25-TA-2518: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts akciju sabiedrības "Latvijas Loto" kopējo personāla izmaksu palielinājumu 2025. gadā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts sagatavots saskaņā ar:
- Likumu “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” (turpmāk arī Budžeta likums), kura 82. pantā ir noteikts, ka publiskas personas kapitālsabiedrības un tās atkarīgās kapitālsabiedrības, publiski privātās kapitālsabiedrības un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulce vai padome (ja tāda ir izveidota), izņemot gadījumus, kad ir pieņemts publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas (Ministru kabineta par valsts kapitālsabiedrībām, pašvaldības domes par pašvaldības kapitālsabiedrībām) atsevišķs lēmums, nodrošina, ka 2025. gadā kopējās personāla izmaksas kapitālsabiedrībā var tikt palielinātas ne vairāk kā par 2,6 procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu.
- Likumu “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”, kura 28. pants nosaka, ka akciju sabiedrība “Latvijas Loto” (turpmāk – Latvijas Loto) ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2025. gadā (par 2024. pārskata gadu) 70 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 10 033 770 euro, 2026. gadā (par 2025. pārskata gadu) 70 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 9 357 760 euro un 2027. gadā (par 2026. pārskata gadu) 70 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 10 257 400 euro, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
- 2025. gada 10. aprīļa Valsts sekretāru sanāksmes darba kārtības jautājumā “Par kapitālsabiedrības kopējām personāla izmaksām un augstākās lēmējinstitūcijas lēmumā norādāmo informāciju par piekrišanu kopējo personāla izmaksu palielinājumam atbilstoši likuma “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” 82. pantā noteiktajam” nolemto.
- Latvijas Republikas Finanšu ministrijas kā “Latvijas Loto” akciju turētāja (turpmāk – Akcionārs) gaidu vēstulē (apstiprināta ar 2024.gada 22.marta akcionāru sapulces prot.Nr.1 lēmumu Nr.1) iekļautajām gaidām attiecībā uz “Latvijas Loto darbības virzieniem, prioritātēm un sasniedzamajiem mērķiem līdz 2027. gadam (2024. gadā izstrādājot Latvijas Loto vidēja termiņa darbības stratēģiju 2025. – 2027. gadam).
- Latvijas Loto vidēja termiņa darbības stratēģiju 2025. – 2027. gadam, kurā plānots radīt virkni jaunu produktu un modernizēt esošos produktus.
- Likumu “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” (turpmāk arī Budžeta likums), kura 82. pantā ir noteikts, ka publiskas personas kapitālsabiedrības un tās atkarīgās kapitālsabiedrības, publiski privātās kapitālsabiedrības un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulce vai padome (ja tāda ir izveidota), izņemot gadījumus, kad ir pieņemts publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas (Ministru kabineta par valsts kapitālsabiedrībām, pašvaldības domes par pašvaldības kapitālsabiedrībām) atsevišķs lēmums, nodrošina, ka 2025. gadā kopējās personāla izmaksas kapitālsabiedrībā var tikt palielinātas ne vairāk kā par 2,6 procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu.
- Likumu “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”, kura 28. pants nosaka, ka akciju sabiedrība “Latvijas Loto” (turpmāk – Latvijas Loto) ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2025. gadā (par 2024. pārskata gadu) 70 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 10 033 770 euro, 2026. gadā (par 2025. pārskata gadu) 70 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 9 357 760 euro un 2027. gadā (par 2026. pārskata gadu) 70 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 10 257 400 euro, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
- 2025. gada 10. aprīļa Valsts sekretāru sanāksmes darba kārtības jautājumā “Par kapitālsabiedrības kopējām personāla izmaksām un augstākās lēmējinstitūcijas lēmumā norādāmo informāciju par piekrišanu kopējo personāla izmaksu palielinājumam atbilstoši likuma “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” 82. pantā noteiktajam” nolemto.
- Latvijas Republikas Finanšu ministrijas kā “Latvijas Loto” akciju turētāja (turpmāk – Akcionārs) gaidu vēstulē (apstiprināta ar 2024.gada 22.marta akcionāru sapulces prot.Nr.1 lēmumu Nr.1) iekļautajām gaidām attiecībā uz “Latvijas Loto darbības virzieniem, prioritātēm un sasniedzamajiem mērķiem līdz 2027. gadam (2024. gadā izstrādājot Latvijas Loto vidēja termiņa darbības stratēģiju 2025. – 2027. gadam).
- Latvijas Loto vidēja termiņa darbības stratēģiju 2025. – 2027. gadam, kurā plānots radīt virkni jaunu produktu un modernizēt esošos produktus.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts paredz attiecībā uz Latvijas Loto piemērot izņēmumu no likuma “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” 82. pantā noteiktā kopējā personāla izmaksu pieauguma, salīdzinot ar iepriekšējo pārskata gadu, ierobežojuma, lai nodrošinātu šajā likumā plānoto dividenžu iemaksu valsts budžetā un Latvijas Loto Akcionāra gaidu vēstulē izvirzīto uzdevumu izpildi attiecībā uz Latvijas Loto darbības virzieniem, prioritātēm un sasniedzamajiem mērķiem un Vidēja termiņa darbības stratēģijā 2025.–2027.gadam iekļauto mērķu sasniegšanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Atbilstoši Likuma “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” 82. panta nosacījumiem, Latvijas Loto Akcionāru sapulce vai padome nodrošina, ka 2025. gadā kopējās personāla izmaksas kapitālsabiedrībā var tikt palielinātas ne vairāk kā par 2,6 procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu.
Likuma “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” 28. pants nosaka, ka Latvijas Loto ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2025. gadā (par 2024. pārskata gadu) 70 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 10 033 770 euro, 2026. gadā (par 2025. pārskata gadu) 70 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 9 357 760 euro un 2027. gadā (par 2026. pārskata gadu) 70 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 10 257 400 euro, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Atbilstoši 2025. gada 22. septembra Ministru kabineta ārkārtas sēdē izskatītā informatīvā ziņojuma "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028. gadam" 23.1.apakšpunktam un 2025. gada 14. oktobra Ministru kabineta sēdē pieņemtā likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” 24. pantam, noteikts, ka Latvijas Loto ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2026. gadā (par 2025. pārskata gadu) 100 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 9 357 760 euro, 2027. gadā (par 2026. pārskata gadu) 100 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 10 257 400 euro un 2028. gadā (par 2027. pārskata gadu) 100 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 10 516 000 euro, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Latvijas Loto ir Latvijas valsts kapitālsabiedrība – vienīgais nacionālais loteriju uzņēmums, kas starptautiski atzītā sociālās atbildības, drošības un kvalitātes līmenī organizē licencētas valsts mēroga izlozes, virzot patērētājus spēlei sociāli atbildīgā, drošā un legālā vidē. Lielākā daļa Latvijas Loto peļņas nonāk valsts budžetā, kas ļauj to izmantot sabiedrības labā. Latvijas Loto finansē savu darbību, izmantojot pašu nopelnītos līdzekļus no komercdarbības, nepiesaistot valsts budžeta finansējumu vai citu papildus kapitālu.
Latvijas Loto ir tehnoloģiski augsti attīstīts uzņēmums, kas atrodas attīstības fāzē ar augstu turpmākas izaugsmes potenciālu, kura īstenošanas rezultātā, neattiecinot Budžeta likumā noteiktos personāla izmaksu ierobežojumus, valsts budžetā tiktu nodrošināti ievērojami papildu līdzekļi. Latvijas Loto pēc Latvijas uzņēmumu klasifikācijas ir lielais valsts uzņēmums, kura apgrozījums 2024. gadā bija 100,3 miljoni euro, peļņa pirms uzņēmumu ienākumu nodokļa – 16 miljoni euro, bet aprēķinātie maksājumi budžetā – nodokļi, nodevas un dividendes – 21,8 miljoni euro.
Valsts mēroga izložu tirgus apjoms pastāvīgi pieaug, 2023. gadā sasniedzot 92,1 miljonu euro apgrozījumu, bet 2024. gadā jau 100,3 miljonu euro apgrozījumu. Turklāt Latvijas Loto darbības rādītāji ir starptautiski konkurētspējīgi. Salīdzinot ar citiem starptautiskiem nozares uzņēmumiem, Latvijas Loto finanšu rādītāji, 2024. gadā ir bijuši konkurētspējīgi un augstāki nekā Eiropas loteriju nozares uzņēmumu vidējie rādītāji, kas norāda, ka uzņēmums strādā efektīvi un joprojām ir izaugsmes fāzē.
2024. gada beigās Saeima atbalstīja jaunu inovatīvu loteriju produktu ieviešanu, pieņemot normatīvo aktu grozījumus un 2025. gada Budžeta likumu, lai četru gadu periodā – no 2025. līdz 2028. gadam – nodrošinātu valsts budžetā papildu dividendes un UIN no Latvijas Loto ieņēmumiem 9,6 milj. euro [3] apmērā. Kopā Stratēģijas periodā tika plānots nodrošināt Latvijas Loto pienesumu budžetā nodokļu, nodevu un dividenžu maksājumu veidā 88 milj. euro apmērā, sasniedzot Latvijas Loto vidēja termiņa darbības stratēģijā 2025. – 2027. gadam plānotos rādītājus. Lai šis mērķis tiktu sasniegts, tika atbalstīta šādu projektu virzība:
- Senatnes loterija – jauna momentloterija ar sabiedriskā labuma mērķi;
- skaitļu izloze Sporto visi ar sabiedriskā labuma mērķi;
- starptautiskā skaitļu izloze EuroDreams;
- skaitļu izložu kopspēle.
Šo projektu ieviešana, kā arī citu Latvijas Loto vidēja termiņa darbības stratēģijā 2025. – 2027. gadam paredzēto pasākumu īstenošana trīs gadu laikā ļautu palielināt uzņēmuma gada apgrozījumu no 100 miljoniem euro līdz 130 miljoniem euro. Mērķu sasniegšanas pamatā bija pieņēmums par attīstības projektu īstenošanu un atbilstošas infrastruktūras izveidi, kā arī jaunu darbinieku pieņemšanu – 44 jauni darbinieki trīs gadu periodā, vidēji laika periodā no 2025. – 2027. gadam uzņēmuma atalgojuma fondu palielinot par 15%.
[1] Atbilstoši VAS “Latvijas Loto” gada pārskata par 2024. gadu datiem.
[2] Eiropas valstu loteriju uzņēmumu vidējie rādītāji – Orbis Europe datu bāzē pieejamie dati uz 2025. gada 20. martu.
[3] Ministru kabineta 2024. gada 19. septembra sēdes protokollēmums (prot. Nr.38 2.§).
Likuma “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” 28. pants nosaka, ka Latvijas Loto ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2025. gadā (par 2024. pārskata gadu) 70 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 10 033 770 euro, 2026. gadā (par 2025. pārskata gadu) 70 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 9 357 760 euro un 2027. gadā (par 2026. pārskata gadu) 70 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 10 257 400 euro, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Atbilstoši 2025. gada 22. septembra Ministru kabineta ārkārtas sēdē izskatītā informatīvā ziņojuma "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028. gadam" 23.1.apakšpunktam un 2025. gada 14. oktobra Ministru kabineta sēdē pieņemtā likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” 24. pantam, noteikts, ka Latvijas Loto ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2026. gadā (par 2025. pārskata gadu) 100 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 9 357 760 euro, 2027. gadā (par 2026. pārskata gadu) 100 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 10 257 400 euro un 2028. gadā (par 2027. pārskata gadu) 100 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 10 516 000 euro, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Latvijas Loto ir Latvijas valsts kapitālsabiedrība – vienīgais nacionālais loteriju uzņēmums, kas starptautiski atzītā sociālās atbildības, drošības un kvalitātes līmenī organizē licencētas valsts mēroga izlozes, virzot patērētājus spēlei sociāli atbildīgā, drošā un legālā vidē. Lielākā daļa Latvijas Loto peļņas nonāk valsts budžetā, kas ļauj to izmantot sabiedrības labā. Latvijas Loto finansē savu darbību, izmantojot pašu nopelnītos līdzekļus no komercdarbības, nepiesaistot valsts budžeta finansējumu vai citu papildus kapitālu.
Latvijas Loto ir tehnoloģiski augsti attīstīts uzņēmums, kas atrodas attīstības fāzē ar augstu turpmākas izaugsmes potenciālu, kura īstenošanas rezultātā, neattiecinot Budžeta likumā noteiktos personāla izmaksu ierobežojumus, valsts budžetā tiktu nodrošināti ievērojami papildu līdzekļi. Latvijas Loto pēc Latvijas uzņēmumu klasifikācijas ir lielais valsts uzņēmums, kura apgrozījums 2024. gadā bija 100,3 miljoni euro, peļņa pirms uzņēmumu ienākumu nodokļa – 16 miljoni euro, bet aprēķinātie maksājumi budžetā – nodokļi, nodevas un dividendes – 21,8 miljoni euro.
Valsts mēroga izložu tirgus apjoms pastāvīgi pieaug, 2023. gadā sasniedzot 92,1 miljonu euro apgrozījumu, bet 2024. gadā jau 100,3 miljonu euro apgrozījumu. Turklāt Latvijas Loto darbības rādītāji ir starptautiski konkurētspējīgi. Salīdzinot ar citiem starptautiskiem nozares uzņēmumiem, Latvijas Loto finanšu rādītāji, 2024. gadā ir bijuši konkurētspējīgi un augstāki nekā Eiropas loteriju nozares uzņēmumu vidējie rādītāji, kas norāda, ka uzņēmums strādā efektīvi un joprojām ir izaugsmes fāzē.
| Nr. | Rādītājs | Latvijas Loto 2024. gads [1] | Eiropas loteriju uzņēmumu vidējie rādītāji [2] |
| 1. | EBITDA rentabilitāte (%) | 22,4 | 16,3 |
| 2. | Neto peļņas rādītājs (%) | 14,0 | 7,04 |
| 3. | Pašu kapitāla atdeve ROE (%) | 37,7 | 35,5 |
| 4. | Aktīvu atdeve ROA (%) | 30,2 | 17,4 |
2024. gada beigās Saeima atbalstīja jaunu inovatīvu loteriju produktu ieviešanu, pieņemot normatīvo aktu grozījumus un 2025. gada Budžeta likumu, lai četru gadu periodā – no 2025. līdz 2028. gadam – nodrošinātu valsts budžetā papildu dividendes un UIN no Latvijas Loto ieņēmumiem 9,6 milj. euro [3] apmērā. Kopā Stratēģijas periodā tika plānots nodrošināt Latvijas Loto pienesumu budžetā nodokļu, nodevu un dividenžu maksājumu veidā 88 milj. euro apmērā, sasniedzot Latvijas Loto vidēja termiņa darbības stratēģijā 2025. – 2027. gadam plānotos rādītājus. Lai šis mērķis tiktu sasniegts, tika atbalstīta šādu projektu virzība:
- Senatnes loterija – jauna momentloterija ar sabiedriskā labuma mērķi;
- skaitļu izloze Sporto visi ar sabiedriskā labuma mērķi;
- starptautiskā skaitļu izloze EuroDreams;
- skaitļu izložu kopspēle.
Šo projektu ieviešana, kā arī citu Latvijas Loto vidēja termiņa darbības stratēģijā 2025. – 2027. gadam paredzēto pasākumu īstenošana trīs gadu laikā ļautu palielināt uzņēmuma gada apgrozījumu no 100 miljoniem euro līdz 130 miljoniem euro. Mērķu sasniegšanas pamatā bija pieņēmums par attīstības projektu īstenošanu un atbilstošas infrastruktūras izveidi, kā arī jaunu darbinieku pieņemšanu – 44 jauni darbinieki trīs gadu periodā, vidēji laika periodā no 2025. – 2027. gadam uzņēmuma atalgojuma fondu palielinot par 15%.
[1] Atbilstoši VAS “Latvijas Loto” gada pārskata par 2024. gadu datiem.
[2] Eiropas valstu loteriju uzņēmumu vidējie rādītāji – Orbis Europe datu bāzē pieejamie dati uz 2025. gada 20. martu.
[3] Ministru kabineta 2024. gada 19. septembra sēdes protokollēmums (prot. Nr.38 2.§).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2024. gadā tika izstrādāta un 2025. gada sākumā apstiprināta Latvijas Loto vidēja termiņa darbības stratēģija 2025. – 2027. gadam. Latvijas Loto izaugsme trīs gadu periodā plānota, balstoties uz tā tehnoloģisko attīstību, jaunu produktu ieviešanu un tirdzniecības tīkla paplašināšanu.
Budžeta likuma 82.pants paredz, ka 2025. gadā kopējās personāla izmaksas kapitālsabiedrībā var tikt palielinātas ne vairāk kā par 2,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu, izņemot gadījumus, kad ir pieņemts Ministru kabineta atsevišķs lēmums. Minētais regulējums, izmantojot salīdzinājumu ar kopējām personāla faktiskajām izmaksām starp 2024. gadu un 2025. gadu, rada Latvijas Loto vairākus izaicinājumus:
1) jau 2024. gada laikā (t.i. pirms Budžeta likuma spēkā stāšanās) radīto darba vietu nepilna gada izmaksu efekts pret 2025. gada pilna gada izmaksām. 2024. gada ietvaros dažādos mēnešos darbā pieņemti 15 darbinieki, kas attiecīgi atstāj ietekmi uz 2025. gada kopējo atalgojuma apmēru, jo 2025. gadā izmaksas tiek piemērotas garākā – 12 mēnešu periodā. To ietekme uz 2025. gada atalgojuma fondu jau ir divi procenti. 2024. gadā, ņemot vērā atalgojuma ierobežojumu un jau pieņemto darbinieku atalgojuma ietekmi uz 2025. gada darba samaksas fondu, netika aizpildītas četras plānotās vakances.
2) 2025. gada darba tirgus spiediens uz esošajiem informāciju un komunikāciju tehnoloģijas jomas speciālistiem, kas ir kritiski svarīgi uzņēmuma mērķu sasniegšanai. Latvijas Loto vidēja termiņa darbības stratēģijā 2025. – 2027. gadam 12 no plānotajām vakancēm ir nepieciešamas tieši IT un drošības jomā, nodrošinot IT sistēmu, infrastruktūras uzturēšanu un attīstību, kas iezīmējas kā būtisks izaicinājums stratēģijas periodā, jo pašreizējie resursi nav pietiekami, lai nodrošinātu IT infrastruktūras uzturēšanu un attīstību, atbilstoši pielāgojoties tehnoloģiskajām pārmaiņām.
3) Latvijas Loto vidēja termiņa darbības stratēģijā 2025. – 2027. gadam, trīs gadu periodā, bija plānots sasniegt 30% apgrozījuma pieaugumu un, lai to nodrošinātu, lielākā daļa no vakancēm tika plānotas jomās, kas tiešā veidā veicina apgrozījuma pieaugumu - tirdzniecība, e-komercija, mārketings un IT. Tāpat jāatzīmē, ka Latvijas Loto pārdevējiem, tirdzniecības pārstāvjiem un reģionālajiem menedžeriem, atalgojums ir piesaistīts pie pārdošanas rezultātiem, līdz ar to pieaugot apgrozījumam, pieaug arī darbinieku atalgojums.
4) 2025. gadā 22 jaunu amata vietu izveidošana, kas dotu ietekmi Latvijas Loto vidēja termiņa darbības stratēģijā 2025. – 2027. gadam noteiktā neto apgrozījuma mērķu sasniegšanā, bija plānota jau no 2025. gada sākuma. Lielākā daļa no vakancēm tika plānotas jomās, kas tiešā veidā veicina apgrozījuma pieaugumu. Ņemot vērā, ka sākotnējos plānus īstenot vairs nav reālistiski, jo jaunus darbiniekus varētu sākt pieņemt darbā tikai, sākot ar 2025. gada oktobri, 2025. gadā plānotas 12 vakances t.sk. deviņas vakances IT, digitalizācijā un drošības jomā, divas vakances e-komercijā un mārketingā un viena vakance tiesību jomā.
5) Lai Latvijas Loto varētu sasniegt Akcionāra gaidu vēstulē un Latvijas Loto vidēja termiņa darbības stratēģijā 2025. – 2027. gadam noteiktos finanšu mērķus un nefinanšu mērķus, ir nepieciešams nodrošināt atbilstošus resursus un izveidot atbilstošu infrastruktūru, kas ir iespējams tikai, pieņemot papildus darbiniekus.
6) Līdz 2025. gada beigām netiek plānots pārskatīt pašreizējo darbinieku atalgojumu.
Atalgojuma ierobežojumu rezultātā Latvijas Loto 2025. gadā nevar pieņemt darbā faktiski nevienu jaunu darbinieku. Līdz ar to pilnā apjomā nevar tikt īstenoti vairāki Latvijas Loto vidēja termiņa darbības stratēģijā 2025. – 2027. gadam plānotie projekti, kam vajadzēja nodrošināt apgrozījuma pieauguma sasniegšanu un līdz ar to atbilstošas iemaksas valsts budžetā. Lēnāka kļūs uzņēmuma tehnoloģiskā attīstība, nebūs iespējams attīstīt tirdzniecības tīklu, veidot risinājumus loterijas biļešu pārdošanai lielveikalu pašapkalpošanās zonās, attīstīt jaunus izložu produktus, kā arī īstenot citus projektus, kas vērsti uz ilgtspējīgu uzņēmuma attīstību.
Zemāk tabulā norādīti Latvijas Loto plānotie maksājumi valsts budžetā kopā, t.sk. nodokļi, nodevas un dividendes, milj. euro atbilstoši Latvijas Loto vidēja termiņa darbības stratēģijā 2025. – 2027. gadam plānotajam un prognoze, ja Budžeta likuma 82. pantā noteiktie ierobežojumi ir spēkā 2025. gadā un turpinās (tiek noteikti atkārtoti) līdz 2027.gada beigām:
Ievērojot Budžeta likuma 82.pantā noteikto, nebūs iespējams tik strauji kāpināt Latvijas Loto apgrozījumu un valsts budžetā kopējo maksājumu apmērs (nodokļi, nodevas un dividendes) trīs gadu periodā būs par 10 milj. euro mazāks. Samazinājumu galvenokārt veido nodokļu samazinājums, tai skaitā izložu nodokļa samazinājums, nepieaugot apgrozījumam. Ņemot vērā, ka 2025. gada deviņos mēnešos saglabājās ierobežojumi, plānotie kopējie nodokļu maksājumi būs mazāki nekā sākotnēji plānots. Tāpat arī izaicinājums būs nodrošināt plānotos dividenžu maksājumus 2026. gadā – 2028. gadā 100 procentu apmērā no pārskata gada peļņas [4].
[4] Ministru kabineta 2025. gada 22. septembra ārkārtas sēdes protokollēmums (prot. Nr.38 1.§).
Budžeta likuma 82.pants paredz, ka 2025. gadā kopējās personāla izmaksas kapitālsabiedrībā var tikt palielinātas ne vairāk kā par 2,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu, izņemot gadījumus, kad ir pieņemts Ministru kabineta atsevišķs lēmums. Minētais regulējums, izmantojot salīdzinājumu ar kopējām personāla faktiskajām izmaksām starp 2024. gadu un 2025. gadu, rada Latvijas Loto vairākus izaicinājumus:
1) jau 2024. gada laikā (t.i. pirms Budžeta likuma spēkā stāšanās) radīto darba vietu nepilna gada izmaksu efekts pret 2025. gada pilna gada izmaksām. 2024. gada ietvaros dažādos mēnešos darbā pieņemti 15 darbinieki, kas attiecīgi atstāj ietekmi uz 2025. gada kopējo atalgojuma apmēru, jo 2025. gadā izmaksas tiek piemērotas garākā – 12 mēnešu periodā. To ietekme uz 2025. gada atalgojuma fondu jau ir divi procenti. 2024. gadā, ņemot vērā atalgojuma ierobežojumu un jau pieņemto darbinieku atalgojuma ietekmi uz 2025. gada darba samaksas fondu, netika aizpildītas četras plānotās vakances.
2) 2025. gada darba tirgus spiediens uz esošajiem informāciju un komunikāciju tehnoloģijas jomas speciālistiem, kas ir kritiski svarīgi uzņēmuma mērķu sasniegšanai. Latvijas Loto vidēja termiņa darbības stratēģijā 2025. – 2027. gadam 12 no plānotajām vakancēm ir nepieciešamas tieši IT un drošības jomā, nodrošinot IT sistēmu, infrastruktūras uzturēšanu un attīstību, kas iezīmējas kā būtisks izaicinājums stratēģijas periodā, jo pašreizējie resursi nav pietiekami, lai nodrošinātu IT infrastruktūras uzturēšanu un attīstību, atbilstoši pielāgojoties tehnoloģiskajām pārmaiņām.
3) Latvijas Loto vidēja termiņa darbības stratēģijā 2025. – 2027. gadam, trīs gadu periodā, bija plānots sasniegt 30% apgrozījuma pieaugumu un, lai to nodrošinātu, lielākā daļa no vakancēm tika plānotas jomās, kas tiešā veidā veicina apgrozījuma pieaugumu - tirdzniecība, e-komercija, mārketings un IT. Tāpat jāatzīmē, ka Latvijas Loto pārdevējiem, tirdzniecības pārstāvjiem un reģionālajiem menedžeriem, atalgojums ir piesaistīts pie pārdošanas rezultātiem, līdz ar to pieaugot apgrozījumam, pieaug arī darbinieku atalgojums.
4) 2025. gadā 22 jaunu amata vietu izveidošana, kas dotu ietekmi Latvijas Loto vidēja termiņa darbības stratēģijā 2025. – 2027. gadam noteiktā neto apgrozījuma mērķu sasniegšanā, bija plānota jau no 2025. gada sākuma. Lielākā daļa no vakancēm tika plānotas jomās, kas tiešā veidā veicina apgrozījuma pieaugumu. Ņemot vērā, ka sākotnējos plānus īstenot vairs nav reālistiski, jo jaunus darbiniekus varētu sākt pieņemt darbā tikai, sākot ar 2025. gada oktobri, 2025. gadā plānotas 12 vakances t.sk. deviņas vakances IT, digitalizācijā un drošības jomā, divas vakances e-komercijā un mārketingā un viena vakance tiesību jomā.
5) Lai Latvijas Loto varētu sasniegt Akcionāra gaidu vēstulē un Latvijas Loto vidēja termiņa darbības stratēģijā 2025. – 2027. gadam noteiktos finanšu mērķus un nefinanšu mērķus, ir nepieciešams nodrošināt atbilstošus resursus un izveidot atbilstošu infrastruktūru, kas ir iespējams tikai, pieņemot papildus darbiniekus.
6) Līdz 2025. gada beigām netiek plānots pārskatīt pašreizējo darbinieku atalgojumu.
Atalgojuma ierobežojumu rezultātā Latvijas Loto 2025. gadā nevar pieņemt darbā faktiski nevienu jaunu darbinieku. Līdz ar to pilnā apjomā nevar tikt īstenoti vairāki Latvijas Loto vidēja termiņa darbības stratēģijā 2025. – 2027. gadam plānotie projekti, kam vajadzēja nodrošināt apgrozījuma pieauguma sasniegšanu un līdz ar to atbilstošas iemaksas valsts budžetā. Lēnāka kļūs uzņēmuma tehnoloģiskā attīstība, nebūs iespējams attīstīt tirdzniecības tīklu, veidot risinājumus loterijas biļešu pārdošanai lielveikalu pašapkalpošanās zonās, attīstīt jaunus izložu produktus, kā arī īstenot citus projektus, kas vērsti uz ilgtspējīgu uzņēmuma attīstību.
Zemāk tabulā norādīti Latvijas Loto plānotie maksājumi valsts budžetā kopā, t.sk. nodokļi, nodevas un dividendes, milj. euro atbilstoši Latvijas Loto vidēja termiņa darbības stratēģijā 2025. – 2027. gadam plānotajam un prognoze, ja Budžeta likuma 82. pantā noteiktie ierobežojumi ir spēkā 2025. gadā un turpinās (tiek noteikti atkārtoti) līdz 2027.gada beigām:
| 2025 | 2026 | 2027 | Kopā 2025 - 2027 |
|
| 1. Latvijas Loto vidēja termiņa darbības stratēģija 2025. – 2027. gadam | 28 | 29 | 31 | 88 |
| 2. Prognoze, ja Budžeta likuma 82. pantā noteiktie ierobežojumi ir spēkā 2025. gadā un turpinās (tiek noteikti atkārtoti) līdz 2027.gada beigām. | 26 | 26 | 26 | 78 |
Ievērojot Budžeta likuma 82.pantā noteikto, nebūs iespējams tik strauji kāpināt Latvijas Loto apgrozījumu un valsts budžetā kopējo maksājumu apmērs (nodokļi, nodevas un dividendes) trīs gadu periodā būs par 10 milj. euro mazāks. Samazinājumu galvenokārt veido nodokļu samazinājums, tai skaitā izložu nodokļa samazinājums, nepieaugot apgrozījumam. Ņemot vērā, ka 2025. gada deviņos mēnešos saglabājās ierobežojumi, plānotie kopējie nodokļu maksājumi būs mazāki nekā sākotnēji plānots. Tāpat arī izaicinājums būs nodrošināt plānotos dividenžu maksājumus 2026. gadā – 2028. gadā 100 procentu apmērā no pārskata gada peļņas [4].
[4] Ministru kabineta 2025. gada 22. septembra ārkārtas sēdes protokollēmums (prot. Nr.38 1.§).
Risinājuma apraksts
Likumā “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” valsts pamatbudžeta ieņēmumu un Latvijas Loto vidēja termiņa darbības stratēģijā 2025. – 2027. gadam iekļauto mērķu sasniegšana varētu tikt apdraudēta, ja nepietiekamā personāla budžeta dēļ nebūtu iespējams realizēt uzņēmuma tehnoloģisko attīstību, jaunu produktu ieviešanu un tirdzniecības tīkla paplašināšanu.
Ņemot vērā, ka jaunus darbiniekus varētu sākt pieņemt darbā, sākot ar 2025. gada oktobri, Ministru kabinetam piešķirot atļauju palielināt Latvijas Loto kopējās personāla izmaksas 2025. gadā par 5% salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu, tiks novērsts maksājumu budžetā (nodokļi, nodevas un dividendes) samazinājums. Samazinājumu galvenokārt veido nodokļu samazinājums, tai skaitā izložu nodokļa samazinājums, nepieaugot apgrozījumam.
Latvijas Loto personāla izmaksu pieaugumu plānots finansēt no neto apgrozījuma pieauguma.
Vienlaikus Latvijas Loto strādā arī pie citiem risinājumiem, kas vērsti uz funkciju un izmaksu optimizāciju un efektivitātes paaugstināšanu. 2025. gadā plānots uzsākt Latvijas Loto meitassabiedrības “Latloto nams” (turpmāk arī - Latloto nams) reorganizāciju, tādējādi ietaupot administratīvos resursus un samazinot uzturēšanas izmaksas. Ja tiek uzsākta saistītās sabiedrības Latloto nams reorganizācija no decembra mēneša, īstenojot strukturālās pārmaiņas, būs nepieciešams pārņemt sešus darbiniekus.
Ministru kabineta rīkojuma projektā paredzēts atļaut 2025. gadā palielināt Latvijas Loto kopējās personāla izmaksas par pieciem procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu. Personāla izmaksu apmērs 2024. gadā bija 5 960 894 EUR, nepieciešamais personāla izmaksu pieaugums 2025. gadā plānots 5% apmērā, tas ir līdz 6 258 938 EUR. Plānotais nepieciešamais personāla izmaksu pieaugums piecu procentu apmērā iekļauj:
1) 2024. gada laikā pieņemto darbinieku ietekme uz 2025. gada izmaksām: 2%.
2) jaunās vakances, atalgojuma pieaugums tirdzniecības personālam saistībā ar apgrozījuma pieaugumu, t.sk. uzkrājumi atvaļinājumiem: 2,9%.
3) Latloto nams reorganizācijas uzsākšana: 0,1%.
Ņemot vērā, ka jaunus darbiniekus varētu sākt pieņemt darbā, sākot ar 2025. gada oktobri, Ministru kabinetam piešķirot atļauju palielināt Latvijas Loto kopējās personāla izmaksas 2025. gadā par 5% salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu, tiks novērsts maksājumu budžetā (nodokļi, nodevas un dividendes) samazinājums. Samazinājumu galvenokārt veido nodokļu samazinājums, tai skaitā izložu nodokļa samazinājums, nepieaugot apgrozījumam.
Latvijas Loto personāla izmaksu pieaugumu plānots finansēt no neto apgrozījuma pieauguma.
Vienlaikus Latvijas Loto strādā arī pie citiem risinājumiem, kas vērsti uz funkciju un izmaksu optimizāciju un efektivitātes paaugstināšanu. 2025. gadā plānots uzsākt Latvijas Loto meitassabiedrības “Latloto nams” (turpmāk arī - Latloto nams) reorganizāciju, tādējādi ietaupot administratīvos resursus un samazinot uzturēšanas izmaksas. Ja tiek uzsākta saistītās sabiedrības Latloto nams reorganizācija no decembra mēneša, īstenojot strukturālās pārmaiņas, būs nepieciešams pārņemt sešus darbiniekus.
Ministru kabineta rīkojuma projektā paredzēts atļaut 2025. gadā palielināt Latvijas Loto kopējās personāla izmaksas par pieciem procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu. Personāla izmaksu apmērs 2024. gadā bija 5 960 894 EUR, nepieciešamais personāla izmaksu pieaugums 2025. gadā plānots 5% apmērā, tas ir līdz 6 258 938 EUR. Plānotais nepieciešamais personāla izmaksu pieaugums piecu procentu apmērā iekļauj:
1) 2024. gada laikā pieņemto darbinieku ietekme uz 2025. gada izmaksām: 2%.
2) jaunās vakances, atalgojuma pieaugums tirdzniecības personālam saistībā ar apgrozījuma pieaugumu, t.sk. uzkrājumi atvaļinājumiem: 2,9%.
3) Latloto nams reorganizācijas uzsākšana: 0,1%.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Latvijas Loto personāla izmaksu pieaugumu plānots finansēt no neto apgrozījuma pieauguma. Ņemot vērā minēto, VAS "Latvijas Loto" personāla izmaksu pieaugumu nodrošinās sava esošā budžeta ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par atļauju izbeigt līdzdalību un uzsākt reorganizāciju”.
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka Latvijas Loto, pārņemot Latloto nams funkcijas, ir jāpārņem lielākā daļa no Latloto nams darbiniekiem, bez šī Ministru kabineta rīkojuma “Par Valsts akciju sabiedrības “Latvijas Loto” kopējo personāla izmaksu palielināšanu 2025. gadā” nebūs iespējams praktiski īstenot Latloto nams darbinieku pārņemšanu uz Latvijas Loto.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība netiek piemērota, jo šis projekts nav attīstības plānošanas dokuments. Rīkojuma projekts neparedz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas un neatbilst kritērijiem par attīstības plānošanas procesu un tā mērķiem.
Tādējādi sabiedrības līdzdalības kārtība rīkojuma projekta izstrādē netiek piemērota.
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas - Finanšu ministrija un valsts akciju sabiedrība "Latvijas Loto".
Tādējādi sabiedrības līdzdalības kārtība rīkojuma projekta izstrādē netiek piemērota.
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas - Finanšu ministrija un valsts akciju sabiedrība "Latvijas Loto".
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- VAS "Latvijas Loto"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi