Anotācija (ex-ante)

Uzsākoties projektu iesniegumu izstrādei, atsevišķos objektos, kuros tika plānota patvertņu pielāgošana un aprīkošana civilās aizsardzības mērķim, tika identificētas problēmsituācijas, kas ierobežoja projektu iesniegumu virzību apstiprināšanai, piemēram, grūtības saistītas ar dažādiem īpašumtiesību veidiem, projektu iesniedzēju organizatorisko struktūru un iestāžu kompetencēm projektu īstenošanā. Noteikumu projektā iekļautais regulējums nodrošina efektīvāku projektu īstenošanu, mazinot administratīvo slogu projektu iesniedzējiem, un dod iespēju vienā projektā iekļaut vairāk objektus, kas, tādējādi, ļauj pilnvērtīgāk izmantot MK noteikumos Nr. 318 jau nostiprināto elastības principu finansējuma izlietošanā, objektu pielāgošanai un aprīkošanai, kas paredz, ka vairākiem objektiem viena projekta līmenī var plānot elastīgāku pieeju, proti, ka atsevišķā objektā var tikt pārsniegts vienam objektam indikatīvi noteiktais maksimālais finansējums, ja citu objektu tā paša projekta ietvaros ir iespējams pielāgot un aprīkot par mazāku finansējumu.
MK noteikumos Nr. 318 šobrīd nav iekļauta norma, kas nosaka, ka publiskajā infrastruktūrā var tikt sniegti parastie papildpakalpojumi. Lai gan parasto papildpakalpojumu esamība publiskajā infrastruktūrā nemaina tās nesaimniecisko raksturu kopumā, nepieciešams papildināt MK noteikumus Nr. 318 ar parasto papildpakalpojumu regulējumu tiesiskās noteiktības nodrošināšanai.

1. Lai nodrošinātu efektīvāku projektu īstenošanu, ir jāveic MK noteikumu Nr. 318 grozījumi, paredzot tajos iespēju projekta īstenošanā piesaistīt sadarbības partnerus, kas ļautu vienā projekta iesniegumā iekļaut lielāku objektu (patvertņu) skaitu un ļautu veikt ieguldījumus arī sadarbības partneru īpašumā, pārvaldīšanā vai valdījumā esošā īpašumā. Projekta iesniedzējam sadarbība ar sadarbības partneri nodrošināma atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam plānošanas periodā. Noteikumu projektā iekļautās MK noteikumu Nr. 318 izmaiņas paredz kopumā labvēlīgākus nosacījumus projektu iesniedzējiem, kas veicinās 5.2.1.1. pasākuma ietvaros plānoto budžeta mērķu sasniegšanu, proti, paātrinās ieguldījumu straujāku ienākšanu tautsaimniecībā un Eiropas Komisijas noteiktā ikgadēji deklarējamo izdevumu minimālā mērķa (n+3 princips) izpildi kopumā.

Saskaņā ar Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas datiem (uz 2026. gada janvāra beigām) 5.2.1.1. pasākumā izsludinātajā atlasē, kas noslēdzās 2025. gada 31. decembrī, kā rezultātā atlasē ir izveidojies projektiem nepiesaistītais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 2,59 milj. euro, ko veido neiesniegto objektu finansējums un ietaupījums iesniegtajos projektos, attiecīgi projektu iesniegumu atlases ietvaros tiek plānots papildu uzsaukums pēc grozījumu veikšanas Ministru kabineta 2025.gada 3.jūnija rīkojumā Nr. 316 “Par civilās aizsardzības mērķiem pielāgojamajiem un aprīkojamajiem objektiem (patvertnēm)”, kuru projektu iesniedzējiem būs iespēja izmantot, t.sk. iesaistot projektos sadarbības partnerus, kas ļaus īstenot papildu projektus par vismaz 65 objektu pielāgošanu III kategorijas patvertņu ierīkošanai. 5.2.1.1. pasākuma projektu iesniegumu atlase ir ierobežota projektu iesniegumu atlase, kur projektu iesniegumi nekonkurē savā starpā un atrodas dažādās izstrādes stadijās (iesniegti, vērtēšanā, īstenošanā u.c.), ņemot vērā, ka arī iesniegtajos projektu iesniegumos ir identificēta nepieciešamība sadarbības partnera piesaistei projekta veiksmīgas īstenošanas nodrošināšanai, noteikumu projektā ir iekļauts noslēguma jautājums, kas nosaka, ka sadarbības partneri (vai vairākus sadarbības partnerus), ja tas ir nepieciešams, var iesaistīt arī tajos projektos, kur projektu iesniegumi iesniegti vērtēšanai, sākot ar 2025. gada 11. jūniju.
De minimis atbalsta piešķiršanas un uzskaites kārtība tiek piemērota vienādi visiem projektu iesniedzējiem un sadarbības partneriem, ja projekta iesniedzējs vai sadarbības partneris konkrētajā objektā veic vai plāno veikt saimniecisko darbību regulas 2023/2831 izpratnē.


2. Noteikumu projekts paredz kā nacionālā finansējuma avotu noteikt arī privāto finansējumu, jo šāda nepieciešamība identificēta iesniegtajos projektu iesniegumos. Vienlaikus noteikumu projekts paredz, ka nacionālā finansējuma apmērs, ja tas tiek nodrošināts no valsts budžeta finansējuma, nevar pārsniegt 15 procentus no attiecināmajām izmaksām.
Ņemot vērā, ka projektu iesniegumu atlase ir organizēta kā ierobežota projektu iesniegumu atlase, kur projekti nekonkurē savā starpā, minētais nosacījums var tikt piemērots visos projektos, kur tas ir nepieciešams, t.sk. arī attiecībā uz tiem projektu iesniegumiem, kas iesniegti sākot ar 2025. gada 11. jūniju.

3. Lai vadītu riskus nozīmīgā mērķa sasniegšanai, kas saistīts ar civilo aizsardzību, MK noteikumos Nr.318 tiek veikti grozījumi, kas kopumā paredz labvēlīgākus nosacījumus finansējuma saņēmējiem un sadarbības partneriem, paredzot, ka atsevišķos, objektīvi pamatotos gadījumos, iespējams pagarināt projekta īstenošanas termiņu virs diviem gadiem, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim. Šāds projekta īstenošanas termiņa pagarinājums var būt nepieciešams gadījumā, kad īstenojot projektu, ir radies izmaksu ietaupījums, ko finansējuma saņēmējs novirza papildu darbībām, kā arī gadījumos, kad piegāžu vai būvdarbu līgumam ir piemērojams pamatots izpildes termiņa pagarinājums vai piegādātājs, ar kuru projekta ietvaros noslēgts iepirkuma līgums, ir atzīts par maksātnespējīgu, vai, īstenojot projektu, radušies nepārvaramas varas apstākļi, u.c. gadījumos.

Noteikumu projektam nav ietekmes uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam intervences kodiem. Visas pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības atbilst Intervences laukuma kodam: 168. "Publisku vietu fiziska atjaunošana un drošība".

Grozījumi MK noteikumos Nr.318 nav uzskatāmi par būtiskiem, jo tie nemaina projektu īstenošanas veidu, mērķus vai īstenošanas nosacījumus pēc būtības.

Ņemot vērā noteikumu projekta saturu, Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai būs nepieciešams veikt izmaiņas noslēgtajos līgumos vai vienošanās par projekta īstenošanu, ja finansējuma saņēmēji ierosinās šādu izmaiņu veikšanu objektīvi pamatotos gadījumos. 

Lai nodrošinātu MK noteikumos Nr. 318 iekļauto izmaksu procentuālo ierobežojumu viennozīmīgu un saprotamu interpretāciju un piemērošanu visām iesaistītajām pusēm, projektu apstiprinot, procentuālais ierobežojums tiek aprēķināts attiecībā pret projekta plānotajām izmaksām, taču projekta noslēguma budžeta kopsavilkums ir jākoriģē atbilstoši faktiskajai situācijai. Projekta īstenošanas periodā projekta budžeta izmaksu pozīcijas absolūtos skaitļos nesamazina gadījumā, ja projekta īstenošanas laikā rodas ietaupījums, bet projekta mērķi un rādītāji tiek sasniegti, kā arī, ja ticis piemērots līgumsods vai tiek konstatētas neatbilstoši veiktas izmaksas, kas nav saistītas ar procentuāli ierobežoto budžeta izmaksu pozīciju.

Lai nodrošinātu korektu tiesību normu piemērošanu, noteikumu projektā ir iekļauta norma, ka projekta ietvaros attīstītajā ar nesaimniecisko darbību saistītā ēkā, tajā esošajā objektā, kas pielāgots patvertnes ierīkošanai, var tikt nodrošināta parasto papildpakalpojumu sniegšana. Parastie papildpakalpojumi ir pakalpojumi (saimnieciska darbība) infrastruktūrā, ja pakalpojumus galvenokārt izmanto ar saimniecisku darbību nesaistītā ēkas pamatdarbībā iesaistīto personu un, ja nepieciešams, pamatdarbības pakalpojumu saņēmēju ērtībām un, kas parasti neietekmē tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm (pakalpojumi ir vietēji), jo šie pakalpojumi diez vai piesaistītu citu dalībvalstu klientus un to finansēšana diez vai izraisītu būtisku ietekmi uz pārrobežu ieguldījumiem vai uzņēmējdarbību. Attiecīgi šādus parastos papildpakalpojumus pamatā izmanto ierobežots lietotāju loks – tie, kas ir tieši saistīti ar konkrētās infrastruktūras/ēkas darbību. Piemēram, ja valsts vai pašvaldības ēkā netiek veikta saimnieciskā darbība, t.i. ēkā tiek īstenotas pārvaldes funkcijas un pildīti pārvaldes uzdevumi, tad projekta īstenošanas platībā vai tās daļā (objektā, kas sastāv no telpas vai telpu grupas) var sniegt parasto papildpakalpojumu – ēdināšanas pakalpojumu ēkā nodarbinātajiem, ar to saprotot gan iestāžu darbiniekus, gan izglītojamos, gan mācībspēkus un, ja nepieciešams, arī iestādes apmeklētājus. Iepriekš minētajā gadījumā ar parasto papildpakalpojumu saprot arī kafijas automātu vai citu pašapkalpošanās iekārtu ierīkošanu. Ja valsts vai pašvaldības ēka (objekts) ir iznomāta privātpersonām, bet ēkā ir paredzēts īstenot projektu, tad parasto papildpakalpojumu nosacījums nav piemērojams un izskatāma iespēja piešķirt de minimis atbalstu.