īstenojot būvniecības ieceri, pielietojot samērīgus pasākumus, vietējās nozīmes kultūras pieminekli nav iespējams pilnīgi vai daļēji saglabāt un paredzēto dzelzceļa infrastruktūru nav iespējams atvirzīt tā, lai apdraudēto kultūras pieminekli neskartu;
2) veikta pilnīga vietējās nozīmes kultūras pieminekļa izpēte un fiksācija, nav atklātas vērtības, kas kultūras pieminekļa statusu paaugstina;
3) paredzēta vietējās nozīmes kultūras pieminekļa vērtīgāko daļu vai fragmentu demontāža un saglabāšana, izstrādāta risinājuma dokumentācija.
Visbeidzot panta ceturtajā daļā paredzēts noteikt, ka pēc lēmuma pieņemšanas par vietējās nozīmes kultūras pieminekļa izslēgšanu no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde normatīvajos aktos noteiktā kārtībā sagatavo nepieciešamo dokumentāciju vietējās nozīmes kultūras pieminekļa izslēgšanai no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta un iesniedz to kultūras ministram apstiprināšanai.
Tā kā Rail Baltica projekta īstenošanas gadījumā ir liela varbūtība, ka trases izbūves ietvaros skartie valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi nebūs pilnībā zaudējuši kultūras pieminekļa vērtību, līdz ar to Likumprojekta 3. panta ceturtajā daļā noteikts no Pieminekļu likuma 15.panta (kas noteic, ka Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde iesniedz kultūras ministram apstiprināšanai priekšlikumu par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļa izslēgšanu no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta, ja objekts pilnībā zaudējis kultūras pieminekļa vērtību) atšķirīgs pamats aizsargājama vietējās nozīmes kultūras pieminekļa izslēgšanai no aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta.
Lai arī plānotais risinājums pieļauj kultūras pieminekļu izslēgšanu no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta, kā rezultātā ir pieļaujama tā pārbūve vai pat pilnīga nojaukšana, kas atsevišķos gadījumos ir identificēta kā nepieciešama, ņemot vērā kultūras pieminekļa novietojumu kontekstā ar paredzēto Rail Baltica dzelzceļa trasi, tomēr tas ļauj izbūvēt no tehniskā viedokļa rūpīgi pārdomātu dzelzceļa infrastruktūru, kas būs droša tās ekspluatācijā, tā rezultātā sniedzot būtisku pienesumu visai sabiedrībai.
Problēmas apraksts
Jāatrod līdzsvars starp aizsargājamo koku nociršanu un sabiedrības interešu nodrošināšanu – nacionālo interešu objekta īstenošanu
Likuma "Par īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām" (turpmāk – ĪADT likums) 2. pants noteic, ka šī likuma objekti ir īpaši aizsargājamas dabas teritorijas (turpmāk – aizsargājamās teritorijas), kas iedalās vairākās kategorijās, tostarp dabas pieminekļu kategorijā. Šā likuma 6. pantā ir skaidrots, ka dabas pieminekļi ir atsevišķi, savrupi dabas veidojumi, tostarp aizsargājamie koki (dižkoki), aizsargājami dendroloģiskie stādījumi, aizsargājamās alejas. ĪADT likuma 31. pants noteic, ka aizsargājamo teritoriju valsts reģistrā tiek iekļautas ziņas par visām aizsargājamajām teritorijām Latvijā un šo reģistru uztur Dabas aizsardzības pārvalde.
Uz ĪADT likuma pamata izdoto Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumu Nr.264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr.264) 46., 48., 49. un 52. punkts noteic gadījumus, kādos var nocirst (novākt) aizsargājamos kokus, bīstamos kokus un alejas kokus aizsargājamajos dendroloģiskajos stādījumos un aizsargājamajās alejās (turpmāk visi kopā – aizsargājamie koki), galvenokārt, ja aizsargājamais koks atzīts par bīstamo koku (koki, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus). Katrā no šiem gadījumiem ir nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja un papildus aizsargājamo dendroloģisko stādījumu gadījumā – atbilstoši rekonstrukcijas projektam. Gandrīz visos Rail Baltica dzelzceļa trases projektēšanas posmos ir nepieciešams nocirst vairākus aizsargājamos kokus, lai varētu izbūvēt Rail Baltica infrastruktūru atbilstoši Rail Baltica projektam izvirzītajām tehniskajām prasībām. Līdz ar ko MK noteikumos Nr. 264 izdarīts grozījums, kas stājies spēkā 2022. gada 11. martā, papildinot 9. sadaļu "Noslēguma jautājumi" ar 56. punktu, saskaņā ar kuru nacionālo interešu objekta Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica un ar tās būvniecību saistīto būvju teritorijā ļauj neievērot šo noteikumu 44.1. apakšpunktā un 46. punktā noteiktos ierobežojumus par aizsargājamo koku nociršanu (novākšanu), ja ir saņemts kokkopja (arborista) pozitīvs rakstisks atzinums, kura nepieciešamību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde, un saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja. Lai arī izdarītais grozījums ļauj nocirst (novākt) aizsargājamo koku Rail Baltica nacionālo interešu objekta teritorijā, MK noteikumu Nr. 264 regulējums nav attiecināms uz teritorijām, kurām Ministru kabinets ir izdevis individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus. Jau šobrīd ir zināms, ka Rail Baltica projektētā dzelzceļa trase šķērsos dabas parku "Salacas ieleja", pietuvojas un, iespējams, robežosies ar dabas liegumu "Mērnieku dumbrāji", dabas liegumu "Dzelves-Kroņa purvs" un dabas liegumu "Vitrupes ieleja". Tām aizsargājamajām teritorijām, kurām nav izdoti individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, uz tām attiecas MK noteikumi Nr.264 un to 56. punktā paredzētais izņēmums.
Taču, piemēram, ja dabas lieguma "Vitrupes ieleja" teritorijā, kurai 2009. gada 24. martā izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr. 254 "Dabas lieguma "Vitrupes ieleja" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi", atrodas aizsargājamais koks, kuru nepieciešams nocirst, MK noteikumu Nr. 264 56. punktā noteiktais izņēmums nav piemērojams. Līdz ar ko Likumprojektā paredzēta iespēja Dabas aizsardzības pārvaldei izsniegt atļauju aizsargājamo koku nociršanai, ja tas nepieciešams Rail Baltica kā nacionālo interešu objekta būvniecībai.
MK noteikumu Nr. 264 56. punkta izņēmums nav attiecināms arī uz kokiem aizsargājamos dendroloģiskajos stādījumos un aizsargājamās alejās. Aizsargājamos dendroloģiskajos stādījumos koku (kas pats par sevi var nebūt aizsargājamais koks atbilstoši MK noteikumu Nr. 264 2. pielikumā norādītajiem parametriem) ciršana ir pieļaujama saskaņā ar aizsargājamā dendroloģiskā stādījuma rekonstrukcijas projektu (MK noteikumu Nr. 264 49. punkts), tomēr rekonstrukcijas projekta mērķis vērsts uz dendroloģiskā stādījuma kā dabas pieminekļa atjaunošanu jeb pārveidi. Līdz ar ko rekonstrukcijas projektā var nebūt izvērtētas citas iespējamās sabiedrībai nozīmīgas paredzētās darbības. Ievērojot šobrīd sasniegto projektēšanas stadiju Rail Baltica projektā, konstatēts, ka dzelzceļa trases plānotā nodalījuma josla robežojas ar dabas pieminekli “Operas teātra mākslinieku dendroloģiskie stādījumi Inčukalna "Līgotnēs"", Inčukalna novadā. Lai arī minētais dabas piemineklis netiek skarts tiešā veidā, tomēr projektēšanas darbi vēl nav noslēgušies un, attīstot būvprojekta detalizācijas pakāpi, skāruma apmērs tiks precizēts.
Esošajā projektēšanas stadijā nav nosakāms precīzs gadījumu skaits, kad plānotā Rail Baltica dzelzceļa trase šķērsotu aizsargājamās alejas un kādu no kokiem būtu nepieciešams nocirst, tomēr, kā jau tas iepriekš norādīts, Rail Baltica projekts joprojām ir projektēšanas stadijā un precīzi risinājumi būs zināmi tikai tad, kad šī stadija būs noslēgusies. Lai netiktu ierobežotas iespējas realizēt nacionālo interešu objektu nākotnē, nepieciešams Likumprojektā paredzēt iespēju Dabas aizsardzības pārvaldei izsniegt atļauju koku aizsargājamos dendroloģiskajos stādījumos un aizsargājamās alejās nociršanai. Kvalificēts koku jomas eksperts (arborists), kam ir padziļinātas zināšanas par koku kopšanu un tiem piemērotiem augšanas apstākļiem, gadījumos, kad Dabas aizsardzības pārvalde par to uzskatītu nepieciešamu, sniegtu atzinumu. Vienlaikus jānorāda, ka kokkopja (arborista) atzinums nav obligāts priekšnoteikums tam, lai Dabas aizsardzības pārvalde varētu izsniegt nepieciešamo atļauju.
Dabas aizsardzības pārvalde izsniedz atļauju aizsargājamu koku nociršanai, lai veiktu būvniecību nacionālo interešu objekta Rail Baltica un ar tās būvniecību saistīto būvju teritorijā, ja nav pieņemamas saprātīgas alternatīvas un tas ir vienīgais risinājums. Aizsargājamo koku nociršana arī turpmāk būs galējais līdzeklis, ja nav citu alternatīvo variantu, saņemot izsvērtu katra gadījuma izvērtējumu, nepieciešamības gadījumā piesaistot kokkopi (arboristu). Līdzīga satura regulējums ietverts arī citos dabas un vides aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos, piemēram Sugu un biotopu aizsardzības likuma 14. panta pirmās daļas 3. punktā ir ietverts nosacījums, ka īpaši aizsargājamo sugu indivīdus atļauts iegūt vai traucēt izņēmuma gadījumā, ja nav pieņemamas alternatīvas un tas nekaitē attiecīgo populāciju labvēlīgai aizsardzībai to dabiskajā izplatības areālā, šādos nolūkos: [..] lai nodrošinātu sabiedrības veselības aizsardzības, drošības vai citas sevišķi svarīgas intereses, arī sociāla vai ekonomiska rakstura intereses, un videi primāri svarīgas labvēlīgas izmaiņas, kā arī ĪADT likuma 43. panta sestajā daļā un likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 23.5 panta 73. daļā.
Likuma "Par īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām" (turpmāk – ĪADT likums) 2. pants noteic, ka šī likuma objekti ir īpaši aizsargājamas dabas teritorijas (turpmāk – aizsargājamās teritorijas), kas iedalās vairākās kategorijās, tostarp dabas pieminekļu kategorijā. Šā likuma 6. pantā ir skaidrots, ka dabas pieminekļi ir atsevišķi, savrupi dabas veidojumi, tostarp aizsargājamie koki (dižkoki), aizsargājami dendroloģiskie stādījumi, aizsargājamās alejas. ĪADT likuma 31. pants noteic, ka aizsargājamo teritoriju valsts reģistrā tiek iekļautas ziņas par visām aizsargājamajām teritorijām Latvijā un šo reģistru uztur Dabas aizsardzības pārvalde.
Uz ĪADT likuma pamata izdoto Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumu Nr.264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr.264) 46., 48., 49. un 52. punkts noteic gadījumus, kādos var nocirst (novākt) aizsargājamos kokus, bīstamos kokus un alejas kokus aizsargājamajos dendroloģiskajos stādījumos un aizsargājamajās alejās (turpmāk visi kopā – aizsargājamie koki), galvenokārt, ja aizsargājamais koks atzīts par bīstamo koku (koki, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus). Katrā no šiem gadījumiem ir nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja un papildus aizsargājamo dendroloģisko stādījumu gadījumā – atbilstoši rekonstrukcijas projektam. Gandrīz visos Rail Baltica dzelzceļa trases projektēšanas posmos ir nepieciešams nocirst vairākus aizsargājamos kokus, lai varētu izbūvēt Rail Baltica infrastruktūru atbilstoši Rail Baltica projektam izvirzītajām tehniskajām prasībām. Līdz ar ko MK noteikumos Nr. 264 izdarīts grozījums, kas stājies spēkā 2022. gada 11. martā, papildinot 9. sadaļu "Noslēguma jautājumi" ar 56. punktu, saskaņā ar kuru nacionālo interešu objekta Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica un ar tās būvniecību saistīto būvju teritorijā ļauj neievērot šo noteikumu 44.1. apakšpunktā un 46. punktā noteiktos ierobežojumus par aizsargājamo koku nociršanu (novākšanu), ja ir saņemts kokkopja (arborista) pozitīvs rakstisks atzinums, kura nepieciešamību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde, un saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja. Lai arī izdarītais grozījums ļauj nocirst (novākt) aizsargājamo koku Rail Baltica nacionālo interešu objekta teritorijā, MK noteikumu Nr. 264 regulējums nav attiecināms uz teritorijām, kurām Ministru kabinets ir izdevis individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus. Jau šobrīd ir zināms, ka Rail Baltica projektētā dzelzceļa trase šķērsos dabas parku "Salacas ieleja", pietuvojas un, iespējams, robežosies ar dabas liegumu "Mērnieku dumbrāji", dabas liegumu "Dzelves-Kroņa purvs" un dabas liegumu "Vitrupes ieleja". Tām aizsargājamajām teritorijām, kurām nav izdoti individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, uz tām attiecas MK noteikumi Nr.264 un to 56. punktā paredzētais izņēmums.
Taču, piemēram, ja dabas lieguma "Vitrupes ieleja" teritorijā, kurai 2009. gada 24. martā izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr. 254 "Dabas lieguma "Vitrupes ieleja" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi", atrodas aizsargājamais koks, kuru nepieciešams nocirst, MK noteikumu Nr. 264 56. punktā noteiktais izņēmums nav piemērojams. Līdz ar ko Likumprojektā paredzēta iespēja Dabas aizsardzības pārvaldei izsniegt atļauju aizsargājamo koku nociršanai, ja tas nepieciešams Rail Baltica kā nacionālo interešu objekta būvniecībai.
MK noteikumu Nr. 264 56. punkta izņēmums nav attiecināms arī uz kokiem aizsargājamos dendroloģiskajos stādījumos un aizsargājamās alejās. Aizsargājamos dendroloģiskajos stādījumos koku (kas pats par sevi var nebūt aizsargājamais koks atbilstoši MK noteikumu Nr. 264 2. pielikumā norādītajiem parametriem) ciršana ir pieļaujama saskaņā ar aizsargājamā dendroloģiskā stādījuma rekonstrukcijas projektu (MK noteikumu Nr. 264 49. punkts), tomēr rekonstrukcijas projekta mērķis vērsts uz dendroloģiskā stādījuma kā dabas pieminekļa atjaunošanu jeb pārveidi. Līdz ar ko rekonstrukcijas projektā var nebūt izvērtētas citas iespējamās sabiedrībai nozīmīgas paredzētās darbības. Ievērojot šobrīd sasniegto projektēšanas stadiju Rail Baltica projektā, konstatēts, ka dzelzceļa trases plānotā nodalījuma josla robežojas ar dabas pieminekli “Operas teātra mākslinieku dendroloģiskie stādījumi Inčukalna "Līgotnēs"", Inčukalna novadā. Lai arī minētais dabas piemineklis netiek skarts tiešā veidā, tomēr projektēšanas darbi vēl nav noslēgušies un, attīstot būvprojekta detalizācijas pakāpi, skāruma apmērs tiks precizēts.
Esošajā projektēšanas stadijā nav nosakāms precīzs gadījumu skaits, kad plānotā Rail Baltica dzelzceļa trase šķērsotu aizsargājamās alejas un kādu no kokiem būtu nepieciešams nocirst, tomēr, kā jau tas iepriekš norādīts, Rail Baltica projekts joprojām ir projektēšanas stadijā un precīzi risinājumi būs zināmi tikai tad, kad šī stadija būs noslēgusies. Lai netiktu ierobežotas iespējas realizēt nacionālo interešu objektu nākotnē, nepieciešams Likumprojektā paredzēt iespēju Dabas aizsardzības pārvaldei izsniegt atļauju koku aizsargājamos dendroloģiskajos stādījumos un aizsargājamās alejās nociršanai. Kvalificēts koku jomas eksperts (arborists), kam ir padziļinātas zināšanas par koku kopšanu un tiem piemērotiem augšanas apstākļiem, gadījumos, kad Dabas aizsardzības pārvalde par to uzskatītu nepieciešamu, sniegtu atzinumu. Vienlaikus jānorāda, ka kokkopja (arborista) atzinums nav obligāts priekšnoteikums tam, lai Dabas aizsardzības pārvalde varētu izsniegt nepieciešamo atļauju.
Dabas aizsardzības pārvalde izsniedz atļauju aizsargājamu koku nociršanai, lai veiktu būvniecību nacionālo interešu objekta Rail Baltica un ar tās būvniecību saistīto būvju teritorijā, ja nav pieņemamas saprātīgas alternatīvas un tas ir vienīgais risinājums. Aizsargājamo koku nociršana arī turpmāk būs galējais līdzeklis, ja nav citu alternatīvo variantu, saņemot izsvērtu katra gadījuma izvērtējumu, nepieciešamības gadījumā piesaistot kokkopi (arboristu). Līdzīga satura regulējums ietverts arī citos dabas un vides aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos, piemēram Sugu un biotopu aizsardzības likuma 14. panta pirmās daļas 3. punktā ir ietverts nosacījums, ka īpaši aizsargājamo sugu indivīdus atļauts iegūt vai traucēt izņēmuma gadījumā, ja nav pieņemamas alternatīvas un tas nekaitē attiecīgo populāciju labvēlīgai aizsardzībai to dabiskajā izplatības areālā, šādos nolūkos: [..] lai nodrošinātu sabiedrības veselības aizsardzības, drošības vai citas sevišķi svarīgas intereses, arī sociāla vai ekonomiska rakstura intereses, un videi primāri svarīgas labvēlīgas izmaiņas, kā arī ĪADT likuma 43. panta sestajā daļā un likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 23.5 panta 73. daļā.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 4. pants “Aizsargājamu koku nociršana Rail Baltica nacionālo interešu objekta teritorijā”
Lai nodrošinātu sabiedrībai nozīmīgas intereses un veiktu būvniecību atbilstoši paredzētajam Rail Baltica dzelzceļa trases novietojumam, nacionālo interešu objekta Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica un ar tās būvniecību saistīto būvju teritorijā atļauts nocirst (novākt) aizsargājamu koku, aizsargājamā dendroloģiskajā stādījumā augošu koku vai aizsargājamā alejā augošu koku (turpmāk visi kopā – aizsargājams koks), ja ir saņemts kokkopja (arborista) pozitīvs rakstveida atzinums, kura nepieciešamību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde, un saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja.
Nosakot šādu regulējumu, Rail Baltica projekta ieviesējiem joprojām saglabājas pienākums saņemt Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauju, tādējādi netiks zaudēta kontrole pār nepamatotu aizsargājamo koku nociršanu. Turklāt vēršama uzmanība, ka aizsargājamo koku nociršana arī turpmāk būs galējais līdzeklis, ja nav citu alternatīvo variantu, saņemot izsvērtu katra gadījuma izvērtējumu, nepieciešamības gadījumā piesaistot kokkopi (arboristu).
Vienlaikus, lai nodrošinātu tiesisko skaidrību un noteiktību tiesību normu piemērošanā, līdz ar likumprojekta spēkā stāšanos tiks izdarīti grozījumi MK noteikumos Nr.264, svītrojot tā 56.punktu. Tādējādi normatīvais regulējums attiecībā uz aizsargājamo koku ciršanu Rail Baltica projekta teritorijā būs noteikts vienā, speciālajā normatīvajā aktā - Rail Baltica projekta likumā.
Lai nodrošinātu sabiedrībai nozīmīgas intereses un veiktu būvniecību atbilstoši paredzētajam Rail Baltica dzelzceļa trases novietojumam, nacionālo interešu objekta Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica un ar tās būvniecību saistīto būvju teritorijā atļauts nocirst (novākt) aizsargājamu koku, aizsargājamā dendroloģiskajā stādījumā augošu koku vai aizsargājamā alejā augošu koku (turpmāk visi kopā – aizsargājams koks), ja ir saņemts kokkopja (arborista) pozitīvs rakstveida atzinums, kura nepieciešamību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde, un saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja.
Nosakot šādu regulējumu, Rail Baltica projekta ieviesējiem joprojām saglabājas pienākums saņemt Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauju, tādējādi netiks zaudēta kontrole pār nepamatotu aizsargājamo koku nociršanu. Turklāt vēršama uzmanība, ka aizsargājamo koku nociršana arī turpmāk būs galējais līdzeklis, ja nav citu alternatīvo variantu, saņemot izsvērtu katra gadījuma izvērtējumu, nepieciešamības gadījumā piesaistot kokkopi (arboristu).
Vienlaikus, lai nodrošinātu tiesisko skaidrību un noteiktību tiesību normu piemērošanā, līdz ar likumprojekta spēkā stāšanos tiks izdarīti grozījumi MK noteikumos Nr.264, svītrojot tā 56.punktu. Tādējādi normatīvais regulējums attiecībā uz aizsargājamo koku ciršanu Rail Baltica projekta teritorijā būs noteikts vienā, speciālajā normatīvajā aktā - Rail Baltica projekta likumā.
Problēmas apraksts
Maksimālā būvdarbu veikšanas ilguma pagarināšana
Saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) 80. punktu maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums līdz būves nodošanai ekspluatācijā būvēm, kurām tika veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējums, – pieci gadi; pārējām būvēm – astoņi gadi. Ņemot vērā gan to, ka Rail Baltica projektam ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums, gan Rail Baltica projekta vērienīgumu un ar projekta risinājumiem aptvertās Latvijas teritorijas lielumu, ir skaidrs, ka projekta ieviešanas gaitā būvdarbu aktivitātes veikšanas ilgums pārsniedz 5 gadus, līdz ar ko jau šobrīd ir zināms, ka Rail Baltica projekta īstenošanai izsniegtās būvatļaujas netiks realizētas normatīvajos aktos noteiktajā termiņā. Tāpēc nepieciešams rast risinājumu, lai Rail Baltica projekta maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums būtu garāks par pieciem gadiem. Tādējādi būs iespējams izvairīties no riska, ka tik apjomīgas infrastruktūras būvdarbi dažādu iespējamo šķēršļu dēļ (piemēram, finansējuma trūkums, tiesiskie strīdi u.c.) var netikt pabeigti šobrīd spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktajā termiņā.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) 80. punktu maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums līdz būves nodošanai ekspluatācijā būvēm, kurām tika veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējums, – pieci gadi; pārējām būvēm – astoņi gadi. Ņemot vērā gan to, ka Rail Baltica projektam ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums, gan Rail Baltica projekta vērienīgumu un ar projekta risinājumiem aptvertās Latvijas teritorijas lielumu, ir skaidrs, ka projekta ieviešanas gaitā būvdarbu aktivitātes veikšanas ilgums pārsniedz 5 gadus, līdz ar ko jau šobrīd ir zināms, ka Rail Baltica projekta īstenošanai izsniegtās būvatļaujas netiks realizētas normatīvajos aktos noteiktajā termiņā. Tāpēc nepieciešams rast risinājumu, lai Rail Baltica projekta maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums būtu garāks par pieciem gadiem. Tādējādi būs iespējams izvairīties no riska, ka tik apjomīgas infrastruktūras būvdarbi dažādu iespējamo šķēršļu dēļ (piemēram, finansējuma trūkums, tiesiskie strīdi u.c.) var netikt pabeigti šobrīd spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktajā termiņā.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 5. pants “Maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums”
Ar šo normu paredzēts noteikt, ka nacionālo interešu objekta Rail Baltica projekta maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums līdz būves nodošanai ekspluatācijā ir astoņi gadi. Šo termiņu iespējams pagarināt atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, kādā var tikt pagarināts maksimālais būvdarbu veikšanas termiņš attiecīgās kategorijas būvei.
Plānotais risinājums ļaus efektīvāk veikt Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros paredzētos būvdarbus, jo daļā gadījumu nebūs nepieciešama maksimālā būvdarbu veikšanas ilguma pagarināšanas pieprasīšana.
Ar šo normu paredzēts noteikt, ka nacionālo interešu objekta Rail Baltica projekta maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums līdz būves nodošanai ekspluatācijā ir astoņi gadi. Šo termiņu iespējams pagarināt atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, kādā var tikt pagarināts maksimālais būvdarbu veikšanas termiņš attiecīgās kategorijas būvei.
Plānotais risinājums ļaus efektīvāk veikt Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros paredzētos būvdarbus, jo daļā gadījumu nebūs nepieciešama maksimālā būvdarbu veikšanas ilguma pagarināšanas pieprasīšana.
Problēmas apraksts
Garāks topogrāfiskā plāna derīguma termiņš
Ģeotelpiskās informācijas likuma 1. panta 25. punkts noteic, ka topogrāfiskais plāns ir lokāla ģeogrāfiskā apgabala ģeotelpiskās informācijas attēlojums plaknē ar noteikta veida apzīmējumiem vizuāli uztveramā formā. Ministru kabineta 2012. gada 24. aprīļa noteikumu Nr. 281 "Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 281) 81. punkts noteic, ka topogrāfiskā plāna derīguma termiņš ir viens gads vai arī ne ilgāks par diviem gadiem, ja pašvaldība ir noteikusi garāku termiņu. Īstenojot Rail Baltica projektu, ir konstatēts, ka šobrīd normatīvo aktu līmenī noteiktie topogrāfiskā plāna un tehnisko noteikumu derīguma termiņi ir pārāk īsi tik vērienīga, resursu ietilpīga un laikietilpīga projekta, kāds ir nacionālo interešu objekta Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras projekts, realizācijai. Proti, tikai dzelzceļa infrastruktūras projektēšanas darbi vien aizņem vairāk kā gadu un vēl vairāk laika aizņems būvdarbi. Līdz ar to šos dokumentus nākas pieprasīt no jauna, radot lieku administratīvo slogu un papildu izmaksas.
Ministrija rosina ar Likumprojekta tiesisko regulējumu noteikt, ka topogrāfiskā plāna derīguma termiņš, ja tas ir nepieciešams nacionālā interešu objekta Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras projekta realizācijai, ir četri gadi.
Ģeotelpiskās informācijas likuma 1. panta 25. punkts noteic, ka topogrāfiskais plāns ir lokāla ģeogrāfiskā apgabala ģeotelpiskās informācijas attēlojums plaknē ar noteikta veida apzīmējumiem vizuāli uztveramā formā. Ministru kabineta 2012. gada 24. aprīļa noteikumu Nr. 281 "Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 281) 81. punkts noteic, ka topogrāfiskā plāna derīguma termiņš ir viens gads vai arī ne ilgāks par diviem gadiem, ja pašvaldība ir noteikusi garāku termiņu. Īstenojot Rail Baltica projektu, ir konstatēts, ka šobrīd normatīvo aktu līmenī noteiktie topogrāfiskā plāna un tehnisko noteikumu derīguma termiņi ir pārāk īsi tik vērienīga, resursu ietilpīga un laikietilpīga projekta, kāds ir nacionālo interešu objekta Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras projekts, realizācijai. Proti, tikai dzelzceļa infrastruktūras projektēšanas darbi vien aizņem vairāk kā gadu un vēl vairāk laika aizņems būvdarbi. Līdz ar to šos dokumentus nākas pieprasīt no jauna, radot lieku administratīvo slogu un papildu izmaksas.
Ministrija rosina ar Likumprojekta tiesisko regulējumu noteikt, ka topogrāfiskā plāna derīguma termiņš, ja tas ir nepieciešams nacionālā interešu objekta Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras projekta realizācijai, ir četri gadi.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 6. pants “Topogrāfiskā plāna derīguma termiņš”
Likumprojekts paredz noteikt, ka publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica un ar tās būvniecību saistīto būvju projektēšanai sagatavotā topogrāfiskā plāna derīguma termiņš ir četri gadi, skaitot no tā reģistrācijas datuma vietējās pašvaldības datubāzē.
Plānotā norma ļaus samazināt birokrātisko slogu Rail Baltica projekta īstenošanā, pieļaujot garāku izsniegto topogrāfisko plānu izmantošanu, tādējādi atstājot vairāk laika būtisku jautājumu risināšanai Rail Baltica projekta īstenošanā.
Likumprojekts paredz noteikt, ka publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica un ar tās būvniecību saistīto būvju projektēšanai sagatavotā topogrāfiskā plāna derīguma termiņš ir četri gadi, skaitot no tā reģistrācijas datuma vietējās pašvaldības datubāzē.
Plānotā norma ļaus samazināt birokrātisko slogu Rail Baltica projekta īstenošanā, pieļaujot garāku izsniegto topogrāfisko plānu izmantošanu, tādējādi atstājot vairāk laika būtisku jautājumu risināšanai Rail Baltica projekta īstenošanā.
Problēmas apraksts
Nepieciešamība nodot Ministrijai valdījumā būvniecībai nepieciešamo bezīpašnieka lietu vai bezmantinieka mantu.
Apzinot Rail Baltica projekta vajadzībām nepieciešamos nekustamos īpašumus, lai varētu veikt Rail Baltica trases izbūvi, un izvērtējot publiskajos reģistros pieejamo informāciju par attiecīgajiem īpašumiem, ir pamats uzskatīt, ka daļa no nepieciešamajiem zemesgabaliem varētu būt atzīstama par bezīpašnieka lietu vai bezmantinieku mantu, līdz ar to varētu būt problemātiska attiecīgo zemesgabalu nonākšana Ministrijas īpašumā spēkā esošā regulējuma ietvaros.
Ne visos gadījumos Rail Baltica projekta īstenošanas vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma iegūšanai būtu lietderīgi veikt tā atsavināšanu sabiedrības vajadzībām, jo īpaši, ja no publiskajiem reģistriem iegūtā informācija par nekustamo īpašumu liecina, ka attiecīgais nekustamais īpašums ir reģistrēts vai varētu būt reģistrēts uz mirušas personas vārda un varētu būt bezmantinieku manta, līdz ar to nekustamais īpašums varētu tikt atzīts par bezmantinieku mantu, kas piekrīt valstij.
Notariāta likuma 294. pants paredz, ka izsludināt mantojuma atklāšanos var lūgt mantinieks, persona, kurai ir tiesības mantot pēc mantot aicinātā (substitūts, pēcmantinieks), testamenta izpildītājs, mantojuma aizgādnis un personas, kas pieteikušas pretenzijas uz mantojumu kā legatāri vai kreditori. Lai atvieglotu šāda nekustamā īpašuma nonākšanu Ministrijas valdījumā Rail Baltica projekta īstenošanai, nepieciešams Likumprojektā paredzēt Ministriju kā papildus subjektu Notariāta likumā uzskaitītajam subjektu lokam, lai Ministrija varētu lūgt izsludināt mantojuma atklāšanos, ja tas nepieciešams sabiedrības interešu nodrošināšanai – nacionālo interešu projektu īstenošanai – un nav pieteiktas kreditoru prasības.
Notariāta likuma 306. panta pirmā daļa noteic, ka, ja uzaicinājumā (sludinājumā par mantojuma atklāšanos) noteiktajā termiņā mantinieks nav pieteicies vai arī ir atteicies no mantojuma, zvērināts notārs taisa ar valsts nodevu neapmaksājamu notariālo aktu par mantojuma lietas izbeigšanu. Šī panta trešā daļa noteic, ka notariālais akts par mantojuma lietas izbeigšanu ir pamats mantas reģistrācijai uz valsts vārda, savukārt panta sestā daļa - ka, ja notariālajā aktā par mantojuma lietas izbeigšanu nav norādītas kreditoru pretenzijas, zvērināts notārs pēc akta par mantojuma lietas izbeigšanu taisīšanas notariālo aktu grāmatas izrakstu nosūta Valsts ieņēmumu dienestam.
Ja nekustamais īpašums atzīts par bezmantinieku mantu, uz kuru nav pieteiktas kreditoru prasības, saskaņā ar Notariāta likumā ietverto regulējumu, zvērināts notārs aktu par mantojuma lietas izbeigšanu nosūta Valsts ieņēmumu dienestam, kurš tālāk ar šo mantu rīkojas atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem.
Ministru kabineta 2013.gada 26.novembra noteikumu Nr.1354 "Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā"(turpmāk - MK noteikumi Nr. 1345) 32.6.apakšpunkts noteic, ka Valsts ieņēmumu dienests bez maksas Ministrijas valdījumā nodod valstij piekritīgo ostu, transporta un sakaru komunikāciju infrastruktūras zemi, ja zemi saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" ieraksta zemesgrāmatā uz valsts vārda minētās ministrijas personā. Lai arī Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica un ar tās būvniecību saistītajām būvēm saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 468 „Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica” ir noteikts nacionālo interešu objekta statuss, tomēr dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica izbūvei nepieciešamā zemē neatbilst MK noteikumu Nr. 1345 32.6. apakšpunktā noteiktajam kritērijam, jo šī infrastruktūra vēl nepastāv dabā. Līdz ar to Likumprojektā jāparedz papildus gadījums, kad Valsts ieņēmumu dienestam jānodod Ministrijai valstij piekrītošais nekustamais īpašums. Vienlaikus līdz ar Likumprojektu būs jāvirza grozījumi MK noteikumos Nr. 1354, lai konkretizētu kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests nodos Ministrijai šādu īpašumu. Virzot minētos grozījumus MK noteikumos Nr. 1354, to spēkā stāšanās jāsalāgo ar Likumprojekta spēkā stāšanos. Attiecīgo normu spēkā stāšanās kārtība tiks noteikta Likumprojekta izskatīšanas procesā Saeimā.
Lai atvieglotu arī bezīpašnieka lietas sastāvā ietilpstoša tāda nekustamā īpašuma, kas nepieciešams Rail Baltica projekta īstenošanai, nonākšanu Ministrijas valdījumā, nepieciešams to noregulēt Likumprojektā.
Civilprocesa likuma 288.panta pirmā daļa nosaka, ka tiesa izskata lietas par tādu faktu konstatēšanu, no kuriem atkarīga fizisko un juridisko personu mantisko un nemantisko tiesību rašanās, grozīšanās vai izbeigšanās, bet šī panta trešajā daļā noteikts, ka tiesa konstatē arī citus faktus, tas ir, bez tiem, kas minēti šīs tiesību normas otrajā daļā, kuriem ir juridiska nozīme, ja spēkā esošie normatīvie akti neparedz citādu kārtību to konstatēšanai. Civilprocesa likuma 289.pants nosaka, ka tiesa konstatē juridiskos faktus tikai tad, ja iesniedzējam nav iespējams citādā kārtībā saņemt attiecīgos dokumentus, kas apstiprina šos faktus, vai ja šie dokumenti nozaudēti, nozagti vai iznīcināti un zudusi iespēja tos atjaunot. Saskaņā ar Civillikuma 930.pantu, nekustamas bezīpašnieka lietas piekrīt valstij. Tādējādi tiesa pēc ieinteresētās personas pieteikuma par juridiska fakta konstatēšanu var atzīt nekustamo īpašumu par bezīpašnieka mantu. Secīgi MK noteikumu Nr.1354 2. punkts noteic, ka pēc tam kad iestādes lēmums, zvērināta notāra akts vai tiesas nolēmums par attiecīgās mantas konfiscēšanu, atzīšanu par bezīpašnieka mantu, bezmantinieka mantu (gadījumos, kad aktā par mantojuma lietas izbeigšanu nav norādītas kreditoru pretenzijas), atrasto mantu, kas pāriet valsts kā atradēja īpašumā, atrasto apslēpto mantu, politisko organizāciju (partiju) pretlikumīgi iegūto mantu (tai skaitā anonīmi un pretlikumīgi saņemto dāvinājumu (ziedojumu)), mantu, no kuras persona atteikusies par labu valstij, kā arī pēc testamenta valsts īpašumā pārgājušo mantu un valsts amatpersonu ienākumiem un mantiskajiem labumiem, kas gūti, pārkāpjot atbilstošo jomu regulējošos normatīvos aktus, kļuvis izpildāms, atbildīgā iestāde piecu darbdienu laikā Valsts ieņēmumu dienestam nosūta attiecīgā nolēmuma un dokumenta, kas apliecina mantas izņemšanu, oriģinālu vai tā atvasinājumu, kas izstrādāts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtību. Arī turpmāko rīcību ar bezīpašnieka mantu, to nododot piekritīgajam subjektam, nosaka MK noteikumi Nr. 1354. Nepieciešams panākt, ka arī tāda bezīpašnieka lieta, kas nav piekritīga Ministrijai, tomēr varētu nonākt Ministrijas valdījuma, ja attiecīgais īpašums nepieciešams Rail Baltica projekta īstenošanai.
Apzinot Rail Baltica projekta vajadzībām nepieciešamos nekustamos īpašumus, lai varētu veikt Rail Baltica trases izbūvi, un izvērtējot publiskajos reģistros pieejamo informāciju par attiecīgajiem īpašumiem, ir pamats uzskatīt, ka daļa no nepieciešamajiem zemesgabaliem varētu būt atzīstama par bezīpašnieka lietu vai bezmantinieku mantu, līdz ar to varētu būt problemātiska attiecīgo zemesgabalu nonākšana Ministrijas īpašumā spēkā esošā regulējuma ietvaros.
Ne visos gadījumos Rail Baltica projekta īstenošanas vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma iegūšanai būtu lietderīgi veikt tā atsavināšanu sabiedrības vajadzībām, jo īpaši, ja no publiskajiem reģistriem iegūtā informācija par nekustamo īpašumu liecina, ka attiecīgais nekustamais īpašums ir reģistrēts vai varētu būt reģistrēts uz mirušas personas vārda un varētu būt bezmantinieku manta, līdz ar to nekustamais īpašums varētu tikt atzīts par bezmantinieku mantu, kas piekrīt valstij.
Notariāta likuma 294. pants paredz, ka izsludināt mantojuma atklāšanos var lūgt mantinieks, persona, kurai ir tiesības mantot pēc mantot aicinātā (substitūts, pēcmantinieks), testamenta izpildītājs, mantojuma aizgādnis un personas, kas pieteikušas pretenzijas uz mantojumu kā legatāri vai kreditori. Lai atvieglotu šāda nekustamā īpašuma nonākšanu Ministrijas valdījumā Rail Baltica projekta īstenošanai, nepieciešams Likumprojektā paredzēt Ministriju kā papildus subjektu Notariāta likumā uzskaitītajam subjektu lokam, lai Ministrija varētu lūgt izsludināt mantojuma atklāšanos, ja tas nepieciešams sabiedrības interešu nodrošināšanai – nacionālo interešu projektu īstenošanai – un nav pieteiktas kreditoru prasības.
Notariāta likuma 306. panta pirmā daļa noteic, ka, ja uzaicinājumā (sludinājumā par mantojuma atklāšanos) noteiktajā termiņā mantinieks nav pieteicies vai arī ir atteicies no mantojuma, zvērināts notārs taisa ar valsts nodevu neapmaksājamu notariālo aktu par mantojuma lietas izbeigšanu. Šī panta trešā daļa noteic, ka notariālais akts par mantojuma lietas izbeigšanu ir pamats mantas reģistrācijai uz valsts vārda, savukārt panta sestā daļa - ka, ja notariālajā aktā par mantojuma lietas izbeigšanu nav norādītas kreditoru pretenzijas, zvērināts notārs pēc akta par mantojuma lietas izbeigšanu taisīšanas notariālo aktu grāmatas izrakstu nosūta Valsts ieņēmumu dienestam.
Ja nekustamais īpašums atzīts par bezmantinieku mantu, uz kuru nav pieteiktas kreditoru prasības, saskaņā ar Notariāta likumā ietverto regulējumu, zvērināts notārs aktu par mantojuma lietas izbeigšanu nosūta Valsts ieņēmumu dienestam, kurš tālāk ar šo mantu rīkojas atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem.
Ministru kabineta 2013.gada 26.novembra noteikumu Nr.1354 "Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā"(turpmāk - MK noteikumi Nr. 1345) 32.6.apakšpunkts noteic, ka Valsts ieņēmumu dienests bez maksas Ministrijas valdījumā nodod valstij piekritīgo ostu, transporta un sakaru komunikāciju infrastruktūras zemi, ja zemi saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" ieraksta zemesgrāmatā uz valsts vārda minētās ministrijas personā. Lai arī Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica un ar tās būvniecību saistītajām būvēm saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 468 „Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica” ir noteikts nacionālo interešu objekta statuss, tomēr dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica izbūvei nepieciešamā zemē neatbilst MK noteikumu Nr. 1345 32.6. apakšpunktā noteiktajam kritērijam, jo šī infrastruktūra vēl nepastāv dabā. Līdz ar to Likumprojektā jāparedz papildus gadījums, kad Valsts ieņēmumu dienestam jānodod Ministrijai valstij piekrītošais nekustamais īpašums. Vienlaikus līdz ar Likumprojektu būs jāvirza grozījumi MK noteikumos Nr. 1354, lai konkretizētu kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests nodos Ministrijai šādu īpašumu. Virzot minētos grozījumus MK noteikumos Nr. 1354, to spēkā stāšanās jāsalāgo ar Likumprojekta spēkā stāšanos. Attiecīgo normu spēkā stāšanās kārtība tiks noteikta Likumprojekta izskatīšanas procesā Saeimā.
Lai atvieglotu arī bezīpašnieka lietas sastāvā ietilpstoša tāda nekustamā īpašuma, kas nepieciešams Rail Baltica projekta īstenošanai, nonākšanu Ministrijas valdījumā, nepieciešams to noregulēt Likumprojektā.
Civilprocesa likuma 288.panta pirmā daļa nosaka, ka tiesa izskata lietas par tādu faktu konstatēšanu, no kuriem atkarīga fizisko un juridisko personu mantisko un nemantisko tiesību rašanās, grozīšanās vai izbeigšanās, bet šī panta trešajā daļā noteikts, ka tiesa konstatē arī citus faktus, tas ir, bez tiem, kas minēti šīs tiesību normas otrajā daļā, kuriem ir juridiska nozīme, ja spēkā esošie normatīvie akti neparedz citādu kārtību to konstatēšanai. Civilprocesa likuma 289.pants nosaka, ka tiesa konstatē juridiskos faktus tikai tad, ja iesniedzējam nav iespējams citādā kārtībā saņemt attiecīgos dokumentus, kas apstiprina šos faktus, vai ja šie dokumenti nozaudēti, nozagti vai iznīcināti un zudusi iespēja tos atjaunot. Saskaņā ar Civillikuma 930.pantu, nekustamas bezīpašnieka lietas piekrīt valstij. Tādējādi tiesa pēc ieinteresētās personas pieteikuma par juridiska fakta konstatēšanu var atzīt nekustamo īpašumu par bezīpašnieka mantu. Secīgi MK noteikumu Nr.1354 2. punkts noteic, ka pēc tam kad iestādes lēmums, zvērināta notāra akts vai tiesas nolēmums par attiecīgās mantas konfiscēšanu, atzīšanu par bezīpašnieka mantu, bezmantinieka mantu (gadījumos, kad aktā par mantojuma lietas izbeigšanu nav norādītas kreditoru pretenzijas), atrasto mantu, kas pāriet valsts kā atradēja īpašumā, atrasto apslēpto mantu, politisko organizāciju (partiju) pretlikumīgi iegūto mantu (tai skaitā anonīmi un pretlikumīgi saņemto dāvinājumu (ziedojumu)), mantu, no kuras persona atteikusies par labu valstij, kā arī pēc testamenta valsts īpašumā pārgājušo mantu un valsts amatpersonu ienākumiem un mantiskajiem labumiem, kas gūti, pārkāpjot atbilstošo jomu regulējošos normatīvos aktus, kļuvis izpildāms, atbildīgā iestāde piecu darbdienu laikā Valsts ieņēmumu dienestam nosūta attiecīgā nolēmuma un dokumenta, kas apliecina mantas izņemšanu, oriģinālu vai tā atvasinājumu, kas izstrādāts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtību. Arī turpmāko rīcību ar bezīpašnieka mantu, to nododot piekritīgajam subjektam, nosaka MK noteikumi Nr. 1354. Nepieciešams panākt, ka arī tāda bezīpašnieka lieta, kas nav piekritīga Ministrijai, tomēr varētu nonākt Ministrijas valdījuma, ja attiecīgais īpašums nepieciešams Rail Baltica projekta īstenošanai.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 7. pants “Bezīpašnieka lietas un bezmantinieku manta”
Ar Likumprojektu, risinot bezīpašnieka lietu un bezmantinieku mantas problemātiku, tiek paredzēts, ka Ministrijai ir tiesības Notariāta likumā noteiktajā kārtībā lūgt izsludināt mantojuma atklāšanos.
Projekta īstenošanai nepieciešamo nekustamu īpašumu, kas atzīts par bezmantinieku mantu un uz kuru ir pieteiktas kreditoru prasības un normatīvajos aktos noteiktos gadījumos tiesu izpildītājs neturpina atsavināšanu, nodod Ministrijai.
Tātad speciālais likums šajos gadījumos nosaka vienīgi vēl vienu papildu institūciju, kurai tiesu izpildītājs bezmantinieku mantas pārņemšanas un atsavināšanas procesa ietvaros nodod nekustamo īpašumu, ja to nav bijis iespējams atsavināt (izsole atzīta par nenotikušu un zvērinātam tiesu izpildītājam nav normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegts lūgums rīkot otro izsoli vai izsole atzīta par nenotikušu un zvērināts tiesu izpildītājs secina, ka arī otrajā izsolē nekustamo īpašumu varētu būt neiespējami pārdot vai pārdošanas izmaksas varētu pārsniegt no pārdošanas iegūto naudas summu).
Tāpat norma paredz noteikt, ka Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo nekustamo īpašumu, ja attiecīgais īpašums atzīts par bezīpašnieka lietu vai tādu bezmantinieku mantu, uz kuru nav pieteikti kreditoru prasījumi vai pretenzijas, Valsts ieņēmumu dienests pēc nepieciešamās informācijas / attiecīgā oficiālā dokumenta saņemšanas bezīpašnieka lietu vai bezmantinieka mantu nodod Ministrijas valdījumā, ņemot vērā, ka tas nepieciešams Rail Baltica projekta īstenošanai. Tādējādi šī norma noteiks vēl vienu gadījumu, kad Valsts ieņēmumu dienestam valstij piekritīgu nekustamo īpašumu būs jānodod Ministrijai papildus tiem gadījumiem, kas noteikti MK noteikumos Nr.1354. Lai konkretizētu nodošanas procesu, paralēli tiks virzīti saistītie grozījumi MK noteikumos Nr. 1354, līdz ar to normā ir ietverts deleģējums šāda satura grozījumu veikšanai.
Paredzētais risinājums atvieglos un paātrinās Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo zemesgabalu iegūšanu būvdarbu veikšanai, tādējādi kāpinot projekta īstenošanas tempu.
Ar Likumprojektu, risinot bezīpašnieka lietu un bezmantinieku mantas problemātiku, tiek paredzēts, ka Ministrijai ir tiesības Notariāta likumā noteiktajā kārtībā lūgt izsludināt mantojuma atklāšanos.
Projekta īstenošanai nepieciešamo nekustamu īpašumu, kas atzīts par bezmantinieku mantu un uz kuru ir pieteiktas kreditoru prasības un normatīvajos aktos noteiktos gadījumos tiesu izpildītājs neturpina atsavināšanu, nodod Ministrijai.
Tātad speciālais likums šajos gadījumos nosaka vienīgi vēl vienu papildu institūciju, kurai tiesu izpildītājs bezmantinieku mantas pārņemšanas un atsavināšanas procesa ietvaros nodod nekustamo īpašumu, ja to nav bijis iespējams atsavināt (izsole atzīta par nenotikušu un zvērinātam tiesu izpildītājam nav normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegts lūgums rīkot otro izsoli vai izsole atzīta par nenotikušu un zvērināts tiesu izpildītājs secina, ka arī otrajā izsolē nekustamo īpašumu varētu būt neiespējami pārdot vai pārdošanas izmaksas varētu pārsniegt no pārdošanas iegūto naudas summu).
Tāpat norma paredz noteikt, ka Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo nekustamo īpašumu, ja attiecīgais īpašums atzīts par bezīpašnieka lietu vai tādu bezmantinieku mantu, uz kuru nav pieteikti kreditoru prasījumi vai pretenzijas, Valsts ieņēmumu dienests pēc nepieciešamās informācijas / attiecīgā oficiālā dokumenta saņemšanas bezīpašnieka lietu vai bezmantinieka mantu nodod Ministrijas valdījumā, ņemot vērā, ka tas nepieciešams Rail Baltica projekta īstenošanai. Tādējādi šī norma noteiks vēl vienu gadījumu, kad Valsts ieņēmumu dienestam valstij piekritīgu nekustamo īpašumu būs jānodod Ministrijai papildus tiem gadījumiem, kas noteikti MK noteikumos Nr.1354. Lai konkretizētu nodošanas procesu, paralēli tiks virzīti saistītie grozījumi MK noteikumos Nr. 1354, līdz ar to normā ir ietverts deleģējums šāda satura grozījumu veikšanai.
Paredzētais risinājums atvieglos un paātrinās Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo zemesgabalu iegūšanu būvdarbu veikšanai, tādējādi kāpinot projekta īstenošanas tempu.
Problēmas apraksts
Problemātika saistībā ar zemes vienību piekritību valstij
Apzinot tos nekustamos īpašumus, kas ir nepieciešami Rail Baltica trases būvniecībai un izvērtējot publiskajos reģistros pieejamo informāciju, ir konstatēts, ka daļā gadījumu Rail Baltica projekta īstenošanai būtu nepieciešams izmantot rezerves zemes fonda zemi, taču šādas zemes iegūšanas tempi būtu jāpaātrina, lai pēc iespējas ātrāk varētu uzsākt būvdarbus, tāpēc lietderīgi būtu atvieglot kārtību, kādā Rail Baltica projekta īstenošanas vajadzībām tiek nodrošināta nepieciešamās rezerves zemes fonda zemes piekritība Ministrijai. Līdz ar to nepieciešams papildināt esošo regulējumu attiecībā uz rezerves fonda zemju izmantošanu, lai atvieglotu rezerves fonda zemes iegūšanu un izmantošanu Rail Baltica projekta vajadzībām.
Likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 2. un 4.1 pants neparedz iespēju atzīt par valstij piekrītošām rezerves zemes fondā ieskaitītās zemes vienības, kuras ir lietderīgi saskaņā ar Atsavināšanas likuma 26. panta pirmās daļas 1. un 2. punktu izmantot kā atlīdzības kompensācijas veidu, attiecīgi samazinot izmaksājamo finanšu līdzekļu apmēru. Vienlaikus ir konstatēts, ka likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 2. panta trešā daļa neparedz iespēju par valstij piekrītošu atzīt Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo zemi, kura 1940. gada 21. jūlijā piederēja pašvaldībām, ja vien uz šīs zemes neatrodas normā minētās piederības būves. Tā kā viens no veidiem, kādā personai, kuras īpašums tiek atsavināts sabiedrības vajadzībām, tiek piešķirta atlīdzības kompensācija, ir piešķirot rezerves zemes fondā esošu zemesgabalu, līdz ar to ir lietderīgi paplašināt attiecīgo zemesgabalu izvēli, tādējādi palielinot izredzes, ka persona, kuras īpašums tiek atsavināts Rail Baltica projekta īstenošanas vajadzībām, būtu ieinteresēta izmantot šādu kompensācijas veidu kā atlīdzību par sava nekustamā īpašuma atsavināšanu.
Ņemot vērā to, ka jārod risinājumi minēto zemes vienību piekritībai valstij, nepieciešams paredzēt speciālo normu, kas paredz tiesības atzīt par valstij piekrītošām Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamās zemes vienības neatkarīgi no to vēsturiskās piederības, vienlaikus rodot risinājumu rezerves zemes fonda zemes vienību izmantošanai, kā atlīdzības kompensācijas veidu sabiedrības vajadzībām nepieciešamo īpašumu atsavināšanas procesa ietvaros.
Apzinot tos nekustamos īpašumus, kas ir nepieciešami Rail Baltica trases būvniecībai un izvērtējot publiskajos reģistros pieejamo informāciju, ir konstatēts, ka daļā gadījumu Rail Baltica projekta īstenošanai būtu nepieciešams izmantot rezerves zemes fonda zemi, taču šādas zemes iegūšanas tempi būtu jāpaātrina, lai pēc iespējas ātrāk varētu uzsākt būvdarbus, tāpēc lietderīgi būtu atvieglot kārtību, kādā Rail Baltica projekta īstenošanas vajadzībām tiek nodrošināta nepieciešamās rezerves zemes fonda zemes piekritība Ministrijai. Līdz ar to nepieciešams papildināt esošo regulējumu attiecībā uz rezerves fonda zemju izmantošanu, lai atvieglotu rezerves fonda zemes iegūšanu un izmantošanu Rail Baltica projekta vajadzībām.
Likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 2. un 4.1 pants neparedz iespēju atzīt par valstij piekrītošām rezerves zemes fondā ieskaitītās zemes vienības, kuras ir lietderīgi saskaņā ar Atsavināšanas likuma 26. panta pirmās daļas 1. un 2. punktu izmantot kā atlīdzības kompensācijas veidu, attiecīgi samazinot izmaksājamo finanšu līdzekļu apmēru. Vienlaikus ir konstatēts, ka likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 2. panta trešā daļa neparedz iespēju par valstij piekrītošu atzīt Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo zemi, kura 1940. gada 21. jūlijā piederēja pašvaldībām, ja vien uz šīs zemes neatrodas normā minētās piederības būves. Tā kā viens no veidiem, kādā personai, kuras īpašums tiek atsavināts sabiedrības vajadzībām, tiek piešķirta atlīdzības kompensācija, ir piešķirot rezerves zemes fondā esošu zemesgabalu, līdz ar to ir lietderīgi paplašināt attiecīgo zemesgabalu izvēli, tādējādi palielinot izredzes, ka persona, kuras īpašums tiek atsavināts Rail Baltica projekta īstenošanas vajadzībām, būtu ieinteresēta izmantot šādu kompensācijas veidu kā atlīdzību par sava nekustamā īpašuma atsavināšanu.
Ņemot vērā to, ka jārod risinājumi minēto zemes vienību piekritībai valstij, nepieciešams paredzēt speciālo normu, kas paredz tiesības atzīt par valstij piekrītošām Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamās zemes vienības neatkarīgi no to vēsturiskās piederības, vienlaikus rodot risinājumu rezerves zemes fonda zemes vienību izmantošanai, kā atlīdzības kompensācijas veidu sabiedrības vajadzībām nepieciešamo īpašumu atsavināšanas procesa ietvaros.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 8. pants “Zemes piekritība valstij”
Lai vienkāršotu rezerves zemes fonda piekritību Ministrijai un šīs izmantošanas kārtību Rail Baltica projekta vajadzībām, Likumprojektā nosakāms, ka valstij piekrīt un, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu, zemesgrāmatā uz valsts vārda Ministrijas personā ieraksta neapbūvētu rezerves zemes fondā ieskaitīto zemi un īpašuma tiesību atjaunošanai neizmantoto zemi, kura 1940. gada 21. jūlijā piederēja valstij (valsts uzņēmumiem, iestādēm), pašvaldībām, fiziskajām un juridiskajām personām, ja šīs personas par zemi saņēmušas kompensāciju, nav pieprasījušas atjaunot īpašuma tiesības uz zemi vai arī zemes īpašuma tiesību atjaunošana nav paredzēta normatīvajos aktos, kā arī zemi, kuras piederība 1940. gada 21. jūlijā nav konstatēta.
Tāpat Likumprojekta 8. pants noteic, ka rezerves fonda zemi saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk - Atsavināšanas likuma) 26. panta pirmās daļas 1. un 2. punktu var izmantot arī kā atlīdzības kompensāciju par sabiedrības vajadzībām atsavināmo privātpersonai piederošo nekustamo īpašumu.
Lai vienkāršotu rezerves zemes fonda piekritību Ministrijai un šīs izmantošanas kārtību Rail Baltica projekta vajadzībām, Likumprojektā nosakāms, ka valstij piekrīt un, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu, zemesgrāmatā uz valsts vārda Ministrijas personā ieraksta neapbūvētu rezerves zemes fondā ieskaitīto zemi un īpašuma tiesību atjaunošanai neizmantoto zemi, kura 1940. gada 21. jūlijā piederēja valstij (valsts uzņēmumiem, iestādēm), pašvaldībām, fiziskajām un juridiskajām personām, ja šīs personas par zemi saņēmušas kompensāciju, nav pieprasījušas atjaunot īpašuma tiesības uz zemi vai arī zemes īpašuma tiesību atjaunošana nav paredzēta normatīvajos aktos, kā arī zemi, kuras piederība 1940. gada 21. jūlijā nav konstatēta.
Tāpat Likumprojekta 8. pants noteic, ka rezerves fonda zemi saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk - Atsavināšanas likuma) 26. panta pirmās daļas 1. un 2. punktu var izmantot arī kā atlīdzības kompensāciju par sabiedrības vajadzībām atsavināmo privātpersonai piederošo nekustamo īpašumu.
Problēmas apraksts
Likumprojekta 5. un 6. pantā ietverto regulējumu būtu jāattiecina arī uz tādām tiesiskajām attiecībām, notikumiem vai izdotajiem dokumentiem, kas radušās pirms šī likumprojekta spēkā stāšanās, tādējādi paredzot šo normu piemērošanu ar atpakaļejošu spēku.
Risinājuma apraksts
Līdz ar to Likumprojektā ir iekļauti trīs pārejas noteikumi attiecībā uz Likumprojekta 5. un 6. pantā ietvertā regulējuma attiecināšanu arī uz tādām tiesiskajām attiecībām, kas radušās pirms likumprojektā paredzētā regulējuma spēkā stāšanās:
- 5. pantā paredzētais regulējums, kas nosaka garāku maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu būvēm, kurām tika veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējums, būtu jāattiecina arī uz tām Rail Baltica projekta ietvaros būvējamu būvju būvatļaujām, kas izdotas divu gadu laikā pirms šī likuma spēkā stāšanās. Ņemot vērā, ka liela daļa no Rail Baltica projekta ietvaros īstenojamai būvniecībai nepieciešamajām būvatļaujām ir izdotas aptuveni divu gadu laikā pirms šī Likumprojekta plānotā spēkā stāšanās datuma, būtu lietderīgi, ka arī uz tām būtu attiecināms garāks maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums, tādējādi samazinot birokrātisko slogu, pagarinot līdz šim Rail Baltica projekta īstenošanai izdotās būvatļaujas pēc pieciem gadiem pēc tās izdošanas. Paredzams, ka paredzētie būvdarbi varētu tikt pabeigti astoņu gadu laikā no būvdarbu uzsākšanas atļaujas saņemšanas, līdz ar to līdz ar Likumprojekta pieņemšanu daļā gadījumu nebūs nepieciešams pagarināt maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu.
- 6. pantā paredzētais regulējums, kas paredz noteikt garāku topogrāfiskā plāna derīguma termiņu būtu jāattiecina arī uz tiem topogrāfiskajiem plāniem, kas reģistrēti vietējās pašvaldības datubāzē divu gadu laikā pirms šī likuma spēkā stāšanās, jo tas ļautu uzreiz pēc Likumprojekta pieņemšanas samazināt vienu no administratīvajiem šķēršļiem, ar kuriem saskaras Rail Baltica projekta īstenotāji, tādējādi atlicinot vairāk laika tam, lai fokusētos uz būtiskākajiem Rail Baltica projekta īstenošanas jautājumiem.
Pieņemot izstrādāto regulējumu ar iepriekš uzskaitītajiem risinājumiem, tiek paredzēts, ka Rail Baltica projekta īstenošanas tempi paaugstināsies, tādējādi nodrošinot, ka Rail Baltica projekts tiks īstenots un Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūra tiks nodota ekspluatācijā paredzētajā termiņā.
- 5. pantā paredzētais regulējums, kas nosaka garāku maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu būvēm, kurām tika veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējums, būtu jāattiecina arī uz tām Rail Baltica projekta ietvaros būvējamu būvju būvatļaujām, kas izdotas divu gadu laikā pirms šī likuma spēkā stāšanās. Ņemot vērā, ka liela daļa no Rail Baltica projekta ietvaros īstenojamai būvniecībai nepieciešamajām būvatļaujām ir izdotas aptuveni divu gadu laikā pirms šī Likumprojekta plānotā spēkā stāšanās datuma, būtu lietderīgi, ka arī uz tām būtu attiecināms garāks maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums, tādējādi samazinot birokrātisko slogu, pagarinot līdz šim Rail Baltica projekta īstenošanai izdotās būvatļaujas pēc pieciem gadiem pēc tās izdošanas. Paredzams, ka paredzētie būvdarbi varētu tikt pabeigti astoņu gadu laikā no būvdarbu uzsākšanas atļaujas saņemšanas, līdz ar to līdz ar Likumprojekta pieņemšanu daļā gadījumu nebūs nepieciešams pagarināt maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu.
- 6. pantā paredzētais regulējums, kas paredz noteikt garāku topogrāfiskā plāna derīguma termiņu būtu jāattiecina arī uz tiem topogrāfiskajiem plāniem, kas reģistrēti vietējās pašvaldības datubāzē divu gadu laikā pirms šī likuma spēkā stāšanās, jo tas ļautu uzreiz pēc Likumprojekta pieņemšanas samazināt vienu no administratīvajiem šķēršļiem, ar kuriem saskaras Rail Baltica projekta īstenotāji, tādējādi atlicinot vairāk laika tam, lai fokusētos uz būtiskākajiem Rail Baltica projekta īstenošanas jautājumiem.
Pieņemot izstrādāto regulējumu ar iepriekš uzskaitītajiem risinājumiem, tiek paredzēts, ka Rail Baltica projekta īstenošanas tempi paaugstināsies, tādējādi nodrošinot, ka Rail Baltica projekts tiks īstenots un Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūra tiks nodota ekspluatācijā paredzētajā termiņā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Alternatīva pieeja Rail Baltica projekta īstenošanas paātrināšanai būtu grozījumu veikšana jau esošajos normatīvajos aktos, lai risinātu tos identificētos problēmjautājumus Rail Baltica projekta īstenošanā, kuri nav novēršami bez izmaiņām tiesiskajā regulējumā. Izvērtējot spēkā esošo regulējumu, ir secināts, ka kopējais normatīvo aktu skaits, kas būtu jāgroza, lai sekmētu Rail Baltica projekta īstenošanai labvēlīgāka tiesiskā ietvara nodrošināšanu, ir vairāk kā 10, taču arī tādā gadījumā nebūtu iespējams pilnībā panākt nepieciešamo rezultātu. Ministrija atzīmē, ka, lai arī šāds problēmas risinājums vismaz daļēji ļautu izveidot projekta paātrinātu īstenošanu veicinošu normatīvo bāzi, taču vairāku tiesību aktu grozīšana nebūtu efektīva pieeja identificēto problēmu risināšanai. Vienlaikus arī šāda risinājuma īstenošana būtu atbalstāma, jo sniegtu pienesumu vairāku būtisku jautājumu atrisināšanā, kas šobrīd rada šķēršļus veiksmīgai projekta īstenošanai - nepieciešamība paātrināt nekustamo īpašumu atsavināšanu un ātrāk uzsākt būvniecības procesu.
Citi šī risinājuma trūkumi:
- grozījumu saskaņošanas ilgums nav paredzams un var gadīties, ka kā pirmie normatīvā līmenī tiek noregulēti salīdzinoši ne tik steidzamie jautājumi, bet Rail Baltica projekta veiksmīgākai īstenošanai būtiskāko jautājumu saskaņošanas process var ieilgt vai to virzība var pat tikt atcelta būtisku iebildumu saņemšanas gadījumā;
- šāda risinājumu virzīšana veicinās regulējuma sadrumstalotību, nevis nepieciešamo risinājumu apvienošanu vienā normatīvajā aktā, kurā tiktu nostiprināti būtiskākie risinājumi Rail Baltica projekta īstenošanas paātrināšanai.
Vienlaikus jāatzīmē, ka Ministru kabinets, izskatot konceptuālo ziņojumu "Par nepieciešamajām izmaiņām tiesiskajā regulējumā Rail Baltica projekta īstenošanas paātrināšanai" un tajā piedāvātos risinājumus identificēto problēmu risināšanai, kā piemērotāko risinājumu atbalstīja likumprojekta "Rail Baltica likums" izstrādi (Ministru kabineta 2021. gada 20. oktobra rīkojums Nr. 737 (prot. Nr.70, 26.§)).
Citi šī risinājuma trūkumi:
- grozījumu saskaņošanas ilgums nav paredzams un var gadīties, ka kā pirmie normatīvā līmenī tiek noregulēti salīdzinoši ne tik steidzamie jautājumi, bet Rail Baltica projekta veiksmīgākai īstenošanai būtiskāko jautājumu saskaņošanas process var ieilgt vai to virzība var pat tikt atcelta būtisku iebildumu saņemšanas gadījumā;
- šāda risinājumu virzīšana veicinās regulējuma sadrumstalotību, nevis nepieciešamo risinājumu apvienošanu vienā normatīvajā aktā, kurā tiktu nostiprināti būtiskākie risinājumi Rail Baltica projekta īstenošanas paātrināšanai.
Vienlaikus jāatzīmē, ka Ministru kabinets, izskatot konceptuālo ziņojumu "Par nepieciešamajām izmaiņām tiesiskajā regulējumā Rail Baltica projekta īstenošanas paātrināšanai" un tajā piedāvātos risinājumus identificēto problēmu risināšanai, kā piemērotāko risinājumu atbalstīja likumprojekta "Rail Baltica likums" izstrādi (Ministru kabineta 2021. gada 20. oktobra rīkojums Nr. 737 (prot. Nr.70, 26.§)).
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Paredzama pozitīva Likumprojekta ietekme uz valsts budžetu, jo tas ļaus ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, nodrošinot, ka projekta īstenošana notiek paredzētajos termiņos un tiek atrisināta daļa no šķēršļiem, ar ko saskaras Rail Baltica projekta īstenotāji projekta īstenošanas gaitā.
Vērtējot Likumprojekta izstrādes un tā pieņemšanas ietekmi uz valsts budžetu, paredzams, ka Likumprojekta izstrāde un izpilde tiks nodrošināta Rail Baltica projekta līdzekļu ietvaros un Ministrijas esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros, līdz ar to nav paredzama negatīva ietekme uz valsts budžetu. Vienlaikus jānorāda, ka, nepieņemot Likumprojektu, pastāv risks, ka Rail Baltica projekta ieviešana kopumā būs ilglaicīgāka un atsevišķu posmu izveide var pat tikt apturēta, radot apdraudējumu Globālā Projekta integritātei un ievērojamu negatīvu finansiālu ietekmi uz valsts budžetu. Šāda situācija var izveidoties, ja tuvākajā laikā netiks pieņemts un nebūs stājies spēkā Likumprojektā iekļaujamais risinājums par tehnisko noteikumu nesamērīgo prasību darbības apturēšanu. Likumprojektā ietveramais risinājums ir nepieciešams, lai varētu nodrošināt, ka būvprojekts tiek iesniegts būvprojekta ekspertīzes saņemšanai pirms būvprojekta iesniegšanas atzīmes saņemšanai par projektēšanas nosacījumu izpildi Valsts dzelzceļa tehniskajā inspekcijā.
Lai radītu vismaz aptuvenu priekšstatu par iespējamajām Rail Baltica projekta īstenošanas kavēšanas izmaksām, par pamatu varētu izmantot vidējo būvniecības izmaksu indeksu Latvijā, kas 2020. gadā ir bijis 4,2 % gadā, kā rezultātā projekta īstenošanas aizkavēšanās par vienu gadu, ņemot vērā aprēķinātās projekta kapitālās izmaksas 1,505 miljardu euro apmērā (85% no tām tiek finansētas no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem) varētu radīt aptuveni 63 miljonu euro būvdarbu izmaksu palielinājumu, kur 15% jeb aptuveni 9,5 miljoni euro būtu valsts budžeta līdzfinansējums.
Vērtējot Likumprojekta izstrādes un tā pieņemšanas ietekmi uz valsts budžetu, paredzams, ka Likumprojekta izstrāde un izpilde tiks nodrošināta Rail Baltica projekta līdzekļu ietvaros un Ministrijas esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros, līdz ar to nav paredzama negatīva ietekme uz valsts budžetu. Vienlaikus jānorāda, ka, nepieņemot Likumprojektu, pastāv risks, ka Rail Baltica projekta ieviešana kopumā būs ilglaicīgāka un atsevišķu posmu izveide var pat tikt apturēta, radot apdraudējumu Globālā Projekta integritātei un ievērojamu negatīvu finansiālu ietekmi uz valsts budžetu. Šāda situācija var izveidoties, ja tuvākajā laikā netiks pieņemts un nebūs stājies spēkā Likumprojektā iekļaujamais risinājums par tehnisko noteikumu nesamērīgo prasību darbības apturēšanu. Likumprojektā ietveramais risinājums ir nepieciešams, lai varētu nodrošināt, ka būvprojekts tiek iesniegts būvprojekta ekspertīzes saņemšanai pirms būvprojekta iesniegšanas atzīmes saņemšanai par projektēšanas nosacījumu izpildi Valsts dzelzceļa tehniskajā inspekcijā.
Lai radītu vismaz aptuvenu priekšstatu par iespējamajām Rail Baltica projekta īstenošanas kavēšanas izmaksām, par pamatu varētu izmantot vidējo būvniecības izmaksu indeksu Latvijā, kas 2020. gadā ir bijis 4,2 % gadā, kā rezultātā projekta īstenošanas aizkavēšanās par vienu gadu, ņemot vērā aprēķinātās projekta kapitālās izmaksas 1,505 miljardu euro apmērā (85% no tām tiek finansētas no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem) varētu radīt aptuveni 63 miljonu euro būvdarbu izmaksu palielinājumu, kur 15% jeb aptuveni 9,5 miljoni euro būtu valsts budžeta līdzfinansējums.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2013.gada 26.novembra noteikumi Nr.1354 "Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā"
Pamatojums un apraksts
Saistībā ar likumprojekta 7.panta trešajā daļā ietverto regulējumu Satiksmes ministrija izstrādās nepieciešamos grozījumus Ministru kabineta 2013.gada 26.novembra noteikumuNr.1354 "Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā".
Veicot grozījumus minētajos noteikumos, būtu jānosaka, piemēram:
1. ka Valsts ieņēmumu dienests valstij piekritīgo nekustamo īpašumu nodod Satiksmes ministrijas valdījumā, ja ir saņemta pamatota informācija par nekustamā īpašuma nepieciešamību projekta īstenošanai;
2. ka Valsts ieņēmumu dienests nodod valstij piekritīgo nekustamo īpašumu Satiksmes ministrijas valdījumā, ja nekustamais īpašums ir ņemts valsts uzskaitē ar nekustamā īpašuma nodošanas un pieņemšanas aktu,
3. rīcību gadījumos, kad Valsts ieņēmumu dienests ir uzsācis Satiksmes ministrijai nepieciešamā nekustamā īpašuma nodošanas procesu citai iestādei.
Veicot grozījumus minētajos noteikumos, būtu jānosaka, piemēram:
1. ka Valsts ieņēmumu dienests valstij piekritīgo nekustamo īpašumu nodod Satiksmes ministrijas valdījumā, ja ir saņemta pamatota informācija par nekustamā īpašuma nepieciešamību projekta īstenošanai;
2. ka Valsts ieņēmumu dienests nodod valstij piekritīgo nekustamo īpašumu Satiksmes ministrijas valdījumā, ja nekustamais īpašums ir ņemts valsts uzskaitē ar nekustamā īpašuma nodošanas un pieņemšanas aktu,
3. rīcību gadījumos, kad Valsts ieņēmumu dienests ir uzsācis Satiksmes ministrijai nepieciešamā nekustamā īpašuma nodošanas procesu citai iestādei.
Atbildīgā institūcija
Satiksmes ministrija
4.1.2. Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumi Nr.264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 264)
Pamatojums un apraksts
Nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumu Nr.264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" 56.punktā, to svītrojot, lai nodrošinātu tiesisko skaidrību un noteiktību tiesību normu piemērošanā, lai līdz ar Likumprojekta spēkā stāšanos normatīvais regulējums attiecībā uz aizsargājamo koku ciršanu Rail Baltica projekta teritorijā būtu noteikts vienā, speciālajā normatīvajā aktā - Rail Baltica projekta likumā.
Atbildīgā institūcija
Satiksmes ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedrības līdzdalības ietvaros, kas tika īstenota kā publiskā apspriešana laika posmā no 12.11.2021. līdz 26.11.2021., saņemti divi elektroniskā pasta ziņojumi no vienas elektroniskā pasta adreses. Minētajos ziņojumos kodolīgi norādīts, ka sūtītājs iebilst pret Rail Baltica projekta likumprojekta izstrādi, jo netiek ņemta vērā kultūras un vēsturiskā mantojuma un nacionālo vērtību saglabāšana un aizsardzība, taču iesniegtais iebildums netika nekādi skaidrots vai pamatots. Ievērojot saņemto iebildumu, precizēta likumprojektā iekļautā norma, kas paredz noteikt rīcību ar valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautu objektu, ja Rail Baltica projekta īstenošanai izsniegtas būvatļaujas ietvaros to skars būvdarbi.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
Likumprojekta īstenošana tiks veikta esošo valsts pārvaldes funkciju ietvaros, tā neietekmēs pārvaldes funkcijas vai institucionālo struktūru.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Īstenojot Rail Baltica projektu, paredzama pozitīva ietekme uz teritoriju attīstību, ņemot vērā, ka tiks izbūvēta jauna 1435 mm Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnija, kas iekļaus Baltijas valstis Eiropas dzelzceļa tīklā, attīstot ne tikai pasažieru, bet arī kravu pārvadāšanas infrastruktūru, sniedzot būtiskus ekonomiskos ieguvumus visām trīs valstīm un radot potenciālu jaunai izaugsmei, darbavietām un paaugstinātai konkurētspējai. Rail Baltica projekta ietvaros izbūvētās starptautiskās stacijas, reģionālās stacijas un pieturas būs mobilitātes punkti, kuros funkcionēs savienojumi ar citiem transporta veidiem. Rail Baltica stacijas tiks attīstītas kā ilgtspējīgi transporta mezglu mobilitātes punkti, kas sekmēs teritorijas attīstību un nodrošinās iedzīvotāju vajadzības, mainot standarta redzējumu no stacijas jeb pieturvietas uz mobilitātes centru.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ņemot vērā, ka likumprojekts paredz iespēju pieļaut aizsargājamo koku nociršanu, tam varētu būt ietekme uz vidi. Tomēr nocērtamo aizsargājamo koku, kas aug plānotajā Rail Baltica trases novietojuma teritorijā, apjoms nebūs tāds, kas atstātu būtisku ietekmi uz vidi.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi