Anotācija

Šobrīd vairums ELT saņemto lietu ir kriminālprocesi, kas veido slodzi, kas ir būtiski lielāka par sākotnēji plānoto. Piemēram, iepazīstoties ar Tiesu darba datu portālā pieejamo statistiku par ELT saņemtajām lietām 2024. gadā, secināms, ka 50 % no saņemto lietu skaita bijuši procesi par noziedzīgi iegūtu mantu, savukārt civillietas bijušas vien 25 %.[1] 

Attiecīgi nepietiekami tiek izmantotas tiesnešu kā kvalificētu un pieredzējušu komerctiesību speciālistu zināšanas. Vērtējot civillietu un krimināllietu attiecību, ievērojot iepriekš minēto, secināms, ka ELT kompetence būtu attīstāma komerctiesību un civiltiesību jautājumos.
Uz minēto pieeju norādījis arī FICIL savā nostājā par tiesu efektivitāti, godīgu konkurenci un investīciju aizsardzību un rekomendējis palielināt ELT kompetenci un kapacitāti, norādot, ka ELT kompetencē vajadzētu būt vairāk civillietu kategorijām, piemēram, lietām par valdes locekļu atbildību par zaudējumu atlīdzināšanu un citām lietām, tostarp finanšu datu analīzei.[2]

[1] Pieejams šeit: https://dati.ta.gov.lv/
[2] Pieejams šeit: https://www.ficil.lv/wp-content/uploads/2022/09/FICIL_PP_Court-Efficiency-Fair-Competition-and-Investment-Protection_LV_2022.pdf

Attiecībā uz tiesas kompetences un tiesai piekritīgo lietu noteikšanu, lai izvairītos no tiesas pārslodzes un lietu sastrēguma, vērtējot tiesas tālāku attīstību, joprojām ievērojama pakāpeniska pieeja, sabalansējot tiesai piekritīgo lietu apjomu ar nepieciešamo tiesnešu resursu šo lietu efektīvai izskatīšanai.
Sadarbībā ar uzņēmēju intereses pārstāvošajām organizācijām, tika apzināts to lietu katalogs, kas potenciāli atbilstu ELT izveides mērķim un kompetencei. Vienlaikus tika veikti aprēķini, lai noteiktu ELT nododamo lietu kategorijas, ņemot vērā tiesnešu skaitu, tiesnešu noslodzi, kā arī vidējo tiesā saņemto lietu skaitu katrā no kategorijām.

Sākotnēji ELT kompetencē nododamo civillietu kategorijas tika definētas ņemot vērā lietu specifiku – sarežģītas un salīdzinoši retas prasības, kuru kvalitatīva izskatīšana prasa nepieciešamību pārzināt specifiskus tiesību jautājumus. Lietu kategorijas tika noteiktas, ņemot vērā ekspertu viedokļus par tām lietu kategorijām, kuras potenciāli rada vislielāko ietekmi uz uzņēmējdarbības vides attīstību un investīciju piesaisti, tādējādi uzsverot šo lietu kvalitatīvas un ātras izskatīšanas nozīmību.
Jau veidojot ELT, kompetences noteikšanā pamatoti izvēlēta piesardzīga un pakāpeniska pieeja, paredzot tiesas kompetences pakāpenisku paplašināšanu līdztekus tiesas darba rādītāju un kapacitātes monitoringam. Uz šo brīdi, analizējot tiesas darba rādītājus, secināms, ka ELT kompetence ir paplašināma civillietās, tādejādi sabalansējot civillietu un krimināllietu attiecību. Kompetences paplašināšana primāri būtu aplūkojama attiecībā uz tām civillietu kategorijām, kas ir saistītas ar jau ELT piekritīgām lietām un kur nereti ir grūti nošķirt prasības priekšmetus vienu no otra.
Šobrīd ELT kompetencē ietilpst prasības, kas izriet no kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) savstarpējām tiesiskajām attiecībām, piemēram, daļā par kapitāldaļu piederību. Šīs prasības priekšmeta robeža ar prasību par kapitāldaļu atsavināšanu nereti var būt salīdzinoši šaura. Jāatzīmē, ka kapitāldaļu atsavināšanas darījumi ir augsta riska darījumi. Līdz ar to, lai pēc iespējas nodrošinātu tiesu prakses vienveidību prasībās, kas tieši vai netieši ir saistītas ar kapitāla daļu piederību un novērstu tiesu kompetenču sadrumstalotību šādu kategoriju lietās, būtu paplašināma ELT kompetence, nododot tās izskatīšanā arī prasības, kas izriet no kapitāla daļu atsavināšanas.
Tāpat ELT izskata prasības, kas izriet no kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) savstarpējām tiesiskajām attiecībām; prasības, kas izriet no kapitālsabiedrību darījumiem ar saistītajām personām Komerclikuma un Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē; prasības, kas izriet no uzņēmumu pārejas un sabiedrības reorganizācijas, izņemot darbinieku prasījumus; prasības par kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumiem. Minēto prasību priekšmetu robežas nereti robežojas ar valdes locekļa arī dibinātāju, padomes locekļa vai revidenta atbildību. Tā kā šādas kategorijas lietās risinājumam jābūt ekonomiski pārdomātam un pamatotam, tās atzīstamas par tādām, kur tiesnesim nepieciešamas specifiskas zināšanas ne tikai tiesību zinātnē, bet arī ekonomikā. Līdz ar to ELT būtu nododamas arī lietu kategorijas par prasībām pret dibinātājiem, dalībniekiem, valdes vai padomes locekļiem, prokūristu vai revidentu (Komerclikuma 166., 169. un 172. pants).


Līdz ar ko likumprojekts paredz ELT kompetencē nodot:

•         prasības par kapitālsabiedrību daļu vai akciju iegūšanu izskatīšanu, ņemot vērā, ka kapitālsabiedrību akciju un daļu atsavināšanas darījumi kļūst arvien apjomīgāki un sarežģītāki. Šādu prasību piekritība paplašinās jau esošo regulējumu CPL 5. punktā, kas šobrīd neaptver visus strīdus par daļu piederību. Tāpat esošais regulējums jau ietver uzņēmumu pārejas un sabiedrību reorganizācijas lietu izskatīšanu, kas parasti ir veids, kā tiek strukturēti darījumi un ir svarīgi, lai tie visi kopumā ietilpst ELT kompetencē. Prasības priekšmets šādās prasībās būs - īpašuma tiesību atzīšana uz daļām (ar atsevišķiem saistītajiem prasījumiem par samaksu, zaudējumiem, pienākuma uzlikšanu, u.tml.). Plānots, ka šīs kategorijas prasības neaptvers tādu kapitālsabiedrības daļu vai akciju piederības strīdus, kas izriet no ģimenes tiesībām, kopīpašuma sadales vai mantošanas tiesībām;
•         visas prasības pret valdes un padomes locekļiem, neierobežojot personu loku, kas var celt šāda veida prasības. Tā ir pati kapitālsabiedrība, kas vēršas pret dalībniekiem un tiek aptverti esošie un bijušie valdes locekļi;
•         paplašinātu regulējumu attiecībā uz Komerclikumā noteiktajiem gadījumiem, kad ar tiesas spriedumu pēc valdes vai padomes locekļa, jebkura akcionāra vai citas trešās personas, kuras likumiskās tiesības aizskartas, kā arī Uzņēmumu reģistra pieteikuma var prasīt izbeigt kapitālsabiedrības darbību, t.i., piespiedu likvidāciju. Proti, ar tiesas spriedumu kapitālsabiedrības darbību var izbeigt Komerclikumā noteiktajos gadījumos, piemēram, kad sabiedrība neiesniedz komercreģistra iestādei likumā paredzētās ziņas vai dokumentus;
•         komersantu prasības par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, jo apdrošināšanu arvien vairāk izmanto darījumu risku apdrošināšanai, īpašumu un dažādu ar komercdarbību saistītu risku apdrošināšanai. Šādas lietas mēdz būt sarežģītas un saistītas ar pamatdarījumiem. Tiek paredzēts, ka prasības  par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu varēs iesniegt tikai komersanti, tādējādi nošķirot subjektus. Tiek nošķirtas prasības, kas varētu rasties, piemēram, uz regresa, subrogācijas tiesību pamata ar prasījumu par izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības kā zaudējumu piedziņu, proti, tikai pret apdrošinātāju, kad komersantam ar to ir strīds, un tikai par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu;
•         prasības par informācijas izsniegšanu dalībniekiem un akcionāriem neatkarīgi no tā, vai ir notikusi dalībnieku sapulce vai ir pieejams dalībnieku sapulces lēmums, proti, neatkarīgi no tā vai ir dalībnieku strīds. Attiecīgi netiks ierobežotas tiesības iesniegt prasību atkarībā no tā vai ir bijusi dalībnieku (akcionāru) sapulce, dalībnieku sapulces lēmums un dalībnieku strīds, jo spēkā esošais regulējums paredz noteikt ELT kompetenci atkarībā no kritērija – ir vai nav apstrīdēts dalībnieku sapulces lēmums;
•         prasības, kurās ietvertos viss, kas izriet no finanšu instrumentiem, piemēram, piederība, starpniecība dividenžu izmaksās, noguldījums, rīkojuma pareiza izpilde u.c., tādējādi īstenojot ELT kompetences pakāpenisku paplašināšanu;
•         kolektīvās prasības pret patērētāju pakalpojuma sniedzējiem, kas ir salīdzinoši jauns un aktuāls mehānisms patērētāju tiesību aizsardzībā, kas paredz iesniegt prasības par pārkāpumiem plašā nozaru klāstā, ieskaitot, piemēram, finanšu pakalpojumus, datu aizsardzību, ceļojumus un tūrismu, enerģētiku vai telekomunikācijas – ciktāl runa ir par patērētāju tiesību aizsardzību. Kolektīvās prasības ir jauna tiesu lietu kategorija, kuru izskatīšanai tiek paredzēts atšķirīgs procesuālais mehānisms.
Ņemot vērā norādīto, atzīstams, ka ELT būtu nosakāma papildu kompetence šādās civillietu kategorijās, attiecīgi papildinot CPL 24. panta 1.¹ daļu:

1) prasības par kapitālsabiedrības daļu vai akciju iegūšanu;
2) prasības par kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu, prokūristu, dibinātāju, revidentu un dalībnieku nodarītajiem zaudējumiem kapitālsabiedrībai;
3) prasības par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu;
4) komersantu prasības par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu;
5) prasības par informācijas izsniegšanu dalībniekiem un akcionāriem;
6) prasības, kas izriet no finanšu instrumentiem;
7) prasības, kas izriet no patērētāju kolektīvajām prasībām.

Tāpat vērtējot ELT darba rādītāju un kapacitātes monitoringu datu analīzi, paredzot tās kompetences paplašināšanu, secināms, ka ir nepieciešama ELT tiesnešu skaita palielināšana, lai samazinātu risku radīt tiesas pārslodzi.
Paplašinot ELT kompetenci, nepieciešams paredzēt ELT pakāpenisku slodzes palielināšanu, sākotnēji nosakot spēkā stāšanos normām, kas paredz piekritību prasībām, kas izriet no CPL 24. panta 1.¹ daļas 13., 14., 17. un 19. punkta, secīgi pēc laika 15.,16., un 18. punktā noteiktās prasības. Vienlaikus, lai nodrošinātu tiesisko skaidrību lietu piekrītībā, ar pārejas noteikumiem tiek noteikts, ka tiesa, kurā saņemta lieta līdz grozījumu spēkā stāšanās brīdim, pabeidz skatīt attiecīgo lietu.