Anotācija (ex-ante)

Rīkojuma mērķis ir noteikt, ka Ārlietu ministrija 2021. gadā veic 10 000 eiro iemaksas desmit starptautisko organizāciju un fondu budžetos

 

Vispārējā kārtība

1. ANO Augstā komisāra cilvēktiesību lietās biroja (OHCHR)
ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs (turpmāk–OHCHR) ir ANO institūcija, kas ANO ietvaros īsteno: (1) cilvēktiesību standartu noteikšanu, (2) cilvēktiesību ievērošanas uzraudzīšanu un (3) atbalsta sniegšanu cilvēktiesību nodrošināšanai nacionālajā līmenī. OHCHR sniedz arī saturisku atbalstu citām ANO institūcijām, tostarp ANO Cilvēktiesību padomei. OHCHR personāls darbojas gan valstu/reģionālajos birojos, gan arī ANO miera misijās. Papildus saviem pastāvīgajiem uzdevumiem, OHCHR uzdevums ir aktīvi iesaistīties un reaģēt uz šobrīd aktuāliem notikumiem un izaicinājumiem pasaulē, piemēram, kā viens no OHCHR šī brīža uzdevumiem veikt pilntiesīgu izmeklēšanu un monitoringu par cilvēktiesību situāciju Baltkrievijā.
 
OHCHR darbība lielā mērā ir atkarīga no valstu brīvprātīgām iemaksām. Pēdējos gados OHCHR saskaras ar izaicinājumiem finansiālajā situācijā. Kamēr ES un tās dalībvalstis ir vienas no lielākajiem brīvprātīgo iemaksu veicējiem OHCHR budžetā, atsevišķas valstis cenšas to mazināt, apdraudot OHCHR mandātu un uzticamību. Latvija ir konsekventi aicinājusi stiprināt OHCHR mandāta ietekmi un tā finansiālo stabilitāti, kas pieprasa sniegt finansiālo atbalstu arī no mūsu puses, jo nepietiekams OHCHR budžets var atstāt nelabvēlīgas sekas uz cilvēktiesību nodrošināšanu ANO ietvaros.  
 
Latvijai ir būtiski veikt brīvprātīgo iemaksu OHCHR budžetā, lai:
-skaidri demonstrētu savu nemainīgo atbalstu OHCHR darbībai un mandātam;
-turpinātu uzturēt efektīvu politisko dialogu ar ANO Augsto komisāri cilvēktiesību jautājumos, Latvijas ārpolitikas prioritāšu īstenošanai;
-iemaksa būs praktisks ieguldījums ES Stratēģiskā ietvara par cilvēktiesībām un demokrātiju īstenošanai un atbalsta paušana Latvijas pārstāves Ilzes Brands-Kehris darbam ANO Ģenerālsekretāra vietnieces cilvēktiesību jautājumos amatā, vadot OHCHR darbu Ņujorkā.

Latvija ir starp tām valstīm, kuras aktīvi aicinājušas stiprināt OHCHR mandātu un finansiālo stabilitāti un konsekventi veic brīvprātīgās iemaksas OHCHR budžetā. Pēdējo brīvprātīgo iemaksu 10 000 euro apmērā Latvija veica 2020. gadā.
 
2. ANO Dzimumu līdztiesības un sieviešu iespēju veicināšanas institūcija (UN WOMEN)
Jau vairāk kā desmit gadus ANO Dzimumu līdztiesības un sieviešu iespēju veicināšanas institūcija (turpmāk–UN WOMEN) ir pasaules vadošā organizācija dzimumu līdztiesības un sieviešu iespēju veicināšanā, kā arī diskriminācijas pret sievietēm un meitenēm izskaušanā. Šīs institūcijas galvenais mērķis ir veicināt koordinētu rīcību dzimumu līdztiesības un sieviešu iespēju veicināšanas jautājumos ANO ietvaros, kā arī sniegt palīdzību ANO dalībvalstīm šajā jomā noteikto starptautisko standartu ieviešanā. UN WOMEN finansējumu veido dalībvalstu iemaksas  un privātā sektora pārstāvju, nevalstisko organizāciju, ANO aģentūru, nodibinājumu un nacionālo komiteju veiktie maksājumi.
 
Dzimumu līdztiesība un sieviešu tiesību veicināšana ir ilglaicīga un konsekventa Latvijas ārpolitikas prioritāte cilvēktiesību jomā. Šobrīd Latvija ir aktīvi uzsākusi Nacionālā rīcības plāna “Sievietes, miers un drošība” ieviešanu, kā arī veicina šīs tematikas atpazīstamību starptautiski. Latvijas ievēlēšana ANO Sieviešu statusa komisijā (UN Commission on the Status of Women) no 2021. līdz 2025. gadam paver papildus iespēju dzimumu līdztiesības jautājumu aktualizēšanai ANO ietvaros un Latvijas atpazīstamības veicināšanai.
 
Latvijai ir svarīgi veikt iemaksu UN WOMEN budžetā, jo tādā veidā Latvija apliecinās:
-apņemšanos veicināt dzimumu līdztiesību globāli;
-atbalstu institūcijas īstenotajām aktivitātēm un projektiem Austrumu partnerības valstīs, kas ir viena no Latvijas ārpolitikas prioritātēm un viens no Nacionālā rīcības plāna par “Sievietēm, mieru un drošību” virzieniem;
-radīs platformu viena no Latvijas divpusējās un daudzpusējās attīstības sadarbības politikas prioritārā virziena – dzimumu līdztiesības un sieviešu iespēju veicināšanas – sekmēšanai.

Latvija pēdējos gadus ir konsekventi atbalstījusi UN WOMEN, pēdējo brīvprātīgo iemaksu 10 000 euro apmērā veicot 2020. gadā.
 
3. ANO Bērnu fonds (UNICEF)
UNICEF ir ANO aģentūra, kas ir atbildīga par humānās un attīstības palīdzības sniegšanu bērniem visā pasaulē. Aģentūra ir viena no visizplatītākajām un atpazīstamākajām sociālās labklājības organizācijām pasaulē, un tā ir pārstāvēta 192 valstīs un teritorijās. UNICEF aktivitātes ietver imunizāciju un slimību profilaksi, HIV inficētu bērnu un māšu ārstēšanas nodrošināšanu, bērna un mātes uztura uzlabošanu, sanitārijas uzlabošanu, izglītības veicināšanu un ārkārtas palīdzības sniegšanu, reaģējot uz katastrofām.
 
UNICEF pilnībā balstās uz valdību un privāto ziedotāju brīvprātīgām iemaksām. Iemaksas UNICEF ir viens no veidiem, kā Latvija var globāli apliecināt savu atbalstu un apņemšanos bērnu tiesību aizsardzības jomā. Bērnu tiesību aizsardzībai ANO ietvaros ir augsta prioritāte, t.sk., cilvēktiesību, ilgtspējīgas attīstības un drošības dimensijās, kas aktuāli jautājumi arī ANO Drošības padomes (DP) kontekstā. Latvijas kandidatūras ANO DP kontekstā nepieciešams palielināt uzmanību UNICEF aktivitātēm un veicināt iespējas piesaistīt Latvijas ekspertu līdzdalību UNICEF projektos. Latvijas atbalsts bērnu tiesību aizsardzībai ANO ietvaros līdz šim izpaudies tikai politisku paziņojumu veidā, turklāt bieži ES nostājas ANO paušanas ietvaros, atsevišķi Latvijas vārdam neizskanot. Ar Latvijas brīvprātīgo iemaksu UNICEF šī situācija tiktu labota pozitīvā virzienā. Šī būs pirmā Latvijas iemaksa UNICEF.
 
4. ANO starpaģentūru palīdzības plāns Mali
Konflikts Mali turpina saasināties kopš 2018. gada. Pēdējo divu gadu laikā situācija ir īpaši pasliktinājusies, valdībai nespējot nodrošināt cilvēku pamatvajadzības. Kopš konflikta sākuma  savu pastāvīgo dzīvesvietu ir  pametuši vairāk nekā 750 tūkst. iedzīvotāju. Aptuveni 150 tūkst. Mali bēgļu ir devušies meklēt patvērumu ārpus valsts. Vienlaikus Mali ir uzņēmusi vairāk nekā 47 tūkst. bēgļu no kaimiņvalstīm Burkinafaso un Nigēras.
Vairāk nekā 5,9 milj. iedzīvotāju nepieciešama humānā palīdzība, bet ar akūtu pārtikas trūkumu saskaras 1,3 milj. cilvēku. Latvijas finansiālais atbalsts būtu ieguldījums humānās krīzes risināšanā Mali un plašākā reģionā stabilizācijā. Latvija jau piedalās ES un ANO miera uzturēšanas misijās Mali. Latvija līdz šim nav sniegusi humāno palīdzību Mali, taču ANO Drošības padomes kandidatūras kontekstā ir būtiski uzsākt pakāpenisku atbalsta palielināšanu Āfrikas valstīm pēc reģionālā principa, un Sāhils ir viens no Āfrikas reģioniem ar visakūtākajām vajadzībām. Turklāt Mali, it īpaši pēc apvērsuma pakāpeniski palielinās Krievijas ietekme, tostarp ar kaujinieku grupējuma Vāgnera grupas iesaisti.

5. ANO Cilvēkdrošības trasta fonda Arāla jūras reģionam Uzbekistānā
2018.gadā ANO ĢA ietvaros tika izveidots UN Multi-Partner Human Security Trust Fund for the Aral Sea Region in Uzbekistan (MPHSTF). Tā mērķis ir mobilizēt starptautisko atbalstu un nodrošināt koordinētu pieeju Arāla jūras vides problēmu risināšanā. Šim nolūkam Ir izstrādāts koncepts “Arāla jūras reģions - ekoloģijas inovāciju un tehnoloģiju zona”. Tas balstās uz četriem principiem. Pirmkārt, uz institucionālajām inovācijām, kas balstītas uz privātā un publiskā sektora partnerību, pakalpojumu decentralizāciju, aktīvu sabiedrības līdzdalību. Otrkārt, uz tehnoloģiju inovācijām – veidojot un radot inovatīvus produktus, attīstot ražošanu, kas veicina vides atjaunošanos un ūdens resursu taupīgas pārvaldes tehnoloģiju izmantošanu. Treškārt, uz ekonomikas un finanšu inovācijām, lai īstenotu inovatīvus biznesa modeļus un attīstītu zaļo ekonomiku ar augstu energoefektivitāti, eko tūrisma attīstīšanu un pārdomātu dabas resursu izmantošanu. Visbeidzot, rīcībpolitikas un likumdošanas inovācijām, kas veicina vietējo iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošanos. UN Multi-Partner Human Security Trust Fund ar līdzfinansējumu piedalās ANO, Eiropas Savienība, Uzbekistāna, Somija, Norvēģija un Koreja.

Centrālāzija ir viena no Latvijas attīstības sadarbības ģeogrāfiskajām prioritātēm un tas atkārtoti apliecināts arī Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam. Turklāt klimata rīcība (tostarp sniedzot ieguldījumu arī ilgtspējīgā attīstībā attiecībā uz ūdeni) ir viena no tematiskajām prioritātēm, ko īstenojam attīstības sadarbības politikā un jo īpaši attiecībā uz Centrālāziju. Tādējādi ar šādu iemaksu Latvija apliecinātu atbalstu ūdens sektora attīstībai Centrālāzijas reģionā. Programma atbilst ES stratēģijai Centrālāzijai (un tādējādi arī ES reģionālajai daudzgadu indikatīvajai programmai 2021.-2027. gadam Centrālāzijai, kā prioritātes ir noturība, tostarp ūdens,  un labklājība). Tāpat tā sasaucas gan ar jauno reģionālo Team Europe iniciatīvu (TEI) Centrālāzijai ūdens – enerģētikas – klimata pārmaiņu jomā, gan nacionālo TEI Uzbekistānai modernas un ilgtspējīgas lauksaimniecības pārtikas nozares un lauku attīstības atbalstam, kur LV iesaistās (tīro tehnoloģiju klastera Cleantech aktivitātes).

Arī raugoties plašākā kontekstā, ES ārējā darbībā pieaug ūdens resursu vadības stratēģiskā nozīme reģionu drošības un stabilitātes vecināšanā, tai skaitā Centrālāzijā, kā apliecināts arī 2021.gada 19.novembra ES Ārlietu padomē par attīstības sadarbību. Turklāt periods no 2018. līdz 2028. gadam ANO Ģenerālajā asamblejā ir pasludināts par ANO rīcības dekādi - ūdens ilgtspējīgai attīstībai (International Decade for Action “Water for Sustainable Development”). 2023.gadā tiek plānota ANO Ūdens konference un līdz tai notiks vairākas sagatavošanās konferences. Tādējādi atbalsts fondam savienotu divpusējo un daudzpusējo attīstības sadarbību, kā arī veicinātu mūsu uzņēmēju risinājumu atpazīstamību. Iesaiste šajā jomā sasauktos arī ar iniciatīvu Jūra 2030. Līdz šim Latvija nav veikusi iemaksas šajā Trasta fondā.

 6. UNESCO Starptautiskā programma komunikācijas attīstībai (IPDC)
UNESCO Starptautiskā programma komunikācijas attīstībai (turpmāk–IPDC) ir vienīgais daudzpusējais forums-starpvaldību programma mediju attīstības veicināšanas jomā attīstības un pēckonflikta valstīs. Programma ne tikai sniedz atbalstu mediju projektiem, bet arī nodrošina veselīgu vidi daudzveidīgu un brīvu mediju izaugsmei attīstības valstīs. Programmas ietvaros tiek sniegts finansiāls atbalsts sabiedrībai būtisku mediju projektu realizēšanai, ievērojot IPDC prioritātes – žurnālistu drošību, UNESCO mediju attīstības indikatoru piemērošanu, uz zināšanām veidotu mediju attīstīšanu, kā arī mediju ekspertu apmācību. IPDC finansējumu nodrošina donorvalstu brīvprātīgas iemaksas.

Latvija ilgstoši sevi pozicionē kā valsti, kas ne vien respektē vārda un mediju brīvību, bet arī sniedz palīdzību un ekspertīzi žurnālistiem reģionos, kuros to darbība ir apdraudēta, īpaši ES Austrumu partnerības valstīs. 2019. gadā Latvija tika atkārtoti ievēlēta IPDC Starpvaldību padomē uz termiņu no 2019.-2023. gadam. Saskaņā ar UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas asamblejas lēmumu par Latvijas pārstāvi dalībai IPDC padomē nozīmēta žurnāliste Rita Ruduša. Latvijas ekspertīze  mediju brīvības veicināšanas, žurnālistu drošības un izglītošanas, medijpratības jomās tiek novērtēta no UNESCO puses, piesaistot Latvijas ekspertus UNESCO projektos Centrālāzijā.

Atbalstot UNESCO IPDC, Latvija:
-pilda savu politisko apņemšanos veikt ieguldījumu pasaules preses brīvības stiprināšanā un attīstībā;
-aizstāv Latvijas intereses kopējā mediju vides kvalitātes uzlabošanā, sniedzot palīdzību attīstības valstīm brīvu mediju darbībai;
-īsteno ārpolitikas uzdevumu par Latvijas iesaistes un ietekmes palielināšanu starptautiskajās organizācijās.

2020. gadā Latvija veica brīvprātīgo iemaksu UNESCO IPDC 10 000 euro apmērā.
 
7. Eiropas Demokrātijas fonds (EDD)
2012. gadā dibinātais Eiropas Demokrātijas fonds (turpmāk–EED) ir neatkarīgs starptautisks trasta fonds, kura mērķis ir ilgtspējīgas demokrātijas veicināšana Eiropas Savienības (ES) kaimiņvalstīs, kur uzsākts sabiedrības demokrātiskas attīstības process. EED kopš dibināšanas ir kļuvis par nozīmīgu instrumentu Eiropas Kaimiņu politikas mērķu sasniegšanā. EED sniedz iespēju elastīgā, dinamiskā un inovatīvā veidā atbalstīt pilsoniskas sabiedrības nostiprināšanu ES kaimiņu reģionā. 2014. gadā EED pieņēma lēmumu par mandāta paplašināšanu, uzsākot iniciatīvu “Palīdzība kaimiņu kaimiņiem”, tostarp Krievijai. 2017. gadā pieņemts lēmums EED darbību paplašināt arī uz Rietumbalkāniem. Kopš 2017. gada EED vadībā tiek īstenotas vairākas iniciatīvas, kuru mērķis ir stiprināt neatkarīgos medijus Austrumu partnerības reģionā. Nacionālajā pozīcijā Nr.1 “Par Deklarāciju par Eiropas Demokrātijas fonda izveidi” Latvija pauda atbalstu EED dibināšanas mērķim. Ar 2012. gada 6. novembra lēmumu Latvijas Republikas Ministru kabinets apstiprināja EED statūtus.
 
EED galvenie mērķi ir veicināt demokrātisko vērtību un pilsoniskās sabiedrības nostiprināšanu ES kaimiņu reģionos, tostarp Krievijā. Cilvēktiesību un mediju brīvības situācija Krievijā turpina būtiski pasliktināties, pilsonisko aktīvistu un žurnālistu darbs tiek nopietni ierobežots. Neatkarīgo mediju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju turpmākas darbības nodrošināšanā izšķiroši svarīgs ir donoru atbalsts. Latvijas kā kaimiņvalsts intereses ir atbalstīt demokrātiskos procesus un viedokļu dažādību Krievijā.
 
Saskaņā ar Latvijas ārpolitikas prioritātēm Latvijas iemaksas Eiropas Demokrātijas fondā mērķis ir sniegt praktisku atbalstu neatkarīgajiem medijiem, pilsoniskajai sabiedrībai un demokrātijas aizstāvībai Krievijā. Finansējums tiks piešķirts mērķdotācijas veidā EED projektiem, kuru mērķis ir sekmēt demokrātisku, tiesisku  un stabilu attīstību Krievijā. EED pieredze un darba modelis ļauj tā palīdzībai sasniegt pilsoniskās sabiedrības daļas, kurām tiešā atbalsta sniegšana ir apgrūtināta. Papildus tas veicinās Latvijas starptautisko reputāciju, apliecinot, ka praktiski atbalstām demokrātiju veicinošus procesus kaimiņu reģionā, kā arī palielinās Latvijas lomu ES-Krievijas attiecību kontekstā. Šī būs pirmā reize, kad Latvija veiks iemaksu EDD šim mērķim.
 
8. Atbalsts Afganistānai, veicot iemaksas Eiropas Civilās aizsardzības un humānās palīdzības operāciju ģenerāldirektorāta (DG ECHO) mehānismā
Situācija Afganistānā kopš 2021. gada augusta vidus, kad kontroli valstī pārņēma grupējums Taliban, turpina pasliktināties, tai skaitā klimata pārmaiņu izraisītā sausuma dēļ. Paredzams, ka ziemas apstākļos situācija kļūs vēl dramatiskāka, spiežot iedzīvotājus izceļot no valsts, lai bēgtu no bada. Saskaņā ar ANO aplēsēm pārtikas trūkuma dēļ apdraudēti vismaz 22 miljoni afgāņu, kas ir vairāk nekā 2/3 valsts iedzīvotāju. Vairākās ES koordinācijas sanāksmēs par humānās palīdzības sniegšanu Afganistānai ES ir aicinājusi tās dalībvalstis sniegt humāno palīdzību, izmantojot DG ECHO mehānismu. Latvija ir bijusi NATO spēku dalībniece Afganistānā, kas rada zināmu atbildību par valsts iedzīvotāju tālāko likteni. Turklāt ir svarīgi sniegt ieguldījumu jaunu, nekontrolētu bēgļu plūsmu novēršanā, kas varētu rasties pilnīga valsts sabrukuma rezultātā.
 
Ņemot vērā Afganistānas jautājuma aktualitāti starptautiskajā dienas kārtībā, iemaksa DG ECHO, ar mērķmaksājumu Afganistānai, atbalstītu kopīgu ES pieeju, veicinātu Latvijas kā Team Europe iniciatīvas (TEI) dalībnieces redzamību, t.sk. ANO Ženēvas konferences kontekstā. Iemaksa būtu svarīga arī gaidāmā Eiropas humānās palīdzības samita kontekstā (2022. gada janvārī). Iemaksa būtu “External assigned revenues” DG ECHO budžetam, iezīmēta konkrētai krīzes programmai, šajā gadījumā Afganistānai. Latvija līdz šim nav veikusi iemaksas DG ECHO.
 
9. EDSO Speciālās novērošanas misija Ukrainā (SMMU)
Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (turpmāk–EDSO) Speciālā novērošanas misija Ukrainā (turpmāk–SMMU) organizācijas vārdā kopš 2014. gada 21. marta īsteno īpaši svarīgu uzdevumu, apkopojot faktus un objektīvus novērojumus saspīlējuma skartajos Ukrainas austrumu rajonos. SMMU sniegtā analīze ļauj iegūt pilnvērtīgu informāciju un atspēkot Krievijas interpretāciju par notikumiem un situāciju Ukrainā.

Vairāku incidentu rezultātā misijas novērotāju darbs joprojām ir ievērojami ierobežots, kas apgrūtina misijas darbu un mazina novērotāju efektivitāti. Tiek ierobežota misijas novērotāju brīva pārvietošanās, ierobežota vai liegta kontrolpunktu šķērsošana, novēroti sakaru traucējumi. Taču misija joprojām ir vienīgais starptautiskais instruments, lai novērotu Minskas vienošanās izpildi. Misija regulāri fiksē pamiera pārkāpumus un sniedz vērtīgu informāciju par abu pušu veiktajām darbībām un vietējo iedzīvotāju dzīves situāciju.

Finansiāla palīdzība misijas nodrošinājumam būtu ievērojams atbalsts Ukrainai caur EDSO, kas šobrīd nodrošina ziņošanu par notikumiem, kā arī īsteno dialoga veicināšanu, mediāciju un atbruņošanu. Misijas finansējums veidojas no 80% dalībvalstu obligātām iemaksām un 20% brīvprātīgām iemaksām, līdz ar to dalībvalstīm ir solidāri vēlams nodrošināt 1/5 no misijas kopējā finansējuma. EDSO dalībvalstis regulāri tiek aicinātas veikt brīvprātīgās iemaksas SMMU brīvprātīgo iemaksu budžetā, lai SMMU funkciju veikšana tiktu nodrošināta pilnā apmērā. Arī Latvijas sabiedrotās valstis ir aicinājušas Latviju apsvērt sniegt finansiālu atbalstu šai misijai.
 
Latvijas interesēs ir starptautiskās sabiedrības un organizāciju iesaiste situācijas stabilizācijas centienos Ukrainā. Starptautisko novērotāju klātbūtne ļauj ierobežot Krievijas agresiju un rīcību Ukrainas teritorijā. Latvijas iemaksas veikšana EDSO Speciālās novērošanas misijas darbības nodrošināšanai būs politisks un praktisks ieguldījums, ņemot vērā misijas nozīmīgumu tālākas situācijas eskalācijas Ukrainā novēršanā, kā arī to, ka novērotāju rindās ir vairāki Latvijas pārstāvji.

Latvijas iemaksa EDSO SMMU:
-sniegtu Latvijas ieguldījumu Ukrainas krīzes risināšanā un Krievijas agresijas mazināšanā;
-veicinātu Latvijas kā atbilstošas un uzticamas partneres tēlu, kas ne tikai vārdos, bet arī darbos pierāda savus nodomus;
-ļautu Latvijai kā donorvalstij pozicionēt savu nostāju iepretim partnervalstīm;
-sniegtu labākas iespējas risināt jautājumus par Latvijas ekspertu plašāku nosūtīšanu šajā EDSO misijā.

Pēdējās brīvprātīgās iemaksas EDSO SMMU atbalstam Latvija veica 2018. gadā.

10. Pilsoniskās sabiedrības organizāciju atbalsta fonds “Lifeline”
2011. gadā izveidotais pilsoniskās sabiedrības organizāciju atbalsta fonds “Lifeline: Embattled Civil Society Organizations Assistance Fund” (turpmāk-Fonds) ir ASV sadarbībā ar Apvienoto Karalisti, Austrāliju, Beninu, Čīli, Čehijas Republiku, Dāniju, Igauniju, Kanādu, Dienvidkoreju, Latviju, Lietuvu, Luksemburgu, Mongoliju, Nīderlandi, Norvēģiju, Poliju, Urugvaju un Zviedriju aizsākta iniciatīva, kuras mērķis ir vienu no nozīmīgāko indivīdu pamatbrīvību – pulcēšanās un biedrošanās brīvības – atbalstīšana un aizsargāšana, sniedzot atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām.
 
Fonds nodrošina finansiālo palīdzību (dotācijas) grūtībās nonākušām pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Dotācijas var tikt piešķirtas drošības stiprināšanai vai transportam, medicīnisku izdevumu segšanai, juridiskai pārstāvniecībai, cietumu apmeklējumiem, tiesas procesu novērošanai un citiem neplānotiem, sabiedrisko organizāciju pastāvēšanai un darbībai vitāli nepieciešamiem izdevumiem.
 
Fonds atbalsta sabiedriskās organizācijas (piemēram, cilvēktiesību organizācijas, žurnālistu asociācijas, žurnālistu asociācijas, arodbiedrības u.c.), kuras veic izskaidrojošu darbu, veicina un aizsargā cilvēktiesības, vai darbojas novērotāja statusā.
 
Latvija kļuva par Fonda dalībnieci 2013.  gada 24. septembrī, un no 2014.-2016. gadam veikusi ikgadējās iemaksas 10 000 ASV dolāru apmērā, kas tika novirzīti projektiem ES Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstīs, īpaši Ukrainai.  “Lifeline” iniciatīvas galvenais mērķis ir pulcēšanās un biedrošanās brīvības atbalstīšana un aizsargāšana, sniedzot atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām.
 
Iemaksa Fondā Latvijai nodrošinātu:
- iespēju sniegt praktisku atbalstu Latvijai prioritāru Austrumu partnerības valstu pilsonisko sabiedrību stiprināšanai;
- Latvijas ārpolitikas prioritāra mērķa – Latvijas donorvalsts statusa nostiprināšanas - sekmēšanu;
- dalību un ieguldījuma sniegšanu pilsonisko sabiedrības organizāciju atbalsta iniciatīvā starptautiskā līmenī, ņemot vērā Latvijas dalību ASV organizētajā Demokrātijas samitā 2021. gada decembrī).
 

-

Nē

Nē

ANO Statūti ir saistoši Latvijai kopš Latvijas iestāšanās brīža ANO 1991. gada 17. septembrī